8. pants

1Kritēriji tarifu diferencēšanai

2pēc ģeogrāfiskā principa

3Saskaņā ar AKKA/LAA sniegto

4informāciju veikala ģeogrāfiskā atrašanās vieta Latvijas

5teritorijā ir uzskatāma par kritēriju autoratlīdzības tarifa

6lieluma noteikšanai.

78.1. AKKA/LAA 12.06.2008. vēstulē

8Nr.2/1-190 paskaidro, ka ģeogrāfisko atrašanās vietu kā kritēriju

9Latvijā izmanto kraso reģionālo atšķirību dēļ. AKKA/LAA uzskata,

10ka Latvijas apstākļos šāds kritērijs ir pamatots, jo atsevišķos

11reģionos pastāv būtiska jebkuru uzņēmumu sniegto pakalpojumu

12vidējo cenu atšķirība. Sākotnēji, izstrādājot minimālās

13autoratlīdzības normas un nosakot ģeogrāfiskos kritērijus, pie

14kuriem tiek piesaistīti autoratlīdzības tarifi, AKKA/LAA vadījās

15no informācijas, kas saņemta no muzikālo darbu lietotāju grupām.

16Aptaujas rezultātā tika iegūta informācija par:

17- telpu nomas maksu dažādos

18Latvijas reģionos;

19- sniegto pakalpojumu vidējām

20cenām.

21Šādas izpētes rezultātā tika

22noteikta ģeogrāfiskās atrašanās vietas kritēriju skala, kuras

23ietvaros dažādos Latvijas reģionos esošiem darbu izmantotājiem

24tiek piemērotas dažādas autoratlīdzības likmes. Norādītā

25kritēriju skala tiek izmantota, nosakot autoratlīdzības tarifus

26restorānos, kafejnīcās, bāros u.c. (bez ieejas maksas), veikalos,

27frizētavās, modes salonos u.c.

288.2. Atbildot uz lūgumu sniegt

29skaidrojumu kopējam tarifu ranžējumam, kas piemērots, izstrādājot

30autoratlīdzības minimālās normas veikaliem, un pamatot tarifu

31ranžējuma atšķirības no veikala ģeogrāfiskās atrašanās viedokļa,

32AKKA/LAA paskaidroja, ka regulāru pētījumu ietvaros AKKA/LAA veic

33darbu izmantotāju aptaujas, koncertu un izklaides pasākumu biļešu

34cenu politikas analīzi, izklaides pasākumu biļešu ieņēmumu

35analīzi, autoru darbu izmantojuma rakstura analīzi. AKKA/LAA

36paskaidroja (08.09.2008. vēstule Nr.2/1-249), ka regulāri

37veic:

38- kontrolpirkumus, salīdzinot

39viena produkta - kafijas tasītes - cenu dažādās ģeogrāfiskās

40teritorijās izvietotos ēdināšanas uzņēmumos;

41- tāpat salīdzinātas dažādu

42pakalpojumu cenas reģionos.

43AKKA/LAA uzskata, ka iegūtie dati

44netieši atspoguļo reģionālo dzīves līmeni un cenas attiecīgajos

45reģionos. Tāpat AKKA/LAA uzskata, ka provinces veikali un Rīgas

46veikali atrodas nevienlīdzīgā situācijā potenciālās auditorijas -

47pircēju, klientu, apmeklētāju skaita ziņā. Tādējādi par kritēriju

48tarifu diferenciācijai atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas

49AKKA/LAA ir izvēlējusies:

50- potenciālās publikas

51daudzumu;

52- salīdzinošo pakalpojumu cenu

53atšķirīgos reģionos.

54AKKA/LAA paskaidroja, ka zonālās

55autoratlīdzības normas nodrošina autoru darbu pieejamību arī

56attālinātos Latvijas reģionos ar mazu iedzīvotāju blīvumu un zemu

57maksātspēju. Tādējādi AKKA/LAA uzskata, ka pašreizējā tarifu

58politika, piemērojot ģeogrāfisko kritēriju, ir vērsta uz

59identisku maksājuma lielumu, ja tas ir noteikts procentos no

60komersanta ieņēmumiem, un ranžējumu, kas atkarīgs no attiecīgās

61ģeogrāfiskās vietas, ja tarifs noteikts fiksēts. Tarifu ranžējuma

62izstrādē tiek ņemti vērā jau iepriekš minētie AKKA/LAA pētījumi

63par izklaides pasākumu cenām Latvijas teritorijā. AKKA/LAA

64uzskata, ka tarifu ranžējumā ir ievēroti taisnīguma un

65proporcionalitātes principi, ņemot vērā:

66- salīdzinošās izmaksas dažādos

67Latvijas reģionos;

68- salīdzinošās cenas, kuras par

69vienu un to pašu preci/pakalpojumu komersanti iekasē dažādos

70Latvijas reģionos.

71Saskaņā ar iepriekš minēto

72Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA par pamata argumentu

73ģeogrāfiskā kritērija piemērošanai tarifu ranžēšanā uzskata

74preču, pakalpojumu un izmaksu atšķirības, izklaides pasākumu cenu

75atšķirības dažādās Latvijas ģeogrāfiskās teritorijās. Konkurences

76padome šādus argumentus neuzskata par pamatotiem. Konkurences

77padome, uzraugot Konkurences likuma normu ievērošanu, pastāvīgi

78veic dažādas tirgus izpētes, kā arī ierosināto lietu ietvaros

79pēta konkrētus tirgus dažādās tautsaimniecības jomās un pastāvīgi

80analizē iegūto informāciju, un Konkurences padomei nav pamata

81secināt, ka preču cenām Latvijas teritorijā pastāvētu būtiskas

82atšķirības, turklāt Rīgā bieži tās ir pat zemākas nekā pārējā

83Latvijas teritorijā.