11. pants

AKKA/LAA skaidrojums par

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā noteikto autoratlīdzības tarifu

atšķirībām (27.10.2008. vēstulē sniegtā informācija)

11.1. Konkurences padome

22.10.2008. (vēstule Nr.2855) lūdza AKKA/LAA sniegt:

- pamatojumu autoratlīdzības

tarifu par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos apmēru

atšķirībām Lietuvā, Igaunijā un Latvijā;

- kritērijus un pamatojumu

diferencētu autoratlīdzības tarifu piemērošanai veikaliem

atkarībā no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

AKKA/LAA 27.10.2008. atbildes

vēstulē Nr.2/1-324 Konkurences padomei norāda, ka autoratlīdzības

tarifa apmērs par autoru muzikālo darbu publisko izpildījumu nav

vērtējams, tikai salīdzinot to apmērus Latvijā, Lietuvā un

Igaunijā. AKKA/LAA uzskata, ka autoratlīdzības salīdzinājumam un

vērtējumam par pamatu var būt tikai visas Eiropas Savienības

(turpmāk - ES) valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizāciju ietvaros veikts salīdzinājums, pretējā gadījumā

secinājumi tiek izdarīti, vērtējot tikai nelielu tirgus segmentu,

kas nevar atspoguļot vidējo ES ietvaros noteikto autoratlīdzības

apmēru par autoru darbu publisko izpildījumu. Šajā sakarā

AKKA/LAA norāda arī uz Konkurences padomes pieņemto lēmumu lietā

Nr.2454/06/05/19, kur norādīts, ka "AKKA/LAA veidojot

autoratlīdzības tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko

tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas

kritēriji, jo LR tā pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī

citu valstu autorus".

Konkurences padome, izvērtējot

AKKA/LAA 27.10.2008. vēstulē Nr.2/1-324 pausto viedokli, norāda

uz sekojošo:

1) Vērtējot tāda veida cenas

(tarifus), kas nebalstās uz izmaksu aprēķina principiem, bet uz

nemateriālu ekonomisko vērtību, Konkurences padome uzskata, ka ir

pamatoti, veicot tarifu izvērtēšanu, salīdzināt valstis, kur par

analoģisku "pakalpojumu" tiek piemērots tarifs, kas balstīts uz

analoģiskiem aprēķina kritērijiem (veikala platība). Turklāt šīs

valstis (Lietuva, Latvija, Igaunija) ir viena reģiona valstis un

ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā ir savstarpēji salīdzināmas.

Līdzīgu pieeju par pamatotu atzinusi arī Eiropas Kopienu tiesa

1989.gada 13.jūlija spriedumā apvienotajā lietā Lucazeau v

SACEM - 110/88, 241/88 un 242/88, konstatējot, ka Eiropas

Kopienas dibināšanas līguma 86.pantu (tagad 82.pants) par

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu var attiecināt uz

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību, ja

šāda organizācija attiecīgās dalībvalsts teritorijā ļaunprātīgi

izmanto savu dominējošo stāvokli, piemērojot netaisnīgus

noteikumus saviem sadarbības partneriem, proti: piemērojot

ievērojami augstākus tarifus par līdzīgā situācijā citās

dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem, ja vien šīs tarifu

atšķirības nav pamatotas ar objektīviem un pamatotiem faktoriem.

Turklāt šādā situācijā tieši dominējošā stāvoklī esošās kolektīvā

pārvaldījuma organizācijas, kuras darbības tiek vērtētas

atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82.pantam,

pienākums ir pamatot tarifu atšķirību, balstoties uz objektīviem

konkrētās dalībvalsts rādītājiem, salīdzinājumā ar situāciju

citās dalībvalstīs (skat. sprieduma 21.-33.punktu).

Ņemot vērā minēto, kā arī AKKA/LAA

pausto viedokli, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA nav

spējusi sniegt objektīvu pamatojumu tam, kāpēc tarifi, kas

piemēroti publiskajam izpildījumam Latvijas veikalos, ir

ievērojami augstāki par kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā

piemērotiem analoģiskiem tarifiem un kāpēc Latvijas ietvaros

pastāv tik ievērojama atšķirība (2,75 reizes) tarifā atkarībā no

veikala atrašanās vietas (Rīgas centrā vai pagastā).

2) AKKA/LAA atsaucas uz

Konkurences padomes pieņemto lēmumu lietā Nr.2454/06/05, kurā,

cita starpā, teikts, ka AKKA/LAA veidojot autoratlīdzības

tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas kritēriji, jo LR tā

pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī citu valstu

autorus, uzskatot, ka tādējādi Konkurences padomei arī šīs

lietas ietvaros bija jāpēta visās ES dalībvalstīs piemērotie

analoģiskie tarifi. Konkurences padome lietas ietvaros ir

konstatējusi, ka AKKA/LAA tarifu veidošanas pamata kritērijus ir

izvēlējusies, vadoties no CISAC rekomendācijām, turklāt tie ir

analoģiski kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā publiskajam

izpildījumam piemēroto tarifu pamatā esošajiem kritērijiem - t.i.

- par pamatu ņemot veikala platību, kurā mūzika tiek atskaņota.

Lietā pastāv strīds par tarifa apmēra (naudas izteiksmē)

pamatotību un par to, ka AKKA/LAA uzspiež sevis noteiktus

tarifus, nevienojoties ar mūzikas lietotājiem, kā tas noteikts

Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā, turklāt arī,

ņemot vērā lietas izpētes gaitā analizēto informāciju,

Konkurences padome secinājusi, ka AKKA/LAA nav pamatotu, skaidru

un objektīvu kritēriju tarifu ranžēšanai atkarībā no veikala

ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

11.2. Kā norāda AKKA/LAA,

atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju saistāmas arī ar

pamatojumu, kas sniegts AKKA/LAA piemērotajam tarifu

ģeogrāfiskajam ranžējumam Latvijas ietvaros, t.i., ka nevienā no

Baltijas valstīm nav vērojama tik liela iedzīvotāju koncentrācija

valsts galvaspilsētā kā Latvijā. Rīga pēc iedzīvotāju skaita ir

gandrīz divreiz lielāka par Tallinu un uz pusi lielāka par Viļņu.

Rīgā un tās apkaimē dzīvojošo skaits sasniedz vairāk nekā pusi

Latvijas iedzīvotāju un gandrīz kopējo Igaunijas iedzīvotāju

skaitu. Iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkaimē pamatoti

atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo

darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir

iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku. Faktiski

AKKA/LAA ieskatā šajā gadījumā ģeogrāfiskais kritērijs

(potenciālā auditorija un potenciālais ekonomiskais guvums

atkarībā no apdzīvotās vietas iedzīvotāju daudzuma) izpaužas

visas Baltijas ietvaros, jo Rīga ir lielākā pilsēta Baltijas

valstīs.

Konkurences padome minēto vērtē kā

pretrunīgu viedokli AKKA/LAA iepriekš norādītajam, ka:

- "ģeogrāfiskais kritērijs tiek

piemērots tādiem izmantojuma veidiem, kuros nav tiešas saistības

starp publiskā izpildījuma vietu un ieņēmumiem (veikali,

kafejnīcas u.c.)" (08.09.2008. vēstule Nr.2/1-249);

- izklaides vietas platības kā

kritērija "pielietošanas pamatotība saistāma ar to, ka muzikālo

darbu izmantojumam nav tiešas saistības ar uzņēmuma darbību un

apgrozījumu. Šāda tipa uzņēmumu darbība netiek tieši ietekmēta,

ja tajos netiek atskaņoti muzikālie darbi, tomēr arī šādu

uzņēmumu klientu izvēli un rīcību ietekmē tas, vai attiecīgais

uzņēmums atskaņo mūziku savās telpās";

- "ģeogrāfiskā atrašanās vieta kā

kritērijs Latvijā tiek izmantota kraso reģionālo atšķirību dēļ.

(..) Latvijas apstākļos šāds kritērijs ir pamatots, jo atsevišķos

reģionos pastāv būtiska jebkuru uzņēmumu sniegto pakalpojumu

vidējo cenu atšķirība" (12.06.2008. Nr.2/1-190);

- "tarifu ranžējumā ir ievēroti

taisnīguma un proporcionalitātes principi, ņemot vērā

salīdzinošās izmaksas dažādos Latvijas reģionos, salīdzinošās

cenas, kuras par vienu un to pašu preci/pakalpojumu komersanti

iekasē dažādos Latvijas reģionos".

Tādējādi konstatējams, ka līdz

27.10.2008. vēstulei, AKKA/LAA kā pamata argumentu ģeogrāfiskā

kritērija piemērošanai norāda preču, pakalpojumu un izmaksu

atšķirības, izklaides pasākumu cenu atšķirības dažādās

ģeogrāfiskās teritorijās. Savukārt 27.10.2008. vēstulē AKKA/LAA

norāda, ka iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkārtnē pamatoti

atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo

darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir

iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku. Konkurences

padome uzskata, ka veikaliem, kas atrodas Rīgā, lai arī ir

iespējams piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, tomēr šādi

gūtais ekonomiskais labums nekādā veidā nav saistāms ar muzikālo

darbu publisko izpildījumu šajos veikalos. Turklāt arī AKKA/LAA

iepriekš norādījusi, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas

saistības ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu. Tādējādi

Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA nav noteikti konkrēti,

pamatoti un skaidri kritēriji autoratlīdzības tarifu

diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa.

11.3. AKKA/LAA norāda, ka

autoratlīdzības maksājums, kuru veikals maksā par muzikālo darbu

publisku izpildījumu, atspoguļo muzikālo darbu vērtību (cenu)

konkrētajā ģeogrāfiskajā vietā, nevis statisku un nemainīgu

maksājumu. 2005.gada laikā AKKA/LAA veica pētījumu, kura ietvaros

tika veikta muzikālo darbu vērtības (cenas) izpēte dažādās

Latvijas vietās, aptverot visu Latvijas teritoriju. Minētās

izpētes laikā tika noskaidrotas cenas, kuras gala patērētājs

maksā par izklaides pasākumiem, kuros muzikālo darbu publiskam

izpildījumam ir būtiska nozīme (diskotēkas, koncerti u.c.).

AKKA/LAA uzskata, ka būtiskas atšķirības šādu pasākumu biļešu

cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās vietas atspoguļo

arī būtiskas atšķirības muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenā

tādās vietās, kur muzikālo darbu publiskais izpildījums nav

primāra un neatņemama sniedzamo pakalpojumu daļa. AKKA/LAA

ieskatā muzikālo darbu publiskā izpildījuma cena saglabā vienādu

korelāciju atkarībā no ģeogrāfiskās vietas gan tādos pasākumos,

kuros tai ir būtiska nozīme, gan tādās publiskā izpildījuma

vietās, kurās mūzikai nav būtiskas nozīmes. AKKA/LAA uzskata, ka

veiktā izpēte pamatoti atspoguļo muzikālo darbu cenu pasākumos,

kur mūzikai ir būtiska nozīme, analoģiska ģeogrāfiskā korelācija

pastāv arī mūzikas vērtībai tās publiskajā izpildījumā

kafejnīcās, veikalos, tirdzniecības vietās u.c. publiskā

izpildījuma vietās.

Saskaņā ar AKKA/LAA iepriekš

sniegto informāciju (26.03.2008. vēstules pielikums Nr.14)

koncertos ar ieejas maksu (netiek piemērots ģeogrāfiskais

kritērijs) un deju vakaros un diskotēkās ar ieejas maksu, lai arī

tiek piemērots ģeogrāfiskais kritērijs, autoratlīdzības maksājumi

jāveic procentos no ieejas maksas bruto ieņēmumiem:

- deju vakaros un diskotēkās - 6%

(izpildītājmākslinieku priekšnesumā) vai 8% (mehāniskā ieraksta

izpildījumā) no ieejas maksas bruto ieņēmumiem;

- koncertos ar ieejas maksu - 5 -

6% no ieejas maksas bruto ieņēmumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome konstatē, ka deju vakaros un diskotēkās (ar

ieejas maksu) autoratlīdzības maksu nosaka atkarībā no ieejas

maksas bruto ienākumiem (faktiski apgrozījuma), un ģeogrāfiskais

kritērijs šajā gadījumā faktiski netiek piemērots. AKKA/LAA

noteiktie autoratlīdzības maksājumi šajā gadījumā netiek saistīti

ar muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenu dažādās Latvijas

ģeogrāfiskās vietās. Tādējādi par nepamatotu uzskatāms AKKA/LAA

arguments būtiskās atšķirības dažādu pasākumu biļešu cenās

atkarībā no norises ģeogrāfiskās vietas attiecināt uz muzikālo

darbu publiskā izpildījuma cenu tādās vietās, kur muzikālo darbu

publiskais izpildījums nav primāra un neatņemama sniedzamo

pakalpojumu daļa.

11.4. AKKA/LAA ar 27.10.2008.

vēstuli iesniedza arī izpētes materiālus par muzikālo darbu

izmantojumu publiskajā izpildījumā un attiecīgā pasākuma

ekonomisko ekvivalentu - biļešu cenām:

- sarīkojumu (pašdarbības

kolektīvu koncerti, deju vakari, diskotēkas, profesionālo

kolektīvu koncerti) biļešu cenām dažādos kultūras namos, t.i.,

norādīti kultūras nami un to kopējais skaits, kuros biļešu cenas

uz iepriekš minētajiem sarīkojumiem (par katru atsevišķi)

bijušas: līdz LVL 1,00, no LVL 1,00 - 2,00, no LVL 2,00 - 3,00,

no LVL 3,00 un vairāk,

- dažādu pasākumu (ar/bez ieejas

maksas) skaitu aptaujātajos kultūras namos visā Latvijas

teritorijā.

Izvērtējot minēto informāciju,

Konkurences padome konstatēja, ka (*). Konkurences padome

uzskata, ka minētā informācija liecina par to, ka Latvijas

kultūras namos 2005.gadā visvairāk bijuši sarīkojumi, kuros

biļetes cena noteikta līdz (*), kas nekādā veidā nenorāda

uz būtiskām atšķirībām pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma

norises ģeogrāfiskās vietas. Tādējādi secināms, ka AKKA/LAA

minētais arguments par to, ka šīs aptaujas laikā noskaidrotās

cenas, kuras gala patērētājs maksā par izklaides pasākumiem

(diskotēkas, koncerti u.c.), raksturo būtiskas atšķirības šādu

pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās

vietas, nav uzskatāms par pamatotu. Turklāt AKKA/LAA nav savos

argumentos ne reizi norādījusi uz tādiem objektīviem cenu

ietekmējošiem apstākļiem, kā, piemēram, ka ieejas maksa daļā

klubu, diskotēku ir dārgāka nevis tāpēc, ka mūzika kādu apsvērumu

dēļ attiecīgajā ģeogrāfiskajā vietā maksā vairāk vai mazāk, bet

tāpēc, ka attiecīgā izklaides vieta veikusi lielākas investīcijas

apskaņošanā, apgaismojumā, deju grīdās, tehnikā utt. nekā tieši

tādu pašu mūziku atskaņojoša cita izklaides vieta, kurā šādas

investīcijas nav veiktas un tādējādi piedāvātā pakalpojuma

līmenis ir krietni zemāks. Konkurences padome uzskata, ka minētās

aptaujas datus par sarīkojumu biļešu cenām kultūras namos nevar

attiecināt un izmantot par pamatojumu veikaliem piemērojamiem

autoratlīdzības tarifiem.

11.5. AKKA/LAA norāda, ka Polijā

praktiski visa tarifu sistēma veikaliem ir balstīta uz apdzīvotās

vietas iedzīvotāju skaitu, kas faktiski atbilst arī AKKA/LAA

veidotajai tarifa uzbūvei. AKKA/LAA uzskata, ka ģeogrāfiskā

ranžējuma piemērošana autoratlīdzības noteikšanā, iespējams,

pastāv arī citās valstīs. AKKA/LAA norāda, ka Eiropas Komisija

(turpmāk - EK) ir izvērtējusi dažādus diskotēku un deju vakaru

tarifus ES valstu ietvaros, šāds pētījums noteikti aptvēra arī

Spānijas mantisko tiesību organizācijas tarifus attiecībā uz deju

vakariem, kuri satur ģeogrāfisko ranžējumu atkarībā no apdzīvotās

vietas iedzīvotāju skaita. Ņemot vērā, ka Spānijas mantisko

tiesību organizācijas tarifi palikuši nemainīgi (vismaz attiecībā

uz tajos ietverto ģeogrāfisko kritēriju), AKKA/LAA norāda, ka EK

neuzskatīja, ka šāds tarifu ranžējums būtu konkurences tiesību

normas pārkāpjošs. Tāpat AKKA/LAA norāda, ka Konkurences padome

lietā Nr.2454/06/05/19 atzina par pamatotiem AKKA/LAA tarifus

raidorganizācijām, un minētie tarifi tāpat paredz ģeogrāfisko

ranžējumu atkarībā no raidorganizācijas teritoriālās

aptveramības. Minētais kritērijs faktiski atbilst AKKA/LAA

piemērotajam ģeogrāfiskajam kritērijam attiecībā uz veikaliem un

kafejnīcām, jo autoratlīdzības apmēra noteikšanā

raidorganizācijām tiek ņemts vērā attiecīgās raidorganizācijas

aptveramības zonas iedzīvotāju skaits, savukārt veikalu un

kafejnīcu tarifi ņem vērā potenciālo klientu plūsmu un potenciālo

publiskā izpildījuma auditoriju attiecīgo komersantu telpās.

Konkurences padome norāda, ka tai

pēc būtības nav iebildumu pret tarifu ranžēšanu atkarībā no

ģeogrāfiskās atrašanās vietas, taču tarifu veidošanas sistēmai ir

jābūt pamatotai, saprotamai un balstītai uz objektīviem

kritērijiem. Turklāt šīs lietas ietvaros un konkrētajā kontekstā

(t.i., ģeogrāfiskā dalījuma princips) nav korekti vilkt paralēles

ar Konkurences padomes lēmumu lietā Nr.2454/06/05/19, jo,

atšķirībā no šīs lietas, raidorganizāciju, jo īpaši radio,

saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar mūzikas darbu

atskaņošanu. Līdzīgu viedokli pauž arī ģenerāladvokāte Verica

Trstenjaka (Verica Trstenjak) secinājumos, kas sniegti

2008.gada 11.septembrī Lietā Nr. C-52/073, runājot par

atsaukšanos televīzijas kanāliem piemēroto tarifu izvērtēšanas

lietā uz citu tiesas lietu, kurā vērtēti diskotēkām piemērotie

tarifi: "Šo lēmumu nedrīkst neierobežoti piemērot šajā lietā.

Izvērtējot, vai pastāv dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīga

izmantošana, ir jāņem vērā katra atsevišķā gadījuma visi

apstākļi. Pret neierobežotu Tiesas secinājuma lietā Basset

attiecināšanu uz šo lietu norāda arī fakts, ka starp diskotēkas

darbību un televīzijas kanāla darbību pastāv būtiskas atšķirības

attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu

izmantošanu. Diskotēkām ar autortiesībām aizsargātu muzikālo

darbu izmantošana ir būtisks to darbības elements. Tādēļ var

pieņemt, ka diskotēkas savā darbībā ir piesaistītas muzikālo

darbu izmantošanai un regulāri savas darbības laikā intensīvi

izmanto šos muzikālos darbus. Attiecībā uz televīzijas kanāliem

situācija ir atšķirīga. Lai gan arī televīzijas kanāli savā

darbībā izmanto muzikālos darbus, tomēr ar autortiesībām

aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums var variēt atkarībā

no televīzijas kanāla, raidlaika un raidījuma." No iepriekš

minētā redzams, ka, lai arī, atšķirībā no veikaliem, kur mūzikas

atskaņošanai vispār ir tikai "patīkama fona" nozīme, diskotēkas

un televīzijas kanālu saimnieciskā darbība daudz tiešākā mērā

saistīta ar mūzikas atskaņošanu, bet tik un tā, pēc

ģenerāladvokātes teiktā, katrā no minētajām jomām tomēr mūzikas

atskaņošanas "nozīmīgums" ir atšķirīgs, un līdz ar to situācijas

nevar tikt vērtētas kā analoģiskas. Turklāt Konkurences padomes

norāda, ka attiecībā uz raidorganizācijām piemērotajiem tarifiem

lietā Nr.2454/06/05/19 tika konstatēts, ka AKKA/LAA bija

definējusi skaidrus un pamatotus ģeogrāfiskos kritērijus tarifu

piemērošanai (atšķirībā no pašreiz vērtējamās lietas, kur šādu

skaidru kritēriju nav).