4. pants

1SIA "Eko Osta"

2dominējošais stāvoklis

3Saskaņā ar KL 1.panta 1.punktu dominējošais stāvoklis ir

4"tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks

5(saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai

6šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

7konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

8darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

9klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".

10Dominējošs stāvolis ir uzņēmuma ekonomiska ietekme, kas ļauj

11tam attiecīgajā tirgū traucēt efektīvu konkurenci un līdz zināmai

12robežai rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un

13arī patērētājiem53.

144.1. RBP un SIA "Eko Osta" 11.11.2003.

15noslēdza Kopējās sadarbības līgumu, kas nosaka, ka līguma

16slēdzēji vienojas (*) Saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem SIA

17"Eko Osta" apņemas nodrošināt (*).

18RBP un SIA "Eko Osta" 31.03.2003. ir noslēgušas arī

19Līgumu par kuģu radīto naftas atkritumu un piesārņoto ūdeņu

20attīrīšanas kompleksa nomu un apsaimniekošanu, kura 1.2.punktā

21noteikts, ka (*) savukārt, minētā līguma 2.2.punkts nosaka, ka

22(*).

23Ievērojot minēto KP konstatē, ka RBP, noslēdzot iepriekš

24minētos līgumus ar SIA "Eko Osta", ir organizējusi kuģu

25radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu (Likuma par ostām

267.panta otrās daļas 6.punkts), kā ietvaros ir deleģējusi SIA

27"Eko Osta" tiesības Rīgas brīvostas teritorijā

28nodrošināt kuģu radīto naftas atkritumu un piesārņoto ūdeņu

29pieņemšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. SIA

30"Eko Osta" ir vienīgā komercsabiedrība Rīgas brīvostas

31teritorijā, kurai RBP ir nodevusi nomā attīrīšanas kompleksu un

32ir uzticējusi veikt kuģu radīto atkritumu attīrīšanu, pieņemot

33kuģu radītos atkritumus (t.sk. naftu saturošos) attīrīšanai

34diennakts režīmā.

354.2. Normatīvajā regulējumā esošās prasības nosaka, ka

36katrā ostā ostas pārvaldei ir jānodrošina

37(jāorganizē)54 kuģu radīto naftas atkritumu

38pieņemšana, bet nav noteikts, ka atkritumu, kas pieņemti no

39kuģiem, attīrīšana ir jāveic tajā pašā ostā. Latvijas mazajās

40ostās, piemēram, Skultes, Pāvilostas, Salacgrīvas ostā, tiek

41nodrošināta kuģu radīto naftas atkritumu pieņemšana no kuģiem,

42bet nav savu attīrīšanas iekārtu, un tādējādi minētie atkritumi

43no mazajām ostām pamatā tiek transportēti uz attīrīšanas

44iekārtām, kas atrodas tuvākajā lielajā ostā. Latvijas teritorijā

45ir trīs attīrīšanas iekārtas, kas var attīrīt naftu saturošos

46kuģu radītos atkritumus. Minētās attīrīšanas iekārtas atrodas

47trīs lielajās Latvijas ostās (Rīga, Ventspils, Liepāja). 5.tabulā

48ir atspoguļots minēto ostu attīrīšanas iekārtās pieņemtais kuģu

49radīto naftas atkritumu apjoms.

505.tabula

51A/s "Ventbunkers", Liepājas SEZ un SIA "Eko

52osta" attīrīšanas iekārtās pieņemtais kuģu radīto atkritumu

53apjoms

54Liepājas SEZ (saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases

55atkritumi)

56Ventbunkers saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases

57atkritumi)

58Eko osta saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases

59atkritumi)

602010.

613 224,4 / -

6217 485 / 1 102

6329 706 / 2 48455

6440 026,5656

652011.

664 620,1 / -

6720 880 / 2 808

6836 81057