9. pants

1Vienošanās par daudzpusējām

2starpbanku komisijas maksām Konkurences likuma 11.panta

3izpratnē

4Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka

5ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

6dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

7kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, kas

8izpaužas kā tiešu vai netiešu cenu, tarifu vai to veidošanas

9noteikumu noteikšana jebkādā veidā.

10VISA un MC līgumu 5.punkts

11Vietējo darījumu starpbanku komisijas un komisiju

12kvalifikāciju prasības nosaka komisijas apmēru gan kā

13procentus no darījuma summas, gan kā fiksētu summu (skatīt

141.pielikumu), kā arī nosaka maksāšanas un iekasēšanas pienākumu.

15VISA un EC/MC līguma 5.4.punkts un Maestro līguma 5.3.punkts

16nosaka, ka izdevējbanka22

17maksā starpbanku komisiju Pieņēmējbankai23

18par ATM naudas izsniegšanu Vietējiem darījumiem un naudas

19izsniegšanu bankas filiālē [..], savukārt Pieņemējbanka

20maksā starpbanku komisiju Izdevējbankai par pirkuma Vietējiem

21darījumiem [..]. VISA un EC/MC līguma 5.5.punkts un Maestro

22līguma 5.4.punkts paredz, ka izdevējbanka maksā starpbanku

23komisiju Pieņēmējbankai par ATM bilances pieprasījumu Vietējiem

24darījumiem [..].

25VISA un MC līgumu 9.2.punkts paredz, ka atsevišķas bankas

26var savstarpēji vienoties par starpbanku komisijām, kas ir

27atšķirīgas no šī līguma 5.nodaļā minētajām. Šajā gadījumā šīs

28bankas slēdz atsevišķu savstarpēju līgumu, turpinot arī turpmāk

29ievērot šī līguma noteikumus, izņemot atbilstošās savstarpējā

30līgumā noteiktās starpbanku komisijas [..].

319.1. Starpbanku komisijas maksa

32(MIF)

339.1.1. Kad pircējs (kartes turētājs) norēķinās ar karti

34pie tirgotāja, izdevējbanka debetē pircēja kontu par preces cenu.

35Izdevējbanka MIF iekasē no pieņēmējbankas, savukārt pieņemējbanka

36to iekļauj tirgotāja komisijas maksā kā izdevumus, tādējādi MIF

37veido daļu no MSC, kas ir cena, ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai

38par karšu maksājumu pieņemšanas pakalpojumu (skatīt 10.attēlu).

39Tādējādi Pieņēmējbanka no izdevējbankas saņem preces cenu,

40atņemot MIF. Savukārt tirgotājs no pieņēmējbankas saņem

41preces cenu, atņemot karšu maksājuma pieņemšanas pakalpojuma

42maksu - MSC. Tādējādi nauda par preci plūst no

43izdevējbankas uz pieņēmējbanku un tālāk pie tirgotāja, bet

44komisijas maksu plūsma notiek pretējā virzienā.

45(p - preces cena, MIF - daudzpusēji noteikta starpbanku

46komisijas maksa, MSC - tirgotāja komisijas maksa, f - konta

47apkalpošana, kartes gada maksa u.c.)

4810.attēls. Komisijas maksas

49četru pušu karšu norēķinu sistēmā

50Izvērtējot MIF un MSC izmaiņas laika periodā no 2004. līdz

512009.gadam, Konkurences padome secina, ka MIF veidoja būtisku MSC

52daļu (11., 12.tabula).

5311.tabula. MIF daļa MSC

54debetkartēm (%)

552004.

562.pusg.

572005

582006

592007

602008

612009

62Vidējā MSC (%)

63(*)

64(*)

65(*)

66(*)

67(*)

68(*)

69Vidējā MIF (%)

70(*)

71(*)

72(*)

73(*)

74(*)

75(*)

76MIF/MSC (%)

7737

7842

7953

8057

8166

8275

83Avots: banku sniegtā informācija lietā (LKA 28.12.2010.

84vēstule Nr.4.3.-323/328)

8512.tabula. MIF daļa MSC

86kredītkartēm (%)

872004. 2.pusg.

882005

892006

902007

912008

922009

93Vidējā MSC (%)

94(*)

95(*)

96(*)

97(*)

98(*)

99(*)

100Vidējā MIF (%)

101(*)

102(*)

103(*)

104(*)

105(*)

106(*)

107MIF/MSC (%)

10850

10958

11075

11183

11292

113100

114Avots: banku sniegtā informācija lietā (LKA 28.12.2010.

115vēstule Nr.4.3.-323/328)

116Informācija 11.tabulā un 12.tabulā parāda, ka, samazinoties

117vidējai MSC, bet MIF paliekot nemainīgai, no 2004.gada līdz

1182009.gadam būtiski pieauga MIF daļa MSC, 2009.gadā sasniedzot 75%

119debetkartēm un 100% kredītkartēm, tādējādi fiksējot būtisku MSC

120daļu, t.i., pieņēmējbankas cenu par karšu pieņemšanas pakalpojumu

121tirgotājam.

122Konkurences padome izvērtēja, vai MIF faktiski ietekmēja banku

123rīcību, nosakot MSC. Saskaņā ar banku sniegto informāciju

12413.tabulā norādītas pieņēmējbanku noteiktās zemākās, vidējās un

125augstākās MSC uz informācijas sniegšanas brīdi lietā.

12613.tabula. Banku noteiktās

127MSC (%) karšu maksājumos ar citu banku kartēm

128(*)

129Informācija 13.tabulā apliecina, ka zemākās MSC galvenokārt

130nav noteiktas zemākas par MIF debetkartēm 0,50 - 0,65% un

131kredītkartēm 0,80 - 0,95%. Jāatzīmē, ka Swedbank noteiktā zemākā

132MSC likme kredītkartēm (*) % attiecas tikai uz (*), nākamā zemākā

133likme ir (*) %, bet Nordea bankas noteiktā MSC likme debetkartēm

134un kredītkartēm (*) % attiecas tikai uz (*), nākamā zemākā MSC

135likme debetkartēm ir (*) %, bet kredītkartēm (*) %, tādēļ

136iepriekšminēto likmju noteikšana nav uzskatāma par vispārēju

137praksi, ko apliecina vidējās svērtās MSC (skatīt 11., 12.tabulu).

138Minēto apliecina arī POS pētījumā aprēķinātā vidējā MSC

139debetkartēm (0,86%) un kredītkartēm (1,12%). Papildus zemākas MSC

140noteikšana par MIF kredītkartēm skaidrojama ar to, ka bankas no

141kredītkartēm gūst citus ienākumus, piemēram, ienākumus no karšu

142kredītiem, tādēļ tās var noteikt MSC zem MIF. Līdzīgi bankas

143konkrētām kredītkartēm nenosaka gada maksu atkarībā no katras

144bankas stratēģijas.

1459.1.2. HACR un NDR rezultātā pieņēmējbankas ar

146tirgotājiem slēgtajos līgumos par karšu maksājumu pieņemšanu

147iekļāva pienākumu tirgotājiem pieņemt karšu maksājumus ar visām

148derīgajām maksājumu kartēm, kā arī iekļāva noteikumu, kurš liedza

149tirgotājam kartes maksājuma gadījumā piemērot augstāku preces vai

150pakalpojuma cenu nekā noteiktā cena, pircējam norēķinoties ar

151skaidru naudu, vai prasīt papildu maksu par karšu maksājumu.

152Rezultātā tirgotājam bija jāpieņem jebkuras izdevējbankas kartes,

153neatkarīgi no tām noteiktā MIF lieluma, tādējādi ierobežojot

154tirgotāju iespēju ietekmēt MIF. MIF faktiski bija slēpts

155maksājums, ko apliecina tirgotāju sniegtā informācija par

156vispārēju neizpratni vai daļēju izpratni par MIF un tā

157piemērošanu24.

158Tāpat arī pircējs nevarēja iegūt informāciju par to, cik faktiski

159izmaksā maksājums ar konkrēto karti, jo norēķins tam izmaksāja

160vienādi neatkarīgi no kartes veida vai cita maksājumu līdzekļa

161(skaidras naudas). Secīgi, pircēja vara, izvēloties vai

162neizvēloties maksājumu kartes kā maksāšanas līdzekli atkarībā no

163cenas, bija ierobežota. Līdz ar to MIF kopsakarā ar HACR un NDR

164ierobežoja tirgotājiem un karšu turētājiem iespēju veicināt

165lētāku karšu izplatību, piemēram, atsakoties no kartēm ar

166augstāku MIF. Tādējādi, nosakot fiksētu MIF un pakalpojuma

167sniegšanas noteikumus, bankas kolektīvi realizēja tirgus varu

168pret tirgotājiem un pircējiem, ierobežoja un kavēja cenas

169veidošanos atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam tirgū.

1709.1.3. Saskaņā ar lietā iegūto informāciju laika

171periodā no 2005.gada līdz 2008.gada 1.pusgadam MIF ir tieši

172ietekmējusi 65 - 70% no visiem vietējiem karšu maksājumiem

173(skatīt 11.attēlu), kā arī ietekmējusi MSC lielumu iekšējiem

174karšu maksājumiem.

175Avots: banku sniegtā informācija lietā un Latvijas Bankas

176maksājumu statistika (http://www.bank.lv)

17711.attēls. Iekšējo un ārējo karšu maksājumu skaita attiecība

178(%)

179Pieņēmējbankām bija interese

180paaugstināt MSC iekšējiem darījumiem (bankas galvenokārt noteica

181MSC tikpat augstu kā "ārējiem" karšu

182maksājumiem)25.

183Pieņēmējbankas nebija ieinteresētas noteikt MSC zemāku par MIF,

184jo pretējā gadījumā tā saņemtu mazāk ienākumu nekā, ja darbotos

185tikai izdošanas tirgū. Līdz ar to MIF ietekmēja visus vietējos

186karšu maksājumus.

1879.1.4. Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences

188padome konstatē, ka vienošanās par MIF ir kvalificējama kā

189vienošanās par cenu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

1901.punkta izpratnē, kuras mērķis un sekas bija kavēt, ierobežot un

191deformēt konkurenci, jo:

192(1) MIF faktiski noteica minimālo MSC jeb pieņēmējbankas cenu

193par karšu pieņemšanas pakalpojumu tirgotājam, ierobežojot

194pieņēmējbankas iespējas noteikt zemākas MSC par MIF, t.i., brīvas

195konkurences apstākļiem atbilstošu pakalpojuma cenu;

196(2) Tā kā MIF noteica MSC minimālo apmēru, pieņēmējbankas

197(konkurenti) apzinājās, ka citu

198pieņēmējbanku tirgotāji maksā ļoti līdzīgas MSC, tādēļ

199samazinājās risks pazaudēt klientu (tirgotāju) MSC

200nesamazināšanas gadījumā. Līdz ar to tirgū tika nodrošināts

201stabils pamats konkurentu (pieņēmējbanku) savstarpējai sapratnei

202par zemāko MSC līmeni, ierobežojot un kavējot pieņēmējbanku

203konkurenci;

204(3) MIF varēja samazināt motivāciju bankām darboties

205pieņemšanas tirgū, īpaši ievērojot izdošanas un pieņemšanas

206tirgus struktūru, jo no visām pieņēmējbankām vienīgi Swedbank

2072009.gadā bija pozitīva samaksātā un saņemtā MIF starpība;

208(4) MIF apmēru nevarēja ietekmēt ne tirgotāji, ne karšu

209turētāji;

210(5) MIF ietekmēja visus karšu maksājumus gan ārējos (tieši),

211gan iekšējos (netieši);

212(6) MIF bija izdevējbanku ienākums, ko tās ieguva neatkarīgi

213no to izmaksu lieluma. Tā kā pieņēmējbankas ir arī izdevējbankas

214vēsturisku apstākļu dēļ,26

215izdevējbankas bija ieinteresētas vienoties par augstu MIF, jo

216neatkarīgi no tā, ka MIF jāmaksā jebkurai pieņēmējbankai, karšu

217maksājumu darījumos, kuros tās ir izdevējbankas, tās arī saņēma

218MIF no citām pieņēmējbankām. Tādējādi secināms, ka bankām bija

219motivācija gūt finansiālu labumu no MIF.

2209.1.5. Bankas nav iesniegušas pierādījumus, kuri

221pamato vienošanās rezultātā noteikto komisijas maksu lielumu

222pirms vienošanās 2002.gadā. Lai arī iesniegtā informācija ir

223pretrunīga, no tās secināms, ka bankas noteica MIF, vadoties no

224VISA un MasterCard MIF. Swedbank norāda, ka VISA un MC līgumos

225ietvertās MIF izvērtētas pēc komercbanku un FDL metodoloģijas

226pirms VISA un MC līgumu noslēgšanas (12.09.2008. vēstule

227Nr.316LG00-158A). Rietumu banka norāda, ka MIF tiek aprēķinātas,

228balstoties uz darījumu apstrādes, riska vadības un netiešām

229(pamatlīdzekļu iegāde un uzturēšana u.c.) izmaksām (13.11.2008.

230vēstule Nr.42-13-36/8270). Latvijas tirdzniecības banka atzīst,

231ka bankai nav izstrādāta metodika MIF noteikšanai (17.11.2008.

232vēstule Nr.04.5-E-21.K/1637). Hipotēku un Zemes banka norāda, ka

233MIF veidošanās metodikas pamatā ir VISA un MC līgumi (13.11.2008.

234vēstule Nr.2.10.17/8284). Norvik banka norāda, ka uz doto brīdi

235MIF ir atrunātas VISA un MC līgumos, kas noslēgti 2002.gadā,

236tādējādi dati par metodiku vairs nav pieejami (20.11.2008.

237vēstule Nr.24.2-6/20717). Latvijas Krājbanka norāda, ka

238"Vēsturiski Latvijā MIF tika ieviestas, pārņemot

239starptautisko maksājumu karšu organizāciju praksi. Neapgalvojot,

240ka šīs maksas ir noteiktas nesamērīgi augstas, tomēr apzinoties,

241ka šo maksu noteikšanai un pārskatīšanai trūkst metodoloģiska

242pamatojuma, Krājbanka kopā ar citām Latvijas bankām ir

243piesaistījusi neatkarīgu ekspertu Payment Systems Europe Limited

244(PSE), kurš veiks jautājuma izpēti (..)".

245Kā jau norādīts iepriekš, MIF bija izdevējbanku ienākums, ko

246tās ieguva neatkarīgi no to izmaksu lieluma. Tā kā pieņēmējbankas

247ir arī izdevējbankas vēsturisku apstākļu dēļ,27

248izdevējbankas bija ieinteresētas vienoties par augstu MIF, jo

249neatkarīgi no tā, ka MIF jāmaksā jebkurai pieņēmējbankai, karšu

250maksājumu darījumos, kuros tās ir izdevējbankas, tās saņēma arī

251MIF no citām pieņēmējbankām. Tādējādi secināms, ka bankām bija

252motivācija gūt finansiālu labumu no MIF. Papildus iepriekš banku

253sniegtajai informācijai minēto apliecina tas, ka bankas MIF

254noteica, vadoties no VISA un MasterCard noteiktajām likmēm

255(uzskatot tās par zemāko līmeni), nevērtējot katras bankas

256individuālās izmaksas, jo ienākumu gūšanas intereses vadītas

257bankas nebija ieinteresētas vienoties par zemākām likmēm nekā

258bija noteikušas VISA un/vai MasterCard, kuru noteiktās likmes

259būtu piemērojamas vietējo MIF neesamības gadījumā.28

260Gan vietējā MIF, gan VISA MIF kredītkartēm ir atkarīga t.sk.

261no kartes un POS termināla tehnoloģijas. Vidējā MIF kredītkartēm

262laika periodā no 2004.gada līdz 2009.gadam bija robežās no 0,91

263līdz 0,93%, kura bija piemērojama karšu maksājumiem, kuros

264izmantota EMV standartam29

265atbilstoša karte un POS termināls, tādēļ salīdzināšanai

266izmantojama atbilstošam karšu darījumam noteikta VISA MIF, kas

267laika periodā no 2004.gada līdz 2009.gadam bija robežās (*) %.

268Tādējādi secināms, ka VISA MIF bija ievērojami zemāka kā

269vienošanās rezultātā noteiktā MIF. Atbilstošam karšu maksājumam

270MasterCard MIF laika periodā no 2004.gada līdz 2009.gadam bija

2710,80% un augstāk, tādēļ MasterCard MIF atkarībā no konkrēta karšu

272maksājuma ar attiecīgas tehnoloģijas karti attiecīgas

273tehnoloģijas POS terminālā varēja būt gan zemāka, gan augstāka

274nekā vienošanās rezultātā noteiktā MIF no 0,91 līdz 0,93 %.

275Tāpat arī vidējā MIF Maestro debetkartēm (no 2004.gada līdz

2762009.gadam bija no 0,581 - 0,592%) bija piemērojama karšu

277maksājumiem, kuros izmantota EMV standartam atbilstoša karte un

278POS termināls. Šajā laikā atbilstošam karšu maksājumam MasterCard

279MIF debetkartēm bija 0,50 - 0,55% (ja daļa maksājumu kvalificējās

280darījumam, kuros kartes turētāja identifikācijas metode bija ar

281parakstu, tad MIF likme bija 0,80 %), tādēļ atkarībā no karšu

282turētāja identifikācijas metodes, veicot maksājumu, MasterCard

283MIF debetkartēm varēja būt gan zemāka, gan augstāka nekā

284vienošanās rezultātā piemērotā MIF (no 0,581 - 0,592%). VISA MIF

285debetkartēm no 2002.gada līdz bija 2010.gadam bija noteikta

286absolūtā vērtībā par katru karšu maksājumu, tādējādi,

287salīdzināšanai pārrēķinot tās saskaņā ar VISA debetkaršu

288maksājumu skaitu Latvijā, procentuāli tās attiecīgajā laika

289periodā būtu augstākas nekā vienošanās rezultātā noteiktās MIF

290(LKA 02.07.2010. vēstule Nr.4.3.-95/215). Tomēr no 2010.gada

291vienošanās rezultātā noteiktās MIF VISA debetkartēm bija

292augstākas kā VISA MIF debetkartēm30.

293Kā arī no 16.08.2008. vienošanās rezultātā noteiktās MIF

294MasterCard debetkartēm bija augstākas kā MasterCard MIF

295debetkartēm, jo no 16.08.2008. MasterCard atcēla pārrobežu

296darījumiem piemērojamās MIF un vēlāk tās noteica 0,3% apmērā

297kredītkartēm un 0,2% apmērā debetkartēm.31

298Papildus iepriekš norādītajiem pierādījumiem, pēc VISA un MC

299līgumos noteikto MIF atcelšanas, banku divpusējos līgumos

300noteiktais MIF līmenis VISA debetkartēm (skatīt 14.tabulu) ir

301augstāks nekā VISA noteiktā MIF debetkartēm.32

30214.tabula. Starpbanku

303komisijas maksas divpusējos līgumos par maksājumiem POS

304terminālos un internetā

305(*)

306Izvērtējot iepriekšminēto kopsakarā, Konkurences padome

307secina, ka bankām nebija jebkādas pamatotas metodikas MIF

308noteikšanai un MIF tika noteiktas, vadoties no VISA un MasterCard

309noteiktajām likmēm (uzskatot tās par zemāko līmeni), jo ienākumu

310gūšanas intereses vadītas bankas nebija ieinteresētas vienoties

311par zemākām likmēm kā bija noteikušas VISA un/vai MasterCard,

312kuru noteiktās likmes būtu piemērojamas vietējo neesamības

313gadījumā.33

3149.1.6. Banku

315daudzpusēja vienošanās par funkcionāliem jautājumiem

316(piemēram, karšu darījumu autorizācija, darījumu un reklamāciju

317apstrāde, klīrings un starpbanku norēķini, pievienošanās līgumam

318procedūra u.c.) būtu nepieciešama, lai

319tehnoloģiski un droši, piemērojot vienotus standartus un

320procedūras, varētu nodrošināt karšu maksājumus četru pušu

321maksājumu vietējā sistēmā, tomēr MIF nebija objektīvi

322nepieciešama karšu maksājumu vietējās sistēmas funkcionēšanai kā

323tādai. Izdevējbanka varēja noteikt maksu karšu turētājiem

324par tās sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt pieņēmējbanka varēja

325noteikt maksu tirgotājiem par saviem pakalpojumiem, un rezultātā

326gan izdevējbanku, gan pieņēmējbanku noteiktās cenas būtu

327pakļautas konkurences spiedienam, vai arī nepieciešamības

328gadījumā pastāvēja iespēja vienoties divpusēji, kas ir mazāk

329konkurenci ierobežojošs veids.

3309.1.7. Banku argumenti

331Bankas norāda, ka "Vienošanās paredzētās MIF darījumos

332ar VISA kartēm KP pētītajā laikposmā vienmēr bijušas zemākas par

333VISA noteiktajām reģionālajām MIF, kas citādi būtu bijušas

334piemērojamas. Arī MasterCard Incorporated, MasterCard

335Intenational Incorporated un MasterCard Europe S.p.r.l. (turpmāk

336- MC) vadītajā un pārstāvētajā maksājumu sistēmā noteiktās

337starpvalstu MIF Eiropas Ekonomiskajā zonā KP pētītajā laikposmā

338ir bijušas augstākas par Vienošanās noteiktajām MIF līdz

3392008.gada jūnijam, kad MC uz laiku atcēla vairākas starpvalstu

340MIF", kas bija vienošanās mērķis.

341Konkurences padome norāda, ka zemāka vietējo MIF esamība nekā

342VISA vai MasterCard noteiktās neattaisno banku rīcību, kā arī

343neapliecina, ka bankām nebija mērķis kavēt un ierobežot

344konkurenci. Pat ja banku noteiktās likmes kādā laika periodā bija

345zemākas kā VISA un MasterCard noteiktās, vienojoties

346koordinējošais efekts netika izslēgts. LKA 02.07.2010. vēstulē

347Nr.4.3.-95/215 (turpmāk - Vēstule Nr.215) salīdzina vidējo

348vietējo MIF VISA kredītkartēm vērtību (no 2004.gada 1.pusgada

349līdz 2009.gadā 0,910 - 0,925%) un vietējā MIF MasterCard

350kredītkartēm (no 2004.gada 1.pusgada līdz 2009.gadā 0,920 -

3510,947%) ar VISA un MasterCard MIF aptuveno komisijas maksas likmi

3520,95%, nenorādot, kā noteikta aptuvenā vērtība. Tas pats

353attiecināms arī uz MIF debetkartēm salīdzināšanu. Papildus

354iepriekš lēmumā norādītie pierādījumi apliecina, ka vienošanās

355rezultātā noteiktās MIF kopumā nebija zemākas par VISA un

356MasterCard MIF visos gadījumos un laika periodos, kā arī banku

357rīcība norāda, ka banku patiesais mērķis nebija noteikt zemākas

358MIF nekā VISA un MasterCard MIF.

359Bankas norāda, ka "KP nav secinājusi, ka starpbanku

360komisijas maksa, kuru paredz vienošanās, faktiski būtu uzskatāma

361par MSC "grīdu", un šāds secinājums arī būtu nepareizs

362[..] empīriski dati liecina, ka faktiski MIF nav MSC

363"grīdas" cēlonis - jebkuras divas Vienošanās

364dalībnieces jebkurā laikā var līgt par atšķirīgām un zemākām

365divpusējām komisijas maksām [..]"

366Pierādījumi lietā apliecina, ka MIF veido nozīmīgu tirgotāja

367komisijas maksas daļu par karšu maksājuma pieņemšanas

368pakalpojumu, būtiski ierobežojot pieņēmējbankas noteikt tirgotāju

369komisijas maksu zemāku kā MIF, turklāt bankas MIF ir uzskatījušas

370par MSC zemāko līmeni (skatīt lēmuma 9.1.punktu). Bankas nav

371norādījušas, kuri dati liecina par to, ka MIF nav MSC

372"grīdas" cēlonis. Bankas vienīgi piemin, ka iespēja

373vienoties par divpusējām starpbanku komisijas maksām ir

374apliecinājums tam, ka MIF nav MSC "grīda", tomēr

375iespēja vienoties divpusēji nekādi neietekmē MIF kā MSC

376"grīdas" novērtējumu.

377Bankas Vēstulē Nr.215 (9.lpp.) norāda, ka dati liecina, ka

378tirgotāji bieži maina pieņēmējbanku, tā norādot, ka konkurence

379pieņēmējbanku starpā netiek ierobežota. Bankas nesniedz

380apliecinājumu minētajam un norāda, ka nevienai bankai nav

381pieejama informācija par to, cik bieži konkrēti klienti mainījuši

382pieņēmējbankas.

383Konkurences padome norāda, ka pieņēmējbankas maiņas iemesli

384var būt dažādi, tai skaitā citu bankas pakalpojumu cenas. Jebkurā

385gadījumā konkurence pieņēmējbanku starpā var pastāvēt tikai par

386to MSC daļu, kas paliek tās rīcībā, atņemot MIF. Savukārt MIF,

387kas ir būtiska un fiksēta MSC daļa, nav pakļauta konkurences

388spiedienam. Kā konstatēts lēmuma 9.1.4. un 9.1.5.punktā, bankas

389galvenokārt nenosaka MSC zemāku par MIF, un vienošanās rezultātā

390tiek fiksēta nozīmīga MSC daļa, tādējādi būtiski ierobežojot

391iespēju samazināt MSC un kavējot konkurenci ar cenu pieņemšanas

392tirgū.

393Bankas ir norādījušas, ka cits

394mehānisms nebūtu pietiekami efektīvs karšu tirgus darbības

395nodrošināšanai, kā arī HACR esamība neļautu attīstīties banku

396konkurencei. Bankas Vēstulē Nr.215 (30.lpp.) norāda, ka banku

397divpusējas sarunas par MIF nebūtu pietiekami efektīvs mehānisms

398sistēmas darbībai HACR esamības dēļ. HACR uzliek par pienākumu

399pieņēmējbankai pieņemt visu banku izdotās attiecīgā veida kartes.

400Bankas norāda, ka pat nelielai izdevējbankai sarunās ar jebkuru

401pieņēmējbanku būtu spēcīga pozīcija, jo neatkarīgi no MIF lieluma

402pieņēmējbankai jāpieņem jebkuras bankas kartes. Turpat 9.lpp.

403norāda, ka "[..] abi noteikumi - par cenu un par zīmolu

404diskriminācijas nepieļaujamību - nav atkarīgi no Vienošanās; to

405avots ir VISA un MC noteikumi, bet cenu diskriminācijas

406aizliegums nu jau nostiprināts Maksājumu pakalpojumu likuma

40777.panta trešajā daļā [..]".

408Konkurences padome lietā ņem vērā

409to, ka izdevējbankas un pieņēmējbankas starpā nepastāv izteiktas

410pārdevēja un pircēja attiecības, tomēr Konkurences padomes

411ieskatā, nepastāvot banku rīcību koordinējošam efektam par zemāko

412MSC līmeni, divpusēju sarunu gadījumā joprojām saglabājas stimuli

413bankām veicināt karšu izdošanu, tādēļ nevar uzskatīt, ka bankas

414divpusējās sarunās varētu būt ieinteresētas vienoties par

415pārmērīgi augstu starpbanku komisijas maksu. Pat ja cenu

416diskriminācijas aizliegums tieši neizrietēja no VISA un MC

417līgumiem, MIF ietekmi nevar vērtēt atrauti no citiem noteikumiem,

418kuri faktiski veicināja MIF ietekmi uz konkurenci pieņemšanas

419tirgū. Konkurences padome vērš uzmanību, ka VISA un MasterCard

420noteikumi nevar būt attaisnojums, lai rīkotos pretēji Konkurences

421likumam, kā arī Maksājumu pakalpojumu likums stājās spēkā

42231.03.2010., tādēļ tā normas nav attiecināmas uz iepriekšējo

423periodu, kurā bija spēkā MIF.

424Tāpat bankas Vēstulē Nr.215

425(28.lpp.) norāda, ka, ļaujot tirgotājiem iekasēt komisijas maksu

426par norēķiniem ar karti, tādējādi radot tirgotāju kā pakalpojuma

427ņemēju spiedienu uz banku noteiktajām pakalpojumu maksām,

428tirgotāji iekasētu maksu, kādu tirgus spēj maksāt, nevis maksu,

429kas atspoguļo tirgotāja izmaksas, jo tirgotāja pamata motivācija

430ir maksimizēt ieņēmumus un motivācija stimulēt patērētājus

431izmantot izdevīgāko norēķina veidu ir tikai pakārtota pārdošanas

432apjoma palielināšanai.

433Konkurences padomes ieskatā

434tirgotāju vēlme izmantot izdevīgāko norēķina veidu nesamazinās,

435un nevar piekrist banku apgalvojumam, ka tirgotāji varētu sākt

436uztvert karšu maksājumus kā preci, par kuru tie noteiktu maksu,

437kuru pircēji vēlas maksāt. Kā jau Konkurences padome lēmumā

438iepriekš norāda - tirgotājam, lai tas spētu nodrošināt

439labu servisu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus visiem

440potenciāliem klientiem, ir motivācija veicināt karšu maksājumu

441izplatību, jo tā tiek celta tirgotāja konkurētspēja. Pretējā

442gadījumā tirgotājs riskē pazaudēt klientus, jo tie var izvēlēties

443citu tirgotāju, kurš nenosaka komisijas maksu par karšu

444maksājumu. Secīgi, tirgotāji ir ieinteresēti vest sarunas ar

445bankām par zemāku tirgotāju komisijas maksu.

446No LKA 23.09.2009. vēstulē

447Nr.4.3.-123/102 norādītā izriet, ka bez vienošanās tiktu radīti

448šķēršļi ieiešanai tirgū - bankām būtu nepieciešams patērēt daudz

449administratīvo resursu, lai sagatavotu lielu skaitu divpusēju

450līgumu, kā arī bankas Vēstulē Nr.215 norāda, ka 2002.gadā bankām

451pietrūka zinātības divpusēju sarunu vešanai. LKA norāda, ka trīs

452līgumu objektīvu nepieciešamību apliecina fakts, ka līgumam tā

453darbības laikā ir pievienojušās jaunas bankas. Vēstulē Nr.215

454(26.lpp.) bankas papildus norāda, ka viena līguma slēgšana

455samazina izmaksas, jo, ja nebūtu daudzpusējas vienošanās, bankām

456būtu VISA jāmaksā (*) EUR līguma reģistrēšanas VISA sistēmā maksa

457par katru līgumu. No banku norādītā saprotams, ka vienošanās par

458MIF novērsa šķēršļus konkurencei.

459Konkurences padome norāda, ka, ienākot tirgū, katrai bankai

460par komisijas maksām būtu jānoslēdz līgumi ar mazāk kā 22 bankām,

461kas, salīdzinot, piemēram, ar līgumu skaitu par karšu maksājumu

462pieņemšanu u.c. nepieciešamo līgumu skaitu, ir niecīgs. Tādēļ

463šāda skaita līgumu noslēgšanas

464nepieciešamība neattaisno MIF objektīvu nepieciešamību un

465konkurences ierobežojumu. Tas pats attiecināms uz banku argumentu

466par zinātības trūkumu 2002.gadā, ņemot vērā, ka daļa bankas

467darbojas starptautiskā mērogā ar pietiekamu juridisko

468atbalstu.

469Fakts, ka VISA un MC līgumiem ir

470pievienojušās jaunas bankas, nav arguments, kurš būtu vērtējams

471vienošanās kā ierobežojuma nepieciešamības kontekstā, ņemot vērā,

472ka arī MIF neesamības gadījumā bankām būtu tāda pati iespēja

473uzsākt darbību izdošanas, pieņemšanas un skaidras naudas

474izsniegšanas tirgos.

475VISA pilnvarotās personas

47623.12.2010. vēstulē norādītā informācija atklāj, ka attiecībā uz

477vietējiem darījumiem divpusēji noteiktu starpbanku komisijas

478maksu reģistrācijas maksa jāmaksā vienīgi tādā gadījumā, ja

479attiecīgās bankas vēlas, lai to darījumus apstrādā VISA sistēmā.

480Šāda kārtība uz vietējiem darījumiem bija piemērojama no

4812004.gada pēc Latvijas iekļaušanas VISA Europe reģionā sakarā ar

482Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tādējādi, ja šo banku

483darījumus apstrādā cits darījumu apstrādes operators (piemēram,

484FDL Latvijā), tad reģistrācijas maksa nebija jāmaksā. FDL sniegtā

485informācija lietā apliecina, ka visas lietas dalībnieces vietējos

486darījumus no 2002.gada apstrādā FDL34.

487Savukārt MasterCard pilnvarotās personas sniegtā informācija

48820.12.2010. vēstulē apliecina, ka MasterCard no 2002.gada nav

489piemērojusi divpusēju līgumu, kuri nosaka starpbanku komisijas

490maksas vietējiem darījumiem, reģistrācijas maksu. Tādējādi LKA

491arguments ir nepamatots.

4929.2. Vienošanās par starpbanku

493komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanas ATM un bankas

494filiālē pakalpojumiem, un konta bilances apskates ATM

495pakalpojumu

4969.2.1. ATM vai filiāļu tīkls ir viens no banku

497instrumentiem, ar kuru tās savstarpēji konkurē par klientiem.

498Banka, kuras īpašumā ir ATM (turpmāk - ATM banka) vai filiāles,

499cita starpā var konkurēt ar citām ATM vai filiāļu īpašniecēm ar

500ATM un filiāļu tīkla plašumu un pieejamību un komisijas maksām

501par skaidras naudas izsniegšanas un konta bilances apskates ATM

502pakalpojumu citām bankām un to klientiem.

503Ievērojot visu karšu obligātas pieņemšanas noteikumu, jebkurai

504ATM bankai bija jāapkalpo jebkurš karšu turētājs ar jebkuras

505izdevējbankas konkrētajā maksājumu sistēmā izdoto karti. Tas

506nozīmē, ka visas ATM bankas gan citām ATM bankām, gan bankām,

507kurām nav savu ATM, sniedz ATM jeb filiāles pakalpojumus

508(skaidras naudas izsniegšanas ATM un bankas filiālē pakalpojumus

509vai konta bilances apskates ATM pakalpojumu), kas savukārt

510nodrošina iespēju ATM bankām sniegt saviem klientiem skaidras

511naudas izsniegšanas pakalpojumu un konta bilances apskates

512pakalpojumu plašākā ATM vai filiāļu tīklā vai bankām, kurām nav

513savu ATM vai filiāļu, nodrošina pieeju ATM vai filiāļu tīklam,

514lai sniegtu minētos pakalpojumus saviem klientiem.

515Kad kartes turētājs izņem skaidru naudu citas bankas ATM vai

516citas bankas filiālē vai veic konta bilances apskati citas bankas

517ATM, izdevējbanka un netieši karšu turētājs maksā ATM vai

518filiāles īpašniekam pakalpojuma maksu (starpbanku komisijas

519maksa) par ATM lietošanu vai filiāles pakalpojuma izmantošanu,

520t.i., banka, kurai pieder ATM vai filiāle, iekasē starpbanku

521komisijas maksu no izdevējbankas, savukārt izdevējbanka

522starpbanku komisijas maksu un papildus izdevējbankas noteikto

523pakalpojuma maksu saviem klientiem atskaita no karšu turētāja

524bankas konta (skatīt 12.attēlu). Pretēji kā MIF gadījumā, kur

525komisijas maksu saņem kartes izdevējbanka, ATM pakalpojumu

526gadījumā komisijas maksu saņem ATM banka no izdevējbankas par

527sniegto pakalpojumu tās klientam. Tādējādi secināms, ka

528starpbanku komisijas maksa ir cena par ATM vai filiāles

529pakalpojumu citām bankām. Starpbanku komisijas maksa fiksē daļu

530no izdevējbankas pakalpojuma maksas, ko tā nosaka saviem

531klientiem par skaidras naudas izsniegšanas ATM vai banku filiālē

532pakalpojumu vai konta bilances apskates ATM pakalpojumu citu

533banku ATM vai filiālēs.

534(m - izdevējbankas komisijas maksa, k - starpbanku komisijas

535maksa, f - kartes gada maksa)

53612.attēls. Komisijas maksas

537ATM pakalpojumu sistēmā

538Izvērtējot iepriekšminēto, secināms, ka starpbanku komisijas

539maksa ir cena par citas bankas ATM vai filiāles pakalpojumu

540izmantošanu, un šāda vienošanās ir kvalificējama kā vienošanās

541par cenu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta

542izpratnē.

543Vienošanās par starpbanku komisijas maksām par skaidras naudas

544izsniegšanas ATM un filiālē pakalpojumu un konta bilances

545apskates ATM pakalpojumu mērķis un sekas bija kavēt un ierobežot

546konkurenci (1) starp ATM bankām un bankām, kuru īpašumā ir

547filiāles, un vienlaicīgi (2) radīja negatīvu efektu banku

548savstarpējai konkurencei kopumā, ko apliecina turpmāk lēmumā

549konstatētie pierādījumi.

5509.2.2. Vienošanās rezultātā tika noteikta

551ievērojami augstāka starpbanku komisijas maksa par skaidras

552naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu nekā vidējās pakalpojuma

553izmaksas 2008.gadā. VISA un MC līgumi paredz komisijas maksas

5541,00 LVL un 1,10 LVL apmērā par vienu skaidras naudas

555izsniegšanas reizi (skatīt 1.pielikumu), kas ir 2,5 vai 2,9

556reizes (atkarībā no tā, kuru likmi piemēroja konkrētajā darījumā)

557augstāk par banku pasūtītajā pētījumā par Latvijas banku

558izmaksām, nodrošinot ATM pakalpojumus35

559(turpmāk - ATM pētījums), aprēķinātajām vidējām pakalpojuma

560izmaksām 0,283 LVL, t.i. ar 253% vai 289% uzcenojumu. Cita starpā

561ATM pētījumā atzīts, ka VISA un MC līgumos noteiktās un

562piemērotās starpbanku komisijas maksas par skaidras naudas

563izsniegšanas ATM pakalpojumu ir augstas salīdzinājumā ar daudzām

564Eiropas Savienības valstīm, izņemot Vāciju.

565Konkurences padome 09.09.2009. vēstulēs bankām lūdza iesniegt

566starpbanku komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanas ATM

567un bankas filiālē pakalpojumiem, kā arī un konta bilances

568apskates ATM pakalpojumu noteikšanas (aprēķināšanas) metodiku

569pirms VISA un MC līgumu slēgšanas vai grozījumu izdarīšanas

570tajos. Bankas nav iesniegušas pierādījumus, kuri pamato

571vienošanās rezultātā noteikto komisijas maksu lielumu pirms

572vienošanās 2002.gadā. Bankas norāda, ka, nosakot iepriekšminētās

573komisijas maksas, tika ņemts vērā starptautisko maksājumu karšu

574organizāciju VISA un MasterCard tajā laikā spēkā esošā prakse un

575noteiktās komisijas maksas un izdevumi, nenorādot to

576aprēķināšanas metodiku.36

577Tā kā starp konkrētām ATM bankām un citām bankām bija noslēgti

578divpusēji līgumi par starpbanku komisijas maksu par skaidras

579naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu, tad VISA un MC līgumos

580noteiktā komisijas maksa bija attiecināma tikai uz darījumiem

581starp tām bankām, starp kurām nebija šādas divpusējas vienošanās.

582Konkurences padome konstatē, ka daudzpusējās starpbanku komisijas

583maksas par skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu ir

584augstākas nekā divpusēji noteiktās komisijas maksas. VISA un MC

585līgumi paredz komisijas maksu 1,00 LVL un 1,10 LVL apmērā par

586vienu skaidras naudas izņemšanas reizi, bet divpusēji noteiktās

587komisijas maksas ir ievērojami zemākas (skatīt 2.pielikumu).

588Konkurences padome izvērtēja, vai divpusējo līgumu un tajos

589noteikto zemāko starpbanku komisijas maksu par skaidras naudas

590izsniegšanas ATM pakalpojumu rezultātā bankas saviem klientiem

591noteica zemākas skaidras naudas izsniegšanas maksas citu banku

592ATM (skatīt 15., 16.tabulu).

59315.tabula. Banku noteiktās

594pakalpojumu maksas saviem klientiem par skaidras naudas

595izsniegšanas ATM pakalpojumu savos ATM un banku ATM, ar kurām

596starpbanku komisijas maksa noteikta divpusējos līgumos 2011.gada

59719.janvārī.37

598Banka

599ATM banka

600Debetkartes

601Kredītkartes

602Swedbank

603Swedbank

604bez maksas

605bez maksas

606Latvijas Krājbanka

607SEB banka

608DnB NORD Banka

609SEB banka

610SEB banka

611bez maksas vai 0,30 LVL*

6120,5%, min.0,50 LVL

613DnB NORD Banka

614GE Money Bank

615Hipotēku banka

616Latvijas Krājbanka

617Rietumu banka

618Swedbank

619Latvijas Krājbanka

620Latvijas Krājbanka

621bez maksas vai 0,70 LVL**

6222%, min.1 LVL

623SEB banka

624Citadele banka

625GE Money Bank

626DnB NORD

627Swedbank

628Hipotēku banka

629Nordea

630PrivatBank

631DnB Nord Banka

632DnB Nord Banka

633bez maksas

6341%, min.0,50 LVL

635SEB banka

636Latvijas Krājbanka

637Swedbank

638Aizkraukles Banka

639PrivatBank

640PrivatBank

641bez maksas

642bez maksas

643Latvijas Krājbanka

644LTB Bank

645SEB banka

6460,30 LVL

6470,30 LVL

648SMP Bank

649Latvijas Krājbanka

650bez maksas

6511,5%, min.2 LVL

652GE Money Bank

653Citadele banka

654Trasta Komercbanka

655Latvijas Krājbanka

6561%, min.0,75 LVL

6571%, min.0,90 LVL

658Latvijas Biznesa Banka

659DnB Nord Banka

660bez maksas

661Latvijas Krājbanka

662Baltic International Bank

663visas bankas

664Komercbanka Baltikums

665Latvijas Krājbanka

6660,80 vai 0,20 LVL***

6671 LVL

668Norvik Banka

669Latvijas Krājbanka

6700,40 LVL****

6711%

672DnB Nord

673GE Money Bank

674Nordea

675Danske Bank

676Nordea

677Nordea/Danske Bank

678bez maksas

6792 LVL + 2%

680Latvijas Krājbanka

681Hipotēku banka

682UniCredit Bank

683SEB banka

684bez maksas

685DnB NORD Banka

686Aizkraukles Banka

687visas bankas

6881% min.3 EUR

6891,5%, min.5 EUR

690Rietumu banka

691Rietumu banka

6920.30 LVL

6931%, min.1 LVL

694SEB banka

695Hipotēku banka

696Danske Bank

697Danske Bank/Nordea

698bez maksas

699bez maksas

700Reģionālā investīciju banka

701Latvijas Krājbanka

7020,7 LVL

7031 LVL

704Citadele banka

705Citadele banka

706bez maksas

7073%, min.1 LVL

708GE Money Bank

709Latvijas Krājbanka

710Hipotēku banka

711GE Money Bank

712GE Money Bank

713bez maksas

7142,5% min.2,50 LVL

715Latvijas Krājbanka

716Citadele banka

717SEB banka

718Hipotēku banka

719Hipotēku banka

720bez maksas

7211.5%

722Rietumu banka

723Latvijas Krājbanka

724SEB banka

725Citadele banka

726* ja nemaksā kartes lietošanas gada maksu

727** VISA Electron kartēm, ja nemaksā gada maksu

728*** ja ar uzņēmumu ir noslēgts līgums par sadarbību

729**** sākot no trešās transakcijas mēnesī

730Avots: Banku interneta vietnes

73116.tabula. Banku noteiktās

732pakalpojumu maksas saviem klientiem par skaidras naudas

733izsniegšanas ATM pakalpojumu banku ATM darījumos, kuros

734piemērojamas VISA un MC līgumos noteiktās starpbanku komisijas

735maksas 2011.gada 19.janvārī.38

736Banka

737Debetkartes

738Kredītkartes

739Aizkraukles Banka

7401% min.3 EUR

7411,5%, min.5 EUR

742Baltic International Bank

7431,5%, min.2 LVL

744Citadele banka

7451%, min.2 LVL

7463%, min.2 LVL

747Danske Bank

7481 LVL

7491,5%, min.3 LVL

750DnB Nord Banka

7512%, min.2,50 LVL

7522%, min 2,50 LVL

753GE Money Bank

7541%, min 1,30 LVL

7552,5% min 2,50 LVL

756Hipotēku banka

7571,50 LVL + 1,5%

7583 LVL + 1,5%

759Komercbanka Baltikums

7601% + 2 LVL

7612% + 2 LVL

762Latvijas Biznesa Banka

7631 LVL + 1%

7641 LVL +1%

765Latvijas Krājbanka

7661,50 LVL + 2%

7672%, min.2 LVL

768LTB Bank

7691,5 LVL + 1,50%

7701,5 LVL + 1,50%

771Nordea

7722%, min.2 LVL

7732 LVL + 2%

774Norvik Banka

7751%, min.2 LVL

7761,5%, min.2 LVL

777PrivatBank

7781,5%, min.2 LVL

7791,5%, min.2 LVL

780Reģionālā investīciju banka

7811 % + 1,50 LVL

7821,5 %, min.3 LVL

783Rietumu banka

7842 %, min.2 LVL

7852 %, min.2 LVL

786SEB banka

7871,5%, min.1,50 LVL

7881,5%, min.2,50 LVL

789SMP Bank

7901%, min.1,50 LVL

7912%, min.3 LVL

792Swedbank

7932 LVL + 2%

7942 LVL + 2%

795Trasta Komercbanka

7961,5%, min.2 LVL

7972%, min.2 LVL

798UniCredit Bank

7992%, min.3 LVL

800Avots: Banku interneta vietnes

801Izvērtējot iepriekš norādītos pierādījumus, Konkurences padome

802konstatē, ka: