11. pants

1AKKA/LAA skaidrojums par

2Latvijā, Lietuvā un Igaunijā noteikto autoratlīdzības tarifu

3atšķirībām (27.10.2008. vēstulē sniegtā informācija)

411.1. Konkurences padome

522.10.2008. (vēstule Nr.2855) lūdza AKKA/LAA sniegt:

6- pamatojumu autoratlīdzības

7tarifu par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos apmēru

8atšķirībām Lietuvā, Igaunijā un Latvijā;

9- kritērijus un pamatojumu

10diferencētu autoratlīdzības tarifu piemērošanai veikaliem

11atkarībā no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

12AKKA/LAA 27.10.2008. atbildes

13vēstulē Nr.2/1-324 Konkurences padomei norāda, ka autoratlīdzības

14tarifa apmērs par autoru muzikālo darbu publisko izpildījumu nav

15vērtējams, tikai salīdzinot to apmērus Latvijā, Lietuvā un

16Igaunijā. AKKA/LAA uzskata, ka autoratlīdzības salīdzinājumam un

17vērtējumam par pamatu var būt tikai visas Eiropas Savienības

18(turpmāk - ES) valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

19organizāciju ietvaros veikts salīdzinājums, pretējā gadījumā

20secinājumi tiek izdarīti, vērtējot tikai nelielu tirgus segmentu,

21kas nevar atspoguļot vidējo ES ietvaros noteikto autoratlīdzības

22apmēru par autoru darbu publisko izpildījumu. Šajā sakarā

23AKKA/LAA norāda arī uz Konkurences padomes pieņemto lēmumu lietā

24Nr.2454/06/05/19, kur norādīts, ka "AKKA/LAA veidojot

25autoratlīdzības tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko

26tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas

27kritēriji, jo LR tā pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī

28citu valstu autorus".

29Konkurences padome, izvērtējot

30AKKA/LAA 27.10.2008. vēstulē Nr.2/1-324 pausto viedokli, norāda

31uz sekojošo:

321) Vērtējot tāda veida cenas

33(tarifus), kas nebalstās uz izmaksu aprēķina principiem, bet uz

34nemateriālu ekonomisko vērtību, Konkurences padome uzskata, ka ir

35pamatoti, veicot tarifu izvērtēšanu, salīdzināt valstis, kur par

36analoģisku "pakalpojumu" tiek piemērots tarifs, kas balstīts uz

37analoģiskiem aprēķina kritērijiem (veikala platība). Turklāt šīs

38valstis (Lietuva, Latvija, Igaunija) ir viena reģiona valstis un

39ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā ir savstarpēji salīdzināmas.

40Līdzīgu pieeju par pamatotu atzinusi arī Eiropas Kopienu tiesa

411989.gada 13.jūlija spriedumā apvienotajā lietā Lucazeau v

42SACEM - 110/88, 241/88 un 242/88, konstatējot, ka Eiropas

43Kopienas dibināšanas līguma 86.pantu (tagad 82.pants) par

44dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu var attiecināt uz

45mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību, ja

46šāda organizācija attiecīgās dalībvalsts teritorijā ļaunprātīgi

47izmanto savu dominējošo stāvokli, piemērojot netaisnīgus

48noteikumus saviem sadarbības partneriem, proti: piemērojot

49ievērojami augstākus tarifus par līdzīgā situācijā citās

50dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem, ja vien šīs tarifu

51atšķirības nav pamatotas ar objektīviem un pamatotiem faktoriem.

52Turklāt šādā situācijā tieši dominējošā stāvoklī esošās kolektīvā

53pārvaldījuma organizācijas, kuras darbības tiek vērtētas

54atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82.pantam,

55pienākums ir pamatot tarifu atšķirību, balstoties uz objektīviem

56konkrētās dalībvalsts rādītājiem, salīdzinājumā ar situāciju

57citās dalībvalstīs (skat. sprieduma 21.-33.punktu).

58Ņemot vērā minēto, kā arī AKKA/LAA

59pausto viedokli, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA nav

60spējusi sniegt objektīvu pamatojumu tam, kāpēc tarifi, kas

61piemēroti publiskajam izpildījumam Latvijas veikalos, ir

62ievērojami augstāki par kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā

63piemērotiem analoģiskiem tarifiem un kāpēc Latvijas ietvaros

64pastāv tik ievērojama atšķirība (2,75 reizes) tarifā atkarībā no

65veikala atrašanās vietas (Rīgas centrā vai pagastā).

662) AKKA/LAA atsaucas uz

67Konkurences padomes pieņemto lēmumu lietā Nr.2454/06/05, kurā,

68cita starpā, teikts, ka AKKA/LAA veidojot autoratlīdzības

69tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko tiesību kolektīvā

70pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas kritēriji, jo LR tā

71pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī citu valstu

72autorus, uzskatot, ka tādējādi Konkurences padomei arī šīs

73lietas ietvaros bija jāpēta visās ES dalībvalstīs piemērotie

74analoģiskie tarifi. Konkurences padome lietas ietvaros ir

75konstatējusi, ka AKKA/LAA tarifu veidošanas pamata kritērijus ir

76izvēlējusies, vadoties no CISAC rekomendācijām, turklāt tie ir

77analoģiski kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā publiskajam

78izpildījumam piemēroto tarifu pamatā esošajiem kritērijiem - t.i.

79- par pamatu ņemot veikala platību, kurā mūzika tiek atskaņota.

80Lietā pastāv strīds par tarifa apmēra (naudas izteiksmē)

81pamatotību un par to, ka AKKA/LAA uzspiež sevis noteiktus

82tarifus, nevienojoties ar mūzikas lietotājiem, kā tas noteikts

83Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā, turklāt arī,

84ņemot vērā lietas izpētes gaitā analizēto informāciju,

85Konkurences padome secinājusi, ka AKKA/LAA nav pamatotu, skaidru

86un objektīvu kritēriju tarifu ranžēšanai atkarībā no veikala

87ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

8811.2. Kā norāda AKKA/LAA,

89atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju saistāmas arī ar

90pamatojumu, kas sniegts AKKA/LAA piemērotajam tarifu

91ģeogrāfiskajam ranžējumam Latvijas ietvaros, t.i., ka nevienā no

92Baltijas valstīm nav vērojama tik liela iedzīvotāju koncentrācija

93valsts galvaspilsētā kā Latvijā. Rīga pēc iedzīvotāju skaita ir

94gandrīz divreiz lielāka par Tallinu un uz pusi lielāka par Viļņu.

95Rīgā un tās apkaimē dzīvojošo skaits sasniedz vairāk nekā pusi

96Latvijas iedzīvotāju un gandrīz kopējo Igaunijas iedzīvotāju

97skaitu. Iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkaimē pamatoti

98atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo

99darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir

100iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku. Faktiski

101AKKA/LAA ieskatā šajā gadījumā ģeogrāfiskais kritērijs

102(potenciālā auditorija un potenciālais ekonomiskais guvums

103atkarībā no apdzīvotās vietas iedzīvotāju daudzuma) izpaužas

104visas Baltijas ietvaros, jo Rīga ir lielākā pilsēta Baltijas

105valstīs.

106Konkurences padome minēto vērtē kā

107pretrunīgu viedokli AKKA/LAA iepriekš norādītajam, ka:

108- "ģeogrāfiskais kritērijs tiek

109piemērots tādiem izmantojuma veidiem, kuros nav tiešas saistības

110starp publiskā izpildījuma vietu un ieņēmumiem (veikali,

111kafejnīcas u.c.)" (08.09.2008. vēstule Nr.2/1-249);

112- izklaides vietas platības kā

113kritērija "pielietošanas pamatotība saistāma ar to, ka muzikālo

114darbu izmantojumam nav tiešas saistības ar uzņēmuma darbību un

115apgrozījumu. Šāda tipa uzņēmumu darbība netiek tieši ietekmēta,

116ja tajos netiek atskaņoti muzikālie darbi, tomēr arī šādu

117uzņēmumu klientu izvēli un rīcību ietekmē tas, vai attiecīgais

118uzņēmums atskaņo mūziku savās telpās";

119- "ģeogrāfiskā atrašanās vieta kā

120kritērijs Latvijā tiek izmantota kraso reģionālo atšķirību dēļ.

121(..) Latvijas apstākļos šāds kritērijs ir pamatots, jo atsevišķos

122reģionos pastāv būtiska jebkuru uzņēmumu sniegto pakalpojumu

123vidējo cenu atšķirība" (12.06.2008. Nr.2/1-190);

124- "tarifu ranžējumā ir ievēroti

125taisnīguma un proporcionalitātes principi, ņemot vērā

126salīdzinošās izmaksas dažādos Latvijas reģionos, salīdzinošās

127cenas, kuras par vienu un to pašu preci/pakalpojumu komersanti

128iekasē dažādos Latvijas reģionos".

129Tādējādi konstatējams, ka līdz

13027.10.2008. vēstulei, AKKA/LAA kā pamata argumentu ģeogrāfiskā

131kritērija piemērošanai norāda preču, pakalpojumu un izmaksu

132atšķirības, izklaides pasākumu cenu atšķirības dažādās

133ģeogrāfiskās teritorijās. Savukārt 27.10.2008. vēstulē AKKA/LAA

134norāda, ka iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkārtnē pamatoti

135atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo

136darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir

137iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku. Konkurences

138padome uzskata, ka veikaliem, kas atrodas Rīgā, lai arī ir

139iespējams piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, tomēr šādi

140gūtais ekonomiskais labums nekādā veidā nav saistāms ar muzikālo

141darbu publisko izpildījumu šajos veikalos. Turklāt arī AKKA/LAA

142iepriekš norādījusi, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas

143saistības ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu. Tādējādi

144Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA nav noteikti konkrēti,

145pamatoti un skaidri kritēriji autoratlīdzības tarifu

146diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa.

14711.3. AKKA/LAA norāda, ka

148autoratlīdzības maksājums, kuru veikals maksā par muzikālo darbu

149publisku izpildījumu, atspoguļo muzikālo darbu vērtību (cenu)

150konkrētajā ģeogrāfiskajā vietā, nevis statisku un nemainīgu

151maksājumu. 2005.gada laikā AKKA/LAA veica pētījumu, kura ietvaros

152tika veikta muzikālo darbu vērtības (cenas) izpēte dažādās

153Latvijas vietās, aptverot visu Latvijas teritoriju. Minētās

154izpētes laikā tika noskaidrotas cenas, kuras gala patērētājs

155maksā par izklaides pasākumiem, kuros muzikālo darbu publiskam

156izpildījumam ir būtiska nozīme (diskotēkas, koncerti u.c.).

157AKKA/LAA uzskata, ka būtiskas atšķirības šādu pasākumu biļešu

158cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās vietas atspoguļo

159arī būtiskas atšķirības muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenā

160tādās vietās, kur muzikālo darbu publiskais izpildījums nav

161primāra un neatņemama sniedzamo pakalpojumu daļa. AKKA/LAA

162ieskatā muzikālo darbu publiskā izpildījuma cena saglabā vienādu

163korelāciju atkarībā no ģeogrāfiskās vietas gan tādos pasākumos,

164kuros tai ir būtiska nozīme, gan tādās publiskā izpildījuma

165vietās, kurās mūzikai nav būtiskas nozīmes. AKKA/LAA uzskata, ka

166veiktā izpēte pamatoti atspoguļo muzikālo darbu cenu pasākumos,

167kur mūzikai ir būtiska nozīme, analoģiska ģeogrāfiskā korelācija

168pastāv arī mūzikas vērtībai tās publiskajā izpildījumā

169kafejnīcās, veikalos, tirdzniecības vietās u.c. publiskā

170izpildījuma vietās.

171Saskaņā ar AKKA/LAA iepriekš

172sniegto informāciju (26.03.2008. vēstules pielikums Nr.14)

173koncertos ar ieejas maksu (netiek piemērots ģeogrāfiskais

174kritērijs) un deju vakaros un diskotēkās ar ieejas maksu, lai arī

175tiek piemērots ģeogrāfiskais kritērijs, autoratlīdzības maksājumi

176jāveic procentos no ieejas maksas bruto ieņēmumiem:

177- deju vakaros un diskotēkās - 6%

178(izpildītājmākslinieku priekšnesumā) vai 8% (mehāniskā ieraksta

179izpildījumā) no ieejas maksas bruto ieņēmumiem;

180- koncertos ar ieejas maksu - 5 -

1816% no ieejas maksas bruto ieņēmumiem.

182Ņemot vērā iepriekš minēto,

183Konkurences padome konstatē, ka deju vakaros un diskotēkās (ar

184ieejas maksu) autoratlīdzības maksu nosaka atkarībā no ieejas

185maksas bruto ienākumiem (faktiski apgrozījuma), un ģeogrāfiskais

186kritērijs šajā gadījumā faktiski netiek piemērots. AKKA/LAA

187noteiktie autoratlīdzības maksājumi šajā gadījumā netiek saistīti

188ar muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenu dažādās Latvijas

189ģeogrāfiskās vietās. Tādējādi par nepamatotu uzskatāms AKKA/LAA

190arguments būtiskās atšķirības dažādu pasākumu biļešu cenās

191atkarībā no norises ģeogrāfiskās vietas attiecināt uz muzikālo

192darbu publiskā izpildījuma cenu tādās vietās, kur muzikālo darbu

193publiskais izpildījums nav primāra un neatņemama sniedzamo

194pakalpojumu daļa.

19511.4. AKKA/LAA ar 27.10.2008.

196vēstuli iesniedza arī izpētes materiālus par muzikālo darbu

197izmantojumu publiskajā izpildījumā un attiecīgā pasākuma

198ekonomisko ekvivalentu - biļešu cenām:

199- sarīkojumu (pašdarbības

200kolektīvu koncerti, deju vakari, diskotēkas, profesionālo

201kolektīvu koncerti) biļešu cenām dažādos kultūras namos, t.i.,

202norādīti kultūras nami un to kopējais skaits, kuros biļešu cenas

203uz iepriekš minētajiem sarīkojumiem (par katru atsevišķi)

204bijušas: līdz LVL 1,00, no LVL 1,00 - 2,00, no LVL 2,00 - 3,00,

205no LVL 3,00 un vairāk,

206- dažādu pasākumu (ar/bez ieejas

207maksas) skaitu aptaujātajos kultūras namos visā Latvijas

208teritorijā.

209Izvērtējot minēto informāciju,

210Konkurences padome konstatēja, ka (*). Konkurences padome

211uzskata, ka minētā informācija liecina par to, ka Latvijas

212kultūras namos 2005.gadā visvairāk bijuši sarīkojumi, kuros

213biļetes cena noteikta līdz (*), kas nekādā veidā nenorāda

214uz būtiskām atšķirībām pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma

215norises ģeogrāfiskās vietas. Tādējādi secināms, ka AKKA/LAA

216minētais arguments par to, ka šīs aptaujas laikā noskaidrotās

217cenas, kuras gala patērētājs maksā par izklaides pasākumiem

218(diskotēkas, koncerti u.c.), raksturo būtiskas atšķirības šādu

219pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās

220vietas, nav uzskatāms par pamatotu. Turklāt AKKA/LAA nav savos

221argumentos ne reizi norādījusi uz tādiem objektīviem cenu

222ietekmējošiem apstākļiem, kā, piemēram, ka ieejas maksa daļā

223klubu, diskotēku ir dārgāka nevis tāpēc, ka mūzika kādu apsvērumu

224dēļ attiecīgajā ģeogrāfiskajā vietā maksā vairāk vai mazāk, bet

225tāpēc, ka attiecīgā izklaides vieta veikusi lielākas investīcijas

226apskaņošanā, apgaismojumā, deju grīdās, tehnikā utt. nekā tieši

227tādu pašu mūziku atskaņojoša cita izklaides vieta, kurā šādas

228investīcijas nav veiktas un tādējādi piedāvātā pakalpojuma

229līmenis ir krietni zemāks. Konkurences padome uzskata, ka minētās

230aptaujas datus par sarīkojumu biļešu cenām kultūras namos nevar

231attiecināt un izmantot par pamatojumu veikaliem piemērojamiem

232autoratlīdzības tarifiem.

23311.5. AKKA/LAA norāda, ka Polijā

234praktiski visa tarifu sistēma veikaliem ir balstīta uz apdzīvotās

235vietas iedzīvotāju skaitu, kas faktiski atbilst arī AKKA/LAA

236veidotajai tarifa uzbūvei. AKKA/LAA uzskata, ka ģeogrāfiskā

237ranžējuma piemērošana autoratlīdzības noteikšanā, iespējams,

238pastāv arī citās valstīs. AKKA/LAA norāda, ka Eiropas Komisija

239(turpmāk - EK) ir izvērtējusi dažādus diskotēku un deju vakaru

240tarifus ES valstu ietvaros, šāds pētījums noteikti aptvēra arī

241Spānijas mantisko tiesību organizācijas tarifus attiecībā uz deju

242vakariem, kuri satur ģeogrāfisko ranžējumu atkarībā no apdzīvotās

243vietas iedzīvotāju skaita. Ņemot vērā, ka Spānijas mantisko

244tiesību organizācijas tarifi palikuši nemainīgi (vismaz attiecībā

245uz tajos ietverto ģeogrāfisko kritēriju), AKKA/LAA norāda, ka EK

246neuzskatīja, ka šāds tarifu ranžējums būtu konkurences tiesību

247normas pārkāpjošs. Tāpat AKKA/LAA norāda, ka Konkurences padome

248lietā Nr.2454/06/05/19 atzina par pamatotiem AKKA/LAA tarifus

249raidorganizācijām, un minētie tarifi tāpat paredz ģeogrāfisko

250ranžējumu atkarībā no raidorganizācijas teritoriālās

251aptveramības. Minētais kritērijs faktiski atbilst AKKA/LAA

252piemērotajam ģeogrāfiskajam kritērijam attiecībā uz veikaliem un

253kafejnīcām, jo autoratlīdzības apmēra noteikšanā

254raidorganizācijām tiek ņemts vērā attiecīgās raidorganizācijas

255aptveramības zonas iedzīvotāju skaits, savukārt veikalu un

256kafejnīcu tarifi ņem vērā potenciālo klientu plūsmu un potenciālo

257publiskā izpildījuma auditoriju attiecīgo komersantu telpās.

258Konkurences padome norāda, ka tai

259pēc būtības nav iebildumu pret tarifu ranžēšanu atkarībā no

260ģeogrāfiskās atrašanās vietas, taču tarifu veidošanas sistēmai ir

261jābūt pamatotai, saprotamai un balstītai uz objektīviem

262kritērijiem. Turklāt šīs lietas ietvaros un konkrētajā kontekstā

263(t.i., ģeogrāfiskā dalījuma princips) nav korekti vilkt paralēles

264ar Konkurences padomes lēmumu lietā Nr.2454/06/05/19, jo,

265atšķirībā no šīs lietas, raidorganizāciju, jo īpaši radio,

266saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar mūzikas darbu

267atskaņošanu. Līdzīgu viedokli pauž arī ģenerāladvokāte Verica

268Trstenjaka (Verica Trstenjak) secinājumos, kas sniegti

2692008.gada 11.septembrī Lietā Nr. C-52/073, runājot par

270atsaukšanos televīzijas kanāliem piemēroto tarifu izvērtēšanas

271lietā uz citu tiesas lietu, kurā vērtēti diskotēkām piemērotie

272tarifi: "Šo lēmumu nedrīkst neierobežoti piemērot šajā lietā.

273Izvērtējot, vai pastāv dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīga

274izmantošana, ir jāņem vērā katra atsevišķā gadījuma visi

275apstākļi. Pret neierobežotu Tiesas secinājuma lietā Basset

276attiecināšanu uz šo lietu norāda arī fakts, ka starp diskotēkas

277darbību un televīzijas kanāla darbību pastāv būtiskas atšķirības

278attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu

279izmantošanu. Diskotēkām ar autortiesībām aizsargātu muzikālo

280darbu izmantošana ir būtisks to darbības elements. Tādēļ var

281pieņemt, ka diskotēkas savā darbībā ir piesaistītas muzikālo

282darbu izmantošanai un regulāri savas darbības laikā intensīvi

283izmanto šos muzikālos darbus. Attiecībā uz televīzijas kanāliem

284situācija ir atšķirīga. Lai gan arī televīzijas kanāli savā

285darbībā izmanto muzikālos darbus, tomēr ar autortiesībām

286aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums var variēt atkarībā

287no televīzijas kanāla, raidlaika un raidījuma." No iepriekš

288minētā redzams, ka, lai arī, atšķirībā no veikaliem, kur mūzikas

289atskaņošanai vispār ir tikai "patīkama fona" nozīme, diskotēkas

290un televīzijas kanālu saimnieciskā darbība daudz tiešākā mērā

291saistīta ar mūzikas atskaņošanu, bet tik un tā, pēc

292ģenerāladvokātes teiktā, katrā no minētajām jomām tomēr mūzikas

293atskaņošanas "nozīmīgums" ir atšķirīgs, un līdz ar to situācijas

294nevar tikt vērtētas kā analoģiskas. Turklāt Konkurences padomes

295norāda, ka attiecībā uz raidorganizācijām piemērotajiem tarifiem

296lietā Nr.2454/06/05/19 tika konstatēts, ka AKKA/LAA bija

297definējusi skaidrus un pamatotus ģeogrāfiskos kritērijus tarifu

298piemērošanai (atšķirībā no pašreiz vērtējamās lietas, kur šādu

299skaidru kritēriju nav).