3. pants

1Krievijas agresija pret Ukrainu

2un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē

3Izvēršot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, Krievija ir

4apliecinājusi gatavību izmantot visaugstākā līmeņa militāro spēku

5pret citām valstīm, pārkāpjot starptautiskās tiesības un neņemot

6vērā humānus apsvērumus. Par agresiju pret Ukrainu pilnībā

7atbildīga ir Krievijas valdība kopā ar savu līdzdalībnieci

8Baltkrieviju. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša

9negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības

10situāciju Eiropā.

11Krievijas īstenotā neizprovocētā un pilna mēroga militārā

12agresija pret Ukrainu, kara noziegumi, prettiesiskā atsevišķu

13Ukrainas teritoriju aneksija, kā arī starptautiskās sabiedrības

14šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu,

15kodolkatastrofas izraisīšanu, ir sagrāvusi Krievijas kā atbildīga

16partnera uzticamību un būtiski ietekmējusi drošības situāciju

17Eiropā. Krievijas agresija ir padziļinājusi esošos drošības un

18stabilitātes izaicinājumus un radījusi jaunus.

19Kopējā drošības situācija Eiropā ir kļuvusi nestabilāka,

20sarežģītāka un sadrumstalotāka nekā jebkad kopš 2. Pasaules

21kara. Drošības situāciju Eiropā šobrīd raksturo daudzpusīgi

22apdraudējumi, sākot ar terorismu, vardarbīgo ekstrēmismu un

23organizēto noziedzību un beidzot ar hibrīda rakstura

24apdraudējumiem un kiberuzbrukumiem, migrācijas

25instrumentalizāciju, ieroču izplatīšanu un bruņojuma kontroles

26arhitektūras vājināšanos. Finansiālā nestabilitāte, sociālās un

27ekonomiskās atšķirības var vēl vairāk saasināt apdraudējuma

28dinamiku un ietekmēt Eiropas drošību. Papildus Krievijas darbības

29ir saasinājušas globālo pārtikas krīzi un radījušas traucējumus

30energoresursu piegādēs.

31Krievija agresiju pret Ukrainu uztver kā daļu no plašāka

32konflikta, kurā izpaužas tās pretstāve Rietumiem kopumā, bet

33īpaši ASV. Uzsāktā kara Ukrainā aizsegā Krievija mēģina atgriezt

34pasauli pie ietekmes sfēru politikas. Izmantojot bruņoto

35iejaukšanos Gruzijā un Ukrainā, de facto kontroli pār

36Baltkrieviju, kā arī Krievijas karaspēka pastāvīgu klātbūtni

37ieilgušajos konfliktos, tostarp Moldovā, Krievijas valdība aktīvi

38cenšas uzturēt jau esošās un izveidot jaunas tā dēvētās ietekmes

39sfēras. Krievija ir klātesoša arī citviet pasaulē, piemēram,

40Lībijā, Sīrijā, Centrālāfrikas Republikā un Mali. Tā oportūniski

41izmanto nestabilitāti un sarežģīto iekšpolitisko situāciju šajās

42valstīs, tostarp, izmantojot dezinformāciju un algotņus,

43piemēram, privāto militāro kompāniju "Vāgnera grupa".

44Tāpat Krievija turpina militarizēt Arktiku un vairot spriedzi

45šajā reģionā.

46Ar neizprovocētu un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu,

47Krievija ir rupji pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas

48(turpmāk - ANO) Statūtus un citas starptautiskās tiesības.

49Apdraudot Eiropas un starptautisko drošību un stabilitāti,

50Krievija ignorē starptautiskās normas jau kopš tās militārās

51agresijas Gruzijā 2008. gadā.

52Vispārēja starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanās

53ir sasniegusi līmeni, kad ir pamats starpvalstu sarunu dienas

54kārtībā iekļaut jautājumus par kopējiem pūliņiem stratēģiskās

55stabilitātes nodrošināšanai, masu iznīcināšanas ieroču

56neizplatīšanas un bruņojuma kontroles, un atbruņošanās režīmu

57saglabāšanai.

58Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir daļēji sagrāvis

59pastāvošo bruņojuma kontroles arhitektūru. Krievija jau ilgstoši

60nav godprātīgi attiekusies pret savu saistību īstenošanu

61bruņojuma kontroles mehānismos. Tās pieeja ir bijusi

62manipulatīva, selektīva un apzināti maldinoša. Jau vairākus gadus

63Krievija ir apšaubījusi pastāvošo noteikumu integritāti, klaji

64pārkāpjot vai izvairoties no tajos noteikto saistību ievērošanas.

65Vienlaicīgi, jebkādi mēģinājumi pārskatīt esošo bruņojuma

66kontroles arhitektūru, vai tās aizstāšana ar sarunām par jauniem

67instrumentiem automātiski nenovedīs pie pozitīvām pārmaiņām, bet

68drīzāk novērsīs uzmanību no Krievijas agresīvajām darbībām

69Eiropā. Tādēļ jebkādiem risinājumiem nākotnē jābūt balstītiem

70stingrā savstarpējā samērīgumā un pārbaudāmībā.

71Baltkrievija kopš 2020. gada augusta starptautiski neatzītajām

72prezidenta vēlēšanām rada apdraudējumu reģionālajai stabilitātei

73un drošībai. Baltkrievijā vērojamais autoritārisms izpaužas

74vardarbīgās represijās pret šīs valsts iedzīvotājiem un režīma

75oponentiem, aktīvā militārā atbalstā Krievijas agresijai pret

76Ukrainu un hibrīdā taktikā pret ES. Pieaugošā atkarība no

77Krievijas padara Baltkrieviju par Krievijas rīcībā esošu

78instrumentu savu agresīvo mērķu sasniegšanai. Baltkrievija de

79facto ir zaudējusi no kodolieročiem brīvas zonas statusu.

80Baltkrievija turpina 2021. gadā uzsākto migrācijas

81instrumentalizāciju, cenšoties ar hibrīdām metodēm destabilizēt

82situāciju uz robežas ar Latviju un citām ES dalībvalstīm.

83Tādejādi Baltkrievija rada nopietnus draudus NATO un ES ārējai

84robežai.

85Autoritāro režīmu un nevalstisko spēlētāju veiktās hibrīdās

86aktivitātes turpina pieaugt intensitātē un daudzveidībā. Hibrīdo

87draudu loks ir plašs, ietverot gan ekonomisko, tostarp

88enerģētikas šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un

89izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi

90vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu

91pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru

92darbības.

93Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā arvien

94vairāk aktualizējušies tādi jautājumi kā enerģijas avotu

95dažādošana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un piegādes

96ķēžu drošība. Pārejā uz jauniem enerģijas avotiem un piegāžu

97ceļiem, svarīgi ir neradīt jaunas atkarības, īpaši no

98autoritāriem režīmiem.

99Visefektīvākais veids kā cīnīties pret hibrīdajiem draudiem,

100ir veicināt nacionālo un kolektīvo noturību, identificējot un

101novēršot ievainojamības un atkarības. Hibrīdais apdraudējums skar

102gan valsts, gan nevalstisko sektoru, tāpēc tā mazināšanai ir

103jāizmanto visu valsts pārvaldi un sabiedrību iekļaujoša pieeja

104noturības stiprināšanā. Latvijai jāsniedz viss iespējamais

105atbalsts arī mūsu partneriem, īpaši ES paplašināšanās valstīm,

106veicinot to noturības stiprināšanu un spēju pretoties hibrīdajiem

107uzbrukumiem.

108Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro

109un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien

110uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un

111īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu

112skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu,

113demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības

114politiku. Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar

115universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo

116drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas

117attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan

118konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot

119piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā

120ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni

121pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu

122ietekmes instrumentu klāstu.

123Kopīgās Krievijas un Ķīnas militārās mācības ir daļa no abu

124valstu stratēģiskās partnerības un tuvināšanās centieniem, kas

125vērsti pret rietumvalstīm un paredz kopīgu pozicionēšanos ar

126Krieviju, tostarp globālās drošības jautājumos. Arvien vairāk

127pieaug Ķīnas loma un iesaiste reģionālos saspīlējumos. Vērojama

128Ķīnas militāro spēju, tostarp stratēģiskā bruņojuma sistēmu,

129attīstība. Ķīna ir būtiski attīstījusi savus militāros līdzekļus.

130Tās mērķis ir līdz 2035. gadam pabeigt savu bruņoto spēku

131vispārējo modernizāciju, tādējādi potenciāli ietekmējot reģionālo

132un globālo drošību. Vienlaikus ir vērojama Ķīnas noraidošā pieeja

133iesaistīties bruņojuma kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas

134sarunās.

135Ķīnas īstenotās hibrīdās operācijas un dezinformācijas

136kampaņas rada riskus ne tikai Indijas un Klusā okeāna reģionā,

137bet arī ārpus tā. Latvijas interesēs ir sadarbības stiprināšana

138ar partneriem Indijas un Klusā okeānu reģionā, lai risinātu

139reģionālus izaicinājumus kopīgās drošības interesēs. Publiskajā

140un privātajā sektorā būtiski turpināt darbu pie stratēģisko

141atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot

142Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs.

143Drošības situācija Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhila

144reģionā ir cieši saistīta ar Eiropas un starptautisko drošību

145kopumā. Smagas ekonomiska un sociāla rakstura satricinājumu

146sekas, ko izraisa politiskā nestabilitāte, vardarbība, bruņoti

147konflikti, pārtikas trūkums un klimata pārmaiņas šajā reģionā,

148paaugstina migrācijas, radikalizācijas un terorisma riskus. Šiem

149riskiem ir potenciāls strauji saasināties.

150Terorisms visās tā formās un izpausmēs rada vistiešākos

151draudus starptautiskajai drošībai. Terorisma apdraudējuma

152neprognozējamība un pārrobežu izplatība pieaug ne tikai

153politiskas nestabilitātes un vardarbīgu konfliktu dēļ, bet arī

154attīstoties modernajām tehnoloģijām. Līdz ar moderno tehnoloģiju

155attīstību, pieaug riski izmantot, piemēram, dronus, 3D printerus,

156kriptovalūtas un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas terorisma

157nolūkos.

158Krievijas uzsāktā kara rezultātā pieaug arī radikalizācijas un

159vardarbīgā ekstrēmisma izplatības riski un ekstrēmistiski

160noskaņotu indivīdu darbību neprognozējamība. Papildus, palielinās

161arī tādi riski kā šaujamieroču nelegāla aprite, kā arī ķīmiskā,

162bioloģiskā, radioaktīvā un kodolapdraudējuma (CBRN)

163radītie izaicinājumi.

164Prioritātes

165starptautiskajai drošības videi radītā apdraudējuma

166novēršanai:

167NATO kolektīvās aizsardzības un

168Austrumu flanga stiprināšana

169Latvijas un tās sabiedroto interesēs ir noturīgi ilgtermiņa

170drošības risinājumi. Lai nodrošinātu NATO atbilstību nākotnes

171izaicinājumiem un vajadzībām, 2022. gadā notikušajā Madrides

172samitā sabiedrotie apstiprināja jauno NATO Stratēģisko

173koncepciju. Šajā dokumentā NATO atkārtoti apliecina kolektīvo

174aizsardzību kā Alianses pamatuzdevumu, kā arī sniedz vadlīnijas,

175kā NATO pielāgoties izmaiņām drošības situācijai pasaulē un

176iezīmē galvenos Alianses uzdevumus - stiprināt atturēšanu un

177aizsardzību, krīžu novēršanu un pārvaldību, kā arī sadarbību

178drošības jomā. NATO Krieviju ir atzinis par galveno draudu

179eiroatlantiskajai drošībai, mieram un stabilitātei.

180Darbs pie Madrides samitā noteikto uzdevumu izpildes

181turpinājās 2023. gada Viļņas samitā. Latvijai ir svarīgi panākt

182pēc iespējas drīzāku NATO pielāgošanos aktuālajai drošības

183situācijai: NATO "priekšējās aizsardzības" praktisku

184ieviešanu, reģionālo plānu izpildāmības nodrošināšanu, sabiedroto

185spēku klātbūtnes palielināšanu Latvijā, kā arī pretgaisa un

186pretraķešu aizsardzības stiprināšanu. Šajos centienos būtiska

187loma ir arī spējai objektīvi novērtēt un reaģēt uz hibrīdo

188apdraudējumu un jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām.

189Vienlaikus Latvijai ir jāturpina attīstīt nepieciešamās uzņemošās

190valsts atbalsta spējas.

191Somijas un gaidāmajai Zviedrijas dalībai NATO un integrācijai

192alianses militārajās struktūrās ir neatsverama loma Baltijas

193jūras reģiona drošības vides stiprināšanā un Baltijas -

194Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā.

195ES starptautiskās lomas

196stiprināšana

197Latvijas interesēs ir veicināt iekšēji un ārēji spēcīgas ES

198tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgai nacionālu valstu

199savienībai, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts

200cilvēktiesībām. Jāturpina stiprināt ES attiecības ar Apvienoto

201Karalisti un Norvēģiju, transatlantiskās attiecības ar ASV un

202Kanādu, kā arī jāveicina reģiona līdzīgi domājošo valstu tālāka

203konsolidācija. Jāturpina atbalsts kritēriju izpildei, katras

204valsts pašas sasniegumiem un Eiropas vērtībās balstītai ES

205paplašināšanās politikai.

206Iesaiste starptautiskajos centienos

207panākt karadarbības apturēšanu Ukrainā

208Jāstiprina noteikumos balstīta starptautiskā kārtība un

209uzticamība efektīva multilaterālisma pieejai starptautiskajās

210attiecībās. Šāda pieeja konsekventi jāīsteno jebkādās attiecībās

211ar Krieviju un Baltkrieviju, lai novērstu līdzīgu agresijas

212noziegumu atkārtošanos nākotnē. Krievijas izraisīto apdraudējumu

213ierobežošana būs tuvāko gadu galvenā prioritāte.

214Aktīva Latvijas ārpolitiskā darbība

215dažādos starptautiskos formātos

216Latvija ir aktīva un uzticama dalībvalsts starptautiskās

217sadarbības formātos ar starptautiskās tiesībās balstītām

218vērtībām. Ārpolitikā Latvija uztur aktīvu dialogu un veicina

219ciešu reģionālo sadarbību ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un

220Poliju. Drošības politikā īpaša uzmanība tiek veltīta

221konsultācijām un vienotas politikas veidošanai ar NATO

222sabiedrotajiem un ES dalībvalstīm. Latvija konstruktīvi darbojas

223dažādos daudzpusējos formātos, tostarp jautājumos, kas saistīti

224ar miera nodrošināšanu, drošību, ilgtspējīgu attīstību (inovatīva

225un dabai saudzīga ekonomika, tiesiskums un laba pārvaldība,

226starptautiskā sadarbība un kvalitatīva izglītība), sieviešu

227tiesību ievērošanu, digitalizāciju, klimata risinājumu labās

228prakses veicināšanu, atbildīgu tehnoloģiju attīstības izmantošanu

229un citos. Latvija plāno sniegt ieguldījumu šo nozīmīgo uzdevumu

230risināšanā, kļūstot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli

2312026.-2027. gadā.