22. pants

Ņemot vērā lēmuma 20.-21.punktā minēto, secināms, ka,

mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus kvantitatīvos rādītājus

(tirgus daļa iepirkuma tirgū kopumā, tirgus daļa konkrētās

produktu grupas iepirkuma tirgū u.c.), iepirkuma tirgū būs

piegādātāji, kuriem veidosies atkarība un kuri ir aizsargājami

atbilstoši normas 1. līdz 6.punktam. Līdz ar to iepirkuma tirgū

jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek izmantota pret

piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas (mazumtirgotāja vienpusēji

tirgus varas izpausmes gadījumi), no gadījumiem, kad

piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji tirgus varas

izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj uzspiest netaisnīgus

un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu, starptautiska mēroga

piegādātāju gadījumā.

22.1. Šādos apstākļos secināms, ka mazumtirgotāja iepirkuma

vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma tirgū var veidoties

piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot iepirkuma varu,

piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū tiek prezumēta.

Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai piegādātāju

konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no

mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo

mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas

izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.

Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta

otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā

gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai

tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus

varas izpausmes gadījumiem.

22.2. No minētā izriet secinājums, ka iepirkuma vara ir DSM

konstituējošs elements, savukārt piegādātāju atkarība ir DSM

ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikums, kas pārbaudāms

konkrēta pārkāpuma ietvaros.