9. pants

Latvijas ekonomikai radītā

apdraudējuma novēršana

Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis

būtiskus izaicinājumus Latvijas ekonomiskajai drošībai,

ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares.

Šo notikumu ietekmē neatgriezeniskas pārmaiņas ir notikušas

Latvijas elektroenerģijas tirgū, dabasgāzes cenas būtiskam

pieaugumam veicinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu

elektroenerģijas ražošanā, tādejādi stiprinot Latvijas

enerģētisko neatkarību un drošību. Ilgtermiņā enerģētisko drošību

nodrošinās neatkarīga energosistēma, kuras pamatā ir atjaunīgo

energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā, kā arī pietiekamas

jaudas starpsavienojumi ar citu valstu energosistēmām. Kopš

dabasgāzes piegādes no Krievijas ir pārtrauktas, būtiski

nodrošināt gan tās piegāžu pietiekamību un nepārtrauktību, gan

zemāko iespējamo cenu, ņemot vērā, ka arī elektroenerģijas cena

ir cieši saistīta ar dabasgāzes cenu. Dabasgāzes apgādes drošības

jomā galvenā Latvijas prioritāte ir Baltijas valstu un Somijas

dabasgāzes tirgu tālāka integrēšana un citu Baltijas enerģijas

tirgus savienošanas plāna noteikto pasākumu īstenošana,

nodrošinot dabasgāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu.

Kopš pilna mēroga Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā ES ir

noteikusi plašas individuālās un ekonomiskās sankcijas pret

Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju mērķis ir vājināt Krievijas

ekonomisko bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām

tehnoloģijām un tirgiem. Sankciju kontekstā aizvien aktuālāks

kļūst jautājums par stingrāku sankciju režīma kontroli, lai

novērstu to pārkāpšanu un apiešanu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš

sektorālo sankciju iespējamajiem pārkāpumiem, tostarp attīstot

sadarbību loģistikas un citās jomas ar Centrālās Āzijas un citām

valstīm, kas nav pievienojušās ES noteiktajām sankcijām pret

Krieviju un Baltkrieviju. Pamatojoties uz minēto, ir jāturpina

stiprināt sadarbība starp valsts institūcijām, kas atbildīgas par

sankciju režīma ievērošanu, kā arī citu ES dalībvalstu

atbildīgajām institūcijām, lai nepieļautu sankciju pārkāpšanu un

apiešanu un nodrošinātu to, ka tiek ievēroti ES noteiktie

aizliegumi.

Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā un

starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir

atstājušas būtisku ietekmi uz Latvijas transporta un loģistikas

nozares darbību un tālāko attīstību. Nozare pielāgojas jaunajai

ģeopolitiskai realitātei un meklē iespējas veidot alternatīvas

loģistikas ķēdes kravu pārvadājumiem un aktīvāk piesaista kravas

no jauniem mērķa tirgiem - Centrālās Āzijas, citām Āzijas valstīm

un Āfrikas. Tomēr šo kravu plūsma pagaidām neaizstāj līdz šim

ierastos tranzīta kravu apjomus. Līdz ar to nozarē saglabājas

nenoteiktība un riski. Krievijas rīcībā ir dažādi instrumenti,

lai negatīvi ietekmētu tranzīta kravu plūsmu Austrumu - Rietumu

koridorā Latvijas ostu virzienā, gan no Centrālās Āzijas valstīm,

gan no Ķīnas un citām Āzijas valstīm.

Prioritātes

ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai:

Elektroenerģijas ražošanas jaudu

palielināšana no atjaunīgajiem energoresursiem

Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir

elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot

atjaunīgos energoresursus. Lai to sasniegtu, būtiski ir īstenot

Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja elektrostaciju kopprojektu

ELWIND, kura ietvaros plānots izveidot divus vēja

elektrostaciju parkus Latvijas un Igaunijas jūras teritorijā. Šis

projekts ir jāpabeidz 2030. gadā.

Nākotnē Latvijas jūras teritorijā kopumā varētu izveidot

piecus vēja elektrostaciju parkus. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā

atkrastes vēja enerģija sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas

elektroenerģijas bilancē. Enerģētiskās neatkarības un drošības

mērķa sasniegšanai paredzēts attīstīt ne tikai atkrastes vēja

enerģijas ražošanu, bet arī palielināt uzstādītās sauszemes vēja

ģeneratoru jaudas, kā arī saules fotoelementu jaudas gan valsts

kapitālsabiedrību, gan privātu komersantu īstenoto projektu

rezultātā.

Iepriekš minētie nākotnē potenciāli pieejamie atjaunīgo

energoresursu jaudas apjomi vairākkārt pārsniedz Latvijas

elektroenerģijas patēriņu, tāpēc svarīgi, lai līdz ar

elektroenerģijas ražošanas jaudas attīstību un tās pieaugumu

tiktu attīstīta arī elektroenerģijas pārvades un sadales

sistēma.

Baltijas valstu elektrotīklu

sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas vēsturiski darbojas

sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām saskaņā ar

BRELL2 lokā iekļauto valstu savstarpēji noslēgtajiem

līgumiem, tāpēc to droša darbība ir atkarīga no ārpus ES

pieņemtiem lēmumiem, kas vērtējams kā apdraudējums drošai

elektroapgādei. Lai šos riskus novērstu, ar ES atbalstu tiek

īstenots Baltijas valstu elektrosistēmu sinhronizācijas ar

kontinentālās Eiropas tīkliem projekts. Atbilstoši Baltijas

valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru

2023. gada 1. augusta deklarācijai, kurā noteikti

galvenie tehniskie, organizatoriskie un juridiskie pasākumi, lai

nodrošinātu paātrinātu sinhronizāciju, un to atbalstošai Baltijas

valstu premjerministru deklarācijai, Baltijas valstu

elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas

tīklu tiks īstenota ne vēlāk kā 2025. gada februārī.

Dabasgāzes apgādes drošības nostiprināšana

Dabasgāzes apgādes drošības jomā valsts ir paredzējusi

vairākus būtiskus dabasgāzes infrastruktūras attīstības

projektus. Viens no tiem attiecas uz Inčukalna pazemes gāzes

krātuves modernizāciju, ko plānots pabeigt līdz 2025. gadam.

Modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta dabasgāzes izņemšana no

krātuves ar kompresiju, samazinot atkarību starp izņemšanai

pieejamo jaudu un dabasgāzes krājumiem krātuvē. Tas būtiski

uzlabos dabasgāzes apgādes drošumu, kā arī krātuves darbības

efektivitāti.

Otrs svarīgs attīstības virziens ir Baltijas valstu gāzesvadu

starpsavienojumu uzlabošana. Latvijas - Lietuvas starpsavienojuma

uzlabošana ļaus nodrošināt lielāku dabasgāzes daudzuma apmaiņu

starp Latviju un Lietuvu, kā arī garantēs pietiekamu Latvijas

pārvades sistēmas jaudu dabasgāzes plūsmu nodrošināšanai Somijas,

Igaunijas un Latvijas vienotajā dabasgāzes tirgū.

Savukārt Igaunijas - Latvijas starpsavienojuma uzlabošanas

projekts ļaus organizēt dabasgāzes piegādes virzienā no Igaunijas

uz Latviju un palielināt dabasgāzes plūsmas apjomu virzienā no

Latvijas uz Igauniju, efektivizējot dabasgāzes plūsmas Somijas un

Baltijas dabasgāzes tirgū, kā arī labāku sistēmas lietotāju

piekļuvi Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Igaunija un Latvija

paredz kopīgi izmantot Igaunijas Paldisku ostā izbūvēto

dabasgāzes infrastruktūru. Abas valstis izveidos kārtību, lai

kopīgi fraktētu peldošo uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtu

un apsaimniekotu Paldisku ostas piestātnes iekārtas un krasta

dabasgāzes infrastruktūru dabasgāzes piegādes pārtraukumu,

tostarp enerģētiskās krīzes gadījumos.

Pievienošanās Starptautiskajai

Enerģētikas aģentūrai

Ņemot vērā pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas

jomā, Latvijas pievienošanās un dalība Starptautiskajā

Enerģētikas aģentūrā (International Energy Agency;

IEA) ir svarīga no nacionālās drošības interesēm, jo IEA darbojas

arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas

situācijās. Latvija kā IEA dalībniece varēs saņemt energoresursu

nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros.

Tautsaimniecības darbības

nepārtrauktības stiprināšana

Kritiskās infrastruktūras, tautsaimniecībai nozīmīgo objektu

un uzņēmumu gatavības līmenis dažāda veida krīzēm ir atšķirīgs.

Nepieciešams pilnveidot uzņēmēju zināšanas par to, kā plānot

darbības nepārtrauktību, kā apzināt kritiskos pakalpojumus, kā

izvērtēt alternatīvo elektroenerģijas jaudu ģenerācijas

nepieciešamību un citu būtisku informāciju. Izvērtējama iespēja

izveidot valsts atbalsta pasākumus drošības stiprināšanai -

kiberaizsardzībai, drošības audita veikšanai, ģeneratoru iegādei

un citiem ar darbības nepārtrauktību saistītiem pasākumiem.

Naftas produktu drošības rezerves

Lai stiprinātu degvielas pietiekamību krīzes situācijā,

jāturpina uzsāktā reforma naftas produktu drošības rezervju

nodrošināšanas sistēmā, paredzot, ka līdz 2025. gadam valsts

naftas produktu drošības rezerves 100% apmērā tiek uzglabātas

Latvijas teritorijā, kā arī veikta pāreja uz aģentūras modeli un

piecu gadu laikā valsts naftas produktu drošības rezerves tiek

iegādātas valsts īpašumā.

Atkarības no Krievijas un

Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem mazināšana

Atsevišķās nozarēs vai nozaru uzņēmumos līdz Krievijas

uzsāktajam pilna mēroga karam Ukrainā bija izveidojusies liela

Krievijas un Baltkrievijas preču un izejvielu ietekme. Ieviešot

sankcijas Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem,

uzņēmumiem nācās pārorientēt savas piegāžu ķēdes un diversificēt

tās, kas īslaicīgi radīja atsevišķu preču un pakalpojumu būtisku

sadārdzinājumu.

Uzņēmumiem jāturpina meklēt jauni piegāžu ceļi, tādejādi

mazinot atkarību no Krievijas un Baltkrievijas precēm un

izejvielām. Tāpat uzņēmumiem jāturpina attīstīt piegādātāju

diversifikācija un jāveicina preču un pakalpojumu, jo īpaši

iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo preču un

pakalpojumu, ražošana Latvijā.

Tranzīta nozares konkurētspējas

nodrošināšana

Tranzīta nozarei nākotnē jārēķinās ar riskiem, ka līdz šim

ierastās tranzīta kravu plūsmas tiktu pilnībā apturētas, tāpēc

jāturpina attīstīt alternatīvas loģistikas ķēdes, kas apiet

Krieviju un Baltkrieviju, lai diversificētu riskus.

Latvijas lielajām ostām, starptautiskai lidostai

"Rīga", dzelzceļa kravu pārvadājumu operatoriem un

transporta loģistikas nozarē iesaistītiem uzņēmumiem ir jāturpina

piesaistīt kravas no jauniem mērķa tirgiem, kas ienāk Latvijā pa

jūru, gaisu un alternatīviem sauszemes koridoriem Ziemeļu -

Dienvidu virzienā. Ostās ir jāturpina attīstīt industrializāciju,

tostarp piesaistot ārvalstu investīcijas, lai veidotu

nepieciešamo kravu bāzi. Jāturpina izmantot esošo infrastruktūru

un brīvas jaudas kravu apkalpošanai, lai veidotu kravu

konsolidāciju, apstrādi un tālāko izplatīšanu gan Baltijas jūras

reģionā, gan globāli. Ir jāturpina kāpināt augstākās pievienotās

vērtības konteinerizēto kravu piesaisti ostās un dzelzceļā.

Latvijas transporta un loģistikas nozares turpmākai attīstībai

izšķiroši svarīgi būs īstenot "Rail Baltica" projektu,

kas pavērs iespējas jauno kravu plūsmu piesaistei Ziemeļu -

Dienvidu virzienā, tostarp sniedzot iespējas piesaistīt kravas no

Centrālās un Rietumeiropas, Ukrainas, Melnās un Egejas jūras

reģioniem. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar transporta

loģistikas nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta

pārvadājumu attīstības Latvijā, paredzot "Rail Baltica"

projekta izmantošanu, tostarp labākās iespējas savienojamībai ar

Latvijas lielajām ostām, lidostu "Rīga", kā arī citiem

loģistikas un industriāliem centriem.