2. pants

Nacionālā drošība un nacionālās

drošības politika

Latvijas valsts pastāvēšana ir atkarīga no visu Latvijas

iedzīvotāju atbildīgasattieksmes pret valsti un tās drošību.

Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas

sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt

apdraudējumus, noturība pret negatīvu ārējo ietekmi, un spēja

pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm.

Latvijas nacionālās drošības pamatā ir visaptveroša valsts

aizsardzības sistēma, kas veicina iedzīvotāju vēlmi un gatavību

aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējumu pārvarēšanai

un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un citu

satricinājumu laikā.

Nacionālā drošība ir mērķtiecīgi īstenotu pasākumu rezultātā

sasniegts apstākļu kopums. Valstij un sabiedrībai īstenojot

konkrētus pasākumus, tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā

ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un

vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā,

novēršanā un pārvarēšanā.

Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un

iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas.

Militāro dimensiju raksturo Krievijas izvērstais karš Ukrainā un

tā iespējamā attīstība, kā arī Krievijas militārās aktivitātes

Baltijas jūras reģionā. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā

nestabilā starptautiskā drošības vide, iespējamās izmaiņas tajā

un ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas

Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no

valsts puses, kā arī hibrīda rakstura drošības riski un

apdraudējumi, kas skar visas trīs dimensijas.

Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar

vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā

neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu

valsti. Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un

līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp

iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās

drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā

ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.

Visu trīs minēto nacionālās drošības dimensiju efektīvai

funkcionēšanai ārkārtīgi svarīga ir Nacionālo bruņoto spēku

(turpmāk - NBS), Valsts robežsardzes, valsts drošības iestāžu,

tiesību aizsardzības institūciju un ārlietu dienesta kapacitāte

un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā.

Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk

- NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas

nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos

centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus

jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu,

militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju

apdraudējumu aliansei.

Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz

nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un

pārvarēšanu. Latvijas nacionālajai drošībai iespējamo

apdraudējumu apjoms un to dažādais raksturs pārsniedz

aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Līdz

ar to nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un

pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei, kā arī

sabiedrībai. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu,

svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un

šo institūciju savstarpējā koordinācija.

Svarīga loma nacionālās drošības politikas īstenošanā ir

sabiedrībai un tās sniegtajam atbalstam valsts pārvaldes

institūcijām. Šādu atbalstu var sniegt izglītoti un pilsoniski

aktīvi iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski

izvērtēt, piemēram, informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi.

Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir ilglaicīgas

nacionālās drošības politikas pamatā.