500. pants

Tādējādi, ievērojot iepriekš norādīto, Ētikas kodeksa

pieņemšana pati par sevi nav uzskatāma par pierādījumu, kas atceļ

LZRA vienošanos. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences

padome uzskata, ka augstāk minētais LZRA arguments par to, ka

Ētikas kodeksa pieņemšana atceļ kopsapulces lēmumu, ir uzskatāms

par nepamatotu un noraidāmu.

7.5. "LZRA vēlas uzsvērt,

ka LZRA nekad nav noteikusi soda sankcijas par 1997.gada

16.maija lēmumu nepildīšanu, kā arī šī lēmuma pildīšana tā spēkā

esamības laikā līdz 1999.gada februārim nav tikusi uzraudzīta,

tādēļ ir pamats uzskatīt, ka 1997.gada 16.maija lēmuma rezultātā

būtisks kaitējums konkurencei konkrētajā tirgū un/vai LZRA

klientiem nav nodarīts".

Konkurences padome norāda, ka

apstāklis, ka "LZRA nekad nav noteikusi soda sankcijas

par 1997.gada 16.maija lēmumu nepildīšanu, kā arī šī lēmuma

pildīšana tā spēkā esamības laikā (..) nav tikusi

uzraudzīta", nepierāda to, ka kaitējums konkurencei

konkrētajā tirgū un/vai LZRA klientiem nav bijis. Turklāt

konstatētā vienošanās pēc tās mērķa ir vērsta uz konkurences

ierobežošanu, kavēšanu un deformēšanu un saskaņā ar Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas noteikumiem ir aizliegta un spēkā

neesoša no to noslēgšanas brīža. Jau iepriekš šajā lēmumā

Konkurences padome norādīja, ka šajā gadījumā minētās aizliegtās

vienošanās mērķis bija konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana un līdz ar to sekas nav jāpierāda. Tāda nostāja

atbilst arī Eiropas Kopienu tiesu praksei, piemēram, 2009.gada

4.jūnija Eiropas Kopienu tiesas spriedumā lietā C-8/08 ir tieši

uzsvērts, ka atšķirība starp "pārkāpumiem, kuru pamatā ir

mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir

sekas", ir saistīts ar apstākli, ka noteikta veida

vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt

uzskatītas par normālai konkurencei kaitējošu darbību. Tā kā šajā

gadījumā ir skaidri saskatāms pret konkurenci vērsts mērķis

(mākslīgi sadārdzināt zvērināta revidenta sniegto pakalpojumu),

tad nav nepieciešams vērtēt šīs vienošanās sekas.

Vienlaicīgi Konkurences padome

norāda, ka gadījumā, ja LZRA būtu noteikusi soda sankcijas vai

uzraudzījusi LZRA lēmuma izpildi, tad tas tiktu vērtēts kā

atbildību pastiprinošs apstāklis.

7.6. LZRA informē, ka "(..)

uzzinot no Konkurences padomes par faktu, ka atsevišķi tās

biedri, iespējams, joprojām atsaucas uz 1997.gada 16.maija LZRA

kopsapulces lēmumu, LZRA 2010.gada 29.jūnijā visiem biedriem

nosūtīja vēstuli, kurā biedriem tiek atgādināts par maksas

noteikšanas individuālo raksturu. Šī informācija ir tikusi arī

publicēta LZRA interneta vietnē LZRA biedru iekšējai

lietošanai" .

LZRA 2010.gada 29.jūnijā biedriem

nosūtīja vēstuli Nr.61 "Informācija par atalgojumu par

zvērinātu revidentu pakalpojumiem", kuru parakstīja LZRA

izpilddirektore Zane Sniedze. Vēstules teksts: "Latvijas

zvērinātu revidentu asociācija vēlas atgādināt un uzsvērt, ka

ikviens Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs

atalgojumu par sniegtajiem pakalpojumiem nosaka individuāli,

pamatojoties uz Ētikas kodeksā un Latvijas Republikas

normatīvajos aktos, tajā skaitā Konkurences likumā, ietvertajiem

principiem. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija vēlas

atgādināt, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedru

1999.gada 27.februāra kopsapulcē pieņemtais Ētikas kodekss

paredz, ka jebkādas savstarpējas vienošanās biedru starpā par

pakalpojumu izmaksām nav pieļaujamas. Latvijas Zvērinātu

revidentu asociācijas biedru 2006.gada 18.decembra kopsapulcē

apstiprinātais Profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss skaidri

nosaka, ka katrs zvērināts revidents nosaka savu atalgojumu

atbilstoši Ētikas kodeksam. Latvijas Zvērinātu revidentu

asociācija nedrīkst noteikt un nenosaka ne minimālo, ne maksimālo

atalgojumu par zvērinātu revidentu sniegtajiem

pakalpojumiem".

Konkurences padome uzskata, ka LZRA

biedriem nosūtītā vēstule uzskatāma par informatīvu, bet tā

nesniedz viennozīmīgi saprotamu informāciju, ka LZRA 1997.gada

16.maija lēmums "ka minimālā samaksa par zvērināta

revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls

500" ir atcelts, nav spēkā esošs un nekādā gadījumā

turpmāk nav piemērojams. Lai LZRA rīcību novērtētu kā tās

kopsapulces lēmumu atceļošu, LZRA bija nepieciešams sagatavot

vēstuli, kuras saturs skaidri un nepārprotami noteiktu, ka

1997.gada 16.maija LZRA kopsapulces lēmums tiek atcelts un nav

spēkā, turklāt būtu nepieciešams apliecinājums, ka LZRA biedri ar

to ir iepazīstināti.

Konkurences padome norāda, ka LZRA

nav pārtraukusi pārkāpumu, tiklīdz saņēma no Konkurences padomes

informāciju par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmajā

daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu, jo Konkurences padomes

pārstāvji LZRA apmeklējuma laikā 2010.gada 27.aprīlī, atrodot

pierādījumus, kas varētu liecināt par iespējamo Konkurences

likuma pārkāpumu, LZRA pārstāvjus mutiski informēja par

nepieciešamību atsaukt 1997.gada 16.maijā kopsapulcē pieņemto

lēmumu. Kā arī Konkurences padome lēmumu par lietas ierosināšanu

"Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pirmā punkta

pārkāpumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības"

nosūtīja 2010.gada 11.maijā, bet LZRA informatīvo vēstuli par

cenu veidošanu saviem biedriem nosūtīja 2010.gada 29.jūnijā.

7.7. LZRA norādīja, ka "LZRA

vēlas atgādināt, ka Konkurences padomes 2007.gada 25.aprīļa

lēmuma lietā nr. P/06/10/9, lemjot par soda piemērošanu, ir

ņēmusi vērā faktu, ka Konkurences padomes praksē pirmais

pieņemtais lēmums par pārkāpuma konstatēšanu sakarā ar liberālo

profesiju pārstāvju apvienību lēmumu neatbilstību Konkurences

likuma normām ir publiski pieejams tikai kopš tā publicēšanas

2007.gada 27.februārī. Pat ja tiktu atzīts, ka LZRA ir pārkāpusi

konkurences tiesību normas 1997.-1999.gadā, LZRA lūdz Konkurences

padomi ņemt vērā augstāk minēto apstākli, uz kuru Konkurences

padome atsaucās lēmuma lietā nr. P/06/10/9".

Konkurences padome norāda, ka

2007.gada 25.aprīļa lēmumā lietā Nr.P/06/10/9 tika pieņemts

lēmums Latvijas Būvinženieru savienības (turpmāk - LBS) biedriem

nepiemērot naudas sodu sakarā ar aizliegtu vienošanos, jo

"(..) Konkurences padomes praksē pirmais pieņemtais

lēmums par pārkāpuma konstatēšanu sakarā ar liberālo

(profesionālo pakalpojumu9) profesiju pārstāvju

apvienību lēmumu neatbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma

81.pantam vai Konkurences likuma normām lietā Nr. P/06/07/01 Par

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas

iespējamo pārkāpumu Latvijas Arhitektu savienības darbībās ir

publiski pieejams tikai kopš tā publicēšanas Latvijas Republikas

oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 27.02.2007.

(Nr.34)", kā arī "LBS ir atcēlusi un izdarījusi

grozījumus savos pieņemtajos lēmumos, kā arī publicējusi

paziņojumu par 2006.gada 24.marta XVIII kongresa lēmuma atcelšanu

Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis" un LBS mājas lapā".

Konkurences padome uzskata, ka LZRA,

uzzinot par LBS pārkāpumu un Konkurences padomes pieņemto lēmumu,

jau 2007.gadā nekavējoties bija jārīkojas un jāpieņem kopsapulces

lēmums, kas pārtrauktu 1997.gada 16.maija lēmuma par to,

"ka minimālā samaksa par zvērināta revidenta

pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls

500", darbību. Konkurences padomes rīcībā nav

informācijas, kas apliecinātu, ka LZRA būtu šādi rīkojusies.

Konkurences padome norāda, ka LZRA biedriem 2010.gada 29.jūnijā

nosūtītā vēstule Nr.61 pēc tās satura nevar tikt uzskatīta par

tādu, kas atsauktu LZRA 1997.gada 16.maija lēmumu. Kā arī

Konkurences padome uzsver, ka kopš 2007.gada līdz šim brīdim

konkurences tiesību prakse un sabiedrības informētība par

konkurences tiesību jautājumiem ir būtiski attīstījusies un

pilnveidojusies. Līdz ar to Konkurences padome uzskata par

nepamatotu LZRA atgādinājumu par 2007.gada 25.aprīļa lēmumu lietā

Nr.P/06/10/9.