26. pants

Sadarbība migrācijas un attīstības jomā

1. Puses atkārtoti apstiprina vajadzību kopīgi pārvaldīt

migrācijas plūsmas starp to teritorijām. Lai stiprinātu

sadarbību, Puses izveido mehānismu kompleksa dialoga uzturēšanai

un apspriedēm par visiem jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju.

Ar migrāciju saistītos jautājumus iekļaus valstu

stratēģijās/valstu attīstības pamatnostādnēs, kas attiecas uz

imigrantu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstu ekonomikas un

sociālo attīstību.

2. Sadarbība starp Pusēm ir balstīta uz konkrētu vajadzību

novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz savstarpējām apspriedēm

un Pušu vienošanos, un tā tiks īstenota saskaņā ar attiecīgajiem

spēkā esošajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Sadarbība jo

īpaši būs vērsta uz:

a) migrāciju veicinošiem faktoriem migrantu izcelsmes un mērķa

valstīs,

b) valsts tiesību aktu un prakses izstrādi un īstenošanu

migrantu un viņu tiesību aizsardzības jomā, ievērojot to spēkā

esošo starptautisko instrumentu prasības, kas garantē migrantu

tiesību ievērošanu,

c) valsts tiesību aktu un prakses izstrādi un īstenošanu

starptautiskās aizsardzības jomā, ņemot vērā Konvenciju par bēgļu

statusu, kas parakstīta 1951. gada 28. jūlijā un tās

protokolu, kas parakstīts 1967. gada 31. janvārī, kā arī

citus starptautiskus instrumentus un ievērojot

neizraidīšanas principu,

d) uzņemšanas noteikumiem, kā arī uzņemtu personu tiesībām un

statusu, taisnīgas attieksmes nodrošināšanu un iespējām personām,

kuras nav valstspiederīgie un kuras legāli uzturas valsts

teritorijā, iekļauties sabiedrībā, iegūt izglītību un apmācību,

pasākumiem pret rasismu, diskrimināciju un ksenofobiju,

e) efektīvas un atturošas politikas izstrādi, kurā pievērstos

gadījumiem, ja Puses teritorijā ir otras Puses valstspiederīgais,

kurš neatbilst vai vairs neatbilst attiecīgās Puses ieceļošanas,

uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem, kā arī

pievērstos personu kontrabandai un cilvēku tirdzniecībai, tostarp

metodēm cilvēku kontrabandistu un tirgotāju tīklu apkarošanai un

šādu darbību upuru aizsardzībai,

f) personu nosūtīšanu atpakaļ, kā noteikts šā panta 2. punkta

e) apakšpunktā, humānos un cieņu nepazemojošos apstākļos,

tostarp veicinot viņu brīvprātīgu un pastāvīgu atgriešanos

izcelsmes valstīs, kā arī šādu personu uzņemšanu/atpakaļuzņemšanu

saskaņā ar šā panta 3. punktu. Šādu personu

atpakaļnosūtīšana tiks veikta, pienācīgi ņemot vērā Pušu tiesības

izdot pastāvīgu uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauju,

pamatojoties uz līdzcietību vai humāniem apsvērumiem, kā arī

neizraidīšanas principu,

g) jautājumiem, kas noteikti kā abas Puses interesējoši

jautājumi vīzu un ceļošanas dokumentu drošības, kā arī robežu

pārvaldības jomā,

h) migrācijas un attīstības jautājumiem, tostarp cilvēkresursu

attīstību, sociālo aizsardzību, migrācijas ieguvumu

palielināšanu, dzimumu līdztiesību un attīstību, ētisku

pieņemšanu darbā un cirkulāro migrāciju un imigrantu iekļaušanos

sabiedrībā.

3. Sadarbojoties šajā jomā un neskarot vajadzību aizsargāt

cilvēku tirdzniecības upurus, Puses vienojas arī par turpmāk

izklāstīto:

a) Filipīnas pēc dalībvalsts pieprasījuma un bez nepamatotas

kavēšanās pēc tam, kad ir noskaidrota personu valstspiederība un

dalībvalsts ir veikusi visas attiecīgās darbības, uzņem atpakaļ

visus savus valstspiederīgos, kas atbilst šā panta 2. punkta

e) apakšpunktam un atrodas minētās dalībvalsts

teritorijā,

b) katra dalībvalsts pēc Filipīnu pieprasījuma un bez

nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad ir noskaidrota personu

valstspiederība un Filipīnas ir veikušas visas attiecīgās

darbības, uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri

atbilst šā panta 2. punkta e) apakšpunktam un atrodas

Filipīnu teritorijā,

c) dalībvalstis un Filipīnas tālab nodrošina saviem

valstspiederīgajiem atbilstīgus dokumentus. Jebkuru uzņemšanas

vai atpakaļuzņemšanas pieprasījumu pieprasītāja valsts pārsūta

tās valsts kompetentajai iestādei, kam pieprasījums

paredzēts.

Ja attiecīgajai personai nav piemērotu identitātes dokumentu

vai citu valstspiederību apliecinošu dokumentu, Filipīnas vai

dalībvalsts nekavējoties lūdz attiecīgai kompetentai

diplomātiskai vai konsulārai pārstāvniecībai pārliecināties par

personas valstspiederību, vajadzības gadījumā organizējot sarunu;

tiklīdz ir gūta pārliecība, ka attiecīgā persona ir Filipīnu vai

dalībvalsts valstspiederīgais, Filipīnu vai dalībvalsts

kompetentās iestādes izdod piemērotus dokumentus.

4. Puses vienojas pēc iespējas drīzāk noslēgt nolīgumu par

savu valstspiederīgo uzņemšanu/atpakaļuzņemšanu, nolīgumā

paredzot arī citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku

atpakaļuzņemšanu.