Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu 8. pants

Tirgus raksturojums un

struktūra

8.1. 3.tabulā redzams Latvijā izdoto maksājumu karšu

skaits uz katra attiecīgā perioda beigām.

3.tabula. Latvijā izdoto

karšu skaits uz gada beigām

Kartes ar maksājumu

funkciju

2002

863 530

2003

1 125 920

2004

1 318 097

2005

1 704 959

2006

2 044 171

2007

2 369 454

2008

2 516 675

2009

2 476 524

2010

2 426 881

Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

(http://www.bank.lv)

Avots: Latvijas Banka

http://www.bank.lv un Centrālā statistikas pārvalde

http://www.csb.gov.lv

5.attēls. Ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju un karšu skaita dinamika Latvijā

Avots: Latvijas Banka http://www.bank.lv

6.attēls. Maksājumu skaita

POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm

dinamika

Avots: Latvijas Banka

http://www.bank.lv

7.attēls. Maksājumu skaita

POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz

vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem

dinamika

Informācija 5.attēlā parāda, ka izdoto karšu skaits Latvijā

salīdzinoši vienmērīgi pieauga laika periodā no 2000.gada līdz

2007.gadam, pieaugums samazinājās 2008.gadā un 2009.gadā jau

vērojams izsniegto karšu skaita samazinājums attiecībā pret

2008.gadu. Līdzīgu dinamiku parāda arī maksājumu skaita POS

terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm izmaiņas

un maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām

maksājumu kartēm uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma

grupā no 15 līdz 64 gadiem izmaiņas (7.attēls). Debetkaršu skaits

visdinamiskāk pieauga līdz 2005.gadam, ko var skaidrot gan ar

banku iniciatīvām, piesaistot karšu turētājus, gan ar valsts

aktivitātēm, piemēram, valsts cīņa ar "aplokšņu algām",

budžeta iestāžu pāreju uz darba algu izmaksu ar pārskaitījumu

bankas kontā17,

gan arī ar ekonomisko izaugsmi Latvijā. Pēc 2005.gada vērojams

mērens debetkaršu skaita pieaugums. Tā kā kopējā karšu skaita

pieauguma dinamika pēc 2005.gada ir līdzīga kā iepriekšējos

gados, secināms, ka kopējais karšu skaita pieaugums pēc 2005.gada

noticis pārsvarā kredītkaršu skaita pieauguma rezultātā, kas

skaidrojams ar izsniegto karšu kredītu apjoma pieaugumu

(4.tabula), ko, savukārt, ietekmēja Latvijas straujā ekonomiskā

izaugsme. Tomēr jau 2008.gadā samazinājās gan karšu skaits, gan

izsniegto karšu kredītu apjoms, kas izskaidrojams ar vispārējo

ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Latvijā 2008.gadā un karšu

turētāju atteikšanos no karšu kredītiem, ekonomiskās lejupslīdes

ietekmē samazinoties naudas līdzekļiem. Secīgi, no 2008.gada

apstājās arī maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā

izdotajām maksājumu kartēm pieaugums un maksājumu skaita POS

terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz vienu

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem

pieaugums (6., 7.attēls).

4.tabula. Izsniegto karšu

kredītu apjoms (milj.LVL)

Karšu kredīti

30.09.2007.

245,08

31.12.2007.

240,33

31.03.2008.

259,17

30.06.2008.

277,47

30.09.2008.

299,43

31.12.2008.

301,94

31.03.2009.

301,62

30.06.2009.

301,61

31.07.2009.

297,56

Datu avots: Banku sniegtā informācija lietā

Izvērtējot iepriekšminēto kopsakarā, Konkurences padome

konstatē, ka karšu izplatība sasniedza ievērojamu piesātinātību

2005.gadā, jo izsniegto karšu skaits uz gada beigām bija

pārsniedzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu un sasniedzis

arī kopējo iedzīvotāju skaitu vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem

(skatīt 5.attēlu). Pēc 2005.gada arī vērojama debetkaršu skaita

pieauguma mazināšanās. Tomēr, neskatoties uz to, bankas

nepārskatīja MIF apmēru un piemērošanas lietderību, izvērtējot

tās atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai.

Līdzīgu dinamiku demonstrē POS terminālu skaita izmaiņas. POS

terminālu skaits vienmērīgi pieauga līdz 2005.gadam, pieaugumam

turpinoties līdz 2008.gadam. Pēc 2008.gada POS terminālu skaita

pieaugums faktiski apstājās - POS terminālu skaita pieaugumu pēc

2006.gada Konkurences padome skaidro ar Latvijas straujo

ekonomisko izaugsmi (5.tabula un 8.attēls) un POS terminālu

skaita pieauguma apstāšanos ar ekonomisko lejupslīdi,

samazinoties saimnieciskai aktivitātei.

5.tabula. Latvijā izvietoto

POS terminālu skaits katra gada beigās

POS terminālu skaits

2002

8 326

2003

10 268

2004

11 829

2005

13 784

2006

16 211

2007

20 555

2008

23 282

2009

23 836

2010

23 857

Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

(http://www.bank.lv)

Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

http://www.bank.lv

8.attēls. POS terminālu

skaita izmaiņu Latvijā dinamika

Lai arī POS terminālu skaits pieauga no 8326 POS termināliem

2002.gada beigās līdz 21849 termināliem 2008.gada 1.pusgada

beigās18,

kartes kā maksāšanas līdzekli pieņemošo tirgotāju skaits nebija

ievērojams - 2007.gada beigās 7722 un 2008.gada 1.pusgada beigās

- 9504 tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas ir ievērojami

mazāk nekā potenciālais karšu maksājumus izmantojošo tirgotāju

skaits - 2007.gadā 22413 un 2008.gadā 2378419,

kas norāda, ka no patērētāju labuma, karšu maksājumu izplatības

un ekonomiskās attīstības viedokļa bija nepieciešams veicināt

karšu maksājumu pieņemšanu.

6.tabulā un 9.attēlā redzams Latvijā izvietoto ATM skaits uz

katra attiecīgā perioda beigām un ATM skaita pieauguma

dinamika.

6.tabula. Latvijā izvietoto

ATM skaits uz gada beigām

ATM skaits

2002

842

2003

868

2004

875

2005

877

2006

952

2007

1 147

2008

1 274

2009

1 320

2010

1 361

Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

(http://www.bank.lv)

Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika

(http://www.bank.lv)

9.attēls. Latvijā izvietoto

ATM skaita dinamika

8.2. Informācija 7.tabulā parāda banku tirgus daļas pēc

izdotā maksājumu karšu skaita Latvijā uz perioda beigām, un

8.tabulā redzamas banku tirgus daļas pēc maksājumu skaita ar

bankas izdotajām kartēm POS terminālos Latvijā, kas ir

atbilstošāks rādītājs nekā karšu skaits (karšu skaits var būt

mainīgs gada laikā).

7.tabula. Izdevējbanku

tirgus daļas pēc izdoto karšu skaita uz katra gada beigām

Izdevējbanka

2005

2006

2007

2008

Skaits

Aizkraukles banka

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Baltic International Bank

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Citadele banka

(*)

(*) (<20)

(*)

(*)(<20)

(*)

(*)(<20)

(*)

(*)(<20)

Danske Bank

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

DnB Nord Banka

(*)

(*) (<10)

(*)

(*)(<10)

(*)

(*)(<10)

(*)

(*)(<10)

GE Money Bank

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

Hipotēku banka

(*)

(*) (<1)

(*)

(*)(<10)

(*)

(*)(<10)

(*)

(*)(<10)

Komercbanka Baltikums

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Latvijas Biznesa banka

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Latvijas Krājbanka

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

LTB Bank

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Nordea

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

Norvik banka

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

PrivatBank

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Reģionālā investīciju banka

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Rietumu Banka

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

SEB banka

(*)

(*) (<30)

(*)

(*) (<30)

(*)

(*) (<30)

(*)

(*) (<30)

SMP Bank

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Swedbank

(*)

(*) (<40)

(*)

(*) (<40)

(*)

(*) (<40)

(*)

(*) (<40)

Trasta komercbanka

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

UniCredit Bank

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

(*)

(*) (<1)

Kopā

1692679

100

2068231

100

2361464

100

2500453

100

Avots: Banku sniegtā informācija lietā

8.tabula. Izdevējbanku

tirgus daļas (%) pēc maksājumu skaita ar to izdotajām kartēm POS

terminālos Latvijā

Izdevējbanka

2005

2006

2007

2008. 1.pusg.

Aizkraukles banka

(*) (<1)

Baltic International Bank

(*) (<1)

Komercbanka Baltikums

(*) (<1)

Citadele banka

(*) (<20)

Danske Bank

(*) (<1)

DnB Nord banka

(*) (<10)

GE Money Bank

(*) (<10)

Hipotēku banka

(*) (<1)

(*) (<10)

Latvijas Biznesa Banka

(*) (<1)

Latvijas Krājbanka

(*) (<10)

LTB Bank

(*) (<1)

Nordea

(*) (<10)

Norvik Banka

(*) (<10)

PrivatBank

(*) (<1)

Reģionālā Investīciju banka

(*) (<1)

Rietumu banka

(*) (<10)

(*) (<1)

SEB banka

(*) (<30)

SMP banka

(*) (<1)

Swedbank

(*) (>40)

(*) (>50)

Trasta Komercbanka

(*) (<1)

UniCredit Bank

(*) (<1)

VEF banka

(*) (<1)

Kopā

100

Piezīme: Konkurences padomes aprēķini saskaņā ar banku sniegto

informāciju lietā

Izdošanas tirgū darbojas visas Latvijā licencētās bankas vai

banku filiāles, izņemot VEF banka, kura pārtrauca karšu izdošanu

2006.gadā. Trīs bankām (Swedbank, Citadele banka, SEB banka) kopā

ir ievērojama tirgus daļa (8.tabula). Tirgus daļu izmaiņas laika

periodā no 2005. - 2008.gadam norāda uz nelielām tirgus daļu

izmaiņām un apliecina banku tirgus daļu stabilitāti, kas norāda

uz nelielu konkurences intensitāti izdošanas tirgū. Izdošanas

tirgū darbojas trīs lieli tirgus dalībnieki un liels skaits mazu

tirgus dalībnieku. Līdzīgi secinājumi izdarīti arī banku pasūtītā

pētījumā par Latvijas banku izmaksām, nodrošinot karšu maksājumus

POS terminālos20

(turpmāk - POS pētījums), kurā par lielām uzskatītas 5 un par

mazām 16 izdevējbankas. Minēto apliecina arī salīdzinoši augstā

un pieaugošā koncentrācija tirgū. Atbilstoši 8.tabulā norādītajām

banku tirgus daļām HHI21

izdošanas tirgū 2005.gadā bija 3115, 2006.gadā - 3083, 2007.gadā

- 3170 un 2008.gadā - 3297.

8.3. Pieņemšanas tirgū darbojas 9 no 22 bankām.

Pieņēmējbanku tirgus daļas pēc maksājumu skaita bankas POS

terminālos ar Latvijā izdotajām kartēm redzamas 9.tabulā.

9.tabula. Pieņēmējbanku

tirgus daļas (%) pēc maksājumu skaita pieņēmējbankas POS

terminālos ar Latvijas izdevējbanku izdotajām kartēm

Pieņēmējbanka

2005

2006

2007

2008. 1.pusg.

Citadele banka

(*)

(<10)

(*)

(<20)

(*)

(<20)

(*)

(<20)

DnB Nord banka

(*)

(<20)

(*)

(<10)

(*)

(<10)

(*)

(<10)

GE Money Bank

(*)

(<1)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

Hipotēku banka

(*)

(<1)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

Latvijas Krājbanka

(*)

(<10)

(*)

(<10)

(*)

(<10)

(*)

(<10)

Nordea

(*)

(<1)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

Rietumu banka

(*)

(<10)

(*)

(<10)

(*)

(<10)

(*)

(<10)

SEB banka

(*)

(<30)

(*)

(<30)

(*)

(<30)

(*)

(<30)

Swedbank

(*)

(>40)

(*)

(>50)

(*)

(>40)

(*)

(>40)

Kopā

100

Piezīme: Konkurences padomes aprēķini saskaņā ar banku sniegto

informāciju lietā

Pieņemšanas tirgū darbojas bankas, kuras ir izsniegušas

lielāko skaitu maksājumu karšu Latvijā, tādējādi lielākās bankas

pieņemšanas tirgū ir lielākās arī izdošanas tirgū. Trīs bankām

(Swedbank, Citadele banka, SEB banka) kopā ir ievērojama tirgus

daļa. Atbilstoši 9.tabulā norādītajām banku tirgus daļām HHI

pieņemšanas tirgū 2005.gadā bija 3028, 2006.gadā - 3401,

2007.gadā - 3321 un 2008.gadā - 3277, kas norāda uz salīdzinoši

augstu tirgus koncentrāciju.

8.4. ATM pakalpojumus saviem klientiem, citām bankām un

to klientiem sniedz 11 bankas. Kā apliecina ATM skaits un izdoto

karšu skaits, lielākās ATM pakalpojumu sniedzējas tāpat kā

izdošanas un pieņemšanas tirgos ir Swedbank, SEB banka, Latvijas

Krājbanka, Citadele banka un DnB Nord banka (skatīt

10.tabulu).

10.tabula. ATM skaits uz

2008.gada 31.decembri

ATM skaits

Swedbank

(*)

(<30)

SEB banka

(*)

(<20)

Latvijas Krājbanka

(*)

(<20)

Citadele banka

(*)

(<20)

DnB NORD Banka

(*)

(<10)

GE Money Bank

(*)

(<10)

Danske Bank*

(*)

(<10)

Nordea*

Hipotēku banka

(*)

(<10)

PrivatBank

(*)

(<10)

Rietumu Banka

(*)

(<10)

Kopā

1207

100

Avots: banku sniegtā informācija lietā

* Danske Bank un Nordea ir kopīgs ATM tīkls