VairogsPar Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses — viss teksts
1Vispārīgi principi
21. Demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana, kā
3noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstīgos
4starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kuros Puses ir
5līgumslēdzējas puses, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir
6abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir
7būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.
82. Puses apstiprina tām kopīgās vērtības, kas izklāstītas
9Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos.
103. Puses apstiprina apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību,
11sadarboties, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītos
12jautājumus un dot savu ieguldījumu starptautiski atzītu mērķu
13sasniegšanai attīstības jomā, tostarp Tūkstošgades attīstības
14mērķu sasniegšanai.
154. Puses atkārtoti apstiprina savu atbalstu labas pārvaldes
16principam.
175. Puses ir vienisprātis, ka sadarbība saskaņā ar šo nolīgumu
18notiks saskaņā ar to attiecīgajiem valsts normatīvajiem
19aktiem.
1Sadarbības mērķi
2Lai stiprinātu divpusējās attiecības, Puses apņemas uzturēt
3kompleksu dialogu un sekmēt turpmāku savstarpēju sadarbību visās
4abpusēju interešu jomās saskaņā ar šo nolīgumu. Puses jo īpaši
5tiecas:
6a) izveidot sadarbību politiskos, sociālos un ekonomikas
7jautājumos visos attiecīgos starptautiskos forumos un
8organizācijās,
9b) izveidot sadarbību terorisma un starptautiskas noziedzības
10apkarošanas jomā,
11c) izveidot sadarbību cilvēktiesību jomā un dialogu saistībā
12ar starptautiskas nozīmes smagu noziegumu apkarošanu,
13d) izveidot sadarbību, lai apkarotu masu iznīcināšanas,
14kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanu un lai sekmētu miera
15procesus un konfliktu novēršanu,
16e) izveidot sadarbību visās ar tirdzniecību un investīcijām
17saistītās jomās, kurās pastāv abpusēja ieinteresētība, lai
18veicinātu tirdzniecības un investīciju plūsmu veidā, kas atbilst
19PTO principiem un pašreizējām un turpmākām ES un ASEAN
20reģionālām iniciatīvām,
21f) izveidot sadarbību tieslietu un drošības jomā, tostarp
22saistībā ar tiesisko sadarbību, nelikumīgām narkotiskām vielām,
23nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, organizētas noziedzības
24un korupcijas apkarošanu, datu aizsardzību un bēgļiem un iekšzemē
25pārvietotām personām,
26g) izveidot sadarbību migrācijas un jūras darbaspēka jomā,
27h) izveidot sadarbību visās pārējās nozarēs, kurās pastāv
28abpusēja ieinteresētība, īpaši nodarbinātības un sociālo lietu,
29attīstības sadarbības, ekonomikas politikas, finanšu pakalpojumu,
30labas nodokļu pārvaldības, rūpniecības politikas un mazo un
31vidējo uzņēmumu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT),
32audiovizuālā, mediju un multivides, zinātnes un tehnoloģiju,
33transporta, tūrisma, izglītības, kultūras, kultūru un reliģiju
34dialoga, enerģētikas, vides un dabas resursu, tostarp klimata
35pārmaiņu, lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības,
36reģionālās attīstības, veselības, statistikas, katastrofu risku
37pārvaldības (DRM) un valsts pārvaldes jomā;
38i) sekmēt Pušu dalību apakšreģionālās un reģionālās sadarbības
39programmās, kurās var piedalīties otra Puse;
40j) palielināt Filipīnu un Eiropas Savienības ietekmi un
41uzlabot to reputāciju;
42k) veicināt savstarpēju izpratni starp iedzīvotājiem un
43efektīvu dialogu un sadarbību ar organizētu pilsonisko
44sabiedrību.
1Sadarbība reģionālās un starptautiskās organizācijās
2Puses turpinās viedokļu apmaiņu un sadarbību reģionālos un
3starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, Apvienoto
4Nāciju Organizācijā un attiecīgās ANO aģentūrās un struktūrās,
5tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un
6attīstības konferencē (UNCTAD), ASEAN un ES
7dialogā, ASEAN Reģionālajā forumā (ARF), Āzijas un Eiropas
8sanāksmē (ASEM), PTO, Starptautiskajā Migrācijas
9organizācijā (IMO) un Pasaules intelektuālā īpašuma
10organizācijā (WIPO).
1Reģionālā un divpusējā sadarbība
2Katrā dialoga un sadarbības jomā atbilstīgi šim nolīgumam abas
3Puses, uzsverot jautājumus, uz ko attiecas ES un Filipīnu
4sadarbība, pēc savstarpējas vienošanās var sadarboties arī ar
5reģionāla līmeņa darbībām vai arī apvienojot abus formātus, ņemot
6vērā reģionālo lēmumu pieņemšanas procesu un attiecīgo reģionālo
7iedalījumu. Šajā saistībā, izvēloties atbilstīgo formātu, Puses
8centīsies palielināt visu ieinteresēto personu ietekmi un
9paplašināt to iesaistīšanos, vienlaikus pēc iespējas efektīvāk
10izmantojot pieejamos resursus un nodrošinot citu darbību
11saskaņotību.
12II SADAĻA
13POLITISKAIS DIALOGS UN SADARBĪBA
1Sadarbība cilvēktiesību jomā
21. Puses vienojas sadarboties, lai sekmētu visu cilvēktiesību
3ievērošanu un efektīvu aizsardzību, tostarp izmantojot
4starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, kuriem tās ir
5puses.
62. Šāda sadarbība notiks ar darbībām, par kurām Puses ir
7savstarpēji vienojušās, inter alia ar šādām darbībām:
8a) atbalstot valstu rīcības plānu izstrādi un īstenošanu
9cilvēktiesību jomā,
10b) sekmējot informētību par cilvēktiesībām un izglītību
11cilvēktiesību jomā,
12c) stiprinot valsts iestādes, kas saistītas ar
13cilvēktiesībām,
14d) pēc iespējas sniedzot palīdzību, lai sekmētu reģionālo, ar
15cilvēktiesībām saistīto iestāžu darbu,
16e) izveidojot starp Pusēm nozīmīgu dialogu cilvēktiesību jomā
17un
18f) sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēs,
19kuras ir saistītas ar cilvēktiesībām.
1Smagi starptautiskas nozīmes noziegumi
21. Puses atzīst, ka vissmagākajiem noziegumiem starptautisko
3humāno tiesību jomā, genocīdam un citiem noziegumiem pret cilvēci
4nevajadzētu palikt nesodītiem un ka būtu jānodrošina saukšana pie
5atbildības par šādiem noziegumiem, veicot pasākumus attiecīgi
6valsts vai starptautiskā līmenī, tostarp tos izskatot
7Starptautiskajā krimināltiesā saskaņā ar Pušu attiecīgajiem
8tiesību aktiem.
92. Puses vienojas uzturēt labvēlīgu dialogu par vispārēju
10pievienošanos Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtiem
11saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, tostarp sniedzot
12palīdzību spēju palielināšanā.
1Masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanas
2apkarošana
31. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes
4līdzekļu izplatīšana valstīm vai nevalstiskiem spēkiem, kuru
5īsteno valstis un nevalstiski spēki, ir viens no
6visnopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un
7drošībai.
82. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu
9cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu
10izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstī īstenojot savas
11saistības, kas izriet no starptautiskiem līgumiem atbruņošanās un
12neizplatīšanas jomā, kā arī citām starptautiskām saistībām,
13piemēram, no ANO DP Rezolūcijas 1540. Puses vienojas, ka šis
14noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.
153. Turklāt Puses vienojas:
16a) veikt atbilstīgus pasākumus, lai parakstītu un, pilnībā
17ievērojot Pušu ratifikācijas procedūras, censtos ratificēt citus
18attiecīgus starptautiskus instrumentus, tostarp attiecīgās ANO DP
19rezolūcijas, vai attiecīgi pievienoties šādiem instrumentiem un
20īstenot Pušu attiecīgās saistības, kas no tiem izriet;
21b) izveidot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, ar
22kuras palīdzību pārrauga ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu
23eksportu un tranzītu, tostarp veic divējāda lietojuma tehnoloģiju
24tiešā izmantojuma kontroli saistībā ar masu iznīcināšanas
25ieročiem, un kurā ir noteiktas efektīvas sankcijas par eksporta
26kontroles pārkāpumiem.
27Puses atzīst, ka eksporta kontroles īstenošana nebūtu jākavē
28starptautisko sadarbību saistībā ar materiāliem, aprīkojumu un
29tehnoloģijām, kas paredzētas miermīlīgiem nolūkiem, tomēr
30miermīlīgas izmantošanas mērķus nebūtu jāizmanto kā aizsegu masu
31iznīcināšanas ieroču izplatīšanai.
324. Puses vienojas veidot regulāru politisku dialogu, ar kuru
33minētos elementus papildinās un konsolidēs. Puses var arī veikt
34darbības, lai veidotu dialogu reģionālā līmenī.
1Kājnieku un vieglie ieroči
21. Puses atzīst, ka nelikumīga tirdzniecība ar kājnieku un
3vieglajiem ieročiem (VIKI), tostarp to munīciju, kā arī to
4pārlieka uzkrāšana, slikta apsaimniekošana, krājumu neatbilstīga
5aizsardzība un nekontrolēta izplatība joprojām būtiski apdraud
6mieru un starptautisko drošību.
72. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas
8saistības attiecībā uz pienākumu apkarot VIKI nelikumīgu
9tirdzniecību visās tās izpausmēs, kā noteikts spēkā esošos
10starptautiskos nolīgumos un ANO DP rezolūcijās, kā arī savas
11saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas
12piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai
13novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču
14nelikumīgu tirdzniecību visos tās aspektos.
153. Puses apņemas izveidot regulāru politisku dialogu, lai
16apmainītos ar viedokli un informāciju un veidotu kopīgu izpratni
17par jautājumiem un problēmām saistībā ar VIKI nelikumīgu
18tirdzniecību un lai uzlabotu Pušu spējas novērst, apkarot un
19izskaust šādu tirdzniecību.
1Sadarbība terorisma apkarošanas jomā
21. Puses atkārtoti apstiprina terorisma novēršanas un
3apkarošanas nozīmi saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un
4noteikumiem, un ņemot vērā tiesiskumu, starptautiskos tiesību
5aktus, jo īpaši ANO Statūtus un attiecīgas ANO DP rezolūcijas,
6tiesību aktus cilvēktiesību jomā, tiesību aktus par bēgļiem un
7starptautiskās humānās tiesības un starptautiskas konvencijas,
8kurām tās ir pievienojušās, ANO Vispārējo terorisma apkarošanas
9stratēģiju, kas ir ietverta ANO Ģenerālās asamblejas
102006. gada 8. septembra Rezolūcijā 60/28, kā arī ES un
11ASEAN 2003. gada 28. janvāra kopīgo deklarāciju
12par sadarbību terorisma apkarošanas jomā.
132. Šajā nolūkā Puses vienojas sadarboties:
14a) veicinot attiecīgu ANO DP rezolūciju, piemēram, Rezolūcijas
151373, 1267, 1822 un 1904, kā arī attiecīgo starptautisko
16konvenciju un instrumentu īstenošanu,
17b) veicinot sadarbību starp ANO dalībvalstīm, lai efektīvi
18īstenotu ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju,
19c) apmainoties ar informāciju un stiprinot tiesībaizsardzības
20iestāžu sadarbību un savstarpējo koordināciju ar pastāvošo
21Interpola valstu centrālo biroju starpniecību, izmantojot
22Interpola globālo policijas sakaru sistēmu I-24/7,
23d) saskaņā ar starptautiskiem un attiecīgās valsts tiesību
24aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to
25atbalsta tīkliem,
26e) apmainoties ar viedokļiem par līdzekļiem un metodēm, kas
27izmantojamas terorisma apkarošanā, tostarp tehniskajās jomās un
28apmācībās, un daloties pieredzē par terorisma apkarošanu un
29radikālisma mazināšanu,
30f) sadarbojoties, lai padziļinātu starptautisko konsensu par
31terorisma un terorisma finansēšanas apkarošanu, un rīkojoties,
32lai ātrāk tiktu panākta vienošanās par visaptverošu konvenciju
33par starptautisko terorismu, tādējādi papildinot jau esošo ANO
34pretterorisma instrumentu klāstu,
35g) apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību
36aizsardzību terorisma apkarošanā,
37h) veicinot pretterorisma pasākumu īstenošanu un padziļinātu
38sadarbību terorisma apkarošanas jomā ASEM un ES un
39ASEAN kontekstā.
1Sadarbība valsts pārvaldes jomā
2Puses vienojas sadarboties, lai sekmētu spēju palielināšanu
3valsts pārvaldes jomā. Sadarbība šajā jomā var būt viedokļu
4apmaiņa par paraugpraksi saistībā ar pārvaldes metodēm,
5pakalpojumu sniegšanu, institucionālo spēju stiprināšanu un
6pārredzamības jautājumiem.
7III SADAĻA
8TIRDZNIECĪBA UN INVESTĪCIJAS
1Vispārīgi principi
21. Puses iesaistās dialogā par jautājumiem, kas saistīti ar
3divpusēju un daudzpusēju tirdzniecību, lai stiprinātu divpusējas
4tirdzniecības attiecības un palielinātu daudzpusējas
5tirdzniecības sistēmas nozīmi izaugsmes un attīstības
6veicināšanā.
72. Puses apņemas veicināt savstarpējas tirdzniecības attīstību
8un dažādošanu pēc iespējas augstākā līmenī un savstarpēji
9izdevīgā veidā. Tās apņemas panākt labākus apstākļus piekļuvei
10tirgum, tiecoties likvidēt šķēršļus tirdzniecībai, jo īpaši ar
11tarifiem nesaistītus šķēršļus, un veicot pasākumus, lai uzlabotu
12pārredzamību, ņemot vērā starptautisko organizāciju veikumu šajā
13jomā.
143. Atzīstot, ka tirdzniecībai ir neatsverama loma attīstības
15veicināšanā un ka palīdzība tirdzniecības preferenču shēmu veidā
16ir veicinājusi saņēmēju jaunattīstības valstu izaugsmi, Puses
17cenšas stiprināt savas apspriedes par šādu palīdzību, pilnīgi
18ievērojot PTO prasības.
194. Puses sniedz cita citai informāciju par politikas izmaiņām
20attiecībā uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītām jomām,
21piemēram, lauksaimniecību, pārtikas nekaitīgumu, patērētāju
22aizsardzību un vidi, tostarp atkritumu apsaimniekošanu.
235. Puses veicina dialogu un sadarbību, lai attīstītu
24attiecības tirdzniecības un investīciju jomā un lai risinātu
25komerciālas problēmas un pievērstos citiem svarīgiem ar
26tirdzniecību saistītiem jautājumiem jomās, kas minētas 13. līdz
2719. pantā.
1Sanitārie un fitosanitārie jautājumi
21. Puses sadarbojas pārtikas nekaitīguma un sanitāro un
3fitosanitāro jautājumu (SPS) jomā, lai aizsargātu cilvēku,
4dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību Pušu teritorijā.
52. Puses apspriež un apmainās ar informāciju par to
6attiecīgajiem pasākumiem saskaņā ar PTO Nolīgumu par sanitāro un
7fitosanitāro pasākumu piemērošanu, Starptautisko augu
8aizsardzības konvenciju (SAAK), Pasaules dzīvnieku veselības
9organizācijas (OIE) un Codex Alimentarius komisijas
10(Codex) prasībām, piemēram, par normatīvajiem aktiem,
11sertificēšanu, pārbaudēm un pārraudzības procedūrām, tostarp
12procedūrām uzņēmumu licencēšanai un zonēšanas principu
13īstenošanai.
143. Puses vienojas sadarboties spēju palielināšanā saistībā ar
15SPS jautājumiem, un, ja tas tiek pieprasīts, saistībā ar
16dzīvnieku labturības jautājumiem.
174. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma laikus izveido
18dialogu par SPS jautājumiem, lai izskatītu ar SPS
19saistītos jautājumus vai citus steidzamus saistītus jautājumus,
20uz kuriem attiecas šis pants.
215. Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz
22kuriem attiecas šis pants.
1Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai
21. Puses vienojas, ka sadarbība saistībā ar standartiem,
3tehniskiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanu ir svarīga
4tirdzniecības attīstībai.
52. Puses sekmē starptautisku standartu izmantošanu un
6sadarbojas un apmainās ar informāciju par standartiem,
7atbilstības novērtēšanas procedūrām un tehniskiem noteikumiem, jo
8īpaši saistībā ar PTO Nolīgumu par tehniskiem šķēršļiem
9tirdzniecībā (TBT). Tālab Puses vienojas pēc jebkuras
10Puses pieprasījuma laikus izveidot dialogu par TBT
11jautājumiem un izraudzīties kontaktpunktus saziņai jautājumos, uz
12kuriem attiecas šis pants.
133. Sadarbība TBT jomā var notikt inter alia kā
14dialogs, kopīgi projekti, tehniska palīdzība un spēju
15palielināšanas programma.
1Muita un tirdzniecības veicināšana
21. Puses dalās pieredzē un izskata iespējas saistībā ar
3importa, eksporta un citu muitas procedūru vienkāršošanu,
4nodrošina muitas un tirdzniecības noteikumu pārredzamību, veido
5mehānismus sadarbībai muitas jomā un savstarpējai administratīvai
6palīdzībai, kā arī tiecas saskaņot viedokļus un rīkoties kopīgi
7attiecīgu starptautisku iniciatīvu kontekstā, tostarp saistībā ar
8tirdzniecības veicināšanu. Īpašu uzmanību Puses pievērsīs
9drošības un drošuma jautājumu aktualizēšanai starptautiskajā
10tirdzniecībā, intelektuālā īpašuma tiesību efektīvai aizsardzībai
11muitā un līdzsvara nodrošināšanai starp tirdzniecības
12veicināšanas pasākumiem un krāpšanas un nelikumību
13apkarošanu.
142. Neskarot citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā
15nolīgumā, Puses apstiprina ieinteresētību noslēgt protokolus par
16sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas jomā, izmantojot šajā
17nolīgumā paredzēto institucionālo sistēmu.
183. Puses saskaņā ar abpusējo vienošanos turpinās piesaistīt
19tehniskās palīdzības resursus, lai atbilstīgi šim nolīgumam
20atbalstītu sadarbību muitas jautājumos un veicinātu
21tirdzniecību.
1Investīcijas
2Puses sekmē lielāku investīciju plūsmu, veicinot pievilcīgu un
3stabilu abpusēju investīciju vidi, uzturot konsekventu dialogu,
4lai panāktu stabilus, pārredzamus, atvērtus un nediskriminējošus
5noteikumus investoriem, izpētot administratīvus mehānismus
6investīciju plūsmu veicināšanai saskaņā ar Pušu valsts
7normatīvajiem aktiem.
1Konkurences politika
21. Puses veicina konkurences noteikumu un tos īstenojošo
3iestāžu izveidi un uzturēšanu. Tās sekmē šo noteikumu efektīvu,
4nediskriminējošu un pārredzamu piemērošanu, lai savā attiecīgajā
5teritorijā stiprinātu juridisko noteiktību.
62. Tādēļ Puses iesaistīsies spēju palielināšanas pasākumos
7konkurences politikas jomā, ja Pušu sadarbības instrumentos un
8programmās tam būs pieejams finansējums.
1Pakalpojumi
21. Puses vienojas uzturēt konsekventu dialogu, kas īpaši
3vērsts uz to, lai notiktu informācijas apmaiņa par to attiecīgo
4reglamentējošo vidi, sekmētu piekļuvi otras Puses tirgum, tostarp
5ar e-komercijas starpniecību, veicinātu piekļuvi kapitāla un
6tehnoloģiju avotiem un atbalstītu tirdzniecību ar pakalpojumiem
7starp Pusēm un trešo valstu tirgos.
82. Apzinoties savas attiecīgās pakalpojumu nozares
9konkurētspēju, Puses veic pārrunas par pakalpojumu tirdzniecības
10iespēju izmantošanu otras Puses tirgū.
1Intelektuālā īpašuma tiesības
21. Puses atkārtoti apliecina, cik lielu nozīmi tās piešķir
3intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, un apņemas īstenot
4piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma
5tiesību atbilstīgu un efektīvu aizsardzību, vienlaicīgi
6nodrošinot, ka šie pasākumi atbilst paraugpraksei un
7starptautiskiem standartiem, kuri ir saistoši Pusēm.
82. Puses viena otrai sniedz palīdzību, lai noteiktu un
9īstenotu ar intelektuālo īpašumu saistītas programmas, kas dotu
10ieguldījumu tehnoloģisku jauninājumu sekmēšanai un brīvprātīgai
11tehnoloģiju nodošanai un cilvēkresursu apmācībai, un Pasaules
12intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) sadarbojas
13Attīstības darba kārtības īstenošanā.
143. Puses vienojas pastiprināt sadarbību saistībā ar produktiem
15ar noteiktu ģeogrāfisko izcelsmi, tostarp to aizsardzību, augu
16daudzveidības aizsardzības jomā, cita starpā un attiecīgā
17gadījumā ņemot vērā Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās
18apvienības (UPOV) lomu.
194. Puses sniedz informāciju un dalās pieredzē par praksi
20saistībā ar intelektuālā īpašuma jautājumiem, intelektuālā
21īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanu, jo īpaši viltošanas un
22pirātisma apkarošanu, proti, sadarbojoties muitas jomā un citos
23piemērotos veidos un izveidojot un stiprinot organizācijas, kas
24pārrauga un aizsargā šādas tiesības.
25IV SADAĻA
26SADARBĪBA TIESLIETĀS UN DROŠĪBAS JOMĀ
1Sadarbība nelikumīgu narkotisko vielu apkarošanas jomā
21. Lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, Puses, izmantojot
3efektīvu koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp
4galveno narkotiku apkarošanas iestādi, veselības, tieslietu,
5izglītības, jaunatnes, sociālās labklājības jomu un citu
6attiecīgu jomu iestādēm un ieinteresētajām personām, sadarbojas
7ar mērķi samazināt nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājumu un
8pieprasījumu, kā arī to ietekmi uz narkotisko vielu lietotājiem,
9viņu ģimenēm un sabiedrību kopumā, un lai nodrošinātu efektīvāku
10prekursoru kontroli.
112. Puses vienojas par sadarbības metodēm šo mērķu
12sasniegšanai. Pasākumus balsta uz vispārīgi atzītiem principiem,
13kas atbilst attiecīgām starptautiskām konvencijām, kurām Puses ir
14pievienojušās, Politisko deklarāciju un Deklarāciju par
15pamatprincipiem narkotisko vielu pieprasījuma mazināšanai, kuras
16pieņēma 1998. gada jūnijā ANO Ģenerālās asamblejas 20. ārkārtas
17sesijā par narkotiskajām vielām, un Politisko deklarāciju un
18Rīcības plānu par starptautisko sadarbību, kas vērsta uz
19integrētu un līdzsvarotu stratēģiju narkomānijas apkarošanai
20pasaulē, kuru 2009. gada martā pieņēma Narkotisko vielu
21komisijas 52. augsta līmeņa sanāksme.
223. Pušu sadarbība ietver tehnisko un administratīvo palīdzību,
23jo īpaši šādās jomās:
24a) valsts tiesību aktu un politikas izstrādē,
25b) valstu iestāžu un informācijas centru izveidē,
26c) atbalsta sniegšanā pilsoniskās sabiedrības centieniem
27narkotiku apkarošanas jomā un to centieniem samazināt
28pieprasījumu pēc narkotikām un to nodarīto kaitējumu;
29d) personāla apmācības jomā,
30e) tiesībaizsardzības iestāžu darba atbalstīšanā un
31informācijas apmaiņā saskaņā ar valsts tiesību aktiem,
32f) ar narkotikām saistītu pētījumu veikšanā,
33g) narkotisko vielu klasifikācijā, kā arī, lai novērstu
34bīstamu/narkotisku vielu ražošanu un kontrolēto prekursoru
35pārvēršanu konkrētās vielās, kuras ir būtiskas nelikumīgu
36narkotisko vielu ražošanai,
37h) citās jomās, par kurām vienojušās abas Puses.
1Sadarbība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma
2finansēšanas apkarošanā
31. Puses vienojas par vajadzību strādāt un sadarboties, lai
4novērstu tādu ieņēmumu legalizēšanu, ko gūst no noziedzīgas
5darbības, piemēram, no narkotisko vielu tirdzniecības un
6korupcijas.
72. Abas Puses vienojas sekmēt juridisku, tehnisku un
8administratīvu palīdzību, lai izstrādātu un īstenotu noteikumus
9nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma
10finansēšanas apkarošanai, kā arī lai efektīvi īstenotu to
11apkarošanas mehānismus. Sadarbībā jo īpaši jāparedz atbilstīgas
12informācijas apmaiņa saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un
13tādu atbilstīgu standartu pieņemšana nelikumīgi iegūtu līdzekļu
14legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kuri ir
15līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmusi Savienība un starptautiskās
16iestādes, kuras darbojas šajā jomā, piemēram, Finanšu darījumu
17darba grupa (FATF).
183. Abas Puses sekmē sadarbību nelikumīgi iegūtu līdzekļu
19legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā, piemēram,
20īstenojot spēju uzlabošanas projektus.
1Organizētas noziedzības un korupcijas apkarošana
21. Puses vienojas sadarboties organizētās noziedzības un
3korupcijas apkarošanas jomā, kā noteikts ANO Konvencijā par
4starptautisko organizēto noziedzību un tās papildu protokolos, kā
5arī ANO Pretkorupcijas konvencijā. Šīs sadarbības mērķis ir
6sekmēt šo konvenciju un citu piemērojamu instrumentu īstenošanu,
7kuriem Puses ir pievienojušās.
82. Atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem šāda sadarbība ietver
9spēju palielināšanas pasākumus un projektus.
103. Puses vienojas nodrošināt sadarbību starp
11tiesībaizsardzības iestādēm, aģentūrām un dienestiem, kā arī,
12ievērojot savus attiecīgus tiesību aktus, sekmēt to draudu
13mazināšanu un likvidēšanu, kurus izraisa starptautiskā noziedzība
14un kuri ir kopīgi abām Pusēm. Sadarbība starp tiesībaizsardzības
15iestādēm, aģentūrām un dienestiem var izpausties kā savstarpēja
16palīdzība izmeklēšanā, izmeklēšanas metožu nodošana, kopīga
17tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku izglītošana un apmācība un
18kā citi kopīgi pasākumi un palīdzība, tostarp sadarbība ar
19Interpola Valsts centrālo biroju starpniecību, informācijas
20apmaiņai izmantojot Interpola Globālo policijas sakaru sistēmu
21I-24/7 vai līdzīgu sistēmu atbilstīgi tam, kā Puses savstarpēji
22vienojas.
1Personas datu aizsardzība
21. Puses vienojas sadarboties, lai paaugstinātu personas datu
3aizsardzības pakāpi un panāktu atbilstību augstākajiem
4starptautiskajiem standartiem, piemēram, tiem, kas inter
5alia ir ietverti Pamatnostādnēs par elektronisko personas
6datu datņu noteikumiem, kuri pieņemti ar ANO Ģenerālās asamblejas
71990. gada 14. decembra Rezolūciju 45/95.
82. Datu aizsardzības stiprināšana, pastiprinot sadarbību
9personas datu aizsardzības jomā, var inter alia ietvert
10tehnisku palīdzību informācijas un ekspertu zināšanu apmaiņas
11veidā, kura var ietvert šādas darbības, bet ne tikai:
12a) informācijas, pārskatu, pētījumu, stratēģiju, procedūru un
13paraugprakses apmaiņa datu aizsardzības jomā,
14b) kopēju apmācību un izglītības programmu, dialogu un
15konferenču organizēšana un/vai dalība tajās, lai palielinātu abu
16Pušu izpratni par datu aizsardzību,
17c) apmainīšanās ar profesionāļiem un ekspertiem, kuri pētīs
18datu aizsardzības politiku.
1Bēgļi un iekšzemē pārvietotas personas
2Puses apņemas attiecīgos gadījumos sadarboties jautājumos, kas
3saistīti ar bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu labklājību,
4ņemot vērā jau paveikto darbu un sniegto palīdzību, tostarp
5ilglaicīgu risinājumu meklēšanu.
6V SADAĻA
7SADARBĪBA MIGRĀCIJAS UN JŪRAS DARBASPĒKA JOMĀ
1Sadarbība migrācijas un attīstības jomā
21. Puses atkārtoti apstiprina vajadzību kopīgi pārvaldīt
3migrācijas plūsmas starp to teritorijām. Lai stiprinātu
4sadarbību, Puses izveido mehānismu kompleksa dialoga uzturēšanai
5un apspriedēm par visiem jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju.
6Ar migrāciju saistītos jautājumus iekļaus valstu
7stratēģijās/valstu attīstības pamatnostādnēs, kas attiecas uz
8imigrantu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstu ekonomikas un
9sociālo attīstību.
102. Sadarbība starp Pusēm ir balstīta uz konkrētu vajadzību
11novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz savstarpējām apspriedēm
12un Pušu vienošanos, un tā tiks īstenota saskaņā ar attiecīgajiem
13spēkā esošajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Sadarbība jo
14īpaši būs vērsta uz:
15a) migrāciju veicinošiem faktoriem migrantu izcelsmes un mērķa
16valstīs,
17b) valsts tiesību aktu un prakses izstrādi un īstenošanu
18migrantu un viņu tiesību aizsardzības jomā, ievērojot to spēkā
19esošo starptautisko instrumentu prasības, kas garantē migrantu
20tiesību ievērošanu,
21c) valsts tiesību aktu un prakses izstrādi un īstenošanu
22starptautiskās aizsardzības jomā, ņemot vērā Konvenciju par bēgļu
23statusu, kas parakstīta 1951. gada 28. jūlijā un tās
24protokolu, kas parakstīts 1967. gada 31. janvārī, kā arī
25citus starptautiskus instrumentus un ievērojot
26neizraidīšanas principu,
27d) uzņemšanas noteikumiem, kā arī uzņemtu personu tiesībām un
28statusu, taisnīgas attieksmes nodrošināšanu un iespējām personām,
29kuras nav valstspiederīgie un kuras legāli uzturas valsts
30teritorijā, iekļauties sabiedrībā, iegūt izglītību un apmācību,
31pasākumiem pret rasismu, diskrimināciju un ksenofobiju,
32e) efektīvas un atturošas politikas izstrādi, kurā pievērstos
33gadījumiem, ja Puses teritorijā ir otras Puses valstspiederīgais,
34kurš neatbilst vai vairs neatbilst attiecīgās Puses ieceļošanas,
35uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem, kā arī
36pievērstos personu kontrabandai un cilvēku tirdzniecībai, tostarp
37metodēm cilvēku kontrabandistu un tirgotāju tīklu apkarošanai un
38šādu darbību upuru aizsardzībai,
39f) personu nosūtīšanu atpakaļ, kā noteikts šā panta 2. punkta
40e) apakšpunktā, humānos un cieņu nepazemojošos apstākļos,
41tostarp veicinot viņu brīvprātīgu un pastāvīgu atgriešanos
42izcelsmes valstīs, kā arī šādu personu uzņemšanu/atpakaļuzņemšanu
43saskaņā ar šā panta 3. punktu. Šādu personu
44atpakaļnosūtīšana tiks veikta, pienācīgi ņemot vērā Pušu tiesības
45izdot pastāvīgu uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauju,
46pamatojoties uz līdzcietību vai humāniem apsvērumiem, kā arī
47neizraidīšanas principu,
48g) jautājumiem, kas noteikti kā abas Puses interesējoši
49jautājumi vīzu un ceļošanas dokumentu drošības, kā arī robežu
50pārvaldības jomā,
51h) migrācijas un attīstības jautājumiem, tostarp cilvēkresursu
52attīstību, sociālo aizsardzību, migrācijas ieguvumu
53palielināšanu, dzimumu līdztiesību un attīstību, ētisku
54pieņemšanu darbā un cirkulāro migrāciju un imigrantu iekļaušanos
55sabiedrībā.
563. Sadarbojoties šajā jomā un neskarot vajadzību aizsargāt
57cilvēku tirdzniecības upurus, Puses vienojas arī par turpmāk
58izklāstīto:
59a) Filipīnas pēc dalībvalsts pieprasījuma un bez nepamatotas
60kavēšanās pēc tam, kad ir noskaidrota personu valstspiederība un
61dalībvalsts ir veikusi visas attiecīgās darbības, uzņem atpakaļ
62visus savus valstspiederīgos, kas atbilst šā panta 2. punkta
63e) apakšpunktam un atrodas minētās dalībvalsts
64teritorijā,
65b) katra dalībvalsts pēc Filipīnu pieprasījuma un bez
66nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad ir noskaidrota personu
67valstspiederība un Filipīnas ir veikušas visas attiecīgās
68darbības, uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri
69atbilst šā panta 2. punkta e) apakšpunktam un atrodas
70Filipīnu teritorijā,
71c) dalībvalstis un Filipīnas tālab nodrošina saviem
72valstspiederīgajiem atbilstīgus dokumentus. Jebkuru uzņemšanas
73vai atpakaļuzņemšanas pieprasījumu pieprasītāja valsts pārsūta
74tās valsts kompetentajai iestādei, kam pieprasījums
75paredzēts.
76Ja attiecīgajai personai nav piemērotu identitātes dokumentu
77vai citu valstspiederību apliecinošu dokumentu, Filipīnas vai
78dalībvalsts nekavējoties lūdz attiecīgai kompetentai
79diplomātiskai vai konsulārai pārstāvniecībai pārliecināties par
80personas valstspiederību, vajadzības gadījumā organizējot sarunu;
81tiklīdz ir gūta pārliecība, ka attiecīgā persona ir Filipīnu vai
82dalībvalsts valstspiederīgais, Filipīnu vai dalībvalsts
83kompetentās iestādes izdod piemērotus dokumentus.
844. Puses vienojas pēc iespējas drīzāk noslēgt nolīgumu par
85savu valstspiederīgo uzņemšanu/atpakaļuzņemšanu, nolīgumā
86paredzot arī citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku
87atpakaļuzņemšanu.
1Jūras darbaspēks, izglītība un apmācība
21. Puses apņemas sadarboties jūras darbaspēka jomā, lai
3sekmētu un uzturētu pienācīgus jūrnieku dzīves un darba
4apstākļus, jūrnieku personīgo drošību un aizsardzību, darba
5drošības un veselības stratēģijas un programmas.
62. Turklāt Puses vienojas sadarboties jūrnieku izglītošanas,
7apmācības un sertificēšanas jomā, lai nodrošinātu drošas un
8efektīvas jūrniecības darbības un novērstu videi nodarīto
9kaitējumu, tostarp paaugstinot apkalpes spēju piemēroties
10kuģniecības nozares mainīgajām prasībām un tehnoloģiju
11attīstībai.
123. Puses respektē un ievēro principus un noteikumus, kas
13paredzēti 1982. gada ANO Jūras tiesību konvencijā - jo īpaši
14par katras Puses pienākumiem attiecībā uz darba apstākļiem,
15apkalpes darba un sociālajiem jautājumiem uz kuģiem, kas kuģo ar
16tās karogu -, Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku
17sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu
18(STCW konvenciju) un tās grozījumos - attiecībā uz
19prasībām par jūrnieku kompetenci un sagatavotību -, kā arī
20principus un noteikumus, kuri iekļauti attiecīgos starptautiskos
21instrumentos, kam Puses ir pievienojušās.
224. Sadarbību šajā jomā balsta uz savstarpējām apspriedēm un
23Pušu dialogu, inter alia pievēršoties šādiem
24jautājumiem:
25a) jūrniecības izglītība un apmācība,
26b) informācijas apmaiņa un atbalsts darbībām, kuras saistītas
27ar jūrniecību,
28c) praktisku apmācību metodes un apmācību paraugprakse,
29d) programmas pirātisma un terorisma apkarošanai uz jūras,
30e) jūrnieku tiesības uz drošu darbavietu, pienācīgiem darba un
31dzīves apstākļiem uz kuģa, kā arī uz veselības aizsardzību,
32medicīnisko aprūpi, labklājības nodrošināšanas pasākumiem un
33citiem sociālās aizsardzības veidiem.
34VI SADAĻA
35SADARBĪBA EKONOMIKAS UN ATTĪSTĪBAS JOMĀ UN CITAS JOMAS
1Nodarbinātība un sociālie jautājumi
21. Puses vienojas pastiprināt sadarbību nodarbinātības un
3sociālo lietu jomā, tostarp sadarbojoties jautājumos saistībā ar
4reģionālu un sociālu kohēziju, atsaucoties uz 26. panta
52. punkta b) apakšpunktu, veselības aizsardzību un
6drošību darbavietā, prasmju attīstīšanu, dzimumu līdztiesību un
7pienācīgu darbu, lai stiprinātu globalizācijas sociālo
8aspektu.
92. Puses atkārtoti apstiprina, ka jāatbalsta tāda
10globalizācija, kas sniedz labumu visiem, un jāsekmē pilnīga un
11produktīva nodarbinātība, kā arī pienācīgas darbavietas, kas ir
12būtisks elements tam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un
13nabadzības samazināšanu saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas
142005. gada 24. oktobra Rezolūciju 60/1 (2005. Pasaules
15samita rezultāti) un ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes
16augstākā līmeņa sanāksmes 2006. gada jūlija Ministru
17deklarāciju (ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome, E/2006/L.8,
182006. gada 5. jūlijs). Puses ņem vērā to ekonomiskās un
19sociālas situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirības.
203. Vēlreiz apliecinot apņemšanos ievērot, sekmēt un īstenot
21starptautiski atzītus darba un sociālos standartus, jo īpaši tos,
22kas minēti Starptautiskās Darba organizācijas (ILO)
23Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un
24ILO konvencijās, kurām Puses ir pievienojušās, Puses
25vienojas sadarboties īpašās tehniskās palīdzības programmās un
26projektos saskaņā ar abpusēju vienošanos. Puses vienojas arī
27veidot dialogu un sadarbību un īstenot ierosmes saistībā ar
28jautājumiem, kuros tās ir abpusēji ieinteresētas, divpusējā un
29daudzpusējā līmenī, piemēram, ANO, IOM, ILO,
30ASEM un ES un ASEAN līmenī.
1Sadarbība attīstības jomā
21. Galvenais mērķis sadarbībai attīstības jomā ir ilgtspējīgas
3attīstības veicināšana, kas sekmēs nabadzības samazināšanu un
4starptautiski atzītu attīstības mērķu sasniegšanu, tostarp
5Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Puses iesaistās
6regulārā dialogā par sadarbību attīstības jomā, ievērojot savas
7attiecīgās prioritātes un savstarpēji interesējošās jomas.
82. Attīstības sadarbības dialoga mērķi inter alia
9ir:
10a) tautas un sociālās attīstības veicināšana,
11b) ilgtspējīgas, integrējošas ekonomiskās izaugsmes
12panākšana,
13c) vides ilgtspējas un pārdomātas dabas resursu pārvaldības
14sekmēšana, tostarp paraugprakses sekmēšana,
15d) klimata pārmaiņu ietekmes samazināšana un seku
16pārvaldība,
17e) spēju palielināšana, lai īstenotu ciešāku integrāciju
18pasaules ekonomikā un starptautiskā tirdzniecības sistēmā,
19f) publiskā sektora reformu sekmēšana, jo īpaši publisko
20finanšu pārvaldības jomā, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu
21sniegšanu,
22g) procesu izveide, lai nodrošinātu atbilstību Parīzes
23Deklarācijai par palīdzības efektivitāti, Akras rīcības plānam un
24citiem starptautiskiem dokumentiem, kuru mērķis ir uzlabot
25palīdzības sniegšanu un tās efektivitāti.
1Dialogs ekonomikas politikas jomā
21. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu informācijas
3apmaiņu par savu ekonomikas politiku un tendencēm, kā arī
4pieredzes apmaiņu attiecībā uz ekonomikas politikas koordinēšanu
5reģionālās ekonomiskās sadarbības un integrācijas kontekstā.
62. Puses apņemas padziļināt dialogu starp savām iestādēm ar
7ekonomiku saistītos jautājumos, un tajā pēc Pušu vienošanās var
8ietvert tādas jomas kā monetārā politika, fiskālā politika,
9tostarp nodokļu uzlikšana uzņēmumiem, publiskās finanses un
10makroekonomiskā stabilizācija un ārējais parāds.
1Katastrofu riska pārvaldība
21. Puses vienojas stiprināt sadarbību katastrofu risku
3pārvaldības (DRM) jomā, pastāvīgi izstrādājot un īstenojot
4pasākumus, lai samazinātu dabas katastrofu radīto risku kopienām
5un ierobežotu to sekas visos sabiedrības slāņos. Īpaša uzmanība
6būtu jāpievērš preventīvām darbībām un aktīvai pieejai dabas
7katastrofu radīto draudu un risku mazināšanai, kā arī
8neaizsargātības novēršanai.
92. Puses kopīgi strādā, lai DRM izveidotu par
10attīstības plānu un politikas veidošanas neatņemamu sastāvdaļu
11saistībā ar dabas katastrofām.
123. Sadarbība šajā jomā īpaši ir vērsta uz šādiem programmas
13elementiem:
14a) katastrofas risku samazināšana vai novēršana un
15mīkstināšana,
16b) zināšanu pārvaldība, jauninājumi, pētniecība un
17izglītošana, lai visos līmeņos veidotu drošības un elastīguma
18kultūru,
19c) sagatavotība katastrofām,
20d) politikas izstrāde, institucionālo spēju palielināšana un
21konsensa panākšana katastrofu pārvaldības jomā,
22e) reaģēšana uz katastrofām,
23f) katastrofu risku izvērtēšana un pārraudzība,
24g) atlabšanas un atjaunošanas plānošana pēc katastrofas,
25h) piemērošanās klimata pārmaiņām un to ietekmes
26mīkstināšana.
1Enerģētika
21. Puses apņemas pastiprināt sadarbību enerģētikas jomā,
3lai:
4a) izveidotu labvēlīgus nosacījumus investīcijām, īpaši
5infrastruktūrā, un līdzvērtīgus konkurences apstākļus
6atjaunojamajai enerģijai,
7b) dažādotu enerģijas piegādes avotus, paaugstinot enerģētisko
8drošību, tostarp izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus, novatoriskus
9un atjaunojamus enerģijas veidus un atbalstot attiecīgas
10politikas institucionalizēšanu, lai izveidotu vienlīdzīgus
11konkurences apstākļus atjaunojamajai enerģijai un to integrētu
12attiecīgās politikas jomās,
13c) izstrādātu saskaņotus enerģijas standartus īpaši
14biodegvielai un citiem alternatīviem degvielas veidiem, kā arī ar
15tiem saistītām iekārtām un praksei,
16d) panāktu racionālu enerģijas izmantošanu, enerģijas
17ražošanā, pārvadāšanā, sadalē un tiešajā izmantošanā sekmējot
18enerģijas efektivitāti un taupīšanu,
19e) veicinātu tehnoloģiju nodošanu starp Pušu uzņēmumiem, kuru
20mērķis ir ilgtspējīga enerģijas ražošana un izmantošana. To var
21paveikt atbilstīgas sadarbības ceļā, īpaši enerģētikas nozares
22reformu, energoresursu attīstības, pārstrādes uzņēmumu un
23biodegvielas attīstības jomā,
24f) veicinātu spēju palielināšanu visās jomās, uz ko attiecas
25šis pants, un sekmētu labvēlīgas un pievilcīgas abpusējas
26investīcijas ar konsekventa dialoga starpniecību, kura mērķis ir
27panākt stabilus, pārredzamus, atklātus un nediskriminējošus
28noteikumus investoriem, izpētītu administratīvos mehānismus
29investīciju plūsmu veicināšanai saskaņā ar Pušu valsts
30normatīvajiem aktiem.
312. Tālab Puses vienojas sekmēt saziņu un kopīgu pētniecību,
32lai gūtu abpusēju labumu, jo īpaši attiecīgā reģionālā un
33starptautiskā kontekstā. Atsaucoties uz 34. pantu un
34secinājumiem Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību
35(WSSD), kurš notika Johannesburgā 2002. gadā, Puses
36uzsver, ka uzmanība jāpievērš tam, ka piekļuve energoapgādes
37pakalpojumiem par pieņemamām izmaksām ir saistīta ar ilgtspējīgu
38attīstību. Šīs darbības var veicināt sadarbībā ar Eiropas
39Savienības Enerģētikas iniciatīvu, ko uzsāka WSSD.
403. Puses, ievērojot savas saistības risināt ar klimata
41pārmaiņām saistītus jautājumus kā puses ANO Vispārējai
42konvencijai par klimata pārmaiņām, vienojas veicināt tehnisku
43sadarbību un privātu partnerību ilgtspējīgas un atjaunojamas
44enerģijas, kurināmā nomaiņas un energoefektivitātes projektos,
45izmantojot elastīgus, uz tirgu vērstus mehānismus, piemēram,
46CO2 emisiju tirgus mehānismu.
1Vide un dabas resursi
21. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina vides
3saglabāšanu un uzlabošanu ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu
4attīstību. Visās darbībās, kuras Puses veic saskaņā ar šo
5nolīgumu, ņem vērā WSSD rezultāta īstenošanu un to
6daudzpusējo nolīgumu par vidi īstenošanu, kuriem Puses ir
7pievienojušās.
82. Puses ir vienisprātis, ka visu paaudžu interesēs ir
9jāsaglabā un ilgtspējīgi jāapsaimnieko dabas resursi un
10bioloģiskā daudzveidība, ņemot vērā to attīstības vajadzības.
113. Puses vienojas sadarboties, lai stiprinātu abpusējo
12atbalstu tirdzniecības un vides politikas jomā un iekļautu ar
13vidi saistītus apsvērumus visās sadarbības jomās.
144. Puses apņemas turpināt un stiprināt sadarbību reģionālās
15programmās vides aizsardzības jomā saistībā ar:
16a) vides apziņas uzlabošanu un dalības veicināšanu vides
17aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības pasākumos vietējā mērogā,
18tostarp veicinot pamatiedzīvotāju kultūras
19kopienu / pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu
20dalību,
21b) spēju palielināšanu attiecībā uz pielāgošanos klimata
22pārmaiņām un to mīkstināšanu, kā arī attiecībā uz
23energoefektivitāti,
24c) spēju palielināšanu dalībai daudzpusējos nolīgumos par vidi
25un to īstenošanai, tostarp, bet ne tikai saistībā ar bioloģisko
26daudzveidību un bioloģisko drošību,
27d) videi nekaitīgu tehnoloģiju, izstrādājumu un pakalpojumu
28popularizēšanu, izmantojot reglamentējošus un uz tirgu vērstus
29instrumentus,
30e) dabas resursu, tostarp mežu, apsaimniekošanas uzlabošanu un
31nelikumīgas mežu izciršanas un ar to saistītās tirdzniecības
32apkarošanu, kā arī dabas resursu, tostarp mežu, ilgtspējīgas
33apsaimniekošanas sekmēšanu,
34f) nacionālo parku un aizsargāto teritoriju efektīvu
35pārvaldību, bioloģiskās daudzveidības teritoriju un trauslu
36ekosistēmu noteikšanu un aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā to
37vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu intereses, kuri dzīvo šajās
38teritorijās vai tuvu tām,
39g) cieto un bīstamo atkritumu, kā arī cita veida atkritumu
40nelikumīgu pārvietošanu pāri robežām,
41h) piekrastes un jūras vides aizsardzību un ūdens resursu
42efektīvu apsaimniekošanu,
43i) augsnes aizsardzību un saglabāšanu un ilgtspējīgu zemes
44apsaimniekošanu, tostarp izsmeltu / pamestu raktuvju
45teritoriju atjaunošanu,
46j) spēju palielināšanu katastrofu un riska pārvaldībai,
47k) ilgtspējīgu patērēšanas un ražošanas modeļu popularizēšanu
48to ekonomikās.
495. Puses sekmē savstarpēju piekļuvi programmām šajā jomā,
50ievērojot šādu programmu konkrētos noteikumus.
1Lauksaimniecība, zivsaimniecība un lauku attīstība
21. Puses vienojas veicināt dialogu un sekmēt sadarbību
3ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai lauksaimniecībā,
4zivsaimniecībā un lauku attīstībā. Dialoga jomas var būt
5šādas:
6a) lauksaimniecības politika un lauksaimniecības vispārīgās
7starptautiskās perspektīvas,
8b) iespējas veicināt augu, dzīvnieku, ūdensdzīvnieku un to
9izcelsmes produktu tirdzniecību, ņemot vērā attiecīgas
10starptautiskas konvencijas, kurām Puses ir pievienojušās,
11piemēram, cita starpā, SAAK un OIE,
12c) dzīvnieku labturība,
13d) attīstības politika lauku apvidos,
14e) kvalitātes politika saistībā ar augu, dzīvnieku un
15ūdensdzīvnieku izcelsmes produktiem un jo īpaši saistībā ar
16ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,
17f) ilgtspējīgas un videi nekaitīgas lauksaimniecības, pārtikas
18rūpniecības, biodegvielas attīstība un biotehnoloģiju
19nodošana,
20g) augu šķirņu aizsardzība, sēšanas tehnoloģija, kultūraugu
21produktivitātes uzlabošana, alternatīvas audzēšanas metodes,
22tostarp lauksaimniecības biotehnoloģijas,
23h) datubāzes izveide par lauksaimniecību, zivsaimniecību un
24lauku attīstību,
25i) cilvēkresursu attīstīšana lauksaimniecības, veterināro
26lietu un zivsaimniecības jomā,
27j) ilgtspējīgas un ilgtermiņa jūras un zivsaimniecības
28politikas atbalstīšana, tostarp saistībā ar zivsaimniecības
29tehnoloģijām, piekrastes un tāljūras resursu saglabāšanu,
30k) pasākumu sekmēšana nelikumīgas, nereģistrētas un
31nereglamentētas zvejas prakses un saistītās tirdzniecības
32apkarošanai,
33l) pasākumi, kas attiecas uz pieredzes apmaiņu un partnerību,
34kopuzņēmumu izveidi un sadarbības organizācijām starp vietējiem
35pārstāvjiem vai uzņēmējiem, tostarp pasākumi, lai uzlabotu
36piekļuvi finanšu līdzekļiem pētniecības un tehnoloģiju nodošanas
37jomā,
38m) ražotāju apvienību stiprināšanas un tirdzniecības
39veicināšanas pasākumi.
1Reģionālā attīstība un sadarbība
21. Puses sekmē savstarpēju izpratni un divpusēju sadarbību
3reģionālās politikas jomā.
42. Puses sekmē un stiprina informācijas apmaiņu un sadarbību
5reģionālās politikas jomā, īpaši uzsverot nelabvēlīgo rajonu
6attīstību, saikni starp pilsētām un laukiem un lauku
7attīstību.
83. Sadarbība reģionālās politikas jomā var notikt šādā
9veidā:
10a) metodes reģionālās politikas formulēšanai un
11īstenošanai,
12b) daudzlīmeņu pārvaldība un partnerība,
13c) pilsētu un lauku attiecības,
14d) lauku attīstība, tostarp ierosmes, lai uzlabotu piekļuvi
15finanšu līdzekļiem un veicinātu ilgtspējīgu attīstību,
16e) statistika.
1Sadarbība rūpniecības politikas un MVU jomā
2Puses, ņemot vērā savu attiecīgo ekonomikas politiku un
3mērķus, vienojas veicināt sadarbību rūpniecības politikas jomā
4visās nozarēs, kuras tās uzskata par piemērotām, lai radītu
5apstākļus, kas veicina ekonomisko attīstību un uzlabo uzņēmumu
6konkurētspēju, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju,
7inter alia ar šādiem pasākumiem:
8a) veicinot uzņēmumu, īpaši MVU sadarbību, lai sekmētu
9informācijas un pieredzes apmaiņu, iespēju noteikšanu nozarēs,
10kurās ir ieinteresētas abas Puses, tehnoloģiju nodošanu un
11tirdzniecības un investīciju pieaugumu,
12b) veicot informācijas un pieredzes apmaiņu par tādu
13pamatnosacījumu izveidi, kuri rada labvēlīgu vidi uzņēmumiem,
14īpaši MVU, lai uzlabotu to konkurētspēju,
15c) veicinot abu Pušu dalību izmēģinājuma projektos un īpašās
16programmās saskaņā ar to konkrētajiem noteikumiem,
17d) veicinot investīcijas un kopuzņēmumus, lai stimulētu
18tehnoloģiju nodošanu, jauninājumus, modernizēšanu, dažādošanu un
19ar kvalitātes nodrošināšanu saistītas ierosmes,
20e) sniedzot informāciju un stimulējot jauninājumu un
21paraugprakses apmaiņu saistībā ar piekļuvi finanšu līdzekļiem, jo
22īpaši maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem,
23f) sekmējot uzņēmumu sociālo atbildību un pienākumus un
24veicinot atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp ilgtspējīgu
25patēriņu un ražošanu,
26g) veidojot kopīgus pētniecības projektus izvēlētajās
27rūpniecības jomās un sadarbību spēju veidošanas projektos,
28tostarp saistībā ar standartiem un atbilstības novērtēšanas
29procedūrām, un tehniskajiem noteikumiem saskaņā ar abpusēju
30vienošanos.
1Transports
21. Puses vienojas sadarboties attiecīgās transporta politikas
3jomās, lai uzlabotu investīciju iespējas un preču un pasažieru
4pārvadājumus, veicinātu aviācijas un jūras pārvadātāju drošību un
5drošumu, risinātu jautājumus, kas saistīti ar transporta ietekmi
6uz vidi, un palielinātu savu transporta sistēmu efektivitāti.
72. Pušu sadarbības mērķis šajā jomā ir veicināt:
8a) informācijas apmaiņu par savu attiecīgo transporta
9politiku, noteikumiem un praksi, īpaši saistībā ar pilsētu un
10lauku transportu, jūras transportu, gaisa transportu, transporta
11loģistiku un vairākveidu transporta tīklu sasvstarpēju saslēgšanu
12un saderību, kā arī par ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu
13pārvaldību,
14b) viedokļu apmaiņu par Eiropas satelītnavigācijas sistēmām
15(jo īpaši Galileo), uzmanību pievēršot abpusēji izdevīgiem
16reglamentēšanas, rūpniecības un tirgus attīstības
17jautājumiem,
18c) dialoga turpināšanu gaisa transporta pakalpojumu jomā, lai
19nodrošinātu tiesisko noteiktību, izvairoties no nevajadzīgas
20kavēšanās saistībā ar spēkā esošiem divpusējiem gaisa satiksmes
21pakalpojumu nolīgumiem starp atsevišķām dalībvalstīm un
22Filipīnām,
23d) dialoga turpināšanu par gaisa satiksmes infrastruktūras
24tīklu un darbības uzlabošanu ātru, efektīvu, ilgtspējīgu un drošu
25pasažieru un preču pārvadājumu nodrošināšanai, veicinot
26konkurences tiesību piemērošanu un gaisa transporta nozares
27ekonomisku reglamentēšanu, lai atbalstītu regulējuma konverģenci
28un sekmētu uzņēmējdarbību, kā arī lai pētītu turpmākas attiecību
29attīstības iespējas gaisa transporta jomā. Būtu jāturpina
30veicināt sadarbības projektus gaisa transporta jomā, kuros ir
31ieinteresētas abas Puses,
32e) dialogu jūras satiksmes politikas un pakalpojumu jomā,
33īpašu uzmanību pievēršot jūras satiksmes nozares attīstītības
34sekmēšanai, tostarp, bet ne tikai:
35i) informācijas apmaiņai par normatīvajiem aktiem, kas
36attiecas uz jūras satiksmi un ostām,
37ii) neierobežotas piekļuves veicināšanai starptautiskiem jūras
38satiksmes tirgiem un darbībām komerciālos nolūkos, atturēšanās no
39kravas dalīšanas prasību ieviešanas, valsts režīma nodrošināšanas
40un vislielākā labvēlības režīma (MFN) garantēšanai kuģiem,
41ko ekspluatē otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, un
42attiecīgiem jautājumiem saistībā ar transporta pakalpojumiem
43"no durvīm līdz durvīm", kurā daļa maršruta tiek veikta
44pa jūru, ņemot vērā Pušu valsts tiesību aktus,
45iii) efektīvai ostu pārvaldībai un jūras satiksmes pakalpojumu
46efektivitātei un
47iv) sadarbības veicināšanai jūras satiksmes jomās, kurās ir
48ieinteresētas abas Puses, kā arī sadarbībai jūras darbaspēka,
49izglītības un apmācību jomā atbilstīgi 27. pantam,
50f) dialogu par transporta drošības, drošuma un piesārņojuma
51novēršanas standartu efektīvu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar
52jūras satiksmi, tostarp pirātisma apkarošanu, un gaisa transportu
53saskaņā ar attiecīgām starptautiskām konvencijām, kurām Puses ir
54pievienojušās, un standartiem, tostarp sadarbību attiecīgos
55starptautiskos forumos, lai nodrošinātu starptautisko
56noteikumu labāku izpildi. Tālab Puses veicinās tehnisko sadarbību
57un palīdzību jautājumos, kas saistīti ar pārvadājumu drošību,
58drošumu un vides aizsardzības apsvērumiem, tostarp - bet ne tikai
59- izglītību un apmācību jūrniecības un aviācijas jomā, meklēšanu
60un glābšanu, negadījumu un incidentu izmeklēšanu. Puses pievērsīs
61uzmanību arī videi nekaitīgu transporta veidu
62popularizēšanai.
1Zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība
21. Puses vienojas sadarboties zinātnes un tehnoloģiju jomā,
3ņemot vērā savus attiecīgos politiskos mērķus.
42. Šādas sadarbības mērķi ir:
5a) veicināt informācijas un zinātības apmaiņu zinātnes un
6tehnoloģiju jomā, īpaši attiecībā uz politikas un programmu
7īstenošanu, kā arī ar pētniecību un izstrādi saistītajā
8intelektuālā īpašuma tiesību jomā,
9b) sekmēt noturīgas attiecības un pētniecības partnerības
10starp Pušu zinātniskajām kopienām, pētniecības centriem,
11universitātēm un ražotājiem,
12c) sekmēt cilvēkresursu apmācību un spēju palielināšanu
13tehnoloģiju un pētniecības jomā.
143. Sadarbība izpaužas kā kopīgi pētniecības projekti un
15zinātnieku apmaiņa, tikšanās un apmācība, izmantojot
16starptautiskas apmācību un mobilitātes shēmas un apmaiņas
17programmas, cik vien iespējams, popularizējot pētniecības
18rezultātus, mācīšanos un apgūstot paraugpraksi. Puses var
19savstarpēji vienoties arī par citiem sadarbības veidiem.
204. Šo sadarbības pasākumu pamatā vajadzētu būt savstarpīguma,
21godīgas attieksmes un abpusēja izdevīguma principiem, un tiem
22būtu jānodrošina atbilstīga intelektuālā īpašuma aizsardzība.
23Jebkādus jautājumus saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām,
24kuri var rasties sadarbībā saskaņā ar šo nolīgumu, vajadzības
25gadījumā var apspriest starp attiecīgajām aģentūrām vai
26iesaistīto personu grupu pirms sadarbības pasākumu uzsākšanas, un
27tie var ietvert jautājumus, kas saistīti ar autortiesībām, preču
28zīmēm un patentiem, ievērojot Pušu attiecīgos normatīvos
29aktus.
305. Puses sekmē savu augstākās izglītības iestāžu, pētniecības
31centru un ražošanas nozaru, tostarp MVU iesaistīšanos šajā
32sadarbībā.
336. Puses vienojas pielikt visus centienus, lai palielinātu
34sabiedrības informētību par iespējām, ko sniedz attiecīgās
35sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā.
1Sadarbība informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā
21. Atzīstot, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
3(IKT) ir būtiska mūsdienu pasaules sastāvdaļa un ka tām ir
4svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses apņemas
5apmainīties ar viedokļiem par to politiku šajā jomā, lai
6veicinātu ekonomikas attīstību.
72. Sadarbība šajā jomā inter alia ietver:
8a) dalību kompleksā reģionālā dialogā par dažādiem
9informācijas sabiedrības aspektiem, jo īpaši politiku un normām
10elektronisko sakaru jomā, tostarp universāliem pakalpojumiem,
11licencēšanu un vispārējām atļaujām, kā arī par regulētājas
12iestādes neatkarību un efektivitāti, e-pārvaldi, pētniecību un
13pakalpojumiem, kurus nodrošina IKT izmantošana,
14b) Pušu un Dienvidaustrumu Āzijas tīklu (piemēram,
15TEIN) un pakalpojumu saslēgšanu un savietojamību,
16c) jauno un topošo tehnoloģiju standartizēšanu un izplatīšanu
17IKT jomā,
18d) pētniecības sadarbības veicināšanu IKT jomā saistībā ar
19abām Pusēm svarīgiem jautājumiem,
20e) dalīšanos paraugpraksē, cenšoties mazināt digitālo
21plaisu,
22f) stratēģiju un mehānismu izstrādi un īstenošanu saistībā ar
23IKT drošības aspektiem un kibernoziegumu apkarošanu,
24g) dalīšanos pieredzē par ciparu televīzijas ieviešanu, kā arī
25reglamentēšanas aspektiem, frekvenču pārvaldību un
26pētniecību,
27h) pasākumu veicināšanu un dalīšanos pieredzē par
28cilvēkresursu attīstību IKT jomā.
1Sadarbība tūrisma jomā
21. Ņemot vērā Pasaules Tūrisma organizācijas Pasaules Tūrisma
3ētikas kodeksu un ilgtspējas principus, kuri ir "Vietējās
4darba kārtības 21" pamatā, Puses tiecas uzlabot informācijas
5apmaiņu un izveidot paraugpraksi, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu
6un ilgtspējīgu tūrisma attīstību.
72. Abas Puses vienojas īstenot dialogu, lai veicinātu
8sadarbību, tostarp tehnisko palīdzību cilvēkresursu apmācībai un
9jaunu tehnoloģiju izstrādei galamērķiem atbilstīgi ilgtspējīga
10tūrisma principiem.
113. Puses vienojas attīstīt sadarbību saistībā ar dabas un
12kultūras mantojuma aizsardzību un tā potenciāla palielināšanu,
13mīkstinot jebkādu tūrisma atstātu negatīvu ietekmi un veicinot
14tūrisma nozares pozitīvu ieguldījumu vietējo kopienu ilgtspējīgā
15attīstībā, inter alia attīstot ekotūrismu, vienlaikus
16respektējot vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu integritāti un
17intereses, kā arī uzlabojot apmācību tūrisma nozarē.
1Sadarbība finanšu pakalpojumu jomā
21. Puses vienojas stiprināt sadarbību, lai pieņemtu
3saskaņotākus noteikumus un standartus un uzlabotu uzskaiti,
4revīzijas, uzraudzības un normatīvās sistēmas banku,
5apdrošināšanas un citās finanšu jomās.
62. Puses šajā saistībā atzīst tehniskās palīdzības un spēju
7palielināšanas pasākumu nozīmi.
1Laba nodokļu jomas pārvaldība
21. Lai stiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību,
3vienlaikus ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstīgu
4reglamentējošo sistēmu, Puses atzīst labas nodokļu jomas
5pārvaldības principus un tos īstenos. Tālab Puses atbilstīgi
6savai kompetences jomai uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu
7jomā, veicinās likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās
8pasākumus iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai.
92. Puses vienojas, ka šo principu īstenošana notiks jo īpaši
10saskaņā ar pašreizējiem vai nākotnes divpusējiem nolīgumiem
11nodokļu uzlikšanas jomā starp Filipīnām un dalībvalstīm.
1Veselības aizsardzība
21. Puses atzīst un apstiprina veselības aizsardzības ārkārtīgo
3svarīgumu. Tādēļ Puses vienojas sadarboties veselības
4aizsardzības jomā, aptverot tādus jautājumus kā veselības
5aizsardzības sistēmas reformēšana, galvenās infekcijas slimības
6un citi draudi veselībai, slimības, kas nav lipīgas, nolīgumus
7veselības aizsardzības jomā, lai uzlabotu veselības aizsardzību
8un veselības aizsardzības ilgtspējīgu attīstību, balstoties uz
9abpusēju izdevīgumu.
102. Sadarbību īsteno, izmantojot:
11a) programmas jomās, kas minētas šā panta 1. punktā,
12tostarp veselības aizsardzības sistēmu uzlabošanā, veselības
13aizsardzības pakalpojumu sniegšanā, reproduktīvās veselības
14pakalpojumu nodrošināšanā nabadzīgām un riskam pakļautām
15sievietēm un kopienām, veselības aizsardzības pārvaldībā, tostarp
16uzlabojot valsts līdzekļu pārvaldību, veselības aprūpes
17finansēšanā, veselības aizsardzības infrastruktūras un
18informācijas sistēmu, kā arī veselības pārvaldības jomā,
19b) kopīgus epidemioloģiskos un pārraudzības pasākumus, tostarp
20informācijas apmaiņu, kā arī sadarbību veselības apdraudējuma
21laicīgai profilaksei saistībā ar putnu un pandēmisko gripu un
22citām bīstamām infekcijas slimībām,
23c) slimību, kas nav lipīgas, profilaksi un kontroli,
24apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu
25dzīvesveidu, risinot problēmas saistībā ar galvenajiem veselību
26ietekmējošajiem faktoriem, piemēram, uzturu, narkomāniju,
27alkohola un tabakas atkarību, kā arī izstrādājot ar veselības
28aizsardzību saistītas pētniecības programmas, kā tas paredzēts
2939. pantā un veselības veicināšanas shēmās,
30d) starptautisko nolīgumu īstenošanas veicināšanu, piemēram,
31Vispārējo konvenciju par tabakas kontroli un Starptautiskos
32veselības noteikumus, kam Puses ir pievienojušās,
33e) citas programmas vai projektus, lai uzlabotu pakalpojumus
34veselības aizsardzības jomā un palielinātu cilvēkresursus
35veselības aizsardzības sistēmām un veselības aizsardzības
36apstākļiem saskaņā ar abpusēju vienošanos.
1Izglītība, kultūra, kultūru un reliģiju dialogs
21. Puses vienojas veicināt sadarbību izglītības, sporta,
3kultūras un reliģiju jomā, pilnībā ievērojot to dažādību, lai
4palielinātu savstarpējo izpratni un zināšanas par savām
5attiecīgajām kultūrām. Šim nolūkam Puses atbalstīs un veicinās
6savu kultūras iestāžu pasākumus.
72. Turklāt Puses vienojas sākt dialogu par abpusēji svarīgiem
8jautājumiem saistībā ar izglītības sistēmu modernizēšanu, tostarp
9jautājumiem, kas pieder pie galvenajām kompetences jomām un pie
10novērtēšanas līdzekļu attīstības, par etalonu nosakot Eiropas
11standartus.
123. Puses apņemas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu
13cilvēku personīgu saskarsmi izglītības, sporta un kultūras
14apmaiņas jomā, lai sekmētu reliģiju un kultūru dialogu un
15īstenotu kopīgas ierosmes dažādās kultūrsociālās jomās, tostarp
16kultūras mantojuma saglabāšanā, ievērojot kultūras daudzveidību.
17Šajā saistībā Puses arī apņemas turpināt atbalstīt Āzijas un
18Eiropas fonda, kā arī ASEM reliģiju dialoga pasākumus.
194. Puses vienojas apspriesties un sadarboties attiecīgos
20starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, UNESCO,
21lai darbotos kopīgo mērķu labā un veicinātu labāku izpratni
22saistībā ar kultūras daudzveidību un cieņu pret to. Šajā saistībā
23Puses vienojas arī sekmēt to, lai ratificētu un īstenotu
242005. gada 20. oktobrī pieņemto UNESCO
25Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un
26veicināšanu.
275. Turklāt Puses vel vairāk veicinās tādu pasākumu pieņemšanu,
28kas ir paredzēti, lai stiprinātu saiknes starp to attiecīgajām
29aģentūrām, kuras sekmē informācijas un zinātības apmaiņu starp
30ekspertiem, jauniešiem un gados jauniem darba ņēmējiem (skolas
31vecuma un vecākiem), un lai izmantotu attiecīgas programmas,
32piemēram, ERASMUS Mundus izglītības un kultūras jomā, kā
33arī abu Pušu uzkrātās pieredzes apmaiņu.
1Statistika
2Puses vienojas atbilstīgi esošai Eiropas Savienības un
3ASEAN sadarbībai statistikas jomā sekmēt spēju
4palielināšanu statistikas jomā, statistikas metožu un prakses
5saskaņošanu, tostarp saistībā ar statistikas datu vākšanu un
6izplatīšanu, tādējādi dodot tām iespēju abpusēji pieņemamā veidā
7izmantot statistiku inter alia par valsts uzskaites
8datiem, tiešajām ārvalstu investīcijām, informācijas sakariem un
9tehnoloģijām, preču un pakalpojumu tirdzniecību un, plašākā
10nozīmē, par jebkuru citu jomu, uz kuru attiecas šis nolīgums un
11kuru ir iespējams statistiski apstrādāt, ievācot datus, tos
12analizējot un izplatot.
13VII SADAĻA
14INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA
1Apvienotā komiteja
21. Puses vienojas saskaņā ar šo nolīgumu izveidot Apvienoto
3komiteju, kurā abas Puses pārstāv augstākie ierēdņi un kuras
4pienākums ir:
5a) nodrošināt šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu,
6b) noteikt prioritātes saistībā ar šā nolīguma mērķiem,
7c) sniegt ieteikumus šā nolīguma mērķu veicināšanai.
82. Apvienotā komiteja parasti sanāk ne retāk kā reizi divos
9gados, pārmaiņus Filipīnās un Eiropas Savienībā, dienā, par ko
10savstarpēji vienojas. Pusēm vienojoties, var rīkot arī Apvienotās
11komitejas ārkārtas sanāksmes. Apvienoto komiteju pārmaiņus vada
12viena vai otra Puse. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību
13nosaka, Pusēm savstarpēji vienojoties.
143. Apvienotā komiteja izveido specializētas apakškomitejas,
15kas darbojas jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un palīdz tai
16uzdevumu izpildē. Šīs apakškomitejas Apvienotajai komitejai katrā
17tās sanāksmē sniedz sīki izstrādātus ziņojumus par savu
18darbību.
194. Puses vienojas par to, ka Apvienotās komitejas pienākums ir
20arī pārraudzīt, lai pareizi darbotos visi nozaru nolīgumi vai
21protokoli, kas noslēgti vai kas var tikt noslēgti starp
22Pusēm.
235. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.
24VIII
25SADAĻA
26NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1Turpmākas attīstības klauzula
21. Puses ar abpusēju piekrišanu un pēc Apvienotās komitejas
3ieteikuma var paplašināt šā nolīguma darbības jomu, lai uzlabotu
4un papildinātu sadarbību, papildinot to ar nolīgumiem vai
5protokoliem par īpašām nozarēm vai darbībām.
62. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura no Pusēm var
7izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot
8vērā nolīguma piemērošanas gaitā gūto pieredzi.
1Sadarbības resursi
21. Lai sasniegtu nolīgumā noteiktos mērķus, Puses vienojas
3savu iespēju robežās un, ievērojot savus normatīvos aktus,
4piešķirt atbilstīgus resursus, tostarp finanšu resursus.
52. Puses īsteno finanšu palīdzības pasākumus saskaņā ar
6pareizas finanšu pārvaldības principiem un sadarbojas, lai
7aizsargātu savas finanšu intereses. Puses saskaņā ar to
8attiecīgajiem normatīvajiem aktiem veic efektīvus pasākumus, lai
9novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas
10pretlikumīgas darbības, inter alia savstarpēji palīdzot
11viena otrai jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Jebkurā
12turpmākā nolīgumā vai finanšu instrumentā, kuru noslēdz Pušu
13starpā, iekļauj īpašas finansiālās sadarbības klauzulas, kuras
14ietver pārbaužu veikšanu uz vietas, inspekcijas, kontroli un pret
15krāpšanu vērstus pasākumus, tostarp tādus, ko veic Eiropas Birojs
16krāpšanas apkarošanai (OLAF) un attiecīgas Filipīnu
17izmeklēšanas iestādes.
183. Puses mudina Eiropas Investīciju banku (EIB) turpināt
19darbību Filipīnās saskaņā ar tās procedūrām un finansēšanas
20kritērijiem, pamatnolīgumu starp EIB un Filipīnām un Filipīnu
21valsts tiesību aktiem.
224. Puses, ievērojot to attiecīgo finansēšanas kārtību un
23resursus, var izlemt paplašināt finanšu atbalsta sniegšanu
24sadarbībai jomās, uz ko attiecas šis nolīgums vai kas ir ar to
25saistītas. Šāda sadarbība attiecīgā gadījumā var ietvert tādas
26darbības kā, piemēram - bet ne tikai - spēju palielināšanas un
27tehniskās sadarbības ierosmes, ekspertu apmaiņa, pētījumu
28veikšana, tiesisko, tiesībaizsardzības un reglamentējošo sistēmu
29izveide, lai veicinātu pārredzamību un atbildību, kā arī citas
30darbības, par kurām Puses ir vienojušās.
1Citi nolīgumi
21. Neskarot Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas
3Savienības darbību attiecīgos noteikumus, šis nolīgums vai
4saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē Pušu
5pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos vai
6attiecīgā gadījumā noslēgt jaunus partnerības un sadarbības
7nolīgumus, to skaitā starp Filipīnām un atsevišķām
8dalībvalstīm.
92. Šis nolīgums neietekmē tādu saistību piemērošanu vai
10īstenošanu, ko Puses ir uzņēmušās vai uzņemsies attiecībās ar
11trešām personām.
1Saistību izpilde
21. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos
3pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu saistības saskaņā ar šo
4nolīgumu. Tās tiecas nodrošināt nolīgumā izklāstīto mērķu
5sasniegšanu.
62. Katra Puse var ziņot Apvienotajai komitejai par
7domstarpībām attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu vai
8interpretēšanu.
93. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda jebkuru no tās
10pienākumiem saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus
11pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumos
12saskaņā ar šā panta 5. punktu, tā sniedz Apvienotajai
13komitejai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama situācijas
14rūpīgai pārbaudei, lai rastu Pusēm pieņemamu risinājumu.
154. Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod tiem
16pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šādiem
17pasākumiem nekavējoties ziņo otrai Pusei un tos apspriež
18Apvienotajā komitejā, ja otra Puse to pieprasa.
195. Šā nolīguma pareizas interpretācijas un praktiskās
20piemērošanas labad Puses vienojas par to, ka ar jēdzienu
21"īpašas steidzamības gadījumi" šā panta 3. punktā
22saprot gadījumu, kad kāda no Pusēm izdarījusi būtisku nolīguma
23pārkāpumu. Nolīguma būtisks pārkāpums ir:
24a) atteikšanās no nolīguma, ja to nepieļauj starptautisko
25tiesību vispārējie noteikumi, vai
26b) nolīguma būtisku elementu, proti, 1. panta
271. punkta un 8. panta 2. punkta pārkāpums.
28Pirms pasākumu piemērošanas īpašas steidzamības gadījumos
29jebkura Puse var pieprasīt sasaukt steidzamu Pušu sanāksmi. Šāda
30pieprasījuma gadījumā 15 dienu laikā, ja vien Puses
31nevienojas par citu termiņu, kas nepārsniedz 21 dienu, rīko
32sanāksmi, lai rūpīgi izpētītu situāciju ar mērķi rast abām Pusēm
33pieņemamu risinājumu.
1Stāšanās spēkā un darbības termiņš
21. Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā mēneša dienā pēc dienas,
3kad pēdējā no Pusēm paziņo otrai par šim mērķim vajadzīgo
4juridisko procedūru pabeigšanu.
52. Šis nolīgums ir noslēgts uz pieciem gadiem. Tas tiks
6automātiski pagarināts uz turpmākajiem viena gada termiņiem, ja
7vien kāda no Pusēm sešus mēnešus pirms nākamā viena gada termiņa
8rakstiski nepaziņo otrai Pusei par savu nodomu šo nolīgumu
9nepagarināt.
103. Šo nolīgumu groza pēc Pušu vienošanās. Jebkādi grozījumi
11saskaņā ar šā panta 1. punktu stājas spēkā tikai pēc tam,
12kad pēdējā no Pusēm ir paziņojusi otrai Pusei par šim mērķim
13vajadzīgo juridisko procedūru pabeigšanu.
144. Puse var šo nolīgumu izbeigt, iesniedzot otrai Pusei
15rakstisku paziņojumu par vēlmi izbeigt nolīgumu. Izbeigšana
16stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi
17paziņojumu. Izbeigšana neattiecas uz projektiem, par kuriem ir
18panākta vienošanās vai kuri tiek īstenoti, un kuri saskaņā ar šo
19nolīgumu ir uzsākti pirms tā izbeigšanas.
1Autentiskais teksts
21. Nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru,
3čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu,
4maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu,
5somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un tas ir vienlīdz
6autentisks visās šajās valodās.
72. Sarunas par nolīgumu notika angļu valodā. Jebkuru jautājumu
8saistībā ar atšķirībām valodu versijās iesniedz Apvienotajai
9komitejai.
10Pnompeņā, divi tūkstoši divpadsmitā gada vienpadsmitajā
11jūlijā.
12Latvijas Republikas
13vārdā
14Edgars Rinkēvičs
15ārlietu ministrs
16Nolīguma kopiju un
17Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju
18parakstus apliecinājis nolīguma
19depozitārija pārstāvis
20L.Schiavo,
21ģenerāldirektors