9. pants

1Latvijas ekonomikai radītā

2apdraudējuma novēršana

3Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis

4būtiskus izaicinājumus Latvijas ekonomiskajai drošībai,

5ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares.

6Šo notikumu ietekmē neatgriezeniskas pārmaiņas ir notikušas

7Latvijas elektroenerģijas tirgū, dabasgāzes cenas būtiskam

8pieaugumam veicinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu

9elektroenerģijas ražošanā, tādejādi stiprinot Latvijas

10enerģētisko neatkarību un drošību. Ilgtermiņā enerģētisko drošību

11nodrošinās neatkarīga energosistēma, kuras pamatā ir atjaunīgo

12energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā, kā arī pietiekamas

13jaudas starpsavienojumi ar citu valstu energosistēmām. Kopš

14dabasgāzes piegādes no Krievijas ir pārtrauktas, būtiski

15nodrošināt gan tās piegāžu pietiekamību un nepārtrauktību, gan

16zemāko iespējamo cenu, ņemot vērā, ka arī elektroenerģijas cena

17ir cieši saistīta ar dabasgāzes cenu. Dabasgāzes apgādes drošības

18jomā galvenā Latvijas prioritāte ir Baltijas valstu un Somijas

19dabasgāzes tirgu tālāka integrēšana un citu Baltijas enerģijas

20tirgus savienošanas plāna noteikto pasākumu īstenošana,

21nodrošinot dabasgāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu.

22Kopš pilna mēroga Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā ES ir

23noteikusi plašas individuālās un ekonomiskās sankcijas pret

24Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju mērķis ir vājināt Krievijas

25ekonomisko bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām

26tehnoloģijām un tirgiem. Sankciju kontekstā aizvien aktuālāks

27kļūst jautājums par stingrāku sankciju režīma kontroli, lai

28novērstu to pārkāpšanu un apiešanu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš

29sektorālo sankciju iespējamajiem pārkāpumiem, tostarp attīstot

30sadarbību loģistikas un citās jomas ar Centrālās Āzijas un citām

31valstīm, kas nav pievienojušās ES noteiktajām sankcijām pret

32Krieviju un Baltkrieviju. Pamatojoties uz minēto, ir jāturpina

33stiprināt sadarbība starp valsts institūcijām, kas atbildīgas par

34sankciju režīma ievērošanu, kā arī citu ES dalībvalstu

35atbildīgajām institūcijām, lai nepieļautu sankciju pārkāpšanu un

36apiešanu un nodrošinātu to, ka tiek ievēroti ES noteiktie

37aizliegumi.

38Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā un

39starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir

40atstājušas būtisku ietekmi uz Latvijas transporta un loģistikas

41nozares darbību un tālāko attīstību. Nozare pielāgojas jaunajai

42ģeopolitiskai realitātei un meklē iespējas veidot alternatīvas

43loģistikas ķēdes kravu pārvadājumiem un aktīvāk piesaista kravas

44no jauniem mērķa tirgiem - Centrālās Āzijas, citām Āzijas valstīm

45un Āfrikas. Tomēr šo kravu plūsma pagaidām neaizstāj līdz šim

46ierastos tranzīta kravu apjomus. Līdz ar to nozarē saglabājas

47nenoteiktība un riski. Krievijas rīcībā ir dažādi instrumenti,

48lai negatīvi ietekmētu tranzīta kravu plūsmu Austrumu - Rietumu

49koridorā Latvijas ostu virzienā, gan no Centrālās Āzijas valstīm,

50gan no Ķīnas un citām Āzijas valstīm.

51Prioritātes

52ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai:

53Elektroenerģijas ražošanas jaudu

54palielināšana no atjaunīgajiem energoresursiem

55Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir

56elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot

57atjaunīgos energoresursus. Lai to sasniegtu, būtiski ir īstenot

58Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja elektrostaciju kopprojektu

59ELWIND, kura ietvaros plānots izveidot divus vēja

60elektrostaciju parkus Latvijas un Igaunijas jūras teritorijā. Šis

61projekts ir jāpabeidz 2030. gadā.

62Nākotnē Latvijas jūras teritorijā kopumā varētu izveidot

63piecus vēja elektrostaciju parkus. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā

64atkrastes vēja enerģija sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas

65elektroenerģijas bilancē. Enerģētiskās neatkarības un drošības

66mērķa sasniegšanai paredzēts attīstīt ne tikai atkrastes vēja

67enerģijas ražošanu, bet arī palielināt uzstādītās sauszemes vēja

68ģeneratoru jaudas, kā arī saules fotoelementu jaudas gan valsts

69kapitālsabiedrību, gan privātu komersantu īstenoto projektu

70rezultātā.

71Iepriekš minētie nākotnē potenciāli pieejamie atjaunīgo

72energoresursu jaudas apjomi vairākkārt pārsniedz Latvijas

73elektroenerģijas patēriņu, tāpēc svarīgi, lai līdz ar

74elektroenerģijas ražošanas jaudas attīstību un tās pieaugumu

75tiktu attīstīta arī elektroenerģijas pārvades un sadales

76sistēma.

77Baltijas valstu elektrotīklu

78sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem

79Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas vēsturiski darbojas

80sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām saskaņā ar

81BRELL2 lokā iekļauto valstu savstarpēji noslēgtajiem

82līgumiem, tāpēc to droša darbība ir atkarīga no ārpus ES

83pieņemtiem lēmumiem, kas vērtējams kā apdraudējums drošai

84elektroapgādei. Lai šos riskus novērstu, ar ES atbalstu tiek

85īstenots Baltijas valstu elektrosistēmu sinhronizācijas ar

86kontinentālās Eiropas tīkliem projekts. Atbilstoši Baltijas

87valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru

882023. gada 1. augusta deklarācijai, kurā noteikti

89galvenie tehniskie, organizatoriskie un juridiskie pasākumi, lai

90nodrošinātu paātrinātu sinhronizāciju, un to atbalstošai Baltijas

91valstu premjerministru deklarācijai, Baltijas valstu

92elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas

93tīklu tiks īstenota ne vēlāk kā 2025. gada februārī.

94Dabasgāzes apgādes drošības nostiprināšana

95Dabasgāzes apgādes drošības jomā valsts ir paredzējusi

96vairākus būtiskus dabasgāzes infrastruktūras attīstības

97projektus. Viens no tiem attiecas uz Inčukalna pazemes gāzes

98krātuves modernizāciju, ko plānots pabeigt līdz 2025. gadam.

99Modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta dabasgāzes izņemšana no

100krātuves ar kompresiju, samazinot atkarību starp izņemšanai

101pieejamo jaudu un dabasgāzes krājumiem krātuvē. Tas būtiski

102uzlabos dabasgāzes apgādes drošumu, kā arī krātuves darbības

103efektivitāti.

104Otrs svarīgs attīstības virziens ir Baltijas valstu gāzesvadu

105starpsavienojumu uzlabošana. Latvijas - Lietuvas starpsavienojuma

106uzlabošana ļaus nodrošināt lielāku dabasgāzes daudzuma apmaiņu

107starp Latviju un Lietuvu, kā arī garantēs pietiekamu Latvijas

108pārvades sistēmas jaudu dabasgāzes plūsmu nodrošināšanai Somijas,

109Igaunijas un Latvijas vienotajā dabasgāzes tirgū.

110Savukārt Igaunijas - Latvijas starpsavienojuma uzlabošanas

111projekts ļaus organizēt dabasgāzes piegādes virzienā no Igaunijas

112uz Latviju un palielināt dabasgāzes plūsmas apjomu virzienā no

113Latvijas uz Igauniju, efektivizējot dabasgāzes plūsmas Somijas un

114Baltijas dabasgāzes tirgū, kā arī labāku sistēmas lietotāju

115piekļuvi Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Igaunija un Latvija

116paredz kopīgi izmantot Igaunijas Paldisku ostā izbūvēto

117dabasgāzes infrastruktūru. Abas valstis izveidos kārtību, lai

118kopīgi fraktētu peldošo uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtu

119un apsaimniekotu Paldisku ostas piestātnes iekārtas un krasta

120dabasgāzes infrastruktūru dabasgāzes piegādes pārtraukumu,

121tostarp enerģētiskās krīzes gadījumos.

122Pievienošanās Starptautiskajai

123Enerģētikas aģentūrai

124Ņemot vērā pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas

125jomā, Latvijas pievienošanās un dalība Starptautiskajā

126Enerģētikas aģentūrā (International Energy Agency;

127IEA) ir svarīga no nacionālās drošības interesēm, jo IEA darbojas

128arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas

129situācijās. Latvija kā IEA dalībniece varēs saņemt energoresursu

130nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros.

131Tautsaimniecības darbības

132nepārtrauktības stiprināšana

133Kritiskās infrastruktūras, tautsaimniecībai nozīmīgo objektu

134un uzņēmumu gatavības līmenis dažāda veida krīzēm ir atšķirīgs.

135Nepieciešams pilnveidot uzņēmēju zināšanas par to, kā plānot

136darbības nepārtrauktību, kā apzināt kritiskos pakalpojumus, kā

137izvērtēt alternatīvo elektroenerģijas jaudu ģenerācijas

138nepieciešamību un citu būtisku informāciju. Izvērtējama iespēja

139izveidot valsts atbalsta pasākumus drošības stiprināšanai -

140kiberaizsardzībai, drošības audita veikšanai, ģeneratoru iegādei

141un citiem ar darbības nepārtrauktību saistītiem pasākumiem.

142Naftas produktu drošības rezerves

143Lai stiprinātu degvielas pietiekamību krīzes situācijā,

144jāturpina uzsāktā reforma naftas produktu drošības rezervju

145nodrošināšanas sistēmā, paredzot, ka līdz 2025. gadam valsts

146naftas produktu drošības rezerves 100% apmērā tiek uzglabātas

147Latvijas teritorijā, kā arī veikta pāreja uz aģentūras modeli un

148piecu gadu laikā valsts naftas produktu drošības rezerves tiek

149iegādātas valsts īpašumā.

150Atkarības no Krievijas un

151Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem mazināšana

152Atsevišķās nozarēs vai nozaru uzņēmumos līdz Krievijas

153uzsāktajam pilna mēroga karam Ukrainā bija izveidojusies liela

154Krievijas un Baltkrievijas preču un izejvielu ietekme. Ieviešot

155sankcijas Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem,

156uzņēmumiem nācās pārorientēt savas piegāžu ķēdes un diversificēt

157tās, kas īslaicīgi radīja atsevišķu preču un pakalpojumu būtisku

158sadārdzinājumu.

159Uzņēmumiem jāturpina meklēt jauni piegāžu ceļi, tādejādi

160mazinot atkarību no Krievijas un Baltkrievijas precēm un

161izejvielām. Tāpat uzņēmumiem jāturpina attīstīt piegādātāju

162diversifikācija un jāveicina preču un pakalpojumu, jo īpaši

163iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo preču un

164pakalpojumu, ražošana Latvijā.

165Tranzīta nozares konkurētspējas

166nodrošināšana

167Tranzīta nozarei nākotnē jārēķinās ar riskiem, ka līdz šim

168ierastās tranzīta kravu plūsmas tiktu pilnībā apturētas, tāpēc

169jāturpina attīstīt alternatīvas loģistikas ķēdes, kas apiet

170Krieviju un Baltkrieviju, lai diversificētu riskus.

171Latvijas lielajām ostām, starptautiskai lidostai

172"Rīga", dzelzceļa kravu pārvadājumu operatoriem un

173transporta loģistikas nozarē iesaistītiem uzņēmumiem ir jāturpina

174piesaistīt kravas no jauniem mērķa tirgiem, kas ienāk Latvijā pa

175jūru, gaisu un alternatīviem sauszemes koridoriem Ziemeļu -

176Dienvidu virzienā. Ostās ir jāturpina attīstīt industrializāciju,

177tostarp piesaistot ārvalstu investīcijas, lai veidotu

178nepieciešamo kravu bāzi. Jāturpina izmantot esošo infrastruktūru

179un brīvas jaudas kravu apkalpošanai, lai veidotu kravu

180konsolidāciju, apstrādi un tālāko izplatīšanu gan Baltijas jūras

181reģionā, gan globāli. Ir jāturpina kāpināt augstākās pievienotās

182vērtības konteinerizēto kravu piesaisti ostās un dzelzceļā.

183Latvijas transporta un loģistikas nozares turpmākai attīstībai

184izšķiroši svarīgi būs īstenot "Rail Baltica" projektu,

185kas pavērs iespējas jauno kravu plūsmu piesaistei Ziemeļu -

186Dienvidu virzienā, tostarp sniedzot iespējas piesaistīt kravas no

187Centrālās un Rietumeiropas, Ukrainas, Melnās un Egejas jūras

188reģioniem. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar transporta

189loģistikas nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta

190pārvadājumu attīstības Latvijā, paredzot "Rail Baltica"

191projekta izmantošanu, tostarp labākās iespējas savienojamībai ar

192Latvijas lielajām ostām, lidostu "Rīga", kā arī citiem

193loģistikas un industriāliem centriem.