3. pants

Krievijas agresija pret Ukrainu

un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē

Izvēršot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, Krievija ir

apliecinājusi gatavību izmantot visaugstākā līmeņa militāro spēku

pret citām valstīm, pārkāpjot starptautiskās tiesības un neņemot

vērā humānus apsvērumus. Par agresiju pret Ukrainu pilnībā

atbildīga ir Krievijas valdība kopā ar savu līdzdalībnieci

Baltkrieviju. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša

negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības

situāciju Eiropā.

Krievijas īstenotā neizprovocētā un pilna mēroga militārā

agresija pret Ukrainu, kara noziegumi, prettiesiskā atsevišķu

Ukrainas teritoriju aneksija, kā arī starptautiskās sabiedrības

šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu,

kodolkatastrofas izraisīšanu, ir sagrāvusi Krievijas kā atbildīga

partnera uzticamību un būtiski ietekmējusi drošības situāciju

Eiropā. Krievijas agresija ir padziļinājusi esošos drošības un

stabilitātes izaicinājumus un radījusi jaunus.

Kopējā drošības situācija Eiropā ir kļuvusi nestabilāka,

sarežģītāka un sadrumstalotāka nekā jebkad kopš 2. Pasaules

kara. Drošības situāciju Eiropā šobrīd raksturo daudzpusīgi

apdraudējumi, sākot ar terorismu, vardarbīgo ekstrēmismu un

organizēto noziedzību un beidzot ar hibrīda rakstura

apdraudējumiem un kiberuzbrukumiem, migrācijas

instrumentalizāciju, ieroču izplatīšanu un bruņojuma kontroles

arhitektūras vājināšanos. Finansiālā nestabilitāte, sociālās un

ekonomiskās atšķirības var vēl vairāk saasināt apdraudējuma

dinamiku un ietekmēt Eiropas drošību. Papildus Krievijas darbības

ir saasinājušas globālo pārtikas krīzi un radījušas traucējumus

energoresursu piegādēs.

Krievija agresiju pret Ukrainu uztver kā daļu no plašāka

konflikta, kurā izpaužas tās pretstāve Rietumiem kopumā, bet

īpaši ASV. Uzsāktā kara Ukrainā aizsegā Krievija mēģina atgriezt

pasauli pie ietekmes sfēru politikas. Izmantojot bruņoto

iejaukšanos Gruzijā un Ukrainā, de facto kontroli pār

Baltkrieviju, kā arī Krievijas karaspēka pastāvīgu klātbūtni

ieilgušajos konfliktos, tostarp Moldovā, Krievijas valdība aktīvi

cenšas uzturēt jau esošās un izveidot jaunas tā dēvētās ietekmes

sfēras. Krievija ir klātesoša arī citviet pasaulē, piemēram,

Lībijā, Sīrijā, Centrālāfrikas Republikā un Mali. Tā oportūniski

izmanto nestabilitāti un sarežģīto iekšpolitisko situāciju šajās

valstīs, tostarp, izmantojot dezinformāciju un algotņus,

piemēram, privāto militāro kompāniju "Vāgnera grupa".

Tāpat Krievija turpina militarizēt Arktiku un vairot spriedzi

šajā reģionā.

Ar neizprovocētu un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu,

Krievija ir rupji pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas

(turpmāk - ANO) Statūtus un citas starptautiskās tiesības.

Apdraudot Eiropas un starptautisko drošību un stabilitāti,

Krievija ignorē starptautiskās normas jau kopš tās militārās

agresijas Gruzijā 2008. gadā.

Vispārēja starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanās

ir sasniegusi līmeni, kad ir pamats starpvalstu sarunu dienas

kārtībā iekļaut jautājumus par kopējiem pūliņiem stratēģiskās

stabilitātes nodrošināšanai, masu iznīcināšanas ieroču

neizplatīšanas un bruņojuma kontroles, un atbruņošanās režīmu

saglabāšanai.

Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir daļēji sagrāvis

pastāvošo bruņojuma kontroles arhitektūru. Krievija jau ilgstoši

nav godprātīgi attiekusies pret savu saistību īstenošanu

bruņojuma kontroles mehānismos. Tās pieeja ir bijusi

manipulatīva, selektīva un apzināti maldinoša. Jau vairākus gadus

Krievija ir apšaubījusi pastāvošo noteikumu integritāti, klaji

pārkāpjot vai izvairoties no tajos noteikto saistību ievērošanas.

Vienlaicīgi, jebkādi mēģinājumi pārskatīt esošo bruņojuma

kontroles arhitektūru, vai tās aizstāšana ar sarunām par jauniem

instrumentiem automātiski nenovedīs pie pozitīvām pārmaiņām, bet

drīzāk novērsīs uzmanību no Krievijas agresīvajām darbībām

Eiropā. Tādēļ jebkādiem risinājumiem nākotnē jābūt balstītiem

stingrā savstarpējā samērīgumā un pārbaudāmībā.

Baltkrievija kopš 2020. gada augusta starptautiski neatzītajām

prezidenta vēlēšanām rada apdraudējumu reģionālajai stabilitātei

un drošībai. Baltkrievijā vērojamais autoritārisms izpaužas

vardarbīgās represijās pret šīs valsts iedzīvotājiem un režīma

oponentiem, aktīvā militārā atbalstā Krievijas agresijai pret

Ukrainu un hibrīdā taktikā pret ES. Pieaugošā atkarība no

Krievijas padara Baltkrieviju par Krievijas rīcībā esošu

instrumentu savu agresīvo mērķu sasniegšanai. Baltkrievija de

facto ir zaudējusi no kodolieročiem brīvas zonas statusu.

Baltkrievija turpina 2021. gadā uzsākto migrācijas

instrumentalizāciju, cenšoties ar hibrīdām metodēm destabilizēt

situāciju uz robežas ar Latviju un citām ES dalībvalstīm.

Tādejādi Baltkrievija rada nopietnus draudus NATO un ES ārējai

robežai.

Autoritāro režīmu un nevalstisko spēlētāju veiktās hibrīdās

aktivitātes turpina pieaugt intensitātē un daudzveidībā. Hibrīdo

draudu loks ir plašs, ietverot gan ekonomisko, tostarp

enerģētikas šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un

izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi

vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu

pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru

darbības.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā arvien

vairāk aktualizējušies tādi jautājumi kā enerģijas avotu

dažādošana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un piegādes

ķēžu drošība. Pārejā uz jauniem enerģijas avotiem un piegāžu

ceļiem, svarīgi ir neradīt jaunas atkarības, īpaši no

autoritāriem režīmiem.

Visefektīvākais veids kā cīnīties pret hibrīdajiem draudiem,

ir veicināt nacionālo un kolektīvo noturību, identificējot un

novēršot ievainojamības un atkarības. Hibrīdais apdraudējums skar

gan valsts, gan nevalstisko sektoru, tāpēc tā mazināšanai ir

jāizmanto visu valsts pārvaldi un sabiedrību iekļaujoša pieeja

noturības stiprināšanā. Latvijai jāsniedz viss iespējamais

atbalsts arī mūsu partneriem, īpaši ES paplašināšanās valstīm,

veicinot to noturības stiprināšanu un spēju pretoties hibrīdajiem

uzbrukumiem.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro

un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien

uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un

īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu

skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu,

demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības

politiku. Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar

universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo

drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas

attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan

konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot

piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā

ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni

pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu

ietekmes instrumentu klāstu.

Kopīgās Krievijas un Ķīnas militārās mācības ir daļa no abu

valstu stratēģiskās partnerības un tuvināšanās centieniem, kas

vērsti pret rietumvalstīm un paredz kopīgu pozicionēšanos ar

Krieviju, tostarp globālās drošības jautājumos. Arvien vairāk

pieaug Ķīnas loma un iesaiste reģionālos saspīlējumos. Vērojama

Ķīnas militāro spēju, tostarp stratēģiskā bruņojuma sistēmu,

attīstība. Ķīna ir būtiski attīstījusi savus militāros līdzekļus.

Tās mērķis ir līdz 2035. gadam pabeigt savu bruņoto spēku

vispārējo modernizāciju, tādējādi potenciāli ietekmējot reģionālo

un globālo drošību. Vienlaikus ir vērojama Ķīnas noraidošā pieeja

iesaistīties bruņojuma kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas

sarunās.

Ķīnas īstenotās hibrīdās operācijas un dezinformācijas

kampaņas rada riskus ne tikai Indijas un Klusā okeāna reģionā,

bet arī ārpus tā. Latvijas interesēs ir sadarbības stiprināšana

ar partneriem Indijas un Klusā okeānu reģionā, lai risinātu

reģionālus izaicinājumus kopīgās drošības interesēs. Publiskajā

un privātajā sektorā būtiski turpināt darbu pie stratēģisko

atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot

Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs.

Drošības situācija Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhila

reģionā ir cieši saistīta ar Eiropas un starptautisko drošību

kopumā. Smagas ekonomiska un sociāla rakstura satricinājumu

sekas, ko izraisa politiskā nestabilitāte, vardarbība, bruņoti

konflikti, pārtikas trūkums un klimata pārmaiņas šajā reģionā,

paaugstina migrācijas, radikalizācijas un terorisma riskus. Šiem

riskiem ir potenciāls strauji saasināties.

Terorisms visās tā formās un izpausmēs rada vistiešākos

draudus starptautiskajai drošībai. Terorisma apdraudējuma

neprognozējamība un pārrobežu izplatība pieaug ne tikai

politiskas nestabilitātes un vardarbīgu konfliktu dēļ, bet arī

attīstoties modernajām tehnoloģijām. Līdz ar moderno tehnoloģiju

attīstību, pieaug riski izmantot, piemēram, dronus, 3D printerus,

kriptovalūtas un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas terorisma

nolūkos.

Krievijas uzsāktā kara rezultātā pieaug arī radikalizācijas un

vardarbīgā ekstrēmisma izplatības riski un ekstrēmistiski

noskaņotu indivīdu darbību neprognozējamība. Papildus, palielinās

arī tādi riski kā šaujamieroču nelegāla aprite, kā arī ķīmiskā,

bioloģiskā, radioaktīvā un kodolapdraudējuma (CBRN)

radītie izaicinājumi.

Prioritātes

starptautiskajai drošības videi radītā apdraudējuma

novēršanai:

NATO kolektīvās aizsardzības un

Austrumu flanga stiprināšana

Latvijas un tās sabiedroto interesēs ir noturīgi ilgtermiņa

drošības risinājumi. Lai nodrošinātu NATO atbilstību nākotnes

izaicinājumiem un vajadzībām, 2022. gadā notikušajā Madrides

samitā sabiedrotie apstiprināja jauno NATO Stratēģisko

koncepciju. Šajā dokumentā NATO atkārtoti apliecina kolektīvo

aizsardzību kā Alianses pamatuzdevumu, kā arī sniedz vadlīnijas,

kā NATO pielāgoties izmaiņām drošības situācijai pasaulē un

iezīmē galvenos Alianses uzdevumus - stiprināt atturēšanu un

aizsardzību, krīžu novēršanu un pārvaldību, kā arī sadarbību

drošības jomā. NATO Krieviju ir atzinis par galveno draudu

eiroatlantiskajai drošībai, mieram un stabilitātei.

Darbs pie Madrides samitā noteikto uzdevumu izpildes

turpinājās 2023. gada Viļņas samitā. Latvijai ir svarīgi panākt

pēc iespējas drīzāku NATO pielāgošanos aktuālajai drošības

situācijai: NATO "priekšējās aizsardzības" praktisku

ieviešanu, reģionālo plānu izpildāmības nodrošināšanu, sabiedroto

spēku klātbūtnes palielināšanu Latvijā, kā arī pretgaisa un

pretraķešu aizsardzības stiprināšanu. Šajos centienos būtiska

loma ir arī spējai objektīvi novērtēt un reaģēt uz hibrīdo

apdraudējumu un jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām.

Vienlaikus Latvijai ir jāturpina attīstīt nepieciešamās uzņemošās

valsts atbalsta spējas.

Somijas un gaidāmajai Zviedrijas dalībai NATO un integrācijai

alianses militārajās struktūrās ir neatsverama loma Baltijas

jūras reģiona drošības vides stiprināšanā un Baltijas -

Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā.

ES starptautiskās lomas

stiprināšana

Latvijas interesēs ir veicināt iekšēji un ārēji spēcīgas ES

tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgai nacionālu valstu

savienībai, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts

cilvēktiesībām. Jāturpina stiprināt ES attiecības ar Apvienoto

Karalisti un Norvēģiju, transatlantiskās attiecības ar ASV un

Kanādu, kā arī jāveicina reģiona līdzīgi domājošo valstu tālāka

konsolidācija. Jāturpina atbalsts kritēriju izpildei, katras

valsts pašas sasniegumiem un Eiropas vērtībās balstītai ES

paplašināšanās politikai.

Iesaiste starptautiskajos centienos

panākt karadarbības apturēšanu Ukrainā

Jāstiprina noteikumos balstīta starptautiskā kārtība un

uzticamība efektīva multilaterālisma pieejai starptautiskajās

attiecībās. Šāda pieeja konsekventi jāīsteno jebkādās attiecībās

ar Krieviju un Baltkrieviju, lai novērstu līdzīgu agresijas

noziegumu atkārtošanos nākotnē. Krievijas izraisīto apdraudējumu

ierobežošana būs tuvāko gadu galvenā prioritāte.

Aktīva Latvijas ārpolitiskā darbība

dažādos starptautiskos formātos

Latvija ir aktīva un uzticama dalībvalsts starptautiskās

sadarbības formātos ar starptautiskās tiesībās balstītām

vērtībām. Ārpolitikā Latvija uztur aktīvu dialogu un veicina

ciešu reģionālo sadarbību ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un

Poliju. Drošības politikā īpaša uzmanība tiek veltīta

konsultācijām un vienotas politikas veidošanai ar NATO

sabiedrotajiem un ES dalībvalstīm. Latvija konstruktīvi darbojas

dažādos daudzpusējos formātos, tostarp jautājumos, kas saistīti

ar miera nodrošināšanu, drošību, ilgtspējīgu attīstību (inovatīva

un dabai saudzīga ekonomika, tiesiskums un laba pārvaldība,

starptautiskā sadarbība un kvalitatīva izglītība), sieviešu

tiesību ievērošanu, digitalizāciju, klimata risinājumu labās

prakses veicināšanu, atbildīgu tehnoloģiju attīstības izmantošanu

un citos. Latvija plāno sniegt ieguldījumu šo nozīmīgo uzdevumu

risināšanā, kļūstot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli

2026.-2027. gadā.