3. pants

1Normatīvo aktu regulējums

2Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā iekļauto

3šī panta ģenerālklauzulu "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas

4brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis

5vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana

6Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: (..) 7) darbībām

7(bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt

8kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus

9dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū".

10Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.797

11"Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu

12Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās

13aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi Nr.797) attiecas uz

14atsevišķa veida vertikālajām vienošanām, paredzot tām

15atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos

16ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem

17noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla

18vienošanās tās tradicionālajā izpratnē.

19Noteikumi Nr.797 nosaka, ka par vertikālām vienošanām tiek

20atzītas tādas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki tirgus

21dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgos

22ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz vienošanās

23preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem. Ņemot vērā, ka

24konkrētās lietas ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tā

25neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu (neveidojas

26tradicionālā preces vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece

27tiek pirkta un tālāk pārdota)16,

28tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu vienošanos,

29kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to tajos

30ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par

31vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Konkrētā

32vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās, kura ietekmē

33horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā

34izpratnē vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz

35horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc

36konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta

37iniciators, t.i., MAXIMA grupas uzņēmumi, ir uzskatāms par

38ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās

39rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Vienošanās

40starp MAXIMA grupas uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst

41Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un 11.panta

42ģenerālklauzulai, jo ir noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus

43dalībniekiem un šī vienošanās rada nelabvēlīgas sekas

44horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus, līdz ar to uz to ir

45attiecināmi visi Konkurences likuma 11.pantā noteiktie

46ierobežojumi.

47Konkurences likuma interpretāciju ir nostiprinājis LR

48Augstākās tiesas Senāts pieņemot spriedumu17,

49kas veido judikatūru attiecībā uz Konkurences likuma 11.panta

50piemērošanu. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas piemērošanā

51ir svarīgi noteikt vienošanās mērķi vai sekas. Tiesību normas

52prasa, lai aizliegtās vienošanās mērķis būtu vērsts uz

53konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vai vienošanās

54sekas izpaustos kā konkurences kavēšana, ierobežošana vai

55deformēšana. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertā

56tiesību norma ir tulkojama un piemērojama Konkurences likuma

572.pantā noteiktā šā likuma mērķa sasniegšanas nodrošināšanas

58gaismā. No Konkurences likuma 11.pantā ietverto normu konteksta

59izriet, ka likumdevējs Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

601.-7.punktā ir uzskaitījis tās tirgus dalībnieku vienošanās, kuru

61mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

62deformēšana un kuras tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas.

63Vienošanās par šī panta pirmās daļas 1.-7. punktā paredzētajām

64darbībām ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas,

65jo šo darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret

66konkurenci un to sekas parasti ir konkurences kavēšana,

67ierobežošana vai deformēšana. Konkurences padome norāda, ka

68Lietai ir līdzīgi apstākļi ar faktisko situāciju, kāda tika

69konstatēta Rimi lēmumā - SIA "MAXIMA Latvija" ir

70līdzīgs tirgus dalībnieks SIA "Rimi Latvia", kā arī

71telpu nomas līgumi saturēja līdzīgus ierobežojumus. Konstatējot

72pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas atbilst Konkurences

73likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam, šo darbību mērķis jau

74pats par sevi ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

75deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda. MAXIMA grupas uzņēmumu un

76iznomātāju noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo

77iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu platību

78iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir MAXIMA grupas

79uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem

80tirgus dalībniekiem, uzskatāms par vienošanos atbilstoši

81Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un atbilst Konkurences

82likuma 11.panta 7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma

83sastāvam.

84Ievērojot, ka MAXIMA grupa un iznomātāji nav uzskatāmi par

85vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta

86izpratnē, noslēgtajos līgumos ietvertais punkts ir ierobežojošs

87ne vien attiecībā pret citiem potenciālajiem nomniekiem, bet arī

88nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu

89uzņēmējdarbību.

90Jānorāda, ka arī 2009.gada 4.jūnija EKT Spriedumā lietā C-8/08

91ir uzsvērts, ka atšķirību starp "pārkāpumiem, kuru pamatā ir

92mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas",

93nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem

94jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par konkurencei

95kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka divi neatkarīgi tirgus

96dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu

97līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka

98iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts

99mērķis, un līdz ar to nav nepieciešams izskatīt to sekas.

100Konkurences padomes ieskatā minētās vienošanās un

101ierobežojošie līguma punkti ir radījuši tādus konkurences

102apstākļus citiem tirgus dalībniekiem iekļūšanai konkrētajā tirgū,

103kas neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem.

104Tā kā, piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

1057.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus

106dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, tad pārkāpums izpaužas nevis

107kā konkrēta tirgus dalībnieka iekļūšanas tirgū faktiska

108apgrūtināšana, bet gan vienošanās ar mērķi šādu apgrūtinājumu

109radīt18.