4. pants

SIA "Eko Osta"

dominējošais stāvoklis

Saskaņā ar KL 1.panta 1.punktu dominējošais stāvoklis ir

"tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks

(saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai

šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".

Dominējošs stāvolis ir uzņēmuma ekonomiska ietekme, kas ļauj

tam attiecīgajā tirgū traucēt efektīvu konkurenci un līdz zināmai

robežai rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un

arī patērētājiem53.

4.1. RBP un SIA "Eko Osta" 11.11.2003.

noslēdza Kopējās sadarbības līgumu, kas nosaka, ka līguma

slēdzēji vienojas (*) Saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem SIA

"Eko Osta" apņemas nodrošināt (*).

RBP un SIA "Eko Osta" 31.03.2003. ir noslēgušas arī

Līgumu par kuģu radīto naftas atkritumu un piesārņoto ūdeņu

attīrīšanas kompleksa nomu un apsaimniekošanu, kura 1.2.punktā

noteikts, ka (*) savukārt, minētā līguma 2.2.punkts nosaka, ka

(*).

Ievērojot minēto KP konstatē, ka RBP, noslēdzot iepriekš

minētos līgumus ar SIA "Eko Osta", ir organizējusi kuģu

radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu (Likuma par ostām

7.panta otrās daļas 6.punkts), kā ietvaros ir deleģējusi SIA

"Eko Osta" tiesības Rīgas brīvostas teritorijā

nodrošināt kuģu radīto naftas atkritumu un piesārņoto ūdeņu

pieņemšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. SIA

"Eko Osta" ir vienīgā komercsabiedrība Rīgas brīvostas

teritorijā, kurai RBP ir nodevusi nomā attīrīšanas kompleksu un

ir uzticējusi veikt kuģu radīto atkritumu attīrīšanu, pieņemot

kuģu radītos atkritumus (t.sk. naftu saturošos) attīrīšanai

diennakts režīmā.

4.2. Normatīvajā regulējumā esošās prasības nosaka, ka

katrā ostā ostas pārvaldei ir jānodrošina

(jāorganizē)54 kuģu radīto naftas atkritumu

pieņemšana, bet nav noteikts, ka atkritumu, kas pieņemti no

kuģiem, attīrīšana ir jāveic tajā pašā ostā. Latvijas mazajās

ostās, piemēram, Skultes, Pāvilostas, Salacgrīvas ostā, tiek

nodrošināta kuģu radīto naftas atkritumu pieņemšana no kuģiem,

bet nav savu attīrīšanas iekārtu, un tādējādi minētie atkritumi

no mazajām ostām pamatā tiek transportēti uz attīrīšanas

iekārtām, kas atrodas tuvākajā lielajā ostā. Latvijas teritorijā

ir trīs attīrīšanas iekārtas, kas var attīrīt naftu saturošos

kuģu radītos atkritumus. Minētās attīrīšanas iekārtas atrodas

trīs lielajās Latvijas ostās (Rīga, Ventspils, Liepāja). 5.tabulā

ir atspoguļots minēto ostu attīrīšanas iekārtās pieņemtais kuģu

radīto naftas atkritumu apjoms.

5.tabula

A/s "Ventbunkers", Liepājas SEZ un SIA "Eko

osta" attīrīšanas iekārtās pieņemtais kuģu radīto atkritumu

apjoms

Liepājas SEZ (saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases

atkritumi)

Ventbunkers saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases

atkritumi)

Eko osta saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases

atkritumi)

2010.

3 224,4 / -

17 485 / 1 102

29 706 / 2 48455

40 026,5656

2011.

4 620,1 / -

20 880 / 2 808

36 81057