12. pants

Par vienošanos starp AKKA/LAA

un LTA

Analizējot lietas materiālus,

Konkurences padome konstatēja, ka gan LTA, gan tās biedri

individuāli ilgstošā laika periodā ir vērsušies pie AKKA/LAA ar

vēlmi vienoties par tarifu apmēru, kā arī lūdzot sniegt

skaidrojumu AKKA/LAA noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem.

- LTA 19.12.2000. vēstulē

Nr.sg-121903 lūdz AKKA/LAA sniegt skaidrojumu, kā noteikti radio

un TV mūzikas publiskā atskaņojuma tarifi tirdzniecības un

ēdināšanas uzņēmumos. AKKA/LAA (04.01.2001. vēstule Nr.2/1-12),

atbildot uz iepriekš minēto LTA vēstuli, norāda, ka:

1) radio un TV raidījumu publiskā

izpildījuma tarifus nosaka un apstiprina AKKA/LAA autoru valde.

Autortiesību likums un Bernes konvencija par literāro un mūzikas

darbu izmantošanu nosaka, ka atlīdzības lielumu par savu darbu

izmantošanu ir tiesīgi noteikt tikai paši autori, kā tas analogi

notiek ar preču cenu noteikšanu tirdzniecības uzņēmumos, kur tā

ir uzņēmēju prerogatīva;

2) mūzikas skanējumam

tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos nav

nekāda sakara ar šo uzņēmumu tiešo uzņēmējdarbību. Šo uzņēmumu

īpašnieku un vadītāju brīva izvēle ir, vai saņemt licenci mūzikas

publiskajam izpildījumam un maksāt par to, vai atteikties no

mūzikas izmantošanas un atlīdzību nemaksāt.

- AKKA/LAA 09.02.2007. vēstulē

Nr.2/1P-138, atbildot uz SIA "Rimi Latvia" vēstulēm (21.12.2006.,

13.12.2006., 15.01.2007.), norāda, ka:

1) kopš 2001.gada, kad tika

noslēgti pirmie licences līgumi, AKKA/LAA un SIA "Rimi Latvia" ir

vienojušās par vienotiem licenču nosacījumiem un autoratlīdzības

apmēriem. Visus šos gadus autoratlīdzības apmērs palicis

nemainīgs, neskatoties uz ikgadējo vispārējo cenu palielinājumu

sakarā ar inflāciju. Autoratlīdzības tarifs, par kādu

vienojāmies, abpusēji tika atzīts par ekonomiski pamatotu un

taisnīgu;

2) SIA "Rimi Latvia" nav arī

motivējusi savā piedāvājumā izteiktā autoratlīdzības samazinājuma

pamatojumu. Nav saprotams, kādi apstākļi un kritēriji,

paaugstinoties plaša patēriņa preču cenām un palielinoties darba

algām, ir motivējuši samazināt autoriem maksājamās atlīdzības

lielumu;

3) ja SIA "Rimi Latvia" vēlas

uzsākt sarunas par licences nosacījumu maiņu, AKKA/LAA ir gatava

to darīt, taču uzskatām, ka tas būtu darāms konstruktīvā

gaisotnē, lai puses varētu viena otrai izteikt savus

priekšlikumus licences līguma nosacījumu maiņai;

4) ja Jūs uzskatāt par

nepieciešamu pārskatīt līgumos iekļauto autoratlīdzības apmēru,

AKKA/LAA ir gatava arī šādām sarunām, taču lūdzam ņemt vērā, ka

šādā gadījumā AKKA/LAA arī izvērtēs iespēju pārskatīt šobrīd

noteiktos tarifus, indeksējot tos atbilstoši pēdējo piecu gadu

laikā notikušajam vispārējam cenu pieaugumam.

- AKKA/LAA 07.05.2007. vēstulē

Nr.2/1P-359 (adresēta SIA "Bravo") uzaicina saņemt "licenci

autoru darbu izmantošanai Jums piederošajos veikalos ar tādiem

pašiem izmantošanas nosacījumiem kā iepriekšējos gados".

- LTA 22.08.2007. vēstulē

Nr.082201 (adresēta AKKA/LAA), vadoties no Autortiesību likuma

65.panta pirmās daļas 1.punkta, secina, ka AKKA/LAA ir pienākums

vienoties ar izmantotāju apvienībām tādos gadījumos, kad runa ir

par autoru darbu publisko izpildījumu. Ņemot vērā minēto, LTA

visu savu biedru vārdā izsaka vēlmi vienoties ar AKKA/LAA par

jautājumiem, kas skar autoru darbu publisku izpildījumu. Papildus

iepriekš minētajam LTA 21.09.2007. vēstulē Nr.092101 norāda, ka

LTA pārstāv uzņēmumus, kas nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu,

pakalpojumiem un ražošanu. Attiecība uz AKKA/LAA pieprasīto LTA

biedru sarakstu LTA atbild, ka var tos pievienot vienošanās

dokumentam, ja puses sarunu laikā lems par to nepieciešamību.

- 21.10.2008. tikšanās laikā starp

AKKA/LAA un Izpilddirekcijas pārstāvjiem sastādītajā sarunu

protokolā norādīta AKKA/LAA sniegtā informācija: "Tikšanās ar LTA

bija 2008.gada vasarā. Mēs atkārtoti saņēmām LTA piedāvājumu

apstiprināt tarifus no apgrozījuma, LTA pārstāvji teica, ka

tarifi, ko piedāvā AKKA/LAA, ir par dārgu. AKKA/LAA piedāvājums

šajā situācijā - samazināt platību, kurā skan mūzika, tad

arī mazāk jāmaksā."

Saskaņā ar Autortiesību likuma

65.panta pirmās daļas 1.punktu un 3.punktu mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācija:

"1) vienojas ar darbu un

blakustiesību izmantotājiem (63.panta piektās daļas 1.punktā

noteiktajā gadījumā - t.i. - par publisko izpildījumu, ja tas

notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās

tamlīdzīgās vietās, ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības

lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, uz kādiem

izdod licences; (..);

3) nosaka taisnīgu atlīdzību

gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto daļu

organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un

blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un

iekasē noteikto atlīdzību."

Ņemot vērā AKKA/LAA un LTA vai tās

atsevišķu biedru savstarpējā sarakstē un 21.10.2008. sarunu

protokolā norādītos faktus, Konkurences padome konstatēja, ka

AKKA/LAA darbības neliecina par to, ka tā, atbilstoši nozares

likumdošanā noteiktajam, būtu izrādījusi vēlēšanos vai veikusi

darbības, lai vienotos ar veikaliem vai jebkurā gadījumā - to

apvienību - LTA, kā to paredz Autortiesību likums, par atlīdzības

lielumu. LTA vai tās atsevišķi biedri, uzskatot, ka AKKA/LAA

noteiktie tarifi ir pārāk augsti, ir vērsušies pie AKKA/LAA ar

mērķi vienoties par zemākiem tarifiem, bet AKKA/LAA šajā

situācijā ne tikai nav izrādījusi vēlēšanos vienoties, bet gluži

pretēji, piekrītot sarunām ar autoru darbu izmantotājiem,

norādījusi, ka: mūzikas skanējumam tirdzniecības vietās un

sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos nav nekāda sakara ar šo

uzņēmumu tiešo uzņēmējdarbību, un uzņēmumi var izvēlēties, vai

saņemt licenci mūzikas publiskajam izpildījumam un maksāt par to,

vai atteikties no mūzikas izmantošanas un atlīdzību nemaksāt; ka

pastāv iespēja samazināt platību, kurā skan mūzika, tad arī mazāk

jāmaksā; kā arī - ja mūzikas potenciālais lietotājs vēlētos

uzsākt sarunas par tarifu maiņu, pastāvētu "risks", ka AKKA/LAA

varētu pārskatīt esošos tarifus, "indeksējot tos atbilstoši

pēdējo piecu gadu laikā notikušajam vispārējam cenu pieaugumam".

Tātad vienīgās AKKA/LAA piedāvātās alternatīvas mūzikas

lietotājam ir attiekties no mūzikas atskaņošanas vispār vai

samazināt apskaņojamo platību (kas nozīmē, ka tiek maksāts

AKKA/LAA vienpusēji noteiktais tarifs, tikai par mazāku platību,

tādējādi "ietaupot").

Konkrētajā lietā, kad tarifu

pamatotību nav iespējams izvērtēt no ekonomiskā - "izmaksu

pamatotības" viedokļa, jo īpaša uzmanība pievēršama tam, lai

tarifi būtu balstīti uz objektīviem, saprotamiem un pamatotiem

kritērijiem, kas var kalpot par atskaites punktu, lai puses tālāk

varētu vienoties par konkrētu maksājamās atlīdzības lielumu.

Turklāt, ja Autortiesību likums īpaši "uzsver" mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumu vienoties ar darbu

izmantotājiem (to apvienībām) par tarifa lielumu, tad AKKA/LAA kā

dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam jo īpaša vērība

jāpievērš šīs Autortiesību likuma normas ievērošanai.