37. pants

Procedūras

1. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu laikā

atbilstīgi I sadaļas noteikumiem un 35. pantam nodrošina spēju

veidošanu ĀKK valstu valsts un privātajā sektorā, tostarp

pasākumus konkurētspējas palielināšanai, reģionālo organizāciju

stiprināšanai un reģionālo tirdzniecības integrācijas iniciatīvu

atbalstam, attiecīgā gadījumā ar budžeta pielāgošanas un fiskālās

reformas palīdzību, kā arī infrastruktūras modernizēšanai un

attīstīšanai un ieguldījumu veicināšanai.

2. Puses regulāri pārskatīs sarunu gaitu, kā paredzēts 38.

pantā.

3. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunas notiks ar tām

ĀKK valstīm, kuras sevi uzskata par spējīgām sarunas veikt

piemērotā līmenī un saskaņā ar procedūrām, par kurām ĀKK valstu

grupa vienojusies, un ar nolūku atbalstīt reģionālās integrācijas

procesus ĀKK valstīs.

4.

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu mērķis ir izveidot

grafiku, saskaņā ar kuru pakāpeniski tiks likvidēti Pušu

savstarpējās tirdzniecības šķēršļi atbilstīgi attiecīgajiem PTO

noteikumiem. No Kopienas puses tirdzniecības liberalizācija

balstās uz acquis, un tās mērķis ir uzlabot ĀKK valstu

pašreizējo pieeju tirgum, cita starpā, pārskatot izcelsmes

noteikumus. Sarunās ņem vērā attīstības līmeni un tirdzniecības

pasākumu sociāli ekonomisko ietekmi uz ĀKK valstīm, un to spēju

sakārtot un pielāgot savu ekonomiku liberalizācijas procesam.

Tādēļ sarunas būs pēc iespējas elastīgākas, nosakot pietiekamu

pārejas laika ilgumu, gala produktu segumu, ņemot vērā jutīgus

sektorus un asimetrijas pakāpi attiecībā uz grafiku tarifu

likvidēšanai, vienlaicīgi saglabājot atbilstību tobrīd spēkā

esošajiem PTO noteikumiem.

5. Puses cieši sadarbojas Pasaules Tirdzniecības organizācijā,

lai paskaidrotu un pamatotu panāktās vienošanās, īpaši attiecībā

uz pieejamās elastības pakāpi.

6. Puses turpina apspriest, kā vienkāršot un pārskatīt

izcelsmes noteikumus, tostarp kumulācijas noteikumus, kas

attiecas uz to eksportu.

7. Tiklīdz ĀKK valstis ir noslēgušas ekonomisko

partnerattiecību nolīgumu, tās ĀKK valstis, kas nav šāda nolīguma

Puses, var tam pievienoties jebkurā laikā.

8. Ņemot vērā ĀKK un ES sadarbību, kura atbalsta ĀKK reģionālo

sadarbību un integrāciju, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35.

pantu, Puses pievērš īpašu uzmanību tām vajadzībām, kas rodas,

īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Piemēro

principus, kas noteikti šā Nolīguma IV pielikuma 1. pantā. Šajā

nolūkā Puses vienojas izmantot esošos vai jaunus reģionālos

finansēšanas mehānismus, ar kuru starpniecību varētu izsniegt

līdzekļus no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas vai citus

papildu līdzekļus.".

29. Iekļauj šādu pantu:

"37.a pants

Citi tirdzniecības pasākumi

1. Saistībā ar pašreizējām tirdzniecības politikas tendencēm,

kuru mērķis ir panākt lielāku tirdzniecības liberalizāciju, ES un

ĀKK valstis var piedalīties sarunās par šādiem nolīgumiem un tos

ieviest, kā rezultātā tiek panākta lielāka daudzpusējas un

divpusējas tirdzniecības liberalizācija. Šādas liberalizācijas

rezultātā var tikt panākta ĀKK valstīm piešķirto preferenču

samazināšana un tikt ietekmēta gan to konkurētspēja ES tirgū, gan

tie attīstības pasākumi, kurus ES ir apņēmusies atbalstīt.

2. Atbilstīgi ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības mērķiem

ES cenšas veikt pasākumus, lai pārvarētu iespējamo negatīvo

liberalizācijas ietekmi un uzturētu būtisku preferenciālu ĀKK

valstu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai tik ilgi, cik

iespējams, kā arī nodrošināt, ka jebkurš preferences

samazinājums, no kura nevar izvairīties, tiek ieviests

pakāpeniski, iespējami ilgā laika posmā.".

30. Nolīguma 38. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos apspriež

jebkuru ar tirdzniecību saistītu jautājumu, kas attiecas uz visām

ĀKK valstīm, un regulāri uzrauga sarunas un ekonomisko

partnerattiecību nolīgumu īstenošanu. Tā pievērš īpašu uzmanību

pašreizējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām un pārbauda

plašāku liberalizācijas iniciatīvu ietekmi uz ĀKK un EK

tirdzniecību un ĀKK ekonomiku attīstību. Tā ziņo un izstrādā

atbilstošus ieteikumus Ministru padomei, tostarp par jebkādiem

atbalsta pasākumiem, lai palielinātu ieguvumus no ĀKK un EK

tirdzniecības režīma.".

31. Iekļauj šādu pantu:

"38.a pants

Apspriešanās

1. Ja jauni pasākumi vai pasākumi, kas noteikti Kopienas

pieņemtās programmās normatīvo aktu tuvināšanai, lai veicinātu

tirdzniecību, iespējams, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu

intereses, Kopiena pirms šo pasākumu pieņemšanas informē ĀKK

valstu grupas sekretariātu un attiecīgās ĀKK valstis.

2. Lai Kopiena varētu ievērot attiecīgās ĀKK valstu grupas

intereses, pēc šīs ĀKK valstu grupas pieprasījuma rīko apspriedes

saskaņā ar šā Nolīguma 12. pantu, lai panāktu pieņemamu

risinājumu.

3. Ja esošie Kopienas noteikumi, kas pieņemti, lai veicinātu

tirdzniecību, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu intereses vai

ja šo noteikumu interpretācija atsaucas uz šīm interesēm, kā arī

piemērošanu vai administrēšanu, pēc attiecīgo ĀKK valstu

pieprasījuma organizē apspriedes saskaņā ar 12. panta

noteikumiem, lai panāktu apmierinošu risinājumu.

4. Lai atrastu pieņemamu risinājumu, Puses var arī ierosināt

izskatīt Apvienotajā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos

jebkuras citas ar tirdzniecību saistītas problēmas, kas varētu

rasties dalībvalstu veikto vai paredzēto pasākumu rezultātā.

5. Puses informē cita citu par šādiem pasākumiem, lai

nodrošinātu efektīvas apspriedes.

6. Puses vienojas, ka apspriežu rīkošana ekonomisko

partnerattiecību nolīgumu iestādēs un informācijas sniegšana ar

to starpniecību par jautājumiem, kas attiecas uz šādiem

nolīgumiem, arī tiek uzskatīta par atbilstošu šā panta un šā

Nolīguma 12. panta noteikumiem, ja visas iespējami skartās ĀKK

valstis ir parakstījušas to ekonomisko partnerattiecību nolīgumu,

par kuru tika rīkota apspriede vai sniegta

informācija.".

32. Nolīguma 41. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot

valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā

un saskaņā ar 35. pantu, nostiprināt to jaudu pakalpojumu

sniegšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pakalpojumiem, kas

saistīti ar darba, uzņēmējdarbības, izplatīšanas, finanšu,

tūrisma, kultūras un būvniecības un saistītiem mašīnbūves

pakalpojumiem, lai palielinātu to konkurētspēju un tādējādi

palielinātu to preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtību un

apjomu.".

33. Nolīguma 42. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot

valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā

un saskaņā ar 35. pantu, izveidot un veicināt rentablus un

efektīvus jūras transporta pakalpojumus ĀKK valstīs, lai

palielinātu ĀKK uzņēmēju līdzdalību starptautiskos

reisos.".

34. Nolīguma 43. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Puses vienojas arī paātrināt savu sadarbību starp tām

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un informācijas

sabiedrībā. Šī sadarbība, izmantojot valsts un reģionālās

attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35.

pantu, ir īpaši vērsta uz sakaru sistēmu plašāku papildināmību un

saskaņošanu valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī un to

pielāgošanu jaunām tehnoloģijām.".

35. Nolīguma 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot

valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā

un saskaņā ar 35. pantu, stiprināt to spējas darboties visās ar

tirdzniecību saistītās jomās, tostarp vajadzības gadījumā uzlabot

un atbalstīt iestāžu sistēmu.".

36. Nolīguma 45. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Puses vienojas arī pastiprināt sadarbību šajā jomā,

lai formulētu un atbalstītu efektīvas konkurences politikas ar

atbilstošām valsts konkurences aģentūrām, kuras pakāpeniski

nodrošina gan privātu, gan valsts uzņēmumu konkurences noteikumu

efektīvu izpildi. Sadarbība šajā jomā jo īpaši, izmantojot valsts

un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un

saskaņā ar 35. pantu, ietver palīdzību atbilstīga tiesiskā

regulējuma izveidē un tā administratīvā izpildē, īpaši

atsaucoties uz vismazāk attīstīto valstu īpašo

situāciju.".

37. Nolīguma 46. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"6. Puses turklāt vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā.

Pēc pieprasījuma, ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem,

izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā

noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, sadarbība, cita

starpā, tiek attiecināta arī uz šādām jomām: normatīvo aktu

sagatavošana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un

īstenošanai, šo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas no tiesību

subjektu puses un šo tiesību pārkāpšanas no konkurentu puses

novēršana, iekšzemes un reģionālo biroju un citu aģentūru izveide

un nostiprināšana, tostarp atbalsts reģionālām intelektuālā

īpašuma organizācijām, kas iesaistītas īstenošanā un aizsardzībā,

tostarp personāla apmācībā.".

38. Nolīguma 47. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu

daļu:

"2. Sadarbības standartizācijā un sertifikācijā,

izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā

noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, mērķis ir veicināt

saderīgas sistēmas starp Pusēm un īpaši ietver:".

39. Nolīguma 48. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Puses vienojas nostiprināt savu sadarbību, izmantojot

valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā

un saskaņā ar 35. pantu, lai pastiprinātu ĀKK valstu publiskā un

privātā sektora jaudu šajā nozarē.".

40. Nolīguma 49. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos veicināt

starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai nodrošinātu

noturīgu un pienācīgu vides apsaimniekošanu saskaņā ar

starptautiskajām konvencijām un vienošanām šajā jomā un,

pienācīgi ievērojot savu attiecīgo attīstības līmeni. Tās

vienojas, ka ĀKK valstu speciālās vajadzības un prasības jāņem

vērā vides pasākumu plānošanā un īstenošanā, tostarp attiecībā uz

32.a panta noteikumiem.";

b) pievieno šādu punktu:

"3. Puses vienojas, ka vides pasākumus nedrīkst izmantot

protekcionisma nolūkā.".

41. Nolīguma 50. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Puses vienojas, ka darba standartus nedrīkst izmantot

protekcionisma nolūkā.".

42. Nolīguma 51. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Sadarbības, izmantojot valsts un reģionālās

attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35.

pantu, mērķis jo īpaši ir institucionālo un tehnisko spēju

uzlabošana šajā jomā, ātrās reaģēšanas sistēmu izveide

savstarpējai informācijai par bīstamiem ražojumiem, informācijas

un pieredzes apmaiņa par produktu un produktu drošības

pēcpārdošanas uzraudzības īstenošanu, informācijas uzlabošana,

kas tiek sniegta patērētājiem par cenām, piedāvāto preču un

pakalpojumu raksturojumu, neatkarīgu patērētāju apvienību un

sakaru izveides veicināšana starp patērētāju interešu

pārstāvjiem, patērētāju politiku un sistēmu savietojamības

uzlabošana, tiesību aktu realizēšanas paziņošana un sadarbības

veicināšana, izmeklējot kaitīgas un negodīgas uzņēmējdarbības

prakses, un eksporta aizliegumu ieviešana to preču un pakalpojumu

tirdzniecībā starp Pusēm, kuru tirdzniecība to ražošanas valstī

ir aizliegta.

43. Nolīguma 56. panta 1. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"1. Attīstības finansēšanas sadarbību

īsteno, pamatojoties uz un saskaņā ar attīstības mērķiem,

stratēģijām un prioritātēm, kuras ĀKK valstis noteikušas valstu,

reģionālā un ĀKK valstu iekšējā līmenī. Tiek ņemtas vērā to

attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to

konkrētais potenciāls. Vadoties no starptautiski atzītas

palīdzības efektivitātes programmas, sadarbība pamatojas uz

piederību, tuvināšanu, līdzekļu devēju koordinēšanu un

saskaņošanu, realizējot vadību, kas vērsta uz attīstības

rezultātiem un savstarpēju atbildību. Sadarbība īpaši:

a) veicina vietējo piederību visos attīstības procesa

līmeņos;

b) atspoguļo partnerattiecības, kas balstītas uz savstarpējām

tiesībām un pienākumiem;

c) uzsver ar ievērojami atvieglotiem noteikumiem un pastāvīgi

piešķirto līdzekļu plūsmu prognozējamības un drošības nozīmi;

d) ir elastīga un piemērota situācijai katrā ĀKK valstī, kā

arī pielāgota attiecīgā projekta vai programmas konkrētajam

veidam; un

e) nodrošina efektivitāti, koordināciju un

konsekvenci.".

44. Nolīguma 58. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu

apakšpunktu:

"b) reģionālas vai starpvalstu iestādes, kurās viena vai

vairākas ĀKK valstis ir dalībnieces, tostarp Āfrikas Savienība

vai citas iestādes, kurās darbojas valstis, kas nav ĀKK valstis,

un ko šīs ĀKK valstis ir pilnvarojušas; un";

b) panta 2. punktu groza šādi:

i) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"d) ĀKK vai Kopienas finanšu starpniekiem,

kas sniedz, veicina un finansē privātus vai valsts ieguldījumus

ĀKK valstīs;";

ii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"f) attīstības valstīm, kuras nepieder ĀKK grupai, ja tās

piedalās kopīgā iniciatīvā vai reģionālā organizācijā kopā ar ĀKK

valstīm ‑ saskaņā ar šā Nolīguma IV pielikuma 6.

pantu.".

45. Nolīguma 60. pantu groza šādi:

a) panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"c) ārējo krīžu, tostarp eksporta ieņēmumu

nestabilitātes, nelabvēlīgās īstermiņa ietekmes uz sociāli

ekonomiskajām reformām un politiku mazināšanai;";

b) panta g) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"g) humānai un neatliekamai palīdzībai, ieskaitot

palīdzību bēgļiem un pārvietotām personām; pasākumiem, kas saista

īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju ar ilgtermiņa attīstību

krīzes un pēc krīzes situācijās; un sagatavotībai

katastrofām.".

46. Nolīguma 61. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Tiešu budžeta palīdzību makroekonomikas

vai nozares reformu atbalstam piešķir, ja:

a) ir labi definētas, pret nabadzību vērstas, valsts vai

nozares attīstības stratēģijas, vai arī tās jau tiek

īstenotas;

b) ir labi definēta, uz stabilitāti vērsta, makroekonomikas

politika, ko noteikusi pati valsts un ko pozitīvi novērtējuši tās

galvenie līdzekļu devēji, tostarp attiecīgos gadījumos

starptautiskās finanšu iestādes, vai arī tā jau tiek īstenota;

un

c) valsts finanšu vadība ir pietiekami pārredzama, atbildīga

un efektīva.

Kopiena pievienojas katras ĀKK valsts sistēmām un procedūrām,

uzrauga budžeta atbalstu ar partnervalsti un atbalsta

partnervalstu centienus stiprināt vietējo atbildību, parlamentāro

uzraudzību, revīzijas spējas un informācijas pieejamību

sabiedrībai.";

b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Saskaņā ar Nolīgumu finansējumu, kas

šajā Nolīgumā piešķirts atbilstīgi sadarbības daudzgadu finanšu

shēmai, Eiropas Investīciju bankas (turpmāk "Banka")

līdzekļus un, attiecīgā gadījumā, citus līdzekļus no Eiropas

Kopienas budžeta izmanto, lai finansētu projektus, programmas un

citus darbības veidus, kas veicina šā Nolīguma mērķu

sasniegšanu.".

47. Nolīguma 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Lai samazinātu ĀKK valstu parādu slogu

un to maksājumu bilances problēmas, Puses vienojas izmantot

līdzekļus, kas paredzēti saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu

shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam, lai veicinātu parāda atvieglojuma

iniciatīvas, kas ĀKK valstu labā apstiprinātas starptautiskā

līmenī. Turklāt Kopiena apņemas pārbaudīt, kā ilgākā termiņā

starptautiski saskaņotu parāda atvieglojuma iniciatīvu atbalstam

var piesaistīt citus Kopienas līdzekļus.".

48. Nolīguma 67. panta 1. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"1. Sadarbības daudzgadu finanšu shēma atbilstīgi šim

Nolīgumam paredz atbalstu makroekonomikas un nozares reformām,

kuras īsteno ĀKK valstis. To ietvaros Puses nodrošina, lai

pielāgošana būtu ekonomiski dzīvotspējīga un sociāli un politiski

izturama. Atbalsts tiek sniegts kopīga novērtējuma kontekstā

starp Kopienu un attiecīgo ĀKK valsti par reformas pasākumiem,

kas tiek veikti vai iecerēti makroekonomikas vai nozares līmenī,

un atļauj reformas ietekmes vispārēju novērtējumu. Iespējamā

apmērā kopīgo novērtējumu piemēro valsts īpašajiem pasākumiem un

atbalstu uzrauga, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem. Ātra

izmaksāšana ir svarīga atbalsta programmu iezīme.".

49. Nolīguma 4. daļas II sadaļas 3. nodaļas

virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"3. NODAĻA

Atbalsts ārējo krīžu gadījumā".

50. Nolīguma 68. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"68. pants

1. Puses atzīst, ka makroekonomiska

nestabilitāte, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, var nelabvēlīgi

ietekmēt ĀKK valstu attīstību un apdraudēt to attīstības prasību

izpildi. Tāpēc saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu

atbilstīgi šim Nolīgumam tiek izveidota papildu atbalsta sistēma,

lai mazinātu īstermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kas rodas ārējo krīžu

rezultātā, tostarp ietekmi uz eksporta ieņēmumiem.

2. Šā atbalsta mērķis ir, samazinoties

ieņēmumiem, aizsargāt sociāli ekonomiskās reformas un politikas,

kuras varētu tik negatīvi ietekmētas, un novērst šādu krīžu

īstermiņa negatīvās sekas.

3. Līdzekļu sadalē tiek ņemta vērā ĀKK valstu

ekonomiku ārkārtīgi lielā atkarība no eksporta, īpaši no

lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm. Šajā sakarā vismazāk

attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kurām ir tikai sauszemes

robežas, ĀKK salu valstis un ĀKK valstis, kas pārcietušas

konfliktus un dabas katastrofas, saņem labvēlīgāku režīmu.

4. Papildu līdzekļus piešķir saskaņā ar konkrētu

atbalsta mehānisma kārtību, kā noteikts II pielikumā par

finansējuma noteikumiem.

5. Kopiena sniedz arī atbalstu uz tirgu balstītām

apdrošināšanas sistēmām, kas paredzētas ĀKK valstīm, kuras cenšas

aizsargāt sevi pret ārējo krīžu īstermiņa sekām.".

51. Nolīguma 4. daļas II sadaļas 6. nodaļas

virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"6. NODAĻA

Humānā, neatliekamā palīdzība un palīdzība pēc ārkārtas

situācijas".

52. Nolīguma 72. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"72. pants

Vispārējie principi

1. Humāno, neatliekamo palīdzība un palīdzību pēc

ārkārtas situācijas sniedz krīzes situācijās. Humānās un

neatliekamās palīdzības mērķis ir glābt un nosargāt dzīvību,

novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, kad rodas tāda

nepieciešamība. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir

rehabilitācija un īstermiņa palīdzības saistīšana ar ilgāka

termiņa programmām attīstības jomā.

2. Krīzes situācija, tostarp ilgtermiņa strukturāla

nestabilitāte vai trauslums, ir situācija, kas rada draudus

likumībai un kārtībai vai personu aizsardzībai un drošībai,

draudot pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt situāciju

valstī. Krīzes situācija var rasties arī dabas katastrofu,

cilvēka radītu krīžu rezultātā, piemēram, kara un citu konfliktu

vai ārkārtas apstākļu ar līdzīgām sekām rezultātā, kas, cita

starpā, saistīti ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju,

piekļuvi enerģijas un dabas resursiem vai galēju nabadzību.

3. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas

situācijas sniedz tik ilgi, cik nepieciešams, lai apmierinātu

vajadzības, kuras upuriem rodas šādu situāciju rezultātā,

tādējādi sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

4. Humāno palīdzību sniedz tikai atbilstīgi krīzē cietušo

vajadzībām un interesēm un saskaņā ar starptautisku tiesību aktu

principiem cilvēktiesību jomā, ievērojot cilvēcīguma,

neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus. Jo īpaši

nav pieļaujama cietušo diskriminācija rases, etniskās izcelsmes,

reliģijas, dzimuma, vecuma, tautības vai politiskās piederības

dēļ, un tiek garantēta brīva piekļūšana cietušajiem un to

aizsardzība, kā arī humānās palīdzības sniedzēju un iekārtu

drošība.

5. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas

situācijas finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas

atbilstīgi šim Nolīgumam, ja šādu palīdzību nevar finansēt no ES

budžeta. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas

situācijas īsteno papildus dalībvalstu centieniem un, koordinējot

tos saskaņā ar atbalsta efektivitātes paraugpraksi.".

53. Iekļauj šādu pantu:

"72.a pants

Mērķis

1. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis

ir

a) aizsargāt cilvēku dzīvības krīzes situācijās un tūlīt pēc

krīzēm;

b) ar visiem iespējamiem līdzekļiem veicināt humānās

palīdzības finansēšanu un sniegšanu, kā arī tās paredzēto

saņēmēju tiešu piekļūšanu šai palīdzībai;

c) veikt īstermiņa rehabilitāciju un atjaunošanu, lai cietušie

varētu baudīt minimālo sociāli ekonomisko integrāciju, un pēc

iespējas ātrāk radīt apstākļus attīstības atsākšanai,

pamatojoties uz attiecīgo ĀKK valstu un reģionu noteiktajiem

ilgtermiņa mērķiem;

d) apmierināt vajadzības, kas rodas cilvēku (bēgļu, pārvietoto

personu un personu, kas atgriežas) pārvietošanas rezultātā pēc

dabas vai cilvēka radītām katastrofām, lai tik ilgi, cik tas ir

nepieciešams, apmierinātu visas bēgļu un pārvietoto personu

vajadzības (neatkarīgi no tā, kur personas atrodas) un

atvieglinātu rīcību viņu brīvprātīgu repatriāciju un

reintegrāciju izcelsmes valstī; un

e) palīdzēt ĀKK valstij vai reģionam izveidot īstermiņa

katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismus, ieskaitot tos,

kas paredzēti prognozēšanai un agrīnai brīdināšanai, lai

samazinātu katastrofu sekas.

2. Palīdzību var piešķirt ĀKK valstīm vai

reģioniem, kuri uzņem bēgļus vai personas, kas atgriežas, lai

apmierinātu akūtas vajadzības, uz kurām neattiecas neatliekamā

palīdzība.

3. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir

fiziska un sociāla rehabilitācija atbilstīgi krīzes sekām, un to

var veikt, lai sasaistītu īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju

ar atbilstošām ilgāka termiņa attīstības programmām, kuras

finansē no valstu, reģionālām iniciatīvu programmām vai iekšējas

ĀKK programmas. Šādām darbībām jāatvieglo pāreja no ārkārtas

posma uz attīstības posmu, veicinot skarto iedzīvotāju grupu

sociāli ekonomisko reintegrāciju, pēc iespējas likvidējot krīzes

cēloņus un nostiprinot pašvaldību iestāžu un valsts iestāžu

nozīmi ilgtspējīgas attīstības politikas formulēšanā attiecīgajai

ĀKK valstij.

4. Attiecīgā gadījumā īstermiņa katastrofu novēršanas un

sagatavotības mehānismi, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā,

tiks koordinēti ar citiem esošajiem katastrofu novēršanas un

sagatavotības mehānismiem.

Valsts, reģionālā un visu ĀKK valstu katastrofu riska

samazināšanas un pārvaldības mehānismu attīstība un stiprināšana

palīdz ĀKK valstīm stiprināt spēju pretoties katastrofu ietekmei.

Visus saistītos pasākumus var veikt sadarbībā ar reģionālām un

starptautiskām organizācijām un programmām, kuras jau guvušas

panākumus katastrofu riska samazināšanā.".

54. Nolīguma 73. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"73. pants

Īstenošana

1. Palīdzības darbības veic pēc krīzes situācijas skartās ĀKK

valsts vai reģiona pieprasījuma, pēc Komisijas iniciatīvas, vai

pēc starptautisku organizāciju, vietēju vai starptautisku

nevalstisku organizāciju ieteikuma.

2. Kopiena veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu ātru

rīcību, kas ir vajadzīga, lai apmierinātu tūlītējās vajadzības,

kur nepieciešama palīdzība. Šādu palīdzību pārvalda un īsteno

saskaņā ar procedūrām, kuras pieļauj ātras, elastīgas un

efektīvas darbības.

3. Uzsverot saskaņā ar šo nodaļu piešķirtās palīdzības

attīstības raksturu, pēc attiecīgās valsts vai reģiona

pieprasījuma palīdzību var izmantot tikai kopā ar indikatīvo

programmu.".

55. Nolīguma 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar

šādu apakšpunktu:

"d) aizdevumi no Bankas pašu resursiem un ieguldījumu

mehānisma, kuru noteikumi paredzēti šā Nolīguma II pielikumā.

Šādus aizdevumus var izmantot arī, lai finansētu valsts

ieguldījumus pamata infrastruktūrā.".

56. Nolīguma 95. panta 3. punkta pirmo daļu aiztāj ar šādu

daļu:

"3. Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK

valstis, no otras puses, paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 12

mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām par noteikumu

pārskatīšanu, ko tās vēlas veikt, lai, iespējams, izdarītu

grozījumus Nolīgumā. Neatkarīgi no šī termiņa, ja viena Puse

pieprasa Nolīguma noteikumu pārskatīšanu, otra Pusei ir divi

mēneši laika, kurā pieprasīt pārskatīšanas paplašināšanu uz

citiem noteikumiem, kas ir saistīti ar tiem, kas bija sākotnējā

pieprasījuma priekšmets.".

57. Nolīguma 100. panta otro daļu aiztāj ar šādu daļu:

"Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos eksemplāros angļu,

bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu,

latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku,

slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi

teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes

Ģenerālsekretariāta un ĀKK valstu Sekretariāta arhīvos, kuri abi

nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājvalsts

valdībai.".

C. PIELIKUMI

1. Nolīguma II pielikumu, kā tas grozīts ar Apvienotās padomes

Lēmumu Nr. 1/2009 (2009. gada 29. maijs)1, groza šādi:

a) pielikuma 1. pantu aiztāj ar šādu pantu:

"1. pants

1. Finansējuma noteikumi attiecībā uz ieguldījumu mehānisma

(mehānisms) darbību, aizdevumiem no Eiropas Investīciju bankas

(Banka) pašu resursiem un speciālajām operācijām ir tādi, kā

noteikts šajā nodaļā. Šos resursus var novirzīt tiesīgiem

uzņēmumiem tieši vai netieši caur tiesīgiem ieguldījumu fondiem

un/vai finanšu starpniekiem.

2. Līdzekļi procentu likmju subsīdijām saskaņā ar šo pielikumu

būs pieejami no Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā minēto

procentu subsīdiju piešķīruma.

3. Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā

aizdevumus. Procentu likmes subsīdijas summu, ko aprēķina to

vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu

subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts Ib pielikuma 2. panta c)

apakšpunktā, un maksā tieši EIB. Līdz 10 % no piešķīruma procentu

likmju subsīdijām var izmantot, lai atbalstītu ar projektu

saistītu tehnisko palīdzību ĀKK valstīs.

4. Šie noteikumi neskar noteikumus, ko var piemērot ĀKK

valstīm, uz kurām attiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi

saskaņā ar Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu

(HIPC) iniciatīvu vai citiem starptautiski atzītiem parādu

ilgtspējības principiem. Attiecīgi, ja saskaņā ar šādiem

principiem vajadzīga aizdevuma procentu likmes samazināšana

vairāk nekā par 3 %, kā atļauts saskaņā ar šīs nodaļas 2. un 4.

pantu, banka ar piemērotu līdzfinansējumu kopā ar citiem līdzekļu

devējiem mēģina samazināt līdzekļu vidējās izmaksas. Ja tiks

uzskatīts, ka tas nav iespējams, aizdevuma procentu likmi var

samazināt par tādu summu, kāda vajadzīga, lai atbilstu līmenim,

kas izriet no HIPC iniciatīvas vai jebkuriem citiem starptautiski

atzītiem parādu ilgtspējības principiem.";

b) pielikuma 2. panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"7. Parastie aizdevumi valstīs, uz kurām neattiecas

ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar HIPC vai citiem

starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem, var

pagarināt ar izdevīgiem noteikumiem un nosacījumiem šādos

gadījumos:

a) infrastruktūras projektiem, kas ir priekšnosacījums privātā

sektora attīstībai vismazāk attīstītās valstīs, pēckonflikta

valstīs un valstīs, kuras pārcietušas dabas katastrofu. Šādos

gadījumos aizdevuma procentu likmi samazina ne vairāk kā par 3

%;

b) projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības saistībā

ar privatizāciju, vai projektiem ar pamatotiem un uzskatāmiem

sociāliem vai ar vidi saistītiem ieguvumiem. Šādos gadījumos

aizdevumiem var piemērot procentu likmes subsīdiju, kuras apjomu

un veidu nosaka, ņemot vērā konkrētas projekta iezīmes. Tomēr

procentu likmes subsīdija nepārsniedz 3 %;

Aizdevuma galīgā procentu likme, kas atbilst a) vai b)

apakšpunktam, nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 % no

atsauces likmes.

8. Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šos

izdevīgākos noteikumus, piešķirs, izmantojot procentu subsīdiju

piešķīrumu, kas minēts šā Nolīguma Ib pielikuma 2. punkta c)

apakšpunktā.";

c) pielikuma 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Aizdevumus no Bankas pašu resursiem

piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) atsauces procentu likme ir likme, ko banka piemēro

aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem valūtas ziņā un

atmaksas perioda sākumu līguma noslēgšanas dienā vai izmaksas

dienā;

b) tomēr valstīm, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma

noteikumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski

atzītiem parādu ilgtspējības principiem:

i) principā valsts sektora projektiem var piešķirt procentu

likmes subsīdiju līdz pat 3 % apjomā;

ii) privātā sektora projektiem, kas ietilpst 2. panta 7.

punkta b) apakšpunktā noteiktajās kategorijās, var piešķirt

procentu likmes subsīdijas ar tādiem pašiem noteikumiem, kā

noteikts 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā.

Visos šādos gadījumos galīgā procentu likme nevar būt mazāka

par 50 % no atsauces likmes;

c) Banka no pašu resursiem piešķirto aizdevumu atmaksas

periodu nosaka, pamatojoties uz projekta ekonomisko un finansiālo

raksturojumu. Šiem aizdevumiem parasti ir labvēlības periods, ko

nosaka, pamatojoties uz projekta izveides periodu.".

2. Nolīguma III pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 1. panta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu

apakšpunktu:

"a) nostiprināt un palielināt Uzņēmuma attīstības centra

(UAC) nozīmi, lai privātajam sektoram sniegtu nepieciešamo

atbalstu privātā sektora attīstības pasākumu veicināšanā ĀKK

valstīs un reģionos; un

b) nostiprināt un palielināt Lauksaimniecības un lauku

sadarbības tehniskā centra (CTA) nozīmi ĀKK institucionālo

spēju attīstībā, īpaši saistībā ar informācijas pārvaldību, lai

uzlabotu piekļuvi tehnoloģijām nolūkā palielināt lauksaimniecības

ražību, tirdzniecības apjomu, nodrošinātību ar pārtiku un lauku

attīstību.";

b) pielikuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

UAC

1. UAC sekmē uzņēmējdarbības vidi, kas veicina privātā sektora

attīstību, un atbalsta privātā sektora attīstības stratēģiju

īstenošanu ĀKK valstīs, sniedzot nefinanšu pakalpojumus, tostarp

konsultācijas, ĀKK uzņēmumiem un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī

atbalsta kopīgas iniciatīvas, kuras izstrādājusi Kopiena un ĀKK

valstu uzņēmēji. Šajā sakarā tiek pienācīgi ņemtas vērā tās

vajadzības, kas rodas, īstenojot ekonomiskos partnerattiecību

nolīgumus.

2. UAC mērķis ir palīdzēt privātiem ĀKK uzņēmumiem kļūt

konkurētspējīgākiem visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši

tas:

a) veicina un sekmē uzņēmumu sadarbību un partnerattiecības

starp ĀKK un ES uzņēmumiem;

b) palīdz attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus,

izmantojot atbalstu spēju veidošanai privātā sektora

organizācijās vai atbalstu tehnisko, profesionālo, vadības,

tirdzniecības un apmācības palīgpakalpojumu sniedzējiem;

c) palīdz veicināt ar ieguldījumiem saistītus pasākumus,

piemēram, organizācijas ieguldījumu veicināšanai, ieguldījumu

konferenču rīkošanai, mācību programmu, stratēģijas semināru un

ieguldījumu veicināšanas pasākumu kontrolei;

d) atbalsta iniciatīvas, kas veicina jauninājumus un

tehnoloģiju, zinātības un paraugprakses nodošanu visos

uzņēmējdarbības pārvaldības aspektos;

e) informē ĀKK privāto sektoru par Nolīguma noteikumiem;

un

f) sniedz informāciju Eiropas uzņēmumiem un privātā sektora

organizācijām par uzņēmējdarbības iespējām un kārtību ĀKK

valstīs.

3. UAC sniedz ieguldījumu arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā

valsts un reģionālā līmenī, lai mudinātu uzņēmumus izmantot

attīstību reģionālajos integrācijas procesos un tirgus atvēršanu.

Tas ietver:

a) palīdzību uzņēmumiem esošo un jaunu kvalitātes un citu

standartu izpildē, kuri ieviesti reģionālās integrācijas

attīstības un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu īstenošanas

rezultātā;

b) tādas informācijas izplatīšanu vietējā ĀKK privātajā

sektorā, kas saistīta ar ārējos tirgos pieprasītu produktu

kvalitāti un standartiem;

c) reģionālo un valsts uzņēmējdarbības reformu veicināšanu,

tostarp, veicinot dialogu starp privāto sektoru un valsts

iestādēm; un

d) valsts un/vai reģionālos pakalpojumus sniedzošu starpnieku

nozīmes un funkciju palielināšanu.

4. UAC darbība pamatojas uz koordinācijas, papildināmības un

pievienotās vērtības jēdzieniem attiecībā uz jebkurām privātā

sektora attīstības iniciatīvām, ko veic valsts vai privātas

institūcijas. Tā pasākumi atbilst valsts un reģionālām attīstības

stratēģijām, kā noteikts šā Nolīguma 3. daļā. UAC savu uzdevumu

veikšanā darbojas selektīvi un nodrošina finansiālu ilgtspēju.

Tas nodrošina atbilstošu uzdevumu sadali starp savu galveno

biroju un reģionālajiem birojiem.

5. UAC veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti.

6. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā

Nolīguma noslēgšanas tā:

a) izstrādā centra statūtus;

b) ieceļ valdes locekļus;

c) pēc valdes priekšlikuma ieceļ centra vadību; un

d) uzrauga centra kopējo stratēģiju un valdes darbu.

7. Valde saskaņā ar centra statūtiem:

a) izstrādā finanšu un civildienesta noteikumus un darbības

noteikumus;

b) uzrauga tā darbu;

c) pieņem centra programmu un budžetu;

d) iesniedz uzraudzības iestādei periodiskus ziņojumus un

novērtējumus;

e) veic jebkurus citus uzdevumus, kas noteikti statūtos.

8. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas

paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz sadarbību attīstības

finansēšanā.";

c) pielikuma 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"3. pants

CTA

1. CTA uzdevums ir nostiprināt ĀKK lauksaimniecības un lauku

attīstības organizāciju politikas un institucionālo spēju

attīstību un informācijas un komunikācijas vadības jaudu. Tā

palīdz šīm organizācijām formulēt un īstenot politikas un

programmas, lai samazinātu nabadzību, veicinātu noturīgu pārtikas

drošību, saglabātu dabas resursu bāzi un tādējādi veicinātu

pašpaļāvību uz ĀKK lauku un lauksaimniecības attīstību.

2. CTA:

a) attīsta un sniedz informācijas pakalpojumus un nodrošina

labāku piekļūšanu pētniecībai, apmācībai un inovācijām

lauksaimniecības un lauku attīstības un paplašināšanas jomā, lai

veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, un

b) attīsta un pastiprina ĀKK jaudu, lai:

i) uzlabotu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku un

stratēģiju formulēšanu un vadību valsts un reģionālā līmenī,

ieskaitot uzlabotu jaudu datu ievākšanai, politikas pētniecībai,

analīzei un formulēšanai;

ii) uzlabotu informācijas un komunikācijas vadību, īpaši

Valsts lauksaimniecības stratēģijas ietvaros;

iii) veicinātu efektīvu iestāžu iekšējo informācijas un

komunikācijas vadību (IKV) darbības rezultātu uzraudzībai, kā arī

konsorcijus ar reģionāliem un starptautiskiem partneriem;

iv) veicinātu decentralizētu IKV vietējā un nacionālā

līmenī;

v) nostiprinātu pasākumus ar reģionālu sadarbību un

vi) izveidotu pieejas politikas ietekmes novērtēšanai uz

lauksaimniecības un lauku attīstību.

3. Centrs atbalsta reģionālus pasākumus un tīklus un

pakāpeniski sadala spēju attīstības programmas ar atbilstošām ĀKK

organizācijām. Šim nolūkam centrs atbalsta decentralizētus

reģionālus informācijas tīklus. Šie tīkli tiek veidoti

pakāpeniski un efektīvi.

4. CTA veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti.

5. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā

Nolīguma noslēgšanas tā

a) izstrādā centra statūtus;

b) ieceļ valdes locekļus;

c) pēc valdes priekšlikuma ieceļ centra vadību; un

d) uzrauga centra kopējo stratēģiju un valdes darbu.

6. Valde saskaņā ar centra statūtiem

a) izstrādā finanšu un civildienesta noteikumus un darbības

noteikumus;

b) uzrauga tā darbu;

c) pieņem centra programmu un budžetu;

d) iesniedz uzraudzības iestādei periodiskus ziņojumus un

novērtējumus;

e) veic jebkurus citus uzdevumus, ko tai paredz centra

statūti.

7. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas

paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz attīstības finansiālo

sadarbību.".

3. Nolīguma IV pielikumu, kā tas grozīts ar ĀKK un EK Ministru

padomes Lēmumu Nr. 3/2008 (2008. gada 15. decembris)2, groza šādi:

a) pielikuma 1., 2. un 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. pants

Pasākumus, kurus finansē no dotācijām saskaņā ar šo Nolīgumu,

plāno sadarbības daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda

sākumā.

Plānošanu balsta uz piederības, tuvināšanas, līdzekļu devēju

koordinēšanas un saskaņošanas, uz rezultātiem vērstas vadības un

savstarpējas atbildības principiem.

Tāpēc plānošana nozīmē:

a) valsts, reģionālo vai ĀKK iekšējo stratēģijas dokumentu

(SD) sagatavošanu un izstrādi, pamatojoties uz pašu vidēja

termiņa attīstības mērķiem un stratēģijām un ņemot vērā tādus

principus kā kopīga plānošana un darba dalīšana starp līdzekļu

devējiem, kas ļauj iespēju robežās šo procesu vadību nodot

partnervalstij vai reģionam;

b) skaidru norādi no Kopienas par indikatīvo plānoto finanšu

piešķīrumu, no kura valsts, reģions vai ĀKK iekšējā sadarbība var

gūt labumu laika posmā, uz kuru attiecas sadarbības daudzgadu

finanšu shēma atbilstīgi šim Nolīgumam, kā arī jebkuru citu

būtisku informāciju, tostarp par iespējamo rezervi neparedzētām

vajadzībām;

c) stratēģijas dokumentu īstenošanas indikatīvās programmas

sagatavošanu un pieņemšanu, ņemot vērā citu līdzekļu devēju

saistības un īpaši ES dalībvalstu saistības; un

d) pārbaudes procesu, kas aptver stratēģijas dokumentus,

indikatīvo programmu un tai piešķirto līdzekļu apjomu.