Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.154/08/05/9 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu biedrības "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība" darbībās

1Autortiesību normatīvais

2regulējums

3Saskaņā ar Autortiesību likuma

47.panta otro daļu autortiesību subjekti autortiesības uz darbu

5īsteno paši vai ar savu pārstāvju starpniecību, arī ar autoru

6mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

7starpniecību.

8Autortiesību likuma 40.panta otrā

9un trešā daļa nosaka, ka autortiesību subjekta atļauja darba

10izmantošanai tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences

11veidā, ka darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz

12licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.

13Saskaņā ar Autortiesību

14likumu:

15- licences līgums ir līgums, ar

16kuru viena puse - autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei

17- darba izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba

18izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem,

19atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu (41.panta

20pirmā daļa);

21- licence ir atļauja izmantot

22attiecīgo darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem, kādi

23norādīti licencē (42.panta pirmā daļa);

24- vispārējo licenci izsniedz

25autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un

26šī licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus

27pārstāv šī organizācija (42.panta ceturtā daļa).

28Par mantisko tiesību kolektīvo

29pārvaldījumu Autortiesību likuma izpratnē:

30- autoru mantisko tiesību

31kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori, un tās

32darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana

33(63.panta trešā daļa);

34- mantisko tiesību kolektīvo

35pārvaldījumu attiecībā uz šā panta piektajā daļā noteikto

36autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu1

37vienlaikus var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā

38pārvaldījuma organizācija (63.panta sestā daļa);

39- mantisko tiesību kolektīvā

40pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var pārstāvēt

41citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses

42(63.panta septītā daļa).

43Mantisko tiesību kolektīvā

44pārvaldījuma organizācijas pilda tai skaitā šādas funkcijas:

45- vienojas ar darbu un

46blakustiesību objektu izmantotājiem (..) par atlīdzības lielumu,

47maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod

48licences (65.panta pirmās daļas 1.punkts);

49- izsniedz darbu un blakustiesību

50objektu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru

51pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas, un iekasē

52licencē paredzēto atlīdzību (65.panta pirmās daļas 2.punkts);

53- sadala iekasēto atlīdzību un

54izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem (65.panta

55pirmās daļas 5.punkts).

1Par AKKA/LAA

2Saskaņā ar AKKA/LAA Statūtos

3(apstiprināti ar AKKA/LAA biedru 28.09.2006. kopsapulces

4protokolu Nr.4) noteikto AKKA/LAA ir biedrība, kas apvieno

5autorus nolūkā realizēt autoru tiesību kolektīvo pārvaldījumu

6saskaņā ar LR likumiem, normatīvajiem aktiem un starptautiskajām

7konvencijām un līgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvija.

8Statūtos noteikti AKKA/LAA

9darbības mērķi, t.sk.:

10- Latvijas autortiesību subjektu

11tiesību kolektīvā pārvaldīšana Latvijas Republikā un

12ārvalstīs;

13- ārvalstu autortiesību subjektu

14tiesību kolektīvā pārvaldīšana Latvijas Republikā.

15AKKA/LAA, īstenojot Statūtos

16noteiktos mērķus:

17- izstrādā un apstiprina

18atlīdzības autoriem minimālās normas (tarifus), iekasēšanas,

19sadales un izmaksas noteikumus;

20- izsniedz autoru darbu

21izmantotājiem licences par to tiesību izmantošanu, kuru

22pārvaldījumu veic AKKA/LAA;

23- iekasē licencēs paredzēto un

24atlīdzības autoriem minimālajām normām (tarifiem) atbilstošu

25autoratlīdzību;

26- sadala iekasēto autoratlīdzību

27un izmaksā to autortiesību subjektiem (..), u.c.

28Saskaņā ar AKKA/LAA Statūtos

29noteikto par tās biedru var būt autors - fiziska persona, kura

30savas autora mantiskās tiesības noteiktos darba izmantojuma

31veidos nevar pilnībā realizēt un administrēt individuāli (..), kā

32arī juridiska persona - izdevniecība, kura ir autoru mantisko

33tiesību pārņēmēja (..). Par biedru nevar būt persona, kas ir

34biedrs citā autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

35organizācijā, kura veic kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz

36tādiem pašiem autortiesību objektu izmantošanas veidiem kā

37AKKA/LAA.

38AKKA/LAA pārvaldes institūcijas ir

39biedru sapulce un biedrības padome. Biedru sapulce ir AKKA/LAA

40augstākā lēmējinstitūcija. Padome veic vairākus uzdevumus, t.sk.

41izstrādā un apstiprina atlīdzības autoriem minimālās normas

42(tarifus) un to iekasēšanas, sadales un izmaksas noteikumus.

1Par LTA

2Saskaņā ar LTA Statūtos noteikto

3(apstiprināti biedrības pilnsapulcē 12.10.2005.) LTA mērķis ir

4nostiprināt un attīstīt tirdzniecību, uzlabot un pilnveidot

5uzņēmējdarbības vidi un pārstāvēt tirgotāju intereses dažādās

6valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī sabiedriskās

7organizācijās Latvijā un ārvalstīs.

1Par konkrēto tirgu

2Saskaņā ar Konkurences likuma

31.panta 4.punktu par konkrēto tirgu ir uzskatāms konkrētās preces

4tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

5Konkrētās preces tirgus (Konkurences likuma 1.panta 5.punkts) ir

6noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

7var aizstāt šo preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

8pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

9un lietošanas īpašības. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

10(Konkurences likuma 1.panta 3.punkts) ir ģeogrāfiska teritorija,

11kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami

12līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var

13nošķirt no pārējām ģeogrāfiskām teritorijām.

14Saskaņā ar iepriekš minēto par

15konkrētās preces tirgu uzskatāms licenču par tiesībām izmantot

16autoru, kuri ir AKKA/LAA vai citu valstu mantisko tiesību

17kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kuru tiesības Latvijā

18pārstāv AKKA/LAA, muzikālos darbus publiskā izpildījumā, ja tas

19notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās

20tamlīdzīgās vietās izsniegšanas tirgus (turpmāk - Licences līgumu

21izsniegšanas tirgus). Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu uzskatāma

22Latvijas Republikas ģeogrāfiskā teritorija.

23Ņemot vērā iepriekš minēto,

24Konkurences padome secina, ka par konkrēto tirgu, kurā darbojas

25AKKA/LAA, šīs izpētes lietas ietvaros uzskatāms Licenču par

26tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus mehāniskā ierakstā

27publiskā izpildījumā veikalos, frizētavās u.c. (turpmāk -

28veikalos) izsniegšanas tirgus (turpmāk - Licences izsniegšanas

29tirgus) Latvijas Republikas teritorijā.

1Par AKKA/LAA dominējošo

2stāvokli

3Konkurences likuma 1.panta

41.punktā noteikts, ka par dominējošo stāvokli uzskatāms "tirgus

5dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks

6(saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai

7šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

8konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

9darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

10klientiem, piegādātājiem un patērētājiem".

11Autortiesību likuma 63.panta

12piektajā daļā uzskaitīti gadījumi, kad autortiesību un

13blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tiek administrētas

14tikai kolektīvi, tajā skaitā attiecībā uz publisku izpildījumu,

15ja tas notiek dažādās izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos un

16citās tamlīdzīgās vietās (63.panta piektās daļas 1.punkts).

17Turklāt saskaņā ar Autortiesību likuma 63.panta sesto daļu

18mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz 63.panta

19piektajā daļā uzskaitītajiem gadījumiem (tajā skaitā attiecībā uz

20publisku izpildījumu, ja tas notiek veikalos) Latvijā vienlaikus

21var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

22organizācija. Tādējādi konstatējams, ka AKKA/LAA ir dominējošā

23stāvoklī Licenču izsniegšanas tirgū Latvijas Republikas

24teritorijā.

1Licences līgumu veidi un

2nosacījumi

318.04.2008. vēstulē Nr.2/1-139

4AKKA/LAA norādīja, ka, licencējot autoru muzikālo darbu

5izmantojumu publiskajā izpildījumā, tiek izmantoti pieci dažādi

6standartizēti licences līguma veidi, kā arī slēgti licences

7līgumi, kuru nosacījumi ir atšķirīgi no standarta licences

8līgumiem. Standartizētie licences līguma veidi ir:

9- fiksētas maksas licences līgums

10(attiecas uz restorāniem, kafejnīcām, bāriem u.c. bez ieejas

11maksas, veikaliem, kuros netiek tirgotas audio kasetes un

12kompaktdiski, frizētavām u.c., mūzikas ierakstu veikaliem,

13viesnīcām, hoteļiem u.c., izstādēm, tirgiem (ar vai bez ieejas

14maksas), darba vietām (iestādēm, birojiem u.c.));

15- universālās procentuālās likmes

16licences līgums (attiecas uz restorāniem, kafejnīcām u.c. (ar

17ieejas maksu), koncertiem ar ieejas maksu, deju vakariem un

18diskotēkām ar ieejas maksu, vienreizējiem kultūras, sporta u.c.

19izklaides pasākumiem bez ieejas maksas);

20- procentuālās maksas licences

21līgums Pilsētas kultūras namiem;

22- procentuālās likmes licences

23līgums Pagastu tautas namiem;

24- licences līgums bibliotēkām.

25AKKA/LAA norādīja, ka iepriekš

26minētie standartizētie licences līguma veidi sastāda vairāk nekā

2750% no visiem noslēgtajiem licences līgumiem par muzikālo darbu

28publisko izpildījumu un vairāk nekā 90% no visiem noslēgtajiem

29licences līgumiem par muzikālo darbu publisko izpildījumu

30veikalos, kafejnīcās, bāros u.c. Licences līgumi, kuri pēc teksta

31atšķiras no standart­līgumiem, tiek slēgti dažādu iemeslu dēļ,

32izplatītākie no tiem ir:

33- licences saņēmējs iepriekš nav

34izpildījis saistības, un tiek prasīta priekšapmaksa;

35- izmantojuma veids ir tik

36specifisks, ka tas jāatspoguļo licences līgumā, un izmantojuma

37specifikas dēļ nav iespējams pielietot standarta licences līguma

38tekstu;

39- licences saņēmējs vēlas līgumā

40iekļaut kādus specifiskus nosacījumus.

41Visos licences līgumos mainīgās

42daļas ir arī AKKA/LAA noteiktās autoratlīdzības likmes, kuras

43tiek piemērotas atbilstoši AKKA/LAA Padomes apstiprinātajai un

44spēkā esošajai redakcijai. Licences līgumos mainīgs ir arī

45līgumsoda apmērs, apmaksas termiņi, informācijas iesniegšanas

46termiņi, licences termiņi un līguma darbības termiņi.

1AKKA/LAA noteiktie

2autoratlīdzības tarifi veikaliem

37.1. Saskaņā ar AKKA/LAA

427.10.2008. vēstulē Nr.2/1-324 sniegto informāciju AKKA/LAA:

5- 17.12.1997. Valdes sēdē tika

6apstiprinātas autoratlīdzības normas (tarifi) par muzikālo darbu

7izmantojumu veikalos - LVL 0,40 par m2 gadā;

8- 08.11.2000. un 07.12.2000.

9Valdes sēdē tika apstiprinātas autoratlīdzības minimālās normas

10par muzikālo darbu izmantojumu publiskā izpildījumā (kas tādā

11pašā redakcijā ir spēkā arī šobrīd2), ņemot vērā

12maksātāju iedalījumu grupās (t.i., ģeogrāfiskās atrašanās vietas

13kritēriju skalu), nosakot šādu gada licences cenu:

14LVL 1,10 par 1m2 Rīgā,

15Centra rajonā;

16LVL 1,00 par 1m2

17Rīgā;

18LVL 0,90 par 1m2 rajonu

19centros, lielākajās pilsētās;

20LVL 0,65 par 1m2

21pilsētās (pārējās);

22LVL 0,40 par 1m2

23pagastos u.c. apdzīvotās vietās.

241.tabula

25AKKA/LAA

26noteiktie autoratlīdzības minimālās normas (tarifi) par muzikālu

27darbu izmantojumu publiskajā izpildījumā un to salīdzinājums

28Ģeogrāfiskās atrašanās vietas kritēriju skala

29Piemērotais tarifs

30par 1m2 (LVL)

31Tarifa pieaugums (%),

32salīdzinot ar zemāko noteikto tarifu

33Tarifa lielums (reizēs),

34salīdzinot ar zemāko noteikto tarifu

35Rīga, Centra rajons

361,10

37+175%

382,75

39Rīga

401,00

41+150%

422,5

43Rajonu centri, lielākās

44pilsētas

450,90

46+125%

472,25

48Pilsētas (pārējās)

490,65

50+62,5%

511,625

52Pagasti u.c. apdzīvotas

53vietas

540,40

551,0

56Ņemot vērā iepriekš minēto,

57Konkurences padome konstatēja, ka kopš 2001.gada autoratlīdzības

58tarifu maksātāju ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir kritērijs

59noteikta apmēra autoratlīdzības tarifa piemērošanai. Pirms šī

60ģeogrāfiskā dalījuma ieviešanas veikaliem piemērots vienots

61autoratlīdzības tarifs (visā Latvijas teritorijā) LVL 0,40 par

621m2 gadā.

63Tādējādi Konkurences padome

64secina, ka 2001.gadā, līdz ar ģeogrāfiskās atrašanās vietas

65kritēriju skalas ieviešanu tarificēšanā, tie tika palielināti,

66salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo tarifu (LVL 0,40 par

671m2 gadā), no 62,5% līdz 175% (atkarībā no veikala

68ģeogrāfiskās atrašanās vietas). Tādējādi autoratlīdzības tarifs

69LVL 0,40 par 1m2 gadā no 2001.gada tiek piemērots

70tikai veikaliem, kas atrodas pagastos un citās apdzīvotās

71vietās.

727.2. AKKA/LAA mūzikas publiskā

73izpildījuma tarifi strukturēti saskaņā ar Starptautiskās Autoru

74un komponistu sabiedrību konfederācijas (turpmāk - CISAC)

75rekomendēto vertikālo hierarhiju dažādiem mūzikas izmantojuma

76veidiem. (*)

77Saskaņā ar iepriekš minēto

78Konkurences padome konstatē, ka veikalos publiskais izpildījums

79nav uzskatāms par tādu, kura esamība vai neesamība ietekmētu šo

80uzņēmumu darbību. Turklāt šādu viedokli paudusi arī AKKA/LAA,

81tostarp, - 04.01.2001. vēstulē Nr.2/1-12, atbildot uz LTA

8219.12.2000. vēstuli Nr.sg-121903, norādot: "mūzikas skanējumam

83tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos nav

84nekāda sakara ar šo uzņēmumu tiešo uzņēmējdarbību".

1Kritēriji tarifu diferencēšanai

2pēc ģeogrāfiskā principa

3Saskaņā ar AKKA/LAA sniegto

4informāciju veikala ģeogrāfiskā atrašanās vieta Latvijas

5teritorijā ir uzskatāma par kritēriju autoratlīdzības tarifa

6lieluma noteikšanai.

78.1. AKKA/LAA 12.06.2008. vēstulē

8Nr.2/1-190 paskaidro, ka ģeogrāfisko atrašanās vietu kā kritēriju

9Latvijā izmanto kraso reģionālo atšķirību dēļ. AKKA/LAA uzskata,

10ka Latvijas apstākļos šāds kritērijs ir pamatots, jo atsevišķos

11reģionos pastāv būtiska jebkuru uzņēmumu sniegto pakalpojumu

12vidējo cenu atšķirība. Sākotnēji, izstrādājot minimālās

13autoratlīdzības normas un nosakot ģeogrāfiskos kritērijus, pie

14kuriem tiek piesaistīti autoratlīdzības tarifi, AKKA/LAA vadījās

15no informācijas, kas saņemta no muzikālo darbu lietotāju grupām.

16Aptaujas rezultātā tika iegūta informācija par:

17- telpu nomas maksu dažādos

18Latvijas reģionos;

19- sniegto pakalpojumu vidējām

20cenām.

21Šādas izpētes rezultātā tika

22noteikta ģeogrāfiskās atrašanās vietas kritēriju skala, kuras

23ietvaros dažādos Latvijas reģionos esošiem darbu izmantotājiem

24tiek piemērotas dažādas autoratlīdzības likmes. Norādītā

25kritēriju skala tiek izmantota, nosakot autoratlīdzības tarifus

26restorānos, kafejnīcās, bāros u.c. (bez ieejas maksas), veikalos,

27frizētavās, modes salonos u.c.

288.2. Atbildot uz lūgumu sniegt

29skaidrojumu kopējam tarifu ranžējumam, kas piemērots, izstrādājot

30autoratlīdzības minimālās normas veikaliem, un pamatot tarifu

31ranžējuma atšķirības no veikala ģeogrāfiskās atrašanās viedokļa,

32AKKA/LAA paskaidroja, ka regulāru pētījumu ietvaros AKKA/LAA veic

33darbu izmantotāju aptaujas, koncertu un izklaides pasākumu biļešu

34cenu politikas analīzi, izklaides pasākumu biļešu ieņēmumu

35analīzi, autoru darbu izmantojuma rakstura analīzi. AKKA/LAA

36paskaidroja (08.09.2008. vēstule Nr.2/1-249), ka regulāri

37veic:

38- kontrolpirkumus, salīdzinot

39viena produkta - kafijas tasītes - cenu dažādās ģeogrāfiskās

40teritorijās izvietotos ēdināšanas uzņēmumos;

41- tāpat salīdzinātas dažādu

42pakalpojumu cenas reģionos.

43AKKA/LAA uzskata, ka iegūtie dati

44netieši atspoguļo reģionālo dzīves līmeni un cenas attiecīgajos

45reģionos. Tāpat AKKA/LAA uzskata, ka provinces veikali un Rīgas

46veikali atrodas nevienlīdzīgā situācijā potenciālās auditorijas -

47pircēju, klientu, apmeklētāju skaita ziņā. Tādējādi par kritēriju

48tarifu diferenciācijai atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas

49AKKA/LAA ir izvēlējusies:

50- potenciālās publikas

51daudzumu;

52- salīdzinošo pakalpojumu cenu

53atšķirīgos reģionos.

54AKKA/LAA paskaidroja, ka zonālās

55autoratlīdzības normas nodrošina autoru darbu pieejamību arī

56attālinātos Latvijas reģionos ar mazu iedzīvotāju blīvumu un zemu

57maksātspēju. Tādējādi AKKA/LAA uzskata, ka pašreizējā tarifu

58politika, piemērojot ģeogrāfisko kritēriju, ir vērsta uz

59identisku maksājuma lielumu, ja tas ir noteikts procentos no

60komersanta ieņēmumiem, un ranžējumu, kas atkarīgs no attiecīgās

61ģeogrāfiskās vietas, ja tarifs noteikts fiksēts. Tarifu ranžējuma

62izstrādē tiek ņemti vērā jau iepriekš minētie AKKA/LAA pētījumi

63par izklaides pasākumu cenām Latvijas teritorijā. AKKA/LAA

64uzskata, ka tarifu ranžējumā ir ievēroti taisnīguma un

65proporcionalitātes principi, ņemot vērā:

66- salīdzinošās izmaksas dažādos

67Latvijas reģionos;

68- salīdzinošās cenas, kuras par

69vienu un to pašu preci/pakalpojumu komersanti iekasē dažādos

70Latvijas reģionos.

71Saskaņā ar iepriekš minēto

72Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA par pamata argumentu

73ģeogrāfiskā kritērija piemērošanai tarifu ranžēšanā uzskata

74preču, pakalpojumu un izmaksu atšķirības, izklaides pasākumu cenu

75atšķirības dažādās Latvijas ģeogrāfiskās teritorijās. Konkurences

76padome šādus argumentus neuzskata par pamatotiem. Konkurences

77padome, uzraugot Konkurences likuma normu ievērošanu, pastāvīgi

78veic dažādas tirgus izpētes, kā arī ierosināto lietu ietvaros

79pēta konkrētus tirgus dažādās tautsaimniecības jomās un pastāvīgi

80analizē iegūto informāciju, un Konkurences padomei nav pamata

81secināt, ka preču cenām Latvijas teritorijā pastāvētu būtiskas

82atšķirības, turklāt Rīgā bieži tās ir pat zemākas nekā pārējā

83Latvijas teritorijā.

1Lietuvas un Igaunijas mantisko

2tiesību kolektīvo pārvaldījuma organizāciju sniegtā

3informācija

4Lietas izpētes laikā tika iegūta

5informācija no Lietuvas un Igaunijas mantisko tiesību kolektīvā

6pārvaldījuma organizācijām par autoratlīdzības tarifu noteikšanas

7mehānismu, piemērošanas kritērijiem, kā arī cita informācija,

8t.sk. par autoratlīdzības tarifu apmēru.

99.1. Lietuvas mantisko tiesību

10kolektīvā pārvaldījuma organizācija LATGA-A 20.06.2008. vēstulē

11Nr.SO75A norādīja - kā kritērijs autoratlīdzības tarifu

12noteikšanai netiek izmantots veikala, kafejnīcas u.c.

13apgrozījums, bet gan attiecīgā uzņēmuma platība.

149.2. Igaunijas mantisko tiesību

15kolektīvā pārvaldījuma organizācija EAU 30.06.2008. vēstulē

16norādīja, ka tarifi, kuri noteikti ēdināšanas, tirdzniecības

17u.tml. uzņēmumiem, tiek pārskatīti reizi 5 gados. Tarifi, ko

18maksā tirgotāji, ir apspriesti ar Igaunijas tirgotāju asociāciju.

19EAU kā kritēriju autoratlīdzības tarifu piemērošanai neizmanto

20uzņēmuma apgrozījumu, bet izmanto šādus kritērijus:

21- vietu skaits restorānā,

22kafejnīcā;

23- "dzīvās" mūzikas ilgums

24dienā;

25- mehāniskā ieraksta mūzikas

26ilgums dienā;

27- pakalpojumu vai tirdzniecības

28uzņēmuma tirdzniecības zāles platība.

29Ņemot vērā iepriekš minēto,

30Konkurences padome konstatē:

311) kā autoratlīdzības tarifu

32kritērijs nevienā no valstīm Baltijas valstīm netiek izmantots

33tirdzniecības uzņēmuma apgrozījums, bet gan tirdzniecības zāles

34platība, vietu skaits ēdināšanas uzņēmumā, istabu skaits viesnīcā

35u.c.;

362) Lietuvas un Igaunijas mantisko

37tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas autoratlīdzības

38tarifu izklaides vietām diferenciācijai neizmanto ģeogrāfisko

39kritēriju.

1Par Latvijā, Lietuvā un

2Igaunijā

3noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem

4Lietas izpētes laikā tika apkopota

5un analizēta informācija par autoratlīdzības tarifiem, kādus

6Latvijas, Lietuvas, Igaunijas mantisko tiesību kolektīvā

7pārvaldījuma organizācijas kā fiksētu maksu piemēro tādām vietām

8kā:

9- restorāni, kafejnīcas, bāri u.c.

10izklaides vietām;

11- veikali, frizētavas, modes

12saloni u.c. (šīs lietas ietvaros saukti arī par veikaliem);

13jo tieši šajās jomās darbojas LTA

14apvienotās komercsabiedrības, kuras pārstāv LTA, vēršoties pie

15AKKA/LAA un izsakot vēlmi vienoties par autoratlīdzības tarifiem

16par muzikālo darbu publisko izpildījumu (LTA 31.03.2008. vēstule

17Nr.sg-033101, AKKA/LAA 19.05.2008. vēstule Nr.2/1-169). Lietas

18izpētes laikā netika analizēta un salīdzināta informācija par

19autoratlīdzības tarifiem, kas noteikti kā procenti no ieņēmumiem

20dažādās izklaides vietās, jo LTA iesniegums nesaturēja sūdzības

21par tiem.

22Konkurences padome apkopoja un

23analizēja Latvijā, Lietuvā un Igaunijā noteiktos autoratlīdzības

24tarifus iepriekš minētajām tirdzniecības vietām (2.tabula). Lai

25salīdzinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mantisko tiesību

26kolektīvā pārvaldījuma organizāciju noteiktos autoratlīdzības

27tarifus, visi tarifi pārrēķināti latos pēc kursa 1EEK - LVL

280,0449 un 1LTL- LVL 0,204.

292.tabula

30Autoratlīdzības

31tarifi veikalos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā

32Tirdzniecības zāles platība

33m2

34Tarifs(EEK) Igaunijā

35mēnesī

36Maksa (LVL) Igaunijā gadā

37Tarifs (LTL) Lietuvā gadā

38Maksa (LVL) Lietuvā gadā

39Maksa (LVL) Latvijā gadā

401-30

4132,-

4217,24

43līdz 12*

44līdz 33**

4531-50

4655,-

4729,63

4812,4-20*

4934,1-55**

5051-100

5185

5245,80

5320,4-40*

5456,1-110**

55101-150

5695

5751,19

58(0,51-0,34 par 1

59m2

6040,4-60*

61111,1-165**

62Līdz 120 m2

63Minimālā atl. 240,-

6448,96

65151-200

66105

6756,57

68201-400

69125

7067,35

71410-600

72170

7391,60

74601-800

75210

76113,15

77801-1000

78250

79134,70

80121-1000

812,- par 1 m2

820,41 par 1 m2

8349,37-408,-

8448,4-400*

85133,1-1100**

861001-1200

87280

88150,86

89(0,15-0,13 par 1m)

900,3876 par 1 m2

91390,39-468,0

921201-1400

93320

94172,42

95468,39-546,0

96480,4-560*

971321,1-1540**

981401-1600

99350

100188,58

1011601-1800

102400

103215,52

1041801-2000

105450

106242,46

1072001-2500

108530

109285,56

1102501-3000

111610

112328,67

1133001-3500

114690

115371,77

116(0,12-0,106 par 1m)

1171163-1356,6

1181200,4-1400*

1193301-3850**

1203501-4000

121770

122414,88

1234001-4500

124850

125457,98

1264501-5000

127930

128501,08

1291744,59-1938,-

1305001-6000

1311050

132565,74

1336001-7000

1341170

135630,40

1367001-etc.

137Katri 1000 m2

138120

13964,66

1401 001-10 000

1411,9 par 1 m2

1420,39 par 1 m2

14310 001-50 000

1441,8 par 1 m2

1450,37 par 1 m2

14650 001-100 000

1471,7 par 1 m2

1480,35 par 1 m2

149Vairāk kā 100 001

1501,6 par 1 m2

1510,33 par 1 m2

152* maksa gadā par licences līgumu

153Latvijas pagastā u.c. apdzīvotā vietā veikalam atbilstoši

154tirdzniecības zāles platībai

155** maksa gadā par licences līgumu

156Rīgā, Centra rajonā veikalam atbilstoši tirdzniecības zāles

157platībai

158Saskaņā ar 1. un 2.tabulā apkopoto

159informāciju Konkurences padome konstatē un secina:

1601) Autoratlīdzības tarifi, ko

161AKKA/LAA noteikusi veikaliem, ir visaugstākie starp trim Baltijas

162valstīm. Igaunijā šie tarifi noteikti, ranžējot pēc tirdzniecības

163zāles platības, turklāt, jo lielāka tirdzniecības zāles platība,

164jo vidējā maksa par vienu m2 mazāka. Arī Lietuvā

165tarifu skala noteikta līdzīgi. Igaunijā un Lietuvā, piemērojot

166autoratlīdzības tarifu veikaliem, netiek izmantots ģeogrāfiskais

167kritērijs.

1682) Gada maksa par muzikālo darbu

169publisko izpildījumu Latvijā ir vairākas reizes augstāka nekā

170Igaunijā un Lietuvā. Autoratlīdzības gada maksa par muzikālo

171darbu publisko izpildījumu tikai Latvijas pagastos esošajos

172tirdzniecības uzņēmumos ir samērojama ar Lietuvā noteikto

173autoratlīdzības gada maksu. Piemēram, veikalam, kura

174tirdzniecības platība ir 1000m2, autoratlīdzības gada

175maksa ir šāda:

176Igaunijā - LVL 134,70;

177Lietuvā - LVL 408;

178Latvijā - LVL 400-1100 (atkarībā

179no veikala atrašanās ģeogrāfiskās vietas). Veikalam, kura

180tirdzniecības platība ir 120m2, attiecīgi:

181Igaunijā - LVL 51,19;

182Lietuvā - LVL 48,96;

183Latvijā - LVL 48 - 132 (atkarībā

184no veikala atrašanās ģeogrāfiskās vietas).

1853) AKKA/LAA noteiktais

186autoratlīdzības tarifa apmērs Latvijas teritorijas ietvaros vien

187atšķiras 2,75 reizes, atkarībā no veikala atrašanās vietas (no

188LVL 0,40 par 1m2 pagastā līdz LVL 1,1 par

1891m2 Rīgā, Centra rajonā).

1AKKA/LAA skaidrojums par

2Latvijā, Lietuvā un Igaunijā noteikto autoratlīdzības tarifu

3atšķirībām (27.10.2008. vēstulē sniegtā informācija)

411.1. Konkurences padome

522.10.2008. (vēstule Nr.2855) lūdza AKKA/LAA sniegt:

6- pamatojumu autoratlīdzības

7tarifu par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos apmēru

8atšķirībām Lietuvā, Igaunijā un Latvijā;

9- kritērijus un pamatojumu

10diferencētu autoratlīdzības tarifu piemērošanai veikaliem

11atkarībā no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

12AKKA/LAA 27.10.2008. atbildes

13vēstulē Nr.2/1-324 Konkurences padomei norāda, ka autoratlīdzības

14tarifa apmērs par autoru muzikālo darbu publisko izpildījumu nav

15vērtējams, tikai salīdzinot to apmērus Latvijā, Lietuvā un

16Igaunijā. AKKA/LAA uzskata, ka autoratlīdzības salīdzinājumam un

17vērtējumam par pamatu var būt tikai visas Eiropas Savienības

18(turpmāk - ES) valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

19organizāciju ietvaros veikts salīdzinājums, pretējā gadījumā

20secinājumi tiek izdarīti, vērtējot tikai nelielu tirgus segmentu,

21kas nevar atspoguļot vidējo ES ietvaros noteikto autoratlīdzības

22apmēru par autoru darbu publisko izpildījumu. Šajā sakarā

23AKKA/LAA norāda arī uz Konkurences padomes pieņemto lēmumu lietā

24Nr.2454/06/05/19, kur norādīts, ka "AKKA/LAA veidojot

25autoratlīdzības tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko

26tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas

27kritēriji, jo LR tā pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī

28citu valstu autorus".

29Konkurences padome, izvērtējot

30AKKA/LAA 27.10.2008. vēstulē Nr.2/1-324 pausto viedokli, norāda

31uz sekojošo:

321) Vērtējot tāda veida cenas

33(tarifus), kas nebalstās uz izmaksu aprēķina principiem, bet uz

34nemateriālu ekonomisko vērtību, Konkurences padome uzskata, ka ir

35pamatoti, veicot tarifu izvērtēšanu, salīdzināt valstis, kur par

36analoģisku "pakalpojumu" tiek piemērots tarifs, kas balstīts uz

37analoģiskiem aprēķina kritērijiem (veikala platība). Turklāt šīs

38valstis (Lietuva, Latvija, Igaunija) ir viena reģiona valstis un

39ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā ir savstarpēji salīdzināmas.

40Līdzīgu pieeju par pamatotu atzinusi arī Eiropas Kopienu tiesa

411989.gada 13.jūlija spriedumā apvienotajā lietā Lucazeau v

42SACEM - 110/88, 241/88 un 242/88, konstatējot, ka Eiropas

43Kopienas dibināšanas līguma 86.pantu (tagad 82.pants) par

44dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu var attiecināt uz

45mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību, ja

46šāda organizācija attiecīgās dalībvalsts teritorijā ļaunprātīgi

47izmanto savu dominējošo stāvokli, piemērojot netaisnīgus

48noteikumus saviem sadarbības partneriem, proti: piemērojot

49ievērojami augstākus tarifus par līdzīgā situācijā citās

50dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem, ja vien šīs tarifu

51atšķirības nav pamatotas ar objektīviem un pamatotiem faktoriem.

52Turklāt šādā situācijā tieši dominējošā stāvoklī esošās kolektīvā

53pārvaldījuma organizācijas, kuras darbības tiek vērtētas

54atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82.pantam,

55pienākums ir pamatot tarifu atšķirību, balstoties uz objektīviem

56konkrētās dalībvalsts rādītājiem, salīdzinājumā ar situāciju

57citās dalībvalstīs (skat. sprieduma 21.-33.punktu).

58Ņemot vērā minēto, kā arī AKKA/LAA

59pausto viedokli, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA nav

60spējusi sniegt objektīvu pamatojumu tam, kāpēc tarifi, kas

61piemēroti publiskajam izpildījumam Latvijas veikalos, ir

62ievērojami augstāki par kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā

63piemērotiem analoģiskiem tarifiem un kāpēc Latvijas ietvaros

64pastāv tik ievērojama atšķirība (2,75 reizes) tarifā atkarībā no

65veikala atrašanās vietas (Rīgas centrā vai pagastā).

662) AKKA/LAA atsaucas uz

67Konkurences padomes pieņemto lēmumu lietā Nr.2454/06/05, kurā,

68cita starpā, teikts, ka AKKA/LAA veidojot autoratlīdzības

69tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko tiesību kolektīvā

70pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas kritēriji, jo LR tā

71pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī citu valstu

72autorus, uzskatot, ka tādējādi Konkurences padomei arī šīs

73lietas ietvaros bija jāpēta visās ES dalībvalstīs piemērotie

74analoģiskie tarifi. Konkurences padome lietas ietvaros ir

75konstatējusi, ka AKKA/LAA tarifu veidošanas pamata kritērijus ir

76izvēlējusies, vadoties no CISAC rekomendācijām, turklāt tie ir

77analoģiski kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā publiskajam

78izpildījumam piemēroto tarifu pamatā esošajiem kritērijiem - t.i.

79- par pamatu ņemot veikala platību, kurā mūzika tiek atskaņota.

80Lietā pastāv strīds par tarifa apmēra (naudas izteiksmē)

81pamatotību un par to, ka AKKA/LAA uzspiež sevis noteiktus

82tarifus, nevienojoties ar mūzikas lietotājiem, kā tas noteikts

83Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā, turklāt arī,

84ņemot vērā lietas izpētes gaitā analizēto informāciju,

85Konkurences padome secinājusi, ka AKKA/LAA nav pamatotu, skaidru

86un objektīvu kritēriju tarifu ranžēšanai atkarībā no veikala

87ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

8811.2. Kā norāda AKKA/LAA,

89atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju saistāmas arī ar

90pamatojumu, kas sniegts AKKA/LAA piemērotajam tarifu

91ģeogrāfiskajam ranžējumam Latvijas ietvaros, t.i., ka nevienā no

92Baltijas valstīm nav vērojama tik liela iedzīvotāju koncentrācija

93valsts galvaspilsētā kā Latvijā. Rīga pēc iedzīvotāju skaita ir

94gandrīz divreiz lielāka par Tallinu un uz pusi lielāka par Viļņu.

95Rīgā un tās apkaimē dzīvojošo skaits sasniedz vairāk nekā pusi

96Latvijas iedzīvotāju un gandrīz kopējo Igaunijas iedzīvotāju

97skaitu. Iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkaimē pamatoti

98atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo

99darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir

100iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku. Faktiski

101AKKA/LAA ieskatā šajā gadījumā ģeogrāfiskais kritērijs

102(potenciālā auditorija un potenciālais ekonomiskais guvums

103atkarībā no apdzīvotās vietas iedzīvotāju daudzuma) izpaužas

104visas Baltijas ietvaros, jo Rīga ir lielākā pilsēta Baltijas

105valstīs.

106Konkurences padome minēto vērtē kā

107pretrunīgu viedokli AKKA/LAA iepriekš norādītajam, ka:

108- "ģeogrāfiskais kritērijs tiek

109piemērots tādiem izmantojuma veidiem, kuros nav tiešas saistības

110starp publiskā izpildījuma vietu un ieņēmumiem (veikali,

111kafejnīcas u.c.)" (08.09.2008. vēstule Nr.2/1-249);

112- izklaides vietas platības kā

113kritērija "pielietošanas pamatotība saistāma ar to, ka muzikālo

114darbu izmantojumam nav tiešas saistības ar uzņēmuma darbību un

115apgrozījumu. Šāda tipa uzņēmumu darbība netiek tieši ietekmēta,

116ja tajos netiek atskaņoti muzikālie darbi, tomēr arī šādu

117uzņēmumu klientu izvēli un rīcību ietekmē tas, vai attiecīgais

118uzņēmums atskaņo mūziku savās telpās";

119- "ģeogrāfiskā atrašanās vieta kā

120kritērijs Latvijā tiek izmantota kraso reģionālo atšķirību dēļ.

121(..) Latvijas apstākļos šāds kritērijs ir pamatots, jo atsevišķos

122reģionos pastāv būtiska jebkuru uzņēmumu sniegto pakalpojumu

123vidējo cenu atšķirība" (12.06.2008. Nr.2/1-190);

124- "tarifu ranžējumā ir ievēroti

125taisnīguma un proporcionalitātes principi, ņemot vērā

126salīdzinošās izmaksas dažādos Latvijas reģionos, salīdzinošās

127cenas, kuras par vienu un to pašu preci/pakalpojumu komersanti

128iekasē dažādos Latvijas reģionos".

129Tādējādi konstatējams, ka līdz

13027.10.2008. vēstulei, AKKA/LAA kā pamata argumentu ģeogrāfiskā

131kritērija piemērošanai norāda preču, pakalpojumu un izmaksu

132atšķirības, izklaides pasākumu cenu atšķirības dažādās

133ģeogrāfiskās teritorijās. Savukārt 27.10.2008. vēstulē AKKA/LAA

134norāda, ka iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkārtnē pamatoti

135atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo

136darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir

137iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku. Konkurences

138padome uzskata, ka veikaliem, kas atrodas Rīgā, lai arī ir

139iespējams piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, tomēr šādi

140gūtais ekonomiskais labums nekādā veidā nav saistāms ar muzikālo

141darbu publisko izpildījumu šajos veikalos. Turklāt arī AKKA/LAA

142iepriekš norādījusi, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas

143saistības ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu. Tādējādi

144Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA nav noteikti konkrēti,

145pamatoti un skaidri kritēriji autoratlīdzības tarifu

146diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa.

14711.3. AKKA/LAA norāda, ka

148autoratlīdzības maksājums, kuru veikals maksā par muzikālo darbu

149publisku izpildījumu, atspoguļo muzikālo darbu vērtību (cenu)

150konkrētajā ģeogrāfiskajā vietā, nevis statisku un nemainīgu

151maksājumu. 2005.gada laikā AKKA/LAA veica pētījumu, kura ietvaros

152tika veikta muzikālo darbu vērtības (cenas) izpēte dažādās

153Latvijas vietās, aptverot visu Latvijas teritoriju. Minētās

154izpētes laikā tika noskaidrotas cenas, kuras gala patērētājs

155maksā par izklaides pasākumiem, kuros muzikālo darbu publiskam

156izpildījumam ir būtiska nozīme (diskotēkas, koncerti u.c.).

157AKKA/LAA uzskata, ka būtiskas atšķirības šādu pasākumu biļešu

158cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās vietas atspoguļo

159arī būtiskas atšķirības muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenā

160tādās vietās, kur muzikālo darbu publiskais izpildījums nav

161primāra un neatņemama sniedzamo pakalpojumu daļa. AKKA/LAA

162ieskatā muzikālo darbu publiskā izpildījuma cena saglabā vienādu

163korelāciju atkarībā no ģeogrāfiskās vietas gan tādos pasākumos,

164kuros tai ir būtiska nozīme, gan tādās publiskā izpildījuma

165vietās, kurās mūzikai nav būtiskas nozīmes. AKKA/LAA uzskata, ka

166veiktā izpēte pamatoti atspoguļo muzikālo darbu cenu pasākumos,

167kur mūzikai ir būtiska nozīme, analoģiska ģeogrāfiskā korelācija

168pastāv arī mūzikas vērtībai tās publiskajā izpildījumā

169kafejnīcās, veikalos, tirdzniecības vietās u.c. publiskā

170izpildījuma vietās.

171Saskaņā ar AKKA/LAA iepriekš

172sniegto informāciju (26.03.2008. vēstules pielikums Nr.14)

173koncertos ar ieejas maksu (netiek piemērots ģeogrāfiskais

174kritērijs) un deju vakaros un diskotēkās ar ieejas maksu, lai arī

175tiek piemērots ģeogrāfiskais kritērijs, autoratlīdzības maksājumi

176jāveic procentos no ieejas maksas bruto ieņēmumiem:

177- deju vakaros un diskotēkās - 6%

178(izpildītājmākslinieku priekšnesumā) vai 8% (mehāniskā ieraksta

179izpildījumā) no ieejas maksas bruto ieņēmumiem;

180- koncertos ar ieejas maksu - 5 -

1816% no ieejas maksas bruto ieņēmumiem.

182Ņemot vērā iepriekš minēto,

183Konkurences padome konstatē, ka deju vakaros un diskotēkās (ar

184ieejas maksu) autoratlīdzības maksu nosaka atkarībā no ieejas

185maksas bruto ienākumiem (faktiski apgrozījuma), un ģeogrāfiskais

186kritērijs šajā gadījumā faktiski netiek piemērots. AKKA/LAA

187noteiktie autoratlīdzības maksājumi šajā gadījumā netiek saistīti

188ar muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenu dažādās Latvijas

189ģeogrāfiskās vietās. Tādējādi par nepamatotu uzskatāms AKKA/LAA

190arguments būtiskās atšķirības dažādu pasākumu biļešu cenās

191atkarībā no norises ģeogrāfiskās vietas attiecināt uz muzikālo

192darbu publiskā izpildījuma cenu tādās vietās, kur muzikālo darbu

193publiskais izpildījums nav primāra un neatņemama sniedzamo

194pakalpojumu daļa.

19511.4. AKKA/LAA ar 27.10.2008.

196vēstuli iesniedza arī izpētes materiālus par muzikālo darbu

197izmantojumu publiskajā izpildījumā un attiecīgā pasākuma

198ekonomisko ekvivalentu - biļešu cenām:

199- sarīkojumu (pašdarbības

200kolektīvu koncerti, deju vakari, diskotēkas, profesionālo

201kolektīvu koncerti) biļešu cenām dažādos kultūras namos, t.i.,

202norādīti kultūras nami un to kopējais skaits, kuros biļešu cenas

203uz iepriekš minētajiem sarīkojumiem (par katru atsevišķi)

204bijušas: līdz LVL 1,00, no LVL 1,00 - 2,00, no LVL 2,00 - 3,00,

205no LVL 3,00 un vairāk,

206- dažādu pasākumu (ar/bez ieejas

207maksas) skaitu aptaujātajos kultūras namos visā Latvijas

208teritorijā.

209Izvērtējot minēto informāciju,

210Konkurences padome konstatēja, ka (*). Konkurences padome

211uzskata, ka minētā informācija liecina par to, ka Latvijas

212kultūras namos 2005.gadā visvairāk bijuši sarīkojumi, kuros

213biļetes cena noteikta līdz (*), kas nekādā veidā nenorāda

214uz būtiskām atšķirībām pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma

215norises ģeogrāfiskās vietas. Tādējādi secināms, ka AKKA/LAA

216minētais arguments par to, ka šīs aptaujas laikā noskaidrotās

217cenas, kuras gala patērētājs maksā par izklaides pasākumiem

218(diskotēkas, koncerti u.c.), raksturo būtiskas atšķirības šādu

219pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās

220vietas, nav uzskatāms par pamatotu. Turklāt AKKA/LAA nav savos

221argumentos ne reizi norādījusi uz tādiem objektīviem cenu

222ietekmējošiem apstākļiem, kā, piemēram, ka ieejas maksa daļā

223klubu, diskotēku ir dārgāka nevis tāpēc, ka mūzika kādu apsvērumu

224dēļ attiecīgajā ģeogrāfiskajā vietā maksā vairāk vai mazāk, bet

225tāpēc, ka attiecīgā izklaides vieta veikusi lielākas investīcijas

226apskaņošanā, apgaismojumā, deju grīdās, tehnikā utt. nekā tieši

227tādu pašu mūziku atskaņojoša cita izklaides vieta, kurā šādas

228investīcijas nav veiktas un tādējādi piedāvātā pakalpojuma

229līmenis ir krietni zemāks. Konkurences padome uzskata, ka minētās

230aptaujas datus par sarīkojumu biļešu cenām kultūras namos nevar

231attiecināt un izmantot par pamatojumu veikaliem piemērojamiem

232autoratlīdzības tarifiem.

23311.5. AKKA/LAA norāda, ka Polijā

234praktiski visa tarifu sistēma veikaliem ir balstīta uz apdzīvotās

235vietas iedzīvotāju skaitu, kas faktiski atbilst arī AKKA/LAA

236veidotajai tarifa uzbūvei. AKKA/LAA uzskata, ka ģeogrāfiskā

237ranžējuma piemērošana autoratlīdzības noteikšanā, iespējams,

238pastāv arī citās valstīs. AKKA/LAA norāda, ka Eiropas Komisija

239(turpmāk - EK) ir izvērtējusi dažādus diskotēku un deju vakaru

240tarifus ES valstu ietvaros, šāds pētījums noteikti aptvēra arī

241Spānijas mantisko tiesību organizācijas tarifus attiecībā uz deju

242vakariem, kuri satur ģeogrāfisko ranžējumu atkarībā no apdzīvotās

243vietas iedzīvotāju skaita. Ņemot vērā, ka Spānijas mantisko

244tiesību organizācijas tarifi palikuši nemainīgi (vismaz attiecībā

245uz tajos ietverto ģeogrāfisko kritēriju), AKKA/LAA norāda, ka EK

246neuzskatīja, ka šāds tarifu ranžējums būtu konkurences tiesību

247normas pārkāpjošs. Tāpat AKKA/LAA norāda, ka Konkurences padome

248lietā Nr.2454/06/05/19 atzina par pamatotiem AKKA/LAA tarifus

249raidorganizācijām, un minētie tarifi tāpat paredz ģeogrāfisko

250ranžējumu atkarībā no raidorganizācijas teritoriālās

251aptveramības. Minētais kritērijs faktiski atbilst AKKA/LAA

252piemērotajam ģeogrāfiskajam kritērijam attiecībā uz veikaliem un

253kafejnīcām, jo autoratlīdzības apmēra noteikšanā

254raidorganizācijām tiek ņemts vērā attiecīgās raidorganizācijas

255aptveramības zonas iedzīvotāju skaits, savukārt veikalu un

256kafejnīcu tarifi ņem vērā potenciālo klientu plūsmu un potenciālo

257publiskā izpildījuma auditoriju attiecīgo komersantu telpās.

258Konkurences padome norāda, ka tai

259pēc būtības nav iebildumu pret tarifu ranžēšanu atkarībā no

260ģeogrāfiskās atrašanās vietas, taču tarifu veidošanas sistēmai ir

261jābūt pamatotai, saprotamai un balstītai uz objektīviem

262kritērijiem. Turklāt šīs lietas ietvaros un konkrētajā kontekstā

263(t.i., ģeogrāfiskā dalījuma princips) nav korekti vilkt paralēles

264ar Konkurences padomes lēmumu lietā Nr.2454/06/05/19, jo,

265atšķirībā no šīs lietas, raidorganizāciju, jo īpaši radio,

266saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar mūzikas darbu

267atskaņošanu. Līdzīgu viedokli pauž arī ģenerāladvokāte Verica

268Trstenjaka (Verica Trstenjak) secinājumos, kas sniegti

2692008.gada 11.septembrī Lietā Nr. C-52/073, runājot par

270atsaukšanos televīzijas kanāliem piemēroto tarifu izvērtēšanas

271lietā uz citu tiesas lietu, kurā vērtēti diskotēkām piemērotie

272tarifi: "Šo lēmumu nedrīkst neierobežoti piemērot šajā lietā.

273Izvērtējot, vai pastāv dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīga

274izmantošana, ir jāņem vērā katra atsevišķā gadījuma visi

275apstākļi. Pret neierobežotu Tiesas secinājuma lietā Basset

276attiecināšanu uz šo lietu norāda arī fakts, ka starp diskotēkas

277darbību un televīzijas kanāla darbību pastāv būtiskas atšķirības

278attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu

279izmantošanu. Diskotēkām ar autortiesībām aizsargātu muzikālo

280darbu izmantošana ir būtisks to darbības elements. Tādēļ var

281pieņemt, ka diskotēkas savā darbībā ir piesaistītas muzikālo

282darbu izmantošanai un regulāri savas darbības laikā intensīvi

283izmanto šos muzikālos darbus. Attiecībā uz televīzijas kanāliem

284situācija ir atšķirīga. Lai gan arī televīzijas kanāli savā

285darbībā izmanto muzikālos darbus, tomēr ar autortiesībām

286aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums var variēt atkarībā

287no televīzijas kanāla, raidlaika un raidījuma." No iepriekš

288minētā redzams, ka, lai arī, atšķirībā no veikaliem, kur mūzikas

289atskaņošanai vispār ir tikai "patīkama fona" nozīme, diskotēkas

290un televīzijas kanālu saimnieciskā darbība daudz tiešākā mērā

291saistīta ar mūzikas atskaņošanu, bet tik un tā, pēc

292ģenerāladvokātes teiktā, katrā no minētajām jomām tomēr mūzikas

293atskaņošanas "nozīmīgums" ir atšķirīgs, un līdz ar to situācijas

294nevar tikt vērtētas kā analoģiskas. Turklāt Konkurences padomes

295norāda, ka attiecībā uz raidorganizācijām piemērotajiem tarifiem

296lietā Nr.2454/06/05/19 tika konstatēts, ka AKKA/LAA bija

297definējusi skaidrus un pamatotus ģeogrāfiskos kritērijus tarifu

298piemērošanai (atšķirībā no pašreiz vērtējamās lietas, kur šādu

299skaidru kritēriju nav).

1Par vienošanos starp AKKA/LAA

2un LTA

3Analizējot lietas materiālus,

4Konkurences padome konstatēja, ka gan LTA, gan tās biedri

5individuāli ilgstošā laika periodā ir vērsušies pie AKKA/LAA ar

6vēlmi vienoties par tarifu apmēru, kā arī lūdzot sniegt

7skaidrojumu AKKA/LAA noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem.

8- LTA 19.12.2000. vēstulē

9Nr.sg-121903 lūdz AKKA/LAA sniegt skaidrojumu, kā noteikti radio

10un TV mūzikas publiskā atskaņojuma tarifi tirdzniecības un

11ēdināšanas uzņēmumos. AKKA/LAA (04.01.2001. vēstule Nr.2/1-12),

12atbildot uz iepriekš minēto LTA vēstuli, norāda, ka:

131) radio un TV raidījumu publiskā

14izpildījuma tarifus nosaka un apstiprina AKKA/LAA autoru valde.

15Autortiesību likums un Bernes konvencija par literāro un mūzikas

16darbu izmantošanu nosaka, ka atlīdzības lielumu par savu darbu

17izmantošanu ir tiesīgi noteikt tikai paši autori, kā tas analogi

18notiek ar preču cenu noteikšanu tirdzniecības uzņēmumos, kur tā

19ir uzņēmēju prerogatīva;

202) mūzikas skanējumam

21tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos nav

22nekāda sakara ar šo uzņēmumu tiešo uzņēmējdarbību. Šo uzņēmumu

23īpašnieku un vadītāju brīva izvēle ir, vai saņemt licenci mūzikas

24publiskajam izpildījumam un maksāt par to, vai atteikties no

25mūzikas izmantošanas un atlīdzību nemaksāt.

26- AKKA/LAA 09.02.2007. vēstulē

27Nr.2/1P-138, atbildot uz SIA "Rimi Latvia" vēstulēm (21.12.2006.,

2813.12.2006., 15.01.2007.), norāda, ka:

291) kopš 2001.gada, kad tika

30noslēgti pirmie licences līgumi, AKKA/LAA un SIA "Rimi Latvia" ir

31vienojušās par vienotiem licenču nosacījumiem un autoratlīdzības

32apmēriem. Visus šos gadus autoratlīdzības apmērs palicis

33nemainīgs, neskatoties uz ikgadējo vispārējo cenu palielinājumu

34sakarā ar inflāciju. Autoratlīdzības tarifs, par kādu

35vienojāmies, abpusēji tika atzīts par ekonomiski pamatotu un

36taisnīgu;

372) SIA "Rimi Latvia" nav arī

38motivējusi savā piedāvājumā izteiktā autoratlīdzības samazinājuma

39pamatojumu. Nav saprotams, kādi apstākļi un kritēriji,

40paaugstinoties plaša patēriņa preču cenām un palielinoties darba

41algām, ir motivējuši samazināt autoriem maksājamās atlīdzības

42lielumu;

433) ja SIA "Rimi Latvia" vēlas

44uzsākt sarunas par licences nosacījumu maiņu, AKKA/LAA ir gatava

45to darīt, taču uzskatām, ka tas būtu darāms konstruktīvā

46gaisotnē, lai puses varētu viena otrai izteikt savus

47priekšlikumus licences līguma nosacījumu maiņai;

484) ja Jūs uzskatāt par

49nepieciešamu pārskatīt līgumos iekļauto autoratlīdzības apmēru,

50AKKA/LAA ir gatava arī šādām sarunām, taču lūdzam ņemt vērā, ka

51šādā gadījumā AKKA/LAA arī izvērtēs iespēju pārskatīt šobrīd

52noteiktos tarifus, indeksējot tos atbilstoši pēdējo piecu gadu

53laikā notikušajam vispārējam cenu pieaugumam.

54- AKKA/LAA 07.05.2007. vēstulē

55Nr.2/1P-359 (adresēta SIA "Bravo") uzaicina saņemt "licenci

56autoru darbu izmantošanai Jums piederošajos veikalos ar tādiem

57pašiem izmantošanas nosacījumiem kā iepriekšējos gados".

58- LTA 22.08.2007. vēstulē

59Nr.082201 (adresēta AKKA/LAA), vadoties no Autortiesību likuma

6065.panta pirmās daļas 1.punkta, secina, ka AKKA/LAA ir pienākums

61vienoties ar izmantotāju apvienībām tādos gadījumos, kad runa ir

62par autoru darbu publisko izpildījumu. Ņemot vērā minēto, LTA

63visu savu biedru vārdā izsaka vēlmi vienoties ar AKKA/LAA par

64jautājumiem, kas skar autoru darbu publisku izpildījumu. Papildus

65iepriekš minētajam LTA 21.09.2007. vēstulē Nr.092101 norāda, ka

66LTA pārstāv uzņēmumus, kas nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu,

67pakalpojumiem un ražošanu. Attiecība uz AKKA/LAA pieprasīto LTA

68biedru sarakstu LTA atbild, ka var tos pievienot vienošanās

69dokumentam, ja puses sarunu laikā lems par to nepieciešamību.

70- 21.10.2008. tikšanās laikā starp

71AKKA/LAA un Izpilddirekcijas pārstāvjiem sastādītajā sarunu

72protokolā norādīta AKKA/LAA sniegtā informācija: "Tikšanās ar LTA

73bija 2008.gada vasarā. Mēs atkārtoti saņēmām LTA piedāvājumu

74apstiprināt tarifus no apgrozījuma, LTA pārstāvji teica, ka

75tarifi, ko piedāvā AKKA/LAA, ir par dārgu. AKKA/LAA piedāvājums

76šajā situācijā - samazināt platību, kurā skan mūzika, tad

77arī mazāk jāmaksā."

78Saskaņā ar Autortiesību likuma

7965.panta pirmās daļas 1.punktu un 3.punktu mantisko tiesību

80kolektīvā pārvaldījuma organizācija:

81"1) vienojas ar darbu un

82blakustiesību izmantotājiem (63.panta piektās daļas 1.punktā

83noteiktajā gadījumā - t.i. - par publisko izpildījumu, ja tas

84notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās

85tamlīdzīgās vietās, ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības

86lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, uz kādiem

87izdod licences; (..);

883) nosaka taisnīgu atlīdzību

89gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto daļu

90organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un

91blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un

92iekasē noteikto atlīdzību."

93Ņemot vērā AKKA/LAA un LTA vai tās

94atsevišķu biedru savstarpējā sarakstē un 21.10.2008. sarunu

95protokolā norādītos faktus, Konkurences padome konstatēja, ka

96AKKA/LAA darbības neliecina par to, ka tā, atbilstoši nozares

97likumdošanā noteiktajam, būtu izrādījusi vēlēšanos vai veikusi

98darbības, lai vienotos ar veikaliem vai jebkurā gadījumā - to

99apvienību - LTA, kā to paredz Autortiesību likums, par atlīdzības

100lielumu. LTA vai tās atsevišķi biedri, uzskatot, ka AKKA/LAA

101noteiktie tarifi ir pārāk augsti, ir vērsušies pie AKKA/LAA ar

102mērķi vienoties par zemākiem tarifiem, bet AKKA/LAA šajā

103situācijā ne tikai nav izrādījusi vēlēšanos vienoties, bet gluži

104pretēji, piekrītot sarunām ar autoru darbu izmantotājiem,

105norādījusi, ka: mūzikas skanējumam tirdzniecības vietās un

106sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos nav nekāda sakara ar šo

107uzņēmumu tiešo uzņēmējdarbību, un uzņēmumi var izvēlēties, vai

108saņemt licenci mūzikas publiskajam izpildījumam un maksāt par to,

109vai atteikties no mūzikas izmantošanas un atlīdzību nemaksāt; ka

110pastāv iespēja samazināt platību, kurā skan mūzika, tad arī mazāk

111jāmaksā; kā arī - ja mūzikas potenciālais lietotājs vēlētos

112uzsākt sarunas par tarifu maiņu, pastāvētu "risks", ka AKKA/LAA

113varētu pārskatīt esošos tarifus, "indeksējot tos atbilstoši

114pēdējo piecu gadu laikā notikušajam vispārējam cenu pieaugumam".

115Tātad vienīgās AKKA/LAA piedāvātās alternatīvas mūzikas

116lietotājam ir attiekties no mūzikas atskaņošanas vispār vai

117samazināt apskaņojamo platību (kas nozīmē, ka tiek maksāts

118AKKA/LAA vienpusēji noteiktais tarifs, tikai par mazāku platību,

119tādējādi "ietaupot").

120Konkrētajā lietā, kad tarifu

121pamatotību nav iespējams izvērtēt no ekonomiskā - "izmaksu

122pamatotības" viedokļa, jo īpaša uzmanība pievēršama tam, lai

123tarifi būtu balstīti uz objektīviem, saprotamiem un pamatotiem

124kritērijiem, kas var kalpot par atskaites punktu, lai puses tālāk

125varētu vienoties par konkrētu maksājamās atlīdzības lielumu.

126Turklāt, ja Autortiesību likums īpaši "uzsver" mantisko tiesību

127kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumu vienoties ar darbu

128izmantotājiem (to apvienībām) par tarifa lielumu, tad AKKA/LAA kā

129dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam jo īpaša vērība

130jāpievērš šīs Autortiesību likuma normas ievērošanai.

1AKKA/LAA 20.11.2008. vēstulē

2Nr.2/1-346 minētie argumenti un to izvērtējums

3Konkurences padome 21.11.2008.

4saņēma AKKA/LAA 20.11.2008. vēstuli Nr.2/1-346 "AKKA/LAA

5viedoklis par lietā Nr.154/08/05/9 esošajiem pierādījumiem".

61) AKKA/LAA uzskata, ka

7Autortiesību likuma 65.pants paredz atšķirīgus mantisko tiesību

8kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumus atkarībā no tā,

9vai mantiskās tiesības, kuras tiek administrētas, ir iespējams

10īstenot tikai kolektīvi vai to ir iespējams darīt arī individuālā

11kārtā. AKKA/LAA norāda, ka saskaņā ar Autortiesību likuma

1265.panta pirmās daļas 1.punktu mantisko tiesību kolektīvā

13pārvaldījuma organizācijas funkcijās ietilpst vienoties ar darbu

14izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un

15citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences, savukārt šīs pašas

16panta daļas 3.punkts nosaka, ka mantisko tiesību kolektīvā

17pārvaldījuma organizācija nosaka taisnīgu atlīdzību attiecībā uz

18tiem izmantojuma veidiem, kas minēti Autortiesību likuma 63.panta

19piektajā daļā.

20AKKA/LAA uzskata, ka Autortiesību

21likuma 65.panta pirmās daļas 3.punkts uzskatāms par speciālo

22tiesību normu attiecībā pret šī paša panta pirmās daļas 1.punktu.

23Tādējādi AKKA/LAA uzskata, ka nav pamata pārmetumam, ka AKKA/LAA

24ir atteikusies vienoties ar LTA par piemērojamā tarifa apmēru, jo

25šī tarifa noteikšana ietilpst AKKA/LAA kompetencē, un nav nekāda

26pamata atteikšanos vienoties par atlīdzības apmēru konkrētajā

27jomā (autoratlīdzības tarifs par publisko izpildījumu izklaides

28vietās) uzskatīt par Konkurences likuma pārkāpuma pazīmi, jo

29AKKA/LAA ar likumu ir tieši deleģētas tiesības attiecīgas

30atlīdzības apmēru noteikt vienpusēji.

31Konkurences padome norāda, ka

32AKKA/LAA nav precīzi citējusi Autortiesību likuma 65.panta

33pirmajās daļas 1.punktā noteikto, nenorādot citātā būtisku

34informāciju, kas ietverta Autortiesību likuma 65.panta pirmās

35daļas 1.punkta iekavās, t.i.: "Mantisko tiesību kolektīvā

36pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas: 1) vienojas ar

37darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās

38daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām

39- publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par

40atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar

41kādiem izdod licences; (..)".

42Konkurences padome uzskata, ka

43Autortiesību likuma 65.panta pirmajā daļā nepārprotami noteikts,

44ka viena no mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

45funkcijām ir vienoties ar darbu izmantotājiem (63.panta piektās

46daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā) par atlīdzības lielumu,

47maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod

48licences, un īpaši izcelts, ka publiskā izpildījuma gadījumā tai

49jāvienojas ar darbu izmantotāju apvienību, piemēram, kā konkrētās

50lietas ietvaros - LTA. Pretēji AKKA/LAA paustajam viedoklim,

51tieši Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkts ir

52vērtējams kā speciālā norma attiecībā pret šī paša panta pirmās

53daļas 3.punktu, uz ko norāda 65.panta pirmās daļas 1.punkta

54iekavās ietvertā norāde. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

55organizācijai jānosaka taisnīga atlīdzība gadījumos, kad

56organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību subjektu

57mantiskās tiesības uz likuma pamata.

58Ņemot vērā minēto, Konkurences

59padome uzskata, ka AKKA/LAA funkcijās ietilpst vienoties ar darbu

60izmantotāju apvienībām, tajā skaitā LTA. No lietas materiāliem

61konstatējams, ka AKKA/LAA nav izrādījusi vēlmi un centienu

62vienoties ar LTA par tarifa apmēru, turklāt, kā secināms no

63AKKA/LAA sniegtās Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas

641.punkta interpretācijas, AKKA/LAA, pretēji likumā noteiktajam,

65nemaz neuzskata, ka tai ir pienākums vienoties ar mūzikas

66lietotājiem par tarifa apmēru.

672) AKKA/LAA norāda, ka tās

68sniegtie skaidrojumi par ģeogrāfiskā kritērija piemērošanas

69pamatotību nav uzskatāmi par pretrunīgiem, kā norādīts

70Konkurences padomes 11.11.2008. vēstulē Nr.3029, bet gan par

71papildinošiem. AKKA/LAA norāda, ka argumenta par klientu plūsmas

72sasaisti ar maksājamās atlīdzības apmēru būtība pamatojas nevis

73tiešā veikala īpašnieka komerciālā labuma sasaistē ar

74autoratlīdzības pieaugumu, bet gan faktā, ka minētā klientu

75plūsma atspoguļo mazāku vai lielāku mūzikas publiskā izpildījuma

76auditoriju. AKKA/LAA piemērotais ģeogrāfiskais tarifu ranžējums

77netiek balstīts pieņēmumā, ka veikala ieņēmumi no lielākas

78klientu plūsmas ir lielāki, bet gan faktā, ka apdzīvotā vietā,

79kur ir liels iedzīvotāju blīvums, muzikālo darbu publiskais

80izpildījums veikalā sasniegs lielāku auditoriju nekā mazāk

81apdzīvotā vietā, sekojoši arī autoratlīdzībai jābūt lielākai.

82Konkurences padome, analizējot

83iepriekš minēto un AKKA/LAA 27.10.2008. vēstulē norādīto, ka

84iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkārtnē pamatoti atspoguļo arī

85to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo darbu

86publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja

87piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, secināja, ka

88veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja piesaistīt lielāku

89potenciālo klientu loku, tomēr šis ekonomiskais guvums (kas gūts

90no lielākā klientu loka) nav uzskatāms par saistāmu ar muzikālo

91darbu publisko izpildījumu šajos veikalos (arī AKKA/LAA iepriekš

92norādījusi, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas saistības

93ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu).

94AKKA/LAA norādīto argumentu, ka

95autoratlīdzības pieaugums (piemēram, veikalos) ir saistāms ar

96mazāku vai lielāku mūzikas publiskā izpildījuma auditoriju,

97Konkurences padome neuzskata kā papildinošu argumentu AKKA/LAA

98iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par autoratlīdzības tarifu

99diferencēšanas principiem, bet gan kā jaunu, AKKA/LAA norādītu

100kritēriju autoratlīdzības tarifu diferencēšanai. Ņemot vērā

101iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA

102noteiktie kritēriji autoratlīdzības tarifu diferencēšanai pēc

103ģeogrāfiskā principa uzskatāmi par pretrunīgiem un nepamatotiem

104(t.sk. attiecībā uz krasi atšķirīgajām preču cenām Latvijas

105dažādos reģionos), nevis papildinošiem, un norāda uz to, ka

106AKKA/LAA tarifu ranžēšanai pēc ģeogrāfiskā principa nav vienotas,

107pamatotas un uz objektīviem kritērijiem balstītas sistēmas.

108Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt AKKA/LAA norādītajam

109argumentam.

1103) AKKA/LAA norāda, ka Konkurences

111padome nav vērtējusi AKKA/LAA argumentus par ģeogrāfiskā

112ranžējuma piemērošanu citās ES valstīs, aprobežojoties tikai ar

113fakta konstatāciju, ka šāds ranžējums nepastāv Lietuvā un

114Igaunijā.

115Kā minēts jau iepriekš lēmuma

116tekstā, Konkurences padome neiebilst pret ģeogrāfiskā kritērija

117piemērošanu, nosakot autoratlīdzības tarifus. Konkurences padome

118iebilst pret tādu autoratlīdzības tarifu noteikšanu, kuru

119piemērošanai un diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa mantisko

120tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kā dominējošā

121stāvoklī esošs tirgus dalībnieks, nav definējusi skaidrus,

122objektīvus pamatotus un nepārprotamus kritērijus ģeogrāfiskajam

123ranžējumam un tā "soļiem" (skatīt arī Lēmuma 11.5.punktu).

1244) AKKA/LAA norāda, ka Konkurences

125padomes lēmumā lietā Nr.2454/06/05/19 par pamatotu tika atzīts ne

126tikai ranžējums vietējā/reģionālā/nacionālā apraide, bet arī tas,

127ka atsevišķs (lielāks) tarifs tiek piemērots Rīgas reģionālajām

128raidstacijām. AKKA/LAA tāpat norāda, ka ranžējums

129reģionālā/nacionālā pēc būtības tieši ņem vērā aptveramās zonas

130iedzīvotāju skaitu, kas tiek noliegts Konkurences padomes vēstulē

131Nr.3029. Pie šādiem apstākļiem AKKA/LAA uzskata, ka Konkurences

132padome, vērtējot AKKA/LAA tarifu ģeogrāfisko ranžējumu, nav

133ņēmusi vērā AKKA/LAA argumentus par šāda ranžējuma pamatotību

134(gan teorētiskais pamatojums - publiskā izpildījuma auditorija,

135gan salīdzinošais pamatojums - piemērošana citās valstīs un

136atzīšana par pamatotu citos Konkurences padomes lēmumos) un savos

137secinājumos nonāk pretrunā ar pašas iepriekš pieņemtajiem

138lēmumiem.

139Konkurences padome paskaidro, ka

140attiecībā uz lietā Nr.2454/06/05/19 esošo informāciju un pieņemto

141lēmumu, AKKA/LAA bija skaidri un nepārprotami definējusi

142kritērijus, pēc kuriem raidorganizācijām tika piemēroti

143autoratlīdzības tarifi, un šie kritēriji bija: izmantoto darbu

144daudzums programmās, teritoriālā aptveramība, raidorganizācijas

145raidlaika ilgums diennaktī, raidorganizācijas ieņēmumi. Turklāt,

146kā norādīts iepriekš lēmuma tekstā, jāņem vērā būtisks apstāklis,

147kura dēļ abas lietas nav salīdzināmas, t.i., atšķirībā no

148veikaliem, raidorganizāciju, jo īpaši radio, saimnieciskā darbība

149ir tieši saistīta ar mūzikas atskaņošanu - nevis kā veikalu

150gadījumā, kur mūzika ir "fons, bez kura var arī iztikt". Un

151attiecīgi - jo plašāka ir raidorganizācijas "aptveramības zona",

152jo vairāk auditorijas tā var piesaistīt, jo vairāk ieņēmumu gūt

153no reklāmas. Tādēļ Konkurences padome uzskata, ka ir nepamatoti

154un nekorekti salīdzināt šīs divas faktiski un juridiski pilnīgi

155atšķirīgās situācijas iepriekš minētajā griezumā. Ņemot vērā

156iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt AKKA/LAA

157izteiktajam argumentam.

1585) AKKA/LAA norāda, ka tās

159uzraudzību iepriekš ir veikusi un turpina veikt Kultūras

160ministrija, kura uzrauga ne tikai AKKA/LAA darbības tiesiskumu

161attiecībā pret autoriem, bet arī AKKA/LAA atlīdzības iekasēšanas

162noteikumu taisnīgumu. Pildot uzraudzības funkcijas, Kultūras

163ministrija pastāvīgi ir bijusi informēta par AKKA/LAA

164piemērotajiem tarifiem, licencēšanas nosacījumiem un citiem

165apstākļiem, kas attiecas uz AKKA/LAA darbību autortiesību

166administrēšanā muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā. AKKA/LAA

167nav saņēmusi no Kultūras ministrijas kā speciālās uzraugošās

168iestādes aizrādījumus par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

169īstenošanu muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā. Tādējādi

170AKKA/LAA uzskata, ka tā ir tiesīga paļauties, ka tās darbība

171atbilst normatīvo aktu prasībām un tās darbībā nav konstatējami

172pārkāpumi. Sekojoši, ja pie nemainīgiem lietas faktiskajiem

173apstākļiem viena uzraugošā iestāde - Kultūras ministrija -

174nekonstatē nekādus pārkāpumus attiecībā uz AKKA/LAA noteikumiem

175par atlīdzības iekasēšanu (t.sk. atlīdzības apmēru), tad šādus

176pārkāpumus nav pamata konstatēt arī citai iestādei - Konkurences

177padomei.

178Konkurences padome norāda, ka

179saskaņā ar Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu

180Konkurences padome - kā kompetentā iestāde, uzrauga, kā tiek

181ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

182izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā,

183citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos. Saskaņā ar

184šajā lēmumā konstatēto AKKA/LAA ir dominējošā stāvoklī Licenču

185izsniegšanas tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Ņemot vērā

186iepriekš minēto, Konkurences padomes uzdevums ir uzraudzīt, vai

187tirgus dalībnieki, kuri atrodas dominējošā stāvoklī kādā

188konkrētajā tirgū, ļaunprātīgi neizmanto savu dominējošo stāvokli.

189Tādējādi, izvērtējot AKKA/LAA piemērotos autoratlīdzības tarifus

190par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos un konstatējot,

191ka tarifus piemērojot, vērojamas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

192izmantošanas pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes AKKA/LAA

193darbībās, Konkurences padome pilda savu ar likumu noteikto

194pienākumu, uzraugot tirgus dalībnieku darbību atbilstību

195konkurenci regulējošo normatīvo aktu prasībām. To, ka uz mantisko

196tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāattiecina

197Konkurences likuma prasības un Konkurences padomei jāveic

198uzraudzība, ir vēlējies arī likumdevējs, ar 2004.gada 1.maiju

199izslēdzot no Autortiesību likuma 64.panta pirmo daļu, kas līdz

200tam paredzēja attiecīgus izņēmuma noteikumus.4

1Jauni AKKA/LAA autoratlīdzības

2tarifi

3AKKA/LAA ar 21.11.2008. vēstuli

4Konkurences padomei iesniedza jaunos autoratlīdzības tarifus,

5kuri apstiprināti AKKA/LAA 19.11.2008. Padomes sēdē un kurus

6plānots piemērot no 01.01.2009., piedāvājot tos uzskatīt par

7tiesiskiem pienākumiem Konkurences likuma 27.2 panta otrās daļas

8izpratnē, kurus AKKA/LAA uzņemoties, būtu iespējams izbeigt

9lietas izpēti.

10Minētajā vēstulē sniegtajā

11informācijā norādīts, ka veikalos, frizētavās u.c. tiks piemērota

12šāda maksa latos par vienu kvadrātmetru kalendārajā gadā:

13- pilsētās ar iedzīvotāju skaitu

14virs 500 tūkstošiem - LVL 1,00 par m2;

15- pilsētās ar iedzīvotāju skaitu

1620 - 500 tūkstošiem - LVL 0,90 par m2;

17- pārējā Latvijas teritorijā - LVL

180,65 par m2, ja telpas platība ir līdz 250

19m2. Par katru nākamo m2 (virs 250

20m2) atlīdzības maksa par 1 m2 samazinās par

21~ 10%, rēķinot uz katriem nākamiem 250 m2 , par katru

22nākamo m2 (virs 500 m2) atlīdzības maksa

23par 1 m2 samazinās par ~ 10% (salīdzinot ar

24iepriekšējo maksu par 1 m2), rēķinot uz katriem

25nākamiem 250 m2, utt.

26Saskaņā ar iepriekš minēto

27Konkurences padome konstatē un secina, ka AKKA/LAA, apstiprinot

28jaunos autoratlīdzības tarifus, faktiski ir palielinājusi

29autoratlīdzības maksājuma apmēru lauku teritorijās esošajiem

30veikaliem, nesniedzot nekādu pamatojumu minētajam tarifu

31paaugstinājumam. AKKA/LAA nav sniegusi informāciju par to, kāds

32ir pamatojums jaunizveidotajai "trīspakāpju" tarifu ranžēšanas

33sistēmai, un citus apsvērumus, kas skaidrotu jauno tarifu

34pamatprincipus. Tā kā Konkurences padome šīs lietas ietvaros

35nevērtē jauno autoratlīdzības tarifu atbilstību Konkurences

36likuma prasībām un bez detalizētas analīzes, kas attiecīgi

37nesamērīgi pagarinātu lietas izpēti, nav iespējams izvērtēt, vai

38AKKA/LAA jaunie autoratlīdzības tarifi atbilst Konkurences likuma

39prasībām, kas izvirzītas tiesiskiem pienākumiem, t.i., ka tie

40novērš konkurences kavēšanu ierobežošanu vai deformēšanu,

41Konkurences padome, ņemot vērā arī pārkāpuma ilgumu un radušās

42sekas (pārkāpuma rezultātā radušos zaudējumus) un iespējamo

43cietušo skaitu, neuzskata par lietderīgu izbeigt lietas izpēti,

44AKKA/LAA uzņemoties tiesiskos pienākumus, no 2009.gada 1.janvāra

45piemērot jaunos autoratlīdzības tarifus.

1Par Konkurences likuma

213.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu AKKA/LAA darbībās

3Konkurences likuma 13.panta pirmās

4daļas 4.punkts nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas

5atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā

6ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Pamatojums AKKA/LAA

7dominējošam stāvoklim konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū sniegts šī

8lēmuma 5.punktā, un AKKA/LAA tādējādi ir aizliegts jebkādā veidā

9ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli. Dominējošā

10stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpaus­ties kā netaisnīgu

11pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības

12noteikumu tieša vai netieša piemērošana vai uzspiešana.

13Izvērtējot lietas materiālus un

14ņemot vērā šajā lēmumā iepriekš minēto, Konkurences padome

15secina, ka AKKA/LAA darbības atbilst Konkurences likuma 13.panta

16pirmās daļas 4.punktā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

17izmantošanas aizlieguma tiesiskā sastāva pazīmēm, jo:

181) AKKA/LAA piemēro tarifikācijas

19sistēmu par autoru darbu izmantošanu publiskajā izpildījumā,

20kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās, t.i.,

21ģeogrāfiskās atrašanās vietas kritēriju skala, kura uzskatāma par

22nepamatotu, neskaidru un tādu, kas nav balstīta uz objektīviem

23kritērijiem, par ko liecina krasa tarifu atšķirība Latvijas

24ietvaros (no LVL 0,40 par 1m2 pagastā līdz LVL 1,1 par

251m2 Rīgā, Centra rajonā (t.i., līdz 2,75 reizēm);

262) noteiktie autoratlīdzības

27tarifi par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos uzskatāmi

28par netaisnīgiem, gan vērtējot tos Latvijas mērogā (tarifi

29atšķiras līdz 2,75 reizēm), gan salīdzinot tos ar kaimiņvalstīs

30Igaunijā un Lietuvā publiskajā izpildījumā piemērotiem

31analoģiskiem tarifiem.

32Ņemot vērā minēto, Konkurences

33padome konstatē, ka AKKA/LAA darbībās kopš

3401.05.2004.5 konstatējams Konkurences likuma 13.panta

35pirmās daļas 4.punktā noteiktais pārkāpums, kas izpaudies kā

36netaisnīgu autoratlīdzības tarifu par muzikālo darbu publisko

37izpildījumu veikalos piemērošana veikaliem.

381) Saskaņā ar Administratīvā

39procesa likuma 8. pantā noteikto tiesību normu saprātīgas

40piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot

41tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas

42pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu,

43un 66.pantā noteiktos lietderības apsvērumus - šajā tiesiskajā

44situācijā ir nepieciešama administratīvā akta izdošana, jo ir

45izdarīts smags Konkurences likuma pārkāpums un ir nepieciešams

46uzlikt sodu par tā izdarīšanu, lai sodītu par izdarīto pārkāpumu

47un atturētu šī lēmuma adresātu un citus tirgus dalībniekus no

48Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas.

492) Saskaņā ar Konkurences likuma

5014. panta pirmo un otro daļu, ja Konkurences padome konstatē

51tirgus dalībnieku darbībās šī likuma 13.panta pārkāpumu, tā

52pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma

53uzlikšanu un naudas soda piemērošanu, un tirgus dalībniekiem

54naudas sodu var uzlikt līdz 5 (piecu) procentu apmēram no to

55pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250

56latu katram. Lai noteiktu soda naudas apmēru, Konkurences padome

57izvērtēja pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta

5829.09.2008.noteikumiem Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods

59par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā

60paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi), kopsakarā ar

61Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem

62lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem.

633) Noteikumu 3.punktā noteikts, ka

64naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā

65noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma

66konstatēšanas dienas. Tā kā minēto dominējošā stāvokļa

67ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu Konkurences padome ar lēmumu

68konstatē 01.12.2008., pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka

69naudas soda apmērs tiek aprēķināts no 2007.gada neto apgrozījuma.

70No AKKA/LAA Ieņēmumu un izdevumu pārskata par 2007. gadu izriet,

71ka tās ieņēmumi, t.sk. atskaitījumi no iekasētās atlīdzības

72autoriem, kopā ir bijuši LVL 795 329, savāktā atlīdzība

73autoriem - LVL 4 069 401. Ņemot vērā, ka AKKA/LAA

74ir biedrība, kas nodarbojas ar autoru tiesību kolektīvo

75pārvaldījumu un tās savāktā autoratlīdzība nepaliek pašas

76AKKA/LAA rīcībā, bet tiek tālāk nodota autoriem, Konkurences

77padome, ievērojot Administratīvā procesa likuma 5., 13. un 66.

78pantu, uzskata par pamatotu naudas sodu aprēķināt no AKKA/LAA

79ieņēmumiem 2007.gadā, t.i., LVL 795 329, nepieskaitot

80savākto autoratlīdzību, kas tiek nodota autoriem un attiecīgi nav

81uzskatāmi par AKKA/LAA ieņēmumiem.

824) Konkurences padome ņēma vērā

83pārkāpuma smagumu un ilgumu (Noteikumu 13.punkts). Noteikumu

8415.punktā noteikts, ka "pēc pārkāpuma veida par (..) smagu

85pārkāpumu uzskata dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

86(..)". Tādējādi, AKKA/LAA pārkāpums uzskatāms par smagu

87pārkāpumu, par kādu Noteikumu 18.3.apakšpunktā paredzēts naudas

88sods no 0,5% līdz 1,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

89Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu (ilgstoši, lielam skaitam

90cietušo piemērots netaisnīgi augsts autoratlīdzības tarifs, kas

91netieši skar arī gala patērētājus, par cik radušās papildu

92izmaksas parasti tiek ietvertas preces gala cenā, tādējādi

93pārkāpuma rezultātā radot tiem zaudējumus), Konkurences padome

94uzskata par pamatotu AKKA/LAA piemērot sodu 1% apmērā no tās

95ieņēmumiem 2007.gadā.

96Pārkāpums ilgst vairāk nekā gadu,

97bet nepārsniedz piecus gadus (pārkāpums ilgst no 01.05.2004. un

98turpinās līdz šī lēmuma pieņemšanas brīdim, t.i., vairāk nekā 4

99gadus un sešus mēnešus), un par šādu pārkāpumu Noteikumu

10019.2.apakš­punktā paredzētais naudas sods ir līdz 0,5% no pēdējā

101finanšu gada neto apgrozījuma. Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma

102ilgumu, Konkurences padome uzskata par pamatotu AKKA/LAA piemērot

103sodu 0,4% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

1045) Ņemot vērā iepriekš minēto un

105pamatojoties uz Noteikumu 17.punktu, kopējo naudas soda apmēru

106par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar Noteikumu 18.

107un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Tādējādi AKKA/LAA

108piemērojams naudas sods 1,4% apmērā no ieņēmumiem 2007.gadā (LVL

109795 329), t.i., LVL 11 134.

1106) Saskaņā ar Noteikumu 23.punktu

111kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv vismaz viens

112no 23.1.apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību mīkstinošiem

113apstākļiem, t.i., pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks

114saņēmis no padomes informāciju par iespējamo Konkurences likuma

11511.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu; tirgus

116dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms padome

117pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu; tirgus dalībnieks

118pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai

119pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme Konkurences likuma

12011.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā;

121tirgus dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies no

122izdarītā pārkāpuma.

123Konkurences padome, izvērtējot ar

124konkrēto lietu saistīto informāciju, secina, ka AKKA/LAA darbībās

125lietas izpētes gaitā nav konstatējami atbildību mīkstinoši

126apstākļi, atbilstoši Noteikumu 23.1.1.-23.1.5.apakšpunktos

127norādītajam, kā arī jebkādi citi apstākļi, kuru dēļ naudas sodu

128būtu pamats samazināt. Tādējādi galīgais naudas sods nav

129samazināms un piemērojams iepriekš noteiktajā apmērā LVL

13011 134.

131Ņemot vērā iepriekš minēto un

132pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu,

13313.panta pirmās daļas 4.punktu, 14.panta pirmo daļu un otrās

134daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 5., 13. un 66.

135pantu, Ministru kabineta 29.09.2008.noteikumu Nr.796 "Kārtība,

136kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā

137daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" 3., 13., 15, punktu

13818.3., 19.2.apakšpunktu Konkurences padome

139nolēma:

1401) Konstatēt Konkurences likuma

14113.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu biedrības "Autortiesību

142un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība"

143darbībās.

1442) Uzlikt biedrībai "Autortiesību

145un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība"

146tiesisko pienākumu izbeigt konstatētos pārkāpumus, kas izpaužas,

147piemērojot netaisnīgus autoratlīdzības tarifus veikaliem, kuros

148netiek tirgotas audio kasetes un kompaktdiski, un frizētavām,

149solārijiem, modes saloniem u.c.

1503) Uzlikt naudas sodu LVL

15111 134 (vienpads­mit tūkstoši simt trīsdesmit četri lati)

152apmērā, naudas soda summu 45 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās

153dienas ieskaitot Valsts budžetā (Saņēmējs: Valsts kase reģ.

154Nr.90000050138, konta Nr. LV93TREL1060001010900, BIC:

155TRELLV22). Uzlikt biedrībai "Autortiesību un komunicēšanās

156konsultāciju apvienība/Latvijas autoru apvienība" pienākumu 10

157dienu laikā pēc šajā punktā minētā termiņa paziņot Konkurences

158padomei par uzliktā pienākuma izpildi, iesniedzot naudas soda

159samaksu apstiprinošus pierādījumus.

160Saskaņā ar Konkurences likuma

1618.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

162Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma

163spēkā stāšanās dienas.

164(*) -

165Ierobežotas pieejamības informācija.

1661

167Autortiesību likuma 63.panta piektajā daļā noteikts:

168"Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai

169kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1701) publisku

171izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās,

172veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

1732) nomu, īri

174un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un

175mākslas darbus);

1763)

177retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības,

178neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības,

179vai tās raidorganizācijai devuši autortiesību vai blakustiesību

180subjekti);

1814)

182reproducēšanu personiskai lietošanai;

1835)

184reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai;

1856) vizuālās

186mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

1877) komerciālos

188nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu."

1892

190Kopš 08.11.2000. un 07.12.2000. AKKA/LAA Valdes sēdē tika

191apstiprinātas autoratlīdzības minimālās normas par muzikālo darbu

192izmantojumu publiskā izpildījumā, tajās vairākkārt izdarīti

193grozījumi, mainot atsevišķu autoratlīdzību minimālās normas un

194tos pārjaunojot, pēdējā šobrīd spēkā esošā tarifu versija stājās

195spēkā 22.02.2008.

1963

197Kanal 5 Ltd, TV4 AB pret Föreningen Svenska Tonsättares

198Internationella Musikbyrä (STIM), 52.punkts.

1994

200"64.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

201pārstāvības tiesību apjoms (1) Saskaņā ar šo likumu mantisko

202tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbība nav uzskatāma

203par monopolu un netiek pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka

204konkurenci regulējošie normatīvie akti."

2055

206Autortiesību likuma redakcijas, kas bija spēkā līdz 30.04.2004.

20764.pantā. bija noteikts: "Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

208organizācijas pārstāvības tiesību apjoms: (1) Saskaņā ar šo

209likumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

210darbība nav uzskatāma par monopolu un netiek pakļauta

211ierobežojumiem, ko nosaka konkurenci regulējošie normatīvie akti

212(..)".

213Konkurences padomes priekšsēdētāja

214v.i. R.Jonītis