8. pants

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana

46 KL 13.panta pirmā daļa nosaka, ka jebkuram tirgus

dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts

jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā.

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties, kā

tas uzskaitīts KL 13.panta pirmās daļas 4.punktā. Proti, kā

"netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu

netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana

vai piemērošana".

47 Dominējošam tirgus dalībniekam ir jāpievērš īpaša uzmanība,

lai dominance netiktu izmantota ļaunprātīgi un tā rīcība tirgū

būtu objektīvi pamatota. Dominējošā stāvokļa izmantošana bez

objektīvas nepieciešamības vai attaisnojuma ir ļaunprātīga.

Objektīva nepieciešamība ir apstākļu kopums, kas saprātīgi

attaisno tirgus dalībnieka rīcību.23

8.1. Autoostu pakalpojumu maksas

noteikšanas normatīvais regulējums

48 Autoostu darbību regulē Noteikumi Nr.846. Šo noteikumu

24.punkts nosaka, ka autoostai jānodrošina šādi obligātie

pakalpojumi:

24.1. peronu izmantošanu un

informācijas izvietošanu uz perona par autobusu atiešanas laikiem

(peroni ir no kopējās ceļu satiksmes atdalītas autobusu

apstāšanās vietas pasažieru ērtai un drošai iekāpšanai autobusā

un izkāpšanai no autobusa);

24.2. informācijas sniegšanu par

autobusu kustības sarakstiem, braukšanas biļešu un citu

braukšanas dokumentu cenām, vietu skaitu un komforta līmeni

autobusā, citiem autoostas sniegtajiem pakalpojumiem un to cenām,

pasažieru un bagāžas pārvadāšanas kārtību un citu ar pasažieru

pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu informāciju;

24.3. iespēju iegādāties braukšanas

biļetes;

24.4. autoostā atrastās nozaudētās

bagāžas reģistrēšanu un glabāšanas organizēšanu;

24.5. iespēju izmantot sanitāro

mezglu, nodrošinot vietu bērnu pabarošanai un aprūpei;

24.6. autobusu stāvvietu pirms un

pēc reisa, kā arī starp reisiem autoostas teritorijā, ja

autoostas tehniskās iespējas to pieļauj.

49 No uzskaitītajiem autoostas obligāti sniedzamajiem

pakalpojumiem pārvadātājs izmanto 48.rindkopas 24.1. un

24.6.apakšpunktā noteiktos pakalpojumus (turpmāk - autoostas

infrastruktūras izmantošanas pakalpojumi), par kuriem

pārvadātājiem noteikta maksa par autobusu iebraukšanu autoostas

teritorijā. No Noteikumiem Nr.846 saprotams, ka pārējos autoostas

obligāti nodrošināmos pakalpojumus, tai skaitā biļešu

izplatīšanu, pārvadātājs var izvēlēties atkarībā no

nepieciešamības.

50 Noteikumu Nr.846 izpratnē autoostas ieņēmumus veido: (1)

ieņēmumi par autoostas pakalpojumu sniegšanu (piemēram, no

autobusu iebraukšanas maksas autoostas teritorijā), (2) citi

ieņēmumi, kas saistīti ar pasažieru apkalpošanu (piemēram,

bagāžas pakalpojumi, maksas uzziņas, maksa par biļešu

izplatīšanu). Noteikumi Nr.846 sniedz norādījumus tikai par to kā

autoostas nosaka maksu par iebraukšanu autoostas teritorijā un

maksu par biļešu izplatīšanu, bet neregulē maksas apmēru.

51 Noteikumu Nr.846 36.punkts nosaka formulu, pēc kuras

aprēķināma maksa par autobusa iebraukšanu autoostas teritorijā

(turpmāk - Iebraukšanas maksa):

Ck - maksa par

autoostas pakalpojumu izmantošanu konkrētai autobusu

kategorijai;

Ikop - ar

autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā saistītās izmaksas

(izmaksas veido, piemēram, personāla un sociālās izmaksas,

īpašuma uzturēšanas, ekspluatācijas un remonta izmaksas, pārējās

saimnieciskās darbības izmaksas, kas tieši nepieciešamas, lai

nodrošinātu autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā, un

nodokļi);

P - autoostas plānotā

peļņa nākamajā gadā par šo noteikumu 35.1

1.apakšpunktā minēto pakalpojumu (autobusa iebraukšanu autoostas

teritorijā) sniegšanu. Nosakot peļņu, ņem vērā autoostas sniegto

pakalpojumu kvalitāti un papildus sniegtos pakalpojumus;

Nsēdv -

plānotais pasažieru skaits gadā (plānoto reisu autobusu sēdvietu

summa gadā) atbilstoši pasūtītāja iesniegtajām autobusu

kategorijām reisu apkalpošanai;

AI - autobusa ietilpība

(sēdvietu skaits).

52 Secināms, ka Iebraukšanas maksa aprēķināma par vienu

autobusa sēdvietu un piemērojama atbilstoši sēdvietu skaitam

autobusā. Noteikumu Nr.846 38.punkts paredz, ka autobusu

iebraukšanu un stāvēšanu autoostas teritorijā ir tiesīgs izmantot

pasažieru pārvadātājs, kurš ar autoostu ir noslēdzis līgumu par

autoostas pakalpojumu izmantošanu.

53 Noteikumu Nr.846 36.1 punkts paredz, ka

maksa par biļešu izplatīšanu tiek noteikta, izmantojot šādu

formulu:

Btirdz - maksa

par biļešu izplatīšanu;

Itirdz- ar

biļešu izplatīšanu saistītās izmaksas (izmaksas veido, piemēram,

personāla un sociālās izmaksas, saimnieciskās darbības izmaksas,

tai skaitā izmaksas, kas tieši saistītas ar biļešu izplatīšanu,

pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojumu, un

nodokļi);

Ptirdz-

autoostas plānotā peļņa par šo noteikumu 35.1

2.apakšpunktā minēto pakalpojumu (biļešu izplatīšanu) sniegšanu.

Nosakot peļņu, ņem vērā autoostas sniegto pakalpojumu kvalitāti

un papildus sniegtos pakalpojumus.

Etirdz -

faktiskie biļešu ieņēmumi.

54 Noteikumu Nr.846 36.2 punkts paredz, ka maksu

par biļešu izplatīšanu autoosta aprēķina, ņemot vērā ieņēmumus no

faktiski pārdotajām biļetēm laikposmā, kas noteikts līgumā par

autoostas pakalpojumu izmantošanu.

55 Noteikumu Nr.846 37.1 punkts nosaka, ka maksu

par autoostas sniegtajiem pakalpojumiem var pārskatīt reizi gadā

un ka autoostas valdītājs līdz 1.septembrim informē visas

ieinteresētās personas, ja nākamajā gadā paredzēts mainīt maksu

par autoostas sniegtajiem pakalpojumiem.

56 Noteikumu Nr.846 34.punktā un 35.punktā ir noteikta

kārtība, kādā autoostām ir jānodala izmaksas, kas attiecas uz

autoostas pakalpojumiem, no citu saimnieciskās darbības veidu

izmaksām (tai skaitā nosaka izmaksu nesēju pakalpojumu tiešo un

netiešo izmaksu nodalīšanai), bet Noteikumi Nr.846 nenosaka pilnu

kārtību, kādā sadalāmas izmaksas starp autoostas pakalpojumiem.

No Noteikumiem Nr.846 var vienīgi secināt, ka izmaksas ir

paredzēts dalīt, piemēram, aprēķinot Iebraukšanas maksu un Biļešu

izplatīšanas maksu, aprēķinā tiek iekļautas ar konkrēto

pakalpojumu saistītās izmaksas (skatīt 51. un 53.rindkopās

izmaksu skaidrojumus). Noteikumos Nr.846 piemēru veidā

uzskaitītas izmaksas, kuras iekļaujamas ar autobusu iebraukšanu

autoostas teritorijā un ar biļešu izplatīšanu saistītajās

izmaksās (51. un 53.rindkopa).

57 Saskaņā ar Noteikumu Nr.846 12.punktu Satiksmes ministrijas

izveidotā komisija pārbauda autoostas noteiktās maksas par

autoostas sniegtajiem pakalpojumiem pārvadātājiem, vai tās ir

aprēķinātas, ievērojot Noteikumos Nr.846 iekļautās formulas

(rādītājus un prasības), bet komisijai nav uzdots pārbaudīt, kādā

apjomā un veidā un kas tieši tiek iekļauts izmaksās, kas tiek

izmantotas aprēķinā.

8.2. Iebraukšanas maksa

2014.gadā

58 RA pārņēma RAO valdījumā 01.07.2013., bet Satiksmes

ministrijas autoostu reģistrā RA kā RAO valdītājs tika reģistrēta

20.11.2013.sup>24 Saskaņā ar Noteikumu Nr.846 6.punktu,

mainoties autoostas valdītājam, autoostu pārreģistrē 20 darbdienu

laikā pēc autoostas valdītāja maiņas.

RAO pārreģistrēšana aizņēma ilgāku laiku, jo:

● RA sākotnēji (04.07.2013.) nebija iesniegusi visus

Noteikumos Nr.846 norādītos dokumentus (nebija iesniegta Valsts

ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu nomaksu un attiecīgās

pašvaldības lēmums par autoostas izvietojumu).

● Satiksmes ministrija 20.08.2013. atlika lēmumu par RAO

reģistrāciju, pamatojot ar ierosināto tiesvedību (RAP 08.08.2013.

iesniedza Administratīvajā rajona tiesā Pieteikumu par Rēzeknes

pilsētas domes lēmumu par autoostas izvietojuma atzīšanu par

prettiesisku un tā atcelšanu).

● 13.09.2013. Satiksmes ministrija atlika RAO reģistrāciju,

pamatojoties uz to, ka RAO pasažieru iekāpšanas/izkāpšanas

platformu neesamība neatbilst Noteikumu Nr.846 15.3.apakšpunktam

(autoostai jānodrošina Noteikumu Nr.846 24.punktā uzskaitītie

obligātie pakalpojumi).

● Satiksmes ministrija 09.10.2013. saņēma informāciju no RA

par iekāpšanas/izkāpšanas platformu izbūves darbu pabeigšanu, kā

arī 28.10.2013. saņēma apstiprinājumu no Rēzeknes novada domes

par to, ka darbi ir pabeigti.

59 Laika periodā no 01.07.2013. līdz 20.11.2013., kad RA vēl

nebija reģistrēta kā RAO valdītājs un arī vēlāk, kad notika

līgumu ar pārvadātājiem slēgšanas process, pārvadātāji varēja

izmantot RAO infrastruktūru bez maksas, jo MARNO apņēmās

pārvadātājiem nodrošināt bezmaksas iebraukšanu RAO periodā līdz

RA autoostas licences saņemšanai, kas dod tiesības sniegt

autoostas pakalpojumus.25 Iebraukšanas maksu RA sāka

piemērot visiem pārvadātājiem no 01.01.2014. Iebraukšanas maksa

iekļauta ar 10 pasažieru pārvadātājiem noslēgtajos līgumos. Ar

diviem pārvadātājiem - Norma-A un RAP - RA nenoslēdza

līgumus, jo to nevēlas Norma-A un RAP, tomēr tiem nav liegta

iebraukšana RAO. Visiem 10 pasažieru pārvadātājiem

attiecīgajās autobusu kategorijās RA piemērojusi vienādu

Iebraukšanas maksu.26 RA noteiktā maksa no 01.01.2014.

redzama tabulā Nr.1.

Tabula Nr.1

RA un

pārvadātāju līgumos noteiktā Iebraukšanas maksa no 01.01.2014.

līdz 31.12.2014.

Autobusu kategorija (sēdvietu

skaits)

Maksa (EUR)

Līdz 22

3,00

23 - 40

5,00

41 - 55

5,60

virs 55

8,25

Avots: RA iesniegtā informācija27

8.2.1. Iebraukšanas maksas 2014.gadā

aprēķins

60 RA 2013.gada novembrī28 veica 2014.gadā

piemērojamās Iebraukšanas maksas aprēķinu. Atbilstoši RA

norādītajam RA tās ir noteikusi, pamatojoties uz Noteikumu Nr.846

formulu. Iebraukšanas maksas aprēķinā (formulā) RA izmantoja

šādus lielumus:

1) Ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā saistītās

izmaksas Ikop= 217 828 EUR

2) Autoostas plānotā peļņa P = 12 000 EUR

3) Plānotais pasažieru skaits gadā Nsēdv=

1 403 504

4) Autobusu ietilpības (sēdvietu skaitu) atbilstoši tabulai

Nr.2.

Tabula Nr.2

Autobusu

kategorijas un atbilstošās autobusu ietilpības

Autobusu kategorija (sēdvietu

skaits)

Autobusu kategorijas

apzīmējums

AI (autobusa ietilpība)

līdz 22

C<22

18,5

23 - 40

C23-40

30,5

41 - 55

C41-55

49

virs 55

C>55

55

Avots: RA sniegtā informācija29

61 Iebraukšanas maksas aprēķins, pamatojoties uz Noteikumu

Nr.846 formulu, ir šāds:

62 RA aprēķinātās maksas par dažādu kategoriju autobusu

iebraukšanu RAO 2014.gadam redzamas tabulā Nr.3.

Tabula Nr.3

RA aprēķinātā

maksa par dažādu kategoriju autobusu iebraukšanu RAO

2014.gadā

Autobusu kategorija (sēdvietu

skaits)

Saskaņā ar Noteikumu Nr.846

formulu aprēķinātā maksa (EUR)

Līdz 22

3,03

23 - 40

4,99

41 - 55

8,00

virs 55

9,00

Avots: RA sniegtā informācija30

63 Tomēr RA pārvadātājiem nepiemēroja tabulā Nr.3 norādītās

maksas. RA 30.04.2014. vēstulē Nr.12 IZ/04-2014 skaidro, ka

Satiksmes ministrijas sapulcē 04.07.2013. tika panākta vienošanās

par to, ka pēc RA reģistrācijas par RAO valdītāju Iebraukšanas

maksa 2014.gadā nepārsniegs 2013.gada līmeni.

64 Pirms RA 2013.gadā RAO valdītājs bija RAP. Izvērtējot RAP

sniegto informāciju par periodā no 01.01.2012. līdz 30.06.2013.

piemēroto Iebraukšanas maksu31 (skatīt tabulu Nr.4),

konstatējams, ka 2014.gadā atbilstošajās kategorijās Iebraukšanas

maksa ir noteikta tāda pati vai tuvu RAP iepriekšējā gadā

noteiktajai Iebraukšanas maksai (skatīt tabulu Nr.1). Tādēļ tajās

autobusu kategorijās, kurās RA aprēķinātā maksa pārsniedza no

01.01.2012. līdz 30.06.2013. noteikto maksu, attiecīgi autobusiem

ar 41 līdz 55 sēdvietu skaitu un sēdvietu skaitu virs 55, tā tika

samazināta (skatīt tabulu Nr.1, Nr.2 un Nr.3).

Tabula Nr.4

RAP pasažieru

pārvadātājiem piemērotā (līgumos noteiktā) maksa par dažādu

kategoriju autobusu iebraukšanu RAO no 01.01.2012. līdz

30.06.2013.

Autobusu kategorija (sēdvietu

skaits)

Iebraukšanas maksa (LVL)

Iebraukšanas maksa (EUR)*

Līdz 22

2,10

2,99

23 - 40

3,50

4,98

41 - 55

3,95

5,62

virs 55

5,80

8,25

* - pārrēķināšanai no LVL uz EUR izmantots Latvijas Bankas

kurss 0.702804 LVL = 1 EUR

Avots: RAP sniegtā informācija32

8.2.2.

Iebraukšanas maksu veidojošo izmaksu, to pamatotības

izvērtējums

65 Attiecībā uz autoostu pakalpojumiem Noteikumu Nr.846

35.punkts paredz, ka izmaksas nodala, attiecinot tiešās izmaksas

pret plānoto reisu skaitu, ko pieprasījuši pasūtītāji, kuri

pārvadātājiem piešķīruši tiesības sniegt sabiedriskā transporta

pakalpojumus (šajā gadījumā - ATD), bet vispārējās (netiešās)

izmaksas sadala starp saimnieciskās darbības veidiem, attiecinot

pret tajos gūtajiem ienākumiem, un netiešo izmaksu daļu, kas

noteikta par pakalpojumu sniegšanu sabiedriskā transporta

pakalpojumu jomā, attiecinot pret plānoto reisu skaitu.

66 Noteikumos Nr.846 norādīts, ka, nosakot Iebraukšanas maksu,

jāņem vērā ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā saistītās

izmaksas (Ikop) un, nosakot maksu par biļešu

izplatīšanu, jāņem vērā ar biļešu izplatīšanu saistītās izmaksas

(Itirdz), precīzi neatrunājot kādā veidā autoostas

izmaksas nodalāmas un attiecināmas uz katru pakalpojumu.

67 No Satiksmes ministrijas un ATD pārstāvju sniegtās

informācijas33 KP secina, ka autoostām nav noteikta

izmaksu attiecināšanas kārtība uz konkrētiem autoostas

pakalpojumiem, izņemot, ja tas precīzi atrunāts Noteikumos

Nr.846. Tādējādi KP secina, ka autoostu pārvaldītājiem ir rīcības

brīvība, attiecinot izmaksas uz autoostas infrastruktūras

izmantošanas pakalpojumu (Iebraukšanas maksas aprēķinu).

68 KP secina, ka 2014.gada Iebraukšanas maksas aprēķināšanai

par pamatu ņemti 2013.gadā faktiskie izdevumi un noslēgto līgumu

līgumsummas, kas piemērojamas 2014.gadā.

69 RA plānotās kopējās RAO izmaksas - 226 963,55 EUR uz

2014.gadu veido:

1) RAO uzturēšanas izdevumi 125 844,00 EUR;

2) personāla izmaksas 70 444,00 EUR;

3) sociālās nodevas un izmaksas 16 672,96 EUR;

4) pamatlīdzekļu nolietojums 2 471,60 EUR;

5) pārējie saimnieciskās darbības izdevumi 8 100,00

EUR;

6) administrācijas izdevumi 3 435,00 EUR.

70 RA 10.09.2014. vēstulē Nr.24 IZ/09-2014 skaidro, ka RA

saimniecisko darbību RAO sāka veikt no 01.07.2013. un pirms

2014.gada Iebraukšanas maksas noteikšanas tai nebija iepriekšēja

pieredze kā autoostas valdītājam, tādēļ plānotās kopējās izmaksas

uz 2014.gadu tika aprēķinātas, ņemot vērā 2014.gadā plānotos ēkas

un stāvlaukuma rekonstrukcijas darbus un 2013.gada pusgada

faktiskos izdevumus, papildus paredzot izdevumu palielinājumu

plānotajiem infrastruktūras atjaunošanas darbiem autoostas

sniegto pakalpojumu uzlabošanai.

71 Turpmāk KP izvērtē katru no Iebraukšanas maksas aprēķinā

izmantotajiem lielumiem, to veidu un apjomu pamatotību

2014.gadā:

1) Biļešu izplatīšanas pakalpojuma maksas nenodalīšanu;

2) Autobusu ietilpības maiņas korekcijas un papildu

informācijas izvietošanas pakalpojumu izmaksu nenodalīšanu;

3) RAO uzturēšanas izdevumu, t.sk. ēkas un stāvlaukuma

rekonstrukcijas, nomas maksas, elektrības, autoostas laukuma

uzkopšanas, atkritumu izvešanas, ūdens un kanalizācijas un

apsardzes izdevumu pamatotību;

4) Personāla izmaksu pamatotību;

5) Sociālās nodevas un izmaksu pamatotību;

6) Pamatlīdzekļu nolietojuma pamatotību;

7) Pārējo RAO administrācijas un saimnieciskās darbības

izdevumu pamatotību;

8) Tualetes, bagāžas glabāšanas un ar sabiedrisko transportu

nesaistītu telpu uzturēšanas izmaksu nodalīšana.

Biļešu izplatīšanas pakalpojuma

izmaksu nenodalīšana

72 Izmaksas attiecībā uz biļešu izplatīšanas pakalpojumu RA

atsevišķi nenodala, un tās visas ir attiecinātas uz

infrastruktūras pakalpojumu (Iebraukšanas maksas aprēķinu). RA

norāda, ka būtu iespējams ieņēmumus no biļetēm atskaitīt no

infrastruktūras izmaksām (tādā pat veidā kā 133.rindkopā minētos

ieņēmumus no tualetes izmantošanas, bagāžas glabātuves, telpu

izīrēšanas). Tomēr ieņēmumus no biļetēm RA neatskaita no

izmaksām, kas tiek attiecinātas uz Iebraukšanas maksas

aprēķinu.

73 Rezultātā 2014.gadā visi pārvadātāji kādā daļā sedz biļešu

izplatīšanas izmaksas (Iebraukšanas maksa ir palielināta par

izmaksu daļu, kas būtu attiecināma uz biļešu izplatīšanu), lai

gan pakalpojumu neizmanto.

74 Saskaņā ar RA pārstāvja norādīto, 2013.gada aprīlī RA

biļešu izplatīšanas pakalpojumu izmantoja tikai divi pasažieru

pārvadātāji. RA pārstāvis 19.05.2014. sarunu protokolā norādīja,

ka pašreiz ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir 50 - 60 EUR

mēnesī, ko veido maksa 10% apmērā no pārdoto biļešu summas.

Saprotams, ka RA vēlas norādīt, ka ar biļešu tirdzniecību

saistītās tiešās izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi no biļešu

tirdzniecības, un visu tiešo un papildus arī netiešo izmaksu

attiecināšanas uz biļešu tirdzniecību gadījumā maksa par biļešu

tirdzniecību būtu augsta.

75 KP nav pilnīga informācija par izmaksām, kas attiecināmas

uz biļešu izplatīšanas pakalpojumu. Tomēr, ņemot vērā RA

norādītās darba algas (tai skaitā arī darba devēja sociālās

nodevas un riska nodevas) kasieriem, biļešu drukas izmaksas, un

biļešu tirdzniecībai nepieciešamo pamatlīdzekļu nolietojuma

izmaksas, kas būtu uz biļešu izplatīšanu tieši attiecināmās

izmaksas un, proporcionāli ieņēmumiem aprēķinot netiešās izmaksas

(netiešo izmaksu pieskaitījuma likme iegūta, attiecinot biļešu

ieņēmumus pret kopējo izmaksu summu (217 828 EUR), no kurām

atskaitītas iepriekš uzskaitītās tiešās izmaksas, un, izmantojot

šo likmi iekļaujamo netiešo izmaksu apjoma noteikšanai), KP

secina, ka, piemērojot Noteikumu Nr.846

36.1 punktā noteikto formulu biļešu tirdzniecības

tarifa aprēķināšanai biļešu tirdzniecības maksa pārsniegtu vismaz

20% no pārdoto biļešu summas.

76 Izvērtējot 75.rindkopā norādīto aprēķinu, KP secina, ka

apstākļos, kuros normatīvais regulējums nosaka obligātu prasību

autoostām nodrošināt iespēju iegādāties braukšanas biļetes, bet

vienlaicīgi paredz arī iespēju pārvadātājiem izvēlēties, vai

iegādāties biļešu izplatīšanas pakalpojumu autoostā, neliela

pakalpojumu izmantotāju skaita gadījumā biļešu izplatīšanas maksa

var būt ievērojama, ja uz biļešu izplatīšanas maksas aprēķinu

attiecina tiešās un netiešās izmaksas atbilstoši Noteikumiem

Nr.846 un vispārpieņemtai praksei. Augstas biļešu izplatīšanas

pakalpojuma maksas gadījumā pārvadātāji nebūtu motivēti izmantot

biļešu izplatīšanas pakalpojumu autoostā un autoosta nevarētu

segt izmaksas, ko rada normatīvā regulējuma prasības (nodrošināt

iespēju iegādāties braukšanas biļetes) izpilde. Tādēļ izmaksu

iekļaušana Iebraukšanas maksas aprēķinā un to attiecināšana arī

uz tiem pārvadātājiem, kas neizmanto biļešu izplatīšanas

pakalpojumu, ir objektīvi nepieciešama, lai segtu izmaksas. Tomēr

pamatoti ir attiecināt tikai tās izmaksas, kuras RA objektīvi

nevar segt ar biļešu izplatīšanas maksu. Tādēļ RA bija jāsamazina

uz Iebraukšanas maksu attiecināmās izmaksas vismaz ienākumu par

biļešu izplatīšanu apmērā.

77 Tā kā RA nesamazina uz Iebraukšanas maksu attiecināmās

izmaksas ienākumu par biļešu izplatīšanu apmērā, tad RA paredzēja

2014.gadā ar Iebraukšanas maksu segt visas biļešu izplatīšanas

pakalpojuma izmaksas.

Autobusu ietilpības maiņas

korekcijas un papildus informācijas izvietošanas pakalpojumu

izmaksu nenodalīšana

78 Starp RA un pārvadātājiem noslēgtajos līgumos par autoostas

pakalpojumu sniegšanu ir noteikta atsevišķa maksa (1) par

autobusu ietilpības maiņas korekciju un (2) papildus

informācijas pasažieriem izgatavošanu un izvietošanu uz 15 dienām

RAO informatīvajos stendos.

79 RA bija noteicis, ka no 01.01.2014. maksa par autobusu

ietilpības maiņas korekciju būs 0,70 EUR par viena reisa

maiņu, un maksa par papildus informācijas pasažieriem

izgatavošanu un izvietošanu uz 15 dienām RAO informatīvajos

stendos būs 2,80 EUR par katru maršruta reisu.

80 RA 30.04.2014. vēstulē Nr.12IZ/04-2014 attiecībā uz

Iebraukšanas maksas aprēķinā izmantoto izmaksu sadalījumu un

aprēķināšanas metodiku norāda, ka RA sniedz tikai ar sabiedrisko

transportu saistītus pakalpojumus un tāpēc visas izmaksas tiek

attiecinātas uz RAO kopējām uzturēšanas un pārvaldīšanas izmaksām

(aprēķina nolūkiem no kopējām izmaksām tiek atņemti ieņēmumi no

sabiedriskās tualetes, bagāžas glabāšanas un telpu īres), tādēļ

secināms, ka par autobusu ietilpības maiņas korekciju un papildus

informācijas pasažieriem izgatavošanu un izvietošanu uz 15 dienām

RAO informatīvajos stendos izmaksas tiek segtas ar Iebraukšanas

maksu.

81 KP secina, ka uz autobusu ietilpības maiņas korekcijas un

papildus informācijas izvietošanas pakalpojumiem tiešo izmaksu

nodalīšana var būt ierobežota, kā arī maksas par minētajiem

pakalpojumiem noteikšana var būt balstīta uz citiem principiem,

tai skaitā, nosakot maksu zemāku, nekā attiecināmās tiešās un

netiešās izmaksas. Tādēļ ir pamatoti, ka kopējās izmaksas, kas

attiecinātas uz Iebraukšanas maksu, tiek samazinātas par

ieņēmumiem no minētajiem pakalpojumiem.

82 Tā kā RA nesamazina uz Iebraukšanas maksu attiecināmās

izmaksas ienākumu par autobusu ietilpības maiņas korekciju un

papildus informācijas pasažieriem izgatavošanu un izvietošanu uz

15 dienām RAO informatīvajos stendos apmērā, tad RA ar

Iebraukšanas maksu 2014.gadā paredzēja segt visas minēto

pakalpojumu izmaksas.

Plānotie RAO uzturēšanas

izdevumi

83 RA plānoto RAO uzturēšanas izdevumu sadalījumu 2014.gadam

skatīt tabulu Nr.5.

Tabula Nr.5

RA plānotie RAO

uzturēšanas izdevumi 2014.gadam

Izmaksu postenis

Summa (EUR)

Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas

izdevumi

75 260

Nomas maksa

35 200

Elektrības izdevumi

11 000

Autoostas laukuma uzkopšanas izdevumi

3 000

Atkritumu izvešanas izdevumi

684

Ūdens un kanalizācijas izdevumi

500

Apsardzes izdevumi

200

Kopā

125 844

Avots: RA sniegtā informācija34

Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas

izdevumi

84 Pēc RA norādītā RAO ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas

darbu izmaksas 75 260 EUR tika paredzētas, pamatojoties uz

RA un būvuzņēmēja SIA "V.J.M. BŪVE" 14.10.2013.

pasūtījuma līgumu Nr.1-10/13 par RAO ēkas rekonstrukcijas

veikšanu (turpmāk - Rekonstrukcijas līgums) 67 958,72 EUR

apmērā, paredzot arī iespējamās papildu

izmaksas.35

85 KP secina, ka RA izmaksu posteni dēvē par "Ēkas un

stāvlaukuma rekonstrukcijas izmaksas", bet tajā ir iekļautas

tikai RAO ēkas rekonstrukcijas izmaksas un tai paredzētie papildu

izdevumi.

86 RA 20.10.2014. vēstulē Nr.27 IZ/10-2014 norādījusi, ka RAO

ēkas rekonstrukcijas izmaksas plānoja segt no saviem finanšu

līdzekļiem.

87 Izvērtējot 84.- 86.rindkopā norādīto, KP secina, ka RA ir

noskaidrojusi RAO ēkas rekonstrukcijas izmaksas pirms vēl bija

izstrādāts Rekonstrukcijas projekts un to bija akceptējusi

Rēzeknes pilsētas domes būvvalde. Pat, ja RA bija noslēgusi

Rekonstrukcijas līgumu, Rekonstrukcijas projektu pasūtīja un

apmaksāja MARNO un Finance, nevis RA. Rekonstrukcijas projekta

dokumentos MARNO un Finance ir norādīti kā ēkas rekonstrukcijas

projekta izstrādāšanas pasūtītāji un būvniecības ierosinātāji.

Pēc KP lūguma36 RA nav varējusi iesniegt Nomas līgumos

noteikto rakstisko saskaņojumu ar MARNO un Finance par RAO ēkas

rekonstrukciju. Tāpat Nomas līgumi neparedz RA pienākumu veikt

RAO ēkas rekonstrukciju, lai gan Rēzeknes pilsētas dome ir

uzdevusi MARNO sakārtot RAO ēkas fasāžu un ārējo konstrukciju

stāvokli līdz 01.09.2012. un 12.09.2014. ar lēmumu Nr.776

(protokols Nr.39) uzlikusi MARNO piespiedu naudu 150 EUR apmērā,

lai nodrošinātu pienākuma izpildi.37 Minētais rada

skaidru priekšstatu, ka nav nodalāms rekonstrukcijas veicējs, kā

arī rekonstrukcijas izmaksu iekļaušanas pamatotība ir

apšaubāma.

88 Rēzeknes pilsētas dome ar 03.05.2012. vēstuli

Nr.3.2.-19/753 uzdeva MARNO līdz 01.07.2012. sakārtot RAO

teritoriju un atjaunot asfaltbetona segumu, bet līdz 01.09.2012.

sakārtot RAO ēkas fasāžu un ārējo konstrukciju stāvokli.

89 Saskaņā ar RA sniegto informāciju 20.10.2014. vēstulē

Nr.27IZ/10-2014 teritorijas sakārtošanas darbi (tai skaitā

asfalta ieklāšana RAO teritorijā, peronu bruģēšanas darbi) tika

uzsākti pirms RA kļuva par RAO nomnieku (01.07.2013.). Šos darbus

organizēja RAO īpašnieki MARNO un Finance, un tie tika finansēti

no MARNO līdzekļiem, ko apstiprina 05.08.2013. rēķins

Nr.VJM/05/08/13, saņemts no SIA "V.J.M. BŪVE",

04.10.2013. rēķins-faktūra Nr.13200, saņemts no SIA

"Jēkabpils PMK", un 24.07.2013. pavadzīme Nr.SIG105987,

saņemta no SIA "SIGNUM".

90 01.07.2013. RA noslēdza nomas līgumu Nr.01/07-2013 ar MARNO

un 01.07.2013. RA noslēdza nomas līgumu Nr.01/07-2013_1 ar

Finance (turpmāk - Nomas līgumi), kas paredzēja nekustamā īpašuma

Latgales ielā 17, Rēzeknē (RAO) iznomāšanu.

91 Nomas līgumu 5.7.punktā noteikts, ka nomnieks nedrīkst bez

rakstiskas iznomātāja piekrišanas veikt īpašuma kapitālo remontu,

rekonstrukciju, pārbūvi u.tml. 26.09.2013. gan MARNO, gan Finance

ar RA noslēdza Vienošanos Nr.1 pie Nomas līgumiem. Vienošanās

1.punkts (identiski abās vienošanās) nosaka: "Gadījumā,

ja Īpašumā [..] ir nepieciešams [..] veikt kosmētisko un/vai

tekošo remontu, vai iekārtu, sistēmu, elementu, ierīču maiņu vai

iznomātajām Īpašumam pieguļošās teritorijas labiekārtošanu,

Nomnieks apņemas patstāvīgi veikt šīs darbības [..] un segt šīs

izmaksas bez papildus saskaņošanas ar Iznomātāju."

Vienošanās 2.punktā noteikts, ka "nomniekam ir tiesības

veikt Īpašuma kapitālo remontu, ietverot visus pārveidojumus,

rekonstrukcijas, pārbūves un atjaunošanas darbus tikai atbilstoši

saskaņotajam projektam un pēc rakstiskas saskaņošanas ar

Iznomātāju."38

92 14.10.2013. RA noslēdza Rekonstrukcijas līgumu ar SIA

"V.J.M. Būve", kas paredz RAO ēkas rekonstrukciju.

Rekonstrukcijas līguma 3.1.punkts nosaka, ka veicamo darbu un

materiālu vērtība un tās samaksas kārtība ir norādīta

Rekonstrukcijas līguma pielikumā "Darbu tāme", kas ir

neatņemama līguma sastāvdaļa. Rekonstrukcijas līguma pielikums

"Darbu tāme" paredz RAO ēkas fasādes un jumta remontu,

logu un durvju nomaiņu. Izvērtējot Rekonstrukcijas līguma

pielikumu "Darbu tāme", KP konstatē, ka tas nesatur

noteikumus par samaksas kārtību. Rekonstrukcijas līguma

2.5.punkts nosaka, ka rekonstrukcijas izpildes termiņš tiek

saskaņots un apstiprināts kopā ar līguma pielikumu "Darbu

tāme".

93 Pamatojoties uz Rēzeknes pilsētas būvvaldes plānošanas un

arhitektūras 02.12.2013. uzdevumu Nr.3.12.1.8/69, 2014.gada

sākumā MARNO un Finance pasūtīja

AS "Komunālprojekts" RAO ēkas rekonstrukcijas

tehniskā projekta "Autoostas ēkas rekonstrukcija Latgales

ielā 17, Rēzeknē" izstrādi (turpmāk - Rekonstrukcijas

projekts),39 ko paši arī apmaksāja. Saskaņā ar

Rekonstrukcijas projektu RAO ēkai ir jāveic ēkas fasādes

atjaunošanas darbi un jumta konstrukciju renovācija, kā arī

jāveic sabiedriskās tualetes pārbūve.

94 Rekonstrukcijas projektu 28.05.2014. akceptēja Rēzeknes

pilsētas domes būvvalde.

95 Salīdzinot Iebraukšanas maksas aprēķinā iekļauto (EUR

75 260) un Rekonstrukcijas līgumā norādīto summu

67 958,72 EUR, secināms, ka 2014.gada Iebraukšanas maksas

aprēķināšanai RA ir iekļāvusi par 7301,28 EUR vairāk nekā

Rekonstrukcijas līguma tāmē norādītā summa. RA ir vienīgi

norādījusi, ka paredzēja iespējamus papildu izdevumus, bet nav

varējusi pamatot šādu papildu izdevumu iekļaušanu.

96 Visas RAO ēkas rekonstrukcijas izmaksas RA ir paredzējusi

segt viena gada laikā un tās visas attiecinājusi uz 2014.gada

Iebraukšanas maksas aprēķinu. Šādi RA var rīkoties vienīgi tādēļ,

ka tai, atrodoties dominējošā stāvoklī autoostas infrastruktūras

izmantošanas pakalpojuma tirgū Rēzeknē, piemīt tirgus vara. Lai

nodrošinātu konkurētspējīgu cenu par autobusu iebraukšanu

RAO teritorijā konkurences apstākļos, RA būtu jāsedz

izmaksas pakāpeniski.

97 RA paredzētās rekonstrukcijas izmaksas ir 33% no RA plānotā

2014.gada apgrozījuma, kas klasificējami kā ilgtermiņa

ieguldījumi. Saskaņā ar ekonomistu H.Bierman, Jr. un

S.Smidt40 aprakstīto vispārpieņemto ieguldījumu

loģiku, šādi ilgtermiņa ieguldījumi konkurences apstākļos būtu

jāatgūst vairāku gadu laikā, jo pretēja gadījumā neproporcionāls

cenas pieaugums sekmētu klientu aizplūšanu un secīgu tirgus

daļas, kā arī ienākošās finanšu plūsmas sarukumu. Ieguldījumu

atmaksa veidojas no ieguldījumu radītā labuma, kurš tiek

integrēts sniedzamajos pakalpojumos, kas ļauj uzņēmumam

paaugstināt pakalpojumu cenu uz kvalitātes uzlabojuma rēķina un

konsekventi iegūt papildu ieņēmumus. Saskaņā ar ieguldījumu

veikšanas ekonomisko loģiku, jebkuras investīcijas sāk atgūt pēc

investīciju faktiskās veikšanas, jo jebkuri ekonomiskie aprēķini

par investīciju atmaksāšanās laiku tiek balstīti uz investīciju

apjomu un paredzamajiem nākotnes ieņēmumiem, kurus radījušas šīs

investīcijas.

98 Pēc KP veiktajiem aprēķiniem, ja pieņem, ka RA turpinātu

darboties ar 12 000 EUR peļņu gadā (tagadnes izteiksmē), kā

tas ir norādīts Iebraukšanas maksas aprēķinos, RA investīciju

nominālais apjoms 75 200 EUR apmērā atmaksātos 6,3

gados41. Strādājot konkurences apstākļos, uzņēmums

varētu veidot uzkrājumus investīciju veikšanai, tomēr to apjomu

ierobežotu cenu līmenis tirgū. Ņemot vērā vispārpieņemtus

ekonomiskos apsvērumus, KP secina, ka RA nav pamata pirms

investīciju veikšanas pieprasīt visu investīciju apjomu atgūšanu

viena gada laikā. Ņemot vērā, ka konkurences spiediens neeksistē,

RA bija iespēja noteikt tik nozīmīgu ieguldījumu atmaksas termiņu

kā vienu gadu, tādējādi radot nepamatoti ātru ievērojamo

ieguldījumu atmaksāšanos uz patērētāja rēķina.

99 RA norāda42, ka jebkuras investīcijas var

izmantot tikai pēc to faktiskās un reālās saņemšanas. RA skaidro,

ka tai nebija savu finanšu līdzekļu, tādēļ, lai izpildītu

iepriekš noslēgtās līgumsaistības rekonstrukcijai, RA bija

nepieciešams piesaistīt alternatīvus finanšu avotus. Tāpat RA

norāda, ka šo līdzekļu iekļaušana vienā gadā (konkrētajā gadījumā

2014.gadā) ir attaisnojama, jo to paredz Noteikumos Nr.846

iekļautā tarifa aprēķināšanas formula. RA arī norāda, ka iekļāvis

tikai paredzētās izmaksājamās summas piegādātājiem par precēm un

pakalpojumiem, bet ne paredzētos izdevumus Peļņas un zaudējumu

aprēķina izpratnē.

100 KP norāda, ka parasti pirms līgumsaistību noslēgšanas

uzņēmums vispirms izvērtē savu finanšu līdzekļu stāvokli un

iespējamo apjomu, par kādu tas var uzņemties saistības vai meklē

sadarbības partneri. Konkrētajā gadījumā RA arguments, ka tam

nebija savu finanšu līdzekļu līgumsaistību izpildei 2014.gadā,

nav objektīvs attaisnojums visu līdzekļu tūlītējai iekļaušanai

Iebraukšanas maksas tarifa aprēķinā. Noteikumi Nr.846 neparedz

apmēru, kādā ir iekļaujamas izmaksas, tie nosauc izmaksu veidus.

Tāpat KP norāda, ka nav saprotama RA atsauce uz to, ka tarifa

aprēķinā ir iekļautas tikai izmaksājamās summas piegādātājiem,

nevis izdevumi peļņas un zaudējumu aprēķina izpratnē, tā kā

peļņas un zaudējumu aprēķinā ietveramie izdevumi veidojas no

uzņēmuma kopējām izmaksām, tai skaitā no RA paredzētajām

izmaksājamām summām piegādātājiem par precēm un

pakalpojumiem.

101 Arī Augstākā tiesa ir norādījusi43, ka

dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir jābūt skaidriem

tā izmaksu aprēķiniem, bet visu izdevumu iekļaušanai vienā

pārskata gadā nav loģiska izskaidrojuma. Protams, tas vien nav

pietiekams pamats, lai atzītu, ka starp faktiskajām izmaksām un

faktiski pieprasīto samaksu pastāv pārspīlēta disproporcija, taču

tam nav saprātīga saimnieciska izskaidrojuma. Augstākā tiesa

atsaukusies uz Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST)

secinājumiem 13.07.1989. spriedumā lietā Nr.C-395/87

Tournier44, kurā noteikts, ka pārmērīgas

vai neproporcionālas izmaksas ir vispār ignorējamas, nosakot

cenu. Tādējādi šādas pārmērīgas vai neproporcionālas

izmaksas būtu ignorējamas.

102 RA uzskata,45 ka KP nepamatoti atsaukusies uz

13.07.1989. EST spriedumu Tournier lietā, kurā noteikts,

ka pārmērīgas vai neproporcionālas izmaksas nav ņemamas vērā,

nosakot autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma maksu

(t.i., Iebraukšanas maksas aprēķinā), jo, RA ieskatā, Noteikumi

Nr.846 neparedz Tournier lietas secinājumu piemērošanu un

attiecīgi neaizliedz autoostai iekļaut izmaksās īpašuma remontu

visā tā apjomā.

103 KP norāda, ka Noteikumi Nr.846 paredz iekļaut Iebraukšanas

maksas aprēķinos ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā

saistītās izmaksas (izmaksas veido, piemēram, personāla un

sociālās izmaksas, īpašuma uzturēšanas, ekspluatācijas un remonta

izmaksas, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas tieši

nepieciešamas, lai nodrošinātu autobusu iebraukšanu autoostas

teritorijā, un nodokļi). Tomēr tas nenozīmē, ka jebkuras izmaksas

ir tieši nepieciešamas, lai nodrošinātu autobusu iebraukšanu

autoostu teritorijā. Tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā

stāvoklī, ir aizliegts izmantot tirgus varu, paredzot atgūt

izmaksas par īpašuma remontu visā tā apjomā viena gada ietvaros,

nerēķinoties ar to, kāda veidojās pakalpojuma cena klientiem.

104 KP skaidro, ka atsauce uz 13.07.1989. EST spriedumu

Tournier lietā ir cieši saistīta ar Augstākās tiesas

20.09.2013. spriedumu lietā Nr.A42537406 SKA-24/2013, kur

24.rindkopā tiesa ir pamatojusi savu secinājumu, ka dominējošā

stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir jābūt skaidriem tā izmaksu

aprēķiniem, bet visu izdevumu iekļaušanai vienā pārskata gadā nav

loģiska izskaidrojuma. 13.07.1989. EST spriedumā Tournier

lietā tiesa ir skatījusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošanu, tai skaitā, arī piemērojot pārlieku augstu maksu par

pakalpojumiem. EST ir secinājusi46, ka dominējošā

stāvoklī esošam uzņēmumam ir jāspēj pamatot ar detalizētiem

aprēķiniem pieprasīto cenu, kā arī cenai ir jābūt atbilstošai

sniegtajam pakalpojumam.

Nomas maksa

105 RA norāda, ka RAO nomas maksas izdevumus plānoja Nomas

līgumos noteiktās nomas maksas apmērā - Nomas līgumos

noteikto maksājamo ikmēneša nomas maksu no 01.01.2014. -

28.02.2014. 800 EUR apmērā un no 01.03.2014. - 31.12.2014.

1 600 EUR apmērā katram īpašniekam - gan MARNO, gan

Finance. Mēneša nomas maksu RA sareizināja ar mēnešu skaitu, kurā

attiecīgo maksu bija paredzēts piemērot, un ieguva kopējo

maksājamo nomas maksu gadā 35 200 EUR, ko iekļāva

izmaksās.

106 Nomas līgumos nomas maksa sākotnēji no 01.07.2013. tika

noteikta 2 500 EUR katram īpašniekam (MARNO un

Finance). MARNO47 un

Finance48 norāda, ka RA vērsās pie uzņēmumiem ar

lūgumu samazināt nomas maksu, tā kā bija ieildzis RAO

reģistrācijas apliecības saņemšanas process. Pēc RA lūguma

saņemšanas 15.08.2013. RA ar MARNO noslēdza vienošanos

Nr.15/08/2013-1 un RA ar Finance noslēdza vienošanos

Nr.15/08/2013-01 pie Nomas līgumiem par to, ka nomas maksa no

01.07.2013. līdz 31.12.2013. būs 800 EUR apmērā katram

iznomātājam.

107 20.12.2013. RA noslēdza vienošanos Nr.20/12/2013-01 pie

01.07.2013. Nomas līguma ar MARNO un vienošanos Nr.20/12/2013-01

pie 01.07.2013. Nomas līguma ar Finance par izmaiņām nomas maksā

2014.gadam. Vienošanās nosaka, ka līdz 28.02.2014. nomas maksa ir

800 EUR, bet no 01.03.2014. līdz 31.12.2014. nomas maksa ir

1 600 EUR katram iznomātājam.

108 KP secina, ka RA noteiktie nomas maksas izdevumi

2014.gadam atbilst Nomas līgumos noteiktajai nomas maksai.

Vienlaicīgi KP konstatē, ka 2014.gada Iebraukšanas maksas

aprēķins tika veikts 2013.gada novembrī, kas ir pirms vienošanās

par nomas maksu 2014.gadam noslēgšanas (skatīt 60. un

107.rindkopu). Faktu nesakritība norāda uz to, ka 2014.gada

Iebraukšanas maksa kopumā nav rēķināta pirms tās noteikšanas, ko

papildus pamato fakts, ka Satiksmes ministrija jau 04.07.2013.

bija norādījusi RA, lai Iebraukšanas maksa 2014.gadā nepārsniegtu

2013.gada līmeni (skatīt 63.rindkopu), kādēļ RA nebija motivācija

veikt aprēķinu. Minēto apliecina arī tas, ka noteiktās izmaksu

kategorijās RA nav varējusi pamatot paredzēto izmaksu atšķirību

no dokumentos paredzētajām summām (piemēram, ēkas rekonstrukcijas

izmaksas (skatīt 95.rindkopu), elektrības izdevumi (skatīt

120.rindkopu), ūdens un kanalizācijas izmaksas (skatīt

123.rindkopu).

109 KP lūdza MARNO (08.10.2014. vēstule Nr.1738) un Finance

(08.10.2014. vēstule Nr.1740) iesniegt nomas maksas noteikšanas

metodiku un aprēķinu.

110 MARNO49 un Finance50 skaidroja, ka

nomas maksa par RAO (ēka un zeme) ir noteikta, vadoties no tirgus

situācijas, savstarpēji vienojoties par summu tā, lai RAO

īpašnieki saņemtu iespējami lielāku nomas maksu, bet RA maksātu

iespējami mazāku nomas maksu.

111 KP atkārtoti lūdza MARNO (07.03.2016. vēstule Nr.5-5/276)

un Finance (04.03.2016. vēstule Nr.5-5/274) iesniegt nomas maksas

noteikšanas metodiku un aprēķinu.

112 MARNO51 un Finance52 norādīja, ka

nomas maksa par RAO (ēka un zeme) ir noteikta, ņemot vērā šādus

faktorus:

- RAO nekustamā īpašuma iegādes izmaksas 1 138 298

EUR apmērā;

- Ieguldīto līdzekļu atgūšanas termiņš - 20 gadi;

- Kredīta gada procentu likme 2,5%, t.i., 285 760,23 EUR

gadā, jo iegādei izmantoti aizņemti līdzekļi;

Tādā veidā ir iegūts nomas maksas aprēķins:

(1 138 298 EUR + 285 760,23 EUR)/240 mēneši =

5 933,58 EUR mēnesī.

113 MARNO un Finance skaidro, ka nomas maksa 800 EUR apmērā no

01.01.2014. līdz 28.02.2014., maksa 1 600 EUR apmērā laika

periodā no 01.03.2014. līdz 31.12.2014., maksa 2 500 EUR

apmērā laika periodā no 01.01.2015. līdz 31.07.2015. un maksa

2 900 EUR apmērā, sākot no 01.08.2015 . līdz nomas līguma

darbības beigām, tika noteikta kā līdzēju interesēm atbilstošs un

abpusēji pieņemts lielums, vadoties no tirgus konjuktūras un

situācijas, par ko nomnieks un iznomātājs spēja savstarpēji

vienoties atbilstoši vispārpieņemtajam principam, kad iznomātājs

vēlas saņemt iespējami lielāku nomas maksu, savukārt nomnieka

nolūks ir maksāt pēc iespējas mazāku nomas maksu.

114 KP konstatē, ka MARNO un Finance iesniegtais nomas maksas

noteikšanas aprēķina rezultāts neatbilst Nomas līgumos

noteiktajām maksām. 01.07.2013. noslēgtajos Nomas līgumos

sākotnēji noteiktā nomas maksa bija 2 500 EUR katram

iznomātājam, kopā veidojot 5 000 EUR, kas nesakrīt ar

MARNO un Finance iesniegtajā aprēķinā uzrādīto (5 993 EUR).

Tāpat KP kritiski vērtē MARNO un Finance norādītās nomas maksas

metodes un aprēķina patiesu piemērošanu, nosakot nomas maksu, tā

kā nomas maksa ir vairākkārt mainījusies (skatīt 106. un

107.rindkopu), kas neapliecina nemainīgas metodes konsekventu

piemērošanu nomas maksas noteikšanai.

115 Papildus 114.rindkopā secinātajam, pat ja MARNO un Finance

būtu kāds skaidrojums par to, kādēļ atšķiras faktiski piemērotā

un pēc norādītās metodes aprēķinātā nomas maksa, MARNO un Finance

norādītais aprēķins nepierādītu pārmērīgas nomas maksas

neesamību. Proti, pēc MARNO un Finance norādītās metodes mēneša

nomas maksu nosaka subjektīvā MARNO un Finance vēlme atgūt

ieguldījumus 20 gados, nerēķinoties ar to, kāds veidojas mēneša

nomas maksas apmērs. Samērīga nomas maksa objektīvi atspoguļotu

ieguldījumu atmaksāšanās termiņu, ko, cita starpā, pircējs var

ņemt vērā, runājot ar pārdevēju par īpašuma pirkuma maksu un

pieņemot lēmumu ieguldīt vai neieguldīt nekustamajā īpašumā.

116 Vērtējot MARNO un Finance sniegto informāciju par nomas

maksas apmēra aprēķinu, KP ņem vērā, ka jebkurš nomnieks, slēdzot

nomas līgumu, parasti bez nomas maksas izvērtē arī citu būtisku

izdevumus esamību (t.sk., ieguldījumu nekustamā īpašumā), ko tam

būtu jāsedz, ja slēgtu nomas līgumu, kā arī garantiju esamību, ka

tiek kompensēti pēc to veikšanas vai vismaz tiek kompensēti,

pirms termiņa laužot līgumu. Rezultātā RA kā nomnieks plānoja

maksāt ne tikai nomas maksu, bet arī veikt ieguldījumus tā

nomātajā nekustamajā īpašumā daudz būtiskāka apmērā. Līdz ar to,

ja ņem vērā arī ieguldījumus iznomātāju nekustamā īpašumā, tad

kopējie izdevumi par nekustamā īpašuma nomu vēl būtiskāk

pārsniedz nomas maksu ēku nomas tirgū Rēzeknē un Latvijā kopumā

(skatīt sākot no 190.rindkopas).

117 Attiecībā uz to, ka nomnieks par RAO nomu plānoja maksāt

būtiski vairāk nekā Nomas līgumos noteiktā nomas maksa (skatīt

102.rindkopu), MARNO un Finance skaidro, ka, noslēdzot Nomas

līgumus 2013.gadā un nosakot objekta nomas maksas apmēru,

iznomātāji MARNO un Finance nevarēja paredzēt RA ar nomājamā

objekta remonta un rekonstrukciju saistīto izdevumu apjomu, jo

iznomātājam, noslēdzot nomas līgumu, nebija garantiju tam, ka

remonts tiks veikts, un nebija pietiekošas informācijas par šo

remonta darbu galējām izmaksām. MARNO un Finance apgalvo arī, ka

reālā nomas maksa 2014.gadā atšķīrās no faktiskās (Nomas līgumā

noteiktās), jo MARNO, Finance un RA starpā bija noslēgtas

vienošanās par nomas maksas samazināšanu un, to ieskatā, KP

veiktie aprēķini nav precīzi.

118 KP norāda, ka, tā kā Rēzeknes pilsētas dome bija uzlikusi

pienākumu savest kārtībā RAO ēku (skat. 87.rindkopu) un par

bezdarbību arī sodījusi MARNO, kā arī, ievērojot MARNO, Finance

un RA saistību (skat. 7.rindkopu) un MARNO un Finance rīcību,

izstrādājot rekonstrukcijas projektu (skat. 93.rindkopu), tad, KP

ieskatā, MARNO, Finance un RA zināja, ka rekonstrukciju ir

paredzēts veikt. Tādēļ nav pamatots apgalvojums, ka pie Nomas

līgumu slēgšanas MARNO, Finance un RA neapzinājās, ka izmaksas

radīsies. MARNO, Finance un RA apzinājās, ka Nomas līgumos nav

paredzēts kompensācijas mehānisms (kā tas ir vispārpieņemts nomas

gadījumos) RA par rekonstrukciju un remontu veikšanu, tādā veidā

papildu nomas maksai izmaksas par rekonstrukciju uzņemoties bez

jebkādām saprātīgām garantijām. Jāņem vērā, ka šāda rīcība

būtiski ietekmē gan pārvadātājus, gan tā rezultātā arī valsts

budžeta intereses, jo izdevumi, kas iekļauti Iebraukšanas maksā,

par ko tālāk norēķinās pārvadātāji, tiek kompensēti no valsts

budžeta.

119 KP norāda, ka, veicot nomas maksas aprēķinus, tā ir ņēmusi

vērā faktiskos nomas maksu apmērus saskaņā ar lietas dalībnieku

sniegto informāciju53 par nomas maksu laika

periodā no 2013.gada līdz 2015.gadam. Kā konstatēts Lēmuma

106.rindkopā, vienreizējas nomas maksas samazināšanas iemesls

bija autoostas licences neesamība, kādēļ RA nebija tiesīga prasīt

maksu par pakalpojumu un kādēļ tai nebija ieņēmumu. Tādēļ nomas

maksas samazināšana nav saistāma ar rekonstrukcijas veikšanas

izmaksām, kā to norāda MARNO un Finance. Turklāt pēc 2014.gadā RA

paredzētajām rekonstrukcijas izmaksām MARNO, Finance un RA nomas

maksu 2015.gada 2.pusgadā (no 01.07.2015.) paaugstināja (skatīt

113.rindkopu).

Pārējie RAO uzturēšanas

izdevumi

120 Pēc RA skaidrojumiem 10.09.2014. vēstules Nr.24 IZ/09-2014

pielikumā Nr.2 elektrības izdevumi 11 000 EUR apmērā

2014.gadam plānoti, pamatojoties uz apkures sezonas 6 mēnešos

plānotajiem izdevumiem EUR 8 181 (vidēji EUR 1 363

vienā mēnesī) un izdevumiem pārējos 6 mēnešos 2 820 EUR

(vidēji 470 EUR vienā mēnesī). Izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā,

ka 2013.gada decembrī izdevumi par elektrības patēriņu bijuši 909

EUR apmērā (uz to laiku ar apkures sistēmu bija aprīkotas 2/3

daļas no autoostas ēkas), tāpēc, lai apkurinātu visu ēku ar

elektrību, tika paredzēti izdevumi 1363 EUR apmērā, bet pārējā

laikā 470 EUR. Pēc KP lūguma sniegt informāciju (22.08.2014.

vēstule Nr.1303), RA nav varējusi iesniegt detalizētu aprēķina

pamatojumu.

121 Saskaņā ar RA skaidrojumiem 10.09.2014. vēstules Nr.24

IZ/09-2014 pielikumā Nr.2 plānotie autoostas laukuma uzkopšanas

izdevumi 3000 EUR apmērā aprēķināti, ņemot vērā paredzamo darba

apjomu RAO teritorijas tīrīšanā no sniega ziemas periodā, kas

aprēķināti saskaņā ar līgumu par teritorijas tīrīšanu. Šis līgums

paredz, ka viena stunda sniega tīrīšanas izmaksā 22 EUR. RA

aprēķinos izmantoja pieņēmumu, ka sniega tīrīšana tiks veikta

2 stundas dienā 10 dienas mēnesī 4 mēnešus gadā, kas

kopsummā ir 1760 EUR, kā arī ietverot 1240 EUR sniega

izvešanai. Pēc KP lūguma (22.08.2014. vēstule Nr.1303) RA nav

varējusi iesniegt detalizētu aprēķina pamatojumu par sniega

izvešanas izmaksām.

122 Plānotie atkritumu izvešanas izdevumi 684 EUR apmērā

2014.gadam aprēķināti, ņemot vērā 2013.gada jūlija līdz decembra

mēnešu vidējās faktiskās izmaksas un, plānojot to pieaugumu, kopā

paredzot ikmēneša izdevumus 64 EUR apmērā. RA 10.09.2014.

vēstules Nr.24 IZ/09-2014 pielikumā Nr.2 norāda, ka izmaksu

pieaugums ir saistīts ar papildpakalpojumu izmantošanu (pavasara

uzkopšanas atkritumu izvešanu). Pēc KP lūguma (22.08.2014.

vēstule Nr.1303) RA nav varējusi iesniegt detalizētu aprēķina

pamatojumu izmaksu pieaugumam.

123 Ūdens un kanalizācijas izdevumi 500 EUR apmērā plānoti,

ņemot vērā 2013.gada jūlija līdz decembra mēnešu vidējās

faktiskās izmaksas, kā arī ūdens patēriņa pieaugumu saistībā ar

2014.gadā plānoto remontdarbu veikšanu un papildu tualetes

izveidošanu autoostas ēkā. Pēc KP lūguma (22.08.2014. vēstule

Nr.1303) RA nav varējusi iesniegt detalizētu aprēķina pamatojumu

ūdens patēriņa pieaugumam.

124 Apsardzes izdevumi 200 EUR apmērā 2014.gadam aprēķināti,

ņemot vērā 2013.gada jūlija līdz decembra mēnešu vidējās

faktiskās izmaksas (ikmēneša plānotie izdevumi 14 EUR

apmērā) un paredzot fizisko apsardzi RAO remontdarbu veikšanas

laikā. Pēc KP lūguma (22.08.2014. vēstule Nr.1303) RA nav

varējusi iesniegt detalizētu aprēķina pamatojumu fiziskās

apsardzes RAO remontdarbu veikšanas laikā izmaksām.

Plānotās personāla izmaksas un

sociālās nodevas un izmaksas

125 Personāla izmaksas 2014.gadam plānotas 70 444 EUR

apmērā, bet sociālās nodevas un izmaksas 16 672,96 EUR

apmērā. RA 10.09.2014. vēstules Nr.24 IZ/09-2014 pielikumā Nr.2

skaidro, ka tās aprēķinātas, pamatojoties uz 2013.gada decembrī

faktiski izmaksātā atalgojuma un sociālo izmaksu summu, kā arī

paredzot RAO darbinieku skaita pieaugumu (no 13 uz 15-17), un

paredzot algu tehniskajam direktoram54, kuram nebija

noteikta alga 2013.gada decembra mēnesī, un papildu līdzekļus

piemaksām darbiniekiem par labu darbu.

126 KP secina, ka 2014.gada Iebraukšanas maksas aprēķināšanai

par pamatu ņemtas 2013.gada faktiskās personāla izmaksas, kas

piemērojamas 2014.gadā un iekļauti papildu līdzekļi algu

palielināšanai un piemaksām. Pēc KP lūguma sniegt informāciju

(22.04.2014. vēstule Nr.566) RA nav sniegusi detalizētu aprēķina

pamatojumu.

Plānotais pamatlīdzekļu

nolietojums

127 Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinam RA izmanto lineāro

nolietojuma metodi un nolietojuma normas tiek noteiktas

atbilstoši ekspluatācijas nodošanas aktam katram gadījumam

atsevišķi (RA grāmatvedības politikas pamatlīdzekļu uzskaites

3.2.6.punkts)55. RA plānotais RAO pamatlīdzekļu

nolietojums 2014.gadam redzams tabulā Nr.9. Pamatojoties uz

ekspluatācijā 2013.gadā nodoto pamatlīdzekļu vērtības atlikumu un

2014.gadā plānoto pamatlīdzekļu skaita pieaugumu (tabula Nr.8

Nr.p.k.: 1.-7.), tika paredzēts nolietojums 2 471,60 EUR

apmērā56.

128 KP secina, ka RA pamatlīdzekļu nolietojumu ir palielinājis

divas reizes, salīdzinot ar 2013.gadu, jo plānoto jauno

pamatlīdzekļu nolietojums, kurus RA paredzēja iegādāties

2014.gadā, veido 65% (1605 EUR) no kopējā plānotā pamatlīdzekļu

nolietojuma.

Plānotie RAO administrācijas

izdevumi un pārējie saimnieciskās darbības izdevumi

129 RA 10.09.2014. vēstulē Nr.24 IZ/09-2014 pielikumā Nr.2

norādījusi, ka administrācijas izmaksas 3 435 EUR 2014.gadam

aprēķinātas, ņemot vērā 2013.gada jūlija līdz decembra mēnešu

vidējās faktiskās izmaksas, paredzot ikmēneša izdevumus 100 EUR

apmērā un papildus paredzot izdevumu palielinājumu saistībā ar

plānotajiem RAO remontdarbiem, autoostas mājaslapas izveidi un

uzturēšanu. Pēc KP lūguma (22.08.2014. vēstule Nr.1303) RA nav

sniegusi detalizētu aprēķina pamatojumu papildu izdevumiem.

130 KP konstatē, ka papildu administrācijas izmaksu

palielinājums būtiski pārsniedz ikmēneša izdevumus. RA plānotās

administrācijas izmaksas ir palielinājis par 186%, salīdzinot ar

RA norādītajām57 2013.gada faktiskajām

izmaksām.

131 RA 10.09.2014. vēstules Nr.24 IZ/09-2014 pielikumā Nr.2

norādījusi, ka pārējie saimnieciskās darbības izdevumi 8 100

EUR apmērā 2014.gadam, plānoti, ņemot vērā plānotos ikmēneša

izdevumus 580 EUR apmērā un arī plānojot papildu izdevumus

saistībā ar 2014.gadā paredzētajiem RAO remontdarbiem. Pēc KP

lūguma (22.08.2014. vēstule Nr.1303) RA nav varējusi iesniegt

detalizētu aprēķina pamatojumu papildu izdevumiem.

Tualetes, bagāžas glabāšanas un ar

sabiedrisko transportu nesaistītu telpu uzturēšanas izmaksu

nodalīšana

132 RA 2014.gadā plāno gūt ieņēmumus no pakalpojumiem, kas

sniegti pasažieriem un citām personām, kas apmeklē RAO (tualetes

izmantošana, bagāžas glabātuve), un RAO telpu izīrēšanas citiem

komersantiem.

133 RA 30.04.2014. vēstulē Nr.12 IZ/04-2014 norāda, ka,

nosakot uz Iebraukšanas maksu attiecināmās izmaksas, RA samazina

izmaksu daļu, kas attiecināta uz Iebraukšanas maksas aprēķinu,

par 9 135,26 EUR, kas ir ieņēmumi no tualetes izmantošanas,

bagāžas glabātuves un telpu izīrēšanas. RA skaidro, ka šāda veida

aprēķins atbilst Noteikumos Nr.846 ietvertajiem nosacījumiem. RA

norāda, ka tādējādi faktiski izmaksas par iepriekš minētajiem

pakalpojumiem netiek iekļautas Iebraukšanas maksas aprēķinā. Līdz

ar to kopējās izmaksas, kas attiecinātas uz Iebraukšanas maksu,

ir 217 828,29 EUR.

134 Noteikumi Nr.846 nosaka, ka vispārējās (netiešās) izmaksas

sadala starp saimnieciskās darbības veidiem (virzieniem),

attiecinot pret tajos gūtajiem ieņēmumiem, un šo summu pieskaitot

klāt tiešajām izmaksām, veidojas izmaksas, kuras ir iekļaujamas

aprēķinā.

135 RA 30.04.2014. vēstulē Nr.12 IZ/04-2014 norāda, ka tai nav

iespējas (metodikas), kā sadalīt autoostas izmaksas starp

autoostas pakalpojumiem, kas sniegti atsevišķi pārvadātājiem un

atsevišķi viņu pasažieriem, jo autoosta ir pasažieru pārvadājumu

infrastruktūras objekts, kurā pakalpojumi vienādā mērā sniegti kā

pārvadātājiem tā arī viņu pasažieriem, kā vienots pakalpojumu

kopums.

136 KP secina, ka pakalpojumi ir identificējami un par

pakalpojumiem maksā atšķirīgas personas (Iebraukšanas maksu -

pārvadātāji, telpu īres maksu - citi komersanti, maksu par

bagāžas glabāšanu - pasažieri, bet par tualeti - pasažieri un

autoostas apmeklētāji), tādēļ RA var identificēt ienākumus un

nodalīt izmaksas. Līdz ar to RA norāde par to, ka pakalpojumi

vienādā mērā tiek sniegti kā pārvadātājiem, tā arī viņu

pasažieriem, un ka nav iespējams noteikt metodiku un sadalīt

izmaksas, nav pamatota.

137 Vienlaicīgi KP secina, ka uz tualetes, bagāžas glabāšanas

un telpu īres kafijas automāta izvietošanas pakalpojumiem tiešo

izmaksu nodalīšana var būt ierobežota, kā arī maksas par

minētajiem pakalpojumiem noteikšana var būt balstīta uz citiem

principiem, tai skaitā nosakot maksu zemāku, nekā attiecināmās

tiešās un netiešās izmaksas. Tādēļ ir pamatoti, ka kopējās

izmaksas, kas attiecinātas uz Iebraukšanas maksu, tiek

samazinātas par ieņēmumiem no minētajiem pakalpojumiem.

8.2.3. Kopējais

plānotais pasažieru skaits gadā (Nsēdv) un autobusa

ietilpība (sēdvietu skaits) (AI)

138 Kopējais plānotais pasažieru skaits gadā

(Nsēdv) Noteikumu Nr.846 36.punktā ir definēts kā

"plānotais pasažieru skaits gadā (plānoto reisu autobusu

sēdvietu summa gadā) atbilstoši pasūtītāja iesniegtajām autobusu

kategorijām reisu apkalpošanai". No Noteikumu Nr.846

36.punktā norādītā secināms, ka plānotais pasažieru skaits gadā

(Nsēdv) faktiski ir saprotams kā plānotajos reisos

izmantojamo autobusu sēdvietu summa gadā, tā kā tas nosakāms

atbilstoši pasūtītāja, kas ir ATD, iesniegtajām autobusu

kategorijām reisu apkalpošanai, nevis, piemēram, iepriekšējā gadā

pārvadātajam vai plānotajam pasažieru skaitam (turpmāk -

kopējais sēdvietu skaits).

139 Autobusa ietilpība (AI) Noteikumu Nr.846 36.punktā ir

skaidrota kā "autobusa ietilpība (sēdvietu

skaits)". Saprotams, ka autobusa ietilpība ir sēdvietu

skaits konkrētajā autobusā (turpmāk - autobusa sēdvietu

skaits).

140 Izvērtējot Noteikumu Nr.846 36.punktā norādītās formulas

būtību, secināms, ka sākotnēji tiek noteiktas izmaksas un peļņa

uz vienu sēdvietu, kas pēc tam tiek reizināta ar konkrēta

autobusa sēdvietu skaitu, tādā veidā iegūstot maksu par konkrēta

autobusa ar konkrētu sēdvietu skaitu iebraukšanu autoostā. Līdz

ar to, gada laikā nemainoties faktiskajiem apstākļiem, autoosta

nosedz plānotās izmaksas un iegūst plānoto peļņu.

141 Sākotnēji RA norādīja58, ka kopējo sēdvietu

skaitu 2014.gadā tā aprēķināja, pamatojoties uz pasažieru

pārvadātāju iesniegtajiem datiem par plānotajiem reisiem un

plānoto autobusu ietilpību 2014.gadā un ATD 11.12.2013. vēstulē

Nr.1-06/2867 norādīto informāciju par to, ka maršrutu reisu

skaits RAO gada laikā varētu samazināties ne vairāk par 3%.

142 RA skaidro, ka divi pasažieru pārvadātāji - Norma-A un RAP

- informāciju par sēdvietu skaitu 2014.gadā neiesniedza RA, tāpēc

RA darbinieki 2013.gada novembra un decembra mēnešos veica

iepriekš minēto pārvadātāju RAO ienākošo autobusu un to sēdvietu

skaita uzskaiti dabā.

143 Tomēr RA 11.07.2014. vēstulē Nr.19 IZ/07-2014 sniedza

informāciju KP, ka, ņemot vērā to, ka aprēķins tika sastādīts jau

2013.gada novembra mēnesī un ne visi pārvadātāji bija savlaicīgi

iesnieguši informāciju, RA plānoto pārvadātāju pasažieru skaitu

gadā aprēķinam izmantoja datus par 2013.gadā RAO apkalpotajiem

reisiem un ATD 11.12.2013. vēstulē Nr.1-06/2867 norādīto

informāciju par to, ka maršrutu reisu skaits RAO gada laikā

varētu samazināties ne vairāk par 3 %. RA norāda, ka ATD sniegto

informāciju izmantoja, lai precizētu, vai pasažieru pārvadātāju

maršrutu reisu skaits 2014.gadā varētu būt līdzīgs maršrutu reisu

skaitam 2013.gadā. No tā RA izdarīja secinājumu, ka kopējais

sēdvietu skaits var tikt noteikts, pamatojoties uz pārvadājumu

datiem par 2013.gadu: reisu kustību sarakstiem, RAO fiksētajiem

faktiski iebraukušajiem autobusiem un to sēdvietu skaitu.

Tādējādi kopējais sēdvietu skaits (Nsēdv) 2014.gadā -

1 403 504 tika iegūts, reisu skaitu reizinot ar vidējo

plānoto autobusu ietilpību, kas noteikta, pamatojoties uz RA

2013.gadā fiksētajām autobusu ietilpībām (tabula

Nr.6)59.

Tabula Nr.6

RA 2014.gadā

plānoto kopējo sēdvietu skaita sadalījums pa pārvadātājiem

Pārvadātājs

Plānotais sēdvietu skaits

AS "CATA"

29 214

SIA "Daugavpils autobusu

parks"

107 675

SIA "DEKOM"*

124 213

IK "Alfrīds Greiškāns"

104 152

SIA "Jēkabpils autobusu

parks"

29 585

AS "Nordeka"

46 610

IK "JURIS SPRINGA"

21 699

SIA "VTU VALMIERA"

10 950

IK "AIVARS RUŽS" un IK "JĀNIS

VAIŠĻA"**

38 850

Norma-A

340 607

RAP

549 949

Kopā

1 403 504

* - SIA "DEKOM" izpilda arī SIA "Gamma

Trans", kurš vairs neveic pasažieru pārvadājumus, reisus

** - IK "JĀNIS VAIŠĻA" līgumu ar RA

parakstīja kopā ar IK "AIVARS RUŽS"

Avots: RA sniegtā informācija60

144 Iebraukšanas maksu 2014.gadam RA noteica četrām autobusu

kategorijām, kuras redzamas tabulā Nr.11. Saskaņā ar RA

02.09.2014. vēstuli Nr.23 IZ/09-2014 autobusa ietilpību katrā

autobusu kategorijā RA noteica, izmantojot 2013.gada

dispečerdienesta datus par RAO iebraukušajiem autobusiem,

precīzāk - novērojumus par katrai kategorijai atbilstošo

iebraukušo autobusu skaitu par katru pārvadātāju atsevišķi (skat.

tabulu Nr.7).

Tabula Nr.7

Autobusu

ietilpība katrā autobusu kategorijā

Autobusu kategorija (sēdv.

skaits)

Autobusu ietilpība (AI)

Autobusu ietilpības aprēķina

pamatojums

Līdz 22

18,5

Fiksēti autobusi ar 11,18,19 sēdvietām,

visvairāk ar 19 sēdvietām

23 - 40

30,5

Fiksēti autobusi ar 24, 25, 26, 30, 40

sēdvietām, visvairāk ar 30 sēdvietām

41 - 55

49

Fiksēti autobusi ar 41, 43, 45, 46, 49, 50

sēdvietām, visvairāk ar 49 sēdvietām

virs 55

55

Autobusi ar ietilpību virs 55 sēdvietām RAO

iebrauc salīdzinoši maz

Avots: RA sniegtā informācija61

KP secinājumi par autobusu

ietilpības aprēķinu

145 Noteikumu Nr.846 36.punkts neparedz noteikt vienu maksu

autobusiem ar dažādu sēdvietu skaitu. Jāsecina, ka autoostas šādi

rīkojas, lai samazinātu nosakāmo maksu skaitu. RA ir norādījusi,

ka RAO iebrauca autobusi ar 15 dažāda veida ietilpību (skatīt

125.rindkopu), kas nav liels skaits un nesarežģī maksas aprēķinu

katras ietilpības autobusiem, turklāt aprēķins ir vienkāršs. Tai

pašā laikā, jāsecina, ka maksa par katras ietilpības autobusu var

neļaut saņemt plānotos ieņēmumus, jo, samazinoties autobusa

ietilpībai kaut par vienu sēdvietu, autoosta saņemtu mazākus

ienākumus, kas savukārt nenotiktu, ja autobusu ietilpība

samazinātos konkrētas autobusu kategorijas sēdvietu amplitūdā,

par ko noteikta maksa.

146 Nosakot vienu maksu autobusiem ar dažādu sēdvietu skaitu,

tiek diskriminēti pārvadātāji ar mazākiem autobusiem, kuriem

jāmaksā tāpat kā autobusiem, kas atbilst vidējam sēdvietu

skaitam. Tomēr tas nenozīmē, ka RA saņem lielākus ienākumus, jo

vienlaicīgi lielākie autobusi maksā mazāk.

147 Pat ja RA aprēķins nav atbilstošs Noteikumu Nr.846

36.punktam, tas automātiski nenozīmē, ka RA nepamatoti saņem

lielākus ienākumus. Proti, arī vidējais sēdvietu skaits un no tā

secīgi aprēķināts kopējais sēdvietu skaits atbilstoši formulai

var nosegt tikai plānotās izmaksas un plānoto peļņu, ja vidējais

sēdvietu skaits ir noteikts atbilstoši.

148 KP secina, ka autobusu ietilpības aprēķins nav bijis, tā

kā vienīgais RA pamatojums ir tas, ka, piemēram, kategorijā līdz

22 sēdvietām visvairāk autobusu RA fiziskas novērošanas laikā RAO

iebrauca ar 19 sēdvietām, un RA norāda, ka tas ir bijis vienīgais

apsvērums pieņemt autobusu ietilpību šajā kategorijā 18,5.

149 Ņemot vērā, ka ar maksas noteikšanu autobusu kategorijām

ar noteiktu sēdvietu amplitūdu daļēji novērš risku, ka netiek

segtas izmaksas, RA rīcība, nosakot maksu par noteiktu sēdvietu

amplitūdu, ir objektīvi attaisnojama. Vidējā sēdvietu skaita

noskaidrošana aptuveni pēc novērojumiem nav pamatota.

8.2.4. Faktiskās

izmaksas un ieņēmumi 2014.gadā

150 RA faktisko izmaksu un ieņēmumu apmēru 2014.gadā skatīt

tabulā Nr.8.

Tabula Nr.8

RA faktisko un

plānoto izmaksu un ieņēmumu apmēru salīdzinājums 2014.gadā

Izdevumi

Faktiski

(EUR, bez PVN)

Plānots

(EUR, bez PVN)

Starpība

(EUR, bez PVN)

Starpība

(%)

Kopējie

autoostas izdevumi

138 445,23

226 963,55

-88 518,3

-63,94%

Autoostas uzturēšanas izdevumi:

Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas izdevumi

15 153,58

75 260,00

-60 106,4

-396,65%

Nomas maksa

35 723,19

35 200,00

523,19

1,46%

Elektrības izdevumi

4 806,37

11 000,00

-6 193,63

-128,86%

Autoostas laukuma uzkopšanas izdevumi

829,19

3 000,00

-2 170,81

-261,80%

Atkritumu izvešanas izdevumi

632,00

684,00

-52

-8,23%

Ūdens un kanalizācijas izdevumi

968,18

500,00

468,18

48,36%

Apsardzes izdevumi

635,87

200,00

435,87

68,55%

Personāla izmaksas

53 888,47

70 444,00

-16 555,5

-30,72%

Sociālās nodevas un

izmaksas

12 476,74

16 672,96

-4,

196,22

-33,63%

Pamatlīdzekļu nolietojums

941,04

2 471,60

-1 530,56

-162,65%

Pārējie saimnieciskās darbības

izdevumi

8 437,29

8 100,00

337,29

4,00%

Administrācijas izdevumi

3 812,31

3 435,00

377,31

9,90%

Ieņēmumi

Kopējie

autoostas ieņēmumi, t.sk.:

215 813,85

229 828,29

-14 014,4

-6,49%

Ieņēmumi no

papildpakalpojumiem:

15 618,75

9 135,26

6 483,49

41,51%

Ieņēmumi no biļešu izplatīšanas

1 618,18

Ieņēmumi no sabiedriskās tualetes pakalpojumu

sniegšanas

11 463,45

Ieņēmumi no bagāžas glabātuves pakalpojumu

sniegšanas

457,99

Ieņēmumi no autoostas telpas iznomāšanas - kafijas

automāta uzstādīšanai uzgaidāmajā zālē

253,65

Ieņēmumi no autostāvvietas

1 825,48

Ieņēmumi no pamatdarbības

(autoosta)

200 195,10

220 693,03

-20 497,9

-10,24%

Peļņa

77 368,62

12 000,00

65 368,22

544,75%

Avots: RA sniegtā informācija62

151 RA faktiskie ieņēmumi 2014.gadā pārsniedz izdevumus par

77 368,62 EUR. Lai gan RA 31.07.2015. vēstulē Nr.18

IZ/07-2015 skaidro, ka šie ieņēmumi nav saņemti pilnā apmērā

(2014.gada beigās pārvadātāju parāds sasniedza 20 698,48

EUR), KP secina, ka 2014.gada faktiskā RA peļņa ir par 640%

lielāka nekā tā tika plānota. Fakts, ka RA 2014.gadā nav saņēmusi

pilnīgu pakalpojuma apmaksu no visiem pārvadātājiem, neattaisno

pārmērīgas maksas piemērošanu.

152 RA plānotās kopējās RAO izmaksas 226 963,55 EUR uz

2014.gadu ir par 64% lielākas nekā tās faktiski bija

2014.gadā.

Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas

izdevumi un ieņēmumi

153 Vislielākā atšķirība starp plānoto un faktisko izmaksu

apjomu ir pozīcijā "ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas

izdevumi", kur pēc RA norādītās informācijas plānoto

75 260,00 EUR vietā izdevumi ir bijuši 15 153,58

EUR.

154 RAO ēkas rekonstrukcija līdz 2014.gada beigām nav tikusi

realizēta. Atbilstoši RA 02.09.2014. vēstulē Nr.23 IZ/09-2014

norādītajam, RA nav pabeigusi RAO ēkas rekonstrukciju finanšu

resursu neesamības dēļ, jo pasažieru pārvadātāji Norma-A un RAP

nav apmaksājuši rēķinus par iebraukšanu RAO.

155 KP norāda, ka RA arguments par to, ka RAO ēkas

rekonstrukcijas nav veikta Norma-A un RAP neapmaksāto rēķinu dēļ,

nav pamatots. RA 2014.gadā ir saņēmusi tikai par

14 014,40 EUR (6,49%) mazāk nekā bija plānots, kas

norāda, ka RA bija līdzekļi rekonstrukcijas veikšanai. Jebkurā

gadījumā ieņēmumus RA saņēma pakāpeniski, nevis visus plānotos

uzreiz. Kā arī Rekonstrukcijas līgums neparedz priekšapmaksu par

rekonstrukcijas darbiem.

156 RA norāda, ka, noslēdzot 2014.finanšu pārskata gadu ar

77 368,91 EUR lielu peļņu pirms nodokļu nomaksas, jāņem

vērā, ka RA debitoru parādi sasniedza 50 254,55 EUR,

tādēļ RA nebija pietiekošu naudas līdzekļu, lai uzsāktu ēkas

rekonstrukciju un palielinātu sabiedrības izdevumu apjomu, lai

noslēgtu 2014.gadu ar paredzēto peļņu 12 000 EUR

apmērā. Tāpat RA norāda, ka tā nespēja veikt rekonstrukciju

debitoru parādu dēļ (skatīt 151.rindkopu).

157 KP ieskatā, RA norādītie debitoru parādi ir tieši saistīti

ar pārmērīgi noteiktu Iebraukšanas maksu RAO, ko Norma-A un RAP

atteicās maksāt pilnā apmērā. Tāpat, ja pieņem, ka debitoru

parādu naudas līdzekļi būtu saņemti un iztērēti pilnā apjomā

rekonstrukcijas vajadzībām, RA peļņa veidotos lielāka nekā

plānotie 12 000 EUR, tā būtu aptuveni

27 000 EUR, kas ir par 125% vairāk nekā plānots. Tas

skaidrojams ar to, ka RA 2014.gadā bija vērojams izmaksu

samazinājums vairākās autoostas uzturēšanas izmaksu pozīcijās

(elektrības un laukuma uzkopšanas izdevumi) un personāla izmaksu

pozīcijā. Līdz ar to, pretēji RA norādītajam, peļņa nevis

samazinātos, bet gan tieši otrādi pieaugtu par 125%.

158 Lai uzlabotu RAO tehnisko stāvokli, RA 01.09.2014.

noslēdza līgumu ar SIA "VITO Serviss" par RAO apkures

sistēmas montāžas darbu veikšanu 2014.gada septembra mēnesī EUR

10 326,15 apmērā.63 Izdevumi par RAO apkures

sistēmas montāžas darbiem netika ieplānoti un iekļauti 2014.gada

Iebraukšanas maksas aprēķinā, bet izmaksas radās 2014.gada laikā.

RAO apkures sistēmas montāža nav paredzēta Rekonstrukcijas

projektā.

159 KP secina, ka, lai gan starp RA un MARNO un Finance ir

noslēgta vienošanās, ka RA ir jāveic nepieciešamās investīcijas

RAO, pušu starpā nav pastāvošas vienošanās (nav iekļauts arī

nomas līgumos), ka RA ir jākompensē MARNO un Finance ieguldījumi

RAO.

160 Nomas līgumā Nr.01/07-2013 starp RA un MARNO un līgumā

Nr.01/07-2013_1 starp RA un Finance ir iekļauts punkts, ka:

"5.15. Nomnieks patstāvīgi, pēc saviem līdzekļiem, veic

Namīpašuma iekārtošanu, aprīkošanu, kosmētiskos un kārtējos

remontus", kas norāda uz to, ka MARNO un Finance nebija

tiesības pieprasīt RA veikt samaksu par autoostas ēkas

uzlabošanas izmaksām (aizkaru uzstādīšana, apsardzes ievilkšana),

tā kā Nomas līgumi neparedz izmaksu kompensēšanu nevienai no

pusēm.

161 RA norāda64, ka starp Nomas līguma pusēm

nepastāv vienošanās par to, ka RA kā nomniekam jāveic

investīcijas RAO infrastruktūras uzlabošanai vai RA būtu

pienākums kompensēt MARNO un Finance ieguldījumus RAO. RA norāda,

ka MARNO un Finance nav pieprasījusi no RA veikt samaksu par

rekonstrukcijas darbiem un tie tikuši veikti, ņemot vērā RA

vēlmes, komerciālo un saimniecisko nepieciešamību.

162 KP norāda, ka, lai gan starp RA, MARNO un Finance nav

bijusi noslēgta vienošanās par ieguldījumu veikšanu RAO vai

kompensēšanu, KP konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos tie tomēr

no RA puses tikuši kompensēti MARNO. Piemēram, saskaņā ar MARNO

izrakstītiem rēķiniem par aizkaru uzstādīšanu, apsardzes

ievilkšanu (skatīt 160.rindkopu). Kā norādīts 118.rindkopā,

MARNO, Finance un RA apzinājās, ka rekonstrukcija būs

veicama.

Elektrības un autoostas laukuma

uzkopšanas izdevumi

163 RA faktiskie izdevumi elektrībai un autoostas laukuma

uzkopšanai ir vismaz divas reizes mazāki nekā tie tika plānoti

2014.gadā. KP secina, ka šāda izmaksu atšķirība norāda uz to, ka

RA nav veicis pamatotu izmaksu aprēķinu pirms to iekļaušanas

Iebraukšanas maksas aprēķinā.

Atkritumu izvešanas, ūdens un

kanalizācijas izdevumi, pārējie saimnieciskās darbības izdevumi

un administrācijas izdevumi

164 KP secina, ka nav iespējams pilnīgi precīzi paredzēt

izmaksu apjomu nākotnē, tāpēc nelieli papildus izdevumi, kas ir

bijušas ūdens un kanalizācijas, atkritumu izvešanas, pārējiem

saimnieciskās darbības un administrācijas izdevumiem, ir

atbilstoši. Ūdens un kanalizācijas izmaksas var būt atkarīgas,

tai skaitā no autoostas apmeklējuma (tualetes izmantošanas), ko

ir ierobežotas iespējas paredzēt. Bet vienlaicīgi RA ir saņēmusi

arī lielākus ienākumus no sabiedriskās tualetes, kas kompensē

minētos papildus izdevumus.

Apsardzes izmaksas

165 Apsardzes izmaksas 2014.gadā ir bijušas par 69% lielākas

nekā plānotās. KP ieskatā, apsardzes izmaksas ir iespējams plānot

pietiekami precīzi. KP norāda, ka šādas izmaksu novirzes seku

iemesls ir izmaksu plānošana bez pamatota aprēķina (skatīt

124.rindkopu).

Personāla izmaksas

166 Faktiskās izmaksas personāla un sociālo nodevu izmaksām

atšķiras par vairāk kā 30%, nekā tās tika plānotas. KP secina, ka

izmaksu samazinājums skaidrojams ar to, ka RA, pretēji saviem

apgalvojumiem klātienē65, nav veicis algu

palielinājumu par 10 000 EUR, kā arī nav pieņēmis darbā

visus darbiniekus, ko apstiprina fakts, ka 2013.gadā RA bija

9 darbinieki un 2014.gadā bija 14 darbinieku66,

kas nesasniedz RA norādīto informāciju par plānoto darbinieku

skaitu (15-17). Pēc KP lūguma (11.06.2015. vēstule Nr.898) RA nav

varējusi iesniegt pamatojumu izmaksu samazinājumam.

167 RA norāda67, ka 2014.gadā pie esošajiem 14

darbiniekiem bija ieplānojis pieņemt papildus vienu darbinieku,

bet, tā kā RA nebija pietiekamu līdzekļu, tika pieņemts lēmums

samazināt plānoto darbinieku skaitu un komersanta personāla

izmaksas.

168 KP skaidro, ka RA, pretēji saviem apgalvojumiem

klātienē68, ne tikai 2014.gadā nav pieņēmis darbā visu

plānoto darbinieku skaitu, bet nav veicis arī algu palielinājumu

par 10 000 EUR, kas rada faktisko personāla izmaksu

samazinājumu par vairāk kā 30% no plānotajām izmaksām

personālam.

Pamatlīdzekļu nolietojums

169 KP konstatē, ka plānotais un faktiskais aprēķinātais

pamatlīdzekļu nolietojums atšķiras par 162,35%. Saskaņā ar RA

30.06.2015. vēstuli Nr.16 IZ/06-2015 plānotā papildu

pamatlīdzekļu iegāde 2014.gadā nav veikta, un pamatlīdzekļu

nolietojums nav palielinājies par plānotajiem 1605 EUR.

170 Plānoto darbību neveikšana un pamatlīdzekļu nolietojuma

atšķirība apliecina, ka RA nerīkojas kā ieplānots, kā rezultātā

faktiskās izmaksas neatspoguļo Iebraukšanas maksā iekļautās

izmaksas un tās nav reālas.

8.2.5. KP secinājumi par

Iebraukšanas maksu RAO 2014.gadā

171 KP secina, ka RA ir paredzējusi izdevumu pieaugumu

vairākos izmaksu posteņos (izdevumi par elektrību, autoostas

laukuma uzkopšanu un apsardzi), nosakot izmaksas, kas

attiecināmas uz 2014.gada Iebraukšanas maksu, bet nav spējusi

pieaugumu pamatot.

172 KP secina, ka RA 2014.gada faktiskās izmaksas ir bijušas

par 64% mazākas, nekā tās tika plānotas Iebraukšanas maksas

aprēķinā, kas norāda uz nepamatoti iegūtiem papildus līdzekļiem

no paaugstinātas Iebraukšanas maksas. Attiecīgi RA peļņa

nepamatoti pieaugusi no plānotiem 12 000 EUR līdz

77 368,22 EUR, kas galvenokārt skaidrojami ar nenotikušo RAO

rekonstrukciju, kur plānotās rekonstrukcijas izmaksas pilnā

apmērā tika iekļautas Iebraukšanas maksas aprēķinā.

8.3. Iebraukšanas maksa 2015.gadā un

tās aprēķins

173 KP konstatē, ka Iebraukšanas maksa dažādām autobusu

kategorijām 2015.gadā pasažieru pārvadātājiem ir

mainījusies - 3 kategorijās samazinājusies,

1 kategorijā palielinājusies (skat. tabulu

Nr.9).69

Tabula Nr.9

Iebraukšanas

maksas salīdzinājums 2014. un 2015.gadā

Autobusu kategorija (sēdv. skaits)

Maksa (EUR) 2015.gadā

Maksa (EUR) 2014. gadā

Starpība (EUR)

Līdz 22

1,88

3,00

-1,12

23 - 40

4,26

5,00

-0,74

41 - 55

6,38

5,60

+0,78

virs 55

7,80

8,25

-0,45

Avots: RA sniegtā informācija70

174 RA 2014.gada augusta mēnesī veica 2015.gadā piemērojamās

Iebraukšanas maksas aprēķinu. Atbilstoši RA 30.06.2015. vēstulē

Nr.16 IZ/06-2015 norādītajam, RA tās ir noteikusi, pamatojoties

uz Noteikumu Nr.846 formulu (skatīt formulu 51.rindkopā).

Iebraukšanas maksas aprēķinā RA izmantoja šādus lielumus:

1) Ar autobusu iebraukšanu autoostas teritorijā saistītās

izmaksas (Ikop)= 173 384 EUR

2) Autoostas plānotā peļņa (P) = 45 000 EUR

3) Plānotais pasažieru skaits gadā (Nsēdv)=

1 607 884 EUR

4) Autobusu ietilpības (sēdvietu skaitu) atbilstoši tabulai

Nr.10.

Tabula Nr.10

Autobusu

kategorijas un atbilstošās autobusu ietilpības

Autobusu kategorija (sēdv.

skaits)

Autobusu kategorijas

apzīmējums

AI (autobusa ietilpība)

līdz 22

C<22

14,5

23 - 40

C23-40

32,83

41 - 55

C41-55

49,08

virs 55

C>55

60

Avots: RA sniegtā informācija71

175 Ņemot vērā to, ka, aprēķinot Iebraukšanas maksu

(pamatojoties uz 51.rindkopas formulu), tiek izmantoti nemainīgi

bāzes rādītāji un mainīgais rādītājs ir tikai autobusu ietilpība

(AI), fakts, ka trijās autobusu kategorijās Iebraukšanas maksa

samazinās, bet vienā autobusu kategorijā pieaug (skatīt tabulu

Nr.10) norāda uz to, ka RA 2015.gadam ir izmantojusi citus

autobusu vidējās ietilpības rādītājus. KP konstatē, ka autobusu

ietilpības rādītājs ir izmainīts atbilstoši izmaiņām tarifā -

trim grupām vidējais ietilpības rādītājs ir samazināts, kamēr

vienai ir palielināts.

176 RA plānotās kopējās RAO izmaksas (Ikop)

186 284 EUR uz 2015.gadu veido:

1) autoostas uzturēšanas izdevumi 82 684 EUR;

2) personāla izmaksas 89 600 EUR;

3) pamatlīdzekļu nolietojums 1 000 EUR;

4) pārējie saimnieciskās darbības izdevumi 5 000 EUR;

5) administrācijas izdevumi 8 000 EUR.

177 Aprēķinot Iebraukšanas maksu 2015.gadam, RAO plānoto

izmaksu apjoms ir samazināts par RA ieņēmumiem

12 900 EUR apmērā, kas ietver plānotos ieņēmumus no

sabiedriskās tualetes (10 800 EUR), bagāžu glabātuves

(360 EUR), taksometru autostāvvietas (1 100 EUR),

biļešu pārdošanas (440 EUR) un telpu nomas (200 EUR. Tādēļ

aprēķinos tiek izmantotas kopējās izmaksas 173 384 EUR

apmērā.

178 Turpmāk KP izvērtē 2015.gadā Iebraukšanas maksas aprēķinā

izmantotos lielumus, to veidu un apjomu pamatotību:

1) RAO uzturēšanas izmaksas;

2) RA noteikto peļņu.

8.3.1. Uzturēšanas izmaksu

pamatotības izvērtējums

179 RA plānoto RAO uzturēšanas izmaksu sadalījumu 2015.gadam

skatīt tabulā Nr.11.

Tabula Nr.11

RA plānotās

autoostas uzturēšanas izmaksas 2015.gadam

RAO

izmaksu postenis

2015.gada

plānotās uzturēšanas izmaksas (EUR)

2014.gada

faktiskās uzturēšanas izmaksas (EUR)

Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas izdevumi

6 000

15 153,58

Nomas maksa

64 000

35 723,19

Elektrības izdevumi

8 000

4 806,37

Autoostas laukuma uzkopšanas izdevumi

3 000

829,19

Atkritumu izvešanas izdevumi

684

632,00

Ūdens un kanalizācijas izdevumi

500

968,18

Apsardzes izdevumi

500

635,87

Kopā

82 684

58 748,38

Avots: RA sniegtā informācija72

Ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas

izdevumi

180 KP konstatē, ka RA 2015.gada plānotajās izmaksās no jauna

ir iekļāvusi ēkas un stāvlaukuma rekonstrukcijas izmaksas

6 000 EUR apmērā, jo saskaņā ar RA 30.06.2015. vēstulē Nr.16

IZ/06-2015 norādīto ir paredzēts izmaksu samazinājums. Pēc KP

lūguma (11.06.2015. vēstule Nr.898) RA nav iesniegusi detalizētu

aprēķinu veidošanos. KP secina, ka, tā kā 2014.gadā RA ir

veidojies brīvo finanšu līdzekļu uzkrājums rekonstrukcijai, jo tā

2014.gadā nav veikta, RA nav pamata iekļaut ēkas un stāvlaukuma

rekonstrukcijas izmaksas 2015.gadam.

181 RA norāda73, ka 2015.gadā uzsākta naudas

līdzekļu uzkrāšana RAO infrastruktūras rekonstrukcijai 20 000 EUR

apmērā. Šos līdzekļus RA bija plānojis iegūt, pieņemot, ka tiks

apmierināta tās prasība tiesā pret SIA "Norma-A" par

parāda piedziņu.

182 KP secina, ka RA sāktā pakāpeniskā uzkrājumu veidošana

objekta rekonstrukcijai nostiprina KP secinājumu, ka

kapitālieguldījumi RAO infrastruktūras rekonstrukcijai

RA izmaksās ir amortizējami vairāku, nevis viena gada laikā,

kā to bija paredzējusi RA, jo uzņēmums ir spējīgs veikt

kapitālieguldījumus tikai tad, ja pakāpeniski tiem uzkrāj savus

finanšu līdzekļus vai izmanto aizņemtus līdzekļus, vēlāk tos

attiecīgi amortizējot saskaņā ar atmaksas grafiku.

183 KP rīcībā ir informācija par Krāslavas rajona tiesas

spriedumu lietā Nr.C29424215 RA prasībā pret Norma-A par

parādu piedziņu.

184 Krāslavas rajona tiesa lēma RA prasību noraidīt un RA šo

lēmumu nav pārsūdzējis, līdz ar to tas uzskatāms par stājušos

spēkā. KP norāda, ka Krāslavas rajona tiesa atzina

RA iebraukšanas maksu par nepamatotu, tā kā RA Iebraukšanas

maksas aprēķinā faktiski ir iekļāvusi visas izmaksas, kas

nodrošina autoostas kā infrastruktūras objekta pastāvēšanu, nevis

izmaksas, kas tieši nepieciešamas, lai nodrošinātu autobusu

iebraukšanu autoostas teritorijā, piemēram, administrācijas

izdevumos iekļauti RA vadības transporta izdevumi, jo prokūrists

dzīvo Rīgā, tehniskais direktors Bauskā, bet darba vieta ir

Rēzeknē. Arī izdevumos iekļautās telekomunikāciju izmaksas,

tiesas ieskatā, nav iekļaujamas Iebraukšanas maksas aprēķinā.

Pilnīgi nepamatoti, tiesas ieskatā, izdevumos RA ir iekļāvusi

tiesvedības izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu lietā, kas

ierosināta starp RA un RAP, un citus juridisku jautājumu

risināšanas izdevumus.

Nomas maksa

185 KP secina, ka RA 2015.gada plānotajās izmaksās ir ietvēris

nomas izmaksas 64 000 EUR apmērā. KP konstatē, ka nomas

maksa, kas RA ir jāmaksā, ir palielināta gandrīz divas reizes, ja

salīdzina ar 2014.gadu.

186 RA norāda74, ka nomas maksas palielinājums

2015.gadā ir tikai 16%, salīdzinājumā ar 2013.gada nomas līgumos

noteikto maksu. RA norāda75, ka RAO nomas maksa

2013. - 2014.gadu periodā bija nevis paaugstināta, bet divas

reizes pazemināta no nomas līgumā 2013.gadā noteiktās nomas

maksas apmēra, saskaņā ar starp pusēm noslēgtajiem nomas līguma

grozījumiem 2013. un 2014.gadā.

187 KP noteiktās Nomas maksas konstatē 106. un 107.rindkopā.

KP norāda, ka faktiskā 2015.gada nomas maksa, salīdzinot ar

faktisko 2014.gada nomas maksu, ir palielināta par 84%, bet par

237,5%, salīdzinot ar 2013.gada faktisko nomas maksu, nevis 16%,

kā norāda RA. Pat ja nomas maksa būtu pieaugusi par 16%, nav

saskatāms pamatojums nomas maksas palielinājumam 2015.gadā, jo

ēkas stāvoklis netika uzlabots un, tātad, RAO vērtība

nepieauga.

188 Lai izvērtētu nomas maksas iespējamo pārmērību, KP

salīdzināja RAO ēkas nomas maksu 2014. un 2015.gadā ar telpu

nomas maksu Rēzeknē un citās Latvijas reģionu lielākajās

pilsētās.

189 Tā kā Nomas līgumos RAO ēkas un zemes nomas maksa nav

noteikta par kvadrātmetru un nav nodalīta ēkai un zemei, bet

tirgū telpu nomas maksa tiek noteikta par kvadrātmetru,

salīdzināšanai KP sadalīja kopējo nomas maksu atsevišķi RAO ēkai

un zemei proporcionāli kadastra vērtībai, un nodalīto ēkas nomas

maksu izdalīja uz ēkas kvadrātmetriem (skatīt tabulu Nr.12 un

Nr.13).

Tabula Nr.12

RAO zemes un

ēkas nomas maksa mēnesī par 1m2 2014.gadā

Veids

m2 skaits

Kadastra vērtība

(EUR)76

Vērtība no kopējās nomas

maksas (%)

Nomas maksas apmērs

01.01.2014 - 28.02.2014

1 m2 nomas maksa

01.01.2014 - 28.02.2014

Nomas maksas apmērs

01.03.2014 - 31.12.2014

1 m2 nomas maksa

01.03.2014-31.12.2014

Zeme

5606

17 576

49,80%

796,35

0,14

1592,71

0,28

Ēkas

335

17 737

50,20%

803,65

2,40

1607,29

4,80

Avots: KP veiktie aprēķini no Valsts zemes dienesta un MARNO

un Finance sniegtās informācijas77

190 Aprēķinātā RAO zemes nomas maksa 2015.gadam pēc

189.rindkopā pielietotās metodes redzama tabulā Nr.13.

Tabula Nr.13

RAO zemes un

ēkas nomas maksa mēnesī par 1m2 2015.gadā

Veids

m2 skaits

Kadastra vērtība (EUR)

78

Vērtība no kopējās nomas

maksas (%)

Nomas maksas apmērs

01.01.2015 - 30.06.2015

1 m2 nomas maksa

01.01.2015 - 30.06.2015

Nomas maksas apmērs

01.07.2015 - 31.12.2015

1m2 nomas maksa

01.07.2015 - līguma beigām

Zeme

5606

17 576

49,80%

2488,60

0,44

2886,78

0,51

Ēkas

335

17 737

50,20%

2511,40

7,50

2913,22

8,70

Avots: KP veiktie aprēķini no Valsts zemes dienesta un MARNO

un Finance sniegtās informācijas79

191 Aprēķināto RAO ēkas nomas maksu KP salīdzināja ar biroja

telpu nomas maksu Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī,

Liepājā, Valmierā, Ventspilī un Rīgā (skatīt tabulu Nr.14).

Tabula Nr.14

Biroja telpu

nomas maksa mēnesī (m2) Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā,

Jēkabpilī, Liepājā, Valmierā, Ventspilī un Rīgā 2014. un

2015.gadā

2015.gads

2014.gadā

Rēzekne

2 - 5 EUR

-

Daugavpils

2 - 5 EUR

-

Jelgava

3 - 6 EUR

-

Jēkabpils

1 - 4 EUR

-

Liepāja

2 - 5 EUR

-

Valmiera

3 - 7 EUR

-

Ventspils

2 - 6 EUR

-

Rīga:

Centrs

Centra tuvumā

Mikrorajoni

5 - 10 EUR

4 - 8 EUR

3 - 7 EUR

8 - 13 EUR

4 - 8 EUR

Avots: SIA "Latio" biroja telpu un komercplatību

pārskati80

192 Izvērtējot biroja telpu nomas maksu Rīgā un reģionu

lielākajās pilsētās 2014.gadā tabulā Nr.15, KP secina, ka MARNO

un Finance noteiktā nomas maksa RA (2,40 EUR/m2) laika

periodā no 01.01.2014. līdz 28.02.2014. ir biroja telpu Rēzeknē

nomas maksas amplitūdā (2 - 5 EUR/m2), savukārt

laika periodā no 01.03.2014 līdz 31.12.2014 noteiktā nomas maksa

(4,80 EUR/m2) ir noteikta tuvu maksimālajam līmenim

Rēzeknē, kas ir 5 EUR/m2.

193 Izvērtējot biroja telpu nomas maksu Rīgā un reģionu

lielākajās pilsētās 2015.gadā tabulā Nr.16, KP secina, ka MARNO

un Finance noteiktā nomas maksa (7,50 EUR/m2 no

01.01.2015. līdz 30.06.2015. un 8,70 EUR/m2 no

01.07.2015. līdz līguma beigām) RA atbilst nomas maksai biroja

telpām Rīgas centrā (5 - 10 EUR/m2), kamēr

Rēzeknē biroja telpu nomas maksa ir par 50% mazāka (2 - 5

EUR/m2).

194 Izvērtējot visu iepriekš minēto kopsakarā, KP secina, ka

laika periodā no 01.01.2015. līdz 30.06.2015. nomas maksa (7,50

EUR/m2) par 50% pārsniedz biroja telpu Rēzeknē nomas

maksas maksimālo vērtību (5 EUR/m2), ka laika periodā

no 01.07.2015. līdz līguma beigām noteiktā nomas maksa (8,70

EUR/m2) par 74% pārsniedz biroja telpu Rēzeknē nomas

maksas maksimālo vērtību (5 EUR/m2). Papildus Nomas

līgumos noteiktajai nomas maksai RA veic ilgtermiņa ieguldījumus,

kas nav ņemti vērā pie nomas maksas noteikšanas. Līdz ar to

papildus veiktajam salīdzinājumam, ņemot vērā RA paredzētos

ieguldījumus, izvērtējot faktisko ēkas kvalitāti un ņemot vērā

Krāslavas rajona tiesas izdarītos secinājumus, salīdzinot RAO un

Daugavpils autoostas attīstības līmeni (216.rindkopa), KP secina,

ka maksa nav pamatota un ir pārmērīga. Vienlaicīgi KP secina, ka

nomas maksas noteikšana nav veikta ar pamatotu un skaidru

metodi.

195 KP norāda, ka informācija par nomas maksas aprēķina

metodiku un pamatojumu vairākkārt (08.10.2014. vēstule Nr.1738 un

Nr.1740; 04.03.2016. vēstule Nr.5-5/274 un 07.03.2016. vēstules

Nr.5-5/276) tika pieprasīta no MARNO un Finance, kuras nav

spējušas to sniegt KP. Tā kā tirgū nomas maksu ēkai vai telpai

nenosaka atsevišķi no zemes, tad konkrētajā gadījumā KP ir

vērtējusi labvēlīgāk MARNO un Finance, no kopējās maksas atņemot

zemes nomas maksu, un tādējādi samazinājusi telpu nomas maksu,

kas salīdzināta ar telpu nomas tirgus cenu. (skatīt 188.-

194.rindkopu).

196 KP ieskatā, nosakot nomas maksu, būtu jāņem vērā tas, ka

joprojām RA nomnieks plāno veikt rekonstrukcijas izdevumus

6 000 EUR apmērā, kas papildu pieaugušai nomas maksai

palielina ar objektu nomu saistītos izdevumus. Tāpat jāņem vērā

arī ēkas tehniskais un vizuālais stāvoklis. Ēkas tehniskā

projektā norādīts, ka ūdensapgādes un kanalizācijas tehniskais

nolietojums ir 80%, pašas būves tehniskais nolietojums ir 30%,

kas norāda uz zemu RAO tirgus vērtību. Vizuāli RAO ēka ir

kritiskā stāvoklī.81 Tādēļ nebūtu pamatoti piemērot

pat nomas maksu, kas atbilst vidējai telpu nomas maksai

Rēzeknē.

197 RA nepareizi norāda, ka nomas maksa netika paaugstināta un

ka tā tika pazemināta divas reizes. Atbilstoši RA sniegtajai

informācijai Lietā nomas maksa 2013.gadā vienu reizi tika

samazināta, tomēr turpmāk vienīgi paaugstināta.

Elektrības, autoostas laukuma

uzkopšanas un atkritumu izvešanas izdevumi

198 2015.gadā plānotie elektrības, autoostas laukuma

uzkopšanas un atkritumu izvešanas izdevumi būtiski atšķiras no

2014.gada faktiskajiem izdevumiem, tādēļ KP secina, ka plānotās

izmaksas nav pamatotas ar faktiem. Attiecībā uz minētajām

izmaksām RA ir paredzējusi izmaksu pieaugumu par 5416,44 EUR, ko

RA nav varējusi pamatot.

8.3.2. Peļņa

199 Noteikumu Nr.846 36.punkts paredz nosacījumu, kas

jāievēro, nosakot peļņu no pakalpojuma par autobusa iebraukšanu

autoostas teritorijā sniegšanas. Minētais punkts paredz, ka

"nosakot peļņu, ņem vērā autoostas sniegto pakalpojumu

kvalitāti un papildus sniegtos pakalpojumus."

Kritērijus, pēc kuriem vērtē kvalitāti un kuri ir papildu

pakalpojumi, kurus ņem vērā peļņas lieluma noteikšanai,

normatīvais regulējums nenosaka.

200 Atbilstoši RA sniegtajai informācijai 01.04.2014. vēstulē

Nr.11 IZ/04-2014, RA autoostas plānoto peļņu (P) 2014.gadā

Iebraukšanas maksas aprēķināšanai paredzēja 5% apmērā, attiecīgi

12 000 EUR, bet saskaņā ar RA 30.06.2015. vēstuli Nr.16

IZ/06-2015 RA Iebraukšanas maksu aprēķinos 2015.gadam iekļāvusi

peļņu 26% apmērā, attiecīgi 45 000 EUR, kas ir piecas reizes

vairāk nekā 2014.gadā.

201 RA 30.06.2015. vēstulē Nr.16 IZ/06-2015 šādu peļņas

noteikšanu pamato ar to, ka ir nepieciešams nosegt 2013.gada

zaudējumus 28 275,99 EUR apmērā.

202 Saskaņā ar RA 2013.gada pārskatu, RA 2013.gadu noslēdza ar

28 275 EUR lieliem zaudējumiem. Saskaņā ar

199.rindkopu, RA ir norādījusi, ka ar 2015.gada plānoto peļņu

nepieciešams segt 28 275,99 EUR lielus zaudējumus. KP

konstatē, ka 2013.gada zaudējumi ir segti ar 2014.gada peļņu

77 368,22 EUR apmērā un tādēļ RA nav pamata palielināt

plānoto peļņu 2013.gada zaudējumu apmērā. Tāpat KP norāda, ka RA

nav pamatoti prasīt amortizēt zaudējumus viena gada ietvaros, jo

konkurences apstākļos šāda iespēja uzņēmumam būtu ierobežota.

203 Turklāt RA 30.06.2015. vēstulē Nr.16 IZ/06-2015 norāda, ka

2015.gada peļņa ir paredzēta, lai segtu 2013.gada zaudējumus, bet

RA nenorāda kāda veida zaudējumi jāsedz.

8.3.3. KP

secinājumi par Iebraukšanas maksu RAO 2015.gadā

204 KP secina, ka RA, nosakot uzturēšanas izdevumus un peļņu,

kas attiecināmi uz 2015.gada Iebraukšanas maksu, nepamatoti

plānojusi RAO ēkas rekonstrukcijas izdevumus, nomas maksu,

elektrības, autoostas laukuma uzkopšanas, atkritumu izvešanas,

ūdens un kanalizācijas, apsardzes izdevumus, kas 2014.gadā ir

būtiski zemāki nekā tie tikuši plānoti 2015.gadam, līdz ar to šo

izmaksu pieaugums nav pamatots.

205 KP secina, ka, ņemot vērā RA paredzētos ieguldījumus,

izvērtējot faktisko ēkas kvalitāti un ņemot vērā Krāslavas rajona

tiesas izdarītos secinājumus, salīdzinot RAO un Daugavpils

autoostas attīstības līmeni (216.rindkopa), nomas maksa nav

pamatota un ir pārmērīga. Vienlaicīgi KP secina, ka nomas maksas

noteikšana nav veikta ar pamatotu un skaidru metodi.

206 KP secina, ka RA, nosakot peļņu 2015.gadam procentuālā

izteiksmē, to nepamatoti palielināja piecas reizes, salīdzinot ar

2014.gadu.

8.4. KL 13.panta pirmās daļas

pārkāpuma pazīmes

207 KL 13.panta pirmā daļa nosaka, ka "jebkuram tirgus

dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts

jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas

teritorijā".

208 KL 13.panta pirmās daļas 4.punkts par aizliegtām atzīst

dominējošā tirgus dalībnieka darbības, ar kurām tas ļaunprātīgi

izmanto savu dominējošo stāvokli, tieši vai netieši uzspiežot vai

piemērojot netaisnīgas pirkšanas vai pārdošanas cenas vai citus

netaisnīgu tirdzniecības noteikumus.

209 EST savā praksē ir norādījusi, ka cenas ir netaisnīgas jeb

pārmērīgas, ja tās nav saistītas ar piegādātā produkta

"ekonomisko vērtību".82 Cenu samērība ir

pamatā noteicama, salīdzinot cenu ar tās veidošanās izmaksām jeb

ieguldītā darba saimniecisko vērtību.83 Tirgus

dalībnieka noteiktā pakalpojuma cenu ar citu tirgus dalībnieku

noteiktajām cenām var salīdzināt, un cenas taisnīgumu saistībā ar

sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību var izvērtēt tajos

gadījumos, kad noteiktā cena neatbilst pakalpojumu faktiskajām

izmaksām.84

210 Arī Augstākā tiesa ir pievienojusies šādām EST atziņām,

norādot, ka cena ir nesamērīga, ja starp faktiskajām izmaksām un

faktiski pieprasīto samaksu pastāv pārspīlēta disproporcija.

Dabiska vai ievērojama peļņa vēl nepamato nesamērību.

Pārspīlējums rodas tad, ja tirgus dalībnieks noteicis tādu cenu,

kuru, atkrītot dominējošam stāvoklim un pastāvot konkurencei, tas

no saimnieciskas racionalitātes viedokļa nekādos apstākļos nebūtu

noticis.85

211 Netaisnīgas cenas uzspiešana vai piemērošana, tādā veidā

ekspluatējot klientus un patērētājus, pastāv tad, ja dominējošā

stāvoklī esošs uzņēmums par saviem pakalpojumiem pieprasa maksu,

kas ir pārmērīgi augsta, proti, nav proporcionāla sniegtā

pakalpojuma ekonomiskajai vērtībai.86

212 EST ir atzinusi, ka dominējošā stāvoklī esošam tirgus

dalībniekam ir "īpašs pienākums", neatkarīgi no

apstākļiem, kas tam ļāvuši iegūt dominējošo stāvokli tirgū,

nepieļaut, ka tā rīcība kropļo patieso konkurenci

tirgū.87 Šāds pienākums izriet arī no KL 13.panta

pirmajā daļā noteiktā.

213 Augstākā tiesa ir norādījusi, ka dominējošā stāvoklī

esošam tirgus dalībniekam ir jābūt skaidriem tā izmaksu

aprēķiniem. Piemēram, Augstākā tiesa atzinusi, ka visu

pētniecības izdevumu iekļaušana par veselu reģionu vienā pārskata

gadā nav loģiska izskaidrojuma.88

214 Cenu samērības noteikšanai iespējams izmantot dažādas

pieejas. EST īpaši izdalījusi četras no tām: (1) dominējošā

tirgus dalībnieka cenu - izmaksu salīdzinājums, (2) dominējošā

tirgus dalībnieka cenu salīdzinājums ar konkurentu cenām,

tostarp, citos salīdzināmos tirgos, (3) ģeogrāfisks cenu

salīdzinājums, (4) cenu salīdzinājums ilgākā laika

periodā.89 Arī Augstākā tiesa savā praksē izdalījusi

vairākas pieejas norādot, ka, lai novērtētu samērīgumu, nav

obligāti vērtēt dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka cenas

atbilstoši visiem pārbaudes modeļiem.90

215 Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, nosakot cenu

samērību, tika vērtēts RAO cenu - izmaksu salīdzinājums,

ģeogrāfiskais cenu salīdzinājums un cenu salīdzinājums ilgākā

laika periodā. Lietā tika iegūti pierādījumi un konstatēts, ka RA

pārvadātājiem piemērojusi pārmērīgu maksu par iebraukšanu RAO,

jo:

(a) nosakot izmaksas, kas attiecināmas uz 2014.gada

Iebraukšanas maksu, RA nesamazināja tās par ieņēmumiem no biļešu

izplatīšanas, autobusu ietilpības maiņas korekcijas un papildus

informācijas izvietošanas pakalpojumiem, tādējādi nepamatoti

paaugstinot 2014.gada Iebraukšanas maksu (no 72. līdz

82.rindkopas);

(b) RA nepamatoti iekļāvusi RAO ēkas rekonstrukcijas izmaksas,

pirms tās vēl ir faktiski radušās, un tās visas attiecinājusi uz

2014.gada Iebraukšanas maksas aprēķinu (no 96.rindkopas);

(c) RA nepamatoti ir paredzējusi izdevumu pieaugumu

vairākos izmaksu posteņos (izdevumi par elektrību, autoostas

laukuma uzkopšanu, atkritumu izvešanu, ūdens un kanalizācijas

nodrošināšanu un apsardzi), nosakot izmaksas, kas attiecināmas uz

2014.gada Iebraukšanas maksu;

(d) RA plānotās kopējās RAO izmaksas 226 963,55 EUR uz

2014.gadu ir par 64% lielākas, nekā tās faktiski bija 2014.gadā.

RA faktiskie ieņēmumi 2014.gadā pārsniedz izdevumus par 77 368.62

EUR. 2014.gada faktiskā RA peļņa ir par 640% lielāka nekā tā tika

plānota. Būtisko atšķirību rada nepamatota RAO ēkas

rekonstrukcijas plānošana (96.rindkopa), nepamatota elektrības un

autoostas laukuma uzkopšanas izdevumu plānošana (163.rindkopa),

nepamatota personāla izmaksu plānošana (125.rindkopa) un

pamatlīdzekļu nolietojuma paredzēšana (128.rindkopa);

(e) RA, nosakot izmaksas, kas attiecināmas uz 2015.gada

Iebraukšanas maksu, nepamatoti plānoti RAO ēkas rekonstrukcijas

izdevumi (180.rindkopa), kā arī elektrības, autoostas laukuma

uzkopšanas, atkritumu izvešanas, kas būtiski atšķiras no

2014.gada faktiskajiem izdevumiem (198.rindkopa);

(f) RA iebraukšanas maksā iekļāva pārmērīgas izmaksas par RAO

nomu, neizvērtējot to pamatotību, neņemot vērā tirgus cenu, ēkas

kvalitāti un ilgtermiņa ieguldījumus (no 190. līdz

196.rindkopai);

(g) RA nosakot peļņu 2015.gadam, to nepamatoti palielināja

piecas reizes, salīdzinot ar 2014.gadu.

216 Arī Krāslavas rajona tiesa lietā Nr.C29424215 RA prasībā

pret Norma-A par parādu piedziņu lēmumā ir norādījusi, ka ir

pamatoti apšaubīt RA noteiktās Iebraukšanas maksas pamatotību, jo

Daugavpils autoostā, kas atrodas tajā pašā reģionā, ir

nesalīdzināmi lielāka un attīstītāka par RAO, autobusam ar

sēdvietu skaitu virs 55 sēdvietām 2014.gadā Iebraukšanas maksa

bija noteikta 4,62 EUR, bet RA tādam pašam autobusam 2014.gadā

bija noteikusi maksu 8,25 EUR. Tiesa uzskatīja, ka RA nav

pierādījusi, ka aprēķinātā Iebraukšanas maksa RAO teritorijā

ir pamatota. RA tiesas secinājumus nav

apstrīdējusi.91

217 KP uzsver, ka dominējoša uzņēmuma rīcībai jābūt skaidrai

un pamatotai. RA ir bez objektīva pamatojuma iekļāvusi izmaksas

Iebraukšanas maksas aprēķinā un paaugstinājusi Iebraukšanas

maksu, tādā veidā izmantojot dominējošo stāvokli ļaunprātīgi. RA

šādi var rīkoties vienīgi tādēļ, ka tai piemīt tirgus vara.

Konkurences apstākļos RA nevarētu brīvi iekļaut Iebraukšanas

maksā nepamatotas izmaksas, kā arī paaugstināt maksu bez

pamatojuma. RA ļaunprātīgas rīcības rezultātā pārvadātājiem ir

jāmaksā nepamatoti paaugstināta Iebraukšanas maksa, nesaņemot

noteiktajai maksai atbilstošas vērtības pakalpojumu. Rezultātā

tiek palielinātas sabiedriskā transporta biļešu cenas un valsts

budžeta izdevumi pārvadātāju zaudējumu kompensācijai. Šāda RA

rīcība nav savietojama ar KL 13.panta pirmās daļas 4.punktā

noteikto dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu

tieši vai netieši uzspiest vai piemērot netaisnīgas pārdošanas

cenas. Līdz ar to RA darbībās ir konstatējams KL 13.panta

pirmās daļas 4.punkta pārkāpums.

218 KP konstatē, ka RA rīcība, kura satur KL 13.panta pirmās

daļas 4.punkta pārkāpuma pazīmes, ilgst no 2014. līdz 2015.gadam

(ieskaitot).

V.

Atbildība