71. pants

Pasākums "Izstrādāt un ieviest vienotus centralizētus

risinājumus proaktīvu pakalpojumu sniegšanai un personas datu

izmantošanas pārvaldībai" izpildīts daļēji. Notifikāciju

koplietošanas komponente nav izveidota, bet iestādēm iespējams

nosūtīt paziņojumus lietotājiem izmantojot e-adreses

pakalpojumu.

Portālā Latvija.gov.lv ieviests risinājums "Mani

dati", ko regulē Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra

noteikumi Nr. 52 "Personas datu pārlūkošanas pakalpojuma

noteikumi". Personas datu pārlūkošanas pakalpojums

izstrādāts, lai pēc personas pieprasījuma vienuviet atspoguļotu

informāciju par personu no valsts informācijas sistēmām, kuras

datu apritei izmanto datu izplatīšanas un pārvaldības platformu,

lai nodrošinātu personas tiesības uz personas datu

pārvaldību.

Personas datu atļauju risinājumus proaktīvai pakalpojumu

sniegšanai nav izveidots. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un

Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 910/2014 par

elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem

elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS)

pārskatīšanas ietvaros plānots, ka dalībvalstis veidos digitālās

identitātes maku, personu datu atļauju risinājums zaudējis

aktualitāti.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr.

2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma - 2.

kārta" ietvaros izstrādāta Atvieglojumu vienotā informācijas

sistēma, kas nodrošina iedzīvotājiem, komersantiem, valsts

iestādēm un pašvaldībām centralizētu valsts un pašvaldību

piešķirto atvieglojumu uzskaiti un administrēšanu.

Izvērtējot iespēju ieviest centralizētu personu kontaktu

reģistrs, secināts, ka šāds reģistrs netiks veidots.

Pasākums "Pakalpojumu procesos ieviest iedzīvotāju

proaktīvu informēšanu par pakalpojumiem" nav izpildīts. Tiks

īstenots Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Atveseļošanas un

noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes

centralizētās platformas un sistēmas" projekta Nr.

2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 "Nacionālā digitālo pakalpojumu

koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem

e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" ietvaros.

Pasākums "Izstrādāt un aprobēt valsts pārvaldes

pakalpojumu pārveides metodiku" un pasākuma "Valsts

pārvaldes pakalpojumu turētājiem, kuri plāno veikt vai uzsākuši

valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides procesu, veikt to saskaņā

ar VARAM izstrādāto "Publisko pakalpojumu pārveides

metodoloģiju"" izpildīti. Eiropas Sociālā fonda

projekta Nr. 3.4.2.3/18/I/001 "Publisko pakalpojumu

pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija" ietvaros

izstrādāta valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides metodoloģija,

kas ir aprobēta piecās iestādēs - Valsts kasē, Nacionālajā

veselības dienestā, Būvniecības valsts kontroles birojā, Valsts

vides dienestā, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts

komisijā, lai nodrošinātu metodoloģijas pielietojamību citās

valsts pārvaldes institūcijās. Valsts pārvaldes pakalpojumu

pārveides metodoloģija nosaka pakalpojumu pārveides principus un

metodes valsts pārvaldes pakalpojumiem, kā arī definē nosacījumus

un ierobežojumus, kas ir jāievēro pakalpojumu pārveides procesā.

Metodoloģija publicēta VARAM tīmekļa vietnē5 un

pieejama iestādēm, kuras veic valsts pārvaldes pakalpojumu

pārveides procesu.

Izstrādātais valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas

stratēģijas redzējums prezentēts VARAM organizētajos vebināros

"Valsts pārvaldes pakalpojumu sistēmas organizēšana

institūcijā. Pieredzes apmaiņa." valsts un pašvaldību

iestādēm, kuros kopumā piedalījās tuvu pie 400 dalībniekiem.

Pasākums "Uzlabot lietotāju pieredzi iedzīvotājiem un

uzņēmējiem, turpinot valsts pārvaldes inovāciju laboratoriju

darbu" izpildīts. Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija

un tās piedāvātais pakalpojumu loks ir būtiski pilnveidots, 2023.

gadā izveidojot fizisku Inovācijas laboratoriju Valsts kancelejas

telpās un uzsākot regulāru inovācijas sprintu atlasi un

īstenošanu, ar mērķi uzlabot lietotāju pieredzi iedzīvotājiem un

uzņēmējiem, kā rezultātā var vērtēt administratīvā sloga

samazināšanu un inovācijas procesu ieviešanu. 2023. gada

noslēgumā izstrādāts arī ERAF SAM 1.3.1.2. projekts, ar mērķi

īstenot Inovācijas sprintus digitālo pakalpojumu pārveides

jomā.

Pasākums "Nodrošināt valsts elektroniskās identifikācijas

rīku visaptverošu pieņemšanu publiskā un privātā sektora

e-pakalpojumu saņemšanā" izpildīts. 2021. gada 1. decembrī

stājās spēkā grozījumi Fizisko personu elektroniskās

identifikācijas likumā, lai nodrošinātu iespēju arī privātā

sektorā izmatot nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli

identitātes apliecināšanai digitālajā vidē no 2023. gada 1.

februāra.

Pasākums "Veikt iestāžu tīmekļvietņu piekļūstamības

personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem

izvērtējumu atbilstoši MK not. Nr. 611. 21. punkta prasībām

(ņemot vērā arī citas noteikumu prasības)" izpildīts.

Ministru kabineta 2018. gada 25. septembra noteikumus Nr. 611

"Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"

aizstājuši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr.

445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju

internetā", kuru 26.2.2. apakšpunktā paredzēts VARAM

pienākums reizi gadā nodrošināt iestāžu tīmekļvietņu un mobilo

lietotņu izlases veida padziļinātu izvērtējumu. Padziļinātās

izvērtēšanas metode ir aprakstīta minēto noteikumu 4. pielikumā

un Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumā (ES) 2018/15241524 (2018.

gada 11. oktobris), ar ko izveido uzraudzības metodiku un

kārtību, kādā dalībvalstis iesniedz ziņojumus saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 par publiskā

sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu

piekļūstamību.6

Sākot ar 2021. gadu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu

uzraudzība tika veikta arī vienkāršotās izvērtēšanas ietvaros -

apkopojot iestāžu pašvērtējumu no publicētajiem piekļūstamības

paziņojumiem. Lai uzraudzītu iestāžu darbu pie savu tīmekļvietņu

vienkāršotās izvērtēšanas, tiek veikta gan visaptveroša valsts

pārvaldes tīmekļvietņu uzraudzība (pamatā izmantojot

automatizētus rīkus), gan izlases veida uzraudzība (iegūstot

datus par konkrētu tīmekļvietņu piekļūstamību). Veicot izlases

veida uzraudzību, VARAM kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām

veido vienkāršotās izvērtēšanas tīmekļvietņu izlasi (132

tīmekļvietnes) un padziļinātās izvērtēšanas izlasi (17

tīmekļvietnes un 8 mobilās lietotnes). Izlases izveides un

uzraudzības kārtība noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.

gada 26. oktobra Direktīvā (ES) 2016/2102 par publiskā sektora

struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu

piekļūstamību7.

Pasākums "Apzināt jomas, kurās pakalpojumu saņemšanai

tiek prasīta informācija no personas. Formulēt rīcības plānu

vienreizes principa ieviešanas veicināšanai" daļēji

izpildīts. VARAM 2020. un 2021. gadā organizēja aptauju iestādēm

par informācijas vienreizes principa ievērošanu ar mērķi apzināt

jomas, kurās pakalpojumu saņemšanai tiek prasīta informācija no

personas, kā arī apzināt iestādēs vēl joprojām aktīvi pieprasāmo

izziņu izsniegšanas mērķus un identificēt neizveidotās datu

apmaiņas un to iemeslus, paredzot rīcības plānu situācijas

risināšanai. VARAM organizēto aptauju mērķis bija identificēt

pakalpojumus, kuru sniegšanas ietvaros iedzīvotajiem un

uzņēmējiem tiek radīts administratīvais slogs (izziņu, dokumentu

kopiju iesniegšana). Tāpat 2021. gadā iestādēm un pašvaldībām

VARAM organizēja atbalstošu semināru, kura ietvaros sniedza

papildus skaidrojošu informāciju par informācijas vienreizes

principu.

VARAM sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu

"Informācijas vienreizes principa nodrošināšana valsts

pārvaldes pakalpojumos" (22-TA-1140) (vēl nav izskatīts

Ministru kabineta sēdē). VARAM sadarbībā ar Valsts kanceleju

nākošajā plānošanas periodā turpinās iesākto darbu, lai

samazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldes pakalpojumu

saņemšanas procesā.