Par nolīguma protokolu

11. Krievijas izcelsmes preces

2Kopienā ieved bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma

317., 20. un 21. panta noteikumus un Spānijas un Portugāles

4Pievienošanās Kopienai akta 77., 81., 244., 249. un 280. panta

5noteikumus.

62. Kopienas izcelsmes preces

7Krievijā ieved bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma

817., 20. un 21. panta un 2. pielikuma noteikumus.

1Līdz brīdim, kad Krievija

2pievienojas VVTT/PTO, Puses rīko apspriedes Sadarbības komitejā

3par ievedtarifa politiku, ieskaitot pārmaiņas tarifa aizsardzībā.

4Jo īpaši šādas apspriedes piedāvā pirms tarifa aizsardzības

5paaugstināšanas.

11. Ja kādu preci ieved vienas

2Puses teritorijā tik lielos daudzumos un saskaņā ar tādiem

3nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt būtisku kaitējumu

4līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena

5vai Krievija, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt pienācīgus

6pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai noteikumiem.

72. Pirms jebkādiem pasākumiem vai

8gadījumos, uz kuriem attiecas 4. punkts - iespējami drīz pēc

9tiem, attiecīgi Kopiena vai Krievija sniedz Sadarbības komitejai

10visu attiecīgo informāciju nolūkā atrast abām Pusēm pieņemamu

11atrisinājumu. Konsultācijas Sadarbības komitejā Puses uzsāk

12nekavējoties.

133. Ja konsultāciju rezultātā Puses

14nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības

15komitejai paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas

16situācijas, Puse, kas pieprasījusi konsultācijas, var brīvi

17ierobežot attiecīgo preču ievešanu vai pieņemt citus atbilstīgus

18pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kā vajadzīgs, lai

19izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu.

204. Kritiskos apstākļos, ja

21kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt

22pasākums pirms konsultācijām, ar nosacījumu, ka pēc šās darbības

23veikšanas nekavējoties piedāvā konsultācijas.

245. Izvēloties pasākumus saskaņā ar

25šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada

26vismazākos traucējumus šā Nolīguma mērķu sasniegšanai.

276. Ja viena Puse veic drošības

28pasākumus saskaņā ar šā panta noteikumiem, otra Puse var brīvi

29atkāpties no saistībām pret pirmo Pusi saskaņā ar šo sadaļu,

30attiecībā uz būtībā līdzvērtīgu tirdzniecību.

31Šādus pasākumus neveic, pirms otra

32Puse nav piedāvājusi konsultācijas, nedz arī, ja 45 dienu laikā

33pēc konsultāciju piedāvāšanas ir panākta vienošanās.

347. Tiesības atkāpties no

35saistībām, kas minētas 6. punktā, neizmanto pirmo trīs gadu

36laikā, kad spēkā ir aizsardzības pasākumi, ja aizsardzības

37pasākumi veikti absolūta importa pieauguma rezultātā un ilgākais

38uz četriem gadiem, un saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

1Šās sadaļas, jo īpaši 17. panta

2noteikumi nekādi netraucē un neliedz kādai Pusei veikt

3antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI

4pantu, Vienošanos par VVTT VI panta īstenošanu, Vienošanos par

5VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai

6attiecīgās valsts tiesību aktiem.

7Attiecībā uz antidempinga vai

8subsīdiju izmeklēšanu Puses vienojas izskatīt otras Puses

9iesniegtos dokumentus un informēt attiecīgās ieinteresētās

10personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata

11jāpieņem galīgais lēmums. Pirms noteiktu antidempinga un

12kompensācijas nodokļu piemērošanas Puses dara visu iespējamo, lai

13rastu konstruktīvu problēmas risinājumu.

1Nolīgums neliedz piemērot

2ievešanas, izvešanas vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus,

3kas pamatoti ar tikumības, sabiedriskās kārtības vai valsts

4drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un

5veselības aizsardzību; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem;

6valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību

7aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā

8īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un

9sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst

10piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai

11slēptas ierobežošanas līdzekļus.

1Šī sadaļa neskar noteikumus

2Eiropas Ekonomikas kopienas un Krievijas Federācijas Nolīgumā par

3tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas parafēts 1993. gada 12.

4jūnijā un piemērots ar atpakaļejošu spēku no 1993. gada 1.

5janvāra. Bez tam šā Nolīguma 15. pantu nepiemēro to

6tekstilizstrādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās

7nomenklatūras 50.-63. nodaļā.

11. To produktu tirdzniecību, ko

2aptver Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums,

3reglamentē:

4- šās sadaļas noteikumi, izņemot

515. pantu, un

6- pēc tā stāšanās spēkā -

7noteikumi Nolīgumā par kvantitātes nosacījumiem attiecībā uz EOTK

8tērauda izstrādājumu tirdzniecību.

92. Ogļu un tērauda jautājumu

10kontaktgrupas izveidi reglamentē šā Nolīguma 1. protokols.

1Kodolmateriālu

2tirdzniecība

31. Uz kodolmateriālu tirdzniecību

4attiecas:

5- šā Nolīguma noteikumi, izņemot

615. pantu un 17. panta 1.-5. punktu un 7. punktu,

7- 1989. gada Nolīguma 6., 7. un

814. panta, 15. panta 1. punkta, 2. punkta, 3. punkta pirmā

9teikuma, 4. un 5. punkta noteikumi,

10- pievienotā vēstuļu apmaiņa.

112. Neskarot šā panta 1. punkta

12noteikumus, Puses vienojas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai

13līdz 1997. gada 1. janvārim panāktu vienošanos attiecībā uz

14kodolmateriālu tirdzniecību.

153. Šā panta noteikumus turpina

16piemērot, līdz panākta šāda vienošanās.

174. Tiks veikti pasākumi, lai

18noslēgtu vienošanos par kodolgarantijām, fizisko aizsardzību un

19administratīvo sadarbību kodolmateriālu pārsūtīšanā. Līdz šāda

20vienošanās stājas spēkā, kodolmateriālu pārsūtīšanai piemēros

21Pušu attiecīgos tiesību aktus un starptautiskos kodolieroču

22neizplatīšanas pienākumus.

235. Lai piemērotu 1. punktā

24paredzēto režīmu:

25- 1989. gada Nolīguma 6. pantā un

2615. panta 5. punktā minētais "šis Nolīgums" ir režīms, kas

27izveidots ar šā panta 1. punktu,

28- šā Nolīguma 17. panta 6. punktā

29minētais "šis pants" ir 1989. gada Nolīguma 15. pants,

30- 1989. gada Nolīguma 6., 7., 14.

31un 15. pantā minētās "Līgumslēdzējas puses" ir šā Nolīguma

32Puses,

33- 1989. gada Nolīguma 15. pantā

34minētā "Apvienotā komiteja" ir "Sadarbības komiteja", kas

35paredzēta ar šā Nolīguma 92. pantu.

36IV sadaļa

37NOTEIKUMI PAR

38UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM

11. Atbilstoši katrā dalībvalstī

2piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena

3un tās dalībvalstis nodrošina, ka režīms, ko piemēro Krievijas

4pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā,

5nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba

6apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar dalībvalsts

7pilsoņiem.

82. Krievija, saskaņā ar

9nosacījumiem un noteikumiem, kas piemērojami Krievijā, piemēro 1.

10punktā minēto režīmu tiem dalībvalsts pilsoņiem, kas likumīgi

11nodarbināti tās teritorijā.

1Sociālā

2nodrošinājuma koordinācija

3Puses noslēdz vienošanās, lai:

41. saskaņā ar katrā dalībvalstī

5piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos

6noteikumus, lai koordinētu sociālā nodrošinājuma shēmas tiem

7Krievijas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts

8teritorijā, un, ja vajadzīgs, viņu ģimenes locekļiem, kas tur

9likumīgi dzīvo. Šie noteikumi jo īpaši nodrošinās, ka:

10- visus apdrošināšanas,

11nodarbinātības vai nodzīvotā laika periodus, kuros šādi darba

12ņēmēji atrodas dalībvalstīs, summē, lai darba ņēmēji un attiecīgā

13gadījumā - ģimenes locekļi, varētu saņemt vecuma, invaliditātes

14vai nāves pensijas vai medicīnisko aprūpi,

15- visas pensijas saistībā ar

16vecumu, nāvi, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai no tās

17radušos invaliditāti, izņemot īpašus, no iemaksām neatkarīgus

18pabalstus, ir brīvi konvertējamas pēc kursa, ko piemēro saskaņā

19ar tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesību aktiem, kam jāveic šis

20pārskaitījums,

21- attiecīgie darba ņēmēji

22attiecīgā gadījumā saņem ģimenes pabalstus par iepriekš

23minētajiem ģimenes locekļiem.

242. saskaņā ar katrā Krievijā

25piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos

26noteikumus, lai darba ņēmējiem, kas ir dalībvalsts pilsoņi un

27likumīgi nodarbināti Krievijā, un viņu ģimenes locekļiem, kas tur

28likumīgi dzīvo, piemērotu līdzīgu režīmu kā to, kas minēts 1.

29punkta otrajā un trešajā ievilkumā.

1Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar šā

2Nolīguma 24. pantu, neskar tiesības vai pienākumus, kuri izriet

3no divpusējiem nolīgumiem, kas saista dalībvalstis un Krieviju,

4ja šie nolīgumi nodrošina labvēlīgāku režīmu dalībvalstu vai

5Krievijas pilsoņiem.

1Sadarbības padome izskata, kā var

2uzlabot uzņēmēju darba nosacījumus atbilstīgi Pušu starptautiskām

3saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas CSCE Bonnas

4konferences dokumentā.

1Sadarbības padome sniedz

2ieteikumus par šā Nolīguma 23. un 26. panta īstenošanu.

11. Kopiena un tās dalībvalstis no

2vienas puses un Krievija no otras puses piešķir viena otrai ne

3mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai

4valstij attiecībā uz nosacījumiem, kas skar uzņēmējsabiedrību

5izveidi to teritorijās, atbilstīgi katras Puses tiesību aktiem un

6noteikumiem.

72. Neskarot 3. pielikumā minētās

8atrunas, Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz

9uzņēmējsabiedrību darbību un saskaņā ar to tiesību aktiem un

10noteikumiem piešķir Krievijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem

11Kopienā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir citām

12Kopienas uzņēmējsabiedrībām, vai Kopienas uzņēmējsabiedrībām,

13kuras ir trešo valstu uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumi, atkarībā

14no tā, kurš ir labāks.

153. Neskarot 4. pielikumā minētās

16atrunas, Krievija attiecībā uz uzņēmējsabiedrību darbību un

17saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kopienas

18uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem Krievijā ne mazāk labvēlīgu

19režīmu kā to, ko piešķir citām Krievijas uzņēmējsabiedrībām vai

20Krievijas uzņēmējsabiedrībām, kuras ir trešo valstu

21uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumi, atkarībā no tā, kurš ir

22labāks.

234. Kopiena un tās dalībvalstis no

24vienas puses un Krievija no otras puses attiecībā uz

25uzņēmējsabiedrību filiāļu darbību un saskaņā ar to tiesību aktiem

26un noteikumiem, piešķir attiecīgi Krievijas un Kopienas

27uzņēmējsabiedrību filiālēm ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko

28piešķir jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm

295. Šā panta 2. un 3. punkta

30noteikumus nevar izmantot, lai apietu Puses tiesību aktus un

31noteikumus, kas piemērojami otras Puses uzņēmējsabiedrību

32meitasuzņēmumu, kas izveidoti pirmās Puses teritorijā, piekļuvei

33īpašām nozarēm vai darbībām.

34Režīmu, kas minēts 2. un 3.

35punktā, piemēro attiecīgi Kopienā un Krievijā dibinātām

36uzņēmējsabiedrībām dienā, kad šis Nolīgums stājas spēkā, kā arī

37uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas pēc tam, tiklīdz tās

38nodibina.

1Šā Nolīguma 28. pantu un tālākos

2noteikumus piemēro banku un apdrošināšanas pakalpojumiem, kas

3minēti 6. pielikumā.

41. Attiecībā uz 6. pielikuma B

5daļā minētajiem banku pakalpojumiem, Krievijas piešķirtā režīma

6raksturs atbilstīgi 28. panta 1. punktam attiecībā uz dibināšanu,

7veidojot tikai meitasuzņēmumus, un atbilstīgi 28. panta 3.

8punktam, ir izklāstīts 7. pielikuma A daļā.

9Attiecībā uz 6. pielikuma A daļas

101. un 2. punktā minētajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, režīma

11raksturs, ko Krievija piemēro atbilstīgi 28. panta 1. punktam,

12izklāstīts 7. pielikuma B daļā.

132. Neskarot citus šā Nolīguma

14noteikumus, Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības

15iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju,

16apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu

17sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzības pasākumus, vai

18lai nodrošinātu finanšu sistēmas veselumu un stabilitāti. Šādus

19pasākumus neizmanto, lai Puse izvairītos no pienākumiem saskaņā

20ar Nolīgumu.

21Neko Nolīgumā nevar uzskatīt par

22prasību Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu

23klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu

24informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu

25rīcībā.

263. Neskarot 7. pielikuma A daļas

271. punkta d) un e) apakšpunktu, Kopiena un dalībvalstis no vienas

28puses un Krievija no otras puses nepieņem nekādus jaunus

29noteikumus vai pasākumus, kas radītu vai palielinātu

30diskrimināciju, salīdzinot ar situāciju, kāda ir Nolīguma

31parakstīšanas dienā attiecībā uz nosacījumiem, kas skar otras

32Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu to attiecīgajā teritorijā,

33salīdzinājumā ar attiecīgās valsts uzņēmējsabiedrībām.

34Puses vienojas, ka termins

35"palielināt diskrimināciju" ietver diskriminējošu nosacījumu

36pasliktināšanos vai to paplašināšanu vai atkārtotu ieviešanu pēc

37pašreizējā piemērošanas perioda.

384. Šajā Nolīgumā, attiecībā uz

39banku darbību, uzņēmējsabiedrību uzskata par Kopienas

40uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu Krievijā, ja vairāk nekā

41piecdesmit procentu (50%) tās pamatkapitāla pieder Kopienas

42uzņēmējsabiedrībai.

1Šajā Nolīgumā:

2a) "dibināšana" ir šā panta h)

3apakšpunktā minēto Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrību

4tiesības uzsākt saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus

5un filiāles attiecīgi Krievijā vai Kopienā.

6Attiecībā uz 29. pantā minētajiem

7finanšu pakalpojumiem "dibināšana" ir šā panta h) apakšpunktā

8minēto Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt

9saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus vai filiāles

10Krievijā vai Kopienā pēc licences saņemšanas no kompetentām

11iestādēm saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kas

12piemērojami katrā Pusē.

13b) uzņēmējsabiedrības

14"meitasuzņēmums" ir uzņēmējsabiedrība, ko kontrolē pirmā

15uzņēmējsabiedrība;

16c) "saimnieciskā darbība" ir

17rūpnieciska, komerciāla vai profesionāla rakstura darbība,

18ieskaitot finanšu pakalpojumus;

19d) uzņēmējsabiedrības "filiāle" ir

20darījumu vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt

21pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir

22vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām

23personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka

24vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu,

25kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi

26tieši ar mātesuzņēmumu, bet gan tās var veikt darījumus atzara

27darījumu vietā;

28e) "Kopienas meitasuzņēmums" un

29attiecīgi "Krievijas meitasuzņēmums" ir "Kopienas

30uzņēmējsabiedrība" vai attiecīgi "Krievijas uzņēmējsabiedrība",

31kā definēts turpmāk, kas ir arī "Krievijas uzņēmējsabiedrības"

32vai attiecīgi "Kopienas uzņēmējsabiedrības" meitasuzņēmums;

33f) dalībvalsts pilsonis vai

34attiecīgi Krievijas pilsonis ir fiziska persona, kas ir

35dalībvalsts vai attiecīgi Krievijas pilsonis saskaņā ar to

36attiecīgajiem tiesību aktiem;

37g) "darbība" ir saimniecisko

38darbību veikšana.

39Attiecībā uz 29. pantā minētajiem

40finanšu pakalpojumiem, "darbība" ir saimniecisko darbību

41veikšana, ko atļauj kompetentu iestāžu izsniegta licence saskaņā

42ar tiesību aktiem un noteikumiem, kas piemērojami katrā Pusē;

43h) "Kopienas uzņēmējsabiedrība"

44vai attiecīgi "Krievijas uzņēmējsabiedrība" ir uzņēmējsabiedrība,

45kas uzveidota saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Krievijas

46normatīvajiem aktiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā

47administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi

48Kopienas vai Krievijas teritorijā. Tomēr, ja vienīgi

49uzņēmējsabiedrības, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi

50dalībvalsts vai Krievijas tiesību aktiem, juridiskā adrese

51atrodas attiecīgi Kopienas vai Krievijas teritorijā,

52uzņēmējsabiedrību uzskata par attiecīgi Kopienas vai Krievijas

53uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga

54saikne ar attiecīgi vienas dalībvalsts vai Krievijas

55tautsaimniecību.

56Attiecībā uz starptautisko jūras

57transportu šās nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī

58kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Kopienas vai

59Krievijas, kuras kontrolē attiecīgi dalībvalsts vai Krievijas

60pilsoņi, ja to kuģi reģistrēti šajā dalībvalstī vai Krievijā

61saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

62Šajā noteikumā par starptautisko

63jūras transportu uzskata arī vairākveidu pārvadājumus, kas daļēji

64notiek pa jūru, neskarot piemērojamos valstu ierobežojumus

65attiecībā uz preču un pasažieru pārvadājumiem ar citiem

66transporta veidiem;

67i) šā Nolīguma 29. pantā un 7.

68pielikumā, attiecībā uz 6. pielikuma B daļā minētajiem banku

69pakalpojumiem, "Krievijas meitasuzņēmums" vai "Kopienas

70meitasuzņēmums", kā noteikts e) punktā, attiecas uz tādu

71meitasuzņēmumu, kas ir banka saskaņā ar attiecīgi Krievijas vai

72dalībvalsts tiesību aktiem.

73Šā Nolīguma 29. pantā un 7.

74pielikumā, attiecībā uz 6. pielikuma B daļā minētajiem banku

75pakalpojumiem, "Kopienas uzņēmējsabiedrība" vai "Krievijas

76uzņēmējsabiedrība", kā noteikts h) punktā, attiecas uz tādu

77uzņēmējsabiedrību, kas ir banka saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts

78vai Krievijas tiesību aktiem.

1Neskarot 100. pantu, šās sadaļas

2noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas

3vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā Nolīguma noteikumus izmanto, lai

4apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās

5tirgum.

11. Neskarot šās sadaļas I nodaļas

2noteikumus, Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Krievijas

3uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta attiecīgi Krievijas vai Kopienas

4teritorijā, ir tiesības attiecīgi Krievijas vai Kopienas

5teritorijā pašai vai caur tās meitasuzņēmumiem, filiālēm vai

6kopuzņēmumiem saskaņā ar uzņēmuma mītnes zemē spēkā esošajiem

7tiesību aktiem nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi

8dalībvalstu vai Krievijas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši

9darbinieki, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus nodarbina

10vienīgi uzņēmējsabiedrības, meitasuzņēmumi, filiāles vai

11kopuzņēmumi. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas

12tikai uz nodarbinātības periodu.

132. Iepriekš minēto

14uzņēmējsabiedrību, še turpmāk - "organizācija", vadošais

15personāls ir "darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma

16struktūrā", kā noteikts c) punktā, kas iedalīti šādās

17kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās

18personas tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (ne kā daļu

19vairākuma īpašnieki) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas

20pārcelšanas:

21a) personas, kas organizācijā

22ieņem augstus amatus, tieši vada uzņēmuma (filiāles,

23meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma) pārvaldi, un ko principā

24vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome,

25vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot:

26- personas, kas vada uzņēmumu vai

27uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu,

28- personas, kas uzrauga un

29kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku

30darbu,

31- personas, kam ir pilnvaras

32personiski pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā,

33atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

34b) personas, kas strādā

35organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kas būtiskas

36saistībā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, tehniku

37vai vadību. Šādu zināšanu novērtējums var atspoguļot ne tikai

38specifiskas zināšanas saistībā ar uzņēmumu, bet arī augstu

39kvalifikāciju saistībā ar darba veidu vai uzņēmējdarbību, kam

40nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot

41piederību akreditētai profesijai;

42c) "darbinieks, kas pārcelts darbā

43citā uzņēmuma struktūrā" ir fiziska persona, kas strādā

44organizācijā Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai

45uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās

46organizācijas galvenajai darījumu vietai jāatrodas Puses

47teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz šās organizācijas

48uzņēmumu, kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses

49teritorijā.

1Puses atzīst, ka ir svarīgi, ka

2tās viena otrai piešķir valsts režīmu attiecībā uz otras Puses

3uzņēmējsabiedrību dibināšanu un, ja tas nav paredzēts šajā

4Nolīgumā, uz uzņēmējsabiedrību darbību to teritorijā un vienojas

5apsvērt iespēju tuvināt šo mērķi uz abpusēji pieņemama pamata,

6ņemot vērā visus Sadarbības padomes ieteikumus.

11. Puses visiem spēkiem centīsies

2izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras

3Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus

4stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas.

52. Vēlākais trešā gada beigās kopš

6Nolīguma parakstīšanas un pēc tam katru gadu Puses Sadarbības

7padomē izskata:

8- pasākumus, kurus ieviesusi katra

9Puse kopš Nolīguma parakstīšanas, kuri skar vienas Puses

10uzņēmējsabiedrību dibināšanu vai darbību otras Puses teritorijā

11un uz kuriem attiecas 28. pantā paredzētās saistības, un

12- vai Puses var uzņemties:

13- pienākumu neveikt nekādus

14pasākumus vai darbības, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību

15dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā izskatīšanas

16laikā, ja tie nav jau paredzēti šajā Nolīgumā, vai

17- citus pienākumus, kas skar to

18rīcības brīvību

19jomās, par kurām Puses vienojušās

20attiecībā uz 28. pantā paredzētajām saistībām.

21Ja pēc šādas pārbaudes viena Puse

22uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš Nolīguma

23parakstīšanas, rada situāciju, kas ir ievērojami stingrāka

24attiecībā uz pirmās Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu vai

25darbību otras Puses teritorijā, salīdzinot ar situāciju, kāda

26bijusi šā Nolīguma parakstīšanas dienā, šī Puse var pieprasīt

27otrai Pusei uzsākt konsultācijas. Tādā gadījumā piemēro 8.

28pielikuma A daļas noteikumus.

293. Lai sekmētu šā panta mērķus,

30pasākumus veic tā, kā norādīts 8. pielikuma B daļā.

314. Šā panta noteikumi neskar 51.

32panta noteikumus. Situācijas, uz kurām attiecas 51. pants,

33reglamentē tikai tā noteikumi.

1Attiecībā uz šā Nolīguma 5.

2pielikumā minētajām nozarēm Puses viena otrai piešķir ne mazāk

3labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij

4saistībā ar nosacījumiem, kas skar pārrobežu pakalpojumu

5sniegšanu, ko veic Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrības

6attiecīgi Krievijas vai Kopienas teritorijā saskaņā ar katrā Pusē

7piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem.

1Atbilstīgi šā Nolīguma 48. pantam

2Puses attiecībā uz šā Nolīguma 5. pielikumā minētajām nozarēm

3atļauj fizisku personu pārvietošanos, kas ir Kopienas vai

4Krievijas uzņēmējsabiedrības pārstāvji un vēlas saņemt pagaidu

5ieceļošanas atļauju, lai vestu sarunas par pārrobežu pakalpojumu

6pārdošanu vai slēgtu līgumus par pārrobežu pakalpojumu pārdošanu

7šai uzņēmējsabiedrībai, ja šie pārstāvji nenodarbojas ar tiešu

8pārdošanu plašai sabiedrībai vai paši nenodrošina šos

9pakalpojumus.

11. Attiecībā uz 5. pielikumā

2minētajām nozarēm katra Puse var regulēt pārrobežu pakalpojumu

3sniegšanas nosacījumus savā teritorijā. Ciktāl šie noteikumi ir

4vispārēji piemērojami, tos īsteno saprātīgā, objektīvā un

5objektīvā veidā.

62. Šā panta 1. punkts neskar 36.

7un 50. panta noteikumus.

83. Vēlākais trešā gada beigās pēc

9šā Nolīguma parakstīšanas Puses Sadarbības padomē izskata:

10- katras Puses ieviestos pasākumus

11kopš šā Nolīguma parakstīšanas, kas skar pārrobežu pakalpojumu

12sniegšanu, uz ko attiecas 36. pants, un

13- vai Puses var uzņemties:

14- pienākumu neveikt nekādus

15pasākumus vai darbības, kas nosacījumus pārrobežu pakalpojumu

16sniegšanai, uz ko attiecas 36. pants, padara stingrākus nekā

17izskatīšanas laikā, vai

18- citus pienākumus, kas skar to

19rīcības brīvību

20jomās, par kurām Puses vienojušās

21attiecībā uz 36. pantā paredzētajām saistībām.

22Ja pēc šādas pārbaudes viena Puse

23uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš Nolīguma

24parakstīšanas, rada situāciju, kas ir ievērojami stingrāka

25attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas 36.

26pants, salīdzinot ar situāciju, kāda bijusi šā Nolīguma

27parakstīšanas dienā, šī Puse var pieprasīt otrai Pusei uzsākt

28konsultācijas. Tādā gadījumā piemēro 8. pielikuma A daļas

29noteikumus.

304. Lai sekmētu šā panta mērķus,

31pasākumus veic tā, kā norādīts 8. pielikuma B daļā.

325. Šā panta noteikumi neskar 51.

33panta noteikumus. Situācijas, uz kurām attiecas 51. pants, regulē

34tikai tā noteikumi.

11. Attiecībā uz jūras transportu

2Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju

3starptautiskajam tirgum un satiksmei uz komerciāliem

4pamatiem.

5a) Iepriekš minētais noteikums

6neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par

7līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kas piemērojama šā

8Nolīguma Pusēm. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri,

9var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr

10vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem

11pamatiem.

12b) Puses apstiprina savas

13saistības, ka brīvas konkurences vide ir būtiska iezīme sauso un

14šķidro beztaras preču apgrozībā.

152. Piemērojot 1. punkta principus,

16Puses:

17a) no šā Līguma stāšanās spēkā

18savstarpējā tirdzniecībā nepiemēro nekādus kravas dalīšanas

19noteikumus jebkuras dalībvalsts un bijušās PSRS divpusējos

20nolīgumos;

21b) neievieš kravas dalīšanas

22nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm

23attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un

24līnijpārvadājumiem. Tomēr tas neizslēdz šādu nosacījumu iespēju

25attiecībā uz līnijpārvadājumiem tādos ārkārtas apstākļos, kad

26vienas vai otras šā Nolīguma Puses līnijpārvadājumu uzņēmumiem

27citādi nebūtu faktiskas iespējas uzturēt satiksmi pārvadājumos uz

28attiecīgo trešo valsti un no tās;

29c) šim Nolīgumam stājoties spēkā,

30atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un

31citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai

32diskrimināciju attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu

33starptautiskajā jūras transportā.

34Katra Puse cita starpā kuģiem, ko

35izmanto preču vai pasažieru vai abu pārvadājumiem un kas peld zem

36otras Puses karoga, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses

37pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas ārvalstu

38kuģiem, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu

39izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un

40atlīdzību, muitas pakalpojumiem, enkurvietām un iekraušanas un

41izkraušanas iekārtām.

423. Puses vienojas, ka pēc šā

43Nolīguma stāšanās spēkā un ne vēlāk kā 1996. gada 31. decembrī

44tās veiks sarunas par pakāpenisku katras Puses iekšējo ūdensceļu

45atvēršanu otras Puses pilsoņiem un kuģošanas sabiedrībām saistībā

46ar brīvību sniegt starptautiskus jūras-upju transporta

47pakalpojumus.

1Lai izveidotu labvēlīgus

2nosacījumus dzelzceļa transportam starp Pusēm, abas Puses

3vienojas, ka tās saskaņā ar šo Nolīgumu, izmantojot attiecīgus

4divpusējus un daudzpusējus mehānismus, veicinās:

5- muitas režīma un citādu

6muitošanas procedūru atvieglošanu kravām un ritošajam

7sastāvam,

8- sadarbību, radot piemērotus

9ritošos sastāvus, kas atbilst starptautiskās satiksmes

10prasībām,

11- to noteikumu un procedūru

12tuvināšanu, kas reglamentē starptautiskos pārvadājumus,

13- starptautisku pasažieru

14pārvadājumu nodrošināšanu un attīstību starp dalībvalstīm un

15Krieviju.

1Sadarbība nodrošina godīgus,

2līdzsvarotus un konkurences apstākļus palaišanas kosmosā un

3pārvadājumu tirgum, kas balstīti uz pienācīgiem ekonomiskiem

4faktoriem, un jo īpaši tiks veikti pasākumi, lai sekmētu sarunas

5par daudzpusējiem noteikumiem attiecībā uz starptautisko

6palaišanas kosmosā un pārvadājumu pakalpojumu tirdzniecību un šo

7noteikumu īstenošanu.

8Pārejas posmā līdz 2000. gadam

9vienojas par nosacījumiem attiecībā uz pakalpojumiem, kas

10saistīti ar palaišanu kosmosā.

1Puses cenšas viena otrai sniegt

2visu iespējamo palīdzību attiecībā uz pasākumiem, kas sekmē

3mobilo pavadoņsakaru pārrobežu tirdzniecību to attiecīgajā

4teritorijā atbilstīgi saviem tiesību aktiem, praksei un

5nosacījumiem. Puses tiksies 1996. gadā, lai apsvērtu iespējas

6piešķirt viena otrai vislabvēlīgāko režīmu attiecībā uz mobilo

7pavadoņsakaru pakalpojumiem.

1Lai starp Pusēm nodrošinātu

2koordinētu attīstību transportam, kas pielāgots to komerciālajām

3vajadzībām, Puses pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā var noslēgt

4īpašus nolīgumus par nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum

5un pakalpojumu nodrošināšanai pārvadājumu jomā, ciktāl šie

6nosacījumi nav jau noteikti šajā Nolīgumā. Šādus nolīgumus var

7piemērot vienam vai vairākiem transporta veidiem.

1Šā Nolīguma II un III nodaļas un V

2sadaļas vajadzībām neņem vērā režīmu, ko piešķīrusi Kopiena, tās

3dalībvalstis vai Krievija saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās,

4slēdzot ekonomiskās integrācijas nolīgumus.

1Šās sadaļas II un III nodaļas un V

2sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmējsabiedrībām, ko kopīgi

3kontrolē Kopienas uzņēmējsabiedrības un Krievijas

4uzņēmējsabiedrības un kas pilnīgi pieder tām.

11. Šās sadaļas noteikumus piemēro

2saskaņā ar ierobežojumiem, ko pamato sabiedriskās kārtības,

3valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumi.

42. Tos nepiemēro darbībām, kas

5jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar

6valsts varas īstenošanu.

1Sadarbības padome sniedz

2ieteikumus par turpmāku pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju,

3ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs un citas

4starptautiskas saistības, kuras Puses uzņemas, īpaši ņemot vērā

5sarunas saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu

6tirdzniecību, še turpmāk - "VVPT".

1Attiecībā uz šo sadaļu Nolīgums

2nekādi neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus

3par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba

4nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības dibināšanu un

5pakalpojumu sniegšanu, ja tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek

6atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir

7paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Nolīguma noteikumu.

8Iepriekš minētais noteikums neliedz piemērot 46. pantu.

11. Vislielākās labvēlības režīmu,

2ko piešķir saskaņā ar šās sadaļas vai V sadaļas noteikumiem,

3nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuru Puses piešķir vai piešķirs

4nākotnē, pamatojoties uz līgumiem par izvairīšanos no dubultas

5nodokļu uzlikšanas vai citiem nodokļu noteikumiem.

62. Noteikumus šajā sadaļā vai V

7sadaļā nevar uzskatīt par tādiem, kas Pusēm liedz pieņemt vai

8īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu

9nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem līgumos par

10izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citos nodokļu

11noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

123. Šās sadaļas un V sadaļas

13noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai

14Krievijai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu

15noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas

16neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves

17vietu.

1Neskarot 32. un 37. pantu, nevienu

2II, III un IV nodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod

3tiesības:

4- attiecīgi dalībvalstu vai

5Krievijas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Krievijā vai

6Kopienā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas

7īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai

8pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam,

9- Krievijas meitasuzņēmumiem vai

10filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas

11teritorijā Krievijas pilsoņus,

12- Kopienas meitasuzņēmumiem vai

13filiālēm Krievijā nodarbināt vai likt nodarbināt Krievijas

14teritorijā dalībvalstu pilsoņus,

15- Krievijas uzņēmējsabiedrībām vai

16Krievijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā

17piegādāt darbiniekus, kas ir Krievijas pilsoņi, lai tie darbotos

18citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba

19līgumiem,

20- Kopienas uzņēmējsabiedrībām vai

21Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Krievijā

22piegādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi, lai tie

23darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu

24darba līgumiem.

11. Attiecībā uz nozarēm vai

2pasākumiem, ko aptver VVPT, režīms, kuru viena Puse piešķīrusi

3otrai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo VVPT saistību

4stāšanās spēkā, nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko

5pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas

6attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un

7pakalpojumu sniegšanas veidiem.

82. Neskarot 1. punkta noteikumus,

9ko piemēro automātiski, Puse, kura uzņēmusies saistības saskaņā

10ar VVPT, informē otru Pusi par attiecīgajiem noteikumiem un

11pielāgojumiem, kas tādēļ jāizdara šajā Nolīgumā.

123. Viena mēneša laikā pēc tam, kad

13no Puses, kura uzņēmusies saistības saskaņā ar VVPT, saņemta 2.

14punktā minētā informācija, otra Puse var pirmajai Puse paziņot

15par nodomu izdarīt grozījumus savās saistībās saskaņā ar šo

16sadaļu, un izdarīt šos grozījumus šādā veidā:

17- ja pakalpojumu nozare,

18apakšnozare vai pakalpojuma sniegšanas veids tiek izslēgts no

19Nolīguma, tā apjoms samazināts vai uz to attiecināta nosacījumu

20īstenošana saskaņā ar 1.punktu, tādu pašu nozari, apakšnozari

21vai pakalpojumu sniegšanas veidu var izslēgt vai tā apjomu

22samazināt tādā pašā veidā, vai uz to attiecināt tādus pašus vai

23līdzīgus nosacījumus.

244. Otras Puses izdarītajiem

25grozījumiem jāpanāk Pušu saistību līdzsvara atjaunošana.

265. Ja Puse uzskata, ka grozījumi,

27kas izdarīti saskaņā ar 3. punktu, nav panākuši Pušu saistību

28līdzsvara atjaunošanu, šī Puse var pieprasīt otrai Pusei 30 dienu

29laikā sākt konsultācijas, lai atrastu pieņemamu risinājumu,

30izmantojot jebkādus citus saistību grozījumus saskaņā ar šo

31sadaļu.

326. Ja 30 dienu laikā no

33konsultāciju uzsākšanas nav rasts pieņemams risinājums, pēc

34jebkuras Puses pieprasījuma piemēro 101. panta procedūras.

35V sadaļa

36MAKSĀJUMI UN

37KAPITĀLS

11. Puses apņemas atļaut visus

2kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā starp Kopienas un

3Krievijas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu apriti

4vai personu pārvietošanos, kuri veikti saskaņā ar šā Nolīguma

5noteikumiem.

62. Nodrošina brīvu kapitāla apriti

7starp Kopienas un Krievijas rezidentiem, izmantojot tiešus

8ieguldījumus uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar

9uzņēmējas valsts normatīvajiem aktiem, un ieguldījumus, kuri

10veikti saskaņā ar IV sadaļas II nodaļas noteikumiem, un šo

11ieguldījumu, ieskaitot visus kompensācijas maksājumus, kuru

12iemesls ir tādi pasākumi kā ekspropriācija, nacionalizācija vai

13līdzīgi pasākumi, un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi,

14pārskaitīšanu uz ārvalstīm.

153. Šā panta 2. daļa neliedz

16Krievijai piemērot ierobežojumus Krievijas rezidentu ārējiem

17tiešiem ieguldījumiem. Piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās

18spēkā Puses vienojas apspriest šo ierobežojumu saglabāšanu, ņemot

19vērā visus attiecīgos monetāros, nodokļu un finansiālos

20apsvērumus.

214. Pārvedumus saistībā ar kapitāla

22apriti, uz ko attiecas 2. punkts, izdara ar tādiem pašiem maiņas

23kursa nosacījumiem kā tiem, kas attiecas uz kārtējiem

24darījumiem.

255. Neskarot 6. un 7. punktu, pēc

26piecu gadu pārejas posma no šā Nolīguma stāšanās spēkā Puses

27neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un

28attiecīgiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Krievijas

29rezidentiem un nepadara esošo kārtību stingrāku. Tomēr

30ierobežojumu ieviešana pārejas posmā, kas minēts šā punkta

31pirmajā teikumā, neskar Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar šā

32panta 2., 3., 4. un 9. punktu.

336. Pēc tam, kad spēkā stājies 5.

34punktā minētais aizliegums, neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtas

35apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Krieviju rada vai

36draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai

37monetārās politikas darbībai Kopienā vai Krievijā, attiecīgi

38Kopiena un Krievija var veikt drošības pasākumus attiecībā uz

39kapitāla apriti starp Kopienu un Krieviju laika posmā, kas

40nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti

41vajadzīgi.

427. Attiecībā uz šā panta

43noteikumiem līdz brīdim, kad Krievijas valūta kļūs pilnīgi

44konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) VIII

45panta nozīmē, Krievija var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus

46saistībā ar īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu vai

47saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Krievijai,

48piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar

49Krievijas statusu saskaņā ar SVF.

50Šos ierobežojumus Krievija piemēro

51bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos

52iespējamos traucējumus šim Nolīgumam. Krievija nekavējoties

53paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par

54pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

558. Puses konsultējas, lai

56atvieglotu kapitāla apriti starp Kopienu un Krieviju, sekmējot šā

57Nolīguma mērķu sasniegšanu. Puses jo īpaši cenšas turpmāk

58liberalizēt kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem un

59komerckredītiem, un kapitāla apriti saistībā ar finanšu

60aizdevumiem un kredītiem, ko Kopienas rezidenti piešķir Krievijas

61rezidentiem. Sadarbības padome sniedz attiecīgus ieteikumus pirmo

62piecu gadu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

639. Puses piešķir viena otrai

64vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz kārtējo maksājumu un

65kapitāla aprites brīvību un attiecībā uz maksāšanas metodēm.

66VI sadaļa

67KONKURENCE;

68INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA;

69SADARBĪBA

70LIKUMDOŠANAS JOMĀ

1Konkurence

21. Puses vienojas darboties, lai,

3piemērojot to konkurences tiesības vai citādā veidā, labotu vai

4novērstu konkurences ierobežojumus, ko radījuši uzņēmumi vai

5valsts intervence, ciktāl tie var ietekmēt tirdzniecību starp

6Kopienu un Krieviju.

72. Lai sasniegtu 1. punktā minētos

8mērķus:

92.1. Puses nodrošina tādu tiesību

10aktu esību un piemērošanu, kas risina to jurisdikcijā esošo

11uzņēmumu radītos konkurences ierobežojumus.

122.2. Puses atturas no eksporta

13atbalsta piešķiršanas, kas piešķir īpašu labvēlību dažiem

14uzņēmumiem vai tādu izstrādājumu ražošanai, kas nav

15pamatprodukti. Puses arī apliecina gatavību no trešā gada kopš šā

16Nolīguma stāšanās spēkā attiecībā uz cita veida atbalstu, kas

17rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ciktāl tie ietekmē

18tirdzniecību starp Kopienu un Krieviju, ieviest stingrus

19noteikumus, ieskaitot tiešu konkrētu atbalsta veidu aizliegumu.

20Atbalsta kategorijas un noteikumus, kas piemērojami katrai no

21tām, nosaka kopīgi trīs gadu laikā no šā Nolīguma stāšanās

22spēkā.

23Pēc vienas Puses lūguma otra Puse

24sniedz informāciju par atbalsta programmām vai jo īpaši par

25konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem.

262.3. Pārejas posmā, kas beidzas

27piecus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā, Krievija var veikt

28pasākumus, kas ir pretrunā 2. punkta 2. apakšpunkta otrajam

29teikumam, ja šos pasākumus ievieš un piemēro apstākļos, kas

30minēti 9. pielikumā.

312.4. Komerciālu valsts monopolu

32gadījumā Puses apliecina gatavību no trešā gada pēc šā Nolīguma

33stāšanās spēkā nodrošināt, ka nepastāv diskriminācija starp Pušu

34pilsoņiem un uzņēmējsabiedrībām attiecībā uz nosacījumiem, ar

35kuriem preces tiek ražotas vai realizētas.

36Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem

37vai uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis vai Krievija piešķir

38ekskluzīvas tiesības, Puses apliecina gatavību no trešā gada pēc

39šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka netiek ieviesti un

40nepaliek spēkā nekādi pasākumi, kas rada traucējumus

41tirdzniecībai starp Kopienu un Krieviju tādā mērā, kas ir

42pretrunā Pušu attiecīgajām interesēm. Šis noteikums nerada

43šķēršļus uzņēmumiem juridiski vai faktiski veikt tiem uzticētos

44konkrētos uzdevumus.

452.5. Laika posmu, kas noteikts 2.

46punkta 2. un 4. apakšpunktā, var pagarināt, Pusēm

47vienojoties.

483. Pēc Kopienas vai Krievijas

49lūguma Sadarbības komitejā var rīkot konsultācijas par

50konkurences ierobežojumiem vai traucējumiem, kas minēti 1. un 2.

51punktā, un par to konkurences tiesību piemērošanu, atbilstīgi

52ierobežojumiem, ko uzliek normatīvie akti par informācijas

53izpaušanu, konfidencialitāti un komercnoslēpumu. Konsultācijās

54var iekļaut arī jautājumus par 1. un 2. punkta

55interpretāciju.

564. Puse, kam ir pieredze

57konkurences tiesību piemērošanā, attiecīgi apsver iespēju pēc

58otras Puses lūguma un atbilstīgi pieejamiem resursiem sniegt

59tehnisku palīdzību konkurences noteikumu izstrādē un

60īstenošanā.

615. Iepriekš minētie noteikumi

62nekādā veidā neskar Puses tiesības piemērot atbilstīgus

63pasākumus, īpaši tos, kas minēti 18. pantā, lai risinātu

64tirdzniecības traucējumus.

1Intelektuālā,

2rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība

31. Saskaņā ar šā panta un 10.

4pielikuma noteikumiem Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi

5intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību

6pienācīgai un efektīvai aizsardzībai un piemērošanai.

72. Puses apliecina, ka piešķir

8lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām

9konvencijām:

10- Parīzes Konvencija par

11rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā

12ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

13- Madrides Nolīgums par atšķirības

14zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada Stokholmas redakcijā

15ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

16- Nicas Nolīgums par preču un

17pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju

18reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977. gadā un grozīts 1979.

19gadā),

20- Budapeštas Līgums par

21mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas

22vajadzībām (pieņemts 1977. gadā, grozīts 1980. gadā),

23- Līgums par Līgums par sadarbību

24patentu jomā (noslēgts Vašingtonā 1970. gadā, grozīts un mainīts

251979. un 1984. gadā),

26- Protokols par Madrides Nolīgumu

27par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (pieņemts

28Madridē, 1989. gadā).

293. Puses regulāri pārskata šā

30panta un 10. pielikuma noteikumus saskaņā ar 90. pantu. Ja

31intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas

32problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses

33pieprasījuma rīko steidzamas konsultācijas, lai rastu savstarpēji

34pieņemamus risinājumus.

1Sadarbība

2likumdošanas jomā

31. Puses atzīst, ka svarīgs

4nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanā starp Krieviju un

5Kopienu ir tiesību aktu tuvināšana. Krievija cenšas nodrošināt,

6ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas

7tiesību aktiem.

82. Tiesību aktu tuvināšana jo

9īpaši attiecas uz šādām jomām: uzņēmējdarbības tiesības, likumi

10par bankām, uzņēmumu pārskati un nodokļi, darbinieku aizsardzība

11darba vietā, finanšu pakalpojumi, konkurences noteikumi,

12publiskais iepirkums, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un

13dzīvības aizsardzība, dabas vide, patērētāju aizsardzība,

14netiešie nodokļi, muitas tiesības, tehniskie noteikumi un

15standarti, kodoltiesības un noteikumi, pārvadājumi.

16VII sadaļa

17EKONOMISKĀ

18SADARBĪBA

11. Kopiena un Krievija veicina

2plašu ekonomisku sadarbību, lai sekmētu savas tautsaimniecības

3izaugsmi, labvēlīgas starptautiskās ekonomikas vides radīšanu un

4integrāciju starp Krieviju un plašāku sadarbības zonu Eiropā. Šī

5sadarbība stiprina un attīsta ekonomiskās saites, kas nāk par

6labu abām Pusēm.

72. Pušu politikas un citu

8pasākumu, kas saistīti ar šo sadaļu, mērķis ir radīt ekonomiskas

9un sociālas reformas un pārstrukturēšanu Krievijā, ņemot vērā

10noturības un harmoniskas sociālās attīstības prasības; tie arī

11pilnīgi ietver vides apsvērumus.

123. Sadarbība cita starpā

13aptver:

14- attiecīgo rūpniecības nozaru un

15pārvadājumu attīstību,

16- jaunu piegādes avotu un jaunu

17tirgu izpēti,

18- tehnikas un zinātnes attīstības

19rosināšanu,

20- stabilas sociālās attīstības,

21cilvēkresursu attīstības un vietējās nodarbinātības attīstības

22rosināšanu,

23- reģionālās sadarbības

24veicināšanu, kuras mērķis ir harmoniska un noturīga

25attīstība.

264. Puses uzskata, ka līdztekus to

27savstarpējas partnerības un sadarbības izveidošanai ir būtiski

28uzturēt un attīstīt sadarbību ar citām Eiropas valstīm un citām

29bijušās PSRS valstīm, lai sasniegtu harmonisku reģiona attīstību,

30un visiem spēkiem rosina šo procesu.

315. Ekonomiskās un citas sadarbības

32formas, kas paredzētas šajā Nolīgumā, ciktāl tas iespējams,

33Kopiena var atbalstīt, pamatojoties uz attiecīgām Padomes Regulām

34par tehnisko palīdzību bijušās PSRS valstīm, ņemot vērā

35prioritātes, par kurām Puses vienojušās. Atbalstu var arī sniegt,

36izmantojot tādus citus Kopienas instrumentus, kas var būt

37pieejami.

38Puses īpašu uzmanību veltī

39pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību ar citām bijušās PSRS

40valstīm.

416. Šās sadaļas noteikumi neskar

42Pušu konkurences noteikumu piemērošanu un īpašu šā Nolīguma

43konkurences noteikumu piemērošanu, kas piemērojami

44uzņēmumiem.

1Rūpnieciskā

2sadarbība

31. Sadarbības mērķis jo īpaši ir

4veicināt:

5- uzņēmējdarbības saišu attīstību

6starp uzņēmējiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus,

7- vadības uzlabošanu uzņēmuma

8līmenī,

9- privatizācijas procesu

10ekonomikas pārstrukturēšanas kontekstā un privātā sektora

11stiprināšanu,

12- centienus gan valsts, gan

13privātajā sektorā pārstrukturēt un modernizēt rūpniecību pārejas

14posmā, kas ved uz tirgus ekonomiku, saskaņā ar nosacījumiem, kas

15nodrošina vides aizsardzību un noturīgu attīstību,

16- aizsardzības rūpniecības

17pārveidi,

18- attiecīgu uz tirgu balstītu

19komerciālu noteikumu un prakšu pilnveidošanu, kā arī zinību

20tālāknodošanu.

212. Rūpnieciskās sadarbības

22iniciatīvās ņem vērā prioritātes, ko noteikusi Kopiena un

23Krievija. Iniciatīvās jo īpaši cenšas izveidot uzņēmumiem

24piemērotu vidi, uzlabot vadības zinības un veicināt pārredzamību

25attiecībā uz tirgiem un nosacījumiem uzņēmumiem.

1Ieguldījumu

2veicināšana un aizsardzība

31. Paturot prātā attiecīgās

4Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības

5mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem

6labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu

7aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par

8ieguldījumu iespējām.

92. Šās sadarbības mērķi jo īpaši

10ir:

11- vajadzības gadījumā noslēgt

12nolīgumus starp dalībvalstīm un Krieviju par ieguldījumu

13veicināšanu un aizsardzību,

14- vajadzības gadījumā noslēgt

15nolīgumus starp dalībvalstīm un Krieviju par izvairīšanos no

16dubultas nodokļu uzlikšanas,

17- apmainīties ar informāciju par

18ieguldījumu iespējām, cita starpā izmantojot tirdzniecības

19izstādes, izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus,

20- apmainīties ar informāciju par

21tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu

22jomā.

1Publiskais

2iepirkums

3Puses sadarbojas, lai izstrādātu

4nosacījumus atklāta konkurencē balstīta publiskā iepirkuma līgumu

5piešķiršanai, jo īpaši izmantojot izsoles uzaicinājumus.

1Standarti un

2atbilstības novērtēšana; patērētāju aizsardzība

31. Savas kompetences robežās un

4saskaņā ar saviem tiesību aktiem Puses veic pasākumus, lai

5samazinātu atšķirības, kas pastāv starp Pusēm metroloģijas,

6standartizācijas un atzīšanas jomā, rosinot šajās jomās izmantot

7starptautiski pieņemtus instrumentus.

8Iepriekš minētajās jomās Puses

9cieši sadarbojas ar attiecīgajām Eiropas un citām

10starptautiskajām organizācijām.

11Puses jo īpaši rosina to attiecīgo

12organizāciju praktisku mijiedarbību nolūkā sākt sarunas par

13savstarpējas atzīšanas nolīgumiem atbilstības novērtēšanas

14jomā.

152. Puses cieši sadarbojas, lai

16panāktu savu patērētāju aizsardzības sistēmu saderību.

17Šās sadarbības mērķis jo īpaši ir

18izveidot pastāvīgas savstarpējās brīdināšanas sistēmas par

19bīstamiem izstrādājumiem, uzlabot informāciju, ko sniedz

20patērētājiem, jo īpaši par cenām, piedāvāto preču īpašībām un

21piedāvātajiem pakalpojumiem, attīstīt apmaiņas starp patērētāju

22interešu pārstāvjiem un palielināt patērētāju aizsardzības

23politiku saderību.

1Ieguves

2rūpniecība un izejvielas

31. Puses sadarbojas, lai sekmētu

4attīstību ieguves rūpniecības un izejvielu nozarēs. Īpašu

5uzmanību pievērš sadarbībai krāsaino metālu jomā.

62. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz

7šādām jomām:

8- informācijas apmaiņa par visiem

9jautājumiem, kas interesē Puses, par ieguves rūpniecības un

10izejvielu nozarēm, ieskaitot tirdzniecības jautājumus,

11- ar vidi saistītu tiesību aktu

12pieņemšana un īstenošana,

13- apmācība.

143. Puses šo sadarbību regulāri

15pārskata īpašā komitejā vai struktūrā, ko izveido saskaņā ar 93.

16panta noteikumiem.

174. Šis pants neskar pantus, kas

18īpaši attiecas uz izejvielām, jo īpaši 21., 65. un 66. pantu.

1Zinātne un

2tehnika

31. Puses veicina divpusēju

4sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju

5attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot

6vērā resursu pieejamību, pietiekamu pieeju to attiecīgajām

7programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un

8komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvas aizsardzības

9līmeni.

102. Sadarbība zinātnes un tehnikas

11jomā aptver:

12- zinātniskās un tehniskās

13informācijas apmaiņu,

14- kopīgas PTA darbības,

15- mācības un mobilitātes

16programmas zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas nodarbojas

17ar PTA abās pusēs.

18Ja šāda sadarbība izpaužas kā

19darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno

20saskaņā ar 63. panta noteikumiem.

21Īstenojot šādus sadarbības

22pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru,

23pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši

24iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai

25ražošanā.

263. Šo sadarbību īsteno saskaņā ar

27īpašiem nolīgumiem, par kuriem apspriežas un kurus noslēdz

28saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kas cita

29starpā nosaka attiecīgus IĪT noteikumus.

1Izglītība un

2apmācība

31. Puses sadarbojas, lai

4paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju

5līmeni gan valsts, gan privātajā sektorā.

62. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz

7šādām jomām:

8- Krievijas augstākās izglītības

9un apmācības sistēmu uzlabošana,

10- valsts un privātā sektora

11vadītāju un vecāko civildienesta ierēdņu apmācība prioritārās

12jomās, kas vēl jānosaka,

13- sadarbība starp augstskolām,

14sadarbība starp augstskolām un uzņēmumiem,

15- skolotāju, absolventu, jauno

16zinātnieku un pētnieku, administratoru un jauniešu

17mobilitāte,

18- mācību veicināšana Eiropas

19studiju jomā attiecīgās iestādēs,

20- Kopienas un Krievijas valodu

21mācīšana,

22- konferenču tulku pēcdiploma

23apmācība,

24- žurnālistu apmācība,

25- apmācību metožu apmaiņa un

26modernu apmācību programmu un tehniskā aprīkojuma izmantošanas

27veicināšana,

28- tālmācības un jaunu mācību

29tehnoloģiju attīstība,

30- instruktoru apmācība.

313. Vienas Puses dalību otras Puses

32attiecīgās programmās izglītības un apmācības jomā apsver saskaņā

33ar to attiecīgajām procedūrām un tad, ja vajadzīgs, var izveidot

34iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Krievijas

35līdzdalību Kopienas programmā Tempus.

1Lauksaimniecība

2un pārtikas rūpniecības nozare

3Sadarbības mērķis ir Krievijas

4lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozares modernizācija,

5pārstrukturēšana un privatizācija tādā veidā, kas nodrošina vides

6apsvērumu ievērošanu. Sadarbību īstenos, cita starpā attīstot

7privātas saimniecības un izplatīšanas kanālus, uzglabāšanas,

8realizācijas un vadības metodes, modernizējot lauku

9infrastruktūru un uzlabojot lauksaimniecības zemes izmantošanas

10plānošanu, uzlabojot ražīgumu, kvalitāti un efektivitāti, un

11daloties tehnoloģijā un zinībās. Pušu mērķis ir sasniegt to

12sanitāro un fitosanitāro standartu saderību.

1Enerģētika

21. Sadarbība noris saskaņā ar

3tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu uz

4pakāpeniskas Eiropas enerģijas tirgu integrācijas fona.

52. Sadarbība cita starpā ietver

6šādas jomas:

7- enerģijas piegādes kvalitātes un

8drošības uzlabošana ekonomiski pareizā un videi draudzīgā

9veidā,

10- enerģētikas politikas

11formulēšana,

12- enerģētikas nozares vadības un

13regulēšanas uzlabošana atbilstoši tirgus ekonomikai,

14- institucionālu, juridisku,

15nodokļu un citu nosacījumu ieviešana, kas vajadzīgi, lai rosinātu

16izvērst enerģijas tirdzniecību un ieguldījumus,

17- energotaupības un

18energoefektivitātes veicināšana,

19- enerģētikas infrastruktūras

20modernizēšana, ieskaitot gāzes piegādes un elektroenerģijas tīklu

21savstarpēju savienošanu,

22- enerģijas ražošanas, piegādes un

23patēriņa ietekme uz vidi, lai novērstu vai samazinātu to radīto

24kaitējumu videi,

25- enerģētikas tehnoloģiju

26uzlabošana piegādē un izlietošanā attiecībā uz visiem enerģijas

27veidiem,

28- vadība un tehniskā apmācība

29enerģētikas nozarē.

1Kodolenerģijas

2nozare

3Paturot prātā Kopienas un tās

4dalībvalstu attiecīgās pilnvaras un kompetenci, notiek civila

5sadarbība kodolenerģijas nozarē, cita starpā īstenojot divus

6nolīgumus par kodolsintēzi un kodoldrošību, par ko Pusēm

7jāvienojas.

1Kosmoss

2Neskarot 41. punktu, Puses veicina

3pienācīgu ilgtermiņa sadarbību civilās kosmosa izpētes,

4attīstības un komerciālas izmantošanas jomā. Tās pievērš īpašu

5uzmanību iniciatīvām, kas uz savstarpēja izdevīguma pamata

6pilnīgi izmanto to attiecīgo darbību savstarpējo

7papildināmību.

1Būvniecība

2Puses sadarbojas būvniecības

3nozarē, īpaši jomās, uz ko attiecas šā Nolīguma 55., 57., 60.,

462., 63. un 77. pants.

5Šās sadarbības mērķis citu starpā

6ir Krievijas būvniecības nozares modernizācija un

7pārstrukturēšana atbilstoši tirgus ekonomikas principiem,

8pienācīgi ņemot vērā attiecīgos veselības, drošības un vides

9aspektus.

1Vide

21. Paturot prātā Eiropas

3Enerģētikas hartu un 1993. gada Lucernas Konferences deklarāciju,

4Puses attīsta un stiprina sadarbību vides un cilvēku veselības

5jomā.

62. Sadarbības mērķis ir cīņa pret

7vides pasliktināšanos, jo īpaši:

8- efektīvs piesārņojuma līmeņa

9monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides

10stāvokli,

11- cīņa pret vietēju, reģionālu un

12pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojumu,

13- ekoloģijas sanācija,

14- noturīga, efektīva un ekoloģiski

15lietderīga enerģijas ražošana un izmantošana; rūpniecisko iekārtu

16drošība,

17- ķīmisku vielu klasifikācija un

18droša rīkošanās ar tām,

19- ūdens kvalitāte,

20- atkritumu apjoma samazināšana,

21pārstrāde un apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana,

22- lauksaimniecības, augsnes

23erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

24- mežu aizsardzība,

25- bioloģiskās daudzveidības

26saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu noturīga

27izmantošana un apsaimniekošana,

28- zemes izmantošanas plānošana,

29ieskaitot būvniecību un pilsētplānošanu,

30- ekonomisku un fiskālu

31instrumentu izmantošana,

32- pasaules klimata pārmaiņa,

33- vides izglītība un izpratnes

34veidošana,

35- Espo Konvencijas par vides

36ietekmējuma novērtēšanu pārrobežu kontekstā īstenošana.

373. Sadarbību īsteno, jo īpaši

38izmantojot:

39- plānošanu saistībā ar dabas

40katastrofām un citām ārkārtas situācijām,

41- informācijas un ekspertu

42apmaiņu, ieskaitot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro

43tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju

44izmantošanu,

45- kopīgas pētniecības

46darbības,

47- normatīvo aktu uzlabošanu, lai

48tuvinātu tos Kopienas standartiem,

49- sadarbību reģionālā līmenī,

50ieskaitot sadarbību Eiropas Vides aģentūrā, ko izveidojusi

51Kopiena, un sadarbību starptautiskā līmenī,

52- stratēģiju izveidi, īpaši

53saistībā ar globāliem un klimata jautājumiem, lai sasniegtu

54noturīgu attīstību,

55- pētījumus par ietekmi uz

56vidi.

1Transports

2Puses attīsta un stiprina

3sadarbību transporta jomā.

4Šās sadarbības mērķis citu starpā

5ir Krievijas transporta sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un

6modernizācija un, ja vajadzīgs, transporta sistēmu savietojamības

7attīstība un nodrošināšana plašākas pārvadājumu sistēmas izveides

8kontekstā.

9Sadarbība cita starpā ietver:

10- autotransporta, dzelzceļu, ostu

11un lidostu vadības un darbības modernizēšanu,

12- dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu,

13ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un

14attīstību, ieskaitot lielāko kopējas ieinteresētības maršrutu un

15Eiropas ceļu sasaistes posmu modernizāciju saistībā ar iepriekš

16minētajiem transporta veidiem,

17- vairākveidu pārvadājumu

18veicināšanu un attīstību,

19- kopīgu pētniecības un attīstības

20programmu veicināšanu,

21- likumīga pamata un iestāžu

22sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai,

23ieskaitot transporta nozares privatizāciju.

1Pasta

2pakalpojumi un elektrosakari

31. Puses izvērš un stiprina

4sadarbību šajā jomā, kuras mērķis ir to attiecīgo elektrosakaru

5un pasta tīklu integrācija tehniskā līmenī. Šādā nolūkā tās jo

6īpaši:

7- apmainās ar informāciju par

8elektrosakariem un pasta pakalpojumiem, kā arī TV un radio

9raidīšanas politiku,

10- apmainās ar tehnisko un citu

11informāciju, vada apmācības un veic konsultācijas,

12- veic tehnoloģijas un zinību

13tālāknodošanu,

14- izstrādā un īsteno kopīgus

15projektus, ko veic abu Pušu attiecīgās organizācijas,

16- veicina jaunus sakaru līdzekļus,

17pirmām kārtām komerciālām un valsts iestāžu vajadzībām,

18- veicina Eiropas tehniskos

19standartus, atzīšanas sistēmas un regulatīvās pieejas,

20- sadarbojas sakaru nodrošināšanā

21kritiskos apstākļos, konsultējas par pamatnostādņu izstrādāšanu

22operatoru sadarbībai katastrofu u. c. apstākļos.

232. Šīs darbības cita starpā

24vērstas uz šādām prioritārām jomām:

25- Krievijas integrēto sakaru

26nozares attīstība un modernizācija atbilstoši tirgus reformām un

27atbilstošas normatīvās bāzes radīšana,

28- Krievijas sakaru tīkla

29modernizācija un tā integrācija Eiropas un pasaules tīklos

30tehniskā līmenī,

31- sadarbība informācijas apmaiņas

32un datu pārraides sistēmu attīstībā starp Kopienu un

33Krieviju,

34- Eiropas elektrosakaru tīklu

35integrācija tehniskā līmenī,

36- Krievijas pasta un

37raidpakalpojumu modernizācija, ieskaitot juridiskos aspektus un

38priekšrakstus,

39- sakaru, pasta, TV un

40raidpakalpojumu vadība abu Pušu mainīgajā ekonomikas vidē,

41ieskaitot arī organizatoriskās struktūras, stratēģiju un

42plānošanu, tarifu politiku un pirkšanas principus.

1Finanšu

2pakalpojumi

3Puses sadarbojas ar mērķi izveidot

4un attīstīt piemērotu sistēmu banku, apdrošināšanas un citu

5finanšu pakalpojumu nozarei Krievijā, kas pielāgota tirgus

6ekonomikas vajadzībām.

7Sadarbība ir vērsta uz:

8- grāmatvedības standartu

9pilnveidošanu, kas ir piemēroti tirgus ekonomikai un saderīgi ar

10dalībvalstu pieņemtajiem standartiem,

11- banku, apdrošināšanas un finanšu

12sistēmas pārstrukturēšanu,

13- banku, apdrošināšanas un finanšu

14pakalpojumu nozares uzraudzības un regulēšanas uzlabošanu,

15- saderīgu revīzijas sistēmu

16izveidi,

17- informācijas apmaiņu par

18attiecīgajiem spēkā vai sagatavošanā esošajiem tiesību

19aktiem,

20- komercbanku un privātbanku

21infrastruktūras uzlabošanu.

1Reģionālā

2attīstība

3Puses stiprina sadarbību

4reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā.

5Tās rosina informācijas apmaiņu

6starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par reģionālo

7politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku, un par

8reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot

9nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

10Tās arī rosina tiešus kontaktus

11starp attiecīgajiem reģioniem un sabiedriskām organizācijām, kas

12atbild par reģionālās attīstības plānošanu, nolūkā apmainīties

13arī ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

1Sadarbība

2sociālajā jomā

31. Attiecībā uz veselību un

4drošību Puses attīsta sadarbību, lai uzlabotu veselības

5aizsardzības un strādājošo drošības līmeni.

6Sadarbība jo īpaši ietver:

7- izglītību un apmācību par

8veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot

9darbības sfērām, kas saistītas ar augstu riska pakāpi,

10- preventīvo pasākumu

11pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas

12ar darbu saistītas kaites,

13- smagu negadījumu briesmu

14novēršanu un toksisku ķīmisku vielu apsaimniekošanu,

15- pētījumus, kas pilnveido

16zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un strādājošo veselību un

17drošību.

182. Attiecībā uz nodarbinātību

19sadarbība īpaši ietver tehnisku palīdzību saistībā ar:

20- darba tirgus optimizāciju,

21- darbā iekārtošanas un

22konsultāciju pakalpojumu modernizāciju,

23- pārstrukturēšanas programmu

24plānošanu un vadību,

25- vietējās nodarbinātības

26rosināšanu,

27- informācijas apmaiņu par

28elastīgas nodarbinātības programmām, ieskaitot programmas, kas

29rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

303. Puses īpašu uzmanību pievērš

31sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas cita starpā ietver

32sadarbību Krievijas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un

33īstenošanā.

34Šo reformu mērķis ir Krievijā

35attīstīt tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus

36ekonomikai un aptver visus sociālās drošības pasākumu

37virzienus.

38Sadarbība ietver arī tehnisku

39palīdzību sociālās apdrošināšanas iestāžu attīstībai, kuras

40mērķis ir veicināt pakāpenisku pāreju uz sistēmu, ko veido uz

41iemaksām balstīta aizsardzība un sociālā palīdzība, kā arī

42nevalstiskas organizācijas, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

1Tūrisms

2Puses izvērš un attīsta sadarbību,

3kas ietver:

4- tūrisma veicināšanu,

5- sadarbību starp oficiālām

6tūrisma organizācijām,

7- informācijas plūsmas

8palielināšanu,

9- zinību tālāknodošanu,

10- kopīgu darbību iespēju

11izpēti.

1Mazie un vidējie

2uzņēmumi

31. Pušu mērķis ir attīstīt un

4stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un veicināt Kopienas

5un Krievijas MVU sadarbību.

62. Puses rosina informācijas un

7pieredzes apmaiņu cita starpā šādās jomās:

8- juridiskie, administratīvie,

9tehniskie, nodokļu un citi nosacījumi, kas vajadzīgi MVU

10dibināšanai un izaugsmei un pārrobežu sadarbībai,

11- specializētu pakalpojumu

12sniegšana, kas vajadzīgi MVU, piemēram, apmācība vadības un

13tirgvedības jomā, grāmatvedība, kvalitātes kontrole un tādu

14aģentūru radīšana un stiprināšana, kas sniedz šos

15pakalpojumus,

16- pastāvīgu un stabilu saišu

17veidošana starp Kopienas un Krievijas uzņēmējiem, lai uzlabotu

18informācijas plūsmu uz MVU un pārrobežu sadarbības veicināšana,

19cita starpā izmantojot pieeju uzņēmumu sadarbības tīklam un Eiro

20Info kontaktu centriem un to darbību, ja tiek izpildīti šo tīklu

21noteikumi.

22Puses cieši sadarbojas, lai

23nodrošinātu, ka tiek izpildīti vajadzīgie nosacījumi piekļuvei

24tīkliem.

1Sakari,

2informātika un informācijas infrastruktūra

31. Puses atbalsta modernu

4informācijas apstrādes metožu, ieskaitot informācijas nesēju,

5attīstību. Tās īsteno vajadzīgos pasākumus, lai rosinātu

6savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru

7mērķis ir plašu sabiedrību nodrošināt ar informāciju par Kopienu,

8un profesionālās aprindas, ieskaitot uzņēmējus - ar specializētu

9informāciju.

102. Puses pieliek vajadzīgās pūles,

11lai izvērstu un stiprinātu sadarbību, lai izveidotu pienācīgu

12informācijas infrastruktūru. Šādā nolūkā tās jo īpaši uzsāk šādas

13darbības:

14- informācijas apmaiņu par

15informācijas infrastruktūras izveides politiku, ieskaitot

16regulatīvo politiku,

17- iespēju izpēti veidot kopīgus

18projektus saistībā ar informācijas un sakaru tehnoloģiju izpēti

19un attīstību, un saistībā ar informācijas infrastruktūras

20izveidi, kas pielāgota tirgus ekonomikas vajadzībām, ņemot vērā

21Krievijas uzņēmumu pārveides potenciālu un Krievijas intereses

22informatizācijas jomā un sekmējot savietojamību ar Kopienas

23informācijas infrastruktūrām,

24- kopīgu programmu izstrādi

25informācijas tehnoloģiju un informācijas pakalpojumu speciālistu

26apmācībai,

27- Eiropas tehnisko standartu,

28atzīšanas sistēmu un regulatīvo pieeju veicināšanu.

1Muita

21. Sadarbības mērķis ir panākt

3Pušu muitas sistēmu saderību.

42. Sadarbība jo īpaši ietver šādas

5jomas:

6- informācijas apmaiņa,

7- darba metožu uzlabošana,

8- muitas procedūru saskaņošana un

9vienkāršošana attiecībā uz precēm, kuras tirgo starp Pusēm,

10- Kopienas un Krievijas tranzīta

11sistēmu savstarpēja savienojamība,

12- atbalsts modernu muitas

13informācijas sistēmu ieviešanai un vadībai, ieskaitot datorizētas

14sistēmas muitas kontrolpunktos,

15- savstarpēja palīdzība un kopīgas

16darbības attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un precēm, uz ko

17attiecas ārpustarifu ierobežojumi,

18- semināru un apmācības periodu

19organizēšana.

20Vajadzības gadījumā sniedz

21tehnisku palīdzību.

223. Neskarot tālāku sadarbību, kas

23paredzēta šajā Nolīgumā, jo īpaši 82. un 84. pantā, savstarpēju

24palīdzību starp muitas lietu administratīvajām iestādēm sniedz

25saskaņā ar 2. protokola noteikumiem.

1Sadarbība

2statistikas jomā

31. Sadarbības mērķis ir tālāka

4efektīvu statistikas sistēmu pilnveidošana, statistikas datu

5informatīva un tehnoloģiska saderība, lai ar laiku nodrošinātu

6ticamu statistiku, kas vajadzīga, lai atbalstītu un uzraudzītu

7Pušu ekonomisko sadarbību un ekonomiskās reformas procesu

8Krievijā, kā arī lai sekmētu privāto uzņēmumu attīstību

9Krievijā.

102. Puses jo īpaši sadarbojas:

11- lai uzlabotu efektīvas

12statistikas sistēmas attīstību Krievijā, jo īpaši, lai izstrādātu

13piemērotu iestāžu sistēmu,

14- lai uzlabotu apmācības

15standartus un statistikas darbinieku profesionālo līmeni,

16- lai sasniegtu saskaņu ar

17starptautiskām un jo īpaši Kopienas metodēm, standartiem un

18klasifikācijām,

19- lai nodrošinātu privātā un

20valsts sektora uzņēmējus ar atbilstošiem makroekonomikas un

21mikroekonomikas datiem,

22- lai nodrošinātu datu

23konfidencialitāti,

24- lai apmainītos ar statistikas

25informāciju un šajā nolūkā sekmētu un/vai panāktu atbilstošu datu

26bāzu izmantošanu.

1Ekonomika

2Puses sekmē ekonomikas reformu

3procesu un ekonomikas politikas koordināciju, sadarbojoties, lai

4uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni, un

5izstrādājot un īstenojot tirgus ekonomikas politiku.

6Puses

7- apmainās ar informāciju par

8makroekonomiskajiem rezultātiem un perspektīvām un par attīstības

9stratēģijām,

10- analizē ekonomikas jautājumus,

11kas interesē abas puses, ieskaitot ekonomikas politikas izstrādi

12un īstenošanas instrumentus,

13- rosina izvērstu sadarbību starp

14ekonomistiem un augstākajiem ierēdņiem, lai paātrinātu

15informācijas un pieredzes nodošanu saistībā ar ekonomikas

16politikas veidošanu un nodrošinātu ar politiku saistīto pētījumu

17rezultātu plašu izplatīšanu.

1Nelikumīgi

2iegūtu līdzekļu legalizēšana

31. Puses vienojas, ka jāpieliek

4pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas

5izmanto, lai legalizētu ienākumus no noziedzīgām darbībām vispār

6un jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

72. Sadarbība šajā jomā ietver

8administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus

9standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas

10līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos

11šajā jomā, ieskaitot Finanšu darījumu darba grupu.

1Narkotikas

2Puses sadarbojas politikas un

3pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanā, lai

4pretotos nelegālai narkotiku un psihotropu vielu ražošanai,

5piegādei un tirdzniecībai, ieskaitot prekursoru ķīmisko vielu

6novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanā

7un samazināšanā. Sadarbība šajā jomā balstās uz Pušu savstarpējām

8konsultācijām un ciešu sadarbību attiecībā uz dažādām ar

9narkotikām saistītām jomām, un šī sadarbība cita starpā nodrošina

10apmaiņu ar apmācības programmām un, ja iespējams, ietver Kopienas

11tehnisko palīdzību.

1Sadarbība

2Krievijas kapitāla aprites un maksājumu regulēšanas jomā

3Neskarot 52. pantu, Puses,

4apzinoties vajadzību pēc Krievijas vietējā valūtas tirgus

5stabilas darbības un attīstības, sadarbojas Krievijas kapitāla

6aprites un maksājumu efektīvas regulēšanas sistēmas izveides

7jomā.

8Paturot prātā dalībvalstu un

9Kopienas pieredzi, kompetenci un attiecīgās iespējas, sadarbība

10šajā jomā, ko tehniski atbalsta Kopiena, cita starpā aptver:

11- saišu izveidošanu starp Kopienas

12un tās dalībvalstu un Krievijas kompetentām iestādēm,

13- regulāru informācijas

14apmaiņu,

15- palīdzību atbilstošu noteikumu

16pilnveidošanā.

17Lai optimāli izmantotu pieejamos

18resursus, Puses nodrošina ciešu koordināciju ar pasākumiem, ko

19veic citas valstis un starptautiskas organizācijas.

20VIII sadaļa

21SADARBĪBA

22NELIKUMĪGU DARBĪBU NOVĒRŠANĀ

1Puses izveido sadarbību, kuras

2mērķis ir novērst tādas nelikumīgas darbības kā:

3- fizisku personu, kam ir to

4pilsonība, nelikumīgu ieceļošanu un nelikumīgu uzturēšanos to

5attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un

6praksi,

7- nelikumīgas darbības ekonomikas

8jomā, ieskaitot korupciju,

9- nelikumīgus darījumus ar dažādām

10precēm, ieskaitot rūpnieciskos atkritumus,

11- viltošanu,

12- narkotiku un psihotropu vielu

13nelikumīgu tirdzniecību.

14Sadarbība iepriekš minētajās jomās

15balstīsies un savstarpējām konsultācijām un ciešu mijiedarbību un

16nodrošinās tehnisku un administratīvu palīdzību, ieskaitot:

17- valsts tiesību aktu projektu

18sagatavošanu nelikumīgu darbību novēršanas jomā,

19- informācijas centru

20veidošanu,

21- to iestāžu efektivitātes

22paaugstināšanu, kas nodarbojas ar nelikumīgu darbību

23novēršanu,

24- darbinieku apmācību un

25pētniecības infrastruktūru attīstību,

26- savstarpēji pieņemamu pasākumu

27izstrādāšanu, kas kavē nelikumīgas darbības.

28IX sadaļa

29SADARBĪBA

30KULTŪRAS JOMĀ

11. Puses apņemas veicināt

2sadarbību kultūras jomā, kuras mērķis ir pastiprināt esošās

3saites starp to tautām, un rosināt savstarpējas zināšanas par to

4attiecīgajām valodām un kultūrām, vienlaikus respektējot radošo

5brīvību un savstarpēju piekļuvi kultūras vērtībām.

62. Sadarbība jo īpaši aptver šādas

7jomas:

8- informācijas un pieredzes

9apmaiņa pieminekļu un objektu saglabāšanas un aizsardzības jomā

10(arhitektūras mantojums),

11- kultūras apmaiņas starp

12iestādēm, māksliniekiem un citām personām, kas darbojas kultūras

13jomā,

14- literāru darbu tulkošana.

153. Sadarbības padome var sniegt

16ieteikumus šā panta īstenošanai.

17X sadaļa

18FINANSIĀLĀ

19SADARBĪBA

1Lai sasniegtu šā Nolīguma, īpaši

2VI un VII sadaļas mērķus, un saskaņā ar 87., 88. un 89. pantu

3Krievija saņem pagaidu finansiālo palīdzību dotāciju veidā no

4Kopienas, izmantojot tehnisko palīdzību, lai paātrinātu Krievijas

5ekonomikas pārveidi.

1Finansiālo palīdzību īsteno

2saskaņā ar programmu Tacis, kas paredzēta Kopienas attiecīgajā

3Padomes Regulā.

1Kopienas finansiālās palīdzības

2mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kas atspoguļo

3noteiktās prioritātes, par kurām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā

4Krievijas vajadzības, nozaru absorbcijas spēju un reformu

5virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

1Lai optimāli izmantotu pieejamos

2resursus, Puses nodrošina, ka Kopiena tehnisko palīdzību sniedz

3ciešā koordinācijā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram,

4dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starptautiskām

5organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības

6banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

7XI SADAĻA

8INSTITUCIONĀLI,

9VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1Ar šo tiek izveidota Sadarbības

2padome, kas uzrauga šā Nolīguma īstenošanu. Tā sanāk ministru

3līmenī reizi gadā un tad, kad to prasa apstākļi. Tā izskata visus

4būtiskākos jautājumus, kas rodas Nolīguma sakarā, un visus citus

5divpusējus vai starptautiskus jautājumus, kuros ieinteresētas

6abas puses, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus. Sadarbības padome

7var arī sniegt attiecīgus ieteikumus, pārstāvjiem vienojoties

8Pušu Sadarbības padomē.

11. Sadarbības padomē ir Eiropas

2Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi no vienas

3puses un Krievijas Federācijas valdības pārstāvji no otras

4puses.

52. Sadarbības padome pieņem savu

6reglamentu.

73. Sadarbības padomes

8priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un

9Krievijas Federācijas valdības loceklis.

11. Sadarbības padomei tās

2pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, kurā ir Eiropas

3Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas

4pārstāvji no vienas puses un Krievijas Federācijas valdības

5pārstāvji no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu

6līmenī. Sadarbības komitejas priekšsēdētāja posteni pārmaiņus

7ieņem Kopienas pārstāvis un Krievijas Federācijas valdības

8pārstāvis.

9Sadarbības padome savā reglamentā

10nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kas ietver Sadarbības

11padomes sanāksmju sagatavošanu un pienākumus, kas paredzēti 16.,

1217. un 53. pantā un 2. pielikumā, un nosaka, kā komiteja

13darbojas.

142. Sadarbības padome var deleģēt

15jebkādas tās pilnvaras Sadarbības komitejai, kas nodrošinās

16nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

1Sadarbības padome var lemt par

2jebkādu īpašu komiteju vai struktūru izveidi, kas tai var

3palīdzēt īstenot tās pienākumus, un nosaka šādu komiteju vai

4struktūru sastāvu un pienākumus, un to, kā tās darbojas.

1Izskatot jautājumus šā Nolīguma

2sakarā saistībā ar noteikumu, kas atsaucas uz VVTT pantu,

3Sadarbības padome cik iespējams ņem vērā interpretāciju, kādu

4attiecīgajam VVTT pantam parasti piešķir VVTT Līgumslēdzējas

5puses.

1Ar šo izveido Parlamentāro

2sadarbības komiteju. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

11. Parlamentārajā sadarbības

2komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi no vienas puses un

3Krievijas Federācijas Federālās sapulces locekļi no otras

4puses.

52. Parlamentārā sadarbības

6komiteja pieņem savu reglamentu.

73. Parlamentāro sadarbības

8komiteju pēc kārtas vada attiecīgi Eiropas Parlamenta loceklis un

9Krievijas Federācijas Federālās sapulces loceklis, saskaņā ar

10noteikumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

1Parlamentārā sadarbības komiteja

2var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Nolīguma īstenošanu no

3Sadarbības padomes, kas tad sniedz komitejai pieprasīto

4informāciju.

5Parlamentāro sadarbības komiteju

6informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

7Parlamentārā sadarbības komiteja

8var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

11. Saskaņā ar šo Nolīgumu katra

2Puse apņemas nodrošināt, ka otras Puses fiziskām un juridiskām

3personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas pilsoņiem

4ir piekļuve Pušu kompetentām tiesām un administratīvām

5struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma

6tiesības, ieskaitot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā

7īpašuma tiesības.

82. Atbilstoši to pilnvarām,

9Puses:

10- rosina šķīrējtiesas izmantošanu,

11lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālu darījumu un sadarbības

12dēļ, ko veic Kopienas un Krievijas uzņēmēji,

13- vienojas, ka strīdā, kas nodots

14izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda Puse var, ja vien Pušu

15izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties

16savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības, un ka

17prezidējošais trešais šķīrējtiesnesis vai vienīgais

18šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

19- ieteiks uzņēmējiem, abpusēji

20vienojoties, izvēlēties tiesību aktus, kurus attiecina uz to

21līgumiem,

22- rosina izmantot šķīrējtiesu

23noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdzniecības

24tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jebkuru šķīrējtiesu

25valstī, kas parakstījusi Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu

26nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas noslēgta Ņujorkā, 1958.

27gada 10. jūnijā.

1Šis Nolīgums nekādi neliedz Pusēm

2veikt pasākumus,

31. ko tā uzskata par vajadzīgiem,

4lai aizsargātu savas drošības intereses:

5a) lai nepieļautu informācijas

6izpaušanu, kura neatbilst tās drošības interesēm;

7b) kuri attiecas uz

8skaldmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tos iegūst;

9c) kuri attiecas uz ieroču,

10munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz

11aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai

12ražošanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi nemaina konkurences

13apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašām

14militārām vajadzībām;

15d) nopietnu iekšēju nemieru

16gadījumā, kas traucētu uzturēt kārtību un likumību, kara laikā

17vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara

18draudus, vai arī, lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai

19uzturētu mieru un starptautisku drošību; vai

202. ko tā uzskata par vajadzīgiem,

21lai ievērotu tās starptautiskos pienākumus un saistības, vai

22autonomus pasākumus, ko īsteno saskaņā ar šādiem vispārpieņemtiem

23starptautiskiem pienākumiem un saistībām par divējāda lietojuma

24rūpniecības preču un tehnoloģiju kontroli.

11. Jomās, uz ko attiecas šis

2Nolīgums, neskarot nekādus tā īpašus noteikumus,

3- pasākumi, ko Krievija piemēro

4attiecībā uz Kopienu, nedrīkst diskriminēt dalībvalstis, to

5pilsoņus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus,

6- pasākumi, ko Kopiena piemēro

7attiecībā uz Krieviju, nedrīkst diskriminēt Krievijas pilsoņus,

8uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus.

92. Šā panta 1. punkta noteikumi

10neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgos to nodokļu tiesību aktu

11noteikumus nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī,

12jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu.

11. Katra Puse var nodot

2izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā

3Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

42. Sadarbības padome var strīdu

5izšķirt, sniedzot ieteikumu.

63. Ja strīdu nav iespējams izšķirt

7saskaņā ar 2. punktu, Puse var informēt otru Pusi par

8samierinātāja iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs samierinātājs

9divu mēnešu laikā. Lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un tās

10dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

11Sadarbības padome ieceļ trešo

12samierinātāju.

13Samierinātāji pieņem ieteikumus ar

14balsu vairākumu. Šie ieteikumi Pusēm nav saistoši.

154. Sadarbības padome var pieņemt

16strīda izšķiršanas reglamentu.

1Puses vienojas nekavējoties

2konsultēties pēc jebkuras Puses pieprasījuma, izmantojot

3piemērotus kanālus, lai apspriestu visus jautājumus par šā

4Nolīguma interpretāciju vai īstenošanu un citiem aspektiem, kas

5skar Pušu attiecības.

6Šā panta noteikumi nekādi

7neietekmē un neskar 17., 18., 101. un 107. pantu.

1Krievijai piešķirtais režīms

2nekādā gadījumā nav labvēlīgāks kā tas, ko dalībvalstis piešķir

3cita citai.

1Šajā Nolīgumā "Puses" ir Kopiena

2vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar

3to attiecīgajām pilnvarām no vienas puses un Krievija no otras

4puses.

1Ciktāl uz jautājumiem, uz ko

2attiecas šis Nolīgums, attiecas Enerģētikas hartas nolīgums un tā

3protokoli, šo Nolīgumu un tā protokolus, tiem stājoties spēkā,

4piemēro šiem jautājumiem, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda

5piemērošana tajos paredzēta.

1Šis Nolīgums sākotnēji ir noslēgts

2uz 10 gadiem. Šo Nolīgumu automātiski atjauno ik gadu, ja neviena

3no Pusēm neiesniedz otrai Pusei rakstisku paziņojumu par Nolīguma

4denonsēšanu vismaz sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām.

11. Puses veic visus vajadzīgos

2vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas

3izriet no Nolīguma. Puses nodrošina Nolīgumā noteikto mērķu

4sasniegšanu.

52. Ja kāda Puse uzskata, ka otra

6Puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar Nolīgumu, tā var veikt

7attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības

8gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo

9informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai

10rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

11Izvēloties šos pasākumus,

12priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē Nolīguma

13darbību. Ja otra Puse to pieprasa, par šiem pasākumiem

14nekavējoties paziņo Sadarbības padomei.

1Šā Nolīguma 1., 2., 3., 4., 5.,

26., 7., 8., 9. un 10. pielikums un 1. un 2. protokols ir šā

3Nolīguma sastāvdaļa.

1Kamēr nav sasniegtas vienlīdzīgas

2tiesības indivīdiem un uzņēmumiem saskaņā ar šo Nolīgumu, šis

3Nolīgums neskar tiesības, ko tiem piešķir nolīgumi, kas saistoši

4vienai vai vairākām dalībvalstīm no vienas puses un Krievijai no

5otras puses, izņemot tādas jomas, kas ir Kopienas kompetencē, un

6neskarot dalībvalstu pienākumus, kas izriet no šā Nolīguma,

7jomās, kas ir to kompetencē.

1Šo Nolīgumu piemēro, no vienas

2puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas

3līgumu, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un

4Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar

5nosacījumiem, ko paredz minētie līgumi, un, no otras puses,

6Krievijas teritorijā.

1Šis Nolīgums ir sastādīts divos

2eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu,

3portugāļu, spāņu, vācu un krievu valodā, un tā teksts visās šajās

4valodās ir vienlīdz autentisks.

1Šo Nolīgumu Puses apstiprinās to

2noteiktajā kārtībā.

3Šis Nolīgums stājas spēkā otrā

4mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses rakstveidā paziņo

5viena otrai, ka pirmajā daļā minētās procedūras ir pabeigtas.

6Ciktāl šis Nolīgums attiecas uz

7Kopienas un Krievijas attiecībām, tas, neskarot 22. panta 1., 3.

8un 5. punktu, aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu

9un Eiropas Atomenerģijas Kopienu un Padomju Sociālistisko

10Republiku Savienību par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku

11sadarbību, kas noslēgts Briselē 1989. gada 18. decembrī.

12Hecho en

13Corfú, el veinticuatro de junio de mil novecientos noventa y

14cuatro.

15Udfærdiget i

16Corfu den fireogtyvende juni nitten hundrede og

17fireoghalvfems.

18Geschehen zu

19Korfu am vierundzwanzigsten Juni

20neunzehnhundertvierundneunzig.

21Έγινε στην Κέρκυρα, στις είκοσι

22τέσσερις Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα τέσσερα.

23Done at Corfu on the twenty-fourth

24day of June in the year one thousand nine hundred and

25ninety-four.

26Fait à Corfou, le vingt-quatre

27juin mil neuf cent quatre-vingt-quatorze.

28Fatto a Corfì, addg ventiquattro

29giugno millenovecentonovantaquattro.

30Gedaan te Korfoe, de

31vierentwintigste juni negentienhonderd vierennegentig.

32Feito em Corfu, em vinte e quatro

33de Junho de mil novecentos e noventa e quatro.

34[Korfu, 1994. gada 24. jūnijā]

35Pour le

36Royaume de Belgique

37Voor het

38Koninkrijk Belgiė

39Für das

40Königreich Belgien

41På Kongeriget

42Danmarks vegne

43Für die

44Bundesrepublik Deutschland

45Για την Ελληνική Δημοκρατία

46Por el Reino de Espańa

47Pour la République franēaise

48Thar cheann Na hÉireann

49For Ireland

50Per la

51Repubblica italiana

52Pour le

53Grand-Duché de Luxembourg

54Voor het

55Koninkrijk der Nederlanden

56Pela República

57Portuguesa

58For the United

59Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

60Por las

61Comunidades Europeas

62For De

63Europæiske Fęllesskaber

64Für die

65Europäischen Gemeinschaften

66Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες

67For the European Communities

68Pour les Communautés

69européennes

70Per le Comunità europee

71Voor de Europese

72Gemeenschappen

73Pelas Comunidades Europeias

74[Eiropas Kopienu vārdā]

75PIELIKUMU

76SARAKSTS