Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

1Lietas dalībnieku vienošanās

2Lietas dalībnieki ir noslēguši sekojošus daudzpusējus līgumus

3par noteikumiem maksājumu karšu vietējo darījumu apstrādē:

41. 01.12.2002. līgums "Starpbanku līgums par noteikumiem

5VISA un VISA Electron maksājumu karšu vietējo darījumu

6apstrādē" ar 02.12.2004. un 26.07.2006. grozījumiem (turpmāk

7- VISA līgums);

82. 01.12.2002. līgums "Starpbanku līgums par noteikumiem

9Eurocard/MasterCard maksājumu karšu vietējo darījumu

10apstrādē" ar 05.04.2005. un 26.07.2006. grozījumiem (turpmāk

11- EC/MC līgums) un 01.12.2002. līgums "Starpbanku līgums par

12noteikumiem Maestro maksājumu karšu vietējo darījumu

13apstrādē" ar 03.03.2005. un 26.07.2006. grozījumiem (turpmāk

14- Maestro līgums, abi līgumi kopā saukti - MC līgumi).

15(turpmāk kopā - vienošanās vai VISA un MC līgumi)

16VISA līguma 3.punkts nosaka, ka:

17- līgums sastādīts saskaņā ar VISA noteikumu (Visa

18International Regulations) 1.2.C.2.punktu un uzskatāms par

19Private Agreement minētā punkta izpratnē (3.1.

20apakšpunkts);

21- līgums aizstāj un papildina VISA noteikumus attiecībā uz

22vietējiem darījumiem tajā apjomā, kas norādīts VISA līgumā;

23- attiecības, saistības un pienākumus, ko neregulē VISA

24līgums, nosaka VISA noteikumi (Visa International

25Regulations un Regional Operating Regulations).

26Līdzīgi MC līgumu 3.punkts nosaka, ka šie līgumi:

27- sastādīti saskaņā ar MasterCard noteikumiem (Eurocard

28Rule Book - EC/MC līgums) un Maestro Global Rules, un

29Maestro Operating Rules &Technical Specifications -

30Maestro līgums) (3.1. apakšpunkts);

31- aizstāj un papildina MasterCard noteikumus attiecībā uz

32vietējiem darījumiem tajā apjomā, kas norādīts MC līgumos.

33Attiecībā uz visu, ko neregulē MC līgums, paliek spēkā MasterCard

34noteikumi.

35Vietējais darījums VISA un MC līgumu izpratnē ir

36"darījums, kuram lietoto karti ir izdevusi Izdevējbanka,

37kas parakstījusi šo Līgumu, un kurš noticis maksājumu karšu

38pieņemšanas vietā, kurai ir līgums ar Pieņēmējbanku, kas

39parakstījusi šo Līgumu, un starpbanku norēķins noticis saskaņā ar

40trīspusēju līgumu "Sadarbības līgums maksājumu karšu

41darījumu neto naudas norēķinu nodrošināšanai" starp katru

42banku, Latvijas Banku un BankServisu (šobrīd SIA "First

43Data Latvia")". VISA un MC līgumi, tai skaitā,

44nosaka vietējo darījumu autorizācijas, darījumu un reklamāciju

45apstrādes, klīringa un starpbanku norēķinu noteikumus, komisijas

46maksas.

47VISA līgums un MC līgumi satur vienošanos starp visām Latvijas

48bankām un / vai ārvalstu banku filiālēm - tātad vienošanās

49konkurentu starpā par komisijas maksām vietējiem ārējiem

50darījumiem par:

511) skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu;

522) skaidras naudas izsniegšanas bankas filiālē

53pakalpojumu;

543) konta bilances apskates ATM pakalpojumu;

554) daudzpusējām starpbanku komisijas maksām par karšu

56maksājumiem POS terminālos un internetā, kas veido daļu no karšu

57pieņemšanas pakalpojuma tirgotājiem.

58Lietas izpētes objektā ietilpst daudzpusējās starpbanku

59komisijas maksas vietējiem darījumiem. Lietas izpētes objektā

60neietilpst komisijas maksas par vietējiem iekšējiem un

61starptautiskajiem darījumiem. Atbilstoši VISA un MC līgumos

62noteiktajam, ja līguma dalībnieki nav atsevišķi vienojušies par

63citām komisijas maksām, tad tiek piemērotas VISA un MC līgumos

64noteiktās starpbanku komisijas maksas, kas arī ir šīs lietas

65izpētes objekts (skatīt 1.pielikumu).

66Eiropas Komisija VISA lēmumā VISA noteiktās banku daudzpusējās

67starpbanku komisijas maksas atzina par vienošanos Eiropas

68Kopienas dibināšanas līguma 81.panta izpratnē, kas var negatīvi

69ietekmēt konkurenci. Pieminētais lēmums būtiski mainīja šāda

70veida vienošanās novērtējumu un ietekmēja tirgus darbību. Līdz ar

71to ir pamatoti uzskatīt, ka lietas dalībniekiem kā VISA un/vai

72MasterCard starptautisko maksājumu karšu sistēmu dalībniekiem tas

73bija zināms. Konkurences padomei ir pamats atsaukties uz Eiropas

74Komisijas sniegto aizliegtas vienošanās interpretāciju Eiropas

75Kopienas dibināšanas līguma 81.panta ietvaros, tā kā tas pēc

76piemērošanas satura un mērķa atbilst Konkurences likuma

7711.pantam. Tādējādi Konkurences padome šīs lietas ietvaros

78iespējamo pārkāpumu vērtē no VISA un MC līgumu noslēgšanas brīža

7901.12.2002., kas notika neilgi pēc VISA lēmuma pieņemšanas

8024.07.2002. un nevērtē lietas dalībnieku iepriekšējās sadarbības

81formas.

82Atbilstoši LKA sniegtajai

83informācijai7

84lietas dalībnieces, izņemot VEF

85banka,8

8630.11.2010. noslēdza jaunu līgumu

87"Par noteikumiem maksājumu karšu vietējo darījumu

88apstrādē" (turpmāk 30.11.2010. līgums), kurš nesatur

89vienošanos par lietā vērtētajām pakalpojumu maksām. Ar

9030.11.2010. līguma spēkā stāšanos tiek izbeigta VISA un MC līgumu

91darbība (30.11.2010. līguma 6.2.punkts). Turpat 5.8. un

926.1.punkts paredz, ka attiecībā uz katru dalībnieku (banku)

93līgums stājas spēkā 31.dienā pēc dienas, kad LKA izsūtījusi visām

94līguma pusēm paziņojumus par dalībnieka pieteikumu pievienoties

95līgumam. Saskaņā ar LKA sniegto informāciju un 30.11.2010. līguma

96noteikumiem lietas dalībnieki VISA un MC līgumu darbību izbeidza

9730.12.2010., izņemot Danske Bank 02.01.2011., PrivatBank un

98Latvijas Biznesa banka 05.01.2011., Komercbanka Baltikums

9906.01.2011., GE Money Bank 07.01.2011. Tādējādi Konkurences

100padome vienošanos vērtē laika periodā no 01.12.2002. līdz

10107.01.2011.

1Lietas

2dalībnieki

3Par lietas dalībniekiem atzīstami

4tirgus dalībnieki, kuri noslēguši un īstenojuši

5vienošanos. 1.tabulā redzamas VISA līguma un MC līgumu

6puses no 2002.gada 1.decembra.

71.tabula. Banku

8pievienošanās VISA un MC līgumiem datums

9Nr.

10Banka

11Pievienošanās līgumam

12datums

13VISA līgums

14MC līgumi

151.

16AS "Aizkraukles banka"

1701.12.2002.

1801.12.2002.

192.

20AS "GE Money Bank"

213.

22AS "DnB NORD Banka"

234.

24AS "Swedbank"

255.

26AS "Latvijas Krājbanka"

1Konkrētais tirgus

2Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais

3tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

4konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

55.punktam, konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus,

6kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto

7preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un

8piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

9īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma

101.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā

11konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

12visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

13no citām teritorijām.

146.1. Maksājumu karšu sistēmas un

15maksājumu karšu aizvietojamība ar citiem maksājuma līdzekļiem

16Karšu maksājumu pakalpojumu tirgū konkurences attiecības

17veidojas:

1Vienošanās ekonomiskā ietekme

2Naudas glabāšanai bankā un dažādu maksājumu veikšanai ar

3bankas starpniecību ir pieaugoša tendence, līdz ar to gan

4iedzīvotāju, gan uzņēmumu naudas plūsma notiek ar banku

5starpniecību. Lai piekļūtu naudai un veiktu maksājumus, jāveic

6bezskaidras naudas norēķins vai jāizņem skaidra nauda ATM un tad

7jāveic maksājums ar skaidru naudu, tādējādi neizbēgami jāizmanto

8banku pakalpojumi. Maksājumu ar Latvijā izdotajām kartēm un

9skaidras naudas izņemšanas ATM darījumu apgrozījuma daļa kopējā

10mazumtirdzniecības un pakalpojumu apgrozījumā ir būtiska - 32 %

112005.gadā un 41% 2009.gadā15

12(skatīt 2.tabulu).

132.tabula. Karšu darījumu

14(karšu maksājumi un skaidras naudas izsniegšana ATM) apgrozījuma

15attiecība pret mazumtirdzniecības apgrozījumu Latvijā

162005

172006

182007

192008

202009

21Kopējais mazumtirdziecības un pakalpojumu apgrozījums

22Latvijā (milj. LVL)

237464

249426

2511618

2612496

279568

28Maksājumi ar kartēm Latvijas POS terminālos ar Latvijā

29izdotām kartēm (milj. LVL)

30402

31646

321015

331192

34933

35Skaidrās naudas izmaksas no Latvijas ATM ar Latvijā

36izdotām kartēm (milj. LVL)

371977

382551

393530

403880

413001

42Karšu darījumu (karšu maksājumi + ATM)

43apgrozījums/Kopējo apgrozījumu (%)

4432

4534

4639

4741

4841

49Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika http://www.bank.lv

50un CSP dati http://www.csb.gov.lv

51VISA un MasterCard maksājumu sistēmās Latvijā izdoto karšu

52skaits pārsniedz 90 % ((*)) no visa Latvijā izsniegtā karšu

53skaita (skatīt 4.attēlu).

54(*)

554.attēls. Maksājumu sistēmās

56izdoto karšu skaita attiecība Latvijā 2008.gada 1.pusgada

57beigās

58Atbilstoši FDL sniegtajai informācijai VISA un MC līgumos

59noteikto starpbanku komisiju maksu par vietējiem ārējiem karšu

60darījumiem apjoms no 2004.gada augusta līdz 2009.gada aprīlim ir

61ievērojams - (*) LVL.16

62Ievērojot to, ka (1) karšu maksājumi un maksājumi ar skaidru

63naudu nav aizvietojami ar citiem maksāšanas līdzekļiem (skatīt

64lēmuma 6.punktu), (2) maksājumu ar Latvijā izdotajām kartēm un

65skaidras naudas izņemšanas ATM darījumu apgrozījuma daļa kopējā

66mazumtirdzniecības un pakalpojumu apgrozījumā ir būtiska, (3)

67Latvijā dominē VISA un MasterCard maksājumu sistēmās izsniegtas

68kartes, ar kurām veiktos banku klientu darījumus ietekmēja VISA

69un MC līgumi, (4) VISA un MC līgumos noteikto un iekasēto

70starpbanku komisiju maksu apjoms ir ievērojams, Konkurences

71padome konstatē, ka lietā analizētajai banku vienošanās bija

72būtiska ekonomiska ietekme.

1Tirgus raksturojums un

2struktūra

38.1. 3.tabulā redzams Latvijā izdoto maksājumu karšu

4skaits uz katra attiecīgā perioda beigām.

53.tabula. Latvijā izdoto

6karšu skaits uz gada beigām

7Kartes ar maksājumu

8funkciju

92002

10863 530

112003

121 125 920

132004

141 318 097

152005

161 704 959

172006

182 044 171

192007

202 369 454

212008

222 516 675

232009

242 476 524

252010

262 426 881

27Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

28(http://www.bank.lv)

29Avots: Latvijas Banka

30http://www.bank.lv un Centrālā statistikas pārvalde

31http://www.csb.gov.lv

325.attēls. Ekonomiski aktīvo

33iedzīvotāju un karšu skaita dinamika Latvijā

34Avots: Latvijas Banka http://www.bank.lv

356.attēls. Maksājumu skaita

36POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm

37dinamika

38Avots: Latvijas Banka

39http://www.bank.lv

407.attēls. Maksājumu skaita

41POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz

42vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem

43dinamika

44Informācija 5.attēlā parāda, ka izdoto karšu skaits Latvijā

45salīdzinoši vienmērīgi pieauga laika periodā no 2000.gada līdz

462007.gadam, pieaugums samazinājās 2008.gadā un 2009.gadā jau

47vērojams izsniegto karšu skaita samazinājums attiecībā pret

482008.gadu. Līdzīgu dinamiku parāda arī maksājumu skaita POS

49terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm izmaiņas

50un maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām

51maksājumu kartēm uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma

52grupā no 15 līdz 64 gadiem izmaiņas (7.attēls). Debetkaršu skaits

53visdinamiskāk pieauga līdz 2005.gadam, ko var skaidrot gan ar

54banku iniciatīvām, piesaistot karšu turētājus, gan ar valsts

55aktivitātēm, piemēram, valsts cīņa ar "aplokšņu algām",

56budžeta iestāžu pāreju uz darba algu izmaksu ar pārskaitījumu

57bankas kontā17,

58gan arī ar ekonomisko izaugsmi Latvijā. Pēc 2005.gada vērojams

59mērens debetkaršu skaita pieaugums. Tā kā kopējā karšu skaita

60pieauguma dinamika pēc 2005.gada ir līdzīga kā iepriekšējos

61gados, secināms, ka kopējais karšu skaita pieaugums pēc 2005.gada

62noticis pārsvarā kredītkaršu skaita pieauguma rezultātā, kas

63skaidrojams ar izsniegto karšu kredītu apjoma pieaugumu

64(4.tabula), ko, savukārt, ietekmēja Latvijas straujā ekonomiskā

65izaugsme. Tomēr jau 2008.gadā samazinājās gan karšu skaits, gan

66izsniegto karšu kredītu apjoms, kas izskaidrojams ar vispārējo

67ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Latvijā 2008.gadā un karšu

68turētāju atteikšanos no karšu kredītiem, ekonomiskās lejupslīdes

69ietekmē samazinoties naudas līdzekļiem. Secīgi, no 2008.gada

70apstājās arī maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā

71izdotajām maksājumu kartēm pieaugums un maksājumu skaita POS

72terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz vienu

73ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem

74pieaugums (6., 7.attēls).

754.tabula. Izsniegto karšu

76kredītu apjoms (milj.LVL)

77Karšu kredīti

7830.09.2007.

79245,08

8031.12.2007.

81240,33

8231.03.2008.

83259,17

8430.06.2008.

85277,47

8630.09.2008.

87299,43

8831.12.2008.

89301,94

9031.03.2009.

91301,62

9230.06.2009.

93301,61

9431.07.2009.

95297,56

96Datu avots: Banku sniegtā informācija lietā

97Izvērtējot iepriekšminēto kopsakarā, Konkurences padome

98konstatē, ka karšu izplatība sasniedza ievērojamu piesātinātību

992005.gadā, jo izsniegto karšu skaits uz gada beigām bija

100pārsniedzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu un sasniedzis

101arī kopējo iedzīvotāju skaitu vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem

102(skatīt 5.attēlu). Pēc 2005.gada arī vērojama debetkaršu skaita

103pieauguma mazināšanās. Tomēr, neskatoties uz to, bankas

104nepārskatīja MIF apmēru un piemērošanas lietderību, izvērtējot

105tās atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai.

106Līdzīgu dinamiku demonstrē POS terminālu skaita izmaiņas. POS

107terminālu skaits vienmērīgi pieauga līdz 2005.gadam, pieaugumam

108turpinoties līdz 2008.gadam. Pēc 2008.gada POS terminālu skaita

109pieaugums faktiski apstājās - POS terminālu skaita pieaugumu pēc

1102006.gada Konkurences padome skaidro ar Latvijas straujo

111ekonomisko izaugsmi (5.tabula un 8.attēls) un POS terminālu

112skaita pieauguma apstāšanos ar ekonomisko lejupslīdi,

113samazinoties saimnieciskai aktivitātei.

1145.tabula. Latvijā izvietoto

115POS terminālu skaits katra gada beigās

116POS terminālu skaits

1172002

1188 326

1192003

12010 268

1212004

12211 829

1232005

12413 784

1252006

12616 211

1272007

12820 555

1292008

13023 282

1312009

13223 836

1332010

13423 857

135Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

136(http://www.bank.lv)

137Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

138http://www.bank.lv

1398.attēls. POS terminālu

140skaita izmaiņu Latvijā dinamika

141Lai arī POS terminālu skaits pieauga no 8326 POS termināliem

1422002.gada beigās līdz 21849 termināliem 2008.gada 1.pusgada

143beigās18,

144kartes kā maksāšanas līdzekli pieņemošo tirgotāju skaits nebija

145ievērojams - 2007.gada beigās 7722 un 2008.gada 1.pusgada beigās

146- 9504 tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas ir ievērojami

147mazāk nekā potenciālais karšu maksājumus izmantojošo tirgotāju

148skaits - 2007.gadā 22413 un 2008.gadā 2378419,

149kas norāda, ka no patērētāju labuma, karšu maksājumu izplatības

150un ekonomiskās attīstības viedokļa bija nepieciešams veicināt

151karšu maksājumu pieņemšanu.

1526.tabulā un 9.attēlā redzams Latvijā izvietoto ATM skaits uz

153katra attiecīgā perioda beigām un ATM skaita pieauguma

154dinamika.

1556.tabula. Latvijā izvietoto

156ATM skaits uz gada beigām

157ATM skaits

1582002

159842

1602003

161868

1622004

163875

1642005

165877

1662006

167952

1682007

1691 147

1702008

1711 274

1722009

1731 320

1742010

1751 361

176Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

177(http://www.bank.lv)

178Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

179(http://www.bank.lv)

1809.attēls. Latvijā izvietoto

181ATM skaita dinamika

1828.2. Informācija 7.tabulā parāda banku tirgus daļas pēc

183izdotā maksājumu karšu skaita Latvijā uz perioda beigām, un

1848.tabulā redzamas banku tirgus daļas pēc maksājumu skaita ar

185bankas izdotajām kartēm POS terminālos Latvijā, kas ir

186atbilstošāks rādītājs nekā karšu skaits (karšu skaits var būt

187mainīgs gada laikā).

1887.tabula. Izdevējbanku

189tirgus daļas pēc izdoto karšu skaita uz katra gada beigām

190Izdevējbanka

1912005

1922006

1932007

1942008

195Skaits

196%

197Skaits

198%

199Skaits

200%

201Skaits

202%

203Aizkraukles banka

204(*)

205(*) (<1)

206(*)

207(*) (<1)

208(*)

209(*) (<1)

210(*)

211(*) (<1)

212Baltic International Bank

213(*)

214(*) (<1)

215(*)

216(*) (<1)

217(*)

218(*) (<1)

219(*)

220(*) (<1)

221Citadele banka

222(*)

223(*) (<20)

224(*)

225(*)(<20)

226(*)

227(*)(<20)

228(*)

229(*)(<20)

230Danske Bank

231(*)

232(*) (<1)

233(*)

234(*) (<1)

235(*)

236(*) (<1)

237(*)

238(*) (<1)

239DnB Nord Banka

240(*)

241(*) (<10)

242(*)

243(*)(<10)

244(*)

245(*)(<10)

246(*)

247(*)(<10)

248GE Money Bank

249(*)

250(*) (<10)

251(*)

252(*) (<10)

253(*)

254(*) (<10)

255(*)

256(*) (<10)

257Hipotēku banka

258(*)

259(*) (<1)

260(*)

261(*)(<10)

262(*)

263(*)(<10)

264(*)

265(*)(<10)

266Komercbanka Baltikums

267(*)

268(*) (<1)

269(*)

270(*) (<1)

271(*)

272(*) (<1)

273(*)

274(*) (<1)

275Latvijas Biznesa banka

276(*)

277(*) (<1)

278(*)

279(*) (<1)

280(*)

281(*) (<1)

282(*)

283(*) (<1)

284Latvijas Krājbanka

285(*)

286(*) (<10)

287(*)

288(*) (<10)

289(*)

290(*) (<10)

291(*)

292(*) (<10)

293LTB Bank

294(*)

295(*) (<1)

296(*)

297(*) (<1)

298(*)

299(*) (<1)

300(*)

301(*) (<1)

302Nordea

303(*)

304(*) (<10)

305(*)

306(*) (<10)

307(*)

308(*) (<10)

309(*)

310(*) (<10)

311Norvik banka

312(*)

313(*) (<10)

314(*)

315(*) (<10)

316(*)

317(*) (<10)

318(*)

319(*) (<10)

320PrivatBank

321(*)

322(*) (<1)

323(*)

324(*) (<1)

325(*)

326(*) (<1)

327(*)

328(*) (<1)

329Reģionālā investīciju banka

330(*)

331(*) (<1)

332(*)

333(*) (<1)

334(*)

335(*) (<1)

336Rietumu Banka

337(*)

338(*) (<10)

339(*)

340(*) (<10)

341(*)

342(*) (<1)

343(*)

344(*) (<1)

345SEB banka

346(*)

347(*) (<30)

348(*)

349(*) (<30)

350(*)

351(*) (<30)

352(*)

353(*) (<30)

354SMP Bank

355(*)

356(*) (<1)

357(*)

358(*) (<1)

359(*)

360(*) (<1)

361Swedbank

362(*)

363(*) (<40)

364(*)

365(*) (<40)

366(*)

367(*) (<40)

368(*)

369(*) (<40)

370Trasta komercbanka

371(*)

372(*) (<1)

373(*)

374(*) (<1)

375(*)

376(*) (<1)

377(*)

378(*) (<1)

379UniCredit Bank

380(*)

381(*) (<1)

382(*)

383(*) (<1)

384(*)

385(*) (<1)

386(*)

387(*) (<1)

388Kopā

3891692679

390100

3912068231

392100

3932361464

394100

3952500453

396100

397Avots: Banku sniegtā informācija lietā

3988.tabula. Izdevējbanku

399tirgus daļas (%) pēc maksājumu skaita ar to izdotajām kartēm POS

400terminālos Latvijā

401Izdevējbanka

4022005

4032006

4042007

4052008. 1.pusg.

406Aizkraukles banka

407(*) (<1)

408(*) (<1)

409(*) (<1)

410(*) (<1)

411Baltic International Bank

412(*) (<1)

413(*) (<1)

414(*) (<1)

415(*) (<1)

416Komercbanka Baltikums

417(*) (<1)

418(*) (<1)

419(*) (<1)

420(*) (<1)

421Citadele banka

422(*) (<20)

423(*) (<20)

424(*) (<20)

425(*) (<20)

426Danske Bank

427(*) (<1)

428(*) (<1)

429(*) (<1)

430(*) (<1)

431DnB Nord banka

432(*) (<10)

433(*) (<10)

434(*) (<10)

435(*) (<10)

436GE Money Bank

437(*) (<10)

438(*) (<10)

439(*) (<10)

440(*) (<10)

441Hipotēku banka

442(*) (<1)

443(*) (<10)

444(*) (<10)

445(*) (<10)

446Latvijas Biznesa Banka

447(*) (<1)

448(*) (<1)

449(*) (<1)

450(*) (<1)

451Latvijas Krājbanka

452(*) (<10)

453(*) (<10)

454(*) (<10)

455(*) (<10)

456LTB Bank

457(*) (<1)

458(*) (<1)

459(*) (<1)

460(*) (<1)

461Nordea

462(*) (<10)

463(*) (<10)

464(*) (<10)

465(*) (<10)

466Norvik Banka

467(*) (<10)

468(*) (<10)

469(*) (<10)

470(*) (<10)

471PrivatBank

472(*) (<1)

473(*) (<1)

474(*) (<1)

475(*) (<1)

476Reģionālā Investīciju banka

477(*) (<1)

478(*) (<1)

479(*) (<1)

480(*) (<1)

481Rietumu banka

482(*) (<10)

483(*) (<1)

484(*) (<1)

485(*) (<1)

486SEB banka

487(*) (<30)

488(*) (<30)

489(*) (<30)

490(*) (<30)

491SMP banka

492(*) (<1)

493(*) (<1)

494(*) (<1)

495(*) (<1)

496Swedbank

497(*) (>40)

498(*) (>40)

499(*) (>50)

500(*) (>50)

501Trasta Komercbanka

502(*) (<1)

503(*) (<1)

504(*) (<1)

505(*) (<1)

506UniCredit Bank

507(*) (<1)

508(*) (<1)

509(*) (<1)

510(*) (<1)

511VEF banka

512(*) (<1)

513(*) (<1)

514(*) (<1)

515(*) (<1)

516Kopā

517100

518100

519100

520100

521Piezīme: Konkurences padomes aprēķini saskaņā ar banku sniegto

522informāciju lietā

523Izdošanas tirgū darbojas visas Latvijā licencētās bankas vai

524banku filiāles, izņemot VEF banka, kura pārtrauca karšu izdošanu

5252006.gadā. Trīs bankām (Swedbank, Citadele banka, SEB banka) kopā

526ir ievērojama tirgus daļa (8.tabula). Tirgus daļu izmaiņas laika

527periodā no 2005. - 2008.gadam norāda uz nelielām tirgus daļu

528izmaiņām un apliecina banku tirgus daļu stabilitāti, kas norāda

529uz nelielu konkurences intensitāti izdošanas tirgū. Izdošanas

530tirgū darbojas trīs lieli tirgus dalībnieki un liels skaits mazu

531tirgus dalībnieku. Līdzīgi secinājumi izdarīti arī banku pasūtītā

532pētījumā par Latvijas banku izmaksām, nodrošinot karšu maksājumus

533POS terminālos20

534(turpmāk - POS pētījums), kurā par lielām uzskatītas 5 un par

535mazām 16 izdevējbankas. Minēto apliecina arī salīdzinoši augstā

536un pieaugošā koncentrācija tirgū. Atbilstoši 8.tabulā norādītajām

537banku tirgus daļām HHI21

538izdošanas tirgū 2005.gadā bija 3115, 2006.gadā - 3083, 2007.gadā

539- 3170 un 2008.gadā - 3297.

5408.3. Pieņemšanas tirgū darbojas 9 no 22 bankām.

541Pieņēmējbanku tirgus daļas pēc maksājumu skaita bankas POS

542terminālos ar Latvijā izdotajām kartēm redzamas 9.tabulā.

5439.tabula. Pieņēmējbanku

544tirgus daļas (%) pēc maksājumu skaita pieņēmējbankas POS

545terminālos ar Latvijas izdevējbanku izdotajām kartēm

546Pieņēmējbanka

5472005

5482006

5492007

5502008. 1.pusg.

551Citadele banka

552(*)

553(<10)

554(*)

555(<20)

556(*)

557(<20)

558(*)

559(<20)

560DnB Nord banka

561(*)

562(<20)

563(*)

564(<10)

565(*)

566(<10)

567(*)

568(<10)

569GE Money Bank

570(*)

571(<1)

572(*)

573(<1)

574(*)

575(<1)

576(*)

577(<1)

578Hipotēku banka

579(*)

580(<1)

581(*)

582(<1)

583(*)

584(<1)

585(*)

586(<1)

587Latvijas Krājbanka

588(*)

589(<10)

590(*)

591(<10)

592(*)

593(<10)

594(*)

595(<10)

596Nordea

597(*)

598(<1)

599(*)

600(<1)

601(*)

602(<1)

603(*)

604(<1)

605Rietumu banka

606(*)

607(<10)

608(*)

609(<10)

610(*)

611(<10)

612(*)

613(<10)

614SEB banka

615(*)

616(<30)

617(*)

618(<30)

619(*)

620(<30)

621(*)

622(<30)

623Swedbank

624(*)

625(>40)

626(*)

627(>50)

628(*)

629(>40)

630(*)

631(>40)

632Kopā

633100

634100

635100

636100

637Piezīme: Konkurences padomes aprēķini saskaņā ar banku sniegto

638informāciju lietā

639Pieņemšanas tirgū darbojas bankas, kuras ir izsniegušas

640lielāko skaitu maksājumu karšu Latvijā, tādējādi lielākās bankas

641pieņemšanas tirgū ir lielākās arī izdošanas tirgū. Trīs bankām

642(Swedbank, Citadele banka, SEB banka) kopā ir ievērojama tirgus

643daļa. Atbilstoši 9.tabulā norādītajām banku tirgus daļām HHI

644pieņemšanas tirgū 2005.gadā bija 3028, 2006.gadā - 3401,

6452007.gadā - 3321 un 2008.gadā - 3277, kas norāda uz salīdzinoši

646augstu tirgus koncentrāciju.

6478.4. ATM pakalpojumus saviem klientiem, citām bankām un

648to klientiem sniedz 11 bankas. Kā apliecina ATM skaits un izdoto

649karšu skaits, lielākās ATM pakalpojumu sniedzējas tāpat kā

650izdošanas un pieņemšanas tirgos ir Swedbank, SEB banka, Latvijas

651Krājbanka, Citadele banka un DnB Nord banka (skatīt

65210.tabulu).

65310.tabula. ATM skaits uz

6542008.gada 31.decembri

655ATM skaits

656%

657Swedbank

658(*)

659(*)

660(<30)

661SEB banka

662(*)

663(*)

664(<20)

665Latvijas Krājbanka

666(*)

667(*)

668(<20)

669Citadele banka

670(*)

671(*)

672(<20)

673DnB NORD Banka

674(*)

675(*)

676(<10)

677GE Money Bank

678(*)

679(*)

680(<10)

681Danske Bank*

682(*)

683(*)

684(<10)

685Nordea*

686Hipotēku banka

687(*)

688(*)

689(<10)

690PrivatBank

691(*)

692(*)

693(<10)

694Rietumu Banka

695(*)

696(*)

697(<10)

698Kopā

6991207

700100

701Avots: banku sniegtā informācija lietā

702* Danske Bank un Nordea ir kopīgs ATM tīkls

1Vienošanās par daudzpusējām

2starpbanku komisijas maksām Konkurences likuma 11.panta

3izpratnē

4Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka

5ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

6dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

7kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, kas

8izpaužas kā tiešu vai netiešu cenu, tarifu vai to veidošanas

9noteikumu noteikšana jebkādā veidā.

10VISA un MC līgumu 5.punkts

11Vietējo darījumu starpbanku komisijas un komisiju

12kvalifikāciju prasības nosaka komisijas apmēru gan kā

13procentus no darījuma summas, gan kā fiksētu summu (skatīt

141.pielikumu), kā arī nosaka maksāšanas un iekasēšanas pienākumu.

15VISA un EC/MC līguma 5.4.punkts un Maestro līguma 5.3.punkts

16nosaka, ka izdevējbanka22

17maksā starpbanku komisiju Pieņēmējbankai23

18par ATM naudas izsniegšanu Vietējiem darījumiem un naudas

19izsniegšanu bankas filiālē [..], savukārt Pieņemējbanka

20maksā starpbanku komisiju Izdevējbankai par pirkuma Vietējiem

21darījumiem [..]. VISA un EC/MC līguma 5.5.punkts un Maestro

22līguma 5.4.punkts paredz, ka izdevējbanka maksā starpbanku

23komisiju Pieņēmējbankai par ATM bilances pieprasījumu Vietējiem

24darījumiem [..].

25VISA un MC līgumu 9.2.punkts paredz, ka atsevišķas bankas

26var savstarpēji vienoties par starpbanku komisijām, kas ir

27atšķirīgas no šī līguma 5.nodaļā minētajām. Šajā gadījumā šīs

28bankas slēdz atsevišķu savstarpēju līgumu, turpinot arī turpmāk

29ievērot šī līguma noteikumus, izņemot atbilstošās savstarpējā

30līgumā noteiktās starpbanku komisijas [..].

319.1. Starpbanku komisijas maksa

32(MIF)

339.1.1. Kad pircējs (kartes turētājs) norēķinās ar karti

34pie tirgotāja, izdevējbanka debetē pircēja kontu par preces cenu.

35Izdevējbanka MIF iekasē no pieņēmējbankas, savukārt pieņemējbanka

36to iekļauj tirgotāja komisijas maksā kā izdevumus, tādējādi MIF

37veido daļu no MSC, kas ir cena, ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai

38par karšu maksājumu pieņemšanas pakalpojumu (skatīt 10.attēlu).

39Tādējādi Pieņēmējbanka no izdevējbankas saņem preces cenu,

40atņemot MIF. Savukārt tirgotājs no pieņēmējbankas saņem

41preces cenu, atņemot karšu maksājuma pieņemšanas pakalpojuma

42maksu - MSC. Tādējādi nauda par preci plūst no

43izdevējbankas uz pieņēmējbanku un tālāk pie tirgotāja, bet

44komisijas maksu plūsma notiek pretējā virzienā.

45(p - preces cena, MIF - daudzpusēji noteikta starpbanku

46komisijas maksa, MSC - tirgotāja komisijas maksa, f - konta

47apkalpošana, kartes gada maksa u.c.)

4810.attēls. Komisijas maksas

49četru pušu karšu norēķinu sistēmā

50Izvērtējot MIF un MSC izmaiņas laika periodā no 2004. līdz

512009.gadam, Konkurences padome secina, ka MIF veidoja būtisku MSC

52daļu (11., 12.tabula).

5311.tabula. MIF daļa MSC

54debetkartēm (%)

552004.

562.pusg.

572005

582006

592007

602008

612009

62Vidējā MSC (%)

63(*)

64(*)

65(*)

66(*)

67(*)

68(*)

69Vidējā MIF (%)

70(*)

71(*)

72(*)

73(*)

74(*)

75(*)

76MIF/MSC (%)

7737

7842

7953

8057

8166

8275

83Avots: banku sniegtā informācija lietā (LKA 28.12.2010.

84vēstule Nr.4.3.-323/328)

8512.tabula. MIF daļa MSC

86kredītkartēm (%)

872004. 2.pusg.

882005

892006

902007

912008

922009

93Vidējā MSC (%)

94(*)

95(*)

96(*)

97(*)

98(*)

99(*)

100Vidējā MIF (%)

101(*)

102(*)

103(*)

104(*)

105(*)

106(*)

107MIF/MSC (%)

10850

10958

11075

11183

11292

113100

114Avots: banku sniegtā informācija lietā (LKA 28.12.2010.

115vēstule Nr.4.3.-323/328)

116Informācija 11.tabulā un 12.tabulā parāda, ka, samazinoties

117vidējai MSC, bet MIF paliekot nemainīgai, no 2004.gada līdz

1182009.gadam būtiski pieauga MIF daļa MSC, 2009.gadā sasniedzot 75%

119debetkartēm un 100% kredītkartēm, tādējādi fiksējot būtisku MSC

120daļu, t.i., pieņēmējbankas cenu par karšu pieņemšanas pakalpojumu

121tirgotājam.

122Konkurences padome izvērtēja, vai MIF faktiski ietekmēja banku

123rīcību, nosakot MSC. Saskaņā ar banku sniegto informāciju

12413.tabulā norādītas pieņēmējbanku noteiktās zemākās, vidējās un

125augstākās MSC uz informācijas sniegšanas brīdi lietā.

12613.tabula. Banku noteiktās

127MSC (%) karšu maksājumos ar citu banku kartēm

128(*)

129Informācija 13.tabulā apliecina, ka zemākās MSC galvenokārt

130nav noteiktas zemākas par MIF debetkartēm 0,50 - 0,65% un

131kredītkartēm 0,80 - 0,95%. Jāatzīmē, ka Swedbank noteiktā zemākā

132MSC likme kredītkartēm (*) % attiecas tikai uz (*), nākamā zemākā

133likme ir (*) %, bet Nordea bankas noteiktā MSC likme debetkartēm

134un kredītkartēm (*) % attiecas tikai uz (*), nākamā zemākā MSC

135likme debetkartēm ir (*) %, bet kredītkartēm (*) %, tādēļ

136iepriekšminēto likmju noteikšana nav uzskatāma par vispārēju

137praksi, ko apliecina vidējās svērtās MSC (skatīt 11., 12.tabulu).

138Minēto apliecina arī POS pētījumā aprēķinātā vidējā MSC

139debetkartēm (0,86%) un kredītkartēm (1,12%). Papildus zemākas MSC

140noteikšana par MIF kredītkartēm skaidrojama ar to, ka bankas no

141kredītkartēm gūst citus ienākumus, piemēram, ienākumus no karšu

142kredītiem, tādēļ tās var noteikt MSC zem MIF. Līdzīgi bankas

143konkrētām kredītkartēm nenosaka gada maksu atkarībā no katras

144bankas stratēģijas.

1459.1.2. HACR un NDR rezultātā pieņēmējbankas ar

146tirgotājiem slēgtajos līgumos par karšu maksājumu pieņemšanu

147iekļāva pienākumu tirgotājiem pieņemt karšu maksājumus ar visām

148derīgajām maksājumu kartēm, kā arī iekļāva noteikumu, kurš liedza

149tirgotājam kartes maksājuma gadījumā piemērot augstāku preces vai

150pakalpojuma cenu nekā noteiktā cena, pircējam norēķinoties ar

151skaidru naudu, vai prasīt papildu maksu par karšu maksājumu.

152Rezultātā tirgotājam bija jāpieņem jebkuras izdevējbankas kartes,

153neatkarīgi no tām noteiktā MIF lieluma, tādējādi ierobežojot

154tirgotāju iespēju ietekmēt MIF. MIF faktiski bija slēpts

155maksājums, ko apliecina tirgotāju sniegtā informācija par

156vispārēju neizpratni vai daļēju izpratni par MIF un tā

157piemērošanu24.

158Tāpat arī pircējs nevarēja iegūt informāciju par to, cik faktiski

159izmaksā maksājums ar konkrēto karti, jo norēķins tam izmaksāja

160vienādi neatkarīgi no kartes veida vai cita maksājumu līdzekļa

161(skaidras naudas). Secīgi, pircēja vara, izvēloties vai

162neizvēloties maksājumu kartes kā maksāšanas līdzekli atkarībā no

163cenas, bija ierobežota. Līdz ar to MIF kopsakarā ar HACR un NDR

164ierobežoja tirgotājiem un karšu turētājiem iespēju veicināt

165lētāku karšu izplatību, piemēram, atsakoties no kartēm ar

166augstāku MIF. Tādējādi, nosakot fiksētu MIF un pakalpojuma

167sniegšanas noteikumus, bankas kolektīvi realizēja tirgus varu

168pret tirgotājiem un pircējiem, ierobežoja un kavēja cenas

169veidošanos atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam tirgū.

1709.1.3. Saskaņā ar lietā iegūto informāciju laika

171periodā no 2005.gada līdz 2008.gada 1.pusgadam MIF ir tieši

172ietekmējusi 65 - 70% no visiem vietējiem karšu maksājumiem

173(skatīt 11.attēlu), kā arī ietekmējusi MSC lielumu iekšējiem

174karšu maksājumiem.

175Avots: banku sniegtā informācija lietā un Latvijas Bankas

176maksājumu statistika (http://www.bank.lv)

17711.attēls. Iekšējo un ārējo karšu maksājumu skaita attiecība

178(%)

179Pieņēmējbankām bija interese

180paaugstināt MSC iekšējiem darījumiem (bankas galvenokārt noteica

181MSC tikpat augstu kā "ārējiem" karšu

182maksājumiem)25.

183Pieņēmējbankas nebija ieinteresētas noteikt MSC zemāku par MIF,

184jo pretējā gadījumā tā saņemtu mazāk ienākumu nekā, ja darbotos

185tikai izdošanas tirgū. Līdz ar to MIF ietekmēja visus vietējos

186karšu maksājumus.

1879.1.4. Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences

188padome konstatē, ka vienošanās par MIF ir kvalificējama kā

189vienošanās par cenu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

1901.punkta izpratnē, kuras mērķis un sekas bija kavēt, ierobežot un

191deformēt konkurenci, jo:

192(1) MIF faktiski noteica minimālo MSC jeb pieņēmējbankas cenu

193par karšu pieņemšanas pakalpojumu tirgotājam, ierobežojot

194pieņēmējbankas iespējas noteikt zemākas MSC par MIF, t.i., brīvas

195konkurences apstākļiem atbilstošu pakalpojuma cenu;

196(2) Tā kā MIF noteica MSC minimālo apmēru, pieņēmējbankas

197(konkurenti) apzinājās, ka citu

198pieņēmējbanku tirgotāji maksā ļoti līdzīgas MSC, tādēļ

199samazinājās risks pazaudēt klientu (tirgotāju) MSC

200nesamazināšanas gadījumā. Līdz ar to tirgū tika nodrošināts

201stabils pamats konkurentu (pieņēmējbanku) savstarpējai sapratnei

202par zemāko MSC līmeni, ierobežojot un kavējot pieņēmējbanku

203konkurenci;

204(3) MIF varēja samazināt motivāciju bankām darboties

205pieņemšanas tirgū, īpaši ievērojot izdošanas un pieņemšanas

206tirgus struktūru, jo no visām pieņēmējbankām vienīgi Swedbank

2072009.gadā bija pozitīva samaksātā un saņemtā MIF starpība;

208(4) MIF apmēru nevarēja ietekmēt ne tirgotāji, ne karšu

209turētāji;

210(5) MIF ietekmēja visus karšu maksājumus gan ārējos (tieši),

211gan iekšējos (netieši);

212(6) MIF bija izdevējbanku ienākums, ko tās ieguva neatkarīgi

213no to izmaksu lieluma. Tā kā pieņēmējbankas ir arī izdevējbankas

214vēsturisku apstākļu dēļ,26

215izdevējbankas bija ieinteresētas vienoties par augstu MIF, jo

216neatkarīgi no tā, ka MIF jāmaksā jebkurai pieņēmējbankai, karšu

217maksājumu darījumos, kuros tās ir izdevējbankas, tās arī saņēma

218MIF no citām pieņēmējbankām. Tādējādi secināms, ka bankām bija

219motivācija gūt finansiālu labumu no MIF.

2209.1.5. Bankas nav iesniegušas pierādījumus, kuri

221pamato vienošanās rezultātā noteikto komisijas maksu lielumu

222pirms vienošanās 2002.gadā. Lai arī iesniegtā informācija ir

223pretrunīga, no tās secināms, ka bankas noteica MIF, vadoties no

224VISA un MasterCard MIF. Swedbank norāda, ka VISA un MC līgumos

225ietvertās MIF izvērtētas pēc komercbanku un FDL metodoloģijas

226pirms VISA un MC līgumu noslēgšanas (12.09.2008. vēstule

227Nr.316LG00-158A). Rietumu banka norāda, ka MIF tiek aprēķinātas,

228balstoties uz darījumu apstrādes, riska vadības un netiešām

229(pamatlīdzekļu iegāde un uzturēšana u.c.) izmaksām (13.11.2008.

230vēstule Nr.42-13-36/8270). Latvijas tirdzniecības banka atzīst,

231ka bankai nav izstrādāta metodika MIF noteikšanai (17.11.2008.

232vēstule Nr.04.5-E-21.K/1637). Hipotēku un Zemes banka norāda, ka

233MIF veidošanās metodikas pamatā ir VISA un MC līgumi (13.11.2008.

234vēstule Nr.2.10.17/8284). Norvik banka norāda, ka uz doto brīdi

235MIF ir atrunātas VISA un MC līgumos, kas noslēgti 2002.gadā,

236tādējādi dati par metodiku vairs nav pieejami (20.11.2008.

237vēstule Nr.24.2-6/20717). Latvijas Krājbanka norāda, ka

238"Vēsturiski Latvijā MIF tika ieviestas, pārņemot

239starptautisko maksājumu karšu organizāciju praksi. Neapgalvojot,

240ka šīs maksas ir noteiktas nesamērīgi augstas, tomēr apzinoties,

241ka šo maksu noteikšanai un pārskatīšanai trūkst metodoloģiska

242pamatojuma, Krājbanka kopā ar citām Latvijas bankām ir

243piesaistījusi neatkarīgu ekspertu Payment Systems Europe Limited

244(PSE), kurš veiks jautājuma izpēti (..)".

245Kā jau norādīts iepriekš, MIF bija izdevējbanku ienākums, ko

246tās ieguva neatkarīgi no to izmaksu lieluma. Tā kā pieņēmējbankas

247ir arī izdevējbankas vēsturisku apstākļu dēļ,27

248izdevējbankas bija ieinteresētas vienoties par augstu MIF, jo

249neatkarīgi no tā, ka MIF jāmaksā jebkurai pieņēmējbankai, karšu

250maksājumu darījumos, kuros tās ir izdevējbankas, tās saņēma arī

251MIF no citām pieņēmējbankām. Tādējādi secināms, ka bankām bija

252motivācija gūt finansiālu labumu no MIF. Papildus iepriekš banku

253sniegtajai informācijai minēto apliecina tas, ka bankas MIF

254noteica, vadoties no VISA un MasterCard noteiktajām likmēm

255(uzskatot tās par zemāko līmeni), nevērtējot katras bankas

256individuālās izmaksas, jo ienākumu gūšanas intereses vadītas

257bankas nebija ieinteresētas vienoties par zemākām likmēm nekā

258bija noteikušas VISA un/vai MasterCard, kuru noteiktās likmes

259būtu piemērojamas vietējo MIF neesamības gadījumā.28

260Gan vietējā MIF, gan VISA MIF kredītkartēm ir atkarīga t.sk.

261no kartes un POS termināla tehnoloģijas. Vidējā MIF kredītkartēm

262laika periodā no 2004.gada līdz 2009.gadam bija robežās no 0,91

263līdz 0,93%, kura bija piemērojama karšu maksājumiem, kuros

264izmantota EMV standartam29

265atbilstoša karte un POS termināls, tādēļ salīdzināšanai

266izmantojama atbilstošam karšu darījumam noteikta VISA MIF, kas

267laika periodā no 2004.gada līdz 2009.gadam bija robežās (*) %.

268Tādējādi secināms, ka VISA MIF bija ievērojami zemāka kā

269vienošanās rezultātā noteiktā MIF. Atbilstošam karšu maksājumam

270MasterCard MIF laika periodā no 2004.gada līdz 2009.gadam bija

2710,80% un augstāk, tādēļ MasterCard MIF atkarībā no konkrēta karšu

272maksājuma ar attiecīgas tehnoloģijas karti attiecīgas

273tehnoloģijas POS terminālā varēja būt gan zemāka, gan augstāka

274nekā vienošanās rezultātā noteiktā MIF no 0,91 līdz 0,93 %.

275Tāpat arī vidējā MIF Maestro debetkartēm (no 2004.gada līdz

2762009.gadam bija no 0,581 - 0,592%) bija piemērojama karšu

277maksājumiem, kuros izmantota EMV standartam atbilstoša karte un

278POS termināls. Šajā laikā atbilstošam karšu maksājumam MasterCard

279MIF debetkartēm bija 0,50 - 0,55% (ja daļa maksājumu kvalificējās

280darījumam, kuros kartes turētāja identifikācijas metode bija ar

281parakstu, tad MIF likme bija 0,80 %), tādēļ atkarībā no karšu

282turētāja identifikācijas metodes, veicot maksājumu, MasterCard

283MIF debetkartēm varēja būt gan zemāka, gan augstāka nekā

284vienošanās rezultātā piemērotā MIF (no 0,581 - 0,592%). VISA MIF

285debetkartēm no 2002.gada līdz bija 2010.gadam bija noteikta

286absolūtā vērtībā par katru karšu maksājumu, tādējādi,

287salīdzināšanai pārrēķinot tās saskaņā ar VISA debetkaršu

288maksājumu skaitu Latvijā, procentuāli tās attiecīgajā laika

289periodā būtu augstākas nekā vienošanās rezultātā noteiktās MIF

290(LKA 02.07.2010. vēstule Nr.4.3.-95/215). Tomēr no 2010.gada

291vienošanās rezultātā noteiktās MIF VISA debetkartēm bija

292augstākas kā VISA MIF debetkartēm30.

293Kā arī no 16.08.2008. vienošanās rezultātā noteiktās MIF

294MasterCard debetkartēm bija augstākas kā MasterCard MIF

295debetkartēm, jo no 16.08.2008. MasterCard atcēla pārrobežu

296darījumiem piemērojamās MIF un vēlāk tās noteica 0,3% apmērā

297kredītkartēm un 0,2% apmērā debetkartēm.31

298Papildus iepriekš norādītajiem pierādījumiem, pēc VISA un MC

299līgumos noteikto MIF atcelšanas, banku divpusējos līgumos

300noteiktais MIF līmenis VISA debetkartēm (skatīt 14.tabulu) ir

301augstāks nekā VISA noteiktā MIF debetkartēm.32

30214.tabula. Starpbanku

303komisijas maksas divpusējos līgumos par maksājumiem POS

304terminālos un internetā

305(*)

306Izvērtējot iepriekšminēto kopsakarā, Konkurences padome

307secina, ka bankām nebija jebkādas pamatotas metodikas MIF

308noteikšanai un MIF tika noteiktas, vadoties no VISA un MasterCard

309noteiktajām likmēm (uzskatot tās par zemāko līmeni), jo ienākumu

310gūšanas intereses vadītas bankas nebija ieinteresētas vienoties

311par zemākām likmēm kā bija noteikušas VISA un/vai MasterCard,

312kuru noteiktās likmes būtu piemērojamas vietējo neesamības

313gadījumā.33

3149.1.6. Banku

315daudzpusēja vienošanās par funkcionāliem jautājumiem

316(piemēram, karšu darījumu autorizācija, darījumu un reklamāciju

317apstrāde, klīrings un starpbanku norēķini, pievienošanās līgumam

318procedūra u.c.) būtu nepieciešama, lai

319tehnoloģiski un droši, piemērojot vienotus standartus un

320procedūras, varētu nodrošināt karšu maksājumus četru pušu

321maksājumu vietējā sistēmā, tomēr MIF nebija objektīvi

322nepieciešama karšu maksājumu vietējās sistēmas funkcionēšanai kā

323tādai. Izdevējbanka varēja noteikt maksu karšu turētājiem

324par tās sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt pieņēmējbanka varēja

325noteikt maksu tirgotājiem par saviem pakalpojumiem, un rezultātā

326gan izdevējbanku, gan pieņēmējbanku noteiktās cenas būtu

327pakļautas konkurences spiedienam, vai arī nepieciešamības

328gadījumā pastāvēja iespēja vienoties divpusēji, kas ir mazāk

329konkurenci ierobežojošs veids.

3309.1.7. Banku argumenti

331Bankas norāda, ka "Vienošanās paredzētās MIF darījumos

332ar VISA kartēm KP pētītajā laikposmā vienmēr bijušas zemākas par

333VISA noteiktajām reģionālajām MIF, kas citādi būtu bijušas

334piemērojamas. Arī MasterCard Incorporated, MasterCard

335Intenational Incorporated un MasterCard Europe S.p.r.l. (turpmāk

336- MC) vadītajā un pārstāvētajā maksājumu sistēmā noteiktās

337starpvalstu MIF Eiropas Ekonomiskajā zonā KP pētītajā laikposmā

338ir bijušas augstākas par Vienošanās noteiktajām MIF līdz

3392008.gada jūnijam, kad MC uz laiku atcēla vairākas starpvalstu

340MIF", kas bija vienošanās mērķis.

341Konkurences padome norāda, ka zemāka vietējo MIF esamība nekā

342VISA vai MasterCard noteiktās neattaisno banku rīcību, kā arī

343neapliecina, ka bankām nebija mērķis kavēt un ierobežot

344konkurenci. Pat ja banku noteiktās likmes kādā laika periodā bija

345zemākas kā VISA un MasterCard noteiktās, vienojoties

346koordinējošais efekts netika izslēgts. LKA 02.07.2010. vēstulē

347Nr.4.3.-95/215 (turpmāk - Vēstule Nr.215) salīdzina vidējo

348vietējo MIF VISA kredītkartēm vērtību (no 2004.gada 1.pusgada

349līdz 2009.gadā 0,910 - 0,925%) un vietējā MIF MasterCard

350kredītkartēm (no 2004.gada 1.pusgada līdz 2009.gadā 0,920 -

3510,947%) ar VISA un MasterCard MIF aptuveno komisijas maksas likmi

3520,95%, nenorādot, kā noteikta aptuvenā vērtība. Tas pats

353attiecināms arī uz MIF debetkartēm salīdzināšanu. Papildus

354iepriekš lēmumā norādītie pierādījumi apliecina, ka vienošanās

355rezultātā noteiktās MIF kopumā nebija zemākas par VISA un

356MasterCard MIF visos gadījumos un laika periodos, kā arī banku

357rīcība norāda, ka banku patiesais mērķis nebija noteikt zemākas

358MIF nekā VISA un MasterCard MIF.

359Bankas norāda, ka "KP nav secinājusi, ka starpbanku

360komisijas maksa, kuru paredz vienošanās, faktiski būtu uzskatāma

361par MSC "grīdu", un šāds secinājums arī būtu nepareizs

362[..] empīriski dati liecina, ka faktiski MIF nav MSC

363"grīdas" cēlonis - jebkuras divas Vienošanās

364dalībnieces jebkurā laikā var līgt par atšķirīgām un zemākām

365divpusējām komisijas maksām [..]"

366Pierādījumi lietā apliecina, ka MIF veido nozīmīgu tirgotāja

367komisijas maksas daļu par karšu maksājuma pieņemšanas

368pakalpojumu, būtiski ierobežojot pieņēmējbankas noteikt tirgotāju

369komisijas maksu zemāku kā MIF, turklāt bankas MIF ir uzskatījušas

370par MSC zemāko līmeni (skatīt lēmuma 9.1.punktu). Bankas nav

371norādījušas, kuri dati liecina par to, ka MIF nav MSC

372"grīdas" cēlonis. Bankas vienīgi piemin, ka iespēja

373vienoties par divpusējām starpbanku komisijas maksām ir

374apliecinājums tam, ka MIF nav MSC "grīda", tomēr

375iespēja vienoties divpusēji nekādi neietekmē MIF kā MSC

376"grīdas" novērtējumu.

377Bankas Vēstulē Nr.215 (9.lpp.) norāda, ka dati liecina, ka

378tirgotāji bieži maina pieņēmējbanku, tā norādot, ka konkurence

379pieņēmējbanku starpā netiek ierobežota. Bankas nesniedz

380apliecinājumu minētajam un norāda, ka nevienai bankai nav

381pieejama informācija par to, cik bieži konkrēti klienti mainījuši

382pieņēmējbankas.

383Konkurences padome norāda, ka pieņēmējbankas maiņas iemesli

384var būt dažādi, tai skaitā citu bankas pakalpojumu cenas. Jebkurā

385gadījumā konkurence pieņēmējbanku starpā var pastāvēt tikai par

386to MSC daļu, kas paliek tās rīcībā, atņemot MIF. Savukārt MIF,

387kas ir būtiska un fiksēta MSC daļa, nav pakļauta konkurences

388spiedienam. Kā konstatēts lēmuma 9.1.4. un 9.1.5.punktā, bankas

389galvenokārt nenosaka MSC zemāku par MIF, un vienošanās rezultātā

390tiek fiksēta nozīmīga MSC daļa, tādējādi būtiski ierobežojot

391iespēju samazināt MSC un kavējot konkurenci ar cenu pieņemšanas

392tirgū.

393Bankas ir norādījušas, ka cits

394mehānisms nebūtu pietiekami efektīvs karšu tirgus darbības

395nodrošināšanai, kā arī HACR esamība neļautu attīstīties banku

396konkurencei. Bankas Vēstulē Nr.215 (30.lpp.) norāda, ka banku

397divpusējas sarunas par MIF nebūtu pietiekami efektīvs mehānisms

398sistēmas darbībai HACR esamības dēļ. HACR uzliek par pienākumu

399pieņēmējbankai pieņemt visu banku izdotās attiecīgā veida kartes.

400Bankas norāda, ka pat nelielai izdevējbankai sarunās ar jebkuru

401pieņēmējbanku būtu spēcīga pozīcija, jo neatkarīgi no MIF lieluma

402pieņēmējbankai jāpieņem jebkuras bankas kartes. Turpat 9.lpp.

403norāda, ka "[..] abi noteikumi - par cenu un par zīmolu

404diskriminācijas nepieļaujamību - nav atkarīgi no Vienošanās; to

405avots ir VISA un MC noteikumi, bet cenu diskriminācijas

406aizliegums nu jau nostiprināts Maksājumu pakalpojumu likuma

40777.panta trešajā daļā [..]".

408Konkurences padome lietā ņem vērā

409to, ka izdevējbankas un pieņēmējbankas starpā nepastāv izteiktas

410pārdevēja un pircēja attiecības, tomēr Konkurences padomes

411ieskatā, nepastāvot banku rīcību koordinējošam efektam par zemāko

412MSC līmeni, divpusēju sarunu gadījumā joprojām saglabājas stimuli

413bankām veicināt karšu izdošanu, tādēļ nevar uzskatīt, ka bankas

414divpusējās sarunās varētu būt ieinteresētas vienoties par

415pārmērīgi augstu starpbanku komisijas maksu. Pat ja cenu

416diskriminācijas aizliegums tieši neizrietēja no VISA un MC

417līgumiem, MIF ietekmi nevar vērtēt atrauti no citiem noteikumiem,

418kuri faktiski veicināja MIF ietekmi uz konkurenci pieņemšanas

419tirgū. Konkurences padome vērš uzmanību, ka VISA un MasterCard

420noteikumi nevar būt attaisnojums, lai rīkotos pretēji Konkurences

421likumam, kā arī Maksājumu pakalpojumu likums stājās spēkā

42231.03.2010., tādēļ tā normas nav attiecināmas uz iepriekšējo

423periodu, kurā bija spēkā MIF.

424Tāpat bankas Vēstulē Nr.215

425(28.lpp.) norāda, ka, ļaujot tirgotājiem iekasēt komisijas maksu

426par norēķiniem ar karti, tādējādi radot tirgotāju kā pakalpojuma

427ņemēju spiedienu uz banku noteiktajām pakalpojumu maksām,

428tirgotāji iekasētu maksu, kādu tirgus spēj maksāt, nevis maksu,

429kas atspoguļo tirgotāja izmaksas, jo tirgotāja pamata motivācija

430ir maksimizēt ieņēmumus un motivācija stimulēt patērētājus

431izmantot izdevīgāko norēķina veidu ir tikai pakārtota pārdošanas

432apjoma palielināšanai.

433Konkurences padomes ieskatā

434tirgotāju vēlme izmantot izdevīgāko norēķina veidu nesamazinās,

435un nevar piekrist banku apgalvojumam, ka tirgotāji varētu sākt

436uztvert karšu maksājumus kā preci, par kuru tie noteiktu maksu,

437kuru pircēji vēlas maksāt. Kā jau Konkurences padome lēmumā

438iepriekš norāda - tirgotājam, lai tas spētu nodrošināt

439labu servisu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus visiem

440potenciāliem klientiem, ir motivācija veicināt karšu maksājumu

441izplatību, jo tā tiek celta tirgotāja konkurētspēja. Pretējā

442gadījumā tirgotājs riskē pazaudēt klientus, jo tie var izvēlēties

443citu tirgotāju, kurš nenosaka komisijas maksu par karšu

444maksājumu. Secīgi, tirgotāji ir ieinteresēti vest sarunas ar

445bankām par zemāku tirgotāju komisijas maksu.

446No LKA 23.09.2009. vēstulē

447Nr.4.3.-123/102 norādītā izriet, ka bez vienošanās tiktu radīti

448šķēršļi ieiešanai tirgū - bankām būtu nepieciešams patērēt daudz

449administratīvo resursu, lai sagatavotu lielu skaitu divpusēju

450līgumu, kā arī bankas Vēstulē Nr.215 norāda, ka 2002.gadā bankām

451pietrūka zinātības divpusēju sarunu vešanai. LKA norāda, ka trīs

452līgumu objektīvu nepieciešamību apliecina fakts, ka līgumam tā

453darbības laikā ir pievienojušās jaunas bankas. Vēstulē Nr.215

454(26.lpp.) bankas papildus norāda, ka viena līguma slēgšana

455samazina izmaksas, jo, ja nebūtu daudzpusējas vienošanās, bankām

456būtu VISA jāmaksā (*) EUR līguma reģistrēšanas VISA sistēmā maksa

457par katru līgumu. No banku norādītā saprotams, ka vienošanās par

458MIF novērsa šķēršļus konkurencei.

459Konkurences padome norāda, ka, ienākot tirgū, katrai bankai

460par komisijas maksām būtu jānoslēdz līgumi ar mazāk kā 22 bankām,

461kas, salīdzinot, piemēram, ar līgumu skaitu par karšu maksājumu

462pieņemšanu u.c. nepieciešamo līgumu skaitu, ir niecīgs. Tādēļ

463šāda skaita līgumu noslēgšanas

464nepieciešamība neattaisno MIF objektīvu nepieciešamību un

465konkurences ierobežojumu. Tas pats attiecināms uz banku argumentu

466par zinātības trūkumu 2002.gadā, ņemot vērā, ka daļa bankas

467darbojas starptautiskā mērogā ar pietiekamu juridisko

468atbalstu.

469Fakts, ka VISA un MC līgumiem ir

470pievienojušās jaunas bankas, nav arguments, kurš būtu vērtējams

471vienošanās kā ierobežojuma nepieciešamības kontekstā, ņemot vērā,

472ka arī MIF neesamības gadījumā bankām būtu tāda pati iespēja

473uzsākt darbību izdošanas, pieņemšanas un skaidras naudas

474izsniegšanas tirgos.

475VISA pilnvarotās personas

47623.12.2010. vēstulē norādītā informācija atklāj, ka attiecībā uz

477vietējiem darījumiem divpusēji noteiktu starpbanku komisijas

478maksu reģistrācijas maksa jāmaksā vienīgi tādā gadījumā, ja

479attiecīgās bankas vēlas, lai to darījumus apstrādā VISA sistēmā.

480Šāda kārtība uz vietējiem darījumiem bija piemērojama no

4812004.gada pēc Latvijas iekļaušanas VISA Europe reģionā sakarā ar

482Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tādējādi, ja šo banku

483darījumus apstrādā cits darījumu apstrādes operators (piemēram,

484FDL Latvijā), tad reģistrācijas maksa nebija jāmaksā. FDL sniegtā

485informācija lietā apliecina, ka visas lietas dalībnieces vietējos

486darījumus no 2002.gada apstrādā FDL34.

487Savukārt MasterCard pilnvarotās personas sniegtā informācija

48820.12.2010. vēstulē apliecina, ka MasterCard no 2002.gada nav

489piemērojusi divpusēju līgumu, kuri nosaka starpbanku komisijas

490maksas vietējiem darījumiem, reģistrācijas maksu. Tādējādi LKA

491arguments ir nepamatots.

4929.2. Vienošanās par starpbanku

493komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanas ATM un bankas

494filiālē pakalpojumiem, un konta bilances apskates ATM

495pakalpojumu

4969.2.1. ATM vai filiāļu tīkls ir viens no banku

497instrumentiem, ar kuru tās savstarpēji konkurē par klientiem.

498Banka, kuras īpašumā ir ATM (turpmāk - ATM banka) vai filiāles,

499cita starpā var konkurēt ar citām ATM vai filiāļu īpašniecēm ar

500ATM un filiāļu tīkla plašumu un pieejamību un komisijas maksām

501par skaidras naudas izsniegšanas un konta bilances apskates ATM

502pakalpojumu citām bankām un to klientiem.

503Ievērojot visu karšu obligātas pieņemšanas noteikumu, jebkurai

504ATM bankai bija jāapkalpo jebkurš karšu turētājs ar jebkuras

505izdevējbankas konkrētajā maksājumu sistēmā izdoto karti. Tas

506nozīmē, ka visas ATM bankas gan citām ATM bankām, gan bankām,

507kurām nav savu ATM, sniedz ATM jeb filiāles pakalpojumus

508(skaidras naudas izsniegšanas ATM un bankas filiālē pakalpojumus

509vai konta bilances apskates ATM pakalpojumu), kas savukārt

510nodrošina iespēju ATM bankām sniegt saviem klientiem skaidras

511naudas izsniegšanas pakalpojumu un konta bilances apskates

512pakalpojumu plašākā ATM vai filiāļu tīklā vai bankām, kurām nav

513savu ATM vai filiāļu, nodrošina pieeju ATM vai filiāļu tīklam,

514lai sniegtu minētos pakalpojumus saviem klientiem.

515Kad kartes turētājs izņem skaidru naudu citas bankas ATM vai

516citas bankas filiālē vai veic konta bilances apskati citas bankas

517ATM, izdevējbanka un netieši karšu turētājs maksā ATM vai

518filiāles īpašniekam pakalpojuma maksu (starpbanku komisijas

519maksa) par ATM lietošanu vai filiāles pakalpojuma izmantošanu,

520t.i., banka, kurai pieder ATM vai filiāle, iekasē starpbanku

521komisijas maksu no izdevējbankas, savukārt izdevējbanka

522starpbanku komisijas maksu un papildus izdevējbankas noteikto

523pakalpojuma maksu saviem klientiem atskaita no karšu turētāja

524bankas konta (skatīt 12.attēlu). Pretēji kā MIF gadījumā, kur

525komisijas maksu saņem kartes izdevējbanka, ATM pakalpojumu

526gadījumā komisijas maksu saņem ATM banka no izdevējbankas par

527sniegto pakalpojumu tās klientam. Tādējādi secināms, ka

528starpbanku komisijas maksa ir cena par ATM vai filiāles

529pakalpojumu citām bankām. Starpbanku komisijas maksa fiksē daļu

530no izdevējbankas pakalpojuma maksas, ko tā nosaka saviem

531klientiem par skaidras naudas izsniegšanas ATM vai banku filiālē

532pakalpojumu vai konta bilances apskates ATM pakalpojumu citu

533banku ATM vai filiālēs.

534(m - izdevējbankas komisijas maksa, k - starpbanku komisijas

535maksa, f - kartes gada maksa)

53612.attēls. Komisijas maksas

537ATM pakalpojumu sistēmā

538Izvērtējot iepriekšminēto, secināms, ka starpbanku komisijas

539maksa ir cena par citas bankas ATM vai filiāles pakalpojumu

540izmantošanu, un šāda vienošanās ir kvalificējama kā vienošanās

541par cenu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta

542izpratnē.

543Vienošanās par starpbanku komisijas maksām par skaidras naudas

544izsniegšanas ATM un filiālē pakalpojumu un konta bilances

545apskates ATM pakalpojumu mērķis un sekas bija kavēt un ierobežot

546konkurenci (1) starp ATM bankām un bankām, kuru īpašumā ir

547filiāles, un vienlaicīgi (2) radīja negatīvu efektu banku

548savstarpējai konkurencei kopumā, ko apliecina turpmāk lēmumā

549konstatētie pierādījumi.

5509.2.2. Vienošanās rezultātā tika noteikta

551ievērojami augstāka starpbanku komisijas maksa par skaidras

552naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu nekā vidējās pakalpojuma

553izmaksas 2008.gadā. VISA un MC līgumi paredz komisijas maksas

5541,00 LVL un 1,10 LVL apmērā par vienu skaidras naudas

555izsniegšanas reizi (skatīt 1.pielikumu), kas ir 2,5 vai 2,9

556reizes (atkarībā no tā, kuru likmi piemēroja konkrētajā darījumā)

557augstāk par banku pasūtītajā pētījumā par Latvijas banku

558izmaksām, nodrošinot ATM pakalpojumus35

559(turpmāk - ATM pētījums), aprēķinātajām vidējām pakalpojuma

560izmaksām 0,283 LVL, t.i. ar 253% vai 289% uzcenojumu. Cita starpā

561ATM pētījumā atzīts, ka VISA un MC līgumos noteiktās un

562piemērotās starpbanku komisijas maksas par skaidras naudas

563izsniegšanas ATM pakalpojumu ir augstas salīdzinājumā ar daudzām

564Eiropas Savienības valstīm, izņemot Vāciju.

565Konkurences padome 09.09.2009. vēstulēs bankām lūdza iesniegt

566starpbanku komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanas ATM

567un bankas filiālē pakalpojumiem, kā arī un konta bilances

568apskates ATM pakalpojumu noteikšanas (aprēķināšanas) metodiku

569pirms VISA un MC līgumu slēgšanas vai grozījumu izdarīšanas

570tajos. Bankas nav iesniegušas pierādījumus, kuri pamato

571vienošanās rezultātā noteikto komisijas maksu lielumu pirms

572vienošanās 2002.gadā. Bankas norāda, ka, nosakot iepriekšminētās

573komisijas maksas, tika ņemts vērā starptautisko maksājumu karšu

574organizāciju VISA un MasterCard tajā laikā spēkā esošā prakse un

575noteiktās komisijas maksas un izdevumi, nenorādot to

576aprēķināšanas metodiku.36

577Tā kā starp konkrētām ATM bankām un citām bankām bija noslēgti

578divpusēji līgumi par starpbanku komisijas maksu par skaidras

579naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu, tad VISA un MC līgumos

580noteiktā komisijas maksa bija attiecināma tikai uz darījumiem

581starp tām bankām, starp kurām nebija šādas divpusējas vienošanās.

582Konkurences padome konstatē, ka daudzpusējās starpbanku komisijas

583maksas par skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu ir

584augstākas nekā divpusēji noteiktās komisijas maksas. VISA un MC

585līgumi paredz komisijas maksu 1,00 LVL un 1,10 LVL apmērā par

586vienu skaidras naudas izņemšanas reizi, bet divpusēji noteiktās

587komisijas maksas ir ievērojami zemākas (skatīt 2.pielikumu).

588Konkurences padome izvērtēja, vai divpusējo līgumu un tajos

589noteikto zemāko starpbanku komisijas maksu par skaidras naudas

590izsniegšanas ATM pakalpojumu rezultātā bankas saviem klientiem

591noteica zemākas skaidras naudas izsniegšanas maksas citu banku

592ATM (skatīt 15., 16.tabulu).

59315.tabula. Banku noteiktās

594pakalpojumu maksas saviem klientiem par skaidras naudas

595izsniegšanas ATM pakalpojumu savos ATM un banku ATM, ar kurām

596starpbanku komisijas maksa noteikta divpusējos līgumos 2011.gada

59719.janvārī.37

598Banka

599ATM banka

600Debetkartes

601Kredītkartes

602Swedbank

603Swedbank

604bez maksas

605bez maksas

606Latvijas Krājbanka

607SEB banka

608DnB NORD Banka

609SEB banka

610SEB banka

611bez maksas vai 0,30 LVL*

6120,5%, min.0,50 LVL

613DnB NORD Banka

614GE Money Bank

615Hipotēku banka

616Latvijas Krājbanka

617Rietumu banka

618Swedbank

619Latvijas Krājbanka

620Latvijas Krājbanka

621bez maksas vai 0,70 LVL**

6222%, min.1 LVL

623SEB banka

624Citadele banka

625GE Money Bank

626DnB NORD

627Swedbank

628Hipotēku banka

629Nordea

630PrivatBank

631DnB Nord Banka

632DnB Nord Banka

633bez maksas

6341%, min.0,50 LVL

635SEB banka

636Latvijas Krājbanka

637Swedbank

638Aizkraukles Banka

639PrivatBank

640PrivatBank

641bez maksas

642bez maksas

643Latvijas Krājbanka

644LTB Bank

645SEB banka

6460,30 LVL

6470,30 LVL

648SMP Bank

649Latvijas Krājbanka

650bez maksas

6511,5%, min.2 LVL

652GE Money Bank

653Citadele banka

654Trasta Komercbanka

655Latvijas Krājbanka

6561%, min.0,75 LVL

6571%, min.0,90 LVL

658Latvijas Biznesa Banka

659DnB Nord Banka

660bez maksas

661Latvijas Krājbanka

662Baltic International Bank

663visas bankas

664Komercbanka Baltikums

665Latvijas Krājbanka

6660,80 vai 0,20 LVL***

6671 LVL

668Norvik Banka

669Latvijas Krājbanka

6700,40 LVL****

6711%

672DnB Nord

673GE Money Bank

674Nordea

675Danske Bank

676Nordea

677Nordea/Danske Bank

678bez maksas

6792 LVL + 2%

680Latvijas Krājbanka

681Hipotēku banka

682UniCredit Bank

683SEB banka

684bez maksas

685DnB NORD Banka

686Aizkraukles Banka

687visas bankas

6881% min.3 EUR

6891,5%, min.5 EUR

690Rietumu banka

691Rietumu banka

6920.30 LVL

6931%, min.1 LVL

694SEB banka

695Hipotēku banka

696Danske Bank

697Danske Bank/Nordea

698bez maksas

699bez maksas

700Reģionālā investīciju banka

701Latvijas Krājbanka

7020,7 LVL

7031 LVL

704Citadele banka

705Citadele banka

706bez maksas

7073%, min.1 LVL

708GE Money Bank

709Latvijas Krājbanka

710Hipotēku banka

711GE Money Bank

712GE Money Bank

713bez maksas

7142,5% min.2,50 LVL

715Latvijas Krājbanka

716Citadele banka

717SEB banka

718Hipotēku banka

719Hipotēku banka

720bez maksas

7211.5%

722Rietumu banka

723Latvijas Krājbanka

724SEB banka

725Citadele banka

726* ja nemaksā kartes lietošanas gada maksu

727** VISA Electron kartēm, ja nemaksā gada maksu

728*** ja ar uzņēmumu ir noslēgts līgums par sadarbību

729**** sākot no trešās transakcijas mēnesī

730Avots: Banku interneta vietnes

73116.tabula. Banku noteiktās

732pakalpojumu maksas saviem klientiem par skaidras naudas

733izsniegšanas ATM pakalpojumu banku ATM darījumos, kuros

734piemērojamas VISA un MC līgumos noteiktās starpbanku komisijas

735maksas 2011.gada 19.janvārī.38

736Banka

737Debetkartes

738Kredītkartes

739Aizkraukles Banka

7401% min.3 EUR

7411,5%, min.5 EUR

742Baltic International Bank

7431,5%, min.2 LVL

744Citadele banka

7451%, min.2 LVL

7463%, min.2 LVL

747Danske Bank

7481 LVL

7491,5%, min.3 LVL

750DnB Nord Banka

7512%, min.2,50 LVL

7522%, min 2,50 LVL

753GE Money Bank

7541%, min 1,30 LVL

7552,5% min 2,50 LVL

756Hipotēku banka

7571,50 LVL + 1,5%

7583 LVL + 1,5%

759Komercbanka Baltikums

7601% + 2 LVL

7612% + 2 LVL

762Latvijas Biznesa Banka

7631 LVL + 1%

7641 LVL +1%

765Latvijas Krājbanka

7661,50 LVL + 2%

7672%, min.2 LVL

768LTB Bank

7691,5 LVL + 1,50%

7701,5 LVL + 1,50%

771Nordea

7722%, min.2 LVL

7732 LVL + 2%

774Norvik Banka

7751%, min.2 LVL

7761,5%, min.2 LVL

777PrivatBank

7781,5%, min.2 LVL

7791,5%, min.2 LVL

780Reģionālā investīciju banka

7811 % + 1,50 LVL

7821,5 %, min.3 LVL

783Rietumu banka

7842 %, min.2 LVL

7852 %, min.2 LVL

786SEB banka

7871,5%, min.1,50 LVL

7881,5%, min.2,50 LVL

789SMP Bank

7901%, min.1,50 LVL

7912%, min.3 LVL

792Swedbank

7932 LVL + 2%

7942 LVL + 2%

795Trasta Komercbanka

7961,5%, min.2 LVL

7972%, min.2 LVL

798UniCredit Bank

7992%, min.3 LVL

800Avots: Banku interneta vietnes

801Izvērtējot iepriekš norādītos pierādījumus, Konkurences padome

802konstatē, ka:

1Vienošanās Konkurences likuma

211.panta otrās daļas izpratnē

3Atbilstoši Konkurences likuma 11.pantam ne visas vienošanās ir

4uzskatāmas par aizliegtām. Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta

5otro daļu vienošanās var tikt atzīta par spēkā esošu, ja

6vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu

7vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, turklāt

8vienošanās:

91. neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus,

10kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;

112. nedod iespēju likvidēt

12konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

13Izvērtējot vienošanās atbilstību Konkurences likuma 11.panta

14otrajai daļai, vienīgi objektīvi novērtējami ieguvumi var tikt

15ņemti vērā un tikai tādi, kuri pēc to rakstura ir radījuši labumu

16patērētājiem, piemēram, individuāli bankas izmaksu ietaupījumi,

17kuri vairojuši vai vairo bankas ienākumus, nav svarīgi

18Konkurences likuma 11.panta otrās daļas izpratnē. Tāpat

19sasniegtajai efektivitātei ir jābūt skaidrai cēloniskai saiknei

20ar vienošanos, kā arī ir jābūt skaidri konstatējamam, ka

21attiecīgā efektivitāte ir sasniegta. Ieguvumu apmēram jāatsver

22negatīvās sekas konkurencei.

23Vienošanās ir ne tikai jārada ieguvumi. Konkurences likuma

2411.panta otrās daļas izpratnē vienošanās radītos ieguvumus

25pietiekamā apmērā ir jāsaņem patērētājiem, kas šajā lietā ir gan

26karšu turētāji, gan tirgotāji, turklāt labumi bija jāsaņem visiem

27patērētājiem, kā arī patērētāju labuma apmēram ir jāatsver

28vienošanās radītās negatīvās sekas konkurencei.

29Ierobežojumu nepieciešamības

30kritērija izpildīšanai jānoskaidro, vai ar vienošanos noteiktais

31ierobežojums bija nepieciešams, lai sasniegtu ieguvumus. Tādējādi

32jākonstatē, ka iespējamos ieguvumus nebūtu iespējams sasniegt bez

33vienošanās un no tās izrietošajiem negatīvajiem

34efektiem.

35Kā izriet no Konkurences likuma 11.panta otrajā daļā noteiktā,

36lai vienošanos atzītu par spēkā esošu,

37jāizpildās visiem iepriekšminētajiem kritērijiem kopā. Ja kaut

38viens no kritērijiem neizpildās, vienošanās atzīstama par

39aizliegtu. Tā kā vienošanās, kuras ietilpst 11.panta

40tvērumā, vienmēr ierobežo konkurenci, no kā labumu gūst

41vienošanās dalībnieki, tad pierādīšanas nasta gulstas uz tirgus

42dalībniekiem, kas vēlas iegūt labumu no vienošanās.

43Kā apliecina iepriekš lēmuma

449.1.5.punktā konstatētais, 2002.gada VISA un MC līgumos nosakot

45MIF, bankas vadījās pēc maksājumu karšu organizāciju noteiktajām

46likmēm, nevērtējot savas individuālās izmaksas. Tāpat bankas

47rīkojās, nosakot komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanu

48ATM. Tas nozīmē, ka bankas, vienojoties par komisijas maksu

49apmēru faktiski nevērtēja, vai vienošanās veicinās preču

50ražošanas vai realizācijas uzlabošanas vai ekonomisko attīstību

51un radīs labumu patērētājiem.

52Neatkarīgi no minētā Konkurences padome izvērtē banku sniegtos

53pierādījumus, lai noskaidrotu, vai vienošanās ir konstatējama kā

54tāda, kura varētu atbilst Konkurences likuma 11.panta otrajai

55daļai. Tā kā vienošanās periods ir no 2002.gada līdz

562010.gadam, lietā izvērtējams, vai vienošanās minētajā laika

57periodā bija atzīstama par spēkā esošu Konkurences likuma

5811.panta otrās daļas izpratnē.

5910.1. Starpbanku komisijas maksa

60(MIF)

6110.1.1. Preču ražošanas vai

62realizācijas uzlabošanas vai ekonomiskās attīstības

63veicināšana

64Konkurences padome lietā ir saņēmusi vairākas LKA un banku

65vēstules, kurās bankas norāda uz pozitīviem efektiem, kurus

66radīja karšu maksājumu sistēma Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

67Bankas norāda, ka karšu maksājumu sistēma:

681. aizvietoja dārgāku maksājumu instrumentu skaidru naudu, jo

69pastāv vispārpieņemts uzskats, ka karšu maksājumi ir efektīvāki

70par skaidras naudas maksājumiem, izņemot maza apjoma maksājumus,

71kur maksājums ar skaidru naudu izmaksā mazāk;

722. samazināja maksājumu instrumentu vienības izmaksas mēroga

73efekta dēļ;

743. radīja citus efektus - samazināja ēnu ekonomiku, jo

75palielinājās "legālās" naudas aprite, naudas

76izsekojamība, samazinājās noziegumu skaits, kuri bija saistīti ar

77skaidras naudas apgrozību, veicināja tirdzniecību internetā,

78paaugstināja naudas līdzekļu turēšanas drošību.

79Izvērtējot banku sniegto informāciju40,

80jāsecina, ka kopumā, pieaugot karšu maksājumu skaitam, rodas

81izmaksu ekonomija no mēroga efekta un pie noteikta karšu

82maksājumu apjoma skaidras naudas apkalpošanas izmaksas var

83pārsniegt karšu maksājumu apkalpošanas izmaksas. Tāpat ir ticami,

84ka karšu lietošanas pieaugums radīja vairākus netiešus efektus,

85tai skaitā samazināja ēnu ekonomiku, uzlaboja naudas līdzekļu

86turēšanas drošību u.c. efektus. Tomēr lietā primāri nav

87izvērtējams jautājums, vai karšu maksājumu sistēma pati par sevi

88veicināja preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanos vai

89ekonomisko attīstību, bet gan vai MIF ir veicinājusi preču

90ražošanas vai realizācijas uzlabošanos vai ekonomisko attīstību,

91t.i. nepieciešami pierādījumi, ka MIF ir cēloniska saikne ar

92karšu izplatības pieaugumu.

93Bankas norāda, ka, lai maksimizētu maksājumu sistēmas atdevi,

94ir jāveicina gan karšu turētāju, gan tirgotāju pieprasījums pēc

95karšu maksājumiem, t.i., lai karšu maksājumu izplatība tiktu

96veicināta, jāstimulē gan maksājumu karšu izdošana, gan karšu

97maksājumu pieņemšana, tādējādi, jo vairāk būs karšu maksājumus

98pieņemošu tirgotāju, jo vairāk pircēji būs ieinteresēti izmantot

99maksājumu kartes, un otrādi, jo vairāk būs karšu turētāji, jo

100vairāk tirgotāji būs ieinteresēti pieņemt karšu maksājumus

101tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās. Bankas ir

102norādījušas uz MIF kā uz karšu turētāju un tirgotāju pieprasījumu

103balansējošu mehānismu, jo MIF segto izmaksu attiecināšana tieši

104uz patērētāju, kas būtu jādara MIF neesamības gadījumā, kavētu

105karšu izplatību Latvijā, jo karšu turētāju pieprasījums jutīgāk

106reaģē uz cenu izmaiņām. Bankas norāda, ka MIF ir mehānisms, lai

107izmaksas un ieguvumus divpusējā tirgū starp pusēm sadalītu

108līdzīgi, tādējādi veicinot lietotāju skaita pieaugumu abās pusēs.

109Bankas norāda, ka lielākās sistēmas izmaksas veidojas izdošanas

110pusē, tādējādi MIF novirzīšana par labu izdevējbankām veicina

111karšu lietotāju skaita pieaugumu.

112Banku ieskatā MIF apmēra noteikšanai izmantojams Bakstera

113divpusējā tirgus modelis41,

114lai izlīdzinātu izmaksas starp izdevējdarbību un pieņēmējdarbību.

115Bankas uzskata, ka, vadoties no Bakstera modeļa un aprēķinot

116vienotu starpbanku komisijas maksu, izdalot izmaksas starp karšu

117izdošanu un pieņemšanu un ienākumus novirzot par labu tai pusei,

118kurai ir lielākas izmaksas, kā arī veicot šķērssubsidēšanu starp

119izdevējdarbību un pieņēmējdarbību, tiek stimulēta karšu izdošana

120un pieņemšana jeb karšu maksājumu izplatība.

121Izvērtējot banku piedāvātā modeļa piemērojamību maksājumu

122karšu izplatības pieauguma sasniegšanai, Konkurences padome

123norāda, ka Bakstera modelī tiek pieņemts, ka banku starpā pastāv

124efektīva konkurence, kas nozīmē, ka visas bankas ir vienlīdz

125efektīvas un konkurētspējīgas, kā arī ka visi tirgotāji ir

126vienlīdzīgi un vienādi saņem labumu. Kā konstatēts iepriekš

127lēmuma 8.2. un 8.3.punktā, izdošanas un pieņemšanas tirgi ir

128augstu koncentrēti un izdošanas un pieņemšanas tirgos dominē trīs

129bankas, tādēļ teorētiska modeļa izmantošana pieprasījuma

130līdzsvarošanai izdošanas un pieņemšanas tirgos nav lietderīga, jo

131faktiskie tirgus apstākļi būtiski atšķiras no tā kā tiek

132pieņemts, aprēķinot un piemērojot MIF karšu izplatības

133sasniegšanai. Banku MIF ienākumu un izdevumu starpība (skatīt

13417.tabulu) apliecina, ka pat lielo pieņēmējbanku saņemtā un

135samaksātā MIF starpība ir negatīva, turpretī MIF saņem bankas,

136kuras nedarbojas pieņemšanas tirgū, un atbilstoši tirgus

137struktūrai izdošanas un pieņemšanas tirgos lielākos ienākumus no

138MIF gūst Swedbank, tādējādi MIF drīzāk rada pieprasījuma

139nesabalansētību, jo nerada motivāciju lielākās pieņēmējbankas

140darboties pieņemšanas tirgū, kā arī, ievērojot tirgus struktūru,

141citas bankas iesaistīties pieņemšanas tirgū.

14217.tabula. Banku saņemtā un

143samaksātā MIF starpība (LVL) 2009.gadā

144(*)

145Ievērojot iepriekšminēto, secināms, ka MIF noteikšana,

146izmantojot teorētisku modeli kā karšu izdošanu un pieņemšanu

147līdzsvarojošu mehānismu pie konkrētās tirgus struktūras,

148neattaisno konkurences ierobežojumu, ko MIF rada pieņemšanas

149tirgū, fiksējot būtisku MSC daļu. To faktiski apliecina

150informācija lēmuma 8.3.punktā, kurā konstatēts, ka pieņemšanas

151tirgū darbojas mazāks skaits banku, nekā izdošanas tirgū.

152Bankas iesniedza lietā uz Bakstera modeļa balstītu MIF

153aprēķinu - POS pētījumu. Tomēr izmaksu segšana nevar būt

154vienīgais iemesls MIF noteikšanai, jo maksājumu karšu sistēmas

155izmaksas iespējams segt arī bez MIF. Tā kā izmaksas bankām ir

156atšķirīgas un laikā mainīgas, tad karšu izplatības veicināšanai

157nevajadzētu būt vienīgi saiknei ar izmaksu segšanu. Kā jau

158Konkurences padome norādīja bankām 06.05.2010. vēstulēs, izmaksas

159nevar būt vienīgais rādītājs optimāla līdzsvara starp karšu

160izdošanu un pieņemšanu noteikšanai. Ja bankai pietiekamu stimulu

161izdot kartes rada gan citi ienākumi (kredītu procenti, valūtas

162konvertācijas maksa, piemērotās soda maksas u.c.), gan izmaksu

163samazināšanās, palielinoties elektroniskai datu apstrādei un

164samazinoties darbaspēka un citu resursu apjomam, gan citu

165produktu (karšu kredītu) pārdošanas iespējas uzlabošanās, tad MIF

166var būt pārmērīga un drīzāk kavēt karšu maksājumu izplatību,

167ņemot vērā, ka MIF rada būtiskas papildu izmaksas pieņemšanas

168tirgū, negatīvi ietekmējot karšu maksājumu izplatību, kā arī MIF

169vispār var nebūt nepieciešama. Konkurences padome uzsver, ka

170ieņēmumi un citi izdevējbanku ieguvumi līdz ar karšu izdošanu ir

171pietiekams stimuls, lai kartes tiktu izdotas, nesaņemot MIF.

172Bankas nav norādījušas, ka šādi stimuli nepastāv, un nav

173sniegušas pierādījumus par to, tieši otrādi, vairākas bankas ir

174iesniegušas lietā pierādījumus, ka bankām bija pietiekami spēcīgi

175stimuli izdot kartes bez MIF. Bankas norāda, ka:

1761. pakalpojumi, kas saistīti ar maksājumu kartēm, ir tik ļoti

177izplatīti tirgū, ka bankas bez tiem nav konkurētspējīgas Latvijas

178un plašākā tirgū banku pakalpojumu jomā, un

1792. norēķinu karšu izdošanu bankas uzlūko kā instrumentu

180klientu piesaistīšanai, kas ir karšu izdošanas pievienotā

181vērtība, tādēļ tās var pieļaut, ka ienākumi no karšu biznesa

182nesedz izdevumus.42

183Vairākas bankas lietā ir iesniegušas informāciju, kas

184apliecina, ka to karšu bizness nav rentabls vai ir ar zemu

185rentabilitāti43,

186tomēr, ievērojot iepriekš konstatētos banku stimulus izdot

187kartes, bankas faktiski neuzlūko karšu tirgu kā primāro peļņas

188gūšanas avotu. Ņemot vērā banku norādīto informāciju par konkrētu

189banku ilgstošu negatīvu rentabilitāti operācijās ar maksājumu

190kartēm, banku rīcība, ilgstoši ciešot zaudējumus un vienlaicīgi

191turpinot karšu izdošanu, nebūtu citādi izskaidrojama, kā vienīgi

192ar citu stimulu esamību.

193Ja MIF mērķis būtu veicināt karšu izplatību, tad būtu jābūt

194konstatējamai MIF saiknei ar karšu izplatību veicinošu sistēmu,

195tomēr šāda saikne nav konstatējama, kādēļ MIF ir izpaudies kā

196banku papildu ienākums.

197Bankas Vēstulē Nr.215 (16.lpp. 1.att.) norāda, ka karšu

198darījumu skaits uz vienu cilvēku Latvijā ir pastāvīgi audzis

199tieši kopš 2002.gada, tādējādi demonstrējot MIF stimulējošo

200ietekmi uz karšu maksājumu skaita pieaugumu. Turpat bankas norāda

201arī uz karšu maksājuma apjoma pieaugumu, kas straujāks kļuva

202tieši pēc vienošanās.

203Konkurences padome norāda, ka karšu maksājumu skaita pieaugumu

204noteica citi apstākļi (skatīt lēmuma 8.1.punktu). Jebkurā

205gadījumā Vēstules Nr.215 1.attēls demonstrē vienmērīgu karšu

206maksājumu uz vienu cilvēku skaita pieaugumu jau no 2001.gada.

207Tāpat jāņem vērā, ka VISA un MC līgumi stājās spēkā 01.12.2002.,

208tādējādi vienošanās rezultātā noteiktajai MIF nevarēja būt īpaša

209sakara ar karšu maksājumu skaita pieaugumu 2002.gadā. Vēstules

210Nr.215 1.attēla informācija demonstrē, ka vienmērīgs karšu

211maksājumu uz vienu cilvēku Latvijā skaita pieaugums turpinājās

212līdz pat 2005.gadam. Tāpat jāievēro, ka pirms VISA un MC līgumiem

213arī pastāvēja MIF, un, skatot kopsakarā banku minētos argumentus,

214būtu jāpieņem, ka iepriekšējā MIF nav veicinājusi karšu

215izplatību. Ņemot vērā lēmuma 8.1.punktā konstatēto karšu skaita

216un ekonomiskās izaugsmes vai krituma saikni un publiski pieejamo

217informāciju, jāsecina, ka papildus banku iniciatīvām karšu skaita

218izmaiņas, kā arī darījumu skaita un apjoma izmaiņas, tai skaitā,

219būtiski ietekmēja valsts cīņa ar "aplokšņu algām",

220budžeta iestāžu pāreja uz darba algu izmaksu ar pārskaitījumu

221bankas kontā44

222un ekonomiskā izaugsme Latvijā, un MIF nebija saiknes ar karšu

223izplatības pieaugumu Latvijā.

224Bankas Vēstulē Nr.215 (19.lpp.) norāda, ka fakts, ka

225vienošanās rezultātā noteiktās MIF ir zemākas nekā VISA un

226MasterCard noteiktās MIF, kuras būtu piemērojamas vietējo MIF

227neesamības gadījumā, kā arī zemākas nekā MIF citās valstīs,

228pierāda MIF cēlonisku saikni ar sasniegto efektivitāti. Bankām

229norādot, ka VISA un MasterCard MIF piemērošanas gadījumā

230tirgotājiem būtu nācies maksāt ievērojami vairāk, saprotams, ka

231sasniegtā efektivitāte ir zemāka MIF.

232Konkurence padome norāda, ka, pat ja vietējā MIF būtu noteikta

233zemāka, banku norādītajam ietaupījumam nav saiknes ar ekonomiska

234rakstura efektivitāti kā tādu un secīgi arī nav cēloniskas

235saiknes ar faktiski piemēroto MIF. Preču ražošanas vai

236realizācijas uzlabošanas vai ekonomiskās attīstības attiecīgajai

237efektivitātei jābūt cēloniskai saiknei ar vienošanās rezultātā

238faktiski noteikto MIF.

239Bankas Vēstulē Nr.215 (25.lpp.) atzīmē, ka Vienotās eiro

240maksājumu zonas izstrādes ietvaros Regulā Nr. 924/2009 par

241pārrobežu maksājumiem Kopienā ir paredzēts noteikt MIF tiešā

242debeta darījumiem pārejas periodā līdz 01.11.2012., lai veicinātu

243SEPA tiešā debeta shēmas ieviešanu45,

244un ka tāpat ar MIF tika sekmēta karšu maksājumu sistēmas

245ieviešana Latvijā.

246Konkurences padome norāda, ka MIF piemērošana SEPA tiešā

247debeta shēmā neapliecina MIF atbilstību Konkurences likumam.

248Papildus banku norādītajam būtu jāatzīmē, ka no Regulas

249preambulas 11.punkta ir skaidri secināms, ka MIF noteikšana ir

250paredzēta kā izņēmums, lai radītu juridisku skaidrību par MIF

251piemērošanu pārejas periodā, ņemot vērā, ka pastāvēja dažādas

252prakses, kā arī lai dotu iespēju izstrādāt konkurences tiesībām

253atbilstošus noteikumus. Turpat ir īpaši uzsvērta MIF piemērošanas

254izmaiņu iespējamība konkurences tiesību piemērošanas rezultātā.

255Svarīgi uzsvērt, ka Eiropas Komisija kopumā ir atzinusi, ka MIF

256tiešā debeta darījumiem ierobežo konkurenci Līguma par Eiropas

257Savienības darbību (turpmāk - LESD) 101.panta pirmās daļas

258izpratnē un ka būtu ļoti grūti pierādīt, ka MIF tiešā debeta

259darījumiem būtu attaisnojama un nepieciešama efektivitātes

260aspektā, un ka tā izpilda citus 101.panta trešās daļas

261kritērijus, tādējādi jāpieņem, ka MIF tiešā debeta darījumiem

262pamatā neatbilst Eiropas Savienības konkurences noteikumiem ne

263vietējiem, ne pārrobežu darījumiem, vienlaicīgi norādot, ka

264minētais nebūtu automātiski attiecināms uz karšu

265darījumiem.46

266Atšķirīgo faktisko apstākļu dēļ MIF karšu darījumiem Konkurences

267padome vērtē šajā lietā. Tāpat jānorāda, ka lietā analizētā MIF

268Latvijā ir bijusi spēkā vairāk nekā septiņus gadus, tādējādi

269vienošanās vairāk kā septiņu gadu garumā nevar tikt vērtēta kā

270pārejas perioda pasākums un papildus iepriekš norādītajiem

271iemesliem nav salīdzināma ar trīs gadu pārejas periodu SEPA tiešā

272debeta shēmas ieviešanai.

273Bankas norāda, ka, lai pierādītu, ka MIF ir cēlonis

274efektivitātes ieguvumiem, būtu nepieciešams eksperimentāls

275pētījums, kur dažām valstīm būtu noteikts viens starpbanku maksu

276mehānisms, bet citām atšķirīgs.

277Konkurences padome norāda, ka ar banku piedāvāto pētījumu

278nebūtu pierādāma MIF cēloniskā saikne ar karšu izplatību un

279efektivitātes ieguvumiem. Dažādās valstīs pastāv atšķirīgi

280faktiskie apstākļi, kuri ietekmē karšu izplatību, tai skaitā

281valdības lēmumi. Lai lietā pierādītu MIF cēlonisko saikni ar

282karšu izplatību, nepieciešami skaidri un pārbaudāmi pierādījumi,

283ka MIF patiesi šāds karšu izplatību veicinošs efekts visā VISA un

284MC līgumu darbības laikā ir bijis.

285Konkurences padome konstatē, ka

286bankas nav sniegušas pietiekamus pārbaudāmus pierādījumus, kuri

287apliecinātu, ka vienošanās par MIF par karšu maksājumiem POS

288terminālos un internetā veicināja preču ražošanas vai

289realizācijas uzlabošanos vai ekonomisko attīstību Konkurences

290likuma 11.panta otrās daļas izpratnē.

29110.1.2.

292Patērētāju labums

293Ja nav pierādījumu par to, ka

294MIF veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanos

295vai ekonomisko attīstību, nevar

296novērtēt patērētāju saņemtos labumus. Neatkarīgi no tā,

297Konkurences padome izvērtē banku argumentus un to, vai banku

298darbībās ir saskatāma rīcība, kura atbalsta banku sniegtos

299argumentus.

300Bankas norāda, ka karšu turētāji ir saņēmuši labumu, jo:

3011. karšu turētājiem bija jāmaksā mazāka daļa no kopējām karšu

302izmaksām nekā tirgotājiem, jo bankas šīs izmaksas atguva no

303tirgotājiem;

3042. karšu turētāji varēja norēķināties ar jebkuras bankas karti

305pie jebkura tirgotāja;

3063. samazinoties skaidras naudas lietošanas izmaksām, kuras

307rodas valstij, patērētāji ieguva no citiem valsts sniegtajiem

308pakalpojumiem, kuriem ieguvumus varēja novirzīt;

3094. tirgotājiem un karšu turētājiem izmaksas par karšu

310maksājumu nebija lielākas kā izmaksas maksājot ar skaidru naudu

311par precēm.

3125. mazāka noziedzība, iepirkšanās iespējas internetā;

3136. bonusi, loterijas, atlaides veikalos, kas saistītas ar

314karšu lietošanu.

315Daļa banku norādīto argumentu ir pārāk vispārīgi (mazāka

316noziedzība, iepirkšanās iespējas internetā, karšu turētāju labumi

317no citiem valsts pakalpojumiem) un saistāmi ar labumiem, kurus

318kopumā dod karšu maksājumu sistēma, vai arī tie pilnībā

319neattiecas uz MIF (iespēju norēķināties ar jebkuru karti pie

320jebkura tirgotāja nodrošināja maksājumu sistēmu noteikumi, nevis

321MIF).

322Starpbanku komisijas maksa veido daļu no tirgotāja komisijas

323maksas (cenas) par karšu maksājuma pieņemšanas pakalpojumu.

324Tirgotāji, savukārt, MSC izmaksas iekļauj preču un pakalpojumu

325cenā, tādējādi sadārdzinot preču un pakalpojumu cenas. Līdz ar to

326MIF vispirms samaksā tirgotājs, bet faktiski to samaksā kartes

327turētājs. Vienlaicīgi nav pamata uzskatīt, ka tirgotājs, nosakot

328cenas, neņemtu vērā izmaksas, ko rada karšu pieņemšana, ņemot

329vērā, ka saimnieciskās darbības mērķis ir gūt peļņu un viens no

330peļņas gūšanas priekšnoteikumiem ir segt saimnieciskās darbības

331izdevumus. Līdz ar to karšu turētājs faktiski samaksāja gan karšu

332lietošanas maksu, gan MIF, tādējādi banku arguments, ka karšu

333turētāji maksāja mazāk, nav pamatots.

334Banku ieskatā karšu turētāji un tirgotāji ir saņēmuši labumu

335no skaidras naudas aizvietošanas ar karšu maksājumiem. Bankas

336argumentu pamato ar to, ka MIF visticamāk iztur "tūristu

337testu jeb tirgotāju vienaldzības testu"47

338(turpmāk arī TVT), jo tirgotāji Latvijā ir devuši atlaidi par

339maksājumu ar skaidru naudu jeb prasījuši papildu maksu par

340maksājumu ar karti. Bankas atsaucas uz Eiropas Komisijas

341Konkurences ģenerāldirektorāta ekonomista H.Zengera atziņu, ka

342tūristu tests ir līdzvērtīgs atbilstoša uzrēķina48

343testam, un norāda, ka tirgotāji Latvijā ir prasījuši pircējiem

344papildu maksu par karšu norēķinu un šādi uzrēķini Latvijā ir

345salīdzinoši plaši izplatīti49,

346kā arī tirgotāju uzrēķinu līmenis ir līdzīgs tam, kāds ir

347novērots valstīs, kur šādi uzrēķini nav aizliegti.

348H.Zengera teorētiskais salīdzinājums parāda, ka līdzsvars

349situācijā, kurā MIF ir noteikts brīvi un kurā tirgotājs noteiktu

350atbilstošu uzrēķinu, ir vienāds ar līdzsvaru jeb rezultātu

351situācijā, kur MIF ir noteikts saskaņā ar tūrista testu un

352uzrēķins nav atļauts. Tas ir, tūristu testa rezultātā noteiktā

353MIF simulē situāciju tirgū, kura rastos, ja tirgotāji netiktu

354atturēti no pareizu cenu signālu nodošanas karšu turētējiem brīvi

355noteikta MIF gadījumā. Tiek pieņemts, ka brīvi noteikta MIF un

356uzrēķina noteikšanas pieļaujamības gadījumā tirgotājs noteiktu

357dažādas preču cenas atkarībā no maksājuma instrumenta, tas ir,

358tirgotājs nosakot cenas, aprēķinātu preces izmaksas, tām

359pieskaitot maksājuma transakcijas izmaksas, kuras samazinātu par

360ieguvumu apmēru, ko dod konkrētais maksājuma instruments iepretim

361citam maksājuma līdzeklim. Ja ieguvumu apmērs nenosedz maksājuma

362transakcijas izmaksas, tirgotājs nosaka atbilstošu uzrēķinu, ja

363nosedz, uzrēķinu nenosaka. Līdzsvars tiek radīts arī tūristu

364testa gadījumā, kad no izmaksu viedokļa tirgotājam ir vienalga,

365kādu maksājumu instrumentu pieņemt norēķinam.50

366Skatot banku argumentu kopsakarā ar H.Zengera atziņu par

367līdzsvaru, kas rodas atbilstoša uzrēķina un saskaņā ar TVT

368novērtētas MIF gadījumā, jāsecina tieši pretējais - ja tirgotāji

369ir prasījuši papildu maksu par karšu maksājumu vai devuši atlaidi

370par maksājumu ar skaidru naudu, tad, acīmredzot, konkrēto

371tirgotāju ieskatā karšu maksājuma transakcijas izmaksas bija

372augstākas nekā ieguvums no skaidras naudas aizvietošanas.

373Jānorāda, ka no tirgotāju labuma viedokļa, nosakot maksājumu ar

374skaidru naudu izmaksas, nebūtu ņemamas vērā valsts izmaksas par

375skaidras naudas emitēšanu, jo tās nerada tiešas izmaksas

376tirgotājiem. Pat, ja tirgotāji šīs izmaksas sedz netieši ar

377nodokļu maksājumiem, no tām nevar izvairīties, pieaugot

378maksājumiem ar kartēm. Jebkurā gadījumā maz ticams, ka tirgotāju

379uzrēķini un to apmērs Latvijā varētu norādīt, ka MIF izpilda TVT,

380jo tirgotāji Latvijā ir bijuši ierobežoti noteikt papildu maksu

381par konkrēta maksājuma instrumenta izmantošanu, kā arī nav

382pierādījumu, ka tirgotāju rīcību vadīja motivācija patiesi

383noteikt maksu par dārgāko maksājumu instrumentu, vadoties no

384ieguvumu novērtējuma starp dažādiem maksājuma līdzekļiem. Turklāt

385nav pietiekami, ka MIF tikai izpilda TVT, nepieciešami

386pierādījumi, ka MIF bija tāda, kura faktiski samazināja izmaksas

387un tādējādi deva labumu tirgotājiem salīdzinājumā ar citiem

388maksāšanas līdzekļiem. TVT ir tikai teorētiska metode, kurā cita

389starpā pieņem, ka visi tirgotāji ir vienādi, tādēļ saskaņā ar TVT

390novērtēta MIF vienam tirgotājam var dot labumu, bet citam nē.

391Tāpat, ievērojot tirgus struktūru un karšu izplatību, MIF kā tāda

392vispār var nebūt vajadzīga, vai tieši otrādi, iespējams, ka MIF

393var tikt atzīta par spēkā esošu saskaņā ar Konkurences likuma

39411.panta otro daļu, ja pastāv pierādījumi, ka MIF veicina

395ekonomisko attīstību, nodod pienācīgu daļu ieguvumu patērētājiem,

396turklāt vienošanās neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem

397ierobežojumus, kas nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai, kā

398arī nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus

399daļā. Šo un citu iemeslu dēļ fakts, ka MIF iztur TVT,

400neapliecina, ka banku vienošanās par MIF ir saderīga ar

401Konkurences likuma 11.panta otro daļu.

402Bankas norāda, ka karšu izplatības rezultātā no mēroga efekta

403iegūtais izmaksu samazinājums jeb labums tika nodots tirgotājiem

404zemāku MSC veidā, ņemot vērā, ka MIF veido daļu no MSC. Pēc banku

405veiktā aprēķina MSC ir vidēji samazinājušās no 2004.gada

4061.pusgada līdz 2009.gadam debetkartēm par 0,80 procentpunktiem,

407bet kredītkartēm par 0,97 procentpunktiem (Vēstules Nr.215

40829.lpp.).

409Konkurences padome norāda, ka ne visi tirgotāji ir saņēmuši

410labumu no MSC samazināšanas. Turklāt tie tirgotāji, kuriem MSC

411samazinājās, neieguva no MIF, bet ieguva MSC mainīgās daļas

412samazināšanas rezultātā. Ja MIF mērķis bija veicināt karšu

413izplatību, tad jābūt konstatējamai MIF saiknei ar karšu izplatību

414veicinošu sistēmu, ar tai sekojošu labumu nodošanu visiem karšu

415turētājiem un visiem tirgotājiem.

416Katra banka atšķirīgi attiecina izmaksas uz katru karti un

417piešķir vai nepiešķir labumu karšu turētājiem, kuri saistīti ar

418kartes lietošanu.51

419Banku iesniegtā informācija apliecina, ka astoņas lielākās bankas

420vidēji uz karšu turētājiem ieturēja zemākas karšu lietošanas

421maksas, nekā to faktiskās izmaksas. Karšu lietošanas izmaksu

422samazinājums karšu turētājiem uz vienu karti no kopējām maksājumu

423karšu lietošanas izmaksām, ieskaitot ATM izmaksas, samazinājās no

4247,37 LVL 2004.gadā līdz 4,91 LVL 2009.gadā (LKA 28.12.2010.

425vēstule Nr.4.3.-323/328). Pierādījumi neapliecina, ka maksas

426samazinājumam karšu turētājiem par karšu lietošanu ir saikne ar

427MIF.

428Konkurences padome neapšauba to, ka bankas ir veicinājušas

429karšu izplatības pieaugumu Latvijā gan rīkojot dažādas akcijas,

430gan nenosakot karšu gada maksas, kas kopumā deva labumu karšu

431turētājam. Tomēr, kā jau konstatēts lēmuma 9.punktā, bankām ir

432cita motivācija tā rīkoties ‑ galvenokārt, klientu

433piesaistīšanai, kuri vēlāk izmantos ne tikai bankas maksājumu

434kartes un veiks ar tām maksājumus, bet izmantos arī citus bankas

435pakalpojumus, maksājot komisijas maksas vai procentus. Būtu

436absurdi uzskatīt, ka bankas MIF neesamības gadījumā rīkotos

437pretēji un necenstos piesaistīt klientus katra savas stratēģijas

438ietvaros.

439Kā apliecina tirgotāju sniegtā informācija, tad galvenokārt

440tirgotāju komisija no bankas puses tika samazināta tikai, ja

441tirgotājs pats uzsāka sarunas ar banku, kas pierāda, ka bankām

442nebija konkrēta sistēma, kā tās nodod labumu visiem karšu

443turētājiem un tirgotājiem.52

444Lai novērstu MIF būtisko ietekmi uz konkurenci pieņemšanas

445tirgū un motivētu tirgotājus pieņemt kartes, pieaugot karšu

446maksājumu apjomam un secīgi banku ienākumiem (skatīt 13.attēlu),

447MIF bija jāsamazinās. Tomēr visu VISA un MC līgumu darbības laiku

448MIF bija nemainīgs (skatīt 11., 12.tabulu), tādējādi ierobežojot

449mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem, ņemot vērā, ka MIF

450noteica zemāko MSC robežu.

451(*)

45213.attēls. Banku ienākumi no

453MIF (LVL)

454Izvērtējot visu iepriekšminēto, Konkurences padome nekonstatē

455pierādījumus, ka banku labumu piešķiršanai karšu turētājiem būtu

456saikne ar MIF kā banku ienākumu. Tā kā MIF fiksēja būtisku MSC

457daļu un noteica MSC zemāko līmeni, kas bija nemainīgs visā lietā

458vērtētajā laika periodā, tad tirgotāji un netieši karšu turētāji,

459pērkot preces un pakalpojumus, nav saņēmuši pietiekamu labumu,

460kas atsvērtu MIF negatīvo ietekmi uz konkurenci.

46110.1.3. Ierobežojumi, kuri nav nepieciešami

462minēto mērķu sasniegšanai

463Bankas nav pierādījušas, ka MIF būtu skaidra saikne ar karšu

464maksājumu izplatību Latvijā, kā arī, ka patērētāji būtu saņēmuši

465labumu pietiekamā apmērā, lai attaisnotu ierobežojumus un būtisko

466ietekmi uz konkurenci.

467Ievērojot lēmuma 9.punktā

468konstatēto, Konkurences padome secina, ka ar vienošanos

469par MIF uzliktie ierobežojumi konkurencei nebija nepieciešami, jo

470vienošanās kavēja konkurenci, neveicināja preču ražošanas vai

471realizācijas uzlabošanos vai ekonomisko attīstību un nesniedza

472labumu patērētājiem.

473Ievērojot iepriekš konstatēto, nav

474pamata uzskatīt, ka LKA un banku norādītie mērķi - karšu

475maksājumu izplatība un ar to saistītie ieguvumi - nebūtu

476sasniegti vai nav sasniedzami MIF neesamības gadījumā. Cita

477starpā attiecībā uz MIF Eiropas Komisija MasterCard lēmumā ir

478konstatējusi, ka lielākais transakciju skaits uz vienu

479iedzīvotāju ir Eiropas valstīs, kurās vietējā karšu maksājumu

480sistēma darbojas bez MIF.

481Atsaucoties uz MasterCard lēmuma

482570.punktu, bankas Vēstulē Nr.215 (33.lpp.) norāda, ka MasterCard

483lēmumā pieminētā Somijas Pankkikorttti sistēma darbojas

484jau kopš 1979.gada un darījumu apjoms audzis vienmērīgi, turklāt

485tas noticis attīstītā ekonomikā. Tādēļ nav korekti Latvijas

4862002.gada tautsaimniecību salīdzināt ar Somijas tautsaimniecību

4872007.gadā, kad tika pieņemts MasterCard lēmums. Turpat bankas

488liek noprast, ka bez MIF Latvijā būtu gausa karšu norēķinu

489izplatība.

490Konkurences padome norāda, ka

491MasterCard lēmuma 570.punktā ir noteikts, ka debetkaršu maksājumu

492skaits Pankkikorttti sistēmā kopš 1979.gada ir ik gadu

493nepārtraukti pieaudzis, t.i., kopš sistēma uzsāka darbību, tādēļ

494MIF nepieciešamības kontekstā karšu maksājumu pieauguma fakts ir

495salīdzināms. Stabilu karšu maksājumu skaita pieaugumu Latvijā

496demonstrē arī Vēstules Nr.215 1.attēlā sniegtā informācija. Pat

497ja karšu maksājumu izplatību var ietekmēt tautsaimniecības

498attīstība, kā arī citi faktiskie apstākļi, Konkurences padomes

499secinājums ir pareizs, jo MasterCard lēmuma 697.punktā sniegtā

500informācija atklāj, ka arī "vecajās" Eiropas Savienības

501dalībvalstīs (Portugāle, Beļģija, Vācija, Itālija u.c.) -

502attīstītās ekonomikās karšu darījumu skaits uz vienu iedzīvotāju

503ir zemāks nekā sistēmās bez MIF.

50410.1.4.

505Ietekme uz konkurenci ievērojamā konkrēto tirgu daļā

506Atbilstoši lēmuma 7., 9.1. un

5079.3.punktā noteiktajam, vienošanās ietekmēja visus karšu

508darījumus ar VISA un MasterCard zīmolu kartēm, tādēļ konstatējama

509vienošanās ietekme uz konkurenci ievērojamā konkrēto tirgu

510daļā.

51110.2. Daudzpusējā starpbanku komisijas maksa

512par skaidras naudas izsniegšanu ATM vai bankas filiālē un konta

513bilances apskati ATM

514No banku norādītā saprotams, ka

515vienošanās par MIF un komisijas maksām par skaidras naudas

516izsniegšanu ATM sasniegtā efektivitāte ir tāda, ka tā visiem

517karšu turētājiem nodrošināja brīvu pieeju visiem ATM, kā

518rezultātā karšu turētāji varēja izmantot lētāko skaidras naudas

519izņemšanas veidu, t.i., ATM, nevis dārgāko - bankas filiālē.

520Bankas norāda, ka pieeja visu banku ATM nodrošināja, ka bankām

521bija jāinvestē tikai daļā no visas Latvijas ATM un ka vienošanās

522par komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanu ATM bija

523mehānisms, kā bankām dalīties investīciju izmaksās.

524Konkurences padome norāda, ka banku

525arguments nav izvērtējams starpbanku komisijas maksu sniegtās

526efektivitātes kontekstā, jo brīvu pieeju visiem ATM nodrošināja

527maksājumu sistēmu noteikumi (HACR, kas uzlika par pienākumu visām

528ATM bankām pieņemt jebkuras izdevējbankas karti), nevis

529starpbanku komisijas maksa. Tāpat vienotu komisijas maksu par

530skaidras naudas izsniegšanu ATM nevar attaisnot vienīgi ar

531nepieciešamību atgūt investīcijas. Jebkurā gadījumā banku

532arguments par investīciju atgūšanu nav pieņemams vienotas

533komisijas maksas par skaidras naudas izsniegšanu ATM gadījumā, jo

534banku rīcība bija pretēja, jau no VISA un MC līgumu spēkā

535stāšanās ATM banku savstarpējos skaidras naudas izsniegšanas

536darījumus galvenokārt regulēja divpusēji līgumi ar zemākām

537starpbanku komisijām (skatīt2.pielikumu).

538Kā konstatēts lēmuma 9.2.2.punktā, divpusēju pārrunu rezultātā

539noteiktu komisijas maksu gadījumā un vienošanās neesamības

540gadījumā netiktu radīta banku kopēja sapratne par savstarpējām

541komisijas maksām, bankas koordinējošs efekts tirgū, pastāvētu

542konkurence ATM banku starpā, radot banku interesi piedāvāt visām

543bankām sava ATM tīkla pakalpojumus atbilstoši reālajām izmaksām

544un tādējādi ietekmējot komisijas maksas apmēru tirgū. Bankas

545varētu saņemt ATM pakalpojumu par tirgus cenu no ATM bankām un

546noteikt atbilstošu pakalpojuma maksu saviem klientiem.

547Izdevējbankas klienti, izvēloties vai neizvēloties izņemt skaidru

548naudu vai apskatīt konta bilanci citas bankas ATM, radītu

549konkurenci ATM banku starpā ATM pakalpojumu tirgū un saņemtu tās

550radītos ieguvumus. Līdz ar to

551Konkurences padome uzskata, ka bankas nav iesniegušas

552pierādījumus, kādā veidā vienošanās par komisijas maksām

553par skaidras naudas izsniegšanas ATM vai bankas filiālē

554pakalpojumiem un konta bilances apskates ATM pakalpojumu

555veicināja preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanos vai

556ekonomisko attīstību un deva labumu patērētājiem Konkurences

557likuma 11.panta otrās daļas izpratnē.

558Kā norādīts lēmuma 9.2.2.punktā, vienošanās īpaši radīja

559negatīvu ietekmi ATM pakalpojumu tirgus sākuma stadijā, kad

560pircējam īpaši svarīga bija skaidras naudas izņemšanas iespēja

561ATM vai bankas filiālē. Pieaugot ATM skaitam un divpusējo līgumu

562skaitam, vienošanās par komisijas maksu

563par skaidras naudas izsniegšanu ATM vai bankas filiālē

564ietekme mazinājās, bet līdz pat VISA un MC līgumu darbības

565izbeigšanai nav noslēgti divpusēji līgumi starp visām bankām, kā

566arī ATM banku ienākumi no VISA un MC līgumos noteiktajām

567komisijas maksām 2010.gadā joprojām veido ievērojamu daļu (*) no

568kopējiem skaidras naudas izsniegšanas ATM darījumu ieņēmumiem.

569Ievērojot konta bilances apskates ATM

570pakalpojuma popularitāti patērētāju vidū un to, ka ATM ir būtisks

571banku konkurēšanas līdzeklis un konta bilances apskates

572pakalpojums faktiski ir saistīts ar skaidras naudas izsniegšanas

573ATM pakalpojumu, vienošanās par maksu par konta bilances apskati

574ATM kavēja konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus

575daļā.Tādējādi vienošanās nebija

576objektīvi nepieciešama.

577Tā kā bankas nav iesniegušas

578pierādījumus, Konkurences padome nekonstatē, ka vienošanās par

579komisijas maksām par skaidras naudas izsniegšanas ATM vai

580bankas filiālē un konta bilances apskates ATM pakalpojumiem

581veicināja preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanos vai

582ekonomisko attīstību un ka vienošanās būtu devusi labumu

583patērētājiem. Bankas ir fiksējušas pakalpojumu cenas, tādējādi,

584tieši pretēji, ievērojot lēmuma 9.punktā konstatēto, patērētāji

585ir zaudējuši no cenu fiksēšanas. Līdz ar to vienošanās neattaisno

586konkurences ierobežojumu un nebija objektīvi nepieciešama.

1Konkurences likuma 11.panta

2pirmās daļas 1.punkta pārkāpums

3Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka

4ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas

5tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir

6konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas

7teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu

8cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas

9noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas

10uz cenām vai realizācijas noteikumiem.

11Banku vienošanās Konkurences padomes ieskatā ir vērtējama kā

12tāda, kuras mērķis ir vērsts uz konkurences kavēšanu,

13ierobežošanu vai deformēšanu, jo tā paredz vienošanos konkurentu

14starpā par vienotām pakalpojumu komisijas maksām (konkurenci

15ierobežojošais mērķis izriet no banku vienošanos satura).

16Kā nostiprināts Eiropas Savienības tiesas (bij. Eiropas

17Kopienas tiesa) judikaturā, konkurences tiesībās, vērtējot tā

18sauktos "mērķa ierobežojumus" [angļu val. - object

19restrictions, uzsvars liekams uz faktu, ka šādas vienošanās

20aptver nosacījumus, kas brīvas konkurences apstākļos, lēmumus

21pieņemot individuāli, iespējams, attīstītos citādāk. Citiem

22vārdiem sakot - mērķa ierobežojumi rada potenciālus vai faktiskus

23draudus mākslīgi izmainīt tirgus struktūru. Tā, piemēram, Eiropas

24Kopienas tiesa 06.10.2009. sprieduma apvienotajās lietās C‑501/06

25P, C‑513/06 P, C‑515/06 P un C‑519/06 P 63.punktā noteica:

26"Pirmkārt, no šīs tiesību normas nekādi neizriet, ka pret

27konkurenci vērsts mērķis ir tikai nolīgumiem, ar kuriem

28patērētājiem tiek atņemtas zināmas priekšrocības. Otrkārt, ir

29jāuzsver, ka Tiesa ir nospriedusi, ka Eiropas Kopienas

30dibināšanas līguma 81.pants, kā arī pārējie Līgumā iekļautie

31konkurences noteikumi ir paredzēti ne vien lai aizsargātu

32konkurentu vai patērētāju intereses, bet arī lai aizsargātu

33tirgus struktūru un līdz ar to konkurenci pašu par sevi. Tādējādi

34nolīguma pret konkurenci vērsta mērķa konstatēšanu nevar pakārtot

35tam, ka galapatērētājiem tiktu atņemtas efektīvas konkurences

36priekšrocības piedāvājuma vai cenu ziņā (skatīt pēc analoģijas

37iepriekš minēto spriedumu lietā T‑Mobile Netherlands u.c.,

3838. un 39. punkts)."

39Konkurences "mērķa

40ierobežojumi" ir tie,

41"kuri jau pašā būtībā ir spējīgi potenciāli ierobežot

42konkurenci". (..) Spriedumā

43ANSEAU-NAVEWAM53

44lietā Eiropas Kopienu tiesa konstatēja,

45ka apskatāmais līgums pēc mērķa bija konkurenci ierobežojošs,

46norādot, ka: "līguma mērķis, ņemot vērā tā noteikumus,

47juridisko un ekonomisko ietvaru, kādā tas tika noslēgts un pušu

48rīcību, ir vērsts uz jūtamu konkurences ierobežošanu kopējā

49tirgū. (..) Šī secinājuma pamatotību neietekmē fakts, ka visu

50līguma slēdzēju pušu nolūks nav bijis konkurences

51ierobežošana." Šo pašu viedokli tiesa atkārtoja lietā

52CRAM and Rhenzink54,

53kurā tiesa konstatēja: "Lai noskaidrotu vai līguma mērķis ir

54bijusi konkurences kavēšana, nav nepieciešams noskaidrot, kuras

55līguma slēdzējas puses iniciatīva ir bijusi jebkura konkrēta

56līguma punkta iekļaušanai līgumā, vai pierādīt, ka pusēm bijis

57šāds kopīgs mērķis līguma slēgšanas brīdī. Nozīme ir līguma

58mērķim kopumā, ekonomiskajā kontekstā, kādā līgumu paredzēts

59pildīt."55

60Konkurences padomes ieskatā lietā vērtētā vienošanās ir

61definējama kā aizliegta vienošanās starp konkurentiem par

62pakalpojumu cenu noteikšanu. Vienlaicīgi Konkurences padome

63uzskata par nepieciešamu sniegt šādas vienošanās kvalifikācijas

64skaidrojumu, ņemot vērā konkrētās vienošanās būtību, Latvijas un

65Eiropas Savienības konkurences tiesību normatīvo regulējumu,

66judikatūru un līdzšinējo Konkurences padomes praksi.

67Konkurences likuma 11.pants nesniedz skaidrojumu par aizliegto

68vienošanos veidiem un kvalifikācijām, norādot vien, kādas

69vienošanās no to satura viedokļa ir aizliegtas. Sīkāk aizliegto

70vienošanos veidi, atkarībā no tā, vai vienošanās puses ir

71konkurenti (horizontālās vienošanās), vai tirgus dalībnieki, kas

72darbojas dažādos saimnieciskās darbības līmeņos (vertikālās

73vienošanās), skaidroti Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti

74saskaņā ar Konkurences likuma regulējumu: MK 29.09.2008.

75noteikumi Nr.797. par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu

76Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās

77aizliegumam; MK 29.09.2008. noteikumi Nr.798. par atsevišķu

78horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma

7911.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam

80(turpmāk- MK noteikumi Nr.798) ; MK 29.09.2008. noteikumi Nr.796.

81Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

8211.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem

83(turpmāk ‑ MK noteikumi Nr.796). MK 29.09.2008. noteikumi Nr.797.

84netiks iztirzāti, jo lietā vērtētā vienošanās ir slēgta starp

85konkurentiem - tātad kvalificējama kā horizontālā vienošanās.

86MK noteikumu Nr.798. 2.1.apakšpunktā horizontālā sadarbības

87vienošanās skaidrota kā vienošanās starp esošiem vai potenciāliem

88konkurentiem par kopīgu darbību, lai efektivizētu saimniecisko

89darbību. Piemēri, kas ilustratīvi parāda ar šiem noteikumiem

90aptverto vienošanos būtību, izriet no noteikumu normām, tajos

91ietvertajiem piemēriem - vienošanās par kopīgu preces

92iepirkumu, pārdošanu vai izplatīšanu un kopīgu preces

93reklamēšanu, kuras nav pakļautas vienošanās aizliegumam,

94specializācijas vienošanās un vienošanās par kopīgas preces

95ražošanu, kuras nav pakļautas vienošanās aizliegumam u.c.

96Noteikumu formulējums iezīmē skaidru robežšķirtni starp atļautām

97sadarbības formām konkurentu starpā un tādām, kuru mērķis, gluži

98pretēji, ir tieši vērsts uz konkurences ierobežošanu. To

99apliecina, tajā skaitā, MK noteikumu Nr.798 2.9.apakšpunktā

100sniegtā horizontālā karteļa vienošanās definīcija kā

101pretnostatījums horizontālajām sadarbības vienošanām -

102vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt,

103ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā

104vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu

105jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas

106informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas

107noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu,

108tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai

109kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju,

110pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par

111piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs

112darbības (bezdarbības) noteikumiem. Konkrētajā lietā

113analizētā banku vienošanās ne pēc satura, ne jēgas neatbilst

114horizontālās sadarbības vienošanās būtībai un tiesiskajam

115ietvaram, un līdz ar to nav pamatoti to vērtēt atbilstoši MK

116noteikumu Nr.798 2.10.apakšpunktam kā aizliegtu horizontālu

117sadarbības vienošanos, bet kā aizliegta vienošanās starp

118konkurentiem par pakalpojumu cenu noteikšanu tā vērtējama

119analoģiski MK noteikumu Nr.798 2.9.apakšpunktam.

120Lai gan Konkurences likums un tam pakārtotie normatīvie akti

121veidoti pēc analoģijas ar attiecīgajām Eiropas Savienības

122konkurences tiesību normām, jāatzīst, ka Latvijas regulējums

123atsevišķos aspektos ir šaurāks, kas skaidri iezīmējas, nonākot

124pie pārkāpuma kvalifikācijas, kam ir būtiska nozīme jebkurā

125lietā, veicot naudas soda aprēķinu. Proti - MK noteikumu Nr. 796

12615.punktā noteikts strikts ietvars pārkāpuma kvalifikācijai -

127Pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata aizliegtas

128vertikālās vienošanās un aizliegtas horizontālās sadarbības

129vienošanās, kā arī dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

130mazumtirdzniecībā, par smagu pārkāpumu - dominējošā stāvokļa

131ļaunprātīgu izmantošanu un vertikālās vienošanās, kuru mērķis ir

132ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, par

133sevišķi smagu pārkāpumu - horizontālās karteļu vienošanās un

134vienošanās, kuras satur ierobežojumus preču importam vai

135eksportam. Kā redzams no minētās tiesību normas, tā, nosakot

136naudas sodu, faktiski neatstāj iespēju konkrētu pārkāpumu

137kvalificēt citādāk, kā tikai uzskaitītajā veidā, kam konkrētajā

138lietā ir būtiska nozīme. Eiropas Savienības konkurences tiesībās

139nav šāda strikta ietvara, kas dod iespēju kvalificēt pārkāpumu

140atbilstoši konkrētajam gadījumam, jo ne visas situācijas

141iespējams aptvert ar precīzu tiesību normu. Tas īpaši raksturīgi

142ir konkurences tiesībām, kur pat pārkāpumus nosakošajos pantos,

143tajā skaitā 11.panta pirmajā daļā, norādītās pārkāpuma izpausmes

144minētas neizsmeļošā veidā - kā piemēri.

145Aizliegtas vienošanās starp konkurentiem par cenu noteikšanu

146(cenu fiksēšana, minimālo cenu noteikšana), to skaitā karteļa

147vienošanās, pieder pie smagākajām aizliegto vienošanos formām.

148Eiropas Savienības konkurences tiesībās karteļa definīcija nav

149sniegta, tā ir attīstīta Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas

150praksē un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Karteļa jēdzienu

151parasti raksturo ne tikai konkurentu attiecīgas darbības, bet arī

152slepenība, kādā koordinācija tiek realizēta, konkurentiem

153apzinoties tiesiskās sekas, kādas var iestāties karteļa

154atklāšanas gadījumā. Eiropas Savienības tiesībās lietotais

155slepenā karteļa [secret cartel] jēdziens atrodams arī Eiropas

156Komisijas Paziņojumā par atbrīvojumu no soda naudas un soda

157naudas samazināšanu karteļu gadījumos, kur cita starpā noteikts:

158"Šajā paziņojumā ir noteikta shēma to uzņēmumu sadarbības

159atbalstīšanai Eiropas Komisijas izmeklēšanā, kuri piedalās vai ir

160piedalījušies slepenos karteļos, kas ietekmē Kopienu. Karteļi ir

161vienošanās un/vai saskaņotas darbības starp diviem vai vairākiem

162konkurentiem ar mērķi saskaņot savas pret konkurenci vērstās

163darbības tirgū un/vai ietekmēt attiecīgos konkurences rādītājus,

164īstenojot tādu praksi kā iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu

165tirdzniecības nosacījumu noteikšana, ražošanas vai pārdošanas

166kvotu piešķiršana, tirgu sadalīšana, tostarp manipulēšana ar cenu

167piedāvājumu, ierobežojumu noteikšana importam vai eksportam

168un/vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem

169konkurentiem. Šāda prakse ir viens no vissmagākajiem EK Līguma

17081. panta pārkāpumiem. (..)Pēc būtības slepenus karteļus bieži

171vien ir grūti atklāt un izmeklēt bez sadarbības ar uzņēmumiem vai

172privātpersonām, kas tajos iesaistītas. Tāpēc Komisija uzskata, ka

173Kopienas interesēs ir atalgot šāda veida nelegālā darbībā

174iesaistītos uzņēmumus, kuri labprāt izbeidz savu līdzdalību un

175sadarbojas Komisijas izmeklēšanā, neatkarīgi no pārējiem kartelī

176iesaistītajiem uzņēmumiem. Patērētāju un iedzīvotāju

177ieinteresētība slepeno karteļu atklāšanā un sodīšanā ir svarīgāka

178par ieinteresētību to uzņēmumu sodīšanā, kas Komisijai ļauj

179atklāt un aizliegt attiecīgo praksi."56

180Ņemot vērā izklāstīto argumentāciju un konkrētās lietas

181faktus, Konkurences padome uzskata par pamatotu banku vienošanos

182kvalificēt kā aizliegtu vienošanos starp konkurentiem par

183pakalpojumu cenu, ņemot vērā tās mērķi, ekonomisko un juridisko

184ietvaru, kas detalizēti skaidrots šajā lēmumā, kā arī ievērojot

185lēmumā sniegto banku vienošanos izvērtējumu atbilstoši

186Konkurences likuma 11.panta otrajā daļā sniegtajiem

187kumulatīvajiem kritērijiem (skatīt lēmuma 10. punktu.).

188Bankas Vēstulē Nr.215 (2.- 6.lpp.) norāda, ka Konkurences

189padome nepareizi atsaucas uz Eiropas Komisijas secinājumiem VISA

190un MasterCard lietās, jo Eiropas Komisija tajās vērtēja

191reģionālās nevis vietējās komisijas maksas, un tādējādi VISA un

192MasterCard lēmumos izdarītie secinājumi nav attiecināmi uz

193vietējās MIF izvērtējumu. Vēlāk Swedbank mainīja nostāju,

194atsaucoties uz Eiropas Komisijas vadlīnijām, norādot, ka

195vienošanās par MIF ir atzīstama par tādu, kura var potenciāli

196ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādēļ tā ir vērtējama

197saskaņā ar LESD 101.pantu atsevišķi vai kopā ar Konkurences

198likuma 11.pantu un MasterCard un VISA lēmumos izdarītie

199secinājumi ir piemērojami Konkurences padomes lietā. Atsaucoties

200uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 3.panta 2.punktu un 16.panta

2012.punktu, Swedbank norāda, ka valsts konkurences tiesību aktu

202piemērošana nedrīkst izraisīt tādu vienošanos aizliegšanu, kuras

203var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, bet kuras

204neierobežo konkurenci Līguma 81.panta 1.punkta nozīmē vai kuras

205atbilst Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumiem un, ja

206dalībvalstu konkurences iestādes atbilstoši Līguma 81. pantam vai

20782.pantam lemj par vienošanos, lēmumiem vai darbībām, uz kurām

208jau attiecas Eiropas Komisijas lēmums, tās nevar pieņemt lēmumus,

209kuri ir pretrunā ar Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu. Papildus

210Swedbank norāda, ka [..] konkurences iestādēm, pieņemot lēmumus

211lietās atbilstoši LESD 101.pantam, kā atskaites punkts kalpo

212Kopienas tiesu spriedumos un Eiropas Komisijas agrākajos lēmumos

213un noteikumos noteiktie standarti, atsaucoties uz Eiropas

214Komisijas paziņojuma "Par sadarbību konkurences iestāžu

215tīklā" 54.punkta b) apakšpunktu. Balstoties uz

216iepriekšminēto, Swedbank vēlas norādīt, ka, izvērtējot vienošanos

217starp tirgus dalībniekiem atbilstoši LESD 101.pantam un

218Konkurences likuma 11.pantam, Konkurences padome nedrīkst vērtēt

219vietējo MIF stingrāk, kā to darījusi Eiropas Komisija, vērtējot

220līdzīga rakstura vienošanās. Tādējādi Swedbank 10.12.2010.

221vēstulē Nr.316LG00-192A (3.lpp.) papildus citiem apsvērumiem

222norāda, ka banku vienošanās nav kvalificējama kā vienošanās pēc

223mērķa un ka konkrēta līmeņa MIF nepārkāpj LESD 101.pantu,

224atsaucoties uz to, ka:

1Rakstveida apņemšanās

2Atsaucoties uz Konkurences likuma 27.2 panta otro

3daļu, lietas dalībnieces ierosināja rakstveidā apņemties pildīt

4noteiktus tiesiskos pienākumus, ja Konkurences padome pieņemtu

5lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu. Lietas dalībnieki piedāvā

6atcelt vietējās MIF, nosakot vienu gadu ilgu pārejas periodu,

7kura laikā bankas piemērotu komisijas maksu apmērus atbilstoši

8PSE pētījumos aprēķinātajām izmaksām un šajā laikā pēc to izvēles

9divpusēji vienotos par komisijas maksu apmēriem. Nevienošanās

10gadījumā pēc viena gada pārejas perioda tiktu piemērotas

11attiecīgās VISA un MasterCard noteiktās komisijas maksu

12likmes.58

13Saskaņā ar Konkurences likuma 27.2 panta otro daļu

14lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus

15dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos

16pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai

17deformēšanu, un Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos

18un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu.

19Konkurences padomes ieskatā banku apņemšanās atcelt vietējās

20MIF, nosakot vienu gadu ilgu pārejas periodu, nevar novērst

21konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu tirgos, kuros

22jau radīta būtiska negatīva ietekme vairāku gadu garumā. Bankas

23ir izdarījušas īpaši smagu Konkurences likuma pārkāpumu -

24aizliegtu vienošanos starp konkurentiem par pakalpojumu cenu

25noteikšanu. Konkurences padome uzskata, ka lietā nepieciešams

26izdot administratīvo aktu par pārkāpuma konstatēšanu un piemērot

27naudas sodu par pārkāpuma izdarīšanu, lai atturētu šī lēmuma

28adresātus un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma

29pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi lietas izpētes izbeigšana ar

30rakstveida apņemšanos lietā nav uzskatāma par lietderīgu.

1Naudas soda aprēķins

213.1. Ņemot vērā lietā konstatētos faktus un

3pierādījumus to kopsakarā, Konkurences padome secina, ka

4Aizkraukles banka, Komercbanka Baltikums, Baltic International

5Bank, GE Money Bank, DnB NORD Banka, Swedbank, Latvijas Biznesa

6banka, Hipotēku banka", Latvijas Krājbanka, LTB Bank, SMP

7Bank, Norvik banka, Citadele banka, PrivatBank, Reģionālā

8investīciju banka, Rietumu Banka, Danske Bank, SEB banka, Trasta

9komercbanka, UniCredit Bank, VEF banka un Nordea darbības atbilst

10Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā

11aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm (lēmuma 11.punkts).

12Aizliegtās vienošanās pārkāpums noticis starp tirgus

13dalībniekiem, kas ir konkurenti.

1413.2. Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku

15darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem

16lēmumu par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas

17soda uzlikšanu (Konkurences likuma 12.panta pirmā daļa). Turpat

1812.panta trešā daļa paredz, ka Konkurences padome ir tiesīga

19uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to

20pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500

21latu katram.

2213.3. Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto

23pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Lai noteiktu naudas

24soda apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši MK

25noteikumiem Nr.796 kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma

2666.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas

27pamatprincipiem.

2813.4. MK noteikumu

29Nr.796 3.punkts paredz, ka naudas sodu aprēķina procentos no

30tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma

31pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Savukārt MK noteikumu

32Nr.796 6.punkts nosaka, ka par kredītiestāžu neto apgrozījumu

33atzīst šādu ienākumu posteņu summu:

341. ienākumi no procentiem;

352. ienākumi no vērtspapīriem;

363. saņemtā komisijas atlīdzība;

374. finanšu operācijās gūtā neto peļņa;

385. ienākumi no cita veida darbības.

39MK noteikumu Nr.796

407.punktā īpaši norādīts, ka

41kredītiestāžu neto apgrozījumā ieskaita ienākumus, kas ietverti

42kredītiestāžu gada pārskatos un konsolidētajos pārskatos.

43Ievērojot banku sniegto informāciju lietā un Administratīvās

44apgabaltiesas 28.06.2010. spriedumā SIA "Mobilux" lietā

45Nr.A43005309 noteikto, ka naudas soda aprēķinā gada pārskata

46datus var ņemt vērā tikai pēc tam, kad tie apstiprināti akcionāru

47sapulcē, lietas dalībnieku neto apgrozījums nosakāms saskaņā ar

48pēdējā finanšu gada pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas gada

49pārskata datiem, kuri apstiprināti akcionāru sapulcē. Saskaņā ar

50banku iesniegtajiem un banku interneta vietnēs pieejamiem gada

51pārskatiem attiecīgo ienākumu posteņu summa redzama

5218.tabulā.

5318.tabula. Lietas dalībnieku

54neto apgrozījums atbilstoši MK noteikumiem Nr.796

55Neto apgrozījums (LVL)

56Pārskata finanšu gads

57Aizkraukles banka

5864 547 000

592009

60Baltic International Bank

6110 718 573

622009

63Citadele banka*

64190 981 000

652009

66Danske Bank

6722 398 288

682009

69DnB NORD Banka

70107 350 000

712009

72GE Money Bank

7333 935 000

742009