4. pants

Tirgus

dalībnieka viedoklis un argumenti

AC (04.06.2009. vēstule Nr.211)

norāda, ka, atbildot uz Konkurences padomes 2009.gada 25.maija

paziņojumu Nr.938, AC sniedz šādu viedokli:

AC nav

pārkāpusi Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktu

turpmāk aprakstīto iemeslu dēļ.

Vērtējot

lietas apstākļus būtiski ņemt vērā, ka 2005.gada

beigās20 plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sākās

diskusija par pieaugošo inflāciju un attiecīgi cenu indeksāciju,

kas aktualizējās 2006.gada rudenī21 un 2007.gada

sākumā saistībā ar Dienvidu tilta celtniecību. Prognozes,

analīzes un diskusijas par inflāciju (t.sk. tās apmēru), kas

paredz cenu palielināšanu atbilstoši inflācijas koeficentam, bija

izplatīts temats jebkurā sabiedrībā. Šajā laikā visās nozarēs

kļuva aktuālas idejas par nepieciešamību regulāri un periodiski

koriģēt cenas atbilstoši inflācijai gan pastāvošo, gan nākamo

līgumu attiecību ietvaros. Jo īpaši ceļu un tiltu būves nozarē

publiskās diskusijas par inflāciju saistībā ar Dienvidu tilta

būvniecību būtiski ietekmēja nozares tirgus dalībnieku plānus un

rīcību.

AC pilnīgi

patstāvīgi, pamatojoties uz faktiskās situācijas analīzi,

2006.gada beigās un 2007.gada sākumā bija nonākusi pie

secinājuma, ka cena, kāda pielīgta 2004.gadā noslēgtajā līgumā ar

SIA "Komunālā pārvalde" ir par zemu, jo neatbilst tirgus

apstākļiem un izmaksām, un ir nepieciešams vienoties par

atbilstošu cenas palielinājumu ar pasūtītāju. Vienīgais veids, kā

risināt radušos situāciju, bija izmantot līguma KP 2004/70

7.3.punktu, kas dod tiesības līdzējiem vienoties par vienību cenu

izmaiņām. Turklāt līguma 7.3.punkts paredzēja objektīvu mehānismu

cenas izmaiņām, proti, palielinājumu par vidējo gada inflācijas

koeficientu, kas ir no līdzējiem neatkarīgs, objektīvs un

publisks statistikas kritērijs, ar kuru nav iespējams manipulēt.

Konkrēti, laika periodā par 2005. un 2006.gadiem gada vidējais

inflācijas koeficienta rādītājs bija 6,7% un 6,8%, attiecīgi kopā

13,5%22, kas vienādā mērā attiecās uz visiem tirgus

dalībniekiem un nekādā veidā nebija atkarīgs no pušu izteiktās

gribas vai saskaņotām darbībām.

AC nav bijusi

un nevarētu būt nepieciešamība ietekmēt CTB komerciālo brīvību

tirgū, jo 2007.gada februārī AC neatradās konkurējošā stāvoklī ar

CTB attiecībā uz SIA "Komunālā pārvalde" kā pasūtītāju saistībā

ar AC noslēgtajiem līgumiem. AC turpināja pastāvēt līgumiskās

attiecībās ar minēto pasūtītāju, kas nodibinātas atklāta publiskā

iepirkuma rezultātā, neatkarīgi nosakot pakalpojuma cenu. Turklāt

cenas izmaiņas bija pakļautas stingram un objektīvam, nevis brīvā

tirgus regulējumam. Minēto iemeslu dēļ AC privāttiesiska publiskā

iepirkuma līguma ietvaros pielīgtas tiesības patstāvīga

izmantošana nevar tikt uzskatīta par vienošanos, kuras mērķis ir

konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

Ievērojot 1)

lietā Nr.p/08/10/11 analizētajā laika periodā sabiedrībā un it

īpaši ceļu un tiltu būvniecības nozarē plaši izplatīto diskusiju

par inflāciju un cenu indeksāciju (informācija par inflāciju,

cenu izmaiņu analīze un inflācijas prognozes bija populārs

publiskās aprites objekts), 2) līguma KP 2004/70 slēgšanas

atklāta publiskā iepirkuma kontekstu, 3) iepriekšnoslēgtā

privāttiesiskā līguma noteikumu, kas paredzēja cenas

palielināšanu par inflācijas koeficientu, 4) AC patstāvīgo un

iepriekšpieņemto lēmumu vienoties par cenas atbilstošu

palielinājumu, AC uzskata, ka nav veikusi nekādas saskaņošanas

darbības ar mērķi panākt ielu asfaltēto segumu uzturēšanas

pakalpojumu cenu palielinājumu konkrētajā tirgū. Tāpēc

Konkurences padomes secinājums, ka konkrētajā gadījumā ir

notikusi vienošanās ar mērķi kavēt, ierobežot vai deformēt

konkurenci, ir nepamatots. AC patstāvīga iepriekš pielīgtas

tiesības izmantošana par objektīvi nosakāmu lielumu nevar tikt

uzskatīta par vienošanos ar mērķi kavēt, ierobežot vai deformēt

konkurenci.

AC minētās publikācijas (Pārāk

daudz nezināmā, Prognozē būvniecības objektu izmaksas,

Dienvidu tilta būvniecībai vēl nepiešķir papildu

līdzekļus) 2005.-2006.gadā tiešām liecina par to, ka šajā

laikā ceļu būvniecības nozarē bija aktuāla tēma - inflācija

un cenu indeksācija publisko iepirkumu līgumos, t.sk., vēlmes

projekta sadārdzināšanos aprēķināt, ņemot vērā nevis vidējo

inflāciju, bet gan tieši transporta objektu būvniecības

sadārdzinājumu, kura pieaugums gan 2005.gadā, gan 2006.gadā

apmēram divarpus reizes lielāks nekā vidējā inflācija.

Kaut gan šādas publiskas

diskusijas varēja ietekmēt tirgus dalībnieka plānus un rīcību,

jebkura tirgus dalībnieka pienākums bija ievērot konkurences

tiesībās pastāvošo vispārīgo prasību, lai katrs tirgus dalībnieks

pats noteiktu savas darbības politiku (it īpaši attiecībā uz cenu

veidošanu), kas savukārt stingri aizliedz starp tirgus

dalībniekiem tiešus vai netiešus kontaktus, kuru mērķis vai

iedarbība ir vai nu ietekmēt faktiskā vai potenciālā konkurenta

rīcību tirgū, vai arī atklāt šādam konkurentam rīcību, saskaņā ar

kuru tirgus dalībnieks nolēmis vai paredz rīkoties pats vai

attiecībā pret to, izraisot konkurences nosacījumus, kuri

neatbilst parastajiem attiecīgā tirgus apstākļiem.

Lietā ir iegūta informācija, ka AC

un CTB zināja, ka SIA "Komunālā pārvalde" ar tām noslēgusi

līdzīgus līgumus. AC valdes priekšsēdētājs E.M. uzskatot, ka AC

cenas ir par zemu, aicināja CTB valdes priekšsēdētāju G.Z. iedot

CTB aprēķināto sadārdzinājumu. Savukārt CTB projektu vadītājs

P.A. minēto informāciju arī nosūtīja AC valdes priekšsēdētājam

E.M., e-pasta vēstulē norādot, ka: "Pielikumā ievietoju

vienību izcenojumu izmaiņas, kuras mēs vairs nekoriģēsim..".

Minētais e-pasts tika nosūtīts 2007.gada 14.februārī. Ja AC un

CTB būtu pārliecinātas, ka pakalpojuma cenu iespējams mainīt

tikai attiecīgā līguma 7.3.punktā noteiktajā kārtībā, t.i.,

atbilstoši vidējam gada inflācijas koeficientam, iepriekš minētās

AC un CTB darbības nebūtu loģiskas. Arī 2008.gada 30.jūlijā AC

valdes priekšsēdētāja E.M. paskaidrojums: "bet no tā nekas

neizdevās, jo līgumā jau bija ierakstīts par kādu koeficientu

drīkst palielināt cenas" norāda uz to, ka iedarbība uz

aizsargāto interesi nenotika pārkāpuma faktiskās kļūdas dēļ, kas

izpaudās kā kļūda objektā, kaut gan AC un CTB darbību (vienošanās

par informācijas apmaiņu) mērķis bija radīt apstākļus cenu

paaugstināšanai un mazināt risku, kas nenovēršami rastos, ja

katrs tirgus dalībnieks autonomi vērstos pie pasūtītāja SIA

"Komunālā pārvalde". Turklāt jāatzīmē, ka minētās vienošanās par

informācijas apmaiņu rezultātā iespējama cenas celšanās

konkrētajā tirgū.

Par horizontālās karteļa

vienošanās pazīmēm starp tirgus dalībniekiem liecina konkurentu

vienprātīgas, apzinātas un mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz

kopējas rīcības saskaņošanu un konkurences deformēšanu.

Ņemot vērā minēto, Konkurences

padome uzskata, ka AC viedoklis nav pamatots, tās minētie

argumenti noraidāmi.

AC lūdz

Konkurences padomi ņemt vērā, ka ierobežojumi attiecībā uz lietas

materiālu kopiju skaitu (20 lapas, ar papildus pamatojumu 33

lapas), kurus iespējams saņemt (neraugoties uz samaksas

garantiju), ierobežo AC iespējas pilnvērtīgi aizstāvēt savas

tiesības un izteikt viedokli ierobežotajā termiņā (10 dienas)

pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas.

Saskaņā ar Konkurences likuma

26.panta sesto daļu Konkurences padome rakstveidā paziņo procesa

dalībniekiem, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma

pieņemšanai. Atbilstoši Konkurences likuma 26.panta septītajai

daļai procesa dalībnieki var iepazīties ar lietu, izteikt savu

viedokli un iesniegt papildu informāciju 10 dienu laikā no šā

panta sestajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas brīža. Minētais

paziņojums AC tika nosūtīts 2009.gada 25.maijā (vēstule Nr.938).

2009.gada 2.jūnijā AC pārstāvji Konkurences padomes telpās

iepazinās ar lietas Nr.p/08/10/11 materiāliem (izņemot

ierobežotas pieejamības informāciju). Kā arī, pamatojoties uz

2009.gada 2.jūnija iesniegumu, AC pārstāvji saņēma lietas

Nr.p/08/10/11 materiālu kopijas, kuras bija nepieciešamas AC

viedokļa izteikšanai minētajā lietā, kopā 53 lapas. AC

pārstāvjiem netika ierobežots iepazīšanās laiks ar lietas

materiāliem, AC pārstāvji nav pauduši vēlmi atkārtoti vai

papildus iepazīties ar lietas materiāliem, nav saņemts AC

pārstāvju lūgums izsniegt vēl citas lietas Nr.p/08/10/11

materiālu kopijas. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka AC

tika nodrošinātas Konkurences likuma 26.panta septītajā daļā

paredzētās tiesības, savukārt AC argumenti, ka tai bija

ierobežotas iespējas pilnvērtīgi aizstāvēt savas tiesības un

izteikt viedokli, nav pamatoti.