Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

1SIA "Latgales būves" tirdzniecības centrs

2Līvānos, Domes ielā 4A;

1SIA "Tirdzniecības centrs "Valdeka""

2Jelgavā, Rīgas ielā 11;

1SIA "Rītupes centrs" Rīgā, Rītupes ielā 2;

1SIA "Garantija" Ventspilī, Aleksandra ielā

216.

32.2.3. Nosakot konkrētās preces tirgu, jāņem vērā

4tirgus dalībnieku prasības par tirdzniecības centra plānojumu un

5potenciālā nomnieka prasības par tirdzniecības platību lielumu.

6Lietā noskaidrots, ka pastāv trīs iespējamie tirdzniecības

7platību tirdzniecības centros iznomāšanas veidi:

8- ģenerālnoma: viens nomnieks iznomā visu tirdzniecības centru

9un pats nodod apakšnomā komerciāli lietojamas tirdzniecības

10platības, kuras tas neizmanto savām vajadzībām;

11- tirdzniecības centri, kuros plānojuma dēļ nav iespējams

12iznomāt tirdzniecības platības virs 20 m2 citiem

13potenciālajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc potenciālie nomnieki ir

14tādi tirgus dalībnieki, kuriem nav vajadzīga noliktava vai liela

15tirdzniecības platība, piemēram, bankas automāti, spēļu automāti,

16ziedu veikali, mobilo telefonu tirgotāji u.tml.;

17- tirdzniecības centri, kuros plānojumā ir paredzētas

18tirdzniecības platības arī virs 20 m2 citiem

19potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

20Ņemot vērā iespējamo tirdzniecības platību tirdzniecības

21centros iznomāšanas veidus un līgumos iekļautā nosacījuma saturu,

22ierobežojums ir aktuāls tikai tajos tirdzniecības centros, kuros

23plānojumā ir paredzētas tirdzniecības platības arī citiem

24potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

252.2.4. Apmeklējot tirdzniecības centru, patērētājam ir

26iespēja ātrāk un ērtāk apmeklēt specializētos pārtikas veikalus

27un pakalpojumu sniedzējus vienuviet. Ja šie paši veikali atrastos

28dažādās vietās ārpus tirdzniecības centra, tas patērētājiem

29prasītu vairāk laika un radītu papildu neērtības un bieži vien

30arī papildu izdevumus, lai izvēlētos un iegādātos nepieciešamās

31preces. Attiecīgi pastāvot izvēles iespējai apmeklēt

32tirdzniecības centrā esošos veikalus vai ārpus tirdzniecības

33centra dažādās vietās izvietotus specializētos pārtikas veikalus,

34patērētājs, visticamāk, izvēlētos tirdzniecības centru. Tādējādi

35šāds dalījums pamatā ir saistāms ar to, ka tirdzniecības centri

36nodrošina plašāku un universālu patērētāja vajadzību (interešu)

37apmierināšanu vienuviet un nodrošina lielāku potenciālo klientu

38plūsmu. Līdz ar to specializētajiem pārtikas preču (piemēram,

39gaļas, piena, maizes) veikaliem ir būtiska interese atrasties

40tirdzniecības centros, kur tie ir ērti sasniedzami

41patērētājiem.

42Šī iemesla dēļ specializētajiem pārtikas veikaliem ir nozīmīgi

43atrasties tirdzniecības centrā iespējami tuvu ikdienas patēriņa

44preču lielveikalam un tie ir ieinteresēti nomāt tieši šādas

45tuvumā esošas tirdzniecības platības, lai konkrētajā preču

46segmentā konkurētu ar ikdienas patēriņa preču lielveikalu.

47Tirdzniecības centros enkurnomnieks parasti ir ikdienas

48patēriņa preču lielveikals, kura pamatsortimetu veido pārtikas

49preces. Konkurences padome ir identificējusi iepirkšanos

50lielveikalos kā galveno iepirkšanās veidu, savukārt mazie

51pārtikas veikali/specializētie veikali bieži vien pilda

52iepirkšanās papildinošo lomu8.

53Minētais ir attiecināms arī uz tirdzniecības centru kopumā, kurā

54atrodas ikdienas patēriņa preču lielveikals.

55Konkurences padome secina, ka ikdienas patēriņa preču

56mazumtirgotājiem, kā arī jebkuram citam specializētajam pārtikas

57veikalam, kas tieši apkalpo gala patērētāju, ir iespēja

58piesaistīt vairāk klientu, ja tas savu darbību - klientu

59apkalpošanu - veic tirdzniecības centrā, jo to ietekmē patērētāju

60iepirkšanās paradumi, konkrēti, patērētāji pārsvarā dod

61priekšroku iepirkties tirdzniecības centros, nevis atsevišķās

62tirdzniecības vietās.

63Ņemot vērā visus šajā punktā minētos apstākļus, Konkurences

64padomes ieskatā no pieprasījuma puses nepastāv efektīvas

65aizvietojamības iespēja starp tirdzniecības platību nomu

66tirdzniecības centrā un tirdzniecības platību nomu ārpus

67tirdzniecības centra. Jāņem vērā, ka no pieprasījuma puses, t.i.,

68nomnieku puses, tirdzniecības platības vietas izvēli pamatā

69nosaka prognozētā rentabilitāte, t.i., plānotais apgrozījums un

70telpu piemērotība - vietas prestižs un plānotā cilvēku plūsma. No

71piedāvājuma puses jāņem vērā, ka iznomātājs parasti ir

72tirdzniecības centra īpašnieks, kas nozīmē, ka tirdzniecības

73centra telpas ir paredzētas un piemērotas noteikta veida

74komercdarbības veikšanai un nevar tikt līdzvērtīgi izmantotas

75citam nolūkam. Tāpēc Konkurences padomes ieskatā, definējot

76konkrētas preces tirgu, ir vienlīdz svarīgi izvērtēt gan

77pieprasījuma puses, gan piedāvājuma puses aizvietojamības

78iespējas, tomēr par izšķirošo tiek uzskatītas pieprasījuma puses

79aizvietojamības iespējas, ņemot vēra Lietas būtību.

80Ievērojot iepriekš minēto, Lietas ietvaros saskaņā ar

81Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētais preces tirgus tiek

82noteikts kā tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības

83centros.

842.3. Konkrētais ģeogrāfiskais

85tirgus

86Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu,

87ir vērtējusi tirdzniecības centru ģeogrāfisko novietojumu un tā

88nozīmi, jo ģeogrāfiskais novietojums norāda ne vien uz

89teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti

90pakalpojumu sniegšanā, bet arī uz apstākļiem, kas ir pietiekami

91līdzīgi visiem tajā esošajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc šī

92teritorija ir nošķirama no pārējām teritorijām.

93Konkurences padome Rimi lēmumā atzina, ka tirdzniecības centra

94lielums ir tieši saistīts ar konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām,

95t.i., jo lielāks ir tirdzniecības centrs (gan platības, gan

96sortimenta ziņā), jo no lielākas teritorijas patērētājus tas

97piesaista un tādējādi lielākā teritorijā šis tirdzniecības centrs

98konkurē. Konkurences padome jau iepriekš savos lēmumos

99norādījusi, ka nosakot ģeogrāfisko tirgu, ir jāņem vērā ne tikai

100veikala tuvums dzīvesvietai/darbavietai, bet arī veikala preču

101klāsts un iespēja novietot personīgo transportlīdzekli stāvvietā.

102Konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem

103pastāv izvēles iespējas, piemēram, pa kuru maģistrāli nokļūt

104dzīves vai darba vietā šajā iepriekšminētajā teritorijā, kas līdz

105ar to veido iespēju izvēlēties, kur iepirkties - citā

106ģeogrāfiskajā teritorijā vai minētajā konkrētajā ģeogrāfiskajā

107teritorijā9.

108Tāpēc tirdzniecības centri, kas atrodas maģistrālo ielu

109tuvumā vai "īpašās" vietā, kur ir liela cilvēku plūsma

110(piemēram, stacija), ir izņēmumi, jo, ņemot vērā to, ka tos ērti

111sasniegt patērētajiem no dažādiem novadiem, konkrētā ģeogrāfiskā

112tirgus robežas individuālajā gadījumā var tikt definētas plašākas

113pat tad, ja konkrētie tirdzniecības centri patērētājiem nepiedāvā

114plašāku preču un pakalpojumu klāstu. Jāņem vērā, ka lielas

115administratīvās teritorijas robežās, piemēram, Rīgas pilsētā, ir

116daudzi lokālie tirgi, kas pamatā sakrīt ar noteiktas apkaimes

117robežām, jo, kā jau iepriekš minēts, tirdzniecības centrs, kas

118atrodas noteiktā apkaimē, ir ērtāk sasniedzams tur

119dzīvojošajiem/strādājošajiem patērētājiem, tāpēc tā ģeogrāfiskais

120tirgus nosakāms šaurāk. Tādējādi noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā

121var tikt noteikti daudzi lokālie tirgi (pilsētas, novadu centri,

122apkaime u.tml.). Vienlaicīgi ģeogrāfiskā teritorija var būt arī

123lielāka, ja lokālie tirgi savstarpēji savienojas vai pārklājas,

124tādējādi aptverot lielāku teritoriju (reģionālā vai nacionālā

125mērogā)10.

126Specializēto pārtikas veikalu interese ir aptvert lokālo

127patērētāju tirgu un tāpēc tos interesē tās tirdzniecības vietas,

128kur ir atbilstošs nomas piedāvājums un patērētāju plūsma. Jāņem

129vērā, ka arī ikdienas patēriņa preču lielveikali tiek stratēģiski

130izvietoti tā, lai aptvertu lokālos pircējus dažādās pilsētas

131daļās, tāpēc gan specializētais pārtikas preču veikals, gan

132ikdienas patēriņa preču lielveikals vēlas aptvert analoģisku

133teritoriju, t.i., noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas lokālo

134pircēju.

135Tādējādi ģeogrāfiskais tirgus, vērtējot no

136piedāvājuma/iznomātāju puses, ir nosakāms Latvijas teritorijas

137robežās, jo attiecīgs tirdzniecības platību nomas piedāvājums

138pastāv visās administratīvajās teritorijās. Vērtējot no

139pieprasījuma/mazumtirgotāja puses, nepieciešamību pēc

140tirdzniecības platībām mazumtirgotājs pakārto patērētāju

141iepirkšanās ieradumiem, veidojot savu veikalu tīklu maksimāli

142plašāku un visās administratīvajās teritorijās. Tādējādi

143ģeogrāfiskais tirgus var tikt sašaurināts līdz vienai

144administratīvajai teritorijai vai pat vēl šaurāk, vienlaicīgi

145jāņem vērā, ka noteikt konkrēto ģeogrāfisko tirgu šaurāku par

146vienu administratīvo teritoriju šobrīd nav lietderīgi.

147Konkurence padome Rimi lēmumā atzina, ka tirdzniecības centrs

148visvairāk piesaista patērētājus no teritorijām, no kurām šis

149tirdzniecības centrs ir viegli sasniedzams. Vairākās Eiropas

150Komisijas lietās11

151par viegli sasniedzamu norādīts attālums 10-30 minūšu brauciena

152ietvaros. Šāda prakse ņemta vērā arī iepriekšējos Konkurences

153padomes lēmumos, lai noteiktu konkrētās preces tirgus

154ģeogrāfiskās robežas12.

155Ņemot vērā minēto, Konkurence padome secina sekojošo par

156konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kuros darbojas

157tirdzniecības centri:

1581) SIA "Vejmars" tirdzniecības centrs Rojā, Selgas

159ielā 2. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības

160centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rojas un apkārt tai

161esošajiem novadiem.

1622) SIA "Krāslava D" Dagdā, Daugavpils ielā 8A.

163Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var

164piesaistīt patērētājus pamatā no Dagdas un apkārt tai esošajiem

165novadiem.

1663) SIA "Ditton Nams" tirdzniecības centrs

167Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60. Konkurences padomes ieskatā

168konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā

169no Daugavpils un apkārt tai esošajiem novadiem.

1704) SIA "Baltbiznesa birojs" tirdzniecības centrs

171Rīgā, Augusta Deglava ielā 160A. Konkurences padomes ieskatā

172konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā

173no Rīgas pilsētas.

1745) SIA "Marno J" tirdzniecības centrs Jelgavā,

175Driksas ielā 4. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

176tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

177Jelgavas un apkārt tai esošajiem novadiem.

1786) AS "Marika" tirdzniecības centrs Rīgā, Brīvības

179gatvē 428A, Rīgā. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

180tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas

181pilsētas.

1827) SIA "Latgales būves" tirdzniecības centrs

183Līvānos, Domes ielā 4A Konkurences padomes ieskatā konkrētais

184tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

185Līvāniem un apkārt tai esošajiem novadiem.

1868) SIA "Tirdzniecības centrs "Valdeka""

187Jelgavā, Rīgas ielā 11A. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

188tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

189Jelgavas un apkārt tai esošajiem novadiem.

1909) SIA "Rītupes centrs" Rīgā, Rītupes ielā 2.

191Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var

192piesaistīt patērētājus pamatā no Rīgas pilsētas.

19310) SIA "Garantija" tirdzniecības centrs Ventspilī,

194Aleksandra ielā 16. Konkurences padomes ieskatā konkrētais

195tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no

196Ventspils un apkārt tai esošajiem novadiem.

197Tāpēc, ņemot vērā minēto un balstoties uz iepriekšējo

198Konkurences padomes iedibināto pieeju, kas noteikta ar Rimi

199lēmumu13,

200Konkurences padome secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus,

201kurā darbojas tirdzniecības centri konkrētās Lietas ietvaros, ir

202nosakāms konkrētās (administratīvās teritorijas/apkaimes)

203robežās. Tomēr, ņemot vērā tirdzniecības centra lielumu un tā

204patērētāju aptveršanas teritoriju, ģeogrāfiskā tirgus robežas var

205tikt noteiktas gan šaurākas, gan plašākas nekā viena

206administratīvā teritorija.

2072.4. Ietekmētais konkrētais

208tirgus

209Ietekmētais konkrētās preces tirgus Lietā ir ikdienas patēriņa

210preču mazumtirdzniecības tirgus specializētajos pārtikas veikalos

211izstrādājumi.

212Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka savā iepriekšējā

213praksē, kas saistīta ar ikdienas patēriņa preču

214mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka šī tirgus ģeogrāfiskās

215robežas ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos, veic ierobežotu

216attālumu. Turklāt minētais attālums var atšķirties atkarībā no

217tā, kāda veida iepirkumu patērētājs ir plānojis veikt, t.i., vai

218ir paredzēts veikt iknedēļas pamat iepirkšanos, t.i., tiek veikti

219iepirkumi, kas nepieciešami visai nedēļai, vai papildinošā

220iepirkšanās, t.i., kad tiek iegādātas tikai atsevišķas preces.

221Papildinošo iepirkšanos ir iespējams veikt salīdzinoši nelielos

222veikalos, bet nedēļas galveno iepirkšanos cilvēki, kuriem tas ir

223iespējams, cenšas veikt veikalos, kuriem ir pietiekoši liels

224sortiments14.

225Patērētajiem ir ierobežotas iespējas atrast alternatīvu

226iepirkšanās vietu, ja patērētājs ir plānojis veikt iknedēļas

227pamat iepirkšanos, bet ir lielas iespējas atrast alternatīvu

228iepirkšanās vietu, ja patērētājs plāno veikt papildinošo

229iepirkšanos. Līdz ar to jāsecina, ka no patērētāju viedokļa liels

230ikdienas patēriņa preču lielveikals var aizvietot specializēto

231pārtikas veikalu, bet specializētais pārtikas veikals var

232aizvietot lielveikalu tikai tajā sortimenta daļā, kas tiem

233pārklājas.

234Konkurences padome, atsaucoties

235uz savu iepriekšējo praksi vairākās lietās, kurās tika izvērtēti

236konkurences apstākļi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā,

237uzskata, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

238pamatā ir lokāls, t.i., tas tiek aplūkots vienas administratīvās

239teritorijas ietvaros (pilsētas vai pilsētas daļas, novada), vai

240arī vienā ģeogrāfiskajā tirgū tiek iekļautas vairākas administratīvās

241teritorijas, kas no konkrētā veikala patērētājam ir sasniedzamas

24210-30 minūšu laikā, braucot ar automašīnu15.

243Vērtējot ikdienas mazumtirdzniecības tirgu specializētajos

244pārtikas veikalos no pieprasījuma/patērētāja puses, ir secināms,

245ka to nosaka iepirkšanās ieradumi, kas cieši saistīti ar

246attiecīgo ģeogrāfisko teritoriju, tāpēc no pieprasījuma/

247patērētāja puses ģeogrāfiskais tirgus definējams vienas

248administratīvās teritorijas robežās.

249Tāpēc, ņemot vērā minēto, kā

250ietekmētais tirgus Lietā tiek definēts ikdienas patēriņa preču

251mazumtirdzniecības tirgus vienas administratīvās teritorijas, tās

252daļas vai vairāku administratīvo teritoriju ietvaros.

1Normatīvo aktu regulējums

2Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā iekļauto

3šī panta ģenerālklauzulu "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas

4brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis

5vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana

6Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: (..) 7) darbībām

7(bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt

8kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus

9dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū".

10Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.797

11"Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu

12Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās

13aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi Nr.797) attiecas uz

14atsevišķa veida vertikālajām vienošanām, paredzot tām

15atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos

16ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem

17noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla

18vienošanās tās tradicionālajā izpratnē.

19Noteikumi Nr.797 nosaka, ka par vertikālām vienošanām tiek

20atzītas tādas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki tirgus

21dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgos

22ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz vienošanās

23preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem. Ņemot vērā, ka

24konkrētās lietas ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tā

25neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu (neveidojas

26tradicionālā preces vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece

27tiek pirkta un tālāk pārdota)16,

28tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu vienošanos,

29kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to tajos

30ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par

31vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Konkrētā

32vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās, kura ietekmē

33horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā

34izpratnē vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz

35horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc

36konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta

37iniciators, t.i., MAXIMA grupas uzņēmumi, ir uzskatāms par

38ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās

39rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Vienošanās

40starp MAXIMA grupas uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst

41Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un 11.panta

42ģenerālklauzulai, jo ir noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus

43dalībniekiem un šī vienošanās rada nelabvēlīgas sekas

44horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus, līdz ar to uz to ir

45attiecināmi visi Konkurences likuma 11.pantā noteiktie

46ierobežojumi.

47Konkurences likuma interpretāciju ir nostiprinājis LR

48Augstākās tiesas Senāts pieņemot spriedumu17,

49kas veido judikatūru attiecībā uz Konkurences likuma 11.panta

50piemērošanu. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas piemērošanā

51ir svarīgi noteikt vienošanās mērķi vai sekas. Tiesību normas

52prasa, lai aizliegtās vienošanās mērķis būtu vērsts uz

53konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vai vienošanās

54sekas izpaustos kā konkurences kavēšana, ierobežošana vai

55deformēšana. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertā

56tiesību norma ir tulkojama un piemērojama Konkurences likuma

572.pantā noteiktā šā likuma mērķa sasniegšanas nodrošināšanas

58gaismā. No Konkurences likuma 11.pantā ietverto normu konteksta

59izriet, ka likumdevējs Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

601.-7.punktā ir uzskaitījis tās tirgus dalībnieku vienošanās, kuru

61mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

62deformēšana un kuras tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas.

63Vienošanās par šī panta pirmās daļas 1.-7. punktā paredzētajām

64darbībām ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas,

65jo šo darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret

66konkurenci un to sekas parasti ir konkurences kavēšana,

67ierobežošana vai deformēšana. Konkurences padome norāda, ka

68Lietai ir līdzīgi apstākļi ar faktisko situāciju, kāda tika

69konstatēta Rimi lēmumā - SIA "MAXIMA Latvija" ir

70līdzīgs tirgus dalībnieks SIA "Rimi Latvia", kā arī

71telpu nomas līgumi saturēja līdzīgus ierobežojumus. Konstatējot

72pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas atbilst Konkurences

73likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam, šo darbību mērķis jau

74pats par sevi ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

75deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda. MAXIMA grupas uzņēmumu un

76iznomātāju noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo

77iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu platību

78iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir MAXIMA grupas

79uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem

80tirgus dalībniekiem, uzskatāms par vienošanos atbilstoši

81Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un atbilst Konkurences

82likuma 11.panta 7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma

83sastāvam.

84Ievērojot, ka MAXIMA grupa un iznomātāji nav uzskatāmi par

85vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta

86izpratnē, noslēgtajos līgumos ietvertais punkts ir ierobežojošs

87ne vien attiecībā pret citiem potenciālajiem nomniekiem, bet arī

88nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu

89uzņēmējdarbību.

90Jānorāda, ka arī 2009.gada 4.jūnija EKT Spriedumā lietā C-8/08

91ir uzsvērts, ka atšķirību starp "pārkāpumiem, kuru pamatā ir

92mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas",

93nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem

94jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par konkurencei

95kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka divi neatkarīgi tirgus

96dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu

97līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka

98iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts

99mērķis, un līdz ar to nav nepieciešams izskatīt to sekas.

100Konkurences padomes ieskatā minētās vienošanās un

101ierobežojošie līguma punkti ir radījuši tādus konkurences

102apstākļus citiem tirgus dalībniekiem iekļūšanai konkrētajā tirgū,

103kas neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem.

104Tā kā, piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

1057.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus

106dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, tad pārkāpums izpaužas nevis

107kā konkrēta tirgus dalībnieka iekļūšanas tirgū faktiska

108apgrūtināšana, bet gan vienošanās ar mērķi šādu apgrūtinājumu

109radīt18.

1Lietā iegūtie pierādījumi

24.1. Izvērtējot Lietas apstākļus, Konkurences padome

3konstatēja, ka ir 10 spēkā esoši līgumi, no kuriem 1 satur

4specifiskus ierobežojumus attiecībā uz iznomājamajiem

5kvadrātmetriem, 1 pārtraukts līgums un 1 līgums tirdzniecības

6centram, kas, saskaņā ar SIA "MAXIMA Latvija"

731.08.2011. vēstuli Nr.246 (*), kuri satur Konkurences likuma

811.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma

9pazīmes, t.i., par darbībām, (bezdarbībām), kuru dēļ cits tirgus

10dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek

11apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā

12konkrētajā tirgū.

13Atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kas minēti šīs Lēmuma

14apakšpunktā 2.2.1. (turpmāk tekstā - Kritēriji), izvērtējot

15MAXIMA grupas līgumus, konstatēja, ka sekojošos līgumos tika

16ietverti nosacījumi, kas ierobežo MAXIMA grupas uzņēmumu

17(veikalu) konkurentu tirdzniecības platību nomu tirdzniecības

18centros:

191) 2006.gada 27.oktobrī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu

20Selgas ielā 2, Rojā, starp SIA "Vejmars" (iznomātājs)

21un SIA "VP Market" (nomnieks).

22(*).

232) 2007.gada 30.martā Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu

24Daugavpils ielā 8A, Dagdā, starp SIA "Krāslava D"

25(iznomātājs) un SIA "Maxima Latvija" (nomnieks).

26(*).

273) 2004.gada 26.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par

28neapdzīvojamo telpu Augusta Deglava ielā 160A, Rīgā, starp SIA

29"Baltbiznesa birojs" (iznomātājs) un SIA "NDX

30Development"19

31(nomnieks).

32(*).

334) 2004.gada 15.jūnijā Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu

34Driksas, Pasta un Katoļu ielu Kvartālā, Jelgavā, starp SIA

35"Sabiedriskais centrs"20

36(iznomātājs) un SIA "NDX Development"21

37(nomnieks).

38(*).

395) 2004.gada 17.novembrī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par

40telpu Brīvības gatvē 428A, Rīgā, starp AS "Marika"

41(iznomātājs) un SIA "VP Market" (nomnieks).

42(*).

436) 2010.gada 6.maijā Rīgā noslēgtais Telpu nomas līgums par

44ēku Domes ielā 4A, Līvānos, starp SIA "Latgales būves"

45(iznomātājs) un SIA "MAXIMA Latvija" (nomnieks).

46(*).

477) 2004.gada 30.augustā Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu

48Rīgas ielā 11a, Jelgavā, starp SIA "Sporta komplekss

49"Zemgale - K"22

50(iznomātājs) un SIA "VP Market" (nomnieks).

51(*).

528) 2004.gada 27.februārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par ēku,

53kas atradīsies uz zemesgabaliem Rītupes ielā 2/4, Rīgā, starp SIA

54"Rītupes centrs" (iznomātājs) un SIA "NDX

55Development"23

56(nomnieks).

57(*).

589) 2005.gada 31.janvārī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu

59Aleksandra ielā 16, Ventspilī un zemi Aleksandra ielā 16 un 18,

60Ventspilī, starp SIA "Garantija" (iznomātājs) un SIA

61"VP Market" (nomnieks).

62(*).

634.2. Konkurences padome papildus konstatēja, ka

64Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā

65aizlieguma pārkāpuma pazīmes ir arī šādos MAXIMA grupas telpu

66nomas līgumos:

671) 2006.gada 5.decembrī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par telpu

68Rīgas ielā 89, Līvānos, starp SIA "Marno J"

69(iznomātājs) un SIA "VP Market" (nomnieks) - līgums

70vairs nav spēkā;

712) 2004.gada 10.novembrī Rīgā noslēgtais Nomas līgums par

72telpu Biķernieku ielā Rīgā, starp SIA "SCB"

73(iznomātājs) un SIA "VP Market" (nomnieks) - līgums nav

74spēkā, jo tirdzniecības centrs netika uzcelts.

753) 2002.gada 1.oktobrī Daugavpilī noslēgtais Nomas līgums par

76telpu Sakņu ielā 324,

77Daugavpilī, starp SIA "Ditton Nams" (iznomātājs) un SIA

78"NDX Development"25

79(nomnieks) - līgums satur specifiskus ierobežojumus, kas saistīti

80ar iznomājamajiem kvadrātmetriem. (*).

814.3. Konkurences padome 09.12.2011. saņēma SIA

82"MAXIMA Latvija" 09.12.2011. vēstuli "Par izmaiņām

83tirdzniecības centru iznomātājos" (turpmāk tekstā -

8409.12.2011. vēstule), kurā minēts, ka (*). Līgums Nr.MDC-MAX/1 un

85līgums Nr. MDC-MAX/2 nesatur Konkurences likuma 11.panta pirmās

86daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes un līdz ar

87to noslēgšanu ir izbeigti Konkurences likuma 11.panta pirmās

88daļas 7.punktā noteiktie ierobežojumi, kurus saturēja 2004.gada

8927.februārī noslēgtais Nomas līgums starp SIA "Rītupes

90cents" un SIA "NDX Development" un 2004.gada

9126.februārī noslēgtais Nomas līgums starp SIA "Baltbiznesa

92birojs" un SIA "NDX Development".

934.4. Konkurences padome 11.01.2012. saņēma SIA

94"MAXIMA Latvija" 2012.gada 11.janvāra vēstuli, kurā

95minēts, ka "(..) informējam, ka SIA "MAXIMA

96Latvija" ("Maxima") ir vienojusies ar astoņiem

97tirdzniecības telpu iznomātājiem par nomas līgumu grozīšanu, no

98nomas līgumiem izslēdzot attiecīgo punktu, kas saskaņā ar

99Konkurences padomes 2011.gada 16.decembra vēstuli Nr.2811 ir

100uzskatāmi par tādiem, kas pārkāpj Konkurences likuma 11.panta

101pirmās daļas 7.punktu. Ņemot vērā šo nomas līgumu grozījumus, kā

102arī to, ka pārējie lietā identificētie nomas līgumi, kuri

103saturēja ierobežojošo punktu, ir izbeigti vai nav stājušies

104spēkā, uz šo brīdi neviens no lietā apskatītajiem nomas līgumiem

105vairs nesatur konkurenci ierobežojošus punktus".

1062012.gada 11.janvāra vēstules pielikumā ir pievienoti Nomas

107līgumu grozījumi, kas apliecina, ka laika posmā no 2012.gada

1084.janvāra līdz 2012.gada 10.janvārim SIA "MAXIMA

109Latvija" noslēdza Nomas līguma grozījumus ar: SIA

110"Marno J", SIA "Krāslava D", SIA "Ditton

111Nams", SIA "Latgales būves", AS

112"Marika", SIA "Tirdzniecības centrs

113"Valdeka"", SIA "Garantija", SIA

114"Vejmars", izslēdzot no telpu nomas līgumiem tos

115punktus, kas saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

1167.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes.

1SIA "MAXIMA Latvija"

2viedoklis

3Konkurences padome 2011.gada 30.decembrī saņēma SIA

4"MAXIMA Latvija" 27.12.2011. viedokli Lietā.

5SIA "MAXIMA Latvija" izteiktais viedoklis:

65.1. Lietā apskatīto līgumu normu mērķis nav

7ierobežot konkurenci - juridiskais pamatojums. KP Paziņojumā

8[Konkurences padomes 16.11.2011. vēstule Nr.2811]

9norāda, ka Lietā apskatītās nomas līgumu normas atbilst

10Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam

11vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, jo to mērķis ir

12konkurences ierobežošana26. Tomēr pastāv vairāki

13būtiski iemesli, kādēļ konkrētās normas nevar tikt uzskatītas par

14tādām, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

15Visupirms ir nepieciešams

16identificēt, kuras Lietā apskatītās nomas līgumu normas ir

17uzskatāmas par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta

18pārkāpumu KP ieskatā. Paziņojumā ir norādīts, ka vairākos Maxima

19līgumos ar iznomātājiem ir ietverti nosacījumi, kas ierobežo

20Maxima konkurentu tirdzniecības platību nomu tirdzniecības

21centros.27

22Paziņojumā arī minēts, ka vienošanās, kas atbilst Konkurences

23likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam vienošanās

24aizlieguma pārkāpuma sastāvam, ir "[Maxima] un iznomātāju

25noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja

26tiesības vienpersoniski izlemt par citu nomas platību iznomāšanu

27tirdzniecības centrā un piešķir [Maxima] tiesības lemt par citu

28platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem".28 Kaut arī Paziņojumā

29nav precīzi identificēti konkrēto nomas līgumu punkti, kuri

30atbilst vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, no Paziņojuma

31teksta var pieņemt, ka tie ir sekojošie:

32- 2006.gada 27.oktobrī noslēgtā Nomas līguma ar SIA

33"Vejmars" par telpu Selgas ielā 2, Rojā,

346.11.punkts29;

35- 2002.gada 1.oktobrī noslēgtais Nomas līgumas ar SIA

36"Ditton Nams" par telpu Sakņu ielā 3, Daugavpilī,

371.5.punkts30;

38- 2005.gada 31.janvārī noslēgtais Nomas līgums ar SIA

39"Garantija" par telpu Aleksandra ielā 16, Ventspilī,

406.10.punkts31;

41- 2004.gada 15.jūnijā noslēgtais Nomas līgums ar SIA "

42Sabiedriskais centrs" par telpu Driksas, Pasta un Katoļu

43ielu Kvartālā, Jelgavā, 6.12.punkts32;

44- 2004.gada 30.augustā noslēgtais Nomas līgums ar SIA

45" Sporta komplekss "Zemgale - K"" par telpu

46Rīgas ielā 11a, Jelgavā, 6.12.punkts33.

47(turpmāk konkrētie Nomas līgumu

48punkti kopā saukti - Vienošanās).

49Minētās Vienošanās savā būtībā ir

50uzskatāmas par ekskluzivitātes noteikumiem. Saskaņā ar MK

51Noteikumu Nr.79734 2.3.punktu,

52ekskluzīva piegādes (izplatīšanas) vienošanās ir tāda vertikāla

53vienošanās, saskaņā ar kuru piegādātājs tieši vai netieši apņemas

54pārdot vienošanās preces (vai pakalpojumus) tikai vienam pircējam

55konkrētajā teritorijā īpašai lietošanai vai tālākpārdošanai.

56Līdzīgas ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās un ekskluzīvas

57piegādes vienošanās definīcijas ir ietvertas arī Eiropas

58Komisijas 19.05.2010 "Pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu

59jomā"35. Gan Vienošanās

60gadījumā, gan minētajās normatīvo aktu definīcijās ietverto

61vienošanos gadījumā, preču piegādātājs (Vienošanās gadījumā -

62iznomātājs) tieši vai netieši apņemas pārdot (iznomāt) vienošanās

63preces (telpas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībai) tikai

64vienam pircējam (nomniekam36) konkrētā teritorijā

65(konkrētais tirdzniecības centrs) īpašai lietošanai vai

66tālākpārdošanai (ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībai).

67Jāpiezīmē, ka Apvienotās Karalistes konkurences iestāde (Office

68of Fair Trading; turpmāk - OFT) savās 2011.gada marta Vadlīnijās

69par zemes nomas līgumu saderību ar Apvienotās Karalistes

70konkurences tiesībām (turpmāk - OFT Vadlīnijas) ir atzinusi

71Vienošanās tipa ierobežojošus noteikumus nomas līgumos par

72ekskluzivitātes noteikumiem.37

73Kā pareizi Paziņojumā ir atzīmējusi

74KP38,

75saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (iepriekš Eiropas Kopienas

76Tiesa) judikatūru atšķirība starp "pārkāpumiem ar

77mērķi" un "pārkāpumiem seku rezultātā" ir saistīta

78ar apstākli, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau

79pēc to rakstura var tikt uzskatītas par normālai konkurences

80funkcionēšanai kaitējošām39. Ja ir noteikts, ka

81nolīgumam piemīt pret konkurenci vērsts mērķis, nav vajadzības

82izskatīt tā sekas40. Kā norādījusi

83Ģenerāladvokāte Verica Trstenjaka 2008.gada 4.septembra

84secinājumos lietā C-209/0741, Eiropas Savienības

85Tiesas ir atzinušas, ka vienošanās ir konkurenci ierobežojošs

86mērķis vai tendence it īpaši tad, ja konkurences ierobežošana

87bija vienošanās neizbēgamas sekas42. Tātad par konkurenci

88ierobežojošām pēc mērķa ir uzskatāmas tādas vienošanās, kuru

89sekas neizbēgami ir konkurences ierobežošana, un tieši šī iemesla

90dēļ likumdevējs ir atvieglojis konkurences uzraudzības iestāžu

91darbu, pieļaujot šādu vienošanos atzīšanu par konkurenci

92ierobežojošām un vienlaicīgi neprasot iestādei pierādīt

93konkurenci ierobežojošās sekas43.

94Jāpiezīmē, ka atbilstoši Eiropas

95Savienības Tiesas 2009.gada 6.oktobra spriedumam apvienotajās

96lietās C-501/06 P, u.c.44, 58.punktam, kā arī

97EK 14.01.2011 Paziņojuma45 25.punktam, lai

98novērtētu, vai vienošanās ir konkurenci ierobežojošs mērķis,

99jāņem vērā vienošanās saturs, tā mērķi un ekonomiskais un

100tiesiskais konteksts. Turklāt, lai arī konkurenci ierobežojoša

101mērķa noteikšanā pušu nolūks nav nepieciešams faktors, Eiropas

102Komisija vienošanās analīzē tomēr var ņemt vērā arī šo aspektu.

103Ja vienošanās satura analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma

104konkurencei pakāpi, konkurences ierobežojumu "pēc

105mērķa" nevar pieņemt. Šādos gadījumos, lai uz vienošanos

106varētu attiecināt Līguma par Eiropas Savienības Darbību (turpmāk

107- LESD) 101.panta pirmās daļas (vai Konkurences likuma 11.panta

108pirmās daļas) aizliegumu, ir nepieciešams pārbaudīt vienošanās

109sekas46.

110Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesu

111judikatūrai, ir iespējams identificēt vairākas tādas vienošanās,

112kuras gandrīz vienmēr tiks uzskatītas par konkurenci

113ierobežojošām pēc mērķa47. Attiecībā uz

114vertikālām vienošanās, par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa ir

115uzskatāmas vienošanās par tālākpārdošanas cenu

116noteikšanu48, kā arī vienošanās,

117kas aizliedz vai ierobežo paralēlo tirdzniecību starp Eiropas

118Savienības dalībvalstīm (t.i. aizliegums eksportēt uz citu

119dalībvalsti).49 Tomēr nedz Eiropas

120Savienības Tiesas, nedz Eiropas Komisija nekad nav atzinušas

121ekskluzivitātes noteikumus vertikālās vienošanās (kur abas līguma

122puses nav vienlaicīgi konkurenti augšupējā vai lejupējā tirgū)

123par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa.

124Zināmas norādes par to, kādas

125vertikālās vienošanās ir vai nav konkurenci ierobežojošas pēc

126mērķa, ir iespējams pieņemt arī no Regulas

127Nr. 330/201050

128(turpmāk - Vertikālo ierobežojumu regula) teksta. Šīs regulas

1294.pantā ir uzskaitīti ierobežojumi, kuri liedz piemērot

130vienošanās atbrīvojumu - stingrie ierobežojumi (angļ.val -

131hard-core restrictions) - t.sk. vienošanās par tālākpārdošanas

132cenu noteikšanu (izņemot maksimālo un rekomendēto cenu),

133vienošanās par teritorijas vai klienta loka ierobežošanu,

134kurā/kam izplatītājs var pārdot līguma preces (ar dažādiem

135izņēmumiem), u.c.51 Atbilstoši Eiropas

136Komisijas 2010.gada 19.maija "Pamatnostādnes vertikālo

137ierobežojumu jomā" 47.punktam, ja vienošanās ietver kādu

138stingro ierobežojumu, tad uzskata, ka uz attiecīgo vienošanos

139attiecas LESD 101. panta pirmā daļa; turklāt, ir uzskatāms, ka

140attiecīgā vienošanās, visticamāk, neatbilst LESD 101. panta

141trešās daļas nosacījumiem, un tādējādi uz to nav attiecināms

142grupālais atbrīvojums. No šī var secināt, ka stingrie

143ierobežojumi ir tādi, kas "visticamāk" jau paši par

144sevi ierobežo konkurenci, tātad, pēc mērķa52.

145Tieši tāpat no Vertikālo

146ierobežojumu regulas teksta var secināt, ka vertikāli

147ierobežojumi, kas nav stingrie ierobežojumi un kuriem saskaņā ar

148Vertikālo ierobežojumu regulu (arī MK Noteikumiem Nr.797) var

149tikt piemērots grupālais atbrīvojums ar nosacījumu, ka abu (vai

150viena, MK Noteikumu Nr.797 gadījumā) vertikālās vienošanās

151dalībnieku tirgus daļas augšupējā un lejupējā tirgū nepārsniedz

15230%, nav uzskatāmi par tādiem, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

153Apstāklis, ka šādas vienošanās ir pieļaujamas un atbrīvotas no

154LESD 101.panta pirmās daļas pārkāpuma piemērošanas (un MK

155Noteikumiem Nr.797 gadījumā - Konkurences likuma 11.panta pirmās

156daļas pārkāpuma piemērošanas) zem konkrētiem tirgus daļas

157sliekšņiem, norāda, ka šādas vienošanās nav konkurenci

158ierobežojošas pēc mērķa, jo to pieļaujamība ir atkarīga no tirgus

159apstākļiem, t.sk. vienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku tirgus

160varas53.

161Ekskluzivitātes noteikumi saskaņā ar Vertikālo ierobežojumu

162regulu54, kā

163arī saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.79755 ir pakļauti grupālam

164atbrīvojumam un nav uzskatāmi par stingrajiem ierobežojumiem.

165Tāpēc šādas vienošanās ir uzskatāmas par tādām, kas neierobežo

166konkurenci pēc mērķa.

167Paziņojumā ir minēts, ka MK

168Noteikumi Nr.797 un tajos ietvertie atsevišķu vertikālu

169vienošanās atbrīvojumi nav piemērojumi attiecībā uz Vienošanās,

170jo tās pēc būtības nav vertikālas vienošanās tradicionālajā

171izpratnē - Vienošanās ir par telpu nomu un tā neietver vienošanos

172par preču pirkšanu vai pārdošanu56. Var piekrist KP, ka

173Vertikālo ierobežojumu regula57 un, iespējams, arī MK

174Noteikumi Nr.797, nav piemērojami nomas līgumiem. Tomēr tas, ka

175attiecībā uz nomas līgumiem nav piemērojami Vertikālo

176ierobežojumu regulā ietvertie atbrīvojumi, nebūt nenozīmē, ka

177ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos ir uzskatāmi par tādiem,

178kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

179Pirmkārt, ir noderīgi atsaukties uz

180OFT vadlīnijām zemes (un telpu) līgumu izvērtēšanai58, ņemot vērā, ka šīs

181vadlīnijas ir piemērojamas arī telpu nomas līgumiem.59 OFT Vadlīniju

1824.9.-4.10.punktos ir apskatīti ekskluzivitātes noteikumi zemes un

183telpu nomas līgumos. Saskaņā ar 4.9.punktu, gadījumos, kad

184iznomātājs iznomā zemi (telpas) nomniekam un apņemas nepieļaut

185nomnieka konkurentu darbību iznomātājam piederošajā zemē, šāda

186vienošanās ar nomnieku var potenciāli ierobežot nomnieka

187konkurentiem piekļuvi saistītajam tirgum (t.i., tirgum, kurā

188atrodas nomnieks). 4.10.punktā minēts šādas vienošanās piemērs,

189kas samērā precīzi atbilst Lietā apskatītajām Vienošanās:

190"Piemēram, tirdzniecības centra īpašnieks var garantēt

191vienam nomniekam ekskluzīvas tiesības konkrēta veida veikala

192darbības veikšanai tirdzniecības centrā. Pēc definīcijas šāda

193vienošanās aizsargātu nomnieku no konkurences no citiem

194konkrētiem konkurentiem šajā tirdzniecības centrā un šādai

195vienošanās ir potenciāls ierobežot konkurenci saistītajā

196tirgū." OFT neuzskata ekskluzivitātes noteikumus telpu nomas

197līgumos tirdzniecības centros, tātad arī Vienošanās, par tādām

198vienošanās, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Saskaņā ar OFT

199Vadlīnijām, šādām vienošanās ir potenciāls ierobežot konkurenci

200saistītajā tirgū pie nosacījuma, ka vienošanās pusei vai pusēm

201piemīt tirgus vara saistītajā tirgu un šāda tirgus vara rodas vai

202tiek stiprināta vienošanās rezultātā60. Attiecīgi, šādas

203vienošanās nevar uzskatīt par tādām, kuras neizbēgami ierobežo

204konkurenci.

205Otrkārt, lai arī Vertikālo

206ierobežojumu regula nav tieši attiecināma uz ekskluzivitātes

207noteikumiem nomas līgumos, EK 2010.gada 19.maija

208"Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā" ietvertais

209izvērtējums par ekskluzivitātes noteikumiem, proti, ka tiem

210zināmos apstākļos ir potenciāls ierobežot konkurenci, bet ka

211šādiem noteikumiem var būt efektivitātes ieguvumi, kas atsver

212iespējamo konkurences ierobežojumu, ir piemērojams arī

213ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos61. Līdzīgi kā

214ekskluzīvas izplatīšanas gadījumā62, arī ekskluzivitātes

215noteikums nomas līgumā var būt objektīva nepieciešamība nomas

216līguma noslēgšanai63, kā arī tas var radīt

217efektivitātes ieguvumus64.

218Kā norādīts iepriekš, vienošanās

219var pieņemt konkurenci ierobežojošu mērķi tajos gadījumos, kad

220izvērtējot vienošanās saturu, tās mērķi un ekonomisko un tiesisko

221kontekstu var secināt, ka konkurences ierobežošana ir šādas

222vienošanās neizbēgamas sekas. No augstākminētās ekskluzivitātes

223noteikumu nomas līgumos analīzes redzams, ka šādu noteikumu

224neizbēgamas sekas nav konkurences ierobežošana.

225Paziņojumā ir norādīts, ka, tā kā

226Vienošanās (t.i. ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumā) pēc

227būtības neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanās tās

228tradicionālajā nozīmē, Vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās,

229kura ietekmē horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem.

230Paziņojumā pausts viedoklis, ka klasiskajā izpratnē vertikālajām

231vienošanās parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem

232un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc Lietā apskatīto

233Vienošanos gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i.

234Maxima, ir uzskatāms par ieinteresēto pusi, kuras rīcības

235rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un

236ietekmē konkurentus65. Cik noprotams no

237Paziņojuma, tieši šī apsvēruma dēļ, proti, ka ekskluzivitātes

238noteikumi nomas līgumos atšķirībā no vertikālām vienošanās

239"klasiskā" izpratnē ietekmē horizontālās attiecības

240starp tirgus dalībniekiem, KP Vienošanās uzskata par tādām, kas

241ierobežo konkurenci pēc mērķa. Mūsuprāt, šāds viedoklis ir

242nepamatots.

243Gan Konkurences likuma 11.panta

244pirmā daļa, gan LESD 101.panta pirmā daļa aizliedz vienošanās,

245kuras ierobežo konkurenci kādā konkrētā tirgū. Konkurences likumā

246konkurence ir definēta kā potenciāla vai esoša ekonomiskā

247(saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus

248dalībniekiem - tātad sāncensība "horizontālā" līmenī.

249Attiecībā uz vertikālām vienošanās, kuras dalībnieki vienlaicīgi

250nav arī konkurenti augšupējā vai lejupējā tirgū, konkurences

251ierobežošana Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas un LESD

252101.panta pirmās daļas ietvaros var notikt vienīgi tajos

253gadījumos, kad šādas vienošanās dalībnieki vienojas par

254ierobežojumiem, kam ir negatīva ietekme uz konkurenci kādā no

255konkrētajiem tirgiem - proti, ir ietekme uz

256"horizontālu" konkurenci lejupējā vai augšupējā tirgū.

257Tātad visos gadījumos, kad vienošanās iekļaujas LESD 101.panta

258pirmās daļas vai Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas tvērumā

259(pat ja šāda vienošanās ir atļaujama saskaņā ar LESD 101.panta

260trešo daļu/Konkurences likuma 11.panta otro daļu), šāda

261vienošanās obligāti "horizontāli" ietekmē konkurenci

262kādā konkrētā tirgū.

263Ekskluzivitātes noteikumi nomas

264līgumos ietekmē horizontālās attiecības starp nomnieku un tā

265konkurentiem tieši tāpat kā ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās

266gadījumā ekskluzivitātes noteikums ietekmē konkurenci starp

267izplatītāju un tā konkurentiem. Tāpēc, ja ekskluzīvās

268izplatīšanas vienošanās nav mērķa ierobežojumi, tādi nevar būt

269arī ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos.

270Paziņojumā norādīts, ka

271Vienošanās ir mērķa ierobežojums saistībā ar to, ka Vienošanās ir

272tieša ietekme uz ietekmēto tirgu un Maxima konkurentiem, un ka

273Vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

2747.punktam - vienošanās par darbību, kuras dēļ cits tirgus

275dalībnieks ir spiests atstāt konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta

276tirgus dalībnieku iekļūšana konkrētā tirgū. KP tālāk izdara

277atsauci uz LR Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā

278Nr.A42426505, kur Senāts atzinis, ka visas Konkurences likuma

27911.panta pirmās daļas 1.-7.punktos minētās vienošanās ir tādas,

280kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Jāņem vērā, ka Senāts lietā

281Nr. A42426505 izvērtēja horizontālu vienošanos starp tirgus

282dalībniekiem, tāpēc, mūsuprāt, Senāta spriedumā ietvertais

283atzinums par mērķa ierobežojumiem nav bijis iecerēts piemērošanai

284vertikālām vienošanās. Piemērojot minētajā Senāta spriedumā

285ietverto atzinumu vertikālas vienošanās lietā, proti, ka visas

286Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktos minētās

287vienošanās ierobežo konkurenci pēc mērķa, tas būtu pretrunā ar MK

288Noteikumiem Nr.797.

289Kā minēts iepriekš, ekskluzivitātes

290noteikumiem nomas līgumos tāpat kā ekskluzīvās izplatīšanas

291vienošanās piemīt zināma ietekme uz konkurenci starp

292nomnieku/izplatītāju un tā konkurentiem, un šajā ziņā iespējamais

293konkurences ierobežojuma risks abos gadījumos ir potenciāls

294apgrūtinājums konkurentiem iekļūt konkrētajā tirgū. Tomēr, ņemot

295vērā, ka likumdevējs ir izdevis MK Noteikumus Nr.797 un tajos

296paredzējis, ka ekskluzīvās izplatīšanas vienošanās netiek

297pakļautas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas vienošanās

298aizliegumam, ja tā tirgus daļa konkrētā tirgū nepārsniedz 30%

299(t.i. nepiemīt zināma līmeņa tirgus vara), ir pamatoti uzskatīt,

300ka šādas vienošanās nav mērķa ierobežojumi, jo netiek pieņemtas

301negatīvas sekas uz konkurenci ciktāl dalībniekam nepiemīt zināma

302līmeņa tirgus vara. Mūsuprāt, tāds pats secinājums ir izdarāms

303arī attiecībā uz ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos,

304tātad, arī Vienošanās.

305Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" minēto, Konkurences

306padome norāda, ka Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra

307noteikumi Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo

308vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā

309noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi

310Nr.797) attiecas uz atsevišķa veida vertikālajām vienošanām,

311paredzot tām atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi

312un tajos ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem

313noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla

314vienošanās tās tradicionālajā izpratnē, t.i., konkrētās lietas

315ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tās neietver vienošanos

316par preču pirkšanu vai pārdošanu - neveidojas tradicionālā preces

317vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece tiek pirkta un tālāk

318pārdota, tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu

319vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to

320tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei

321par vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Tas pats

322attiecas uz pieteicējas argumentā pieminēto ekskluzīvo piegādes

323(izplatīšanas) vienošanās, arī ekskluzīvās piegādes noteikumi

324šajā gadījumā nav attiecināmi, jo minētie noteikumi attiecas uz

325vertikālu vienošanos tās klasiskajā izpratnē (kur tiek pirktas

326(izplatītas) preces un tālāk pārdotas). Konkrētā vienošanās ir

327tāda vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecībās starp

328tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanām

329parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās

330neietekmē citus konkurentus. Tāpēc konkrētās vienošanās gadījumā

331ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i., MAXIMA grupas

332uzņēmumi, ir uzskatāmas par ieinteresēto pusi, kuras rīcības

333rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un

334ietekmē konkurentus. Šajā gadījumā vienošanās starp MAXIMA grupas

335uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst Konkurences likuma 1.panta

33611.punktam un 11.panta ģenerālklauzulai, t.i., vienošanās ir

337noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī

338vienošanās rada nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē

339konkurentus un līdz ar to uz to ir attiecināmi visi Konkurences

340likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi.

341Tā kā normatīvo aktu regulējums, jau ir apskatīts šī lēmuma

3423.punktā, Konkurences padome uzskata, ka to nav lietderīgi šeit

343atkārtoti vēlreiz minēt - skat., Lēmuma 3.punkts.

344Ņemot vērā visu augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka

345pieteicējas arguments attiecībā uz to, ka šajā gadījumā bija

346jāpiemēro Noteikumi Nr.797 un tajā ietvertie ekskluzīvās

347pārdošanas noteikumi, nav pamatots un ir noraidāms.

3485.2. (*).

349Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" minēto,

350Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija"

351jurista A.R. skaidrojumi (*) ir noraidāmi un neattiecas uz Lietas

352būtību. Konkurences padome norāda, ka Lietas ietvaros ņem vērā

353apstākli, ka konkrētās vienošanās ir notikušas starp diviem

354neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas

355visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi.

356Konkurences padome norāda, ka ņem vērā SIA "MAXIMA

357Latvija" paskaidrojumus attiecībā uz telpu nomas līgumu ar

358SIA "Garantija".

359Konkurences padome norāda, ka ņem vērā, ka līgums ar SIA

360"Ditton Nami" saturēja specifisku ekskluzivitātes

361noteikumu, kā kritēriju paredzot noteiktus kvadrātmetrus, kā

362rezultātā tā mērķis nebija un arī praktiski tas nevarēja

363nelabvēlīgi ietekmēt nelielus un specializētus

364mazumtirgotājus.

3655.3. (*).

366Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" sniegto informāciju,

367Konkurences padome norāda, ka piekrīt SIA "MAXIMA

368Latvija" viedoklim, ka Konkurences padomes rīcībā nav

369informācijas, kas apliecinātu, ka SIA "MAXIMA Latvija"

370ir izmantojusi sev pielīgtās tiesības ar telpu iznomātājiem, kas

371satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos

372ierobežojumus.

373Konkurences padome norāda, ka izvērtējot Lietas apstākļus ņem

374vērā to, ka visos tirdzniecības centros, kuru telpu nomas līgumi

375bija spēkā esoši un saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās

376daļas 7.punktā noteiktos ierobežojumus bez SIA "MAXIMA

377Latvija" bija arī citi telpu nomnieki. Vienlaikus

378Konkurences padome norāda, ka, lai izpildītos Konkurences likuma

37911.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē

380mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto

381vienošanos gadījumos starp MAXIMA grupas uzņēmumiem un

382iznomātājiem izpildās viens kritērijs, t.i., mērķis. Lietā ir

383konstatēts, ka konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma

38411.panta ģenerālklauzulai, jo ir notikusi vienošanās starp diviem

385neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas

386visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi un konkrētā

387vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

3887.punktā norādītajam tiesiskajam sastāvam un līdz ar to šādas

389vienošanās sekas īpaši nav jāpierāda.

390Konkurences padome ņem vērā, ka SIA "MAXIMA Latvija"

391nosūtīja (*). Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka SIA

392"MAXIMA Latvija" nosūtītie paziņojumi paredz, ka

393noteiktu Nomas līgumu punktu piemērošana tiek apturēta tikai uz

394laiku (*), nevis tiek neatgriezeniski izbeigti.

3955.4. (*).

396Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" viedokli Konkurences

397padome norāda, lai izpildītos Konkurences likuma 11.panta pirmās

398daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē mērķis vai sekas, kas

399ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto vienošanos gadījumos starp

400MAXIMA grupas uzņēmumiem un iznomātājiem izpildās viens

401kritērijs, t.i., mērķis.

402Konkurences padome norāda, ka ņem vērā, ka procentuāli to

403līgumu īpatsvars, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās

404daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu ir neliels - 10%

405attiecībā pret SIA "MAXIMA Latvija" kopējo telpu nomu

406līgumu apjomu. Vienlaikus KPI norāda, ka arī skaitliski nelielais

407līgumu apjoms, kuri satur Konkurences likuma 11.panta pirmās

408daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu ilgtermiņā var

409izraisīt nelabvēlīgas sekas un nelabvēlīgi ietekmēt tirgu kopumā,

410jo ierobežo cita tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā

411tirgū.

412Konkurences padome noraida SIA "MAXIMA Latvija"

413apgalvojumu, ka līgumos iekļautajiem ierobežojumiem ir

414(*), ko apliecina tas, ka telpu nomas līgumi ar

415ierobežojumiem iznomātājiem ir slēgti ilgā laika periodā

416(vecākais līgums noslēgts 2002.gadā ar SIA "Ditton

417Nami", jaunākais līgums noslēgts 2010.gadā ar SIA

418"Latgales būves"), tirdzniecības centri atrodas ļoti

419dažādās Latvijas vietās (gan lielās pilsētās, piemēram, Jelgava,

420Rīga, gan mazās pilsētās un apdzīvotās vietās - Dagda, Roja

421u.c.), kas norāda uz mērķtiecīgu MAXIMA grupas darbību iekļaujot

422telpu nomas līgumos punktus, kas satur Konkurences likuma

42311.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu,

424tādejādi kavējot konkurenci un liedzot citiem tirgus dalībniekiem

425pieeju konkrētajam tirgum.

426Konkurences padome norāda, ka ņem vērā SIA "MAXIMA

427Latvija" argumentu, ka Lietas materiālos nav pierādījumu,

428kas apliecina nomas līgumos iekļauto ierobežojumu izmantošanu, kā

429arī to, ka SIA "MAXIMA Latvija" piekrita, ka Iznomātāji

430iznomā telpas trešajām personām. Vienlaikus Konkurences padome

431norāda, ka nepieciešamība iznomātājiem saskaņot ar MAXIMA grupu

432telpu nomu trešajām personām ir pretrunā ar Konkurences

433likumu.

1Naudas soda aprēķins

26.1. Ņemot vērā Lietā konstatētos faktus, kuru

3izvērtējums sniegts šajā Lēmumā, SIA MAXIMA grupa ir pārkāpusi

4Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto

5vienošanās aizliegumu.

66.2. Lietā Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

77.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpums konstatēts

8tirgus dalībnieku darbībās. Saskaņā ar Konkurences likuma 12.

9panta pirmo un otro daļu, ja Konkurences padome konstatē tirgus

10dalībnieku darbībās šī likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā

11pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un

12naudas soda uzlikšanu. Naudas sodu tirgus dalībniekiem var uzlikt

13līdz 5 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma

14katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram.

15Lēmumā konstatēto ierobežojošo līguma noteikumu noteikšana ir

16izdevīga mazumtirgotājam, kas šādā veidā kontrolē un ierobežo

17konkurentu (arī potenciālo) piekļuvi tirgum un patērētājiem, bet

18ne iznomātājam, jo šādi līguma noteikumi potenciāli samazina

19iznomātāja rīcības brīvību nomnieku izvēlē un attiecīgi iespējas

20iznomāt tirdzniecības centra platības pēc patstāvīgas,

21neierobežotas izvēles, gūstot maksimālu labumu. Tādējādi šādu

22noteikumu ietveršanā līgumā iznomātājs nav ieinteresēts, bet ir

23spiests tos pieņemt, lai noslēgtu līgumu vai nepasliktinātu

24līguma noteikumus ar MAXIMA grupas uzņēmumiem.

25Ņemot vērā Lēmumā konstatēto un iepriekš minēto, Konkurences

26padome uzskata par pamatotu nepiemērot naudas sodu iznomātājiem

27ar kuriem MAXIMA grupa slēdza telpu nomas līgumus.

286.3. Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto

29pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt naudas sods

30jānosaka pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu pārkāpumu

31izdarījušo personu un atturētu to un citus tirgus dalībniekus no

32Konkurences likuma pārkāpumu izdarīšanas. Lai noteiktu naudas

33soda apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši

34Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.796

35"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

3611. panta pirmajā daļā un 13. pantā paredzētajiem

37pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.796) kopsakarā ar

38Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem

39lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem.

40Noteikumu Nr.796 3.punktā noteikts, ka naudas sodu aprēķina

41procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

42apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

43Saskaņā ar Lietā konstatēto SIA "MAXIMA Latvija" un

44SIA "NDX Development" uzskatāms par vienu tirgus

45dalībnieku - MAXIMA grupa, kas slēdza līgumus ar iznomātājiem,

46kuri ir atsevišķas juridiskās personas un vienošanās ar MAXIMA

47grupa slēgušas patstāvīgi, tad arī atbildība par Konkurences

48likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā vienošanās

49aizlieguma pārkāpumu tām nosakāma atsevišķi, ievērojot

50Konkurences likuma 12.panta otrajā daļā tirgus dalībniekam

51noteikto naudas soda noteikšanas maksimālo robežu.

52Aizliegtas vienošanās pārkāpumu Konkurences padome konstatē ar

53šo lēmumu, līdz ar to pārkāpumā iesaistīto komercsabiedrību

54naudas soda apmērs aprēķināms no to pēdējā noslēgtā finanšu gada

55neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Ievērojot

56to, ka līdz lēmuma pieņemšanas brīdim nav pieejams SIA

57"MAXIMA Latvija" 2011.gada dalībnieku sapulces

58apstiprinātais finanšu gada pārskats, tad atbilstoši Noteikumu

59Nr.796 3.punktam naudas soda aprēķināšanai izmantojami

60iepriekšējā noslēgtā finanšu gada apstiprinātie pārskati, tātad

612010.gada finanšu pārskats66.

62SIA "MAXIMA Latvija" neto apgrozījums 2010.gadā,

63pamatojoties uz gada pārskatu par 2010.gadu, bija Ls 390 454 410,

6400.

656.4. Konkurences padome saskaņā ar Noteikumu Nr.796

6613.punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu

67un ilgumu.

686.4.1. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 14.punktu, nosakot

69pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā:

70- Pārkāpuma veidu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 15.punktu:

71"pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata aizliegtas

72vertikālās vienošanās un aizliegtas horizontālās sadarbības

73vienošanās (..)".

74Lai arī MAXIMA grupa noslēgtie telpu nomas līgumi, kā

75konstatēts šī lēmuma 4.1.punktā, neatbilst "vertikālai

76vienošanai" Noteikumu Nr.797 izpratnē, ievērojot šo

77vienošanos saturu, raksturu un būtību un ņemot vērā, ka

78vienošanās nav slēgtas starp konkurentiem, kā rezultātā naudas

79sods piemērojams saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta otro

80daļu, Konkurences padome uzskata par pamatotu naudas sodu noteikt

81kā par vieglu pārkāpumu. Noteikumu Nr.796 18.2.apakšpunkts

82nosaka, ka par vieglu pārkāpumu, kas izpaužas kā aizliegta

83vertikālā vienošanās, naudas soda apmēru nosaka līdz 0,5

84procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

85- Pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Lietas ietvaros

86ierobežojošais līguma punkts konstatēts divpadsmit līgumos, no

87kuriem uz Lietas ierosināšanas brīdi desmit līgumi bija spēkā

88esoši, viens līgums bija pārtraukts, viens līgums nestājās spēkā,

89jo konkrētais tirdzniecības centrs netika uzcelts, kā arī viens

90līgums saturēja specifisku ekskluzivitātes noteikumu, kā

91kritēriju paredzot noteiktus kvadrātmetrus, kā rezultātā tā

92mērķis nebija un arī praktiski tas nevarēja nelabvēlīgi ietekmēt

93nelielus un specializētus mazumtirgotājus.

94Noslēgto līgumu rezultātā tika ierobežota SIA "MAXIMA

95Latvija" iznomātāju SIA "Vejmars", SIA

96"Krāslava D", SIA "Baltbiznesa birojs", SIA

97"Marno J", AS "Marika", SIA "Latgales

98būves", SIA "Tirdzniecības centrs

99"Valdeka"", SIA "Rītupes centrs", SIA

100"Garantija" saimnieciskās darbības brīvība, izvēloties

101telpu nomniekus, un tiek radītas barjeras specializētajiem

102pārtikas veikaliem, apgrūtinot to iekļūšanu konkrētajā tirgū un

103līdz ar to kavējot konkurenci. Lietā netika konstatēti

104pierādījumi, kas apliecina, ka telpu nomas līgumos ietvertie

105ierobežojumi ir piemēroti.

106Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 16.punktu un tā apakšpunktiem,

107izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem

108vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: tirgus

109dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators; pārkāpumā tirgus

110dalībniekam bijusi aktīva vai pasīva loma. No Lietā esošajiem

111pierādījumiem secināms, ka MAXIMA grupa ir pārkāpuma iniciators,

112ko apstiprina fakts, ka analoģiska satura ierobežojumi ietverti

113dažādos līgumos ar dažādiem iznomātājiem, kas slēgti atšķirīgos

114laika posmos. SIA "MAXIMA Latvija" ir tieši

115ieinteresēta konkrēta ierobežojuma ietveršanā telpu nomas

116līgumos, jo tas novērš konkurenci preču segmentā, kuras

117konkrētajā tirdzniecības centrā potenciāli varētu realizēt

118specializētais pārtikas veikals, un līdz ar to arī novērš SIA

119"MAXIMA Latvija" veikalu ienākumu samazināšanās

120risku.

121Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus saistībā ar pārkāpuma

122smaguma pakāpi, Konkurences padome uzskata par atbilstošu un

123samērīgu: SIA "MAXIMA Latvija" naudas soda apmēru

124noteikt 0,03 procentu apmērā no pēdējā finanšu gada neto

125apgrozījuma.

1266.4.2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 19.2. apakšpunktu,

127ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, naudas sods par pārkāpumu, kas ilgst

128vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, nosakāms līdz 0,5

129procentiem. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 19.3.apakšpunktu

130naudas sods par pārkāpumu, kas ilgst vairāk par pieciem gadiem,

131nosakāms no 0,5 līdz 1 procentam.

132Pārkāpuma ilgums konkrētajā Lietā tiek noteikts, sākot

133ar pirmo MAXIMA grupa noslēgto telpu nomas līgumu, kas satur

134Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā

135aizlieguma pārkāpuma pazīmes un kas ir uzskatāms par pārkāpuma

136sākuma datuma. No Lietas materiāliem secināms, ka pārkāpuma

137sākuma datums ir 2004.gada 26.februāris, kad tika noslēgts līgums

138ar SIA "Baltbiznesa birojs". Konkurences padome ņem

139vērā, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir pārslēgusi telpu nomu

140līgumus, kā arī vienojusies ar iznomātājiem par grozījumiem,

141izslēdzot attiecīgos punktus, kas pārkāpj Konkurences likuma

14211.panta pirmās daļas 7.punktu un par pārkāpuma izbeigšanas dienu

143pieņem datumu, kad tika pārtraukts/ grozīts pēdējais no līgumiem.

144No Lietas materiāliem secināms, ka pārkāpuma beigu datums ir

1452012.gada 9.janvāris, kad tika noslēgti Nomas līguma grozījumi ar

146SIA "Marno J" un SIA "Garantija".

147Tādejādi secināms, ka pārkāpums ilga no 2004.gada 26.februāra

148līdz 2012.gada 9.janvārim.

149Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus saistībā ar pārkāpuma

150ilgumu, naudas soda apmērs SIA "MAXIMA Latvija"

151nosakāms 0,7 procentu apmērā no pēdējā finanšu gada neto

152apgrozījuma.

1536.5. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 17.punktā noteikto

154kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot

155saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas

156sodus.

157Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, kopējais

158naudas sods: SIA "MAXIMA Latvija" nosakāms 0,73

159procentu apmērā (Ls 2 850 317,20 ) no pēdējā finanšu gada neto

160apgrozījuma.

1616.6. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 23.punktu kopējo

162naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv vismaz viens no

16323.1.apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību mīkstinošiem

164apstākļiem, t.sk.: ja pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus

165dalībnieks saņēmis no Konkurences padomes informāciju par

166iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minēto

167pārkāpumu (23.1.1.apakšpunkts), ja tirgus dalībnieks brīvprātīgi

168novērsis pārkāpuma sekas, pirms Konkurences padome pieņēmusi

169lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu (23.1.2.apakšpunkts), ja tirgus

170dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu

171informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme

172Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu

173konstatēšanā (23.1.3.apakšpunkts), ja tirgus dalībnieks sniedzis

174pierādījumus, ka laikposmā, kad tas bija nelikumīgas vienošanās

175dalībnieks, faktiski viņš šo vienošanos neīstenoja

176(23.1.4.apakšpunkts), vai ja tirgus dalībnieks atlīdzinājis

177zaudējumus, kas radušies no izdarītā pārkāpuma

178(23.1.5.apakšpunkts).

179KPI konstatē, ka izpildās šādi Noteikumu Nr.796 23.punktā

180minētie apstākļi: tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas

181sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem

182bijusi būtiska nozīme Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā

183minēto pārkāpumu konstatēšanā, kā arī tirgus dalībnieks sniedzis

184pierādījumus, ka laikposmā, kad tas bija nelikumīgas vienošanās

185dalībnieks, faktiski viņš šo vienošanos neīstenoja.

186Ņemot vērā minēto, Konkurences padome nolemj SIA "MAXIMA

187Latvija" sodu samazināt un noteikt to Ls 1 425 158,60

188apmērā.

1896.7. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 21.punktu kopējo

190naudas soda apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no

19121.1.apakšpunktā un 21.2.apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību

192pastiprinošiem apstākļiem, t.i., tirgus dalībnieks tā paša veida

193pārkāpumu izdarījis atkārtoti, un Konkurences padome to ir

194konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu (21.1.1.apakšpunkts);

195tirgus dalībnieks tieši vai netieši piespiedis citus tirgus

196dalībniekus veikt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Konkurences

197likuma 11.panta pirmajā daļā minētais aizliegums

198(21.1.2.apakšpunkts); tirgus dalībnieks kavē izmeklēšanu un slēpj

199izdarīto pārkāpumu (21.1.3.apakšpunkts) un ja padome konstatē, ka

200nepieciešams palielināt sodu, lai pārsniegtu ienākumus, kurus

201tirgus dalībnieks guvis, izdarot Konkurences likuma 11.panta

202pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu (ja nelikumīgi iegūto

203ienākumu summu ir iespējams novērtēt). Konkurences padome,

204izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, secina, ka MAXIMA grupa

205darbībās nav konstatējami atbildību pastiprinoši apstākļi,

206atbilstoši Noteikumu Nr.796 21.1.1.-21.1.3.apakšpunktā un

20721.2.apakšpunktā noteiktajam.

2086.8. Konkurences padome ir tiesīga samazināt naudas

209soda apmēru, arī ievērojot Noteikumu Nr.796 23.2.apakšpunktu,

210proti, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

211apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10

212procentiem no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada

213neto apgrozījuma. SIA "MAXIMA Latvija" apgrozījums

214tirdzniecības platību nomas tirgū tirdzniecības centros ir mazāks

215par 10 procentiem no šo tirgus dalībnieku pēdējā noslēgtā finanšu

216gada neto apgrozījuma. Ņemot vērā minēto un ievērojot samērīguma

217un proporcionalitātes principu, Konkurences padome uzskata, ka ir

218iespējams samazināt SIA "MAXIMA Latvija" 6.6. punktā

219noteikto naudas sodu un noteikt to Ls 285 031,72 apmērā.

2206.9. Konkurences padome uzskata, ka, ņemot vērā

221konkrētās Lietas apstākļus, pārkāpuma smagumu un raksturu, labums

222sabiedrības interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda

223piemērošanu nekā iepriekš Lēmumā aprēķinātais, vienlaikus

224sasniedzot sodīšanas mērķi - nodrošinot naudas soda speciālo

225preventīvo iedarbību un arī vispārējo preventīvo iedarbību.

226Nosakot galīgo naudas soda apmēru, Konkurences padome uzskata par

227pamatotu ņemt vērā arī faktu, ka SIA "MAXIMA Latvija"

228pēc savas iniciatīvas ir pārtraukusi pārkāpumu, veicot grozījumus

229līgumos ar iznomātājiem, kā arī informatīvo vēstuli iznomātājiem

230par sev paredzēto tiesību, kas satur Konkurences likuma 11.panta

231pirmās daļas aizlieguma pārkāpumu nosūtīja pirms Lietas

232ierosināšanas, ņemot vērā Konkurences padomes 2011.gada 8.aprīļa

233lēmumu Nr. E02-20 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās

234daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rimi grupas uzņēmumu

235(SIA "RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate"

236un SIA "SUPERNETTO") un SIA "Marno J"

237darbībās".

238Līdz ar to, ņemot vērā lietderīguma un samērīguma apsvērumus,

239galīgais naudas sods SIA "MAXIMA Latvija" nosakāms Ls

24025 000,00 apmērā.

241Konkurences padome, ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties

242uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta

243pirmās daļas 7.punktu, 12. panta pirmo un otro daļu,

244Administratīvā procesa likuma 8., 13.pantu, 65.panta trešo daļu

245un 66.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu

246Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences

247likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem

248pārkāpumiem" 3., 13., 14., 15.punktu un 16.1., 18.2., 19.3.,

24923.1.3., 23.1.4., 23.2. apakšpunktu,

250nolēma:

1Konstatēt Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā

2noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija"

3darbībās;

1Uzlikt SIA "MAXIMA Latvija" naudas sodu Ls 25

2000,00 (divdesmit pieci tūkstoši lati nulle santīmi) apmērā.

3Uzlikto naudas sodu 45 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās

4dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē, reģ.Nr.90000050138,

5konta Nr. LV78TREL1060001019900, kods TRELLV22), norādot lēmuma

6par naudas soda uzlikšanu numuru un datumu. Uzlikt SIA

7"MAXIMA Latvija" pienākumu 10 (desmit) dienu laikā pēc

8šajā punktā minētā termiņa paziņot Konkurences padomei par

9uzliktā pienākuma izpildi, iesniedzot normatīvajos aktos

10noteiktajā kārtībā apstiprinātu naudas soda maksājumu apliecinoša

11dokumenta kopiju.

12Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

13padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

14mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

15(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

161Eiropas

17Komisijas 2008.gada 3.jūlija lēmums lietā Nr.COMP/M.5112 - Rewe

18Plus/Discount, 17.rindkopa; Eiropas Komisijas 2007.gada 25.aprīļa

19lēmums lietā Nr.COMP/M.4590 - Rewe/Delvita,

2013.rindkopa.

212

22Konkurences padomes 2007.gada 25.jūlija lēmums Nr.92 "Par

23SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Tirdzniecības centrs

24"Mūkusala"" apvienošanos".