4. pants

1Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus

2komisija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.

3panta pirmajam teikumam. Likumdevējs, ieviešot noguldījumu

4garantiju shēmu, jau sākotnēji likumā esot noteicis, ka

5kredītiestādes valdes locekļu izdarītie noguldījumi netiek

6garantēti. Arī Direktīva 94/19/EK paredzot dalībvalstij rīcības

7brīvību to personu noteikšanā, uz kurām neattiecas noguldījumu

8garantija. Apstrīdētā norma liekot kredītiestādes vadošajām

9amatpersonām būt piesardzīgākām kredītiestādes pārvaldīšanā un

10lēmumu pieņemšanā, kā arī atturot no tādu lēmumu pieņemšanas,

11kuri var nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes darbību.

12Komerclikums paredzot sabiedrības valdes locekļa pienākumu

13veikt sabiedrības pārvaldes funkcijas. Ja attiecīgajai personai

14vienalga kādu iemeslu dēļ veikt minētās funkcijas nav iespējams,

15tad tai esot pienākums atkāpties no amata. Valdes loceklis savu

16rīcību nevarot attaisnot ar argumentu, ka viņš valdē ievēlēts

17vienīgi "skata pēc" un vadības funkciju pēc būtības nav

18veicis. Komerclikums nosakot, ka valdes locekļi sabiedrību vada

19kopīgi.

20Komisija norāda, ka kredītiestādē pieļaujama kompetenču

21sadalīšana starp tās valdes locekļiem. Tomēr dalītā kompetence

22tos neatbrīvojot no pārraudzības pienākuma - valdes loceklim

23jebkurā gadījumā, ja tas nav pietiekami pārraudzījis citu valdes

24locekļu darbību, jābūt gatavam par to atbildēt. Līdz ar to neesot

25pamatots Pieteikuma iesniedzējas apgalvojums, ka kredītiestādes

26valdes loceklis ne visos gadījumos ir atbildīgs par

27kredītiestādes maksātnespējas iestāšanos.

28Papildus vispārējiem kredītiestādes kā komercsabiedrības

29pārvaldīšanas pienākumiem Kredītiestāžu likums uzliekot tās

30valdei pienākumu veikt normatīvajos aktos paredzēto ar

31kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu. Šis pienākums

32aptverot vairākas darbības, piemēram, lēmumu pieņemšanu par tādu

33personu kreditēšanu, kuras ir saistītas ar konkrēto

34kredītiestādi, paziņošanu par visiem apstākļiem, kuri var būtiski

35ietekmēt stabilu un normatīvajiem aktiem atbilstošu

36kredītiestādes turpmāko vadību.

37Komisija vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Pieteikuma

38iesniedzējas kā Krājbankas valdes locekles kompetencē bijusi

39tieši bankas grāmatvedības uzskaite. Savukārt viens no iemesliem

40tam, ka Komisija pieņēma lēmumu par Krājbankas valdes darbības

41apturēšanu, bijusi apzināti maldinošu finanšu pārskatu

42iesniegšana Komisijai. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas

43apgalvojums, ka viņa ar savu darbību nevarējusi sekmēt

44noguldījumu nepieejamības iestāšanos, neesot ticams. Minēto

45apgalvojumu liekot apšaubīt arī tas fakts, ka kriminālprocesa

46ietvaros Pieteikuma iesniedzējai ticis piemērots aizdomās turētās

47statuss un viņas noguldījumiem Krājbankā uzlikts arests.