1. pants

Saeima 1994. gada 22. jūnijā pieņēma Likumu par

ostām (turpmāk - Ostu likums), kas stājās spēkā 1994. gada 26.

jūlijā. Ostu likuma 4. panta ceturtās daļas sākotnējā redakcija

noteica, ka ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes

regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi),

piestātnes, kuģuceļi, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības

īpašums. Tās ir attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Citās ostās

kopējās hidrotehniskās būves var būt arī citu juridisko vai

fizisko personu īpašums. Ostu likuma pārejas noteikumu 5. pants

1997. gada redakcijā noteica, ka ostu zemi, akvatoriju,

piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija

un pašvaldības līdz 1994. gada 1. oktobrim nodod ostu pārvaldēm.

Ostu pārvaldēm bija tiesības slēgt nomas līgumus par tām

valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas

zemesgrāmatā.

Sākotnējā Ostu likuma 8. panta trešajā daļā citstarp bija

paredzēts, ka ostas valdi ieceļ attiecīgās pilsētas dome vai

pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā. Savukārt Rīgas

ostas valdes un Ventspils ostas valdes sastāvā bija attiecīgās

pašvaldības pārstāvji, kā arī ekonomikas ministra, finanšu

ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Ar 2019. gada 12. decembra Ostu likuma grozījumiem Rīgas ostas

pārvalde un Ventspils ostas pārvalde kā atvasinātas publisko

tiesību juridiskās personas tika nodotas Ministru kabineta

pārraudzībā (sk. Ostu likuma 7. panta 1.1 daļu

12.12.2019. likuma redakcijā). Tāpat ar minētajiem

grozījumiem no ostu pārvaldēm tika izslēgti pašvaldību pārstāvji

(sk. Ostu likuma 7. panta 1.1 daļu un 8. panta

trešo daļu 12.12.2019. likuma redakcijā). Savukārt ar 2019.

gada 18. decembra Ostu likuma grozījumiem ostas pārvaldes

funkcijas Ventspils ostā tika nodotas Ministru kabineta noteiktai

valsts kapitālsabiedrībai (sk. Ostu likuma 7. panta

1.2 daļu 18.12.2019. likuma redakcijā).

Saeima 2022. gada 10. februārī pieņēma likumu "Grozījumi

Likumā par ostām", kas stājās spēkā 2022. gada 27. aprīlī

(turpmāk - Likuma grozījumi). Ar Likuma grozījumiem Ostu likuma

4. panta trešā daļa izteikta jaunā redakcijā. Tās 1. punktā

paredzēts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts

un pašvaldības zeme un akvatorija, savukārt 3. punktā noteikts,

ka ostas pārvaldes valdījumā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās

atrodas ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes

regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi,

valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās

- valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās

būves un piestātnes.

Ar Likuma grozījumiem Ostu likuma 4. panta piektā daļa

izteikta šādā redakcijā: "Ostas pārvalde ir tiesīga: 1) tās

valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo

īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību,

apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku

(būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas

saimnieciskās darbības veikšanai; 2) būvēt uz tās valdījumā

esošās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai

nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šīs

ēkas (būves) ostas pārvalde ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda.

Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei ir arī attiecībā uz

juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru nodibināts

personālservitūts." Savukārt Ostu likuma 4. pants ir

papildināts ar devīto daļu šādā redakcijā: "Valsts un

pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo

nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un

pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības."

Ar Likuma grozījumiem Ostu likuma 7. panta 1.1 daļa

izteikta šādā redakcijā: "Ostas pārvalde Rīgas ostā un

Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas

(akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai

pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā

trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Šī kapitālsabiedrība

īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un

atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā attiecībā uz šajā

likumā, Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā

noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu

īstenošanu. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav

ieķīlājamas, un tās ir atsavināmas vienīgi savstarpēji starp

kapitāla daļu (akciju) turētājiem."

Ar Likuma grozījumiem no Ostu likuma tika izslēgta 12. panta

otrā un trešā daļa: "(2) Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus

var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai

un attīstīšanai, kā arī šā likuma 7. pantā noteikto funkciju

izpildei. Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus drīkst dāvināt

(ziedot) valstij, ieskaitot tos valsts budžetā. Ministru kabinets

lemj par dāvināto (ziedoto) finanšu līdzekļu izmantošanu. Šīs

tiesības Ministru kabinets drīkst izmantot ar nosacījumu, ka

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu

laikā no attiecīgās Ministru kabineta sniegtās informācijas

saņemšanas brīža izskata to un neiebilst pret konkrētā dāvinājuma

(ziedojuma) izmantošanu. (3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem

finanšu līdzekļiem piedalīties komercsabiedrību darbībā ārpus

ostas teritorijas." Šīs tiesību normas vairs nav spēkā.

Turklāt ar Likuma grozījumiem Ostu likuma pārejas noteikumi

papildināti ar 16. punktu šādā redakcijā: "Lai nodrošinātu

Rīgas ostas un Ventspils ostas darbības nepārtrauktību: 1)

Ministru kabinets un Rīgas pašvaldība līdz 2022. gada 1.

septembrim pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas

ostas pārvaldīšanai Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas

personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

noteiktajā kārtībā. Panākot vienošanos par kopīgas - valsts un

pašvaldības - kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā

valsts iegulda Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un

aktīvus, bet Rīgas pašvaldība - tai piederošo ostas teritorijā

esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas

pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne

mazāk kā 60 procenti un Rīgas pašvaldībai - ne vairāk kā 40

procenti kapitāla daļu (akciju). Kapitāla daļu (akciju) turētāji

noslēdz akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu

(akciju) turētāju tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību

saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību; 2) akciju

sabiedrības "Ventas osta" pamatkapitālā līdz 2022. gada

1. septembrim Publiskas personas kapitāla daļu un

kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā valsts

iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus

un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās

dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai

piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim

bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot

nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60 procenti un

Ventspils pašvaldībai - ne vairāk kā 40 procenti kapitāla daļu

(akciju). Kapitāla daļu (akciju) turētāji noslēdz akcionāru

līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu (akciju) turētāju

tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību saistībā ar

kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību." Ar 2023. gada 2.

februāra grozījumiem Ostu likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 8.

februārī, Ostu likuma pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2.

apakšpunktā noteiktais termiņš kapitālsabiedrības dibināšanai

Rīgas ostas pārvaldīšanai un termiņš Ventspils brīvostas

pārvaldei piederošās mantas un aktīvu ieguldīšanai akciju

sabiedrības "Ventas osta" pamatkapitālā tika pagarināts

līdz 2023. gada 1. septembrim.

Saeima 2022. gada 5. maijā pieņēma likumu "Grozījumi

Ventspils brīvostas likumā", kurš stājās spēkā 2022. gada

10. maijā un ar kuru Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmā

daļa izteikta šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldības zemi

Brīvostas teritorijā nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi

atsavināt, izņemot Ostu likumā noteiktos gadījumus vai

ieguldīšanu Brīvostas pārvaldīšanai izveidotās kapitālsabiedrības

pamatkapitālā."