11. pants

Konkurences likuma 14. panta

pirmā daļa nosaka, ka, ja Konkurences padome konstatē tirgus

dalībnieku darbībās šā likuma 13. panta pārkāpumu, tā pieņem

lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas

soda uzlikšanu. Nosakot naudas soda apmēru saskaņā ar Ministru

kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 862 "Kārtība, kādā nosakāms

naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13.

pantā minētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi) 13. punktu,

ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī citus apstākļus.

11.1. Noteikumu 15. punktā un

18.2. apakšpunktā noteikts, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana ir smags pārkāpums un naudas soda apmēru nosaka no

0,5% līdz 1,5% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto

apgrozījuma. Naudas soda apmērs nosakāms 0,5% apmērā no VAS

"Latvijas dzelzceļš" 2006. finanšu gada neto apgrozījuma, t.i.,

0,5% no 204 085 782 latiem, kas ir

1 020 428,91 lats, jo pārkāpums nav bijis vērsts uz

citu tirgus dalībnieku izspiešanu no tirgus, bet gan tā ietvaros

tika veikta nelikumīga maksas iekasēšana no vienīgajiem konkrēto

publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras posmu

lietotājiem.

11.2. Konkurences padomes rīcībā

esošā informācija liecina, ka pārkāpums ildzis vairāk nekā 10

gadus, bet Konkurences likuma 13. panta 3. punktā noteiktais

aizliegums stājies spēkā tikai 1998. gada 1. janvārī. Tādēļ

saskaņā ar Noteikumu 19.3. apakšpunktu naudas soda apmēru nosaka

no 0,5% līdz 1% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto

apgrozījuma. Šajā lietā naudas sods nosakāms 0,75% apmērā no VAS

"Latvijas dzelzceļš" 2006. finanšu gada neto apgrozījuma, t.i.,

0,75% no 204 085 782 latiem, kas ir

1 530 643,37 lati.

11.3. Noteikumu 17. punkts nosaka,

ka kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina,

summējot naudas sodus, kas noteikti, ņemot vērā pārkāpuma smaguma

pakāpi un pārkāpuma ilgumu. Tādēļ kopējais naudas soda apmērs

šajā lietā ir 2 551 072,28 lati.

11.4. Noteikumu 21.1. apakšpunkts

nosaka, ka kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pārkāpums

pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis informāciju par

iespējamo Konkurences likuma 13. panta pārkāpumu. VAS "Latvijas

dzelzceļš" jau pirmajā atbildē (19.09.2007. vēstule Nr.

VL-7/1063) uz Konkurences padomes informācijas pieprasījumu

informēja Konkurences padomi, ka "lai novērstu tādu situāciju, ka

publiskās lietošanas infrastruktūru praktiski lieto

identificējams lietotāju loks, LDz (VAS "Latvijas dzelzceļš") ir

uzsācis visu sliežu ceļu (tai skaitā arī pievedceļu)

inventarizāciju, lai virzītu jautājumu likumdošanā noteiktā

kārtībā par publiskās lietošanas statusa atcelšanu pievedceļiem

un tiem sliežu ceļiem, kuri pēc funkcijām un izmantošanas veida

neatbilst jēdzienam publiskās lietošanas infrastruktūra, bet ir

pielīdzināmi privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai. (..)

Turpmāk līdz pievedceļu pārreģistrācijai LDz neslēgs līgumus ar

šādiem lietotājiem, t.sk. a/s "DITTON pievadķēžu rūpnīca", bet

uzturēs sliežu pievedceļus atbilstoši kustības intensitātei un

saviem finansiālajiem resursiem". Līdz ar to Konkurences likuma

13. panta 3. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums ir

pārtraukts.

11.5. Noteikumu 24. punkts nosaka,

ka, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū ir mazāks par

10% no šī tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

apgrozījuma, kopējo naudas soda apmēru var samazināt. VAS

"Latvijas dzelzceļš" koncerna 2006. gada neto apgrozījums bija

204 085 782 lati. VAS "Latvijas dzelzceļš" ienākumi no

publiskās lietošanas dzelzceļa infra­struktūras izmantošanas

pakalpojumu sniegšanas 2006. gadā bija 4 417 801 lats,

kas sastāda 2,1% no koncerna neto apgrozījuma 2006. gadā.

Konkurences padome, nosakot galīgo

soda apmēru, ņem vērā proporcionalitāti un samērīgumu, t.i., to,

ka VAS "Latvijas dzelzceļš" ienākumi, darbojoties konkrētajā

tirgū - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

izmantošanas pakalpojumu tirgū -, ir tikai 2,1% no kopējiem

sabiedrības ienākumiem. Konkurences padome VAS "Latvijas

dzelzceļš" uzlikto sodu attiecina tikai uz Iesniegumā minētajām

darbībām. Konkurences padome ņem vērā arī to, ka daļa

komercsabiedrību, ar kurām VAS "Latvijas dzelzceļš" slēdzis

līgumus par attiecīgo publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras iecirkņu uzturēšanas darbu, ko apņemas veikt

attiecīgā ceļu distance, apmaksu, atzinīgi vērtē šādu līgumu

slēgšanu un uztic VAS "Latvijas dzelzceļš" arī savas privātās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.

Administratīvo aktu ir

nepieciešams izdot, lai atturētu šī lēmuma adresātu un citus

tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas.

Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedrības interesēm var

tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā saskaņā ar

Noteikumu Nr.862 17.punktu aprēķināto naudas sodu.

Līdz ar to, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 13. pantā noteikto samērīguma

principu, naudas sods nosakāms 25 000 latu apmērā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties

uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu, 13. panta

3. punktu, 14. panta pirmo un otro daļu, Administratīvā procesa

likuma 13. pantu, Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 862

"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.

panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem" 13.

punktu, 15. punktu, 17. punktu, 18.2. apakšpunktu, 19.3.

apakšpunktu, 21.1. apakšpunktu un 24. punktu, Konkurences

padome

nolēma: