Vairogs7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Latvijas
Zvērinātu revidentu asociācijas viedokļa analīze
Konkurences padome ir izvērtējusi
02.08.2010. LZRA vēstulē Nr.73 iekļautos argumentus un sniedz
savu vērtējumu par tiem.
LZRA iebildumi par Lietā
konstatētajiem faktiem:
7.1. "Aptaujas veikšana
1995.-1996.gadā". LZRA norādīja, ka "Lai
secinātu, ka noticis Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas
1.punkta pārkāpums, nepieciešams identificēt konkrētās rīcības
mērķi vai sekas kā konkurences ierobežošanu, kavēšanu vai
deformēšanu Latvijas teritorijā (..) LZRA vēlas uzsvērt, ka
aptaujas veikšanai 1995.-1996.gadā nav bijis ne mērķis, ne sekas
ierobežot, kavēt vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā.
Informējam, ka Gada pārskatu likuma 45.panta sestajā punktā ir
iekļauts pienākums par to, ka komercsabiedrībai gada pārskatā ir
atsevišķi jānorāda atlīdzības kopsumma zvērinātam revidentam vai
zvērinātu revidentu komercsabiedrībai par gada pārskata pārbaudi,
citu revīzijas uzdevumu veikšanu, konsultācijām nodokļu
jautājumos un citu lietpratēja uzdevumu veikšanu. Savukārt
Uzņēmumu reģistram saskaņā ar Gada pārskatu likuma 66.panta
ceturto punktu ir jānodrošina gada pārskatu, ieskaitot augstāk
minētās informācijas par zvērinātu revidentu un zvērinātu
revidentu komercsabiedrībām, publiska pieejamība. 1995.-1996.gadā
veiktā aptauja nav bijusi par pamatu 1997.gada 16.maija
kopsapulces lēmumam".
Konkurences padome ir informēta par
Gada pārskatu likuma 45.panta sestajā daļā minētajiem
kritērijiem, kas paredz gada pārskatā norādīt atlīdzības kopsummu
par gada pārskata pārbaudi zvērinātam revidentam vai zvērinātu
revidentu komercsabiedrībai un 66.panta ceturtajā daļā noteikto
informācijas publisku pieejamību. Vienlaikus Konkurences padome
norāda, ka apkopota informācija par, piemēram, revidenta A
veiktajām revīzijām, klientiem un saņemtajām atlīdzībām nav
pieejama Uzņēmumu reģistrā. Apkopotā veidā šādus datus iespējams
saņemt Lursoft, veicot speciālu informācijas pasūtījumu, jo šāds
informācijas apkopojums nav pieejams standarta datu bāzē.
Savukārt no Valsts ieņēmumu dienesta, kuram arī šādi dati ir
pieejami, saskaņā ar LZRA darbību regulējošo normatīvo regulējumu
un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantu, LZRA nav
tiesīga šādu informāciju saņemt. Līdz ar to Konkurences padome
uzskata, ka LZRA 1995.-1996.gadā, veicot savu biedru aptauju, kas
ļāva LZRA administrācijas sastāvā esošajiem LZRA biedriem iegūt
datus par (*), ir rīkojusies veidā, kas ir pretrunā ar
konkurences tiesību principiem, jo šādi dati ir vērtējami kā
komercnoslēpumu saturoši un netiek izpausti, kā arī šāda
informācijas apmaiņa starp konkurentiem var būtiski ietekmēt
konkurenci un mākslīgi sadārdzināt cenas.
7.2. "Par K.P.
izteikumiem". LZRA norādīja, ka "LZRA vēlas
uzsvērt, ka LZRA pārstāve K.P. Latvijas Tirgotāju
asociācijas rīkotajā padomes sēdē 2010.gada 17.februārī nav
teikusi, ka "starp revidentiem ir vienošanās, ka nekādā
gadījumā samaksa par atzinumu par gada pārskatu nedrīkst būt
zemāka par 500 latiem" un šim apstāklim ir virkne
liecinieku, tai skaitā personas, kas nav ne Latvijas Tirgotāju
asociācijas, ne Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas
pārstāvji".
LZRA nav iesniegusi pierādījumus vai
informāciju par lieciniekiem, kas apliecinātu, ka K.P. LTA
rīkotajā padomes sēdē 2010.gada 17.februārī nav teikusi, ka
"starp revidentiem ir vienošanās, ka nekādā gadījumā
samaksa par atzinumu par gada pārskatu nedrīkst būt zemāka par
500 latiem". Lietā ir divi LTA sēdes dalībnieku
iesniegumi, kuros ir apliecināts, ka K.P. LTA rīkotajā padomes
sēdē 2010.gada 17.februārī ir teikusi, ka "starp
revidentiem ir vienošanās, ka nekādā gadījumā samaksa par
atzinumu par gada pārskatu nedrīkst būt zemāka par 500
latiem". Konkurences padomei nav pamata uzskatīt, ka
minētie iesniegumi satur nepatiesas ziņas.
7.3. "Par 1996.gada 16.maija
kopsapulces lēmumu". LZRA norādīja, ka "LZRA
lēmums par to, ka minimālā samaksa par gada pārskata revīzijas
veikšanu nosakāma Ls 500 apmērā tika pieņemts nevis 1996.gada
16.maijā, bet 1997.gada 16.maijā. Attiecīgās LZRA kopsapulces
protokola kopija Konkurences padomes Izpilddirekcijai ir
pieejama. LZRA kopsapulces protokola izrakstā, uz kuru atsaucas
Konkurences padomes Izpilddirekcija, ir pārrakstīšanās kļūda.
1996.gada 16.maijā LZRA kopsapulce nemaz nav
notikusi".
Konkurences padome 09.08.2010.
nosūtīja LZRA vēstuli Nr.1604 ar lūgumu iesniegt pierādījumus,
kas apliecinātu, ka LZRA kopsapulce, kurā tika pieņemts lēmums
"ka minimālā samaksa par zvērināta revidenta
pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls
500", ir notikusi 1997.gada 16.maijā, nevis 1996.gada
16.maijā.
Konkurences padome 10.08.2010. saņēma
LZRA 10.08.2010. vēstuli Nr.75, kurā iesniegti pierādījumi, kas
apliecina, ka LZRA kopsapulce, kurā tika pieņemts lēmums
"ka minimālā samaksa par zvērināta revidenta
pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls
500", ir notikusi 1997.gada 16.maijā.
7.4. "LZRA vēlas uzsvērt, ka
jau 1999.gada 27.februārī LZRA kopsapulce pieņēma Ētikas kodeksu,
kura 10.nodaļā ir noteikti cenu veidošanas principi, citu starpā
10.2. punktā tieši paredzot, ka "katram sabiedriskajā praksē
strādājošam profesionālam grāmatvedim pašam ir jānosaka
atbilstīgas likmes". Konkurences padomes Izpilddirekcija
LZRA nosūtītajā vēstulē ir atzinusi, ka LZRA kopsapulcē pieņemtie
lēmumi ir saistoši visiem LZRA biedriem. 2007.gada 1.janvārī
iepriekšējais Ētikas kodekss tiek aizstāts ar jaunu, pilnīgāku
versiju. Sekojoši, LZRA kopsapulces 1997.gada 16.maija lēmums ir
ticis atcelts ar LZRA kopsapulces 1999.gada 27.februāra lēmumu un
kopš 1999.gada 27.februāra LZRA biedriem bija pienākums
individuāli noteikt maksu par to pakalpojumiem, pamatojoties
tikai un vienīgi uz Ētikas kodeksā noteiktajiem principiem. Visi
LZRA lēmumi, kas ir spēkā esoši, ir publicēti LZRA mājas lapas
internetā (pieejami visiem LZRA biedriem), 1997.gada 16.maija
lēmums nav publicēto starpā. Arī Konkurences padomes
Izpilddirekcija ir konstatējusi, ka LZRA biedri piemēro maksu par
saviem pakalpojumiem, kas ir zemāka par Ls 500. Šis fakts
apliecina, ka LZRA biedri tik tiešām savā darbībā pamatojas uz
Ētikas kodeksu un gadījumā, ja kāds no LZRA biedriem joprojām
atsaucas uz 1997.gada 16.maija LZRA kopsapulces lēmumu, tas,
visticamāk, tiek darīts vai nu attiecīgā biedra nolaidības dēļ
(biedrs nav izpildījis savu pienākumu iepazinies ar LZRA
kopsapulces 1999.gada 27.februāra lēmumu), vai arī nekorektu
argumentu revidenta diskusijā ar klientu ar mērķi vienoties par
pakalpojuma apjomam un būtībai atbilstošu samaksu".
Konkurences padome norāda, ka LZRA
1997.gada 16.maija kopsapulcē ir pieņēmusi lēmumu, kurā noteikts,
ka " minimālā samaksa par zvērināta revidenta
pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls
500", kurš ir saistošs visiem LZRA biedriem, turklāt
līdz šim brīdim minēto lēmumu no LZRA nav atcēlusi. Lietā ir
tikai LZRA 2010.gada 29.jūnija skaidrojoša vispārīga vēstule
(29.06.2010. vēstule Nr.61), kura adresēta tās biedriem, kurā
vispārīgi tiek norādīts normatīvais regulējums, kas jāievēro,
nosakot atlīdzību par pakalpojumiem, bet nav norādīts
viennozīmīgi un nepārprotami, ka augstāk minētais LZRA lēmums nav
spēkā un nav turpmāk nekādā gadījumā piemērojams. Pieņemot šādu
lēmumu, LZRA ir izdarījusi sevišķi smagu konkurences tiesību
pārkāpumu, kas kvalificējams kā horizontālā karteļa vienošanās.
Konkurences padome jau iepriekš šajā lēmumā ir norādījusi, ka
minētajā situācijā izpildās visas aizliegtas vienošanās tiesiskā
sastāva pazīmes. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome
norāda, ka Ētikas kodeksa pieņemšana nepierāda apstākli, ka LZRA
1997.gada 16.maija lēmums līdz ar to ir atcelts un turpmāk tās
biedriem nav saistošs. Turklāt Ētikas kodeksā ir vispārīgi
noteikts, ka "katram sabiedriskajā praksē strādājošam
profesionālam grāmatvedim pašam ir jānosaka atbilstīgas
likmes", kas, ievērojot LZRA atzīto, ka tās
kopsapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visiem LZRA biedriem,
tās biedriem var būt saprotams arī, ka šīm likmēm ir jābūt
atbilstošām LZRA 1997.gada 16.maija kopsapulcē nolemtajam, t.i.,
tās attiecībā par gada pārskatu veikšanu nevar būt zemākas par Ls