39. pants

1. Attiecībā uz jūras transportu

Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju

starptautiskajam tirgum un satiksmei uz komerciāliem

pamatiem.

a) Iepriekš minētais noteikums

neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par

līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kas piemērojama šā

Nolīguma Pusēm. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri,

var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr

vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem

pamatiem.

b) Puses apstiprina savas

saistības, ka brīvas konkurences vide ir būtiska iezīme sauso un

šķidro beztaras preču apgrozībā.

2. Piemērojot 1. punkta principus,

Puses:

a) no šā Līguma stāšanās spēkā

savstarpējā tirdzniecībā nepiemēro nekādus kravas dalīšanas

noteikumus jebkuras dalībvalsts un bijušās PSRS divpusējos

nolīgumos;

b) neievieš kravas dalīšanas

nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm

attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un

līnijpārvadājumiem. Tomēr tas neizslēdz šādu nosacījumu iespēju

attiecībā uz līnijpārvadājumiem tādos ārkārtas apstākļos, kad

vienas vai otras šā Nolīguma Puses līnijpārvadājumu uzņēmumiem

citādi nebūtu faktiskas iespējas uzturēt satiksmi pārvadājumos uz

attiecīgo trešo valsti un no tās;

c) šim Nolīgumam stājoties spēkā,

atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un

citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai

diskrimināciju attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu

starptautiskajā jūras transportā.

Katra Puse cita starpā kuģiem, ko

izmanto preču vai pasažieru vai abu pārvadājumiem un kas peld zem

otras Puses karoga, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses

pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas ārvalstu

kuģiem, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu

izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un

atlīdzību, muitas pakalpojumiem, enkurvietām un iekraušanas un

izkraušanas iekārtām.

3. Puses vienojas, ka pēc šā

Nolīguma stāšanās spēkā un ne vēlāk kā 1996. gada 31. decembrī

tās veiks sarunas par pakāpenisku katras Puses iekšējo ūdensceļu

atvēršanu otras Puses pilsoņiem un kuģošanas sabiedrībām saistībā

ar brīvību sniegt starptautiskus jūras-upju transporta

pakalpojumus.