8. pants

LPG iebildumi par lietā

Nr.1181/07/05/17 konstatētajiem pierādījumiem

Atbildot uz Konkurences padomes

31.10.2008. vēstuli Nr.2942, LPG (07.11.2008. vēstule

Nr.1-06/1664, 24.11.2008. vēstule Nr.1-06/1731) iesniedza savu

viedokli un iebildumus par lietā Nr.1181/07/05/17 esošajiem

pierādījumiem.

8.1. LPG 07.11.2008. vēstule

Nr.1-06/1664:

8.1.1. LPG norāda, ka, nosakot

konkrēto tirgu, Izpilddirekcija ir atsaukusies uz 19.12.2007.

lēmumu lietā Nr.1590/06/05/17, kas nav stājies spēkā, un viens no

galvenajiem iemesliem tā pārsūdzēšanai ir tas, ka, nosakot

konkrēto tirgu, nav veikta konkrētā tirgus apstākļu izvērtēšana,

kā rezultātā ir nepareizi noteikts konkrētais tirgus un pieņemts

nepamatots lēmums. LPG norāda, ka vairāk kā 30% abonentu ir

uzsākuši pastāvīgi izmantot citu enerģijas veidu, vai, salīdzinot

gāzes patēriņu, 7 gadu laikā (salīdzinot 2001. un 2008.gada

datus) 66% no gāzes patēriņa ir aizstāti ar citiem kurināmā

veidiem. LPG uzskata, ka gāzes aizstāšana ar elektrību ir kļuvusi

par neatgriezenisku procesu, jo elektrības izmantošana ir ērtāka,

pat neskatoties uz to, ka tā bija dārgāka.

Konkurences padome, veicot lietas

izpēti, veica konkrētā tirgus apstākļu izvērtēšanu, kā rezultātā

kā konkrēto tirgu šīs izpētes lietas ietvaros noteica SNG

piegādes un realizācijas no pazemes un virszemes grupu iekārtām

daudzdzīvokļu mājām tirgu Latvijas Republikas ģeogrāfiskajā

teritorijā, kā tas definēts Lēmuma 2.punktā. LPG savus argumentus

par izmaiņām SNG pieprasījumā no patērētāju puses nav pamatojis

ne ar vienu faktu, kas apliecinātu to pareizību, turklāt nav

norādīts, uz kuriem konkrētiem LPG sniegtajiem pakalpojumiem šādi

dati attiecināmi. Tādējādi, ņemot vērā LPG iebilduma vispārējo un

nekonkrēto raksturu, Konkurences padome to nevar komentēt.

Jebkurā gadījumā, konkrētās izpētes lietā konstatēts, ka SNG

piegādes un realizācijas no pazemes vai virszemes grupu iekārtām

daudzdzīvokļu mājām tirgū LPG atrodas dominējošā stāvoklī, tajā

skaitā attiecībā pret saviem esošajiem patērētājiem (LPG

07.08.2008. vēstulē norādīja, ka kopējais abonentu skaits šobrīd

(uz 07.11.2008.) ir 64 170), pat ja kādu iemeslu dēļ to

skaits būtu samazinājies. LPG sniegtā pakalpojuma sabiedrisko

nozīmīgumu apliecina arī fakts, ka 01.11.2007. stājās spēkā

grozījumi Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.297

"Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem",

nosakot, ka "sašķidrinātās gāzes apgādē nepieciešams regulēt

sašķidrinātās naftas gāzes sadali no virszemes un pazemes

tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā" (un ar

SPRK 10.09.2008. lēmumu Nr.286 apstiprinātais LPG SNG sadales

tarifs stājies spēkā ar 01.11.2008.). Ja tirgū pastāvētu brīva

konkurence un patērētājiem nebūtu būtisku šķēršļu mainīt

pakalpojumu veidus un to sniedzējus lēmumā definētajā tirgū, tad

likumdevējs, visticamāk, neparedzētu valsts ekonomisko regulēšanu

šajā jomā.

Lai gan LPG Konkurences padomes

19.12.2007. lēmumu lietā Nr.1590/06/05/17 pārsūdzējis un tas līdz

tiesvedības beigām nav stājies spēkā, izskatot LPG lūgumu daļā

par Konkurences padomes lēmuma (t.i., Konkurences padomes lēmuma

rezolutīvās daļas 2.1., 2.2. un 4.punkta, kur LPG piemērots

tiesiskais pienākums) darbības apturēšanu, Administratīvā rajona

tiesa (turpmāk ART) nav konstatējusi lēmuma pirmšķietamu

prettiesiskumu, tajā skaitā attiecībā uz lietā definēto konkrēto

tirgu. Minētā lēmuma9 14.1.punktā ART

konstatēja:

"(..) izvērtējot sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un

tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu mājām tirgu,

atbildētājs [Konkurences padome] ir nonācis pie pareiza

secinājuma, ka sašķidrinātās naftas gāzes piegāde lietotājiem no

pazemes tvertnēm nav aizvietojama ar sašķidrinātās gāzes balonos

piegādi vai elektroenerģijas izmantošanu sadzīves vajadzībām

(..), ka daudzdzīvokļu mājas ir projektētas centralizētai

sašķidrinātās naftas gāzes piegādei (..), fakts, ka gāze balonos

ir periodiski uzpildāma, neapšaubāmi rada neērtības (..). ART

ieskatā pareizs ir atbildētāja apsvērums, ka tad, ja māja

projektēta gāzes piegādei sadzīves vajadzībām, vienlaicīgi

patērējamās elektroenerģijas daudzums nav paredzēts elektriskām

plītīm dzīvokļos, jo elektrotīkli izbūvēti slodzēm, kas nav

paredzētas elektriskām plītīm." Administratīvās apgabaltiesas

10.05.2008. lēmumā (uz LPG blakus sūdzības pamata, pārsūdzot

iepriekšminēto ART lēmumu) tiesa atzinusi, ka pirmās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tāpēc Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās

instances tiesas motivācijai, atstājot tās lēmumu negrozītu. Šis

lēmums nebija pārsūdzams un stājās spēkā no tā pieņemšanas brīža.

Turklāt fakts, ka LPG Konkurences padomes 19.12.2007. lēmumu

lietā Nr.1590/06/05/17 pārsūdzējis, nekādā veidā neierobežo

Konkurences padomes tiesības citās lietās definēt konkrētos

tirgus.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.2. LPG norāda, ka

Izpilddirekcija nav ņēmusi vērā, ka LPG ir tērējusi nozīmīgus

līdzekļus tīklu (tvertņu) izveidošanai, iegādei un uzturēšanai,

turklāt jāņem arī vērā, ka lokālie tīkli ir dažādi, grupām, kurām

pievienoti daudz abonentu, jaunas tvertnes uzstādīšana atmaksātos

īsākā laika posmā, it īpaši, ja aprēķinos ņem vērā, ka jaunu

tvertņu tālākās uzturēšanas izmaksas ir mazākas. Kā norāda LPG,

tā uzsākusi pazemes grupu tvertņu aizstāšanu ar balonu

iekārtām.

Konkurences padome paskaidro, ka

tika vērtētas LPG izmaksas, kas attiecas uz sadales pakalpojuma

sniegšanu, t.sk. arī kārtējās īpašuma uzturēšanai nepieciešamās

u.c. izmaksas, kas attiecas ne tikai uz tvertņu uzturēšanu, bet

arī uz to savienojošo cauruļvadu līdz piederības robežai

uzturēšanas un remonta izmaksas. Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.3. LPG 07.11.2008. vēstulē

norāda, ka nav izprotams pamatojums, kādēļ konkrētajā lietā kā

konkrētais tirgus tiek izdalīta daļa klientu, kas gāzi saņem no

gāzes tvertnēm, kā nodalīšanas kritēriju minot tikai to, cik

daudz patērētāju no tvertnes saņem gāzi. Tehnoloģiski tam nav

principiālas nozīmes. LPG pieder tikai tvertne un gāzes pievads

līdz dzīvojamai mājai, bet tīkli, kas ir mājas iekšienē, nepieder

piegādātājam, jo tas ir mājas kopīpašums. LPG uzskata, ka

tādējādi nav atšķirības, vai piegādā gāzi vienam vai vairākiem

patērētājiem. Nav saprotama norāde, ka Iesniedzējs gāzes

realizācijas tarifā neiekļauj sadales pakalpojuma tarifu. SPRK

apstiprinātā LPG sadales pakalpojuma tarifa ekonomiskā jēga ir

atlīdzība par LPG piederošā īpašuma - gāzes apgādes komunikāciju

izmantošanu, kas atbilst Civillikumā lietotajam nomas jēdzienam.

Arī Iesniedzējs no saviem klientiem prasa nomas maksu. LPG

norāda, ka Izpilddirekcija tirgū pastāvošās nomas maksas nav

salīdzinājusi, tādējādi nevar salīdzināt tirgū pastāvošās cenas

un vērtēt, vai LPG pieprasa neatbilstošas cenas.

Konkurences padome norāda, ka

31.10.2008. vēstules Nr.2942 2.punktā sniegta argumentācija

konkrētā tirgus definējumam, t.sk. arī pamatojums, kāpēc par

nodalīšanas kritēriju šajā lietā izmantots klientu skaits, kas

SNG saņem no vienas pazemes (vai virszemes) grupu iekārtas.

Konkurences padome paskaidro, ka LPG arguments "SPRK apstiprinātā

LPG sadales pakalpojuma tarifa ekonomiskā jēga ir atlīdzība par

LPG piederošā īpašuma - gāzes apgādes komunikāciju izmantošanu,

kas atbilst Civillikumā lietotajam nomas jēdzienam" neattiecas uz

konkrēto lietu, jo:

1) saskaņā ar Metodiku sadales

pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļaujamās izmaksas sastāv no

kapitāla izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Kapitāla izmaksas

veido kapitāla atdeve un nolietojums, tarifu aprēķinā iekļaujamas

tikai tās izmaksas, kas attiecas uz regulējamo pakalpojumu

sniegšanu un ir pamatotas;

2) SPRK neapstiprināja LPG sadales

pakalpojuma tarifu 2006.gadam. Pamatojums minētā tarifa

neapstiprināšanai sniegts šī lēmuma 7.punktā;

3) SPRK, pamatojoties uz

"Sašķidrinātās naftas gāzes sadales pakalpojuma tarifa

aprēķināšanas metodiku" (apstiprināta ar SPRK 30.04.2008. lēmumu

Nr.158), 10.09.2008. apstiprināja LPG SNG sadales no virszemes un

pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā

pakalpojuma tarifu. Šīs metodikas 3. un 4.punktā noteikts, ka SNG

sadales no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz

ievadam daudzdzīvokļu ēkā pakalpojuma tarifu aprēķina, ņemot vērā

sadales pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Tarifa aprēķinā iekļauj

tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas

nepieciešamas sadales pakalpojuma efektīvai sniegšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome uzskata, ka sadales pakalpojuma tarifs

nepārprotami ir attiecināms tikai uz SNG piegādi no pazemes un

virszemes tvertnēm patērētājiem daudzdzīvokļu mājās, vienlaikus

paskaidrojot, ka dažādu gāzes apgādes komunikāciju nomas maksu

salīdzināšana neattiecas uz konkrēto lietu.

Tādējādi Konkurences padome

nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.4. LPG iebilst, ka

Izpilddirekcija nav norādījusi, konkrēti kādas tiesību normas

(likumdošanas barjeras) liedz gāzes patērētājiem izvēlēties citu

piegādātāju.

SPRK ir izsniegusi licenci

Nr.E43001/1 (darbības laiks 10.04.1997. - 09.04.2017.) LPG SNG

sadalei no virszemes un pazemes tvertnēm un cauruļvadiem līdz

ievadam daudzdzīvokļu ēkā, un, saskaņā ar tās nosacījumiem LPG ir

jānodrošina un jāuztur energoapgādes veikšanai nepieciešamie

energoapgādes objekti. Kā konstatēja Konkurences padome jau

pieminētā 19.12.2007. lēmuma Nr.E02-181 2.1.punktā, atbildot uz

LPG pārmetumu, ka "nav vērtētas citu komersantu iespējas

uzstādīt gāzes tvertnes un nodrošināt gāzes piegādi.(..) Lietā

nav arī pierādījumu par iedzīvotāju viedokli par tvertņu

nomaiņu": "Iedzīvotājiem būtiski ir nepārtraukti saņemt gāzes

apgādes pakalpojumu uz abpusēji (pakalpojuma sniedzējam un

saņēmējam) izdevīgiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, kas ir

gāzes tvertņu īpašnieks/valdītājs. Bez tam, ņemot vērā, ka gāzes

tvertnes ir būvētas ilglaicīgai ekspluatācijai10, kā

arī izmaksas, normatīvā regulējuma noteikumus un lietderības

apsvērumus, nav pamata varbūtības formā vērtēt jaunu tvertņu

uzstādīšanas iespējas vietā, kur tās jau ir uzstādītas, turklāt

pakalpojuma sniedzēju maiņa var notikt, piemēram, iegādājoties

(pārņemot) jau esošās gāzes tvertnes, ko norāda arī LPG (..):

"Izbeidzot apgādes pakalpojuma sniegšanu, gadījumā valsts

risinātu jautājumu par mūsu uzņēmuma tvertņu īpašuma tiesībām un

likumā noteiktā kārtībā izvēlētos citu piegādātāju. (..) Mēs arī

interesentiem piedāvājam vienoties par gāzes tvertnes

atpirkšanu un šajā gadījumā viņi paši lemtu par gāzes

iepirkšanu." (..) Konkurences padome uzskata, ka izmaksas jaunu

tvertņu uzstādīšanai11, administratīvais regulējums

nozarē, t.sk. noteikumi par bīstamajām iekārtām, veido

ievērojamas barjeras, lai cits tirgus dalībnieks varētu konkurēt

ar LPG (..)". Šī paša lēmuma 4.2.2.punktā konstatēts, ka:

"Avārijas dienesta pakalpojuma sniegšana LPG ir obligāts

pienākums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām12 un

licences nosacījumiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu, drošu un

kvalitatīvu lietotāju apgādi ar enerģiju13 (t.sk.

sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības pakalpojumu

no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu mājām). Arī Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas Konsultatīvās padomes vērtējumā

(izmantojot Konsultatīvā padomes locekļa, LZA Fizikālās

enerģētikas institūta direktora, prof. J.Ekmaņa pausto atzinumu)

Par sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķināšanas metodiku [par

11.11.2004.SNG tarifu aprēķināšanas metodikas projektu] norādīts:

"Konsultatīvā padome atzīmē, ka sadales pakalpojums tiek sniegts

grupu iekārtu lietotājiem, kuriem nav iespēju izvēlēties citu

sašķidrinātās gāzes piegādātāju. Savukārt sašķidrinātās gāzes

realizāciju balonos nodrošina ievērojams skaits piegādātāju, un

konkurence starp piegādātājiem ir uzturējusi cenas ekonomiski

pamatotā līmenī."14 Arī SPRK sniegtajā preses relīzē

par SNG tarifu aprēķināšanas metodikas [11.11.2004.]

apstiprināšanu, norādīts: "Saskaņā ar šo metodiku tiek nodalīta

sašķidrinātās gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība,

piemērojot katram no šiem darbības veidiem atšķirīgus regulēšanas

principus. Bez tam metodika paredz detalizētu izmaksu uzskaiti un

kontroli sadales pakalpojumu sniedzējiem, kas apgādā patērētājus

no pakalpojumu sniedzējam piederošām pazemes vai virszemes grupu

iekārtām. Šāda pieeja tiek pamatota ar to, ka patērētāji, kas

izmanto grupu iekārtas, ir saistīti ar vienu konkrētu

piegādātāju."15

Ņemot vērā minēto, secināms, ka no

normatīvo aktu regulējuma un LPG izsniegtās licences Nr.E43001/1

noteikumiem izriet, ka tikai LPG ir tiesīgs realizēt SNG no savā

īpašumā/valdījumā esošajām tvertnēm, turklāt potenciālo

konkurentu ienākšanu kavē arī iespējamās būtiskās izmaksas, kas

saistītas ar šāda pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu. Iepriekš

minēto apstiprina arī Iesniedzējs, norādot, ka, pat ja teorētiski

tas varētu nodrošināt SNG piegādi pazemes tvertnēm, no kurām

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tiek apgādātas ar SNG, visā

Latvijas teritorijā, faktiski (juridiski) tas nav iespējams, jo

saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu uzpildīt

pazemes un virszemes tvertnes ar SNG var tikai tvertnes īpašnieks

(skat. Lēmuma 3.punktā).

8.1.5. LPG norāda, ka

Izpilddirekcija ir konstatējusi, ka LPG nav konkurentu gāzes

piegādē un realizācijā no pazemes un virszemes grupu iekārtām

daudzdzīvokļu mājām, un tādējādi LPG ir iespēja darboties

neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem. LPG

uzskata, ka minētais ir pretrunā ar Izpilddirekcijas konstatēto,

ka konkurents ir - SIA "Latgāze", un konkurenti varētu būt vēl

arī citi piegādātāji, kas apliecinājuši, ka varētu piegādāt SNG

patērētājiem visā Latvijas teritorijā - Iesniedzējs un,

iespējams, arī citi. LPG uzskata, ka pati par sevi liela tirgus

daļa nedod iespēju darboties neatkarīgi no konkurentiem,

klientiem un patērētājiem, ir nepieciešamas barjeras, kas liegtu

citiem piegādātājiem iespēju konkurēt. Izpilddirekcija savā

vērtējumā nekādas barjeras nav konstatējusi, kā arī nav

norādījusi, kā izpaužas LPG tirgus vara.

Papildus tam, kas minēts

8.1.4.punktā, tajā skaitā attiecībā uz Iesniedzēja viedokli par

iespējām potenciāli konkurēt ar LPG konkrētajā tirgū, Konkurences

padome paskaidro, ka, salīdzinot divu konkrētajā tirgū darbojošos

tirgus dalībnieku - LPG un SIA "Latgāze" tirgus daļas (99,8% un

0,2% 2005.gadā, 99,7% un 0,3% 2006.gadā, (*) un (*) 2007.gadā),

LPG tirgus daļa konkrētajā tirgū faktiski tuvojas 100%

(monopostāvoklim), turklāt LPG 07.11.2008. vēstulē arī norādīja,

ka SIA "Latgāze" piedāvā citiem komersantiem pārņemt tās apgādes

infrastruktūru. Konkurences padome uzskata, ka LPG, nosakot

nepamatoti augstas SNG realizācijas cenas, kas nav ekonomiski

pamatotas ne ar SNG iepirkuma cenām, ne ar LPG izmaksām konkrētā

periodā, faktiski darbojas neatkarīgi no konkurentiem, klientiem

un patērētājiem. Konkurences padome atkārtoti norāda, ka LPG

tirgus varu veido LPG izveidotā un tai piederošā infrastruktūra

(pazemes un virszemes tvertnes), kuras izmanto daudzdzīvokļu

dzīvojamo māju apgādei ar SNG.

8.1.6. LPG uzskata, ka

mazumtirdzniecības izmaksu nodalīšana no sadales pakalpojuma

tarifa veikta pareizi. LPG norāda, ka mazumtirdzniecības izmaksas

nav tieši saistītas ar gāzes infrastruktūras izmantošanu vai

gāzes cenu. Ņemot vērā, ka uzņēmums pāriet uz gāzes apgādes

modeli, saskaņā ar kuru gāzi piegādā līdz dzīvojamās mājas

ievadam un norēķini atbilstoši regulējumam par sadales

pakalpojumu notiek saskaņā ar pie mājas gāzes ievada uzstādīto

centrālo skaitītāju ar mājas apsaimniekotāju vai īpašnieku, tad

ir acīmredzams, ka minētās mazumtirdzniecības izmaksas ir mājas

apsaimniekotāja izmaksas, nevis piegādātāja.

Konkurences padome norāda, ka LPG

lietā sniegtā informācija nepārprotami norāda, ka

mazumtirdzniecības izmaksas ir "sadalē neietvertās izmaksas", kas

tiek pievienotas SNG vairumtirdzniecības cenai un kuras LPG

neattiecina tikai uz to patērāju grupu, kura SNG lieto plītīm,

karstā ūdens un apkures vajadzībām (attiecīgi šīs izmaksas

piemērojot patērētājiem, kuri SNG izmanto plītīm, neatkarīgi no

tā vai pie mājas ir centrālais skaitītājs, vai nav). LPG ir

iesniegusi arī mazumtirdzniecības izmaksu atšifrējumu pa

posteņiem, kas konkrēti norāda, kādus izmaksu posteņus LPG 2006.,

2007., 2008.gadā (janvāris - oktobris) papildus ietvērusi SNG

realizācijas cenā. Minētais nepārprotami liecina, ka SNG

realizācijas tarifā ietvertās mazumtirdzniecības izmaksas ir

gāzes piegādātāja - LPG izmaksas, nevis mājas apsaimniekotāja

izmaksas, kuras LPG no saviem patērētājiem arī iekasē. Ņemot vērā

5.2.punktā attiecībā uz mazumtirdzniecības izmaksām konstatēto,

Konkurences padome secina, ka mazumtirdzniecības izmaksas, kas

attiecinātas uz SNG tarifu, uzskatāmas par nepamatotām. Tādējādi

Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.7. LPG norāda, ka

Izpilddirekcija ir pieļāvusi aprēķinos kļūdas, vienlaikus

norādot, ka 2007.gadā gāzes realizācija ir 2744 tonnas un 5500

tonnas, kā rezultātā nepareizi konstatē, ka LPG uz vienu un to

pašu realizēto SNG daudzumu divas reizes attiecinājusi

mazumtirdzniecības izmaksas.

Konkurences padome paskaidro, ka,

veicot LPG pieminētos aprēķinus, tā vadījās tikai un vienīgi no

LPG sniegtajiem datiem, kas atspoguļoti Lēmuma 5.tabulā, t.i.,

kopējo mazumtirdzniecības izmaksu summu dalot ar vienas tonnas

mazumtirdzniecības izmaksām, un secināja, ka, veicot šādus

vienkāršus aprēķinus, iegūtie skaitļi norāda uz acīmredzamām

neatbilstībām sniegtajā informācijā, pie tam ņemot vērā citu LPG

sniegto informāciju, ka 2007.gadā tikai 1% patērētāju bija

uzstādīti centrālie skaitītāji. Konkurences padome secināja, ka

saskaņā ar Konkurences padomes veikto aprēķinu 2007.gadā no

pazemes un virszemes grupu iekārtām patērētājiem, kuriem nav

uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, un

patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs pie

ievada mājā, kopumā vajadzēja būt realizētām 5 500 t SNG

(neskaitot to SNG apjomu, kas tika realizēts patērētājiem, kuri

SNG izmanto karstā ūdens un apkures vajadzībām, un uz ko LPG

neattiecina mazumtirdzniecības izmaksas). Taču iegūtais skaitlis

- 5 500 t SNG būtiski kontrastē ar LPG (07.08.2008. vēstule)

sniegto informāciju, ka kopā no pazemes un virszemes grupu

iekārtām LPG 2007.gadā realizēja (*) t SNG. Tādējādi Konkurences

padome Lēmumā secināja, ka LPG sniegusi vai nu nepareizu vai,

jebkurā gadījumā, pretrunīgi vērtējamu informāciju par konkrēto

realizēto SNG apjomu, uz kuru attiecinātas mazumtirdzniecības

izmaksas (mājām ar vai bez centrālā skaitītāja) attiecībā pret

2006. un 2007.gadā realizēto SNG kopapjomu visām patērētāju

(tarifu) grupām, turklāt šie dati nav racionāli izskaidrojami no

patērētās SNG proporciju viedokļa pa atsevišķām klientu grupām,

ja vadās no LPG sniegtās informācijas, ka 2007.gadā tikai 1%

patērētāju bija pieslēgti centrālie skaitītāji. Turklāt savā

viedoklī LPG nav norādījis, kā tieši Konkurences padome aprēķinos

kļūdījusies, vai sniedzis savus aprēķinus, kas pierādītu pretējo.

Tādējādi LPG iebildums par aprēķinu nepareizību attiecībā uz

mazumtirdzniecības izmaksām noraidāms kā nepamatots.

8.1.8. LPG norāda, ka

Konkurences padomes 31.10.2008. vēstules Nr.2942 5.3.punktā nav

ņemtas vērā sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas

īpatnības - sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi prognozē savas

izmaksas, un, ja tās neatbilst faktiskajām, par ko var

pārliecināties tikai vēlāk, uzņēmums maina tarifus. SNG piegādē

praksē neeksistē ilgtermiņa līgumi par gāzes piegādēm par

nemainīgām cenām. Pēdējos gados gāzes iepirkuma cenas ir

svārstījušās par 30% gada ceturksnī, bet darba alga dažādu grupu

darbiniekiem par vismaz 10% gadā. Izpilddirekcija ir

salīdzinājusi prognozētās cenas ar faktiskajām un izdarījusi

secinājumus, ka prognozes nav bijušas pamatotas. Uzskatām, ka

kļūda prognozēs nevar būt pārkāpums, it īpaši, ja plānotās

izmaksas atbilst pastāvošajām cenu tendencēm prognožu veikšanas

brīdī un uzņēmuma plānotajam budžetam.

Konkurences padome paskaidro, ka

minētās vēstules 5.3.punktā ir analizētas SNG faktiskās iepirkuma

cenas 2005., 2006. un 2007.gadā (pa ceturkšņiem) un minēto

informāciju Konkurences padomei lietas izpētes laikā sniedza LPG.

SNG faktisko iepirkuma cenu dinamikas analīzes rezultātā

Konkurences padome konstatēja, ka SNG realizācijas tarifa

pieaugumu nevar pamatot ar gāzes iepirkuma cenu pieaugumu, jo

faktiskais SNG realizācijas tarifa pieaugums ir būtiski lielāks

par SNG faktisko iepirkuma cenu pieaugumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.9. LPG norāda, ka

Izpilddirekcija ir norādījusi, ka "tarifā iekļautās

ekspluatācijas izmaksas pārsniedz kopējās LPG ekspluatācijas

izmaksas". LPG uzskata, ka šādu secinājumu varētu izdarīt tikai

pēc iepazīšanās ar uzņēmuma kontu plānu un kopējām uzņēmuma

ekspluatācijas izmaksām, ko Izpilddirekcija nav darījusi.

Konkurences padome paskaidro, ka

LPG (07.08.2008. vēstule Nr.01-04/861) iesniedza "SIA "LPG"

ekspluatācijas izmaksu atšifrējumu par (..) 2006.gadu un

2007.gadu kopumā pa izmaksu posteņiem". Iepriekš minētais

liecina, ka lietas izpētes laikā LPG ir iesniegusi informāciju

par tās kopējām ekspluatācijas izmaksām 2006.gadā un 2007.gadā,

norādot arī minēto izmaksu atšifrējumu pa izmaksu posteņiem.

Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.10. LPG norāda, ka nav

izprotama atsauce uz SPRK lēmumu par tai iesniegtu tarifu

projektu kopsakarībā ar lietā izskatāmajām cenām. It īpaši, ja

minētajam SPRK lēmumam sekoja lēmums par to, ka gāzes tarifi SPRK

nav jāapstiprina. LPG uzskata, ka SPRK secinājumi būtu aplūkojami

kopsakarībā tikai ar konkrēto projektu, bet ne attiecībā uz

konkrētajā izpētes lietā izskatāmajiem tarifiem.

Konkurences padome paskaidro, ka

saskaņā ar lietā esošajiem pierādījumiem, LPG vairākkārt vērsās

pie SPRK, iesniedzot apstiprināšanai SNG sadales pakalpojuma

tarifa projektu, ko LPG izstrādāja, ņemot vērā SPRK izstrādāto un

apstiprināto Metodiku. Saskaņā ar iepriekš minēto LPG lūdza

apstiprināt sadales pakalpojuma tarifu 2006.gadam - 337,96 LVL /t

apmērā, bet SPRK šo tarifa projektu neapstiprināja, norādot

iemeslus sadales pakalpojuma tarifa 2006.gadam nepamatotībai. LPG

2006.gadā, realizējot SNG no virszemes un pazemes grupu iekārtām,

faktiski sāka piemērot sadales pakalpojuma tarifu 337,96 LVL /t.

Tādējādi, ja tobrīd (2005.gadā) kompetentā iestāde SKRK bija

konstatējusi LPG tarifa projekta nepamatotību, ņemot vērā SPRK

izstrādāto metodiku, tad, lai arī nozares politikas izmaiņu dēļ

SPRK vēlāk tarifu neregulēja, Konkurences padome SPRK motivāciju,

noraidot LPG tarifu paaugstināšanas projektu, uzskata par

respektablu un vērā ņemamu papildus argumentu Konkurences padomes

pašas veiktajai konstatācijai šajā Lēmumā. Tādējādi Konkurences

padome noraida šo LPG iebildumu.

8.2. LPG 24.11.2008. vēstule

Nr.1-06/1731:

8.2.1. LPG norāda, ka, plānojot

izmaksas, kas skar pazemes grupas, daudzas izmaksu pozīcijas tiek

rēķinātas proporcionāli plānotajām gāzes tonnām, gāzes apjomu

prognozes nesasniegšanas gadījumā, t.i., mazinoties faktiskajam

apjomam pret plānoto apjomu, izmaksas nesamazinās, bet pieaug,

rēķinot uz realizēto tonnu. Tas pats arī notiek, ja samazinās

realizācijas apjoms, piemēram, izmaksa algām paliek nemainīga pie

jebkura realizācijas apjoma. LPG norāda, ka realizācijas apjoms

no pazemes grupām sarūk katru gadu.

Konkurences padome uzskata, ka,

samazinoties faktiskajam realizētajam gāzes apjomam pret plānoto,

var palielināties pastāvīgās izmaksas, bet ir jāsamazinās mainīgo

izmaksu daļai uz vienu realizēto gāzes tonnu.gadījumā, ja,

samazinoties faktiskajam realizācijas apjomam, izmaksas (t.i.,

gan mainīgās, gan pastāvīgās izmaksas) uz vienu realizēto tonnu

viennozīmīgi pieaug, t.sk. arī izmaksa algām, Konkurences padome

uzskata, ka LPG netiek nodrošināta ekonomiski efektīva uzņēmuma

vadība un ekonomisko un finanšu rādītāju analīze. Attiecībā uz

algu izmaksas apjomu Konkurences padome šī lēmuma 5.2.4.punktā

konstatēja, ka administrācijas algu un sociālā nodokļa apjoms un

pieaugums, kas attiecināts uz mazumtirdzniecības izmaksām

2007.gadā, nav samērojams ar administrācijas algu un sociālā

nodokļa pieaugumu kopumā 2007.gadā. Ņemot vērā minēto,

Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.2.2. LPG norāda, ka, lai

nerastos domstarpības izmaksu atšifrējumos, papildus iesniedz

uzņēmuma kontu plānu, kā arī darbinieku veselības apdrošināšanas

polises kopiju par 2006.gadu, jo iepriekš Izpilddirekcija bija

konstatējusi, ka tādas izmaksas nav bijušas.

Konkurences padome paskaidro,

ka - nevis Izpilddirekcija bija konstatējusi, ka šādas

[veselības apdrošināšanas] izmaksas nebija bijušas, bet LPG

Konkurences padomei sniedza informāciju (07.08.2008. vēstules

Nr.01-04/861 1.pielikums), ka LPG 2006.gadā nav bijušas sociālā

nodrošinājuma (veselības apdrošināšanas) izmaksas. Konkurences

padome secina, ka iepriekš minētās un LPG 24.11.2008. vēstules

Nr.1-06/1731 pielikumā (pielikums 16.01.2006. līgumam Nr.4 par

LPG darbinieku veselības apdrošināšanu) sniegtās informācijas

neatbilstība liecina par to, ka LPG netiek veikta precīza un

uzņēmuma saimnieciskajām darbībām atbilstoša dažādu izmaksu

posteņu uzskaite un analīze. Tādējādi LPG pārmetums noraidāms kā

nepamatots.

8.2.3. LPG norāda, ka SNG cena

nav atkarīga tikai no gāzes cenas, bet arī no citām izmaksām, kas

saistītas ar uzņēmuma darbību. Reālā darba samaksa 2006.gadā ir

pieaugusi par ~ 15%, 2007.gadā - par ~ 20% (CSP dati). Ražotāju

cenas pieaugušas 2006.gadā par ~ 10%, 2007.gadā - par ~ 18% (CSP

dati). LPG norāda, ka tikai pēc šiem datiem var secināt, ka

2006.gadā izmaksas vidēji valstī ir pieaugušas par 25%, 2007.gadā

- par 38%. Šie statistikas rādītāji tiek ņemti vērā, veicot

budžeta sastādīšanu, un LPG iesniedz izrakstus no 2006. un

2007.gada budžetiem, lai viestu skaidrību, kā tiek veidota gāzes

cena (tarifs) galapatērētājiem, pievienotie materiāli ir gada

budžeti, bet tarifu aprēķināšanas laiks nesakrīt ar laiku, kad

tika sastādīts gada budžets, tādēļ vairākos ekonomiskajos

aprēķinos izmantotie dati budžetā un tarifu aprēķinā

nesakrīt.

Konkurences padome paskaidro, ka

LPG iesniegtie CSP dati raksturo darba samaksas un ražotāju cenu

izmaiņas 2006. un 2007.gadā (pa mēnešiem) Latvijas Republikā.

Minētā informācija ir uzskatāma par vispārēju informāciju, kas

nav attiecināma uz konkrētas komercsabiedrības saimnieciskās

darbības rādītājiem, šie dati nav uzskatāmi par tādiem, kurus

konkrētajā tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums - LPG -

var izmantot par pamatojumu 2006. un 2007.gadā patērētājiem

piemērotajam SNG realizācijas tarifam. Attiecībā uz LPG

iesniegtajiem 2006. un 2007.gada budžetiem Konkurences padome

uzskata, ka šajos dokumentos esošajai informācijai nav nozīmes

lietā, jo Konkurences padome analizēja LPG faktiski 2006. un

2007.gadā piemērotos SNG realizācijas tarifus.

8.2.4. LPG uzskata, ka ir

svarīgi ņemt vērā sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas

īpatnības - sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi prognozē savas

izmaksas, un, ja tās neatbilst faktiskajām, uzņēmums maina

tarifus. Pēdējos gados gāzes iepirkuma cenas ir svārstījušās par

30% gada ceturksnī, bet darba algas dažādu grupu darbiniekiem par

vismaz 10% gadā, tādējādi apgrūtinot jebkuras prognozes. Periodā,

kad SPRK nenoteica tarifu, LPG ātrāk varēja izmainīt tarifu, jo

nebija nepieciešama apstiprināšana, tomēr arī šādā gadījumā, lai

izmainītu tarifu, ir nepieciešams ilgāks periods, jo sniegtais

pakalpojums un maksas saņemšana par to notiek ilgākā laika posmā,

bet gāzes iepirkuma cenas ievērojami svārstījās.

Konkurences padome uzskata, ka

iepriekš minētais neattiecas uz lietas izpētes objektu - LPG

faktiski piemērotajām SNG realizācijas no pazemes un virszemes

grupu iekārtām cenām daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Minētais

raksturo SNG cenu prognozēšanas procesu un faktorus, kas šajā

procesā ņemami vērā. Turklāt, saskaņā ar iepriekš minēto, arī LPG

ir atzinusi, ka laikā, kad SPRK nenoteica SNG tarifu, LPG varēja

elastīgāk un operatīvāk mainīt SNG realizācijas tarifu, ņemot

vērā SNG iepirkuma cenas un tās izmaiņas.