10. pants

SIA "Garantija" Ventspilī, Aleksandra ielā

16.

2.2.3. Nosakot konkrētās preces tirgu, jāņem vērā

tirgus dalībnieku prasības par tirdzniecības centra plānojumu un

potenciālā nomnieka prasības par tirdzniecības platību lielumu.

Lietā noskaidrots, ka pastāv trīs iespējamie tirdzniecības

platību tirdzniecības centros iznomāšanas veidi:

- ģenerālnoma: viens nomnieks iznomā visu tirdzniecības centru

un pats nodod apakšnomā komerciāli lietojamas tirdzniecības

platības, kuras tas neizmanto savām vajadzībām;

- tirdzniecības centri, kuros plānojuma dēļ nav iespējams

iznomāt tirdzniecības platības virs 20 m2 citiem

potenciālajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc potenciālie nomnieki ir

tādi tirgus dalībnieki, kuriem nav vajadzīga noliktava vai liela

tirdzniecības platība, piemēram, bankas automāti, spēļu automāti,

ziedu veikali, mobilo telefonu tirgotāji u.tml.;

- tirdzniecības centri, kuros plānojumā ir paredzētas

tirdzniecības platības arī virs 20 m2 citiem

potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

Ņemot vērā iespējamo tirdzniecības platību tirdzniecības

centros iznomāšanas veidus un līgumos iekļautā nosacījuma saturu,

ierobežojums ir aktuāls tikai tajos tirdzniecības centros, kuros

plānojumā ir paredzētas tirdzniecības platības arī citiem

potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

2.2.4. Apmeklējot tirdzniecības centru, patērētājam ir

iespēja ātrāk un ērtāk apmeklēt specializētos pārtikas veikalus

un pakalpojumu sniedzējus vienuviet. Ja šie paši veikali atrastos

dažādās vietās ārpus tirdzniecības centra, tas patērētājiem

prasītu vairāk laika un radītu papildu neērtības un bieži vien

arī papildu izdevumus, lai izvēlētos un iegādātos nepieciešamās

preces. Attiecīgi pastāvot izvēles iespējai apmeklēt

tirdzniecības centrā esošos veikalus vai ārpus tirdzniecības

centra dažādās vietās izvietotus specializētos pārtikas veikalus,

patērētājs, visticamāk, izvēlētos tirdzniecības centru. Tādējādi

šāds dalījums pamatā ir saistāms ar to, ka tirdzniecības centri

nodrošina plašāku un universālu patērētāja vajadzību (interešu)

apmierināšanu vienuviet un nodrošina lielāku potenciālo klientu

plūsmu. Līdz ar to specializētajiem pārtikas preču (piemēram,

gaļas, piena, maizes) veikaliem ir būtiska interese atrasties

tirdzniecības centros, kur tie ir ērti sasniedzami

patērētājiem.

Šī iemesla dēļ specializētajiem pārtikas veikaliem ir nozīmīgi

atrasties tirdzniecības centrā iespējami tuvu ikdienas patēriņa

preču lielveikalam un tie ir ieinteresēti nomāt tieši šādas

tuvumā esošas tirdzniecības platības, lai konkrētajā preču

segmentā konkurētu ar ikdienas patēriņa preču lielveikalu.

Tirdzniecības centros enkurnomnieks parasti ir ikdienas

patēriņa preču lielveikals, kura pamatsortimetu veido pārtikas

preces. Konkurences padome ir identificējusi iepirkšanos

lielveikalos kā galveno iepirkšanās veidu, savukārt mazie

pārtikas veikali/specializētie veikali bieži vien pilda

iepirkšanās papildinošo lomu8.

Minētais ir attiecināms arī uz tirdzniecības centru kopumā, kurā

atrodas ikdienas patēriņa preču lielveikals.

Konkurences padome secina, ka ikdienas patēriņa preču

mazumtirgotājiem, kā arī jebkuram citam specializētajam pārtikas

veikalam, kas tieši apkalpo gala patērētāju, ir iespēja

piesaistīt vairāk klientu, ja tas savu darbību - klientu

apkalpošanu - veic tirdzniecības centrā, jo to ietekmē patērētāju

iepirkšanās paradumi, konkrēti, patērētāji pārsvarā dod

priekšroku iepirkties tirdzniecības centros, nevis atsevišķās

tirdzniecības vietās.

Ņemot vērā visus šajā punktā minētos apstākļus, Konkurences

padomes ieskatā no pieprasījuma puses nepastāv efektīvas

aizvietojamības iespēja starp tirdzniecības platību nomu

tirdzniecības centrā un tirdzniecības platību nomu ārpus

tirdzniecības centra. Jāņem vērā, ka no pieprasījuma puses, t.i.,

nomnieku puses, tirdzniecības platības vietas izvēli pamatā

nosaka prognozētā rentabilitāte, t.i., plānotais apgrozījums un

telpu piemērotība - vietas prestižs un plānotā cilvēku plūsma. No

piedāvājuma puses jāņem vērā, ka iznomātājs parasti ir

tirdzniecības centra īpašnieks, kas nozīmē, ka tirdzniecības

centra telpas ir paredzētas un piemērotas noteikta veida

komercdarbības veikšanai un nevar tikt līdzvērtīgi izmantotas

citam nolūkam. Tāpēc Konkurences padomes ieskatā, definējot

konkrētas preces tirgu, ir vienlīdz svarīgi izvērtēt gan

pieprasījuma puses, gan piedāvājuma puses aizvietojamības

iespējas, tomēr par izšķirošo tiek uzskatītas pieprasījuma puses

aizvietojamības iespējas, ņemot vēra Lietas būtību.

Ievērojot iepriekš minēto, Lietas ietvaros saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētais preces tirgus tiek

noteikts kā tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības

centros.

2.3. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu,

ir vērtējusi tirdzniecības centru ģeogrāfisko novietojumu un tā

nozīmi, jo ģeogrāfiskais novietojums norāda ne vien uz

teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti

pakalpojumu sniegšanā, bet arī uz apstākļiem, kas ir pietiekami

līdzīgi visiem tajā esošajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc šī

teritorija ir nošķirama no pārējām teritorijām.

Konkurences padome Rimi lēmumā atzina, ka tirdzniecības centra

lielums ir tieši saistīts ar konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām,

t.i., jo lielāks ir tirdzniecības centrs (gan platības, gan

sortimenta ziņā), jo no lielākas teritorijas patērētājus tas

piesaista un tādējādi lielākā teritorijā šis tirdzniecības centrs

konkurē. Konkurences padome jau iepriekš savos lēmumos

norādījusi, ka nosakot ģeogrāfisko tirgu, ir jāņem vērā ne tikai

veikala tuvums dzīvesvietai/darbavietai, bet arī veikala preču

klāsts un iespēja novietot personīgo transportlīdzekli stāvvietā.

Konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem

pastāv izvēles iespējas, piemēram, pa kuru maģistrāli nokļūt

dzīves vai darba vietā šajā iepriekšminētajā teritorijā, kas līdz

ar to veido iespēju izvēlēties, kur iepirkties - citā

ģeogrāfiskajā teritorijā vai minētajā konkrētajā ģeogrāfiskajā

teritorijā9.

Tāpēc tirdzniecības centri, kas atrodas maģistrālo ielu

tuvumā vai "īpašās" vietā, kur ir liela cilvēku plūsma

(piemēram, stacija), ir izņēmumi, jo, ņemot vērā to, ka tos ērti

sasniegt patērētajiem no dažādiem novadiem, konkrētā ģeogrāfiskā

tirgus robežas individuālajā gadījumā var tikt definētas plašākas

pat tad, ja konkrētie tirdzniecības centri patērētājiem nepiedāvā

plašāku preču un pakalpojumu klāstu. Jāņem vērā, ka lielas

administratīvās teritorijas robežās, piemēram, Rīgas pilsētā, ir

daudzi lokālie tirgi, kas pamatā sakrīt ar noteiktas apkaimes

robežām, jo, kā jau iepriekš minēts, tirdzniecības centrs, kas

atrodas noteiktā apkaimē, ir ērtāk sasniedzams tur

dzīvojošajiem/strādājošajiem patērētājiem, tāpēc tā ģeogrāfiskais

tirgus nosakāms šaurāk. Tādējādi noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā

var tikt noteikti daudzi lokālie tirgi (pilsētas, novadu centri,

apkaime u.tml.). Vienlaicīgi ģeogrāfiskā teritorija var būt arī

lielāka, ja lokālie tirgi savstarpēji savienojas vai pārklājas,

tādējādi aptverot lielāku teritoriju (reģionālā vai nacionālā

mērogā)10.

Specializēto pārtikas veikalu interese ir aptvert lokālo

patērētāju tirgu un tāpēc tos interesē tās tirdzniecības vietas,

kur ir atbilstošs nomas piedāvājums un patērētāju plūsma. Jāņem

vērā, ka arī ikdienas patēriņa preču lielveikali tiek stratēģiski

izvietoti tā, lai aptvertu lokālos pircējus dažādās pilsētas

daļās, tāpēc gan specializētais pārtikas preču veikals, gan

ikdienas patēriņa preču lielveikals vēlas aptvert analoģisku

teritoriju, t.i., noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas lokālo

pircēju.

Tādējādi ģeogrāfiskais tirgus, vērtējot no

piedāvājuma/iznomātāju puses, ir nosakāms Latvijas teritorijas

robežās, jo attiecīgs tirdzniecības platību nomas piedāvājums

pastāv visās administratīvajās teritorijās. Vērtējot no

pieprasījuma/mazumtirgotāja puses, nepieciešamību pēc

tirdzniecības platībām mazumtirgotājs pakārto patērētāju

iepirkšanās ieradumiem, veidojot savu veikalu tīklu maksimāli

plašāku un visās administratīvajās teritorijās. Tādējādi

ģeogrāfiskais tirgus var tikt sašaurināts līdz vienai

administratīvajai teritorijai vai pat vēl šaurāk, vienlaicīgi

jāņem vērā, ka noteikt konkrēto ģeogrāfisko tirgu šaurāku par

vienu administratīvo teritoriju šobrīd nav lietderīgi.

Konkurence padome Rimi lēmumā atzina, ka tirdzniecības centrs

visvairāk piesaista patērētājus no teritorijām, no kurām šis

tirdzniecības centrs ir viegli sasniedzams. Vairākās Eiropas

Komisijas lietās11

par viegli sasniedzamu norādīts attālums 10-30 minūšu brauciena

ietvaros. Šāda prakse ņemta vērā arī iepriekšējos Konkurences

padomes lēmumos, lai noteiktu konkrētās preces tirgus

ģeogrāfiskās robežas12.

Ņemot vērā minēto, Konkurence padome secina sekojošo par

konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kuros darbojas

tirdzniecības centri:

1) SIA "Vejmars" tirdzniecības centrs Rojā, Selgas

ielā 2. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības

centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rojas un apkārt tai

esošajiem novadiem.

2) SIA "Krāslava D" Dagdā, Daugavpils ielā 8A.

Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var

piesaistīt patērētājus pamatā no Dagdas un apkārt tai esošajiem

novadiem.

3) SIA "Ditton Nams" tirdzniecības centrs

Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60. Konkurences padomes ieskatā

konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā

no Daugavpils un apkārt tai esošajiem novadiem.

4) SIA "Baltbiznesa birojs" tirdzniecības centrs

Rīgā, Augusta Deglava ielā 160A. Konkurences padomes ieskatā

konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā

no Rīgas pilsētas.

5) SIA "Marno J" tirdzniecības centrs Jelgavā,

Driksas ielā 4. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

Jelgavas un apkārt tai esošajiem novadiem.

6) AS "Marika" tirdzniecības centrs Rīgā, Brīvības

gatvē 428A, Rīgā. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas

pilsētas.

7) SIA "Latgales būves" tirdzniecības centrs

Līvānos, Domes ielā 4A Konkurences padomes ieskatā konkrētais

tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

Līvāniem un apkārt tai esošajiem novadiem.

8) SIA "Tirdzniecības centrs "Valdeka""

Jelgavā, Rīgas ielā 11A. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

Jelgavas un apkārt tai esošajiem novadiem.

9) SIA "Rītupes centrs" Rīgā, Rītupes ielā 2.

Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var

piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas.

10) SIA "Garantija" tirdzniecības centrs Ventspilī,

Aleksandra ielā 16. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

Ventspils un apkārt tai esošajiem novadiem.

Tāpēc, ņemot vērā minēto un balstoties uz iepriekšējo

Konkurences padomes iedibināto pieeju, kas noteikta ar Rimi

lēmumu13,

Konkurences padome secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus,

kurā darbojas tirdzniecības centri konkrētās Lietas ietvaros, ir

nosakāms konkrētās (administratīvās teritorijas/apkaimes)

robežās. Tomēr, ņemot vērā tirdzniecības centra lielumu un tā

patērētāju aptveršanas teritoriju, ģeogrāfiskā tirgus robežas var

tikt noteiktas gan šaurākas, gan plašākas nekā viena

administratīvā teritorija.

2.4. Ietekmētais konkrētais

tirgus

Ietekmētais konkrētās preces tirgus Lietā ir ikdienas patēriņa

preču mazumtirdzniecības tirgus specializētajos pārtikas veikalos

izstrādājumi.

Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka savā iepriekšējā

praksē, kas saistīta ar ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka šī tirgus ģeogrāfiskās

robežas ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos, veic ierobežotu

attālumu. Turklāt minētais attālums var atšķirties atkarībā no

tā, kāda veida iepirkumu patērētājs ir plānojis veikt, t.i., vai

ir paredzēts veikt iknedēļas pamat iepirkšanos, t.i., tiek veikti

iepirkumi, kas nepieciešami visai nedēļai, vai papildinošā

iepirkšanās, t.i., kad tiek iegādātas tikai atsevišķas preces.

Papildinošo iepirkšanos ir iespējams veikt salīdzinoši nelielos

veikalos, bet nedēļas galveno iepirkšanos cilvēki, kuriem tas ir

iespējams, cenšas veikt veikalos, kuriem ir pietiekoši liels

sortiments14.

Patērētajiem ir ierobežotas iespējas atrast alternatīvu

iepirkšanās vietu, ja patērētājs ir plānojis veikt iknedēļas

pamat iepirkšanos, bet ir lielas iespējas atrast alternatīvu

iepirkšanās vietu, ja patērētājs plāno veikt papildinošo

iepirkšanos. Līdz ar to jāsecina, ka no patērētāju viedokļa liels

ikdienas patēriņa preču lielveikals var aizvietot specializēto

pārtikas veikalu, bet specializētais pārtikas veikals var

aizvietot lielveikalu tikai tajā sortimenta daļā, kas tiem

pārklājas.

Konkurences padome, atsaucoties

uz savu iepriekšējo praksi vairākās lietās, kurās tika izvērtēti

konkurences apstākļi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā,

uzskata, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

pamatā ir lokāls, t.i., tas tiek aplūkots vienas administratīvās

teritorijas ietvaros (pilsētas vai pilsētas daļas, novada), vai

arī vienā ģeogrāfiskajā tirgū tiek iekļautas vairākas administratīvās

teritorijas, kas no konkrētā veikala patērētājam ir sasniedzamas

10-30 minūšu laikā, braucot ar automašīnu15.

Vērtējot ikdienas mazumtirdzniecības tirgu specializētajos

pārtikas veikalos no pieprasījuma/patērētāja puses, ir secināms,

ka to nosaka iepirkšanās ieradumi, kas cieši saistīti ar

attiecīgo ģeogrāfisko teritoriju, tāpēc no pieprasījuma/

patērētāja puses ģeogrāfiskais tirgus definējams vienas

administratīvās teritorijas robežās.

Tāpēc, ņemot vērā minēto, kā

ietekmētais tirgus Lietā tiek definēts ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus vienas administratīvās teritorijas, tās

daļas vai vairāku administratīvo teritoriju ietvaros.