4. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus

komisija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.

panta pirmajam teikumam. Likumdevējs, ieviešot noguldījumu

garantiju shēmu, jau sākotnēji likumā esot noteicis, ka

kredītiestādes valdes locekļu izdarītie noguldījumi netiek

garantēti. Arī Direktīva 94/19/EK paredzot dalībvalstij rīcības

brīvību to personu noteikšanā, uz kurām neattiecas noguldījumu

garantija. Apstrīdētā norma liekot kredītiestādes vadošajām

amatpersonām būt piesardzīgākām kredītiestādes pārvaldīšanā un

lēmumu pieņemšanā, kā arī atturot no tādu lēmumu pieņemšanas,

kuri var nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes darbību.

Komerclikums paredzot sabiedrības valdes locekļa pienākumu

veikt sabiedrības pārvaldes funkcijas. Ja attiecīgajai personai

vienalga kādu iemeslu dēļ veikt minētās funkcijas nav iespējams,

tad tai esot pienākums atkāpties no amata. Valdes loceklis savu

rīcību nevarot attaisnot ar argumentu, ka viņš valdē ievēlēts

vienīgi "skata pēc" un vadības funkciju pēc būtības nav

veicis. Komerclikums nosakot, ka valdes locekļi sabiedrību vada

kopīgi.

Komisija norāda, ka kredītiestādē pieļaujama kompetenču

sadalīšana starp tās valdes locekļiem. Tomēr dalītā kompetence

tos neatbrīvojot no pārraudzības pienākuma - valdes loceklim

jebkurā gadījumā, ja tas nav pietiekami pārraudzījis citu valdes

locekļu darbību, jābūt gatavam par to atbildēt. Līdz ar to neesot

pamatots Pieteikuma iesniedzējas apgalvojums, ka kredītiestādes

valdes loceklis ne visos gadījumos ir atbildīgs par

kredītiestādes maksātnespējas iestāšanos.

Papildus vispārējiem kredītiestādes kā komercsabiedrības

pārvaldīšanas pienākumiem Kredītiestāžu likums uzliekot tās

valdei pienākumu veikt normatīvajos aktos paredzēto ar

kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu. Šis pienākums

aptverot vairākas darbības, piemēram, lēmumu pieņemšanu par tādu

personu kreditēšanu, kuras ir saistītas ar konkrēto

kredītiestādi, paziņošanu par visiem apstākļiem, kuri var būtiski

ietekmēt stabilu un normatīvajiem aktiem atbilstošu

kredītiestādes turpmāko vadību.

Komisija vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Pieteikuma

iesniedzējas kā Krājbankas valdes locekles kompetencē bijusi

tieši bankas grāmatvedības uzskaite. Savukārt viens no iemesliem

tam, ka Komisija pieņēma lēmumu par Krājbankas valdes darbības

apturēšanu, bijusi apzināti maldinošu finanšu pārskatu

iesniegšana Komisijai. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas

apgalvojums, ka viņa ar savu darbību nevarējusi sekmēt

noguldījumu nepieejamības iestāšanos, neesot ticams. Minēto

apgalvojumu liekot apšaubīt arī tas fakts, ka kriminālprocesa

ietvaros Pieteikuma iesniedzējai ticis piemērots aizdomās turētās

statuss un viņas noguldījumiem Krājbankā uzlikts arests.