Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu 13. pants

Naudas soda aprēķins

13.1. Ņemot vērā lietā konstatētos faktus un

pierādījumus to kopsakarā, Konkurences padome secina, ka

Aizkraukles banka, Komercbanka Baltikums, Baltic International

Bank, GE Money Bank, DnB NORD Banka, Swedbank, Latvijas Biznesa

banka, Hipotēku banka", Latvijas Krājbanka, LTB Bank, SMP

Bank, Norvik banka, Citadele banka, PrivatBank, Reģionālā

investīciju banka, Rietumu Banka, Danske Bank, SEB banka, Trasta

komercbanka, UniCredit Bank, VEF banka un Nordea darbības atbilst

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm (lēmuma 11.punkts).

Aizliegtās vienošanās pārkāpums noticis starp tirgus

dalībniekiem, kas ir konkurenti.

13.2. Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku

darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem

lēmumu par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas

soda uzlikšanu (Konkurences likuma 12.panta pirmā daļa). Turpat

12.panta trešā daļa paredz, ka Konkurences padome ir tiesīga

uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to

pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500

latu katram.

13.3. Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto

pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Lai noteiktu naudas

soda apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši MK

noteikumiem Nr.796 kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma

66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas

pamatprincipiem.

13.4. MK noteikumu

Nr.796 3.punkts paredz, ka naudas sodu aprēķina procentos no

tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma

pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Savukārt MK noteikumu

Nr.796 6.punkts nosaka, ka par kredītiestāžu neto apgrozījumu

atzīst šādu ienākumu posteņu summu:

1. ienākumi no procentiem;

2. ienākumi no vērtspapīriem;

3. saņemtā komisijas atlīdzība;

4. finanšu operācijās gūtā neto peļņa;

5. ienākumi no cita veida darbības.

MK noteikumu Nr.796

7.punktā īpaši norādīts, ka

kredītiestāžu neto apgrozījumā ieskaita ienākumus, kas ietverti

kredītiestāžu gada pārskatos un konsolidētajos pārskatos.

Ievērojot banku sniegto informāciju lietā un Administratīvās

apgabaltiesas 28.06.2010. spriedumā SIA "Mobilux" lietā

Nr.A43005309 noteikto, ka naudas soda aprēķinā gada pārskata

datus var ņemt vērā tikai pēc tam, kad tie apstiprināti akcionāru

sapulcē, lietas dalībnieku neto apgrozījums nosakāms saskaņā ar

pēdējā finanšu gada pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas gada

pārskata datiem, kuri apstiprināti akcionāru sapulcē. Saskaņā ar

banku iesniegtajiem un banku interneta vietnēs pieejamiem gada

pārskatiem attiecīgo ienākumu posteņu summa redzama

18.tabulā.

18.tabula. Lietas dalībnieku

neto apgrozījums atbilstoši MK noteikumiem Nr.796

Neto apgrozījums (LVL)

Pārskata finanšu gads

Aizkraukles banka

64 547 000

2009

Baltic International Bank

10 718 573

2009

Citadele banka*

190 981 000

2009

Danske Bank

22 398 288

2009

DnB NORD Banka

107 350 000

2009

GE Money Bank

33 935 000

2009

Hipotēku banka

53 456 000

2009

Komercbanka Baltikums

10 914 000

2010

Latvijas Biznesa banka

6 068 000

2009

Latvijas Krājbanka

57 557 000

2009

LTB Bank

2 132 000

2009

Nordea

67 692 658

2010

Norvik banka

50 455 000

2009

PrivatBank

13 715 000

2009

Reģionālā investīciju banka

12 138 066

2009

Rietumu Banka

66 620 000

2009

SEB banka

122 801 000

2010

SMP Bank

5 391 000

2009

Swedbank

314 486 000

2009

Trasta komercbanka

20 767 000

2009

UniCredit Bank

43 483 000

2009

VEF banka

189 732

2009

* - Citadele banka neto apgrozījums aprēķināts saskaņā ar AS

"Parex banka" 2009.gada pārskata datiem, pamatojoties

uz Citadele banka un AS "Parex banka" 28.07.2010.

līgumu par uzņēmuma pāreju, ar kuru Citadele banka ar

01.08.2010., tai skaitā, pārņem tiesības un saistības, kas izriet

no VISA un MC līgumiem (Citadele banka 10.08.2010. vēstule

Nr.2.1.4.-02/05).

13.5. Nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma

smagumu un ilgumu (MK noteikumu Nr.796

13.punkts). Turpat 14.punktā noteikts, ka, nosakot

pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā pārkāpuma veidu, radītās vai

iespējamās sekas, katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu

pārkāpumā.

Pārkāpuma smagums. Saskaņā

ar MK noteikumu Nr.796 15.punktu

- pēc pārkāpuma veida par

vieglu pārkāpumu uzskata aizliegtas vertikālās vienošanās un

aizliegtas horizontālās sadarbības vienošanās, kā arī dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā, par smagu

pārkāpumu - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un

vertikālās vienošanās, kuru mērķis ir ierobežot pircēja iespēju

noteikt tālākpārdošanas cenu, par sevišķi smagu pārkāpumu -

horizontālās karteļu vienošanās un vienošanās, kuras satur

ierobežojumus preču importam vai eksportam. Kā skaidrots šī

lēmuma 11.punktā, Konkurences padome pārkāpumu lietas dalībnieku

darbībās kvalificējusi kā aizliegtu vienošanos starp konkurentiem

par pakalpojumu cenas noteikšanu, kas neatbilst aizliegtas

horizontālās sadarbības vienošanās ietvaram, taču, vērtējot

vienošanās konkrētajā lietā, jāsecina, ka pārkāpums, nav

uzskatāms arī par horizontālo karteļa vienošanos. MK noteikumu

Nr.796 15.punkts neparedz šādu

kvalifikāciju pēc pārkāpumu veida. Tajā pašā laikā vienošanās

starp konkurentiem par pakalpojumu cenām (cenu fiksēšana,

minimālo cenu noteikšana) ir smagākais no aizliegtu vienošanos

veidiem.59

Ņemot vērā minēto un ievērojot MK noteikumu Nr.798

2.9.apakšpunktā sniegto definīciju, kas attiecībā uz konstatēto

pārkāpumu izmantojama un attiecināma tiktāl, lai noteiktu

pārkāpuma veidu un tā smaguma pakāpi atbilstoši MK Nr.796

15.punktam, naudas sods tirgus dalībniekiem nosakāms kā par

sevišķi smagu pārkāpumu.

Pārkāpuma radītās vai iespējamās

sekas. Vienošanās par MIF būtiski ierobežoja pieņēmējbanku

konkurenci, jo MIF veidoja būtisku MSC daļu, kas izpaudās kā

minimālā MSC komisijas maksa, radot kopīgu banku sapratni par

zemāko MSC līmeni tirgū un slāpējot motivāciju bankām

iesaistīties pieņemšanas tirgū. Vienošanās par MIF ietekmēja

banku rīcību, nosakot MSC arī iekšējiem darījumiem. Tāpat MIF

kavēja VISA, MasterCard un American Express maksājumu sistēmu

konkurenci augšupejošā tirgū. Vienošanās ietekmēja konkurenci

būtiskā konkrēto tirgu daļā.

Vienošanās par daudzpusējām komisijas maksām par skaidras

naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances

apskati ATM kavēja ATM banku savstarpējo cenu konkurenci, noteica

minimālo maksu izdevējbankai par tās klientu darbībām citu banku

ATM, kā arī radīja nelabvēlīgas sekas banku konkurencei izdošanas

un pieņemšanas tirgos un banku konkurencei kopumā (lēmuma

9.2.punkts). Vienošanās ietekmēja konkurenci būtiskā konkrēto

tirgu daļā.

Katra iesaistītā tirgus

dalībnieka lomu pārkāpumā. Izvērtējot katra pārkāpumā

iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai tirgus

dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators un vai tam bijusi aktīva

vai pasīva loma (MK noteikumu Nr.796

16.punkts).

Lietā izdalāmas vairākas pārkāpuma epizodes: vienošanās par

(1) MIF, (2) komisijas maksām par skaidras naudas izsniegšanu ATM

un bankas filiālē un (3) komisijas maksām par konta bilances

apskatīšanu ATM. Tādēļ, izvērtējot katra tirgus dalībnieka lomu,

Konkurences padome ņem vērā tirgus dalībnieku lomu katrā

vienošanās epizodē.

(1) Vienošanās par MIF. Attiecībā uz vienošanos par MIF

lietā nav konstatējams, kura banka bija iniciators vienošanās

noslēgšanai. Ņemot vērā, ka visi lietas dalībnieki ir ievērojuši

vienošanos un piemērojuši, maksājot un/vai saņemot vienošanās

rezultātā noteiktās starpbanku komisijas maksas, un guvuši

finansiālu labumu, visiem lietas dalībniekiem (bankām) ir bijusi

aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā, izņemot VEF banka un

PrivatBank, kuru dalība pārkāpumā vērtējama kā pasīva. VEF banka

pārtrauca dalību maksājumu sistēmās VISA 22.04.2005. un

Eurocard/MasterCard 2006.gada jūnijā un līdz pat VEF banka

likvidācijas procesa uzsākšanai neatsāka aktīvu darbību ne

izdošanas, ne pieņemšanas tirgos. Ņemot vērā minēto, VEF bankas

rīcība konstatētā pārkāpuma ietvaros pēc 2006.gada jūnija

atzīstama par pasīvu. Kā pasīva vērtējama arī PrivatBank dalība

konstatētajā pārkāpumā, jo PrivatBank pārkāpuma periodā līdz

10.03.2008. nebija izdevusi maksājumu kartes.

(2) Vienošanās par starpbanku komisijas maksām par skaidras

naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē. Iniciatora loma nav

piešķirama nevienai bankai. Visi lietas dalībnieki ir ievērojuši

vienošanos un piemērojuši, maksājot un/vai saņemot vienošanās

rezultātā noteiktās starpbanku komisijas maksas, tādēļ visiem

lietas dalībniekiem ir bijusi aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā.

Būtiskāka loma piešķirama ATM bankām (Swedbank, SEB banka,

Latvijas Krājbanka, Citadele banka, DnB Nord banka, GE Money

Bank, Nordea, Hipotēku banka, Rietumu banka), kuras guva lielāku

labumu no vienošanās nekā bankas, kurām nebija ATM. Aizkraukles

banka loma starp ATM bankām ir samazināma, jo Aizkraukles banka

2006.gadā likvidēja ATM tīklu. PrivatBank un VEF banka rīcība

vērtējama kā pasīva iepriekš norādīto iemeslu dēļ.

(3) Vienošanās par starpbanku komisijas maksu par konta

bilances apskatīšanu ATM. Visi lietas dalībnieki ir

ievērojuši vienošanos, maksājot un/vai saņemot vienošanās

rezultātā noteiktās starpbanku komisijas maksas, tādēļ visām

bankām ir bijusi aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā, izņemot

PrivatBank un VEF banka, kuru rīcība vērtējama kā pasīva iepriekš

norādīto iemeslu dēļ. Būtiskāka loma piešķirama ATM bankām

(Swedbank, SEB banka, Latvijas Krājbanka, Citadele banka, DnB

Nord banka, GE Money Bank, Nordea, Hipotēku banka, Rietumu

banka), kuras guva lielāku labumu no vienošanās nekā bankas,

kurām nebija ATM. Aizkraukles banka loma starp ATM bankām ir

samazināma, jo Aizkraukles banka 2006.gadā likvidēja ATM

tīklu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 18.4.apakšpunktu, ja izdarīts

sevišķi smags pārkāpums, naudas soda apmērs nosakāms no 1,5 līdz

7% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Atbilstoši

Konkurences likuma 12.panta otrās un trešās daļas noteikumiem un

ņemot vērā izdarīto pārkāpumu smagumu un lietas dalībnieku lomu

izvērtējumu pārkāpumā, naudas sods lietas dalībniekiem nosakāms

sekojošā apmērā (%) no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma:

19.tabula. Naudas soda

apmērs, ņemot vērā izdarīto pārkāpumu smagumu un lietas

dalībnieku lomu pārkāpumā

Banka

Aizkraukles banka

1,8

Baltic International Bank

1,9

Citadele banka (Parex banka)

Danske Bank

1,9

DnB NORD Banka

GE Money Bank

Hipotēku banka

Komercbanka Baltikums

1,9

Latvijas Biznesa banka

1,9

Latvijas Krājbanka

LTB Bank

1,9

Nordea

Norvik banka

1,9

PrivatBank

1,6

Reģionālā investīciju banka

1,9

Rietumu Banka

SEB banka

SMP Bank

1,9

Swedbank

Trasta komercbanka

1,9

UniCredit Bank

1,9

VEF banka

1,5

Pārkāpuma ilgums. Saskaņā ar

MK noteikumu Nr.796 19.2. un 19.3.apakšpunktu, ja pārkāpums ilgst

vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas soda

palielinājums nosakāms līdz 0,5 %, bet, ja pārkāpums ilgst vairāk

par pieciem gadiem, naudas soda palielinājums nosakāms no 0,5

līdz 1 %.

MK noteikumu Nr.796 24.punktā noteikts, ka: "Ja tirgus

dalībnieks izdarījis vairākus Konkurences likuma 11.panta pirmajā

daļā vai 13.pantā minētos pārkāpumus un tie izskatīti vienlaikus

vienā lietā, par katru attiecīgā panta punkta pārkāpumu naudas

soda apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo naudas soda summu aprēķina

tā naudas soda ietvaros, kas noteikts par smagāko

pārkāpumu."

Katra pārkāpuma epizode (vienošanās par MIF, komisijas maksu

par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē, kā arī

konta bilances apskates ATM pakalpojumu) ir kvalificējama kā

aizliegta horizontālā vienošanās par pakalpojumu cenām, un visas

epizodes attiecas uz karšu darījumiem, tādējādi tās izvērtējamas

kopsakarā, uzskatot par vienu pārkāpumu, jo visas pārkāpuma

epizodes katra atsevišķi, viena otru papildinot, un visas kopā

radīja negatīvu ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos.

Ievērojot minēto un MK noteikumu Nr.796 24.punktā noteikto,

Konkurences padome secina, ka katras bankas pārkāpuma ilgums

nosakāms no brīža, kad katra banka pievienojās VISA un/vai MC

līgumiem, līdz brīdim, kad VISA un MC līgumu darbība tika

izbeigta. Vērtējot katra iesaistītā tirgus dalībnieka pārkāpuma

ilgumu, nav būtiski, vai tā pievienojās gan VISA līgumam, gan MC

līgumiem, tādēļ par pārkāpuma sākumu uzskatāms datums, kurā banka

pirmoreiz pievienojās jebkuram no minētajiem līgumiem.

Ņemot vērā, ka Reģionālās investīciju bankas pārkāpuma

kopējais ilgums pārsniedz vienu gadu, bet nepārsniedz piecus

gadus, tad Reģionālās investīciju bankas naudas sods par

pārkāpuma ilgumu nosakāms saskaņā ar MK noteikumu Nr.796

19.2.apakšpunktu, bet, tā kā pārējo lietas dalībnieku kopējais

pārkāpuma ilgums pārsniedz piecus gadus, to naudas sods par

pārkāpuma ilgumu nosakāms saskaņā ar MK noteikumu Nr.796

19.3.apakšpunktu 20.tabulā norādītajā apmērā no pēdējā finanšu

gada neto apgrozījuma, par katru pārkāpuma gadu piemērojot naudas

sodu 0,1% apmērā.

20.tabula. Katras bankas

pārkāpuma ilgums un attiecīgi piemērotais naudas sods par

pārkāpuma ilgumu:

Banka

Pārkāpuma ilgums

Naudas sods par pārkāpuma

ilgumu (%)

Līdz

Aizkraukles banka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

Baltic International Bank

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

Citadele banka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

Danske Bank

14.01.2004.

02.01.2011.

0,7

DnB NORD Banka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

GE Money Bank

01.12.2002.

07.01.2011.

0,8

Hipotēku banka

06.02.2003.

30.12.2010.

0,8

Komercbanka Baltikums

09.01.2003.

06.01.2011.

0,8

Latvijas Biznesa banka

01.09.2003.

05.01.2011.

0,7

Latvijas Krājbanka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

LTB Bank

11.04.2005.

30.12.2010.

0,6

Nordea

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

Norvik Banka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

PrivatBank

01.12.2002.

05.01.2011.

0,8

Reģionālā investīciju banka

02.05.2006.

30.12.2010.

0,4

Rietumu Banka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

SEB banka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

SMP Bank

27.02.2003.

30.12.2010.

0,8

Swedbank

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

Trasta komercbanka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

UniCredit Bank

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

VEF banka

01.12.2002.

30.12.2010.

0,8

13.6. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 17.punktu kopējo

naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā

ar šo noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Kopējais

naudas sods, kas aprēķināts, summējot MK noteikumu Nr.796 18. un

19.punktā noteiktos sodus, redzams 21.tabulā.

13.7. Konkurences padome konstatē, ka lietā nepastāv MK

noteikumu Nr.796 21.1.apakšpunktā norādītie atbildību

pastiprinošie apstākļi, tādējādi kopējais naudas soda apmērs nav

palielināms.

13.8. Atbilstoši MK noteikumu Nr.796 23.punktam un

23.1.apakšpunktam Konkurences padome kopējo naudas soda apmēru

var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi.

Neviens no lietas dalībniekiem VISA un MC līgumu pastāvēšanas

laikā nebija pilnībā norobežojies no pārkāpuma izdarīšanas vai

paudis savas šaubas par vienošanās likumību, atbilstību

konkurences tiesību normām. Banku norāde uz to labticīgo rīcību,

nosakot MIF (jo VISA un MC līgumi noslēgti 2002.gadā, kad Eiropas

Komisija pieņēma VISA lēmumu, kurā Eiropas Komisija atzina VISA

piedāvātās starpvalstu MIF par atbilstošām Eiropas Kopienas

dibināšanas līguma 81.pantam, un tādējādi tika dota norāde, ka

MIF ir savietojamas ar konkurences tiesībām), Konkurences padomes

ieskatā nemazina banku lomu pārkāpuma izdarīšanā. Bankām nebija

pamata paļauties uz Eiropas Komisijas VISA lēmumu, jo tas

neaptver vietējās MIF, kā to vairākkārtīgi Vēstulē Nr.215 uzsver

pašas bankas. Bankām, kas iesaistījās vienošanās, kas to

skatījumā bija atļaujama atbilstoši Konkurences likuma 11.panta

otrajai daļai, bija jāizvērtē vienošanās pirms tās noslēgšanas,

jāpaziņo Konkurences padomei60

un jāspēj pierādīt, ka attiecīgā aizliegtā vienošanās ir

atbrīvojama no vispārējā aizlieguma atbilstoši Konkurences likuma

11.panta otrajai daļai.

Konkurences padome konstatē lietā atbildību mīkstinošu

apstākli (MK noteikumu Nr.796 23.1.apakšpunkts), jo Lietas

dalībnieki uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir izbeiguši

pārkāpumu.

Swedbank ir pirmā banka, kura noslēgusi divpusēju līgumu par

visām komisijas maksām, kuras aptver VISA un MC līgumi, un aktīvi

piedāvājusi arī citiem tirgus dalībniekiem slēgt divpusējas

vienošanās. Swedbank daļēji atkāpās no vienošanās kopš 2008.gada

februāra, kad tā uzsāka daļu vietējo karšu maksājumu POS

terminālos apstrādi ar Zviedrijas kredītiestādes Swedbank Card

Services AB starpniecību, nemaksājot vienošanās rezultātā

noteiktās MIF, tomēr līdz pat VISA un MC līgumu darbības

izbeigšanai daļai karšu maksājumu Swedbank POS terminālos bija

piemērojamas vienošanās rezultātā noteiktās MIF. Vienlaicīgi

Swedbank kā izdevējbanka joprojām saņēma vienošanās rezultātā

noteiktās MIF par visiem karšu maksājumiem POS terminālos Latvijā

ar Swedbank izdotajām kartēm, tādēļ Swedbank rīcība, daļēji

atkāpjoties no vienošanās nav vērtējama kā būtisks atbildību

mīkstinošs apstāklis.

PrivatBank un VEF banka ir sniegusi pierādījumus, ka

laikposmā, kad tās bija aizliegtās vienošanās dalībnieces,

faktiski vienošanos neīstenoja (MK noteikumu Nr.796

23.1.4.apakšpunkts). VEF banka pēc 2006.gada jūnija pārtrauca

dalību maksājumu sistēmās. PrivatBank laika periodā no

12.05.2004. līdz 10.03.2008. nebija izdevusi maksājumu kartes.

VISA un MC līgumu darbības laikā Latvijas Krājbanka ir noslēgusi

vairāk divpusējus līgumus par starpbanku komisijas maksu par

skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu nekā citas bankas

(2.pielikums). Konkurences padome nekonstatē citus atbildību

mīkstinošus apstākļus. Ņemot vērā konstatētos atbildību

mīkstinošus apstākļus, kopējais naudas soda apmērs tirgus

dalībniekiem samazināms, kā norādīts 21.tabulā.

21.tabula. Naudas soda

apmērs (%) un naudas sods (LVL)

Naudas soda apmērs pēc

parkāpuma smaguma (%)

Naudas soda apmērs pēc

parkāpuma ilguma (%)

Naudas soda apmērs (%)

Samazinājums saskaņā ar

atbildību mīkstinošiem apstākļiem (%)

Naudas soda apmērs (%)

Naudas sods (LVL)

(1)

(2)

(1)+(2)=(3)

(4)

(3)-(4)

Aizkraukles banka

1,8

0,8

2,6

0,2

2,4

1 549 128,00

Baltic International Bank

1,9

0,8

2,7

0,2

2,5

267 964,33

Citadele banka

0,8

2,8

0,2

2,6

4 965 506,00

Danske Bank

1,9

0,7

2,6

0,2

2,4

537 558,91

DnB NORD Banka

0,8

2,8

0,2

2,6

2 791 100,00

GE Money Bank

0,8

2,8

0,2

2,6

882 310,00

Hipotēku banka

0,8

2,8

0,2

2,6

1 389 856,00

Komercbanka Baltikums

1,9

0,8

2,7

0,2

2,5

272 850,00

Latvijas Biznesa banka

1,9

0,7

2,6

0,2

2,4

145 632,00

Latvijas Krājbanka

0,8

2,8

0,3

2,5

1 438 925,00

LTB Bank

1,9

0,6

2,5

0,2

2,3

49 036,00

Nordea

0,8

2,8

0,2

2,6

1 760 009,11

Norvik Banka

1,9

0,8

2,7

0,2

2,5

1 261 375,00

PrivatBank

1,6

0,8

2,4

0,4

274 300,00

Reģionālā investīciju banka

1,9

0,4

2,3

0,2

2,1

254 899,39

Rietumu Banka

0,8

2,8

0,2

2,6

1 732 120,00

SEB banka

0,8

2,8

0,2

2,6

3 192 826,00

SMP Bank

1,9

0,8

2,7

0,2

2,5

134 775,00

Swedbank

0,8

2,8

0,3

2,5

7 862 150,00

Trasta komercbanka

1,9

0,8

2,7

0,2

2,5

519 175,00

UniCredit Bank

1,9

0,8

2,7

0,2

2,5

1 087 075,00

VEF banka

1,5

0,8

2,3

0,4

1,9

3 604,91

13.9. Atbilstoši MK noteikumu Nr.796 23.punktam un

23.2.apakšpunktam Konkurences padome kopējo naudas soda apmēru

var samazināt, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada

neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10%

no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

apgrozījuma. Saskaņā ar banku gada pārskatos norādīto, banku un

FDL sniegto informāciju61

neviena tirgus dalībnieka apgrozījums konkrētajos tirgos

nepārsniedz 10% no šā tirgus dalībnieka neto apgrozījuma

(22.tabula), tādēļ, ievērojot samērīguma un proporcionalitātes

principus, Konkurences padome uzskata, ka visiem tirgus

dalībniekiem ir iespējams saskaņā ar MK noteikumu Nr.796

23.2.apakšpunktu samazināt naudas soda apmēru, kā norādīts

23.tabulā.

22.tabula. Tirgus dalībnieku

apgrozījums konkrētajos tirgos un tā attiecība pret neto

apgrozījumu

Banka

Apgrozījums konkrētajos

tirgos (LVL)

Apgrozījuma konkrētajos

tirgos attiecība pret neto apgrozījumu (%)

Aizkraukles banka

(*)

(*) (<10)

Baltic International Bank

(*)

(*) (<10)

Citadele banka

(*)

(*) (<10)

Danske Bank

(*)

(*) (<10)

DnB NORD Banka

(*)

(*) (<10)

GE Money Bank

(*)

(*) (<10)

Hipotēku banka

(*)

(*) (<10)

Komercbanka Baltikums

(*)

(*) (<10)

Latvijas Biznesa banka

(*)

(*) (<10)

Latvijas Krājbanka

(*)

(*) (<10)

LTB Bank

(*)

(*) (<10)

Nordea

(*)

(*) (<10)

Norvik banka

(*)

(*) (<10)

PrivatBank

(*)

(*) (<10)

Reģionālā investīciju banka

(*)

(*) (<10)

Rietumu Banka

(*)

(*) (<10)

SEB banka*

(*)

(*) (<10)

SMP Bank

(*)

(*) (<10)

Swedbank

(*)

(*) (<10)

Trasta komercbanka

(*)

(*) (<10)

UniCredit Bank

(*)

(*) (<10)

VEF banka

(*)

(*) (<10)

* saskaņā ar datiem par 2009.finanšu gadu

13.10. Izvērtējot noteiktā naudas soda lietderību un

samērīgumu, Konkurences padomes ieskatā katras bankas sodīšanas

mērķi var sasniegt ar mazāku ierobežojumu (naudas soda apmēru).

Noteiktajam naudas sodam jābūt samērīgam ar banku gūto labumu no

vienošanās. Ievērojot iepriekšminēto, naudas soda apmēra

samazinājums un galējais naudas sods nosakāms atbilstoši

23.tabulā norādītajam apmēram.

23.tabula. Naudas soda

apmēra samazinājums un galējais naudas sods

Banka

Naudas sods (LVL)

Samazinājums pēc apgrozījuma

konkurē-tajos tirgos

Ieņēmumi no komsijas

maksas* (LVL)

Ieņēmumu no komisijas maksas

attiecība pret neto apgrozījumu (%)

Samazinājums pēc

komisijas maksas ieņēmumiem

Galējais naudas sods

(LVL)

Aizkraukles banka

1 549 128,00

90%

(*)

(*) (<1)

90%

15 491,28

Baltic Inter-national Bank

267 964,33

80%

(*)

(*) (<1)

95%

2 679,64

Citadele banka

4 965 506,00

30%

(*)

(*) (<20)

65%

1 216 548,97

Danske Bank

537 558,91

90%

(*)

(*) (<1)

95%

2 687,79

DnB NORD Banka

2 791 100,00

80%

(*)

(*) (<10)

70%

167 466,00

GE Money Bank

882 310,00

70%

(*)

(*) (<10)

70%

79 407,90

Hipotēku banka

1 389 856,00

80%

(*)

(*) (<10)

80%

55 594,24

Komercbanka Baltikums

272 850,00

90%

(*)

(*) (<1)

95%

1 364,25

Latvijas Biznesa banka

145 632,00

90%

(*)

(*) (<1)

95%

728,16

Latvijas Krājbanka

1 438 925,00

40%

(*)

(*) (<10)

70%

259 006,50

LTB Bank

49 036,00

80%

(*)

(*) (<1)

95%

500,00**

Nordea

1 760 009,11

70%

(*)

(*) (<10)

70%

158 400,82

Norvik banka

1 261 375,00

80%

(*)

(*) (<1)

90%

25 227,50

PrivatBank

274 300,00

80%

(*)

(*) (<1)

90%

5 486,00

Reģionālā inves-tīciju banka

254 899,39

90%

(*)

(*) (<1)

95%

1 274,50

Rietumu Banka

1 732 120,00

60%

(*)

(*) (<10)

85%

103 927,20

SEB banka

3 192 826,00

50%

(*)

(*) (<20)

65%

558 744,55

SMP Bank

134 775,00

70%

(*)

(*) (<1)

95%

2 021,63

Swedbank

7 862 150,00

20%

(*)

(*) (<40)

55%

2 830 374,00

Trasta komercbanka

519 175,00

90%

(*)

(*) (<1)

95%

2 595,88

UniCredit Bank

1 087 075,00

90%

(*)

(*) (<1)

95%

5 435,38

VEF banka

3 604,91

90%

(*)

(*) (<1)

95%

500,00**

* FDL sniegtā informācija par banku ienākumiem no VISA un MC

līgumos noteiktajām komisijas maksām laika periodā no 2004. līdz

2010.gadam (FDL 14.10.2010. vēstule Nr.V-N/0705, FDL 21.02.2011.

vēstule Nr.V-N/0115).

** LTB Bank un VEF banka naudas soda apmērs nosakāms saskaņā

ar Konkurences likuma 12.panta trešo daļu, kas paredz, ka

Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu ne

mazāk kā 500 latu katram.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences

likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta pirmās daļas

1.punktu, 12.panta pirmo un trešo daļu, Ministru kabineta

29.09.2008. noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas

sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā

minētajiem pārkāpumiem" 3., 4., 6., 7., 13., 14., 15., 16.,

17. punktu, 18.3., 19.2., 19.3.apakšpunktu, 23. un 24. punktu, kā

arī Administratīvā procesa likuma 8., 13., 65. un 66.pantu,

Konkurences padome

nolēma: