30. pants

Spēju veidošana ĀKK valstu reģionālās sadarbības un

integrācijas atbalstam

Lai sasniegtu reģionālo politiku efektivitāti un iedarbīgumu,

sadarbība attīsta un nostiprina

a) to reģionālo integrācijas iestāžu un organizāciju spējas,

ko izveidojušas ĀKK valstis un kur ĀKK valstis piedalās, un kas

veicina reģionālo sadarbību un integrāciju;

b) valstu valdību un parlamentu spējas reģionālās integrācijas

jautājumos; un

c) nevalstisko dalībnieku, tostarp privātā sektora,

spējas.".

23. Iekļauj šādu pantu:

"31.a pants

HIV/AIDS

Sadarbība atbalsta ĀKK valstu centienus visās nozarēs

izstrādāt un stiprināt politiku un programmas, kuru mērķis ir

risināt HIV/AIDS pandēmijas problēmu un aizkavēt tās attīstību.

Tā atbalsta ĀKK valstu centienus palielināt vispārēju pieejamību

HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, HIV/AIDS slimnieku aprūpei un

atbalstam un tās īpašs mērķis ir:

a) ar HIV/AIDS jomu saistītu vispārēju daudznozaru stratēģiju

un plānu izstrādes un īstenošanas atbalstīšana, nosakot to kā

prioritāti valstu un reģionālās attīstības plānos;

b) visu atbilstošo attīstības nozaru ietveršana valstu

reakcijā uz HIV/AIDS un visu līmeņu ieinteresēto personu plašas

iesaistes nodrošināšana;

c) pamatojoties uz valstu veselības aprūpes sistēmu

stiprināšanu un cilvēkresursu nepietiekamības jautājuma veselības

aprūpes jomā risināšanu, nodrošināt vispārēju pieejamību HIV/AIDS

profilaksei, ārstēšanai un slimnieku aprūpei, kā arī citiem

veselības aprūpes pakalpojumiem, un nodrošināt to efektīvu

integrāciju;

d) dzimumu nevienlīdzības, uz dzimumu nevienlīdzību balstītas

vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas jautājumu risināšana,

kas ir HIV/AIDS pandēmijas veicinoši apstākļi; tādu pasākumu

veicināšana, kas nodrošinātu sieviešu un meiteņu tiesības,

efektīvu, uz dzimumu orientētu HIV/AIDS programmu un pakalpojumu

izstrādi sievietēm un meitenēm, tostarp tādu, kas saistīti ar

seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām; un atbalstītu

sieviešu pilnīgu līdzdalību plānošanā un lēmumu pieņemšanā

saistībā ar HIV/AIDS stratēģijām un programmām;

e) atbalstošas tiesiskas un politiskas sistēmas izstrāde un

tādu represīvu tiesību aktu, politikas, prakšu, stigmatizācijas

un diskriminācijas atcelšana, kuri grauj cilvēktiesības,

palielina neaizsargātību pret HIV/AIDS un kavē piekļuvi efektīvai

HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, slimnieku aprūpei un atbalstam,

tostarp zālēm, medicīnas precēm un pakalpojumiem cilvēkiem,

kuriem ir HIV/AIDS, kā arī riska grupas iedzīvotājiem;

f) piekļuves paplašināšana uz pierādījumiem balstītai,

vispārējai HIV/AIDS profilaksei, kas cīnās ar vietējiem epidēmiju

veicinošiem apstākļiem, kā arī sieviešu, jaunu cilvēku un riska

grupas iedzīvotāju īpašo vajadzību labāka nodrošināšana; un

g) vispārējas un uzticamas piekļuves nodrošināšana drošām,

augstas kvalitātes zālēm par pieejamu cenu, kā arī medicīnas

precēm, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības

precēm."

24. Iekļauj šādu pantu:

"32.a pants

Klimata pārmaiņas

Puses apzinās, ka klimata pārmaiņas ir nopietna globāla vides

problēma un apdraud Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu,

kādēļ ir vajadzīgs prognozējams un savlaicīgi sniegts

finansiālais atbalsts. Šo iemeslu dēļ, kā arī atbilstīgi 32.

pantam un īpaši tā 2. punkta a) apakšpunktam sadarbība:

a) atzīst ĀKK valstu un īpaši mazo salu un zemu virs jūras

līmeņa esošo ĀKK valstu neaizsargātību pret tādām klimata

pārmaiņu radītām parādībām kā krasta erozija, cikloni, applūšana

un vides apstākļu izraisīta pārvietošanās; un īpaši vismazāk

attīstīto ĀKK valstu un tādu ĀKK valstu, kurām ir tikai sauszemes

robežas, neaizsargātību pret plūdiem, sausumu, atmežošanu un

pārtuksnešošanos;

b) stiprina un atbalsta politikas virzienus un programmas, kas

mazina klimata pārmaiņu sekas un draudus, kā arī pielāgojas tiem,

tostarp ar institucionālas attīstības un spēju veidošanas

palīdzību;

c) palielina ĀKK valstu spējas attīstīt pasaules oglekļa tirgu

un piedalīties tajā; un

d) pievērš uzmanību šādiem pasākumiem:

i) integrēt klimata pārmaiņas attīstības stratēģijās un

nabadzības mazināšanas pasākumos;

ii) uzlabot klimata pārmaiņu politisko profilu sadarbībai

attīstības jomā, tostarp izmantojot atbilstošu politisku

dialogu;

iii) palīdzēt ĀKK valstīm, lai tās pielāgotos klimata

pārmaiņām atbilstošās nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, ūdens

resursu pārvaldība un infrastruktūra, tostarp nododot un

pielāgojot atbilstošas un videi nekaitīgas tehnoloģijas;

iv) veicināt katastrofu riska mazināšanu, parādot, ka pieaug

ar klimata pārmaiņām saistīto katastrofu skaits;

v) sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu klimata pārmaiņu

mazināšanas pasākumiem ĀKK valstīs saskaņā ar šo valstu mērķiem

nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, tostarp

atmežošanas un mežu degradācijas izraisīto emisiju samazināšanā

un emisiju samazināšanā lauksaimniecības nozarē;

vi) uzlabot laika apstāļu un klimata informācijas,

prognozēšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas; un

vii) veicināt atjaunojamus energoresursu avotus un zemas

oglekļa emisijas tehnoloģijas, kas uzlabo ilgtspējīgu

attīstību.".

25. Nolīguma 33. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar

šādu apakšpunktu:

"c) valsts finanšu vadības uzlabošanai un stiprināšanai,

lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un palielinātu ieņēmumus no

nodokļiem ĀKK valstīs, vienlaikus pilnībā ievērojot ĀKK valstu

suverenitāti šajā jomā.

Pasākumi var ietvert:

i) spēju palielināšanu vietējo ieņēmumu pārvaldībā, tostarp

veidojot efektīvu, iedarbīgu un ilgtspējīgu nodokļu sistēmu;

ii) līdzdalības veicināšanu starptautiskās nodokļu sadarbības

struktūrās un procesos, lai sekmētu turpmāku starptautisko

standartu attīstību un to efektīvu ievērošanu;

iii) ar nodokļu jautājumiem saistītās starptautiskās labākās

prakses ieviešanas atbalstīšanu, tostarp pārredzamības un

informācijas apmaiņas principa atbalstīšanu tajās ĀKK valstīs,

kas apņēmušās tos ievērot;".

26. Nolīguma 34. panta 2. līdz 4. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"2. Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības galīgais

mērķis ir dot iespēju ĀKK valstīm pilnvērtīgi piedalīties

starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek

pievērsta nepieciešamībai, lai ĀKK valstis aktīvi piedalītos

daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Ņemot vērā ĀKK valstu

pašreizējo attīstības līmeni, ekonomiskā un tirdznieciskā

sadarbība tiek virzīta uz to, lai dotu iespēju ĀKK valstīm

pārvaldīt globalizācijas problēmas un pakāpeniski pielāgoties

starptautiskās tirdzniecības jauniem apstākļiem, tādējādi

veicinot to pāreju uz liberalizētu globālo ekonomiku. Šajā sakarā

īpaša uzmanība jāpievērš daudzu ĀKK valstu neaizsargātībai, ko

izraisa to atkarība no precēm vai dažiem svarīgiem produktiem,

tostarp agrorūpnieciskiem produktiem ar pievienoto vērtību, kā

arī preferenču samazināšanās risks.

3. Šim nolūkam ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības

mērķis, izmantojot I sadaļā noteiktās valstu un reģionālās

attīstības stratēģijas, ir palielināt ĀKK valstu ražošanas,

piegādes un tirdzniecības spējas, kā arī to spēju piesaistīt

ieguldījumus. Tās mērķis ir arī radīt jaunu tirdzniecības

dinamiku starp Pusēm, nostiprināt ĀKK valstu tirdzniecības un

ieguldījumu politiku, samazināt atkarību no precēm, veicināt

turpmāku ekonomiku diversifikāciju un uzlabot ĀKK valstu spējas

risināt visus ar tirdzniecību saistītos jautājumus.

4. Ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību īsteno, pilnīgi

ievērojot Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumus,

tostarp īpašu un atšķirīgu attieksmi, ņemot vērā Pušu

savstarpējās intereses un to attiecīgos attīstības līmeņus. Tā

pievēršas arī preferenču samazināšanās sekām, pilnīgi ievērojot

daudzpusējas saistības.".

27. Nolīguma 35. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"1. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz

patiesām, nostiprinātām un stratēģiskām partnerattiecībām. Tā

balstās arī uz visaptverošu pieeju, kas palielina iepriekšējo ĀKK

un EK konvenciju priekšrocības un sasniegumus.

2. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība pamatojas uz ĀKK

valstu reģionālās integrācijas iniciatīvām. Sadarbība, kas

atbalsta reģionālo sadarbību un integrāciju, kā noteikts I

sadaļā, un ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ir savstarpēji

pastiprinošas. Ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība risina

jautājumus saistība ar piedāvājuma un pieprasījuma

ierobežojumiem, īpaši infrastruktūras, ekonomikas

diversifikācijas un tirdzniecības attīstības pasākumu savstarpējo

savienojamību kā līdzekli, lai palielinātu ĀKK valstu

konkurētspēju. Tādēļ pienācīgu nozīmi piešķir atbilstošiem

pasākumiem ĀKK valstu un reģionu attīstības stratēģijās, kuras

atbalsta Kopiena, īpaši sniedzot atbalstu

tirdzniecībai.".

28. Nolīguma 36. un 37. pantu aizstāj ar šādu

pantu:

"36. pants

Kārtība

1. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos mērķus un principus, Puses

vienojas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu

jaunu, ar PTO saderīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu

noslēgšanu, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai starp

tām un palielinot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās

jomās.

2. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu kā attīstības

instrumentu mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un

pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši pilnībā

izmantojot reģionālās integrācijas un tirdzniecības starp

jaunattīstības valstīm potenciālu.

3. Puses vienojas, ka šos jaunos tirdzniecības pasākumus

ievieš pakāpeniski.