Par Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. un 3. punkta, 4. panta piektās un devītās daļas, 7. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2. apakšpunkta, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi Likumā par ostām" 11. panta otrās daļas, kā arī Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam

1Saeima 1994. gada 22. jūnijā pieņēma Likumu par

2ostām (turpmāk - Ostu likums), kas stājās spēkā 1994. gada 26.

3jūlijā. Ostu likuma 4. panta ceturtās daļas sākotnējā redakcija

4noteica, ka ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes

5regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi),

6piestātnes, kuģuceļi, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces

7Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības

8īpašums. Tās ir attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Citās ostās

9kopējās hidrotehniskās būves var būt arī citu juridisko vai

10fizisko personu īpašums. Ostu likuma pārejas noteikumu 5. pants

111997. gada redakcijā noteica, ka ostu zemi, akvatoriju,

12piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija

13un pašvaldības līdz 1994. gada 1. oktobrim nodod ostu pārvaldēm.

14Ostu pārvaldēm bija tiesības slēgt nomas līgumus par tām

15valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas

16zemesgrāmatā.

17Sākotnējā Ostu likuma 8. panta trešajā daļā citstarp bija

18paredzēts, ka ostas valdi ieceļ attiecīgās pilsētas dome vai

19pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā. Savukārt Rīgas

20ostas valdes un Ventspils ostas valdes sastāvā bija attiecīgās

21pašvaldības pārstāvji, kā arī ekonomikas ministra, finanšu

22ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās

23attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

24Ar 2019. gada 12. decembra Ostu likuma grozījumiem Rīgas ostas

25pārvalde un Ventspils ostas pārvalde kā atvasinātas publisko

26tiesību juridiskās personas tika nodotas Ministru kabineta

27pārraudzībā (sk. Ostu likuma 7. panta 1.1 daļu

2812.12.2019. likuma redakcijā). Tāpat ar minētajiem

29grozījumiem no ostu pārvaldēm tika izslēgti pašvaldību pārstāvji

30(sk. Ostu likuma 7. panta 1.1 daļu un 8. panta

31trešo daļu 12.12.2019. likuma redakcijā). Savukārt ar 2019.

32gada 18. decembra Ostu likuma grozījumiem ostas pārvaldes

33funkcijas Ventspils ostā tika nodotas Ministru kabineta noteiktai

34valsts kapitālsabiedrībai (sk. Ostu likuma 7. panta

351.2 daļu 18.12.2019. likuma redakcijā).

36Saeima 2022. gada 10. februārī pieņēma likumu "Grozījumi

37Likumā par ostām", kas stājās spēkā 2022. gada 27. aprīlī

38(turpmāk - Likuma grozījumi). Ar Likuma grozījumiem Ostu likuma

394. panta trešā daļa izteikta jaunā redakcijā. Tās 1. punktā

40paredzēts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts

41un pašvaldības zeme un akvatorija, savukārt 3. punktā noteikts,

42ka ostas pārvaldes valdījumā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās

43atrodas ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes

44regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi,

45valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās

46- valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās

47būves un piestātnes.

48Ar Likuma grozījumiem Ostu likuma 4. panta piektā daļa

49izteikta šādā redakcijā: "Ostas pārvalde ir tiesīga: 1) tās

50valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo

51īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību,

52apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku

53(būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas

54saimnieciskās darbības veikšanai; 2) būvēt uz tās valdījumā

55esošās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai

56nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šīs

57ēkas (būves) ostas pārvalde ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda.

58Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei ir arī attiecībā uz

59juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru nodibināts

60personālservitūts." Savukārt Ostu likuma 4. pants ir

61papildināts ar devīto daļu šādā redakcijā: "Valsts un

62pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo

63nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un

64pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības."

65Ar Likuma grozījumiem Ostu likuma 7. panta 1.1 daļa

66izteikta šādā redakcijā: "Ostas pārvalde Rīgas ostā un

67Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas

68(akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai

69pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā

70trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Šī kapitālsabiedrība

71īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un

72atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā attiecībā uz šajā

73likumā, Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā

74noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu

75īstenošanu. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav

76ieķīlājamas, un tās ir atsavināmas vienīgi savstarpēji starp

77kapitāla daļu (akciju) turētājiem."

78Ar Likuma grozījumiem no Ostu likuma tika izslēgta 12. panta

79otrā un trešā daļa: "(2) Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus

80var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai

81un attīstīšanai, kā arī šā likuma 7. pantā noteikto funkciju

82izpildei. Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus drīkst dāvināt

83(ziedot) valstij, ieskaitot tos valsts budžetā. Ministru kabinets

84lemj par dāvināto (ziedoto) finanšu līdzekļu izmantošanu. Šīs

85tiesības Ministru kabinets drīkst izmantot ar nosacījumu, ka

86Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu

87laikā no attiecīgās Ministru kabineta sniegtās informācijas

88saņemšanas brīža izskata to un neiebilst pret konkrētā dāvinājuma

89(ziedojuma) izmantošanu. (3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem

90finanšu līdzekļiem piedalīties komercsabiedrību darbībā ārpus

91ostas teritorijas." Šīs tiesību normas vairs nav spēkā.

92Turklāt ar Likuma grozījumiem Ostu likuma pārejas noteikumi

93papildināti ar 16. punktu šādā redakcijā: "Lai nodrošinātu

94Rīgas ostas un Ventspils ostas darbības nepārtrauktību: 1)

95Ministru kabinets un Rīgas pašvaldība līdz 2022. gada 1.

96septembrim pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas

97ostas pārvaldīšanai Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas

98personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

99noteiktajā kārtībā. Panākot vienošanos par kopīgas - valsts un

100pašvaldības - kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā

101valsts iegulda Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un

102aktīvus, bet Rīgas pašvaldība - tai piederošo ostas teritorijā

103esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas

104pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne

105mazāk kā 60 procenti un Rīgas pašvaldībai - ne vairāk kā 40

106procenti kapitāla daļu (akciju). Kapitāla daļu (akciju) turētāji

107noslēdz akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu

108(akciju) turētāju tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību

109saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību; 2) akciju

110sabiedrības "Ventas osta" pamatkapitālā līdz 2022. gada

1111. septembrim Publiskas personas kapitāla daļu un

112kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā valsts

113iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus

114un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās

115dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai

116piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim

117bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot

118nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60 procenti un

119Ventspils pašvaldībai - ne vairāk kā 40 procenti kapitāla daļu

120(akciju). Kapitāla daļu (akciju) turētāji noslēdz akcionāru

121līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu (akciju) turētāju

122tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību saistībā ar

123kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību." Ar 2023. gada 2.

124februāra grozījumiem Ostu likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 8.

125februārī, Ostu likuma pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2.

126apakšpunktā noteiktais termiņš kapitālsabiedrības dibināšanai

127Rīgas ostas pārvaldīšanai un termiņš Ventspils brīvostas

128pārvaldei piederošās mantas un aktīvu ieguldīšanai akciju

129sabiedrības "Ventas osta" pamatkapitālā tika pagarināts

130līdz 2023. gada 1. septembrim.

131Saeima 2022. gada 5. maijā pieņēma likumu "Grozījumi

132Ventspils brīvostas likumā", kurš stājās spēkā 2022. gada

13310. maijā un ar kuru Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmā

134daļa izteikta šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldības zemi

135Brīvostas teritorijā nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi

136atsavināt, izņemot Ostu likumā noteiktos gadījumus vai

137ieguldīšanu Brīvostas pārvaldīšanai izveidotās kapitālsabiedrības

138pamatkapitālā."

1Satversmes tiesā tika ierosināta lieta Nr.

22022-17-01 "Par Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. punkta,

34. panta devītās daļas, 7. panta 1.1 daļas, kā arī

4pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2. apakšpunkta atbilstību

5Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās

6daļas pirmajam teikumam" pēc divdesmit divu 13. Saeimas

7deputātu pieteikuma.

8Tāpat Satversmes tiesā tika ierosināta lieta Nr. 2022-35-01

9"Par Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. un 3. punkta, 4.

10panta piektās un devītās daļas, pārejas noteikumu 16. punkta 2.

11apakšpunkta, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi

12Likumā par ostām" 11. panta otrās daļas, kā arī Ventspils

13brīvostas likuma 4. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas

14Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas

15pirmajam teikumam" pēc Ventspils valstspilsētas pašvaldības

16domes pieteikuma.

17Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu šīs

18lietas tika apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr.

192022-17-01 piešķirts nosaukums "Par Ostu likuma 4. panta

20trešās daļas 1. un 3. punkta, 4. panta piektās un devītās daļas,

217. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 16. punkta 1. un

222. apakšpunkta, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi

23Likumā par ostām" 11. panta otrās daļas, kā arī Ventspils

24brīvostas likuma 4. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas

25Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas

26pirmajam teikumam" (turpmāk arī - apstrīdētās normas).

1Pieteikuma iesniedzēji - divdesmit divi

1Pieteikuma iesniedzēja - Ventspils

2valstspilsētas pašvaldības dome (turpmāk arī - Ventspils

3pašvaldības dome) - uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās

4attiecināmas uz Ventspils pašvaldību, aizskarot Satversmes 1.

5pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietverto

6pašvaldības principu, jo ierobežojot pašvaldības institucionālās

7un organizatoriskās garantijas. Pašvaldība esot ierobežota tās

8autonomo funkciju izpildē un savu Ventspils ostas teritorijā

9esošo nekustamo īpašumu pārvaldībā. Turklāt apstrīdēto normu

10pieņemšanas procesā esot pieļauts labas likumdošanas principa

11pārkāpums.

12No Pašvaldību likuma izrietot pašvaldības mantas nošķirtības

13princips. Pašvaldībai savas kompetences ietvaros esot gan

14tiesības, gan pienākums lietot savu īpašumu, kas esot

15priekšnoteikums iedzīvotāju interešu nodrošināšanai. Ar

16apstrīdētajām normām pašvaldībai esot ierobežotas Civillikuma

17927. pantā noteiktās tiesības.

18Pašvaldības ekonomiskais pamats esot ne tikai manta, bet arī

19autonomo funkciju izpildei pietiekami finanšu resursi, kas

20veidojoties arī no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas

21ieņēmumiem. No Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk -

22Harta) izrietot, ka vietējai pašpārvaldei ir tiesības uz

23pietiekamiem pašu finanšu resursiem, ar kuriem tā drīkst brīvi

24rīkoties savu pilnvaru robežās. Būtiski ierobežojot pašvaldības

25zemes un citu nekustamā īpašuma objektu lietošanas tiesības,

26tiekot samazinātas pašvaldības iespējas gūt ieņēmumus no sava

27nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, un attiecīgi turpmāk

28samazinoties vietējiem iedzīvotājiem pašvaldības sniegto

29pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldības tiesības iegūt un atsavināt

30kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldības īpašuma

31objektus, civiltiesiskajās attiecībās konkurējot ar citām

32juridiskajām personām, tostarp valsts nodibinātām

33kapitālsabiedrībām, ar apstrīdētajām normām esot nepamatoti

34ierobežotas.

35Akciju sabiedrības "Ventas osta" valdījumā esot

36nodots nesamērīgi liels Ventspils pašvaldībai piederošās zemes

37resurss, kas kapitālsabiedrībai nemaz neesot nepieciešams tai

38Ostu likumā noteikto funkciju pildīšanai. Valsts varot iejaukties

39pašvaldības kompetencē tikai ar skaidriem, likumā noteiktiem

40nosacījumiem. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana,

41ieķīlāšana, privatizēšana, kā arī nekustamās mantas iegūšana

42pašvaldības īpašumā esot pašvaldības ekskluzīvā kompetencē.

43Saskaņā ar pašvaldības principu no Ventspils pašvaldības

44nekustamā īpašuma apsaimniekošanas gūtie ieņēmumi varot tikt

45izlietoti tikai pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Apstrīdētās

46normas pieļaujot no pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas

47iegūto līdzekļu izlietošanu pēc akciju sabiedrības "Ventas

48osta" ieskatiem, nesaistot tos ar pašvaldības teritoriju un

49tās iedzīvotāju vajadzībām. Tādējādi tiekot pārkāpta Ventspils

50pašvaldības institucionālā garantija.

51Ventspils pašvaldības dome uzskata, ka ar apstrīdētajām normām

52noteiktajam ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tās nav

53samērīgas. Pieņemot apstrīdētās normas, esot pārkāpts no

54Satversmes 1. panta izrietošais labas likumdošanas princips, jo

55sākotnējā ostu pārvaldības reformas iecere paredzējusi šo reformu

56vienādā mērā attiecināt uz visām trim Latvijas lielākajām ostām -

57Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu. Apstrīdēto normu pieņemšanas

58procesā Saeimā racionāls pamatojums ostu pārvaldības reformas

59attiecināšanai vienīgi uz Rīgas ostu un Ventspils ostu neesot

60sniegts. Tā esot uzskatāma par politisko patvaļu, kas Latvijā kā

61demokrātiskā tiesiskā valstī neesot pieļaujama.

62Tiesas sēdē Ventspils pašvaldības domes pārstāvji norādīja, ka

63Ventspils ostas teritorijā iekļauti 42 procenti pilsētas

64administratīvās teritorijas kopējās platības. Ventspils ostas

65teritorijā 54 procenti zemes esot pašvaldības īpašums, valstij

66piederot 25 procenti, savukārt Ventspils brīvostas pārvaldei -

67viens procents. 2003. gada 24. novembrī Ventspils pašvaldība

68pieņēmusi lēmumu, ar kuru 505 nekustamie īpašumi tika nodoti

69Ventspils brīvostas pārvaldei valdījumā. Kopš 2004. gada starp

70Ventspils brīvostas pārvaldi un pašvaldību bijusi noslēgta

71vienošanās, ka pašvaldībai ir tiesības atprasīt jebkuru no

72valdījumā nodotajiem īpašumiem, ja tas nepieciešams pašvaldības

73autonomo funkciju veikšanai. Slēdzot attiecīgas vienošanās,

74pašvaldība atguvusi valdījuma tiesības uz konkrētiem īpašumiem.

75Ar apstrīdētajām normām šī tiesiskā kārtība esot mainīta un visi

76Ventspils ostas teritorijā iekļautie īpašumi nododami bez

77atlīdzības akciju sabiedrībai "Ventas osta". Ieņēmumi,

78ko pašvaldība varētu gūt no Ventspils brīvostas pārvaldes

79valdījumā nodotajiem īpašumiem, esot aptuveni 3,3 miljoni

80euro gadā.

81Ventspils pašvaldības domes pārstāvji norādīja, ka ar

82apstrīdētajām normām esot būtiski apgrūtināta pašvaldības iespēja

83pildīt savas autonomās funkcijas. Esot ierobežotas pašvaldības

84iespējas plānot vidējā termiņa stratēģijas zemes izmantošanai,

85komunālo pakalpojumu organizēšanai, gādāšanai par teritorijas

86labiekārtošanu, sanitāro tīrību, kā arī saimnieciskās darbības

87sekmēšanai. Sadarbība ar Ventspils brīvostas pārvaldi neesot

88konstruktīva, jo tiekot kavēta valdījuma nodošana pašvaldībai

89attiecībā uz struktūrfondu finansētu projektu realizācijai

90nepieciešamo zemi. Pašvaldības tiesības īstenot noteiktas

91funkcijas zaudējot jēgu, ja pašvaldībai ir liegti to īstenošanai

92nepieciešamie finanšu resursi. Ostas pārvalde esot pārveidota par

93kapitālsabiedrību, kuras galvenais mērķis ir gūt peļņu, bet

94pašvaldībai nācies pašai piedalīties ostas teritorijā esošās

95infrastruktūras uzturēšanā un rezultātā pašvaldības izmaksas esot

96palielinājušās par 71 212 euro.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

31. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam.

4Pieteikumos sniegtie argumenti pēc sava rakstura esot

5galvenokārt politiski un nevarot kalpot apstrīdēto normu

6satversmības izvērtējumam. Ventspils brīvostas pārvalde un Rīgas

7brīvostas pārvalde kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās

8personas neesot padotas attiecīgajai pašvaldībai, kā arī

9neietilpstot attiecīgo pašvaldību institucionālajā sistēmā. Šo

10subjektu īpašumā esošo mantu nevarot uzskatīt par piederošu

11pašvaldībai. Arī Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas

12pārvaldes funkcijas neesot uzskatāmas par tādām, kas ietilptu

13attiecīgi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ventspils

14valstspilsētas pašvaldības kompetencē.

15Katrai ostai atbilstot viena konkrēta, iepriekš noteikta

16teritorija, kuru pārvaldot viena speciāli šim mērķim izveidota

17institūcija. Saeima norāda: ja tiks panākta vienošanās par

18kopīgas valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības izveidi, tad

19katra pašvaldība pēc mantas ieguldīšanas kapitālsabiedrības

20pamatkapitālā saņems noteiktu kapitāla daļu skaitu, kļūstot par

21attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieku ar visām dalībniekam

22piešķirtajām tiesībām.

23Ar 2019. gada 12. decembra grozījumiem Ostu likumā Ministru

24kabinetam esot noteikts uzdevums izvērtēt Latvijas ostu

25pārvaldības modeļa atbilstību starptautiskajiem labas pārvaldības

26principiem un līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniegt Saeimai

27likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu.

28Ministru kabinets secinājis, ka Ventspils osta un Rīgas osta ir

29pakļautas augstam korupcijas riskam un tādējādi nepieciešamas

30neatliekamas šo ostu pārvaldības reformas.

31Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis norādīja, ka no pašvaldības

32principa neizrietot pašvaldības tiesības uz tās īpašuma

33neaizskaramību. Valsts pārvaldes funkciju decentralizācija tiekot

34īstenota citstarp atbilstoši pašvaldības principam, nododot

35atsevišķu funkciju īstenošanu demokrātiski leģitimētām

36pašvaldībām. Jau sākotnēji Ostu likuma tiesiskais regulējums esot

37paredzējis ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu nodošanu

38ostas pārvaldes valdījumā.

39Savukārt Liepājas ostas un Liepājas speciālās ekonomiskās

40zonas industriālās teritorijas tiekot izmantotas kompleksā

41mijiedarbībā un ostas attīstība esot nesaraujami saistīta ar

42ārpus ostas esošo speciālās ekonomiskās zonas industriālo

43teritoriju attīstību. Saskaņā ar Ostu likumu Rīgas ostas un

44Ventspils ostas pārvaldīšanas princips esot vienāds, proti, tas

45izrietot no Ostu likumā noteiktā regulējuma. Savukārt Liepājas

46speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanu regulējot cits

47normatīvais akts - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

48likums.

49Ņemot vērā minēto, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

50pārvaldīšanas modeļa izstrādē būtu piemērojams atšķirīgs process.

51Turklāt Satversmē un citos likumos neesot noteikts tas, ka

52likumdošanas procesā pašvaldību izvirzītie priekšlikumi par ostu

53pārvaldības modeli un kritēriju saturisko izvēli likumdevējam

54būtu obligāti jāpieņem.

1Pieaicinātā persona - Satiksmes

2ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

4teikumam.

5Ostas robežas, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības un citu Ostu

6likuma 3. pantā minēto institūciju ieteikumus, nosakot Ministru

7kabinets. Tāpēc pašvaldība varot sniegt ieteikumus, bet Ministru

8kabinets ar saviem noteikumiem varot noteikt par ostas teritoriju

9vienīgi tādu teritoriju, kura perspektīvā ir attīstāma ostas

10vajadzībām. Turklāt gan pašvaldībai, gan Ministru kabinetam,

11nosakot ostas robežu, esot pienākums pārliecināties par to, vai

12jaunā ostas robeža un pats tās noteikšanas process atbilst

13speciālo likumu prasībām. Ostas robežās nevajadzētu būt iekļautai

14tādai teritorijai, kura nav saistāma ar ostas darbību un

15attīstību, bet ir izmantojama pašvaldības autonomo funkciju

16nodrošināšanai.

17Likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdētās normas, esot bijis

18noregulēt jautājumus, kas saistīti ar ostas darbībai un

19attīstībai nepieciešamo nekustamā īpašuma objektu valdījumu un

20izmantošanu. Apstrīdētajām normām neesot mērķa regulēt ar ostas

21darbību un attīstību nesaistītu zemes gabalu un inženierbūvju

22valdījuma vai izmantošanas nosacījumus.

23Ņemot vērā ostas pārvaldes funkcijas, uzdevumus un pienākumus,

24esot likumsakarīgi tas, ka valsts un pašvaldības īpašumā esošā

25zeme un ar ostas darbību saistītās inženierbūves tiek nodotas

26tieši ostas pārvaldes valdījumā. Pretējā gadījumā ostu pārvaldes

27nevarētu pietiekami efektīvi veikt savus pienākumus un uzdevumus.

28Ostu efektīva un sekmīga darbība un attīstība esot gan valsts,

29gan pašvaldības un tās iedzīvotāju interesēs.

30Pēc Satiksmes ministrijas ieskata, arī saskaņā ar iepriekš

31spēkā bijušo Ostu likuma regulējumu pašvaldībai neesot bijis

32rīcības brīvības lemt par to, vai nodot ostas pārvaldes valdījumā

33ostas darbībai un attīstībai nepieciešamo zemi un inženierbūves.

34Ostas sekmīgas darbības un attīstības kontekstā neesot pamata

35pretstatīt visas Latvijas sabiedrības un attiecīgās pašvaldības

36iedzīvotāju intereses. Valsts un pašvaldības intereses - proti,

37sekmīga ostas darbība un attīstība - sakrītot.

38Satversmes 1. un 101. pants neparedzot pašvaldībai tiesības

39saņemt atlīdzinājumu par to, ka tai piederoša zeme tiek

40izmantota, lai nodrošinātu tās iedzīvotāju intereses

41tautsaimniecības jomā. Savukārt ostu pārvalžu darbībā, kas vērsta

42uz ostas attīstību ārpus attiecīgās pašvaldības teritorijas,

43neesot saskatāms pašvaldības institucionālo garantiju

44pārkāpums.

45Atvasinātas publiskas personas izveidošana un likvidācija esot

46likumdevēja kompetencē, tāpēc arī jautājumus par turpmāko rīcību

47ar likvidējamas atvasinātas publiskas personas mantu risinot

48likumdevējs. Savukārt tad, ja likumdevējs nav noregulējis

49likvidējamas atvasinātas publiskas personas mantas pāreju citai

50personai un attiecīgie jautājumi nav atrunāti arī līgumiskajās

51attiecībās, likvidētas atvasinātas publiskas personas manta

52pienāktos valstij kā sākotnējai publisko tiesību juridiskajai

53personai.

54Tādējādi tas, ka valsts pārņem likvidētas atvasinātas publisko

55tiesību juridiskās personas mantu, neaizskarot pašvaldības

56tiesības.

57Tiesas sēdē Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka

58tiesības uz īpašumu konstitucionāli ir nostiprinātas Satversmes

59105. pantā, bet pašvaldība neesot šā panta subjekts. Pašvaldības

60īpašuma esība neesot principiāls priekšnoteikums pašvaldības

61jēgpilnai un pilnvērtīgai pastāvēšanai. Esot iespējamas arī tādas

62situācijas, kad pašvaldība nav finansiāli pašpietiekama un saņem

63dotācijas no valsts. Ostas robežu jautājums esot nošķirams no

64ostu reformas pēc būtības. Satiksmes ministrijai esot šaubas par

65robežu argumentu saderību ar pretrunīgas rīcības aizlieguma

66principu. Ostas teritorijas pašreizējās robežas Ventspils

67pašvaldība esot izvēlējusies tā, lai optimizētu Ventspils

68brīvostas darbību. Tātad pati pašvaldība arī esot pašreizējās

69ostas un brīvostas robežas uzskatījusi par optimālām tieši

70brīvostas darbības nodrošināšanai.

1Pieaicinātā persona - Rīgas valstspilsētas

2pašvaldība - iesniegusi tās rīcībā esošos dokumentus, kuros

3atspoguļoti Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes lēmumi

4saistībā ar Rīgas ostas pārvaldības reformu, un citu informāciju,

5kurai, pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības ieskata, varētu būt

6nozīme šajā lietā.

7Tiesas sēdē Rīgas valstspilsētas pārstāvji raksturoja Rīgas

8brīvostas darbību un saistību ar pašvaldības funkciju izpildi

9kopumā. Ar apstrīdētajām normām esot aizskarts pašvaldības

10princips. Lai gan 2019. gadā pašvaldības pilnībā tika izslēgtas

11no ostu pārvaldības, tomēr ar apstrīdētajām normām piedāvātā

12līdzdalība kapitālsabiedrībā esot iespējama, bet tikai ar

13pašvaldības papildu mantas ieguldījumu. Turklāt procentuālais

14pārstāvības sadalījums kapitālsabiedrībā neesot taisnīgs.

15Pašvaldības mantas aizskārums esot saskatāms attiecībā uz

16valdījuma tiesību nodošanu ostas pārvaldei. Vēsturiski ne visi

17pašvaldības īpašumi esot nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes

18valdījumā. Tāpēc valdījuma tiesības uz vairākiem īpašumiem ostas

19teritorijā pašvaldībai esot saglabātas. Tomēr Rīgas

20valstspilsētas pašvaldības aizskārums neesot tik būtisks, jo

212012. gadā lielākā daļa īpašumu tika nodoti ostas pārvaldes

22valdījumā.

1Pieaicinātā persona - Ventspils

2valstspilsētas pašvaldība - sniegusi viedokli pēc Saeimas

3deputātu pieteikuma ierosinātajā lietā Nr. 2022-17-01. Ņemot vērā

4to, ka ar Satversmes tiesas 2023. gada 25. aprīļa rīcības sēdes

5lēmumu minētā lieta ir apvienota ar lietu Nr. 2022-35-01, kas

6ierosināta pēc Ventspils valstspilsētas pašvaldības pieteikuma,

7tās kā pieaicinātās personas viedoklis šajā spriedumā netiks

8atspoguļots.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Pašvaldību savienība" - uzskata, ka apstrīdētās normas

3neatbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

4teikumam.

5Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima neesot ievērojusi labas

6likumdošanas principu un neesot nodrošinājusi kvalitatīvas

7konsultācijas apstrīdēto normu pieņemšanas procesā.

8Ar apstrīdētajām normām pašvaldībām tiekot ierobežotas

9tiesības lietot savu ostu teritorijās esošo īpašumu, jo tiesības

10tiekot piešķirtas ostu pārvaldības īstenošanai izveidotajām

11valsts kapitālsabiedrībām. No apstrīdēto normu pamatojuma

12neizrietot, ka Likuma grozījumu izstrādātāji būtu vērtējuši

13iecerētos pašvaldību tiesību uz īpašumu ierobežojumus, kā arī šo

14ierobežojumu samērīgumu. Pienācīgs pamatojums neizrietot arī no

15Saeimas atbildes raksta, jo Saeima skaidrojot tikai tās iecerēto

16rīcību ar reorganizējamās Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils

17brīvostas pārvaldes mantu.

18Tiesas sēdē biedrības "Latvijas Pašvaldību

19savienība" pārstāve norādīja, ka no pašvaldības principa

20izrietot pašvaldības autonomijas veidi - teritoriālā autonomija,

21organizatoriskā autonomija, personāla autonomija, plānošanas

22autonomija, tiesību aktu izdošanas autonomija un finanšu

23autonomija. Likumdevējs esot tiesīgs noteikt ostu pārvaldes

24modeli pēc saviem ieskatiem, tomēr no labas likumdošanas viedokļa

25esot nepieciešams izvērtējums attiecībā uz to, vai izraudzītā

26ostu pārvaldības forma ir visatbilstošākā. Proti, vajadzējis

27izvērtēt ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem un

28attiecīgi ietekmi uz tiesību sistēmu.

29Vēsturiski pašvaldības kompetencē bijusi lemšana par to, kuru

30īpašumu nodot ostas pārvaldei izmantošanai. Ar apstrīdētajām

31normām šādas izvēles tiesības esot liegtas, un tas negatīvi

32ietekmējot pašvaldības finanšu autonomiju.

1Pieaicinātā persona - biedrība

2"Latvijas Lielo pilsētu asociācija" - uzskata, ka

3apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta

4otrās daļas pirmajam teikumam.

5Saskaņā ar biedrības "Latvijas Lielo pilsētu

6asociācija" statūtiem viens no tās mērķiem esot īstenot

7valstspilsētu tiesisko interešu aizsardzību. Biedrība

8"Latvijas Lielo pilsētu asociācija" esot pārstāvējusi

9Rīgas, Ventspils un Liepājas pašvaldību intereses gan Satiksmes

10ministrijā, gan Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un

11reģionālās politikas komisijā arī apstrīdēto normu izskatīšanas

12laikā. Tomēr konsultācijās pašvaldību viedoklis neesot pienācīgi

13uzklausīts.

14Saeima ar apstrīdētajām normām esot noteikusi atšķirīgu

15attieksmi pret Liepājas, Rīgas un Ventspils pašvaldībām, jo

16līdzīgās faktiskās situācijās nepamatoti pieņēmusi atšķirīgus

17lēmumus. Saeima šādu atšķirīgu pieeju neesot spējusi pamatot, un

18joprojām neesot pieejami arī pētījumi, kas pamatotu objektīvas

19atšķirības starp Liepājas, Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības

20modeļiem.

21Esot jāņem vērā ar apstrīdētajām normām Ventspils brīvostas

22pārvaldei nodoto pašvaldības īpašumu apjoms un to bezatlīdzības

23lietošanas aspekts, kas Ventspils pašvaldībai radot zaudējumus un

24ietekmējot pašvaldības kompetences izpildi. Biedrība

25"Latvijas Lielo pilsētu asociācija" esot noskaidrojusi,

26ka kopš apstrīdēto normu spēkā stāšanās nav bijis neviena

27gadījuma, kad būtu grozītas Ventspils ostas robežas vai Ventspils

28valstspilsētas pašvaldībai būtu atjaunotas valdījuma tiesības uz

29kādu tai piederošu nekustamo īpašumu.

30Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"

31uzskata, ka ostu pārvaldības reforma veikta patvaļīgi, bez to

32pamatojošiem pētījumiem un nesasniedz tai sākotnēji izvirzīto

33mērķi.

34Tiesas sēdē biedrības "Latvijas Lielo pilsētu

35asociācija" pārstāvis uzsvēra, ka ar apstrīdētajām normām ir

36apgrūtināta privatizācijas procesa pabeigšana un pašvaldības

37iedzīvotāji nevar atsavināt savu ostas teritorijā esošo zemi.

38Tiekot kavēta Eiropas Savienības struktūrfondu realizācija, kā

39arī apgrūtināta pilsētvides sakārtošanas plāna izstrāde. Turklāt

40esot šaubas par to, vai akciju sabiedrība "Ventas osta"

41ieguldīs līdzekļus Ventspils iedzīvotājiem būtisku jautājumu

42risināšanā. Tāpat ar apstrīdētajām normām ostas teritorijā tikšot

43negatīvi ietekmēta komercdarbības vide.

1Pieaicinātā persona - Latvijas

2Universitātes Juridiskās fakultātes docents Dr. iur.

3Edvīns Danovskis - uzskata, ka ostas pārvaldes funkciju un ar

4to saistīto tiesību un pienākumu nodošana akciju sabiedrībai

5nerada konstitucionāli aizsargātu pašvaldības tiesību

6aizskārumu.

7Katrai publiskai personai varot piederēt sava, no citas

8publiskas personas mantas nošķirta manta. Publiska persona ar to

9varot rīkoties kā jebkurš īpašnieks, tomēr ievērojot tiesību

10normās noteiktos ierobežojumus. Atkarībā no mantas veida un

11izmantošanas nolūka varot atšķirties arī rīcībai ar šo mantu

12noteiktais tiesiskais regulējums. Valstij esot plaša rīcības

13brīvība reglamentēt publiskas personas mantas pārvaldību, šī

14brīvība izrietot no valsts pārvaldes vienotības principa.

15Divu publisku personu tiesiskās attiecības, kuru objekts ir

16vienas publiskas personas manta, varot būt apspriežamas vienīgi

17no valsts pārvaldes interešu viedokļa. Publiskai personai neesot

18atzīstamas subjektīvas tiesības prasīt noteiktas mantas

19piešķiršanu tai vai iebilst pret tai nodotās mantas atsavināšanu

20vai citādu apgrūtināšanu. No pašvaldības principa neizrietot

21pašvaldības tiesības uz tās īpašuma neaizskaramību, kā arī

22tiesības prasīt, lai valsts piešķir tai noteiktu īpašumu.

23Lai arī īpašums pašvaldībai var būt nepieciešams, no Satversmē

24ietvertā konstitucionālā regulējuma nevarot atvasināt konkrētākus

25priekšrakstus attiecībā uz pašvaldības īpašumu. Pašvaldības

26principa saturā varētu ietilpt vienīgi valsts procesuāls

27pienākums, lemjot par pašvaldībai piederoša īpašuma atsavināšanu

28vai tā izmantošanas būtisku apgrūtinājumu, apsvērt arī vietējās

29intereses. Tomēr valsts interešu un vietējās pašvaldības interešu

30izsvēršana drīzāk esot saistāma ar patvaļas aizlieguma principu,

31proti, pienākumu pamatot lēmumu ar objektīviem un racionāliem

32apsvērumiem.

33Tāpat esot uzsverams tas, ka pēc ostu pārvalžu kā atvasinātu

34publisku personu likvidācijas to funkcijas kļūst par valsts

35funkcijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrības, pildot tām

36deleģētās funkcijas, rīkojoties valsts vārdā. Lai gan ar Likuma

37grozījumiem ir mainījies pašvaldības pārstāvības modelis,

38pašvaldību līdzdalība kā ostas pārvaldē, tā arī attiecīgajās

39kapitālsabiedrībās neesot no Satversmes izrietoša prasība. Šāds

40mehānisms esot tikai viens no vairākiem iespējamiem modeļiem

41valsts stratēģisko interešu un vietējās kopienas interešu

42līdzsvarošanai ostu pārvaldībā.

43Tiesas sēdē Dr. iur. Edvīns Danovskis norādīja, ka

44pašvaldības princips ir no Satversmes izrietošs minimālo prasību

45kopums attiecībā uz pašvaldību darbību. Proti, gan pašvaldībai,

46gan tās galvenajai lēmējinstitūcijai vajagot būt demokrātiski

47leģitimētai. Esot jānošķir pašvaldības principa aizskārums no

48citiem pašvaldības tiesību ierobežojumiem. Satversmes tiesas

49likuma 19. pantā minētais locus standi un

50pašvaldības princips esot atšķirīgas lietas. Ja pašvaldībai tiktu

51atņemts īpašums tādā apjomā, ka tai tiktu liegta vai būtiski

52apgrūtināta pašvaldības autonomo funkciju izpilde, tad būtu

53jāvērtē, vai šī intensitāte nav tik liela, ka var apdraudēt

54pašvaldības principā ietverto minimālo garantiju. Tomēr

55gadījumos, kad tiek ietekmēti atsevišķi īpašumi vai kāds noteikts

56īpašumu kopums, pašvaldības princips kā tāds netiekot aizskarts.

57Likumos noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz rīcību ar

58pašvaldības mantu neesot izvirzāmas tādas pašas prasības, kādas

59būtu izvirzāmas gadījumā, kad tiek ierobežotas īpašuma

60tiesības.

1Pieaicinātā persona - Dr. iur.

2Aivars Lošmanis - uzskata, ka ostas pārvaldes mantisko

3interešu prioritātes princips, kas nostiprināts Ostu likuma 4.

4pantā, nav prettiesisks.

5Pašvaldība, ieguldot mantu kapitālsabiedrības pamatkapitālā,

6saņemot noteiktu kapitāla daļu skaitu ar visām attiecīgajām

7dalībniekam piešķirtajām tiesībām. Līdz ar to neesot pamatots

8viedoklis par mantas nodošanu bez atlīdzības. Ieguldīšana

9kapitālsabiedrības pamatkapitālā neesot uzskatāma par

10bezatlīdzības darījumu, jo subjekts kapitālsabiedrības

11dibināšanas procesā vai pamatkapitāla palielināšanas procesā

12saņemot atbilstošu mantisku ekvivalentu - kapitāla daļas.

13Attiecībā uz pašvaldības kā mazākumakcionāra lomu ostu

14pārvaldībā un kapitālsabiedrībām, kuras plānots veidot Rīgas

15ostas un Ventspils ostas pārvaldīšanai, Dr. iur. Aivars

16Lošmanis norāda, ka kapitālsabiedrībās lēmumu pieņemšanas

17procedūra neesot "demokrātiska", bet gan balstīta uz

18ieguldītā kapitāla apjomu, proti, jo lielāka līdzdalība

19pamatkapitālā, jo vairāk balsu. Tā kā tieši valsts ir atbildīga

20par lielo ostu darbību visas sabiedrības interesēs un Likuma

21grozījumi ir mērķēti uz šāda principa ieviešanu, esot tikai

22pašsaprotami tas, ka valsts kā akcionārs vēlas saglabāt izšķirošu

23ietekmi lēmumu pieņemšanas procedūrā.

24Pašvaldība varot iegūt akcionāra statusu šādā

25kapitālsabiedrībā līdz ar tām tiesībām un pienākumiem, ko

26likumdevējs noteicis gan Komerclikumā, gan Publisko personu

27kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

28Komerclikums paredzot virkni tiesību, kas vērstas uz

29mazākumakcionāru interešu aizsardzību un kas būs attiecīgo

30pašvaldību kā akcionāru rīcībā.

1Pieaicinātā persona - Dr. sc.

2admin. Lilita Seimuškāne - uzskata, ka apstrīdētās normas

3neatbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

4teikumam.

5Dr. sc. admin. Lilita Seimuškāne norāda, ka pašvaldību

6tiesības tikt uzklausītām jeb konsultēšanās ar pašvaldībām

7augstākā varas līmenī ir viens no Eiropas tiesiskās un

8demokrātiskās prakses pamatprincipiem, kas nostiprināts vairākos

9Hartas pantos. Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes

10līdzdalība apstrīdēto normu apspriešanā esot bijusi formāla, jo

11trūcis dialoga un partnerības lēmumu pieņemšanā. Savukārt Rīgas

12valstspilsētas pašvaldības dome vispār neesot bijusi iesaistīta

13likumdošanas procesā. Pašvaldības tiesības pilnvērtīgi

14iesaistīties apstrīdēto normu pieņemšanas procesā esot ignorētas,

15jo likumdevējs neesot sniedzis atbildes uz pašvaldības uzdotajiem

16būtiskajiem jautājumiem un neesot uzklausījis tās viedokli pēc

17būtības.

18Tāpat neesot vērtēta iespējamo risinājumu lietderība, kā arī

19ekonomiskie un sociālie ieguvumi no ostu pārvaldības modeļa

20maiņas. Ar apstrīdētajām normām neesot noteikts taisnīgs un

21pašvaldību ieguldījumiem atbilstošs kapitāla daļu proporcionālais

22sadalījums un neesot atbilstošā veidā nodrošināta pašvaldību

23iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, lai gan šie lēmumi tieši

24attiecas uz vietējo varu.

25Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas ostas pārvaldes funkcijas

26vairs neveicot valsts un pašvaldības kopīgi izveidots publisko

27tiesību subjekts, bet gan privāto tiesību subjekts - akciju

28sabiedrība. Akcionāru sapulcē valsts pārstāvji varot pieņemt

29lēmumus pretēji pašvaldības pārstāvju viedoklim, tādējādi

30pārstāvnieciskās demokrātijas ietvaros teritoriālā kopiena

31zaudējot kontroli pār tai piederošo zemi. Likumdevēja tiesības

32nacionalizēt pašvaldības īpašumu esot pieļaujamas tikai būtisku

33visas sabiedrības mērķu sasniegšanai un atbilstoši

34proporcionalitātes jeb samērīguma principam. Turklāt

35nacionalizācija bez atlīdzības un pretēji vietējās kopienas

36interesēm kā vispārīgs princips neesot attaisnojama.

37Tādējādi ostās esot veikta piespiedu nacionalizācija bez

38vienošanās ar attiecīgajām pašvaldībām, un šāda rīcība

39neatbilstot subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

1Pieaicinātā persona - Dr. phys., Dr. oec.

2Māris Pūķis - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

3Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

4teikumam.

5Ar apstrīdētajām normām radītie zaudējumi pašvaldībai, kas

6darbojas pilsētas iedzīvotāju interesēs, esot lielāki nekā

7iespējamie ieguvumi. Samazinoties pašvaldības ietekmei uz būtisku

8Ventspils teritorijas daļu, pašvaldībai esot zudusi iespēja

9saņemt augļus par valdījumā nodoto pašvaldības īpašumu, bet

10saglabāts pienākums segt izdevumus par ostas teritorijā esošās

11publiskās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Radītās

12administratīvās un finansiālās problēmas negatīvi ietekmēšot arī

13ostas pārvaldes vietā radītās kapitālsabiedrības uzņēmējdarbības

14vidi. Lai nostiprinātu labu pārvaldību, neesot nepieciešams

15veidot kapitālsabiedrību publiskās pārvaldes funkciju

16veikšanai.

17Ar apstrīdētajām normām tiekot diskriminēti vietējie

18iedzīvotāji. Pašvaldības mantas nacionalizācija piespiedu kārtā

19vai nodošana valdījumā privātpersonai esot uzskatāma par

20Satversmes 91. pantā nostiprinātā tiesiskās vienlīdzības principa

21pārkāpumu. Pašvaldības teritorijai piederīgie pilsoņi tiekot

22nostādīti neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar pārējiem

23Latvijas pilsoņiem.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Juridiskās fakultātes lektore Mg. iur. Anita

3Kovaļevska - uzskata: tikai tad, ja tiktu atzītas pašvaldību

4tiesības uz īpašumu kā pašvaldības principa daļa, būtu pamats

5atzīt, ka ar apstrīdētajām normām šīs tiesības ir

6ierobežotas.

7Vācijas juridiskajā literatūrā parasti tiekot izšķirti vismaz

8seši pašvaldību autonomijas veidi: teritoriālā autonomija,

9organizatoriskā autonomija, personāla autonomija, plānošanas

10autonomija, tiesību aktu izdošanas autonomija un finanšu

11autonomija. Šie autonomijas veidi izrietot arī no Hartas. Tomēr

12pašvaldību autonomija neesot absolūta. No pašvaldības principa

13izrietošās tiesības izņēmuma gadījumos varot tikt ierobežotas,

14lai nodrošinātu citas Satversmē noteiktās vērtības. Turklāt šādam

15ierobežojumam esot jāatbilst samērīguma principam un pašvaldības

16tiesību kodolam vajagot palikt neskartam.

17Mg. iur. Anita Kovaļevska uzsver, ka ir jānošķir

18pašvaldību kā īpašnieka veiktā sava nekustamā īpašuma

19pārvaldīšana un pašvaldību tiesības īstenot to autonomo

20kompetenci konkrētās pašvaldības teritorijā. Savas mantas esība

21neesot obligāta atvasinātas publiskas personas pazīme. Pašvaldību

22teritorijā tradicionāli esot arī citām juridiskajām un fiziskajām

23personām piederoši nekustamie īpašumi, bet tas pats par sevi

24neesot pamats uzskatīt, ka pašvaldība nebūtu tiesīga un spējīga

25attiecīgajā teritorijā īstenot savas autonomās kompetences. Tāpēc

26arī ierobežojumi pašvaldību kā īpašnieku rīcībai ar to nekustamo

27īpašumu nenozīmējot to, ka pašvaldības nebūtu spējīgas attiecībā

28uz šiem īpašumiem īstenot savas autonomās funkcijas.

29Apstrīdētās normas nesamazinot pašvaldību finansējuma avotu

30skaitu. Pašvaldības iespējas gūt ienākumus no civiltiesiskiem

31darījumiem neesot pilnībā liegtas, bet esot tikai liegta iespēja

32gūt šādus ieņēmumus no konkrētiem nekustamajiem īpašumiem.

33Papildus Mg. iur. Anita Kovaļevska norāda, ka valstij

34ir liela rīcības brīvība valsts pārvaldes organizatorisko formu

35izvēlē un līdz ar to arī attiecībā uz viena pārvaldes subjekta

36reorganizāciju. No Satversmes neizrietot ierobežojumi, kas liegtu

37pārveidot atvasinātu publisku personu par kapitālsabiedrību vai

38cita veida subjektu. Pašvaldības princips prasot nodrošināt

39pašvaldību esību un plašu autonomiju. Arī attiecībā uz ostu

40pārvaldes institucionālo formu šādi ierobežojumi no Satversmes

41neizrietot.

42Tiesas sēdē Mg. iur. Anita Kovaļevska uzsvēra, ka

43pašvaldība nozīmējot vietējās varas tiesības un spēju likumā

44noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu

45uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. No jēdziena

46"pašpārvalde" izrietot tas, ka pašvaldībai ir

47nepieciešama pietiekama autonomija, proti, pašvaldībām jābūt

48piešķirtai kompetencei un pietiekamai autonomijai, lai tās šo

49kompetenci varētu realizēt. Tā kā Latvijas tiesību sistēmā ir

50iekļauts regulējums par pašvaldības mantu, gadījumi, kad valsts

51ierobežo rīcību ar šo mantu, varot tikt vērtēti tikai kā

52pašvaldības finanšu autonomijas ierobežojumi.

1Pieaicinātā persona lietā Nr. 2022-17-01 -

2Dr. iur. Artis Stucka - vērš uzmanību uz to, ka

3Saeima apstrīdētās normas pieņēmusi bez rūpīga un saprātīga

4izvērtējuma.

5Pašvaldības ekonomiskais pamats esot manta, tai skaitā finanšu

6resursi, ko veidojot ieņēmumi no pašvaldības īpašuma

7apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības.

8Kaut arī Hartā tieši neesot nostiprināts pašvaldības ekonomiskais

9pamats un no tā izrietošās pašvaldības īpašuma lietošanas

10tiesības, tomēr šādas tiesības pašvaldībai izrietot no Hartas 3.

11panta pirmajā daļā ietvertās jēdziena "vietējā

12pašvaldība" definīcijas. Tajā kā viena no būtiskām

13pašvaldības institūcijas pazīmēm esot norādīta pašvaldības

14"spēja" likumā noteiktajās robežās īstenot noteiktu

15kompetenci uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju

16interesēs.

17Pašvaldībām tiekot būtiski ierobežotas tiesības lietot savu

18īpašumu, kas atrodas ostu teritorijās, un tādējādi tikšot

19ietekmēti Ventspils pašvaldības ieņēmumi. Saeima neesot

20izvērtējusi ietekmi uz pašvaldības budžetu, un tas esot uzskatāms

21par labas likumdošanas principa pārkāpumu. Pašvaldības

22ekonomiskais pamats, kas ietver arī finanses, īpašumu un tā

23lietošanas tiesības, esot viens no pašvaldības kā patstāvīgas un

24demokrātiski veidotas institūcijas pastāvēšanas pamatiem, kas jau

25vēsturiski ticis nostiprināts normatīvajos tiesību aktos.

26No apstrīdēto normu pamatojuma neizrietot atziņa, ka būtu

27vērtēts pašvaldību īpašuma tiesību ierobežojuma samērīgums.

28Pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencē esot lemšana par

29pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai

30privatizēšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu pašvaldības

31īpašumā.

32Ar Satversmes tiesas 2023. gada 25. aprīļa rīcības sēdes

33lēmumu nolemts apvienoto lietu Nr. 2022-17-01 izskatīt tiesas

34sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Dr. iur. Artis

35Stucka lietas izskatīšanā tiesas sēdē pārstāvēja Pieteikuma

36iesniedzēju - Ventspils pašvaldības domi.

37Secinājumu

38daļa

1Saeimas deputāti un Ventspils pašvaldības dome

2(turpmāk abi kopā - Pieteikumu iesniedzēji) lūdz Satversmes tiesu

3izvērtēt vairāku tiesību normu atbilstību vairākām Satversmes

4normām.

5Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām

6augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai, ņemot vērā

7izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

8atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

92020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13.

10punktu).

1117.1. Pieteikumu iesniedzēji Ostu likuma normas un

12Ventspils brīvostas likuma normu apstrīd kā vienotu tiesisko

13regulējumu.

14Apstrīdētās normas paredz pāreju uz jaunu ostu pārvaldības

15institucionālo modeli un nosaka jaunās ostas pārvaldes rīcību ar

16pašvaldības mantu. Minētie tiesību jautājumi ir savstarpēji cieši

17saistīti. Apstrīdētās normas to kopsakarā veido vienotu tiesisko

18regulējumu, atbilstoši kuram Rīgas ostas un Ventspils ostas

19teritorijā esošā pašvaldību manta bez atlīdzības tiek nodota

20jauno ostu pārvalžu valdījumā un tiek noteikta šīs mantas

21lietošanas un atsavināšanas kārtība.

22Līdz ar to izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu

23kā vienota tiesiskā regulējuma, ciktāl tas attiecas uz Rīgas

24ostas un Ventspils ostas pārvaldību, atbilstība Satversmei, ja

25nepieciešams, izvērtējot katru apstrīdēto normu atsevišķi.

2617.2. Pieteikumu iesniedzēji lūdz atzīt apstrīdētās

27normas par neatbilstošām Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās

28daļas pirmajam teikumam, jo uzskata, ka ar apstrīdētajām normām

29ir pārkāpts pašvaldības princips.

30Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi ir saistīti ar apstrīdēto

31normu iespējamo neatbilstību Satversmes 1. pantā un 101. panta

32otrās daļas pirmajā teikumā ietvertajam pašvaldības principam.

33Proti, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, tiekot pārkāptas

34pašvaldības tiesības piedalīties ostas pārvaldībā, kā arī

35tiesības rīkoties ar tās mantu un attiecīgi gūt ieņēmumus.

36Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka situācijā, kad ir

37apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan Satversmes 1. pantā

38ietvertajam pašvaldības principam, gan Satversmes 101. pantam,

39izvērtējama normas atbilstība abām šīm Satversmes normām

40kopsakarā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra

41sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 19. punktu).

42Līdz ar to, ņemot vērā Pieteikumu iesniedzēju argumentu būtību

43un Saeimas atbildes rakstā ietverto pamatojumu, kā arī citus

44lietas materiālus, Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu

45atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 101. panta otrās

46daļas pirmo teikumu.

1Satversmes 1. pants nosaka: "Latvija ir

2neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 101. panta

3otrās daļas pirmais teikums nosaka: "Pašvaldības ievēlē

4pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas

5pastāvīgi uzturas Latvijā."

618.1. Pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai

7iedzīvotāji iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā,

8un Satversmes 1. pants un 101. pants garantē pašvaldību

9institucionālu pastāvēšanu. Pašvaldība kā institūcija ir tiesību

10subjekts, kas noteiktā valsts administratīvajā teritorijā īsteno

11publisko pārvaldi tās plašākajā nozīmē ar savu iestāžu

12starpniecību (sal. sk. Satversmes 25. pantu).

13Pašvaldību pastāvēšana nav iedomājama bez noteiktas

14pašvaldības kompetences, kuru pašvaldība kā tiesību subjekts

15īsteno. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības kompetence

16ir funkcijas, kuru dēļ pašvaldības vispār pastāv, proti, lai

17noteiktas administratīvās teritorijas iedzīvotāji varētu paši

18demokrātiskā procedūrā īstenot savas vietējās intereses

19(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma

20lietā Nr. 2016-23-03 15.1. punktu). Šādas funkcijas likums

21dēvē par pašvaldības autonomo kompetenci. Šīs funkcijas

22raksturo pašvaldības kā vietējās pašpārvaldes organizācijas

23būtību, tās sakņojas vietējā kopienā, un tām ir vietējs raksturs.

24Tādējādi pašvaldība funkcionālā nozīmē ir vietējās sabiedrības

25vajadzību un interešu īstenošana pēc iespējas tuvāk pašiem

26iedzīvotājiem un viņu organizētai pašpārvaldei. Savukārt

27pašpārvalde nozīmē to, ka šīs funkcijas pašvaldība pārvalda pati

28uz savu atbildību un pati nosaka arī pārvaldīšanas veidu un

29organizāciju.

30Pašvaldības autonomo kompetenču īstenošana nav iespējama bez

31finansiāla pamata. Pašvaldībai ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar

32saviem ieņēmumiem un izdevumiem, noteikt savu budžetu, kā arī

33likumu ietvaros noteikt nodevas un veikt saimniecisko

34darbību.

35Līdz ar to pašvaldības institucionālās pastāvēšanas un

36funkcionālās kompetences tiesības veido pašvaldības principu.

3718.2. Lai noskaidrotu no Satversmes 1. pantā un 101.

38panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa

39tvērumu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības un

40Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos ietverto normu

41savstarpēja harmonija (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022.

42gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2021-40-0103 7.2.

43punktu).

44Pašvaldības principa saturu konkretizē arī Harta. Tajā ir

45nostiprināti vairāki būtiski pašvaldību darbību regulējošie

46pamatprincipi, kuru ievērošana garantē vietējās pašpārvaldes

47pastāvēšanas būtību, proti: 1) kompetenču autonomijas princips;

482) finanšu autonomijas princips; 3) konsultēšanās princips.

4918.2.1. Atbilstoši kompetenču autonomijas principam

50hierarhiski augstākā pakāpē organizētajai valsts varai ir

51jāatturas no iejaukšanās pašvaldības autonomo kompetenču

52īstenošanā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. Tādējādi

53pašvaldība ir tiesīga patstāvīgi realizēt tai nodotās autonomās

54kompetences vietējo iedzīvotāju interesēs (sk.: Congress of

55Local and Regional Authorities. A contemporary commentary by the

56Congress on the explanatory report to the European Charter of

57Local Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, para 33).

58Pašvaldības kompetenču autonomija nav absolūta un ir atkarīga

59no tā, kādas funkcijas likumdevējs nolemj

60uzticēt pašvaldībai. Valsts nosaka pašvaldību autonomās

61kompetences, ievērojot risināmo jautājumu vietējo raksturu.

6218.2.2. Atbilstoši finanšu autonomijas principam

63pašvaldībai tai nodoto autonomo kompetenču īstenošanai ir jābūt

64pietiekamiem finanšu resursiem un tiesībām ar tiem brīvi

65rīkoties. Pašvaldības finanšu autonomijas princips ir

66nostiprināts Hartas 9. pantā (sk.: Congress of Local and

67Regional Authorities. A contemporary commentary by the Congress

68on the explanatory report to the European Charter of Local

69Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, paras 27, 36). No

70Hartas 9. panta ir atvasināmi vairāki pamatprincipi finanšu

71autonomijas jomā:

721) pašvaldībai ir jābūt saviem finanšu resursiem, kurus tā var

73iegūt patstāvīgi no dažādiem tiesību normās noteiktiem

74finansējuma avotiem tai nodoto autonomo kompetenču īstenošanai,

75un

762) tai ir jābūt tiesībām izlemt, kā šie resursi tiks izmantoti

77(sk.: Congress of Local and Regional Authorities. A

78contemporary commentary by the Congress on the explanatory report

79to the European Charter of Local Self-Government,

80CG-FORUM(2020)02-05, para 141). Tomēr no Hartas 9. panta

81neizriet valsts pienākums noteikt konkrētus pašvaldībai

82garantētus finansējuma avotus (sk.: Congress of Local

83and Regional Authorities. A contemporary commentary by the

84Congress on the explanatory report to the European Charter of

85Local Self-Government, CG-FORUM(2020)02-05, paras

86144-146).

87Pašvaldību ieņēmumus veido valsts noteikti finansējuma avoti:

88tādi, kurus tai nodrošina likumdevējs, piemēram, ieņēmumi no

89nodokļiem, līdzfinansējums konkrētu autonomo funkciju izpildē

90valsts budžeta dotāciju veidā, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas

91fonda ietvaros piešķirtie līdzekļi, kā arī tādi, no kuriem

92ieņēmumus atbilstoši pašvaldības autonomajai kompetencei

93pašvaldība gūst patstāvīgi, piemēram, pašvaldības nodevas, maksas

94pakalpojumi, ieņēmumi no pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu

95apsaimniekošanas. Tādējādi no finanšu autonomijas principa izriet

96pašvaldības tiesības vismaz daļu tās kopējo budžeta līdzekļu

97veidot no saviem ieņēmumiem.

98Līdz ar to no finanšu autonomijas principa izriet valsts

99pienākums nodrošināt pašvaldībām finansējuma avotu daudzveidību

100autonomo kompetenču īstenošanai un pašvaldības tiesības lemt par

101šo finanšu līdzekļu izmantošanu.

10218.2.3. Atbilstoši konsultēšanās principam pašvaldības

103savlaicīgi jāiesaista tiesību politikas veidošanā jautājumos,

104kuri ietekmē pašvaldības principu. Konsultēšanās princips ir

105nostiprināts vairākos Hartas pantos. Piemēram, jautājumos par

106pašvaldības administratīvi teritoriālo robežu izmaiņām

107konsultācijas ar vietējo varu ir obligātas (sk. Hartas 5.

108pantu). Tāpat ar pašvaldībām atbilstošā veidā ir

109jākonsultējas par metodi, pēc kādas tām tiek veikta valsts

110finanšu līdzekļu pārdale (sk. Hartas 9. panta sesto daļu).

111Savukārt Hartas 4. panta sestajā daļā noteikts, ka tādu reformu

112plānošanas un izstrādes procesā, kuras tieši attiecas uz

113pašvaldībām, konsultācijām jābūt pēc iespējas savlaicīgām un

114veiktām atbilstošā veidā. Hartas 4. panta sestajā daļā

115nostiprinātais princips ir piemērojams tajos gadījumos, kas

116ietekmē pašvaldības juridisko statusu, tai nodoto kompetenču un

117funkciju un pašvaldības pilnvaru apjomu vai finanšu autonomiju

118(sk.: Congress of Local and Regional Authorities. The

119consultation of local authorities by higher levels of govern. The

120right to consultation in the Charter, CG35(2018)20final, para

12110).

122Līdz ar to no konsultēšanās principa izriet likumdevēja

123pienākums iesaistīt pašvaldības konsultāciju procesā attiecībā uz

124tiem jautājumiem, kuri ietekmē pašvaldības principu.

12518.3. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa

126secina, ka no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas

127pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izriet tostarp

128valsts pienākums tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību ievērot tās

129kompetenču autonomijas principu, finanšu autonomijas principu un

130konsultēšanās principu.

1Ar apstrīdēto Ostu likuma 7. panta 1.1

2daļu ir noteikts, ka ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā

3ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder

4valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Šī

5kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un

6Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

7Minētajām kapitālsabiedrībām ir nodota attiecīgi Rīgas brīvostas

8likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes

9funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošana. Tādējādi no

10apstrīdētajām normām izriet tas, ka Rīgas ostas un Ventspils

11ostas teritoriju pārvaldību īsteno privāto tiesību juridiskā

12persona.

13Pieteikumu iesniedzēji pēc būtības uzskata, ka no pašvaldības

14principa izrietošais kompetenču autonomijas princips garantē

15pašvaldības tiesības brīvi rīkoties un īstenot savas iniciatīvas

16ikvienā jautājumā tās administratīvajā teritorijā. Lemjot par

17ostu pārvaldību un ievērojot gan to valstisko, gan vietējo

18nozīmi, likumdevējam vajagot respektēt vietējo varu un saskaņot

19atšķirīgās intereses, rodot racionālos un ilgtspējīgas attīstības

20apsvērumos balstītu līdzsvaru starp valsts un pašvaldības

21interesēm. Ar apstrīdētajām normām pašvaldība esot izslēgta no

22tai nozīmīgās ostas pārvaldes.

23Saeima uzskata, ka lielajām Latvijas ostām, tādām kā Rīgas

24osta un Ventspils osta, ir stratēģiski svarīga nozīme Latvijas

25attīstībā. Šīm ostām primāri vajagot kalpot kopējām sabiedrības

26interesēm, proti, šo ostu pārvaldīšanai un darbībai vajagot būt

27vērstai uz to, lai apmierinātu visas Latvijas sabiedrības

28intereses. No pašvaldības principa neizrietot vietējās

29pašpārvaldes tiesības iesaistīties ostu pārvaldībā tikai tāpēc

30vien, ka attiecīgās ostas teritorijā ietilpst pašvaldībai

31piederoša zeme.

32Savukārt biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība"

33pārstāve uzsver, ka pašvaldību teritorijas plānošanas ziņā ostas

34ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai valstij, bet arī

35pašvaldībai. Vēsturiski sadarbība ar ostu pārvaldēm bijusi vērsta

36arī uz vietējo iedzīvotāju interešu nodrošināšanu. Tāpēc

37likumdevējam vajadzējis izvērtēt to, vai kapitālsabiedrība,

38pārvaldot ostas teritoriju, ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas

39saistīti ar pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanu. Turpretī

40Dr. iur. E. Danovskis norāda, ka no Satversmes nevarot

41atvasināt kādus konkrētākus noteikumus, kas paredzētu pašvaldības

42tiesības līdzdarboties ostas pārvaldē.

4319.1. Valsts politika transporta un loģistikas jomas

44attīstīšanā ir saistīta arī ar ostu infrastruktūras izveidi un

45valsts kopējām tautsaimniecības interesēm atbilstošākā ostu

46pārvaldības modeļa izvēli. Ostu institucionālajā pārvaldībā ir

47iespējami dažādi risinājumi. Arī Eiropas Savienības regulējums

48pieļauj dažādus ostu pārvaldības modeļus ar noteikumu, ka tiek

49ievērota ostas pakalpojumu sniegšanas sistēma un dalībvalstīm

50kopīgie noteikumi par finanšu pārredzamību (sk. Eiropas

51Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulas (ES)

522017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un

53kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 10.

54apsvērumu).

55Ostu institucionālās pārvaldības modeļa izvēle ir likumdevēja

56kompetence. Tas, kādu ostu institucionālo pārvaldību likumdevējs

57izvēlas un vai pašvaldības tajā tiek iesaistītas, ir lietderības

58jautājums. Valsts veiktajai ostu institucionālās pārvaldības

59modeļa izvēlei nav jābūt pakārtotai pašvaldības interesēm

60līdzdarboties ostu pārvaldīšanas funkciju īstenošanā.

6119.2. Latvijas ostu pārvaldīšanas sistēma ir veidota

62pēc zemes un infrastruktūras pārvaldības (landlord - angļu

63val.) principa. Ostu zeme un akvatorija pamatā pieder valstij un

64pašvaldībai, kuras nodevušas to pārvaldīt ostas pārvaldei (sk.

65Latvijas ostu attīstības programmas 2014.-2020. gadam 24. lp.,

66pieejama: sam.gov.lv.).

67Vēsturiski ir pastāvējuši vairāki ostu pārvaldības

68institucionālie modeļi. Sākotnēji ostu pārvaldes veidoja

69attiecīgo pilsētu domes vai pagastu padomes. Valsts bija

70noteikusi, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvalžu valdēs līdz

71ar pašvaldību pārstāvjiem jāiekļauj arī tiešās pārvaldes iestāžu

72pārstāvji. Savukārt ar 2019. gada 12. decembra Ostu likuma

73grozījumiem Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde kā

74atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas tika nodotas

75Ministru kabineta pārraudzībā. Tāpat ar minētajiem grozījumiem no

76ostu pārvaldes tika izslēgti pašvaldību pārstāvji. Ar 2019. gada

7718. decembra Ostu likuma grozījumiem ostas pārvaldes funkcijas

78Ventspils ostā tika nodotas Ministru kabineta noteiktai valsts

79kapitālsabiedrībai.

80Tādējādi Ostu likums jau kopš 2019. gada neparedzēja

81pašvaldību dalību Rīgas ostas un Ventspils ostas institucionālajā

82pārvaldībā un tām nebija likumā noteiktu tiesību iesaistīties

83lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ostas teritorijā noteikto

84ostas pārvaldīšanas funkciju īstenošanu. Turklāt Ventspils ostas

85institucionālo pārvaldību saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada

8618. decembra rīkojumu Nr. 640 "Par valsts akciju sabiedrības

87"Ventas osta" dibināšanu" īstenoja privāto tiesību

88juridiskā persona.

89Līdz ar to Ventspils ostā kopš 2019. gada ostas pārvaldību un

90Ostu likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas īstenoja privāto

91tiesību juridiskā persona. Savukārt 2022. gadā ar apstrīdētajām

92normām arī Rīgas ostas institucionālā pārvaldība tika nodota

93kapitālsabiedrības atbildībā. Tādējādi ar apstrīdētajām normām

94Rīgas ostā tika noteikts tāds pats ostas pārvaldības

95institucionālais modelis, kāds jau 2019. gadā bija noteikts

96Ventspils ostā.

9719.3. Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldība jau

98sākotnēji ir bijusi valsts pārvaldes funkcija (sk. sākotnējo

99Ostu likuma 8. panta trešās, ceturtās un piektās daļas, 10. un

10011. panta redakciju). Ar apstrīdētajām normām nav grozīts

101Ostu likumā noteiktais, ka ostas pārvalde veic šajā likumā

102noteiktās valsts pārvaldes funkcijas (sk. Ostu likuma 7. panta

103otro daļu). Tātad neatkarīgi no tā, vai pašvaldības

104vēsturiski bija vai nebija iesaistītas ostu institucionālajā

105pārvaldībā, Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldības funkciju

106īstenošana nebija un nav saistīta ar kādu no likumā noteiktajām

107pašvaldības autonomajām kompetencēm.

108Tādējādi ar apstrīdētajām normām nav

109pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā

110teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais pašvaldības

111kompetenču autonomijas princips.

1Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka no finanšu

2autonomijas principa izrietot pašvaldības tiesības rīkoties ar

3tās mantu un gūt ieņēmumus no šīs mantas apsaimniekošanas. Ar

4apstrīdētajām normām noteiktais pienākums kapitālsabiedrības

5valdījumā nodot arī tādus pašvaldības īpašumus, kuri nav tieši

6saistīti ar ostas darbību, bet tiek izmantoti galvenokārt

7pašvaldības saimnieciskajai darbībai un citiem mērķiem, neesot

8samērīgs, jo šie īpašumi esot nepieciešami pašvaldības autonomo

9kompetenču īstenošanai.

10Saeima uzskata, ka atvasinātai publisko tiesību juridiskajai

11personai ir sava autonomā kompetence, kas nošķirama no

12pašvaldības kompetences. Tas esot attiecināms arī uz šo subjektu

13valdījumā nodoto mantu. Līdz apstrīdēto normu pieņemšanai Rīgas

14brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde bijušas

15atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas un neesot

16atradušās ne pašvaldības funkcionālajā padotībā, ne arī tās

17institucionālajā sistēmā.

18Savukārt Mg. iur. A. Kovaļevska uzsver, ka pašvaldības

19esība prasa, lai valsts pašvaldībai kā subjektam nodrošinātu

20zināmu tiesībspēju. Ar apstrīdētajām normām esot ietekmēta

21pašvaldības iespēja gūt ieņēmumus no konkrētiem īpašumiem, un tas

22būtu jāvērtē no pašvaldības principa izrietošā finanšu

23autonomijas principa ievērošanas aspektā, proti, būtu jāapsver,

24vai ir saskatāmi kādi saprātīgi iemesli un Satversmē

25nostiprinātas vērtības, kuru dēļ šāds regulējums ir noteikts, un

26vai tas nav pārmērīgs. Taču, pēc biedrības "Latvijas Lielo

27pilsētu asociācija" pārstāvja ieskata, pašvaldības īpašums

28primāri tiekot lietots pašvaldības iedzīvotāju vajadzību

29apmierināšanai un pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

30Ostu pilsētās pašvaldības ekonomiskās intereses sakrītot ar ostas

31interesēm, tāpēc ostas teritorijā iekļautie pašvaldības īpašumi

32būtu saglabājami tās valdījumā, lai pašvaldība varētu īstenot

33savas autonomās kompetences un vienlaikus baudīt brīvostas

34ekonomiskās zonas priekšrocības.

3520.1. Apstrīdētais Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1.

36punkts noteic, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas

37valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. No lietas materiāliem

38izriet, ka pašvaldībai ostas teritorijā piederošā zeme,

39pamatojoties uz noslēgto vienošanos, kopš 2004. gada no Ventspils

40brīvostas pārvaldes valdījuma ir nodota atpakaļ pašvaldības

41valdījumā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 101. lp., 5. sēj. 18.

42lp. un 2023. gada 13. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas

43materiālu 11. sēj. 13. lp.).

44Ventspils pašvaldības dome pašvaldības tiesību aizskārumu

45saskata tai apstāklī, ka ar apstrīdētajām normām pašvaldībai

46liegtas valdījuma tiesības uz tai piederošo zemi, kas atrodas

47Ventspils ostas teritorijā un atbilst 42 procentiem no pilsētas

48administratīvās teritorijas kopējās platības. Lielākā daļa no

49Ventspils brīvostas teritorijā iekļautās pašvaldības zemes neesot

50bijusi nepieciešama ostas funkciju veikšanai. Kaut arī

51pašvaldībai bijušas tiesības ierosināt pārskatīt Ventspils

52brīvostas teritoriju un lūgt no tās izslēgt zemi, kas nav

53nepieciešama ostas funkciju veikšanai, pašvaldība neesot bijusi

54ieinteresēta Ventspils brīvostas teritorijas samazināšanā.

55No tiesas sēdē Ventspils pašvaldības domes sniegtajiem

56paskaidrojumiem konstatējams, ka Ventspils brīvostas teritorijā

57iekļauto pilsētas administratīvās teritorijas platību Ventspils

58pašvaldības dome saista ar tās pienākumu nodrošināt autonomo

59kompetenču īstenošanu pilsētas teritorijā, jo tajā, galvenokārt

60sekmējot saimniecisko darbību, esot gūti ieņēmumi no komersantu

61saimnieciskās darbības, nodevām un maksas pakalpojumiem. Tādējādi

62ar apstrīdētajām normām pašvaldībai esot atņemts tās pastāvīgais

63ieņēmumu avots.

64Satversmes tiesa ir atzinusi, ka brīvostas teritorijā esošā

65zeme ir nepieciešama, lai nodrošinātu valstij un sabiedrībai

66svarīgas intereses tautsaimniecības jomā. Tāpēc īpašuma tiesiskās

67attiecības ostas teritorijā ir saistāmas ar to funkciju izpildi,

68kuras raksturīgas ostām (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 13.

69februāra sprieduma lietā Nr. 2008-34-01 15.1. punktu).

70Jautājumā par ostu teritorijā iekļaujamās zemes izmantošanas

71mērķiem Satversmes tiesa ir norādījusi, ka par ostas teritoriju

72var noteikt vienīgi tādu teritoriju, kura perspektīvā ir

73attīstāma ostas vajadzībām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

7417. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 18. punktu). Arī

75tiesību normu piemērošanas procesā Senāts, interpretējot ostu

76tiesisko regulējumu, ir atzinis: ja attiecīgā teritorija nav

77nepieciešama ostas darbībai un var tikt izmantota citiem mērķiem,

78tā nebūtu iekļaujama ostas teritorijā (sk. Senāta 2012. gada

798. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-460/2012 (A42854209) 9.

80punktu).

81Manta publiskai personai nepieciešama valsts pārvaldes

82funkciju veikšanai. Likumdevēja mērķis, nododot ostu pārvaldēm

83valdījumā zemi, bija nodrošināt pietiekamu ekonomisko pamatu ostu

84saimnieciskajai darbībai un attīstībai. Jau sākotnēji Ostu likums

85noteica, ka pašvaldības zemi un akvatoriju nodod valdījumā ostas

86pārvaldei ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu

87(sk. sākotnējo Ostu likuma 4. panta trešās daļas

88redakciju). Ostu likumā noteiktais pienākums nodot ostu

89pārvaldēm ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās

90hidrotehniskās būves bija jāveic līdz 1994. gada 1. oktobrim

91(sk. Ostu likuma pārejas noteikumu 5. punktu 17.04.1996.

92likuma redakcijā).

93Tādējādi Ostu likumā noteiktais regulējums par zemes nodošanu

94ostas pārvaldes valdījumā ir saglabājies nemainīgs kopš Ostu

95likuma pieņemšanas brīža. Vēsturiski no Ostu likuma regulējuma

96nav atvasināms likumdevēja mērķis garantēt pašvaldībai, kuras

97zeme atrodas ostas teritorijā, tiesības gūt ieņēmumus no

98saimnieciskās darbības. Lielo Latvijas ostu galvenie darbības

99virzieni ir saistīti ar valsts noteikto ostu politiku. Šo ostu

100attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam, nevis

101atsevišķas pašvaldības interesēm.

102Lai arī viens no Ventspils brīvostas teritorijas izveides

103mērķiem ir veicināt ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī

104jaunu darba vietu radīšanu, tomēr tas nav interpretējams

105tādējādi, ka šajā teritorijā piemērotais nodokļu atvieglojumu

106režīms būtu ekonomiskais pamats konkrētās pašvaldības autonomo

107kompetenču īstenošanai. Ventspils brīvostas darbības principu un

108pārvaldes kārtības noteikšanas primārais mērķis ir veicināt

109Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā un investīciju

110piesaisti. Tiesības izmantot brīvostas teritorijas režīmu nav

111saprotamas tādējādi, ka Ministru kabinets ostas robežas noteiktu

112atbilstoši tās vietējās pašvaldības saimnieciskajām interesēm,

113kuras administratīvajā teritorijā ir osta. Šāda tiesību normu

114interpretācija būtu pretrunā ar brīvostas darbības mērķi.

115Turklāt, ņemot vērā Ostu likumā ostu pārvaldēm noteiktās

116funkcijas, tieši ostu pārvaldēm ir jāveicina uzņēmējdarbības

117attīstība visā ostas teritorijā, radot labvēlīgus apstākļus

118saimnieciskās darbības veikšanai un attīstot tai nepieciešamo

119infrastruktūru.

120Līdz ar to finanšu resursi, kas vēsturiski izveidojušies

121Ventspils pašvaldības domes noslēgtās vienošanās rezultātā, nav

122uzskatāmi par tādiem ar likumu noteiktiem finansējuma avotiem,

123kuri nodoti pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

12420.2. Apstrīdētais Ostu likuma 4. panta trešās daļas 3.

125punkts citstarp noteic, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā

126ir ostas kopējās hidrotehniskās būves, kuģuceļi un pašvaldības

127īpašumā esošās piestātnes.

128Pēc Ventspils pašvaldības domes ieskata, ar apstrīdētajām

129normām esot ierobežotas tās tiesības gūt ieņēmumus no savā

130īpašumā esošajām piestātnēm un būvēm, kas iznomātas ostas

131pārvaldei. No kuģu piestātņu nomas maksas gūtie ieņēmumi veidojot

132pašvaldības budžeta daļu, kas nepieciešama autonomo kompetenču

133īstenošanai.

134Satversmes tiesa konstatē, ka arī sākotnējā Ostu likuma 4.

135panta redakcijā bija ietverts tāds vispārējs regulējums, ka ostas

136kopējās hidrotehniskās būves, ieskaitot piestātnes, ir attiecīgās

137ostas pārvaldes valdījumā. Šāds regulējums tika attiecināts arī

138uz Rīgas ostu un Ventspils ostu.

139Arī Satiksmes ministrija 2022. gada 14. jūlija sarakstē ar

140Ventspils valstspilsētas pašvaldības domi ir aicinājusi to pildīt

141Ostu likumā noteikto pienākumu un nodot pašvaldības īpašumā

142esošās piestātnes, vienlaikus skaidrojot, ka akciju sabiedrībai

143"Ventas osta" ir svarīgi iegūt valdījumā tādu ostas

144teritorijā esošu pašvaldībai piederošu mantu, kas nepieciešama,

145lai tā varētu pilnā mērā nodrošināt Ostu likumā noteikto funkciju

146izpildi.

147Ventspils pašvaldības dome nav sniegusi skaidrojumu tam, uz

148kāda tiesiska pamata tā kopš 1994. gada nav pildījusi Ostu likuma

1494. pantā noteikto pienākumu nodot ostas pārvaldei pašvaldības

150īpašumā esošās Ventspils ostas piestātnes. Faktiskā situācija,

151kurā Ventspils ostas kopējās hidrotehniskās būves, ieskaitot

152piestātnes, ir saglabātas pašvaldības valdījumā, nedod Ventspils

153pašvaldībai tiesisku pamatu uzskatīt, ka piestātnes, kas

154nepieciešamas ostas funkciju veikšanai, būtu saglabājamas

155pašvaldības valdījumā un izmantojamas kā finansējuma avots

156pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

157Līdz ar to Ostu likumā nebija paredzētas pašvaldības tiesības

158ostas funkciju izpildei nepieciešamo infrastruktūru un būves,

159ieskaitot piestātnes, izmantot kā ar likumu noteiktu finansējuma

160avotu pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

16120.3. Apstrīdētajā Ostu likuma 4. panta piektajā daļā

162citstarp ir paredzētas ostas pārvaldes tiesības tās valdījumā

163esošo pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt,

164piešķirt par to apbūves tiesību un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

165Tāpat ostas pārvaldei ir piešķirtas tiesības būvēt uz tās

166valdījumā esošās pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai

167nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.

168Savukārt pašvaldība tai piederošo ostas teritorijā esošo

169nekustamo īpašumu drīkst atsavināt tikai valstij bez atlīdzības

170vai ieguldīt Ventspils brīvostas pārvaldīšanai izveidotās

171kapitālsabiedrības pamatkapitālā (sk. Ostu likuma 4. panta

172devīto daļu un Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmo

173daļu).

174Ventspils pašvaldības dome uzskata, ka, nododot valdījumā

175ostas pārvaldei tādu ostas teritorijā esošu nekustamo īpašumu,

176kas līdz apstrīdēto normu pieņemšanai atradās pašvaldības

177valdījumā, tikšot ierobežota pašvaldības rīcība ar tās mantu.

178Savukārt ar apstrīdētajām normām noteiktais liegums gūt ienākumus

179no nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem pārkāpjot

180pašvaldības finanšu autonomijas principu. Nosakot pašvaldībai

181aizliegumu atsavināt savu nekustamo īpašumu nevienam citam kā

182vien valstij, likumā esot jāparedz taisnīga atlīdzība.

183Kā secināts šā sprieduma 20.1. punktā, Ostu likumā jau tā

184sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka zeme, kas atrodas ostas

185teritorijā, ir ostas pārvaldes valdījumā. Pašvaldībai gan bija

186saglabātas īpašuma tiesības uz konkrētajiem nekustamajiem

187īpašumiem, tomēr tās rīcība ar tiem bija ierobežota, jo tieši

188ostas pārvaldei bija tiesības slēgt nomas līgumus, apgrūtināt šos

189īpašumus ar lietu tiesībām u. c. Tāpat ostas pārvaldei bija

190nodota kompetence īstenot ar ostas teritorijas apsaimniekošanu

191saistītās funkcijas. Tāpēc kopš Ostu likuma pieņemšanas 1994.

192gadā pašvaldības rīcības brīvība attiecībā uz ostas pārvaldes

193valdījumā esošiem īpašumiem bija ierobežota.

194Attiecībā uz pašvaldības tiesībām gūt ieņēmumus no

195nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas ostas teritorijā, bet

196neatrodas ostas pārvaldes valdījumā, nepieciešams ņemt vērā, ka

197viens no likumdevēja mērķiem, nododot ostas pārvaldes valdījumā

198zemi, bija nodrošināt pietiekamu ekonomisko pamatu ostu

199saimnieciskajai darbībai un attīstībai. Līdz ar to ir tikai

200pašsaprotami, ka ostas teritorijā tās vienīgais un likumiskais

201pārvaldnieks lemj par rīcību ar tā valdījumā esošo mantu.

202Ventspils pašvaldības noslēgtās vienošanās rezultātā vēsturiski

203izveidojusies situācija, kad uz ostas teritorijā esošās zemes

204atrodas pašvaldībai un privātpersonām piederošas būves, neietekmē

205likumā noteiktos ostas teritorijas izveides mērķus. Proti, nav

206pamata ostas teritorijā iekļaut tādus īpašumus, kas nav

207nepieciešami ostas funkciju veikšanai. Savukārt to nekustamo

208īpašumu pārvaldīšana, kuri tiek izmantoti ostas funkcijām

209raksturīgās komercdarbības jomās, kas citstarp paredz nomas

210līgumu slēgšanu un citus civiltiesiskus darījumus ar

211komersantiem, ir Ostu likumā noteikta ostas pārvaldnieka, nevis

212pašvaldības funkcija.

213Turklāt arī pirms apstrīdēto normu pieņemšanas attiecībā uz

214ostas teritorijā iekļauto pašvaldībai piederošo zemi Ostu likums

215paredzēja, ka no ostas pārvaldes valdījuma tiesībām var izslēgt

216tādu pašvaldībai piederošu neapbūvētu zemi, kura nepieciešama

217pašvaldības funkciju īstenošanai. Tāpat nav pamata atzīt, ka no

218ostas pārvaldes valdījuma nevarētu izslēgt pašvaldībai piederošu

219apbūvētu zemi, uz kuras esošā ēka ir nepieciešama pašvaldības

220funkciju izpildei.

221Tādējādi no Ostu likuma mērķa un apstrīdētajām normām izriet,

222ka aizliegums atsavināt pašvaldībai piederošu zemi trešajām

223personām ir attiecināms uz tādu zemi, kurai atbilstoši likumā

224noteiktajam bija jābūt ostas pārvaldes valdījumā, turklāt

225pašvaldībai kā īpašniecei jau sākotnēji bija ierobežotas iespējas

226rīkoties ar šo zemi un gūt labumu no tās. Kā jau minēts iepriekš,

227ostas teritorijā ir iekļaujama zeme, kas nepieciešama ostas

228sekmīgai darbībai un attīstībai un visas sabiedrības būtisku

229interešu nodrošināšanai. Tāpēc pašvaldībai piederošu zemi, kas

230nav nepieciešama ostas funkciju veikšanai, var izslēgt no ostas

231pārvaldes valdījuma un attiecīgi no ostas teritorijas. Ar

232apstrīdētajām normām nav nedz noteikta, nedz arī grozīta Rīgas

233ostas un Ventspils ostas teritorija, un no tām neizriet tas,

234kādai šai ostas teritorijai vajadzētu būt, proti, cik lielai

235sauszemes daļai būtu jāatrodas ostas teritorijā un kādiem valsts

236un pašvaldības īpašumiem tajā būtu jāietilpst.

237Līdz ar to ieņēmumi, ko pašvaldība var gūt no nekustamo

238īpašumu atsavināšanas, nav uzskatāmi par tādu ar likumu noteiktu

239finansējuma avotu, kas nodrošinātu pašvaldības autonomo

240kompetenču īstenošanu.

24120.4. No Ostu likuma izslēgtā 12. panta otrā daļa

242citstarp noteica, ka ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var

243izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un

244attīstīšanai, kā arī šā likuma 7. pantā noteikto funkciju

245izpildei. Savukārt šā paša panta trešā daļa noteica, ka ostas

246pārvalde nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties

247komercsabiedrībā ārpus ostas teritorijas.

248Pēc Ventspils pašvaldības domes ieskata, ieņēmumi, kurus gūs

249kapitālsabiedrība no ostu pārvaldības, vairs netikšot novirzīti

250pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai.

251No Ostu likuma izslēgtās normas bija daļa no regulējuma, kas

252noteica ostas pārvaldes finansējuma avotus. Proti, Ostu likuma

25312. panta pirmajā daļā likumdevējs bija paredzējis konkrētus

254ostas pārvaldes finansējuma avotus, no kuriem gūtie ieņēmumi

255saskaņā ar tā paša panta otro daļu bija izmantojami ostas un tās

256infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai. Kā jau tas tika

257konstatēts šā sprieduma 19.3. punktā, Ostu likuma 7. panta otrajā

258daļā minētās funkcijas ir ostas pārvaldei ar likumu nodotās

259valsts pārvaldes funkcijas, nevis Ventspils valstspilsētas

260pašvaldības autonomās kompetences. Tāpat arī pēc apstrīdēto normu

261pieņemšanas Ostu likuma 14. panta otrajā daļā saglabātais

262regulējums, kas paredz ostas pārvaldes pienākumu 10 procentus no

263tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ieskaitīt

264pašvaldības budžetā, attiecas uz finanšu līdzekļiem, kas

265paredzēti ar ostas darbību saistītās infrastruktūras

266attīstībai.

267Līdz ar to likumdevējs nebija noteicis, ka ieņēmumi no ostas

268pārvaldei paredzētajiem finansējuma avotiem būtu izmantojami

269pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanai. Tādējādi ieņēmumi,

270ko kapitālsabiedrība var gūt no ostas pārvaldības, nav uzskatāmi

271par tādu finansējuma avotu, kas ar likumu noteikts pašvaldības

272autonomo kompetenču īstenošanai.

273Tātad ar apstrīdētajām normām nav

274pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā

275teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais pašvaldības

276finanšu autonomijas princips.

1Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu

2pieņemšanas gaitā nav notikušas savlaicīgas, godīgas un īstas

3konsultācijas ar attiecīgajām pašvaldībām. Savukārt labas

4likumdošanas princips esot pārkāpts tādējādi, ka apstrīdētās

5normas neesot pienācīgi pamatotas ar izskaidrojošiem pētījumiem.

6Tāpat Likuma grozījumu izstrādes un apspriešanas gaitā Ministru

7kabineta ietvaros un vēlāk Saeimas atbildīgajā komisijā neesot

8pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis par jautājumiem, kas

9skar ievērojamas pašvaldības teritorijas daļas pārvaldību un

10autonomo funkciju izpildi.

11Saeima norāda, ka Satiksmes ministrijas uzdevumā tika

12sagatavots pētījums par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo

13pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām, izvērtējot arī citu

14valstu praksi ostu pārvaldībā (sk.: pētījums "Atzinums

15par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par

16valsts kapitālsabiedrībām", pieejams:

17petijumi.mk.gov.lv/). Tāpat Saeima uzsver, ka pašvaldības

18pārstāvji esot uzklausīti un iesniegtie viedokļi vērtēti

19likumdošanas procesā.

20No tiesiskas valsts principa ir atvasināms arī labas

21likumdošanas princips. Demokrātiskas tiesiskas valsts varas

22atzariem, tostarp likumdevējam, ir jātiecas uz to, lai ikvienas

23personas uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska

24procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa

25ievērošana sekmē šā mērķa sasniegšanu (sk. Satversmes tiesas

262019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1.

27punktu).

28Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai, izstrādājot un

29pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērots labas likumdošanas

30princips un no pašvaldības principa izrietošais konsultēšanās

31princips.

322020. gada 30. jūnijā Satiksmes ministrija izsludināja Likuma

33grozījumu sabiedrisko apspriešanu. Turklāt Pārresoru

34koordinācijas centra un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē tika

35publicēts "Atzinums par Latvijas lielo ostu pārvalžu

36iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām".

37Minētajā atzinumā analizēts pastāvošais lielo Latvijas ostu

38pārvaldības modelis, tā piemērošanas prakse, ārvalstīs pastāvošie

39ostu pārvaldības modeļi, tiesiskais regulējums kapitālsabiedrību

40pārvaldības jomā, kā arī sniegts novērtējums par esošā ostu

41pārvaldības modeļa priekšrocībām un trūkumiem, kā arī iespējām

42ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām.

43Ventspils valstspilsētas pašvaldības izteiktie iebildumi par

44Likuma grozījumiem tika izskatīti starpministriju un

45starpinstitūciju sanāksmē (sk. likumprojekta "Grozījumi

46Likumā par ostām" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu

47(anotāciju) un likumprojekta "Grozījumi Likumā par

48ostām" izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem).

49Papildus tam Likuma grozījumi tika izskatīti Latvijas Ostu,

50tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kā arī Satiksmes ministrijas

51rīkotajā sanāksmē ar ostu lietotājiem, kurā piedalījās 48

52dalībnieki - dažādu ostu uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un

53ostu pārvalžu pārstāvji.

54Likuma grozījumi Saeimai tika iesniegti 2021. gada 19. aprīlī.

55Likuma grozījumu izskatīšanas laikā Ventspils valstspilsētas

56pašvaldības pārstāvji piedalījās atbildīgās Saeimas komisijas

57sēdēs un viņu viedoklis par izmaiņām, kas skar Ventspils ostas

58pārvaldīšanu, tika uzklausīts. Tāpat likumdošanas procesā tika

59vērtēti iesniegtie Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ventspils

60valstspilsētas pašvaldības priekšlikumi (sk. ar likumprojektu

61"Grozījumi Ostu likumā" Nr. 1045/Lp13 saistītos

62Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

63komisijas sēdes materiālus, pieejami: saeima.lv). Likuma

64grozījumi tika izskatīti trijos lasījumos, un to izskatīšana

65Saeimā ilga nepilnus 10 mēnešus. Pašvaldībām bija pietiekami

66daudz laika iepazīties ar plānotajām ostu pārvaldības modeļa

67izmaiņām un vajadzības gadījumā sagatavot viedokli par šīm

68izmaiņām un savus priekšlikumus.

69No apstrīdēto normu izstrādes un pieņemšanas materiāliem

70secināms, ka šo normu sākotnējā izstrāde bija pētījumā balstīta

71un likumdevējs ir nodrošinājis pašvaldību viedokļu uzklausīšanu.

72Tas, ka likumdevējs nav ņēmis vērā visus paustos iebildumus un

73sniegtos priekšlikumus, nevar būt par pamatu tam, lai atzītu, ka

74labas likumdošanas princips nav ievērots (sk., piemēram,

75Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

762014-11-0103 18.1. punktu).

77Līdz ar to apstrīdētās normas ir

78izstrādātas un pieņemtas, ievērojot labas likumdošanas principu,

79un ar tām nav pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās

80daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais

81konsultēšanās princips.

82Nolēmumu

83daļa

84Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

85Satversmes tiesa

86nosprieda:

87atzīt Ostu likuma 4. panta trešās

88daļas 1. un 3. punktu, 4. panta piekto un devīto daļu, 7. panta

891.1 daļu, pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2.

90apakšpunktu, 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi

91Likumā par ostām" 11. panta otro daļu, kā arī Ventspils

92brīvostas likuma 4. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas

93Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas

94pirmajam teikumam.

95Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

96Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

97Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

98Laviņš