10. pants

1SIA "Garantija" Ventspilī, Aleksandra ielā

216.

32.2.3. Nosakot konkrētās preces tirgu, jāņem vērā

4tirgus dalībnieku prasības par tirdzniecības centra plānojumu un

5potenciālā nomnieka prasības par tirdzniecības platību lielumu.

6Lietā noskaidrots, ka pastāv trīs iespējamie tirdzniecības

7platību tirdzniecības centros iznomāšanas veidi:

8- ģenerālnoma: viens nomnieks iznomā visu tirdzniecības centru

9un pats nodod apakšnomā komerciāli lietojamas tirdzniecības

10platības, kuras tas neizmanto savām vajadzībām;

11- tirdzniecības centri, kuros plānojuma dēļ nav iespējams

12iznomāt tirdzniecības platības virs 20 m2 citiem

13potenciālajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc potenciālie nomnieki ir

14tādi tirgus dalībnieki, kuriem nav vajadzīga noliktava vai liela

15tirdzniecības platība, piemēram, bankas automāti, spēļu automāti,

16ziedu veikali, mobilo telefonu tirgotāji u.tml.;

17- tirdzniecības centri, kuros plānojumā ir paredzētas

18tirdzniecības platības arī virs 20 m2 citiem

19potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

20Ņemot vērā iespējamo tirdzniecības platību tirdzniecības

21centros iznomāšanas veidus un līgumos iekļautā nosacījuma saturu,

22ierobežojums ir aktuāls tikai tajos tirdzniecības centros, kuros

23plānojumā ir paredzētas tirdzniecības platības arī citiem

24potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

252.2.4. Apmeklējot tirdzniecības centru, patērētājam ir

26iespēja ātrāk un ērtāk apmeklēt specializētos pārtikas veikalus

27un pakalpojumu sniedzējus vienuviet. Ja šie paši veikali atrastos

28dažādās vietās ārpus tirdzniecības centra, tas patērētājiem

29prasītu vairāk laika un radītu papildu neērtības un bieži vien

30arī papildu izdevumus, lai izvēlētos un iegādātos nepieciešamās

31preces. Attiecīgi pastāvot izvēles iespējai apmeklēt

32tirdzniecības centrā esošos veikalus vai ārpus tirdzniecības

33centra dažādās vietās izvietotus specializētos pārtikas veikalus,

34patērētājs, visticamāk, izvēlētos tirdzniecības centru. Tādējādi

35šāds dalījums pamatā ir saistāms ar to, ka tirdzniecības centri

36nodrošina plašāku un universālu patērētāja vajadzību (interešu)

37apmierināšanu vienuviet un nodrošina lielāku potenciālo klientu

38plūsmu. Līdz ar to specializētajiem pārtikas preču (piemēram,

39gaļas, piena, maizes) veikaliem ir būtiska interese atrasties

40tirdzniecības centros, kur tie ir ērti sasniedzami

41patērētājiem.

42Šī iemesla dēļ specializētajiem pārtikas veikaliem ir nozīmīgi

43atrasties tirdzniecības centrā iespējami tuvu ikdienas patēriņa

44preču lielveikalam un tie ir ieinteresēti nomāt tieši šādas

45tuvumā esošas tirdzniecības platības, lai konkrētajā preču

46segmentā konkurētu ar ikdienas patēriņa preču lielveikalu.

47Tirdzniecības centros enkurnomnieks parasti ir ikdienas

48patēriņa preču lielveikals, kura pamatsortimetu veido pārtikas

49preces. Konkurences padome ir identificējusi iepirkšanos

50lielveikalos kā galveno iepirkšanās veidu, savukārt mazie

51pārtikas veikali/specializētie veikali bieži vien pilda

52iepirkšanās papildinošo lomu8.

53Minētais ir attiecināms arī uz tirdzniecības centru kopumā, kurā

54atrodas ikdienas patēriņa preču lielveikals.

55Konkurences padome secina, ka ikdienas patēriņa preču

56mazumtirgotājiem, kā arī jebkuram citam specializētajam pārtikas

57veikalam, kas tieši apkalpo gala patērētāju, ir iespēja

58piesaistīt vairāk klientu, ja tas savu darbību - klientu

59apkalpošanu - veic tirdzniecības centrā, jo to ietekmē patērētāju

60iepirkšanās paradumi, konkrēti, patērētāji pārsvarā dod

61priekšroku iepirkties tirdzniecības centros, nevis atsevišķās

62tirdzniecības vietās.

63Ņemot vērā visus šajā punktā minētos apstākļus, Konkurences

64padomes ieskatā no pieprasījuma puses nepastāv efektīvas

65aizvietojamības iespēja starp tirdzniecības platību nomu

66tirdzniecības centrā un tirdzniecības platību nomu ārpus

67tirdzniecības centra. Jāņem vērā, ka no pieprasījuma puses, t.i.,

68nomnieku puses, tirdzniecības platības vietas izvēli pamatā

69nosaka prognozētā rentabilitāte, t.i., plānotais apgrozījums un

70telpu piemērotība - vietas prestižs un plānotā cilvēku plūsma. No

71piedāvājuma puses jāņem vērā, ka iznomātājs parasti ir

72tirdzniecības centra īpašnieks, kas nozīmē, ka tirdzniecības

73centra telpas ir paredzētas un piemērotas noteikta veida

74komercdarbības veikšanai un nevar tikt līdzvērtīgi izmantotas

75citam nolūkam. Tāpēc Konkurences padomes ieskatā, definējot

76konkrētas preces tirgu, ir vienlīdz svarīgi izvērtēt gan

77pieprasījuma puses, gan piedāvājuma puses aizvietojamības

78iespējas, tomēr par izšķirošo tiek uzskatītas pieprasījuma puses

79aizvietojamības iespējas, ņemot vēra Lietas būtību.

80Ievērojot iepriekš minēto, Lietas ietvaros saskaņā ar

81Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētais preces tirgus tiek

82noteikts kā tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības

83centros.

842.3. Konkrētais ģeogrāfiskais

85tirgus

86Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu,

87ir vērtējusi tirdzniecības centru ģeogrāfisko novietojumu un tā

88nozīmi, jo ģeogrāfiskais novietojums norāda ne vien uz

89teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti

90pakalpojumu sniegšanā, bet arī uz apstākļiem, kas ir pietiekami

91līdzīgi visiem tajā esošajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc šī

92teritorija ir nošķirama no pārējām teritorijām.

93Konkurences padome Rimi lēmumā atzina, ka tirdzniecības centra

94lielums ir tieši saistīts ar konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām,

95t.i., jo lielāks ir tirdzniecības centrs (gan platības, gan

96sortimenta ziņā), jo no lielākas teritorijas patērētājus tas

97piesaista un tādējādi lielākā teritorijā šis tirdzniecības centrs

98konkurē. Konkurences padome jau iepriekš savos lēmumos

99norādījusi, ka nosakot ģeogrāfisko tirgu, ir jāņem vērā ne tikai

100veikala tuvums dzīvesvietai/darbavietai, bet arī veikala preču

101klāsts un iespēja novietot personīgo transportlīdzekli stāvvietā.

102Konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem

103pastāv izvēles iespējas, piemēram, pa kuru maģistrāli nokļūt

104dzīves vai darba vietā šajā iepriekšminētajā teritorijā, kas līdz

105ar to veido iespēju izvēlēties, kur iepirkties - citā

106ģeogrāfiskajā teritorijā vai minētajā konkrētajā ģeogrāfiskajā

107teritorijā9.

108Tāpēc tirdzniecības centri, kas atrodas maģistrālo ielu

109tuvumā vai "īpašās" vietā, kur ir liela cilvēku plūsma

110(piemēram, stacija), ir izņēmumi, jo, ņemot vērā to, ka tos ērti

111sasniegt patērētajiem no dažādiem novadiem, konkrētā ģeogrāfiskā

112tirgus robežas individuālajā gadījumā var tikt definētas plašākas

113pat tad, ja konkrētie tirdzniecības centri patērētājiem nepiedāvā

114plašāku preču un pakalpojumu klāstu. Jāņem vērā, ka lielas

115administratīvās teritorijas robežās, piemēram, Rīgas pilsētā, ir

116daudzi lokālie tirgi, kas pamatā sakrīt ar noteiktas apkaimes

117robežām, jo, kā jau iepriekš minēts, tirdzniecības centrs, kas

118atrodas noteiktā apkaimē, ir ērtāk sasniedzams tur

119dzīvojošajiem/strādājošajiem patērētājiem, tāpēc tā ģeogrāfiskais

120tirgus nosakāms šaurāk. Tādējādi noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā

121var tikt noteikti daudzi lokālie tirgi (pilsētas, novadu centri,

122apkaime u.tml.). Vienlaicīgi ģeogrāfiskā teritorija var būt arī

123lielāka, ja lokālie tirgi savstarpēji savienojas vai pārklājas,

124tādējādi aptverot lielāku teritoriju (reģionālā vai nacionālā

125mērogā)10.

126Specializēto pārtikas veikalu interese ir aptvert lokālo

127patērētāju tirgu un tāpēc tos interesē tās tirdzniecības vietas,

128kur ir atbilstošs nomas piedāvājums un patērētāju plūsma. Jāņem

129vērā, ka arī ikdienas patēriņa preču lielveikali tiek stratēģiski

130izvietoti tā, lai aptvertu lokālos pircējus dažādās pilsētas

131daļās, tāpēc gan specializētais pārtikas preču veikals, gan

132ikdienas patēriņa preču lielveikals vēlas aptvert analoģisku

133teritoriju, t.i., noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas lokālo

134pircēju.

135Tādējādi ģeogrāfiskais tirgus, vērtējot no

136piedāvājuma/iznomātāju puses, ir nosakāms Latvijas teritorijas

137robežās, jo attiecīgs tirdzniecības platību nomas piedāvājums

138pastāv visās administratīvajās teritorijās. Vērtējot no

139pieprasījuma/mazumtirgotāja puses, nepieciešamību pēc

140tirdzniecības platībām mazumtirgotājs pakārto patērētāju

141iepirkšanās ieradumiem, veidojot savu veikalu tīklu maksimāli

142plašāku un visās administratīvajās teritorijās. Tādējādi

143ģeogrāfiskais tirgus var tikt sašaurināts līdz vienai

144administratīvajai teritorijai vai pat vēl šaurāk, vienlaicīgi

145jāņem vērā, ka noteikt konkrēto ģeogrāfisko tirgu šaurāku par

146vienu administratīvo teritoriju šobrīd nav lietderīgi.

147Konkurence padome Rimi lēmumā atzina, ka tirdzniecības centrs

148visvairāk piesaista patērētājus no teritorijām, no kurām šis

149tirdzniecības centrs ir viegli sasniedzams. Vairākās Eiropas

150Komisijas lietās11

151par viegli sasniedzamu norādīts attālums 10-30 minūšu brauciena

152ietvaros. Šāda prakse ņemta vērā arī iepriekšējos Konkurences

153padomes lēmumos, lai noteiktu konkrētās preces tirgus

154ģeogrāfiskās robežas12.

155Ņemot vērā minēto, Konkurence padome secina sekojošo par

156konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kuros darbojas

157tirdzniecības centri:

1581) SIA "Vejmars" tirdzniecības centrs Rojā, Selgas

159ielā 2. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības

160centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rojas un apkārt tai

161esošajiem novadiem.

1622) SIA "Krāslava D" Dagdā, Daugavpils ielā 8A.

163Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var

164piesaistīt patērētājus pamatā no Dagdas un apkārt tai esošajiem

165novadiem.

1663) SIA "Ditton Nams" tirdzniecības centrs

167Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60. Konkurences padomes ieskatā

168konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā

169no Daugavpils un apkārt tai esošajiem novadiem.

1704) SIA "Baltbiznesa birojs" tirdzniecības centrs

171Rīgā, Augusta Deglava ielā 160A. Konkurences padomes ieskatā

172konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā

173no Rīgas pilsētas.

1745) SIA "Marno J" tirdzniecības centrs Jelgavā,

175Driksas ielā 4. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

176tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

177Jelgavas un apkārt tai esošajiem novadiem.

1786) AS "Marika" tirdzniecības centrs Rīgā, Brīvības

179gatvē 428A, Rīgā. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

180tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas

181pilsētas.

1827) SIA "Latgales būves" tirdzniecības centrs

183Līvānos, Domes ielā 4A Konkurences padomes ieskatā konkrētais

184tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

185Līvāniem un apkārt tai esošajiem novadiem.

1868) SIA "Tirdzniecības centrs "Valdeka""

187Jelgavā, Rīgas ielā 11A. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

188tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

189Jelgavas un apkārt tai esošajiem novadiem.

1909) SIA "Rītupes centrs" Rīgā, Rītupes ielā 2.

191Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var

192piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas.

19310) SIA "Garantija" tirdzniecības centrs Ventspilī,

194Aleksandra ielā 16. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

195tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

196Ventspils un apkārt tai esošajiem novadiem.

197Tāpēc, ņemot vērā minēto un balstoties uz iepriekšējo

198Konkurences padomes iedibināto pieeju, kas noteikta ar Rimi

199lēmumu13,

200Konkurences padome secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus,

201kurā darbojas tirdzniecības centri konkrētās Lietas ietvaros, ir

202nosakāms konkrētās (administratīvās teritorijas/apkaimes)

203robežās. Tomēr, ņemot vērā tirdzniecības centra lielumu un tā

204patērētāju aptveršanas teritoriju, ģeogrāfiskā tirgus robežas var

205tikt noteiktas gan šaurākas, gan plašākas nekā viena

206administratīvā teritorija.

2072.4. Ietekmētais konkrētais

208tirgus

209Ietekmētais konkrētās preces tirgus Lietā ir ikdienas patēriņa

210preču mazumtirdzniecības tirgus specializētajos pārtikas veikalos

211izstrādājumi.

212Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka savā iepriekšējā

213praksē, kas saistīta ar ikdienas patēriņa preču

214mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka šī tirgus ģeogrāfiskās

215robežas ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos, veic ierobežotu

216attālumu. Turklāt minētais attālums var atšķirties atkarībā no

217tā, kāda veida iepirkumu patērētājs ir plānojis veikt, t.i., vai

218ir paredzēts veikt iknedēļas pamat iepirkšanos, t.i., tiek veikti

219iepirkumi, kas nepieciešami visai nedēļai, vai papildinošā

220iepirkšanās, t.i., kad tiek iegādātas tikai atsevišķas preces.

221Papildinošo iepirkšanos ir iespējams veikt salīdzinoši nelielos

222veikalos, bet nedēļas galveno iepirkšanos cilvēki, kuriem tas ir

223iespējams, cenšas veikt veikalos, kuriem ir pietiekoši liels

224sortiments14.

225Patērētajiem ir ierobežotas iespējas atrast alternatīvu

226iepirkšanās vietu, ja patērētājs ir plānojis veikt iknedēļas

227pamat iepirkšanos, bet ir lielas iespējas atrast alternatīvu

228iepirkšanās vietu, ja patērētājs plāno veikt papildinošo

229iepirkšanos. Līdz ar to jāsecina, ka no patērētāju viedokļa liels

230ikdienas patēriņa preču lielveikals var aizvietot specializēto

231pārtikas veikalu, bet specializētais pārtikas veikals var

232aizvietot lielveikalu tikai tajā sortimenta daļā, kas tiem

233pārklājas.

234Konkurences padome, atsaucoties

235uz savu iepriekšējo praksi vairākās lietās, kurās tika izvērtēti

236konkurences apstākļi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā,

237uzskata, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

238pamatā ir lokāls, t.i., tas tiek aplūkots vienas administratīvās

239teritorijas ietvaros (pilsētas vai pilsētas daļas, novada), vai

240arī vienā ģeogrāfiskajā tirgū tiek iekļautas vairākas administratīvās

241teritorijas, kas no konkrētā veikala patērētājam ir sasniedzamas

24210-30 minūšu laikā, braucot ar automašīnu15.

243Vērtējot ikdienas mazumtirdzniecības tirgu specializētajos

244pārtikas veikalos no pieprasījuma/patērētāja puses, ir secināms,

245ka to nosaka iepirkšanās ieradumi, kas cieši saistīti ar

246attiecīgo ģeogrāfisko teritoriju, tāpēc no pieprasījuma/

247patērētāja puses ģeogrāfiskais tirgus definējams vienas

248administratīvās teritorijas robežās.

249Tāpēc, ņemot vērā minēto, kā

250ietekmētais tirgus Lietā tiek definēts ikdienas patēriņa preču

251mazumtirdzniecības tirgus vienas administratīvās teritorijas, tās

252daļas vai vairāku administratīvo teritoriju ietvaros.