Vairogs25. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
4.1.3. Koncepcijas izstrāde Vienas
pieturas aģentūras principa un e-procedūru ieviešanai
4.1.4. Paziņošanas procedūras
izveide
4.1.5. Administratīvās sadarbības
veicināšana
5. Pasākumi un uzdevumi izvirzītā
mērķa sasniegšanai, termiņi pasākumu īstenošanai un par pasākumu
īstenošanu atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas
1. Pasākuma
plāna mērķis un uzdevumi
Latvijā pastāvīga normatīvo aktu
caurskatīšana ar mērķi izvērtēt tiesiskā regulējuma atbilstību
Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.-55.pantiem (komercdarbības
tiesību un brīvas pakalpojumu sniegšanas jomā) tika uzsākta pirms
valsts iestājas Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu Eiropas
Savienības dalībvalsts saistību izpildi. Tiesību aktu
caurskatīšanas procesa rezultātā identificētajiem ierobežojumiem
tika sniegts vērtējums, kā arī pamatojums to pārskatīšanai vai
atcelšanai, lai uz iestāšanās brīdi nacionālais regulējums
augstāk minētajās jomās, kā arī tā piemērošanas prakse būtu
saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Rezultātā tika
pārskatīts atsevišķās pakalpojumu nozarēs tolaik pastāvošais
regulējums, atļaujas aizstājot ar komersantus mazāk ierobežojošām
prasībām (piemēram, būvniecībā licencēšana tika aizstāta ar
komersantu reģistrācijas prasību), vai vispār atceļot
komersantiem prasības saņemt atsevišķa veida atļaujas
saimnieciskās darbības uzsākšanai vai veikšanai (piemēram,
licence autotransporta un traktortehnikas tirdzniecībai tika
aizstāta ar tirdzniecības vietas reģistrācijas prasību).
Sistemātiska spēkā esošā valsts
normatīvā regulējuma analīze pakalpojumu jomā tika turpināta arī
pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004.gadā. Šādu pasākumu
nepieciešamība un nozīme kopējā tirgus izveidei pakalpojumu jomā,
kas aptver telpu bez iekšējām robežām, tika uzsvērta Eiropas
Savienības līmenī. Piemēram, Vima Koka (Wim Kok) vadītās
augsta līmeņa grupas 2004.gada novembra ziņojumā tika uzsvērts,
cik svarīgi ir liberalizēt tirgus un likvidēt nevajadzīgu
regulējumu, tajā skaitā pakalpojumu sektorā pastāvošus šķēršļus,
lielākas konkurences veicināšanai. Ziņojumā rosināts sistemātiski
pārskatīt regulējumu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā lieki
netiek apgrūtināta saimnieciskās darbības veikšana1.
Sekmējot šo mērķi, Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropadomes
2005.gada pavasara sanāksmei un atjauninātajā Lisabonas
stratēģijā regulējuma uzlabošana konkurētspējīgu tirgu
veicināšanai tika raksturota kā viens no galvenajiem turpmākā
darba elementiem. Savukārt, Eiropadome 2005.gada marta sanāksmes
secinājumos uzsvēra minētā uzdevuma nozīmi, aicinot dalībvalstis
regulāri pārbaudīt valsts tiesību aktus saistībā ar to atbilstību
Eiropas Savienības normām, lai likvidētu šķēršļus un veicinātu
konkurenci iekšējā tirgū2.
Pakalpojumu sektorā vēl aizvien
Eiropas Savienības dalībvalstis savā likumdošanas praksē mēdz
noteikt dažādus ierobežojumus pakalpojumu brīvai sniegšanai vai
tiesībām brīvi veikt komercdarbību. Pie tam, šādiem
ierobežojumiem nav izteikta tieša efekta, kas ļauj tos viegli
identificēt, bet gan pārsvarā netiešs raksturs - proti,
dalībvalstis neliedz, piemēram, citu Eiropas Savienības
dalībvalstu saimnieciskās darbības veicējiem sniegt īslaicīgus
pakalpojumus to teritorijā vai arī reģistrēties tajās, lai veiktu
pastāvīgu saimniecisko darbību, bet gan nosaka pēc būtības
slēptus ierobežojumus, izvirzot nesamērīgas prasības atļaujas
saņemšanas vai reģistrācijas veikšanas procesā. Tā valstis
atsevišķos gadījumos cenšas padarīt reģistrācijas procedūras
laikietilpīgas un apgrūtinošas - rezultātā piespiežot
atļaujas (reģistrācijas) pieteicēju atteikties no nodoma izvērst
savu saimniecisko darbību konkrētajā valstī. Rezultātā tas noved
pie tā, ka pakalpojumu tirgū attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas
brīvību situācija nav tik viennozīmīga un skaidra, kā preču
tirgū. No šādiem ierobežojošiem pasākumiem pakalpojumu nozaru
regulācijā cieš ne tikai pārrobežu ekonomiskās aktivitātes, kuras
aizsargā Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.-55.pants, bet arī
pašmāju komersanti, kas darbojas vietējā tirgū.
Saimnieciskās darbības vides
sakārtošanas un administratīvo procedūru vienkāršošanas kontekstā
būtiska nozīme ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada
12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā
tirgū (turpmāk - Pakalpojumu direktīva) savlaicīgai un
korektai pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos, jo tās
mērķis ir administratīvā sloga mazināšana pakalpojumu darbības
uzsākšanai un attīstībai, kā arī publiskās pārvaldes
vienkāršošana un modernizēšana (skatīt 1.pielikumu).
Pasākumu plānā ietvertās
aktivitātes atbilst pasākumiem, kas noteikti šādos politikas
plānošanas dokumentos:
- Deklarācija par Ivara Godmaņa
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību:
1) Nodrošināt labāka regulējuma
politikas īstenošanu, izvērtēt tiesiskā regulējuma radīto
administratīvo slogu, pārskatīt un vienkāršot birokrātiskās
procedūras, ieviešot elektroniskos pakalpojumus un elektronisko
dokumentu apriti un veikt nepieciešamos pasākumus visu valsts
informācijas sistēmu savstarpējai savietojamībai un informācijas
apmaiņai (1.13.punkts);
2) Nodrošināt reālu e-pārvaldes
darbību, pakāpeniski ieviešot elektroniski izpildāmas
administratīvās procedūras visās valsts un pašvaldību
institūcijās un panākot situāciju, ka gadījumos, ja noteikta
atskaite ir iesniedzama vairākās valsts iestādēs, uzņēmējs to
iesniedz tikai vienā valsts iestādē (5.62.punkts).
- Latvijas nacionālā Lisabonas
programma 2005.-2008.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta
2005.gada 19.oktobra rīkojumu Nr.684 "Par Latvijas nacionālo
Lisabonas programmu 2005.-2008.gadam"). 12.pamatnostādne -
Iekšējā tirgus paplašināšana un padziļināšana - attīstīt
pakalpojumu tirgus darbību, novērst atlikušos šķēršļus pārrobežu
darījumiem. 14.pamatnostādne - Uzņēmējdarbības vides
uzlabošana - uzlabot saimnieciskās darbības vidi,
pilnveidojot tiesisko ietvaru, saskaņojot to ar Eiropas
Savienības prasībām;
- Pasākumu plāns makroekonomiskās
situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam (Ministru kabineta
2008.gada 15.aprīļa sēdes prot. Nr.24 43.§).
Plāna ietvaros tiek ieviesti
pasākumi, ar mērķi uzlabot saimnieciskās darbības vidi, veicināt
saimnieciskās darbības uzsākšanu, finanšu pieejamību, eksportu,
kā arī nodrošinātu godīgu konkurenci.
- Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumu plāns 2008.gadam (apstiprināts ar Ministru
kabineta 2008.gada 19.maija rīkojumu Nr.263 "Par Uzņēmējdarbības
vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam"). Tajā ietvertie 32
pasākumi paredz vienkāršot un uzlabot būvniecības procesu,
vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, uzlabot
publiskās pārvaldes pakalpojumus u.c.
- Nacionālais attīstības plāns
2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada
4.jūlija noteikumiem Nr.564 "Noteikumi par Latvijas Nacionālo
attīstības plānu 2007.-2013.gadam"). Drošas un stabilas
attīstības priekšnoteikumu 4.1.4. sadaļas Valsts pārvaldes
darboties spējas stiprināšana 4.uzdevums paredz samazināt
administratīvos šķēršļus komersantiem un iedzīvotājiem;
- Komercdarbības konkurētspējas un
inovācijas veicināšanas programma 2007.- 2013.gadam (apstiprināta
ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406 "Par
Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas
programmu 2007.-2013.gadam"). 1.rīcības virziens - radīt
labvēlīgu komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus
un barjeras.
Pasākumu plāna mērķis ir spēkā
esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu
direktīvas prasībām. Šim nolūkam sagatavots priekšlikumu saraksts
nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos administratīvo
procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sektorā, ņemot vērā veikto
tiesību aktu caurskatīšanas un analīzes rezultātus par
Pakalpojumu direktīvas darbības jomā esošajām atļauju sistēmām
(skatīt 2.pielikumu), lai panāktu nacionālā regulējuma atbilstību
Pakalpojumu direktīvas prasībām.
Pasākumu plāns nosaka šādus
uzdevumus izvirzītā mērķa sasniegšanai:
- Normatīvo aktu grozījumi, kas
saistīti ar atļauju prasību pārskatīšanu; administratīvo
procedūru vienkāršošanu atļauju saņemšanai; kā arī iesniedzamo
dokumentu skaita samazināšanu, ievērojot labas pārvaldības
principu, Pakalpojumu direktīvas ietvarā esošajās pakalpojumu
jomās;
- Normatīvo aktu grozījumi, kas
saistīti ar elektronisko dokumentu aprites ieviešanu starp
publiskās pārvaldes institūcijām un komersantu Pakalpojumu
direktīvas ietvarā esošajās pakalpojumu jomās.
Pasākumu plānā paredzēti darbības
rezultāti, kā arī noteikti uzdevumi, to izpildes termiņi un par
uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas.
Pasākumu plāns attiecas uz
uzņēmējdarbības politiku.
Pasākumu plānam nav ietekmes uz
valsts un pašvaldību budžetiem.
2. Darbības
rezultāti
Tiesību aktu caurskatīšanas
rezultātā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām
ir veikusi analīzi (skatīt 3.pielikumu) par identificēto 78
pakalpojumu atbilstību Pakalpojumu direktīvas prasībām un
sagatavojusi īsu kopsavilkumu veiktajam izvērtējumam, kas
ietverts pasākumu plānā.
Tiesību aktu pārskatīšanas
rezultāti tika sūtīti saskaņošanai Latvijas darba devēju
konfederācijai, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības
konsultatīvai padomei, Tautsaimniecības padomei, Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas tirgotāju
asociācijai, Latvijas Biznesa Konsultantu Asociācijai, Latvijas
atkritumu saimniecības asociācijai, Vides konsultatīvai padomei,
Latvijas vides pārvaldes asociācijai, Nacionālajai trīspusējās
sadarbības padomei, Latvijas brīvo arodbiedrību savienībai,
Latvijas Būvnieku asociācijai, Latvijas Arhitektu savienībai,
Latvijas Jūrniecības savienībai, Latvijas Loģistikas asociācijai,
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, Latvijas zivsaimnieku
asociācijai, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei.
Iebildumi vai priekšlikumi par Informatīvā ziņojuma projektu un
tā pielikumiem netika saņemti.
Papildus rezultāti tika prezentēti
2008.gada 29.augusta Tautsaimniecības padomes sēdē (Prot. Nr.6),
kā arī 2008.gada 29.augusta Mazo un vidējo komersantu un
amatniecības konsultatīvās padomes sēdē (Prot. Nr.7). Ekonomikas
ministrijas ziņojums tika pieņemts zināšanai, par ministrijas
sniegto informāciju un paredzētajiem veicamajiem pasākumiem
iebildumi netika saņemti.
Pēc konsultācijām apkopotie
priekšlikumi tika iekļauti pasākumu plānā. Pie būtiskākajiem
priekšlikumiem pieskaitāmi tādi pasākumi, kā:
- atļauju atcelšana atsevišķās
pakalpojumu nozarēs;
- beztermiņa atļauju ieviešana
spēkā esošo terminēto atļauju vietā;
- prasību pēc atļaujas aizstāšana
ar reģistrācijas prasību;
- atļaujas saņemšanai iesniedzamo
dokumentu skaita pārskatīšana;
- personu resertifikācijas
procedūru atvieglošana.
Darbības
rezultāts
Rezultatīvie rādītāji
Rādītājs
1. Pakalpojumu direktīvas
darbības jomas analīze
1.1. Sākotnēji identificētie
pakalpojumi (pakalpojumu darbības, kas aptvertas un kas nav
aptvertas ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu - sk.
2.pielikumu)
176
1.2. Identificētie pakalpojumi,
kuru normatīvajam regulējumam ir jāveic izvērtēšana
saistībā ar Pakalpojumu direktīvas ieviešanu
(pakalpojumiem, kas aptverti ar Pakalpojumu direktīvas
darbības jomu)
78
2. Spēkā esošās normatīvi
tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām
(atļaujas, administratīvās procedūras un formalitātes)
2.1. Izvērtēts pakalpojumu
normatīvā regulējuma pamatojums, kā arī iespēja vienkāršot
ar atļauju saņemšanu saistītās administratīvās procedūras
un formalitātes
78
2.2. Veikti grozījumi tiesību
aktos
27
3. Spēkā esošās normatīvi
tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām
(elektronisko dokumentu aprites ieviešana)
3.1. Izvērtēts pakalpojumu
normatīvais regulējums saistībā ar iespējām izpildīt
noteiktās administratīvās procedūras un formalitātes
elektroniskā formā
78
3.2. Veikti grozījumi tiesību
aktos
42
3. Pārskatu
sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Par pasākumu plānā noteikto
uzdevumu izpildi būs atbildīgas nozaru ministrijas, bet uzdevumu
izpildes uzraudzību un koordināciju nodrošinās Ekonomikas
ministrija. Pasākumu plānā ir noteikti rezultatīvie rādītāji
uzdevuma izpildei, atbildīgās institūcijas un izpildes
termiņi.
Lai veiktu pasākumu plāna izpildes
novērtējumu, atbildīgās institūcijas iesniegs Ekonomikas
ministrijā apkopošanai informāciju par Plānā paredzēto pasākumu
izpildes gaitu:
- līdz 2009.gada 13.februārim -
par pasākumiem, kuru izpildei nepieciešams veikt grozījumus
normatīvajos aktos;
- līdz 2009.gada 15.jūlijam - par
pārējiem pasākumiem, kā arī aktualizētu informāciju par
pasākumiem, kuru izpildei nepieciešams veikt grozījumus
normatīvajos aktos.
Ekonomikas ministrija apkopoto
informāciju par pasākumu plāna izpildi iesniegs Ministru kabinetā
attiecīgi līdz 2009.gada 1.aprīlim un 2009.gada 15.septembrim.
Pasākuma plānā ietvertos pasākumus atbildīgās nozaru ministrijas
īstenos ministrijām kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību aktu
caurskatīšana un tās saistība ar citiem direktīvas ieviešanas
pasākumiem
4.1. Turpmāka
tiesību aktu caurskatīšana
Ņemot vērā to, ka līdz šim tiesību
aktu caurskatīšanas ietvaros uzmanība tika pievērsta normatīvo
aktu regulējuma atbilstības izvērtējumam direktīvas 9.-13.panta
prasībām, kā arī 14. un 15.panta prasībām, turpmāka tiesību aktu
caurskatīšana būtu jāturpina šādos virzienos:
4.1.1.
Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pants
Nepieciešams veikt identificēto
pakalpojumu regulējošo normatīvo aktu atbilstību Pakalpojumu
direktīvas 16.-22.pantu prasībām, kas attiecas uz
īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu direktīva
šajā gadījumā neuzliek valstij par pienākumu ziņot Eiropas
Komisijai par veiktajiem pasākumiem, saistībā ar nacionālā
regulējuma pielāgošanu atbilstoši 16.-22.panta prasībām.
Ievērojot lietderīguma un
efektivitātes principu grozījumu projektu izstrādē, priekšlikumus
grozījumiem saistībā ar direktīvas 16.-22.pantu analīzes
rezultātiem būtu svarīgi iestrādāt līdz ar grozījumu izstrādi
atbilstoši Pasākuma plānam. Šim nolūkam par tiesību akta projekta
izstrādi atbildīgajai iestādei būtu savlaicīgi, saistībā ar
Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pantu un 25.panta ieviešanu,
projekts jāsaskaņo ar Ekonomikas ministriju.
4.1.2.
Pakalpojumu direktīvas 25.pants
Nepieciešams veikt identificēto
pakalpojumu darbību regulējošo normatīvo aktu atbilstību
Pakalpojumu direktīvas 25.panta prasībām, kuras likvidē prasības,
kas ierobežo dažādu pakalpojumu darbību apvienošanu vai to
veikšanu partnerībā ar citām pakalpojumu darbībām, ja šādi
ierobežojumi nav pamatoti, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek
novērsti interešu konflikti un konkrētu darbību nesavietojamība
un ka tiek nodrošināta atsevišķām pakalpojumu darbībām prasītā
neatkarība un objektivitāte.
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas
39.panta prasībām, informācija par veiktajiem pasākumiem
direktīvas 25.panta ieviešanai ir sagatavojama iesniegšanai
Eiropas Komisijā.
Līdz šim veicot tiesību aktu
caurskatīšanu, šādi ierobežojumi spēkā esošajos tiesību aktos
netika konstatēti.
4.1.3.
Koncepcijas izstrāde Vienas pieturas aģentūras principa un
e-procedūru ieviešanai
Nepieciešams pieņemt virkni
lēmumu, tostarp organizatorisku lēmumu, lai izveidotu vienas
pieturas aģentūras punktus un ieviestu elektroniskās procedūras.
Piemēram, ir jāizlemj, kāda struktūra vai struktūras būs
atbildīgas par vienas pieturas aģentūras punktu funkciju
pildīšanu, jānosaka to darbības modelis (punktu skaits, darbības
koordinēšana ar iesaistītajām kompetentajām institūcijām u.c.),
kā arī jāievieš tehniski risinājumi procedūru un formalitāšu
izpildei ar elektronisko līdzekļu starpniecību. Vajadzīgie
pasākumi un struktūras ir jāizstrādā un jāievieš laikus pirms
direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai būtu iespējams
pārliecināties par to spēju darboties atbilstoši direktīvā
noteiktajiem principiem un prasībām, nepieciešamības gadījumā
veicot korektīvās darbības līdz 2009.gada beigām.
Tāpat vienotu kontaktpunktu
sistēmas ieviešana neizbēgami ir saistāma ar spēkā esošas
normatīvās bāzes atbilstības izvērtēšanu vienotu kontaktpunktu
izveidei noteiktajiem principiem un prasībām, kā arī tās
pielāgošanu Pakalpojumu direktīvas mērķa sasniegšanai attiecībā
uz saimnieciskās darbības vides un administratīvo procedūru
kārtošanas vienkāršošanu.
Pakalpojumu direktīvas ieviešanas
darba grupā ir sagatavots koncepcijas projekts "Vienas pieturas
aģentūras principa ieviešana atbilstoši Eiropas Parlamenta un
Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par
pakalpojumiem iekšējā tirgū noteiktajām prasībām", kas 2008.gada
13.novembrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē
(VSS-1837).
4.1.4.
Paziņošanas procedūras izveide
Lai pēc pārskata ziņojuma
iesniegšanas Eiropas Komisijā nodrošinātu, ka tās prasības, kas
turpmāk tiks noteiktas pakalpojumu sniegšanas jomā atbilstu
Pakalpojumu direktīvas prasībām, tiks izveidota tiesību aktu
paziņošanas procedūra Eiropas Komisijai saskaņā ar Pakalpojumu
direktīvas 15.panta 7.daļu. Par pamatu paziņošanas procedūras
izveidei tiks izmantota Ministru kabineta 2004.gada 30.marta
instrukcija Nr.1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes
iesniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem".
Plānotais termiņš jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādei -
2009.gada beigas.
4.1.5.
Administratīvās sadarbības veicināšana
Šobrīd ir uzsākts darbs pie
administratīvās sadarbības sistēmas ieviešanas (IMI sistēma),
kuras ieviešana paredzēta Pakalpojumu direktīvas VI nodaļā. Darbs
pie IMI projekta tiek koordinēts no Eiropas Komisijas puses un
šobrīd tās ekspertu vadībā tiek veikti priekšdarbi pilotprojekta
uzsākšanai saistībā ar Pakalpojumu direktīvas prasību realizāciju
administratīvās sadarbības starp dalībvalstu kompetentajām
iestādēm uzlabošanas jomā. Eiropas Komisijai uzsākot
pilotprojekta izstrādi un realizāciju, būs nepieciešams pieņemt
lēmumus par IMI sistēmas operatīvo struktūru, kā arī noteikt
kompetentās iestādes, kurām jāpiedalās administratīvajā
sadarbībā. Nacionālā koordinatora funkciju IMI sistēmas
pilotprojekta sagatavošanas un realizācijas procesā šobrīd pilda
Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktores
vietniece.
5. Pasākumi un
uzdevumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, termiņi pasākumu
īstenošanai un par pasākumu īstenošanu atbildīgās un
līdzatbildīgās institūcijas
Nr.
p.k.
Pakalpojuma darbība
Veicamais
pasākums
Uzdevumi
Izpildes
termiņš (iesniegts MK)
Atbildīgā/
līdzatbildīgā valsts iestāde
1.
Spridzināšanas darbu veikšana
vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto
spēku vajadzībām)
Spēkā esošo terminēto
licenču atcelšana un beztermiņa licenču
ieviešana spridzināšanas darbu veikšanai vai
pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku
vajadzībām.
[Atcelt
atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms
automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm
(pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā
sabiedrības intereses).
(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].
Grozījumi Ieroču aprites
likumā.
31.10.2009.
AM/
EM
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 23.09.2003.
noteikumos Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu,
sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko
izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu
klasificēšanas un izmantošanas noteikumi".
31.10.2009.
AM/
EM, ĪUMEPLS
2.
Ar militāra rakstura
sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju
potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un
nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana,
savākšana un uzglabāšana.
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 25.08.2008.
noteikumos Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem
priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un
potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu
veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu
licencēšanas kārtība".
31.10.2009.
AM/
EM, ĪUMEPLS
3.
Ģeodēziskie darbi
Saskaņā ar MK 20.11.2007.
rīkojuma Nr.718 "Par Latvijas informācijas attīstības
koncepciju" 6.1.apakšpunktu, šobrīd izstrādāts (19.06.2008.
izsludināts, VSS-1118, prot.Nr.24, 2.§) likumprojekts
"Ģeotelpiskās informācijas likums", kas paredz komersantiem
un fiziskām personām ģeodēzisko darbību veikšanai pienākumu
saņemt profesionālās kvalifikācijas sertifikātu un būt
iekļautam ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu veicēju
reģistrā (21.panta otrā daļa).
Izstrādājot MK noteikumu
projektus likumā dotā deleģējuma (31.pants) izpildei,
ir:
Jānosaka sertifikācijas un
resertifikācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem,
ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības
attiecībā uz atļauju sistēmu pastāvēšanu un to
elementiem.
Noteikt reģistrācijas un
pārreģistrācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem,
ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības
attiecībā uz reģistrācijas procedūrām.
Izstrādāt Ministru kabineta
noteikumus par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas,
sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību,
sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī
valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās
apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo
apmēru.
Izstrādāt Ministru kabineta
noteikumus par kārtību, kādā komersanti un fiziskas
personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un
kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā,
kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu.
31.10.2009.3
AM/
EM, ĪUMEPLS
4.
Kartogrāfiskie darbi
Saskaņā ar MK 20.11.2007.
rīkojuma Nr.718 "Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas
attīstības koncepciju" 6.1.apakšpunktu, šobrīd izstrādāts
(19.06.2008. izsludināts, VSS-1118, prot.Nr.24, 2.§)
likumprojekts "Ģeotelpiskās informācijas likums", kas
paredz komersantiem un fiziskām personām ģeodēzisko darbību
veikšanai pienākumu būt iekļautam ģeodēzijas un
kartogrāfijas darbu veicēju reģistrā (21.panta trešā
daļa).
Izstrādājot MK noteikumu
projektus likumā dotā deleģējuma izpildei, ir:
jānosaka reģistrācijas un
pārreģistrācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem,
ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības
attiecībā uz reģistrācijas procedūrām.
Izstrādāt Ministru kabineta
noteikumus par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas,
sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību,
sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī
valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās
apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo
apmēru.
Izstrādāt Ministru kabineta
noteikumus par kārtību, kādā komersanti un fiziskas
personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un
kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā,
kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu.
31.10.2009.4
AM/
EM, ĪUMEPLS
5.
Saimnieciskā darbība ar
dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem
Noteikt beztermiņa
reģistrācijas ieviešanu saimnieciskās darbības
veikšanai.
[Atcelt
atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma
automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības
interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē
pakalpojumu sniegšanas darbības.
(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].
Grozījumi MK 20.08.2002.
noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas
saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem,
dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas
un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu
un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība".
01.07.2009.
FM/ EM
6.
Kases aparātu, kases sistēmu,
specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana (plombēšana,
programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope)
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
7.
Zvērināta revidenta
profesionālā darbība
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 8.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
---
---
---
8.
Muitas brokera darbība
Izstrādāt
likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā", paredzot
svītrot VI nodaļu Muitas brokeri - saskaņā ar
Padomes regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas
kodeksa izveidi 5.pantu jebkura persona drīkst iecelt sev
pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem muitas noteikumos
paredzēto darbību un formalitāšu izpildei.
Līdz ar to, lai veiktu
muitas brokera darbību vairs nebūs jāsaņem atļauja.
Grozījumi Muitas likumā
(sestā nodaļa Muitas brokeri).
01.07.2009.
FM/ EM
9.
Komercdarbības veikšana
muitas kontroles zonā
Izstrādāt
likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā", paredzot
svītrot Muitas likuma II nodaļu Muitas kontroles
zona.
Grozījumi Muitas likumā
(otrā nodaļa Muitas kontroles zona).
01.07.2009.
FM/ EM
10.
Tabakas izstrādājumu,
alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu
vairumtirdzniecība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi likumā
"Alkoholisko dzērienu aprites likums";
Grozījumi MK 30.08.2005.
noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".
31.10.2009.
FM/ EM/
ĪUMEPLS
11.
Tabakas izstrādājumu,
alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu
mazumtirdzniecība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi likumā
"Alkoholisko dzērienu aprites likums";
Grozījumi MK 30.08.2005.
noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".
31.10.2009.
FM/ EM/
ĪUMEPLS
12.
Fiziskas personas pakalpojumi
būvniecības jomā (inženierizpēte, projektēšana,
būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība)
Atļauju sistēmas atbilstības
izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts
Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par
nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga
samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā
ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§
4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka
darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību
direktīvas 2006/123/EK prasībām.
---
---
---
13.
Būvkomersantu (būvuzņēmēju)
darbība
Atļauju sistēmas atbilstības
izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts
Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par
nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga
samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā
ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§
4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka
darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību
direktīvas 2006/123/EK prasībām.
---
---
---
14.
Arhitekta prakse
Atļauju sistēmas atbilstības
izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts
Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par
nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga
samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā
ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§
4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka
darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību
direktīvas 2006/123/EK prasībām.
---
---
---
15.
Tūrisma pakalpojumi
(Tūrisma operatori, tūrisma
aģentūru darbība un kompleksu tūrisma pakalpojumu
sniedzēji, tūrisma mītnes)
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
16.
Tūristu gidu pakalpojumi
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
17.
Tirdzniecība tirgos,
gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu
tirdzniecība
Noteikt, ka informācija, kas
jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram,
uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba
veicēja reģistrācijas apliecības kopija, VID attiecīgās
teritoriālās iestādes izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju
uzskaitē u.c.), komersantam netiek prasīta, ja komersants
piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā
iegūst pati valsts iestāde.
Grozījumi MK 06.10.1998.
noteikumos Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību
tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un
izbraukumos"
31.10.2009.
EM
18.
Melno un krāsaino metālu
atgriezumu un lūžņu iepirkšana
Noteikt, ka informācija, kas
jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram,
Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības
kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt
tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst
pati valsts iestāde.
Grozījumi MK 22.11.2005.
noteikumos Nr.874 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami
melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi".
31.10.2009.
EM
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
19.
Elektroenerģijas realizācija
jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas
tirdzniecība)
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru
un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt
kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī
iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt
elektronisko dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 30.08.2005.
noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas
noteikumi".
01.07.2009.
EM/
ĪUMEPLS
20.
Siltumenerģijas
tirdzniecība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 30.08.2005.
noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas
noteikumi".
01.07.2009.
EM/
ĪUMEPLS
21.
Dabasgāzes realizācija
jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes
tirdzniecība)
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru
un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt
kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī
iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt
elektronisko dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 30.08.2005.
noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas
noteikumi".
01.07.2009.
EM/
ĪUMEPLS
22.
Sašķidrinātās gāzes
realizācija jebkurā pildījumā
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 30.08.2005.
noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas
noteikumi".
01.07.2009.
EM/
ĪUMEPLS
23.
Starpniecības darījumu
veikšana ar privatizācijas sertifikātiem
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 16.10.2007.
noteikumos Nr.711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu
tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas,
apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par
tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem
un to uzraudzības kārtību".
01.07.2009.
EM/
ĪUMEPLS
24.
Ieroču, munīcijas,
sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un
pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs,
realizācija, remonts; kā arī ieroču, munīcijas, kaujas
tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un speciālo
līdzekļu - gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, ar
kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu un
elektrošoka ierīču realizācija un remonts
Spēkā esošo terminēto
licenču atcelšana un beztermiņa licenču
ieviešana spridzināšanas darbu veikšanai vai
pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku
vajadzībām.
[Atcelt atļaujai
ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma
automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm
(pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā
sabiedrības intereses), kad atļauju skaits nav ierobežots,
un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.
(Pakalpojumu direktīvas
11.panta 1.punkts)].
Grozījumi Ieroču aprites
likums
30.06.2009.
IEM/
EM
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 23.09.2003.
noteikumos Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu,
sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko
izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu
klasificēšanas un izmantošanas noteikumi".
30.09.2009.
IEM/EM,
ĪUMEPLS
25.
Detektīvdarbības veikšana
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 17.04.2007.
noteikumos Nr.260 "Detektīvdarbības licencēšanas un
sertifikācijas noteikumi".
30.09.2009.
IEM/EM,
ĪUMEPLS
26.
Apsardzes darbības veikšana
(apsardzes pakalpojumi) - apsardzes tehnisko sistēmu
projektēšana, uzstādīšana un apkalpošana; konsultāciju
sniegšana apsardzes jautājumos
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 30.01.2007.
noteikumos Nr.93 "Apsardzes darbības licencēšanas
noteikumi".
30.09.2009.
IEM/EM,
ĪUMEPLS
27.
Šautuvju izveidošana
Beztermiņa licenču
ieviešana šautuvju darbībai, vienlaikus pārskatot
šautuvju izveidotājiem izvirzāmās prasības un pienākumi
kontroles mehānismu stiprināšanai.
[Atcelt
atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms
automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības
interesēm.
(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].
Grozījumi Ieroču aprites
likumā.
30.06.2009.
IEM/EM,
RAPLM
Licences saņemšanas
kārtības sakārtošana un vienkāršošana otrās kategorijas
šautuvju (šaušanas stendu) izveidei, izslēdzot komersantam
nepieciešamību atkārtoti griezties (iesniegums atļaujas
saņemšanai) attiecīgajā pašvaldības iestādē (pēc šautuves
izveides plāna saskaņošanas ar vietējo pašvaldību licenci
izsniedz attiecīgās pilsētas vai rajona Valsts policijas
pārvalde par to informējot pašvaldību, kurā iepriekš
saskaņots šautuves izveides plāns).
Grozījumi MK 14.10.2003.
noteikumos Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja
šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un
šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība".
30.09.2009.
IEM/EM,
RAPLM
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 14.10.2003.
noteikumos Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja
šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un
šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība".
30.09.2009.
IEM/EM,
RAPLM, ĪUMEPLS
28.
Vispārējā izglītība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 03.01.2006.
noteikumos Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības
programmu licencēšanas kārtība";
Grozījumi MK 23.11.2004.
noteikumos Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas
kārtība".
30.09.2009.
IZM/ EM,
ĪUMEPLS
29.
Profesionālā izglītība
Noteikt beztermiņa
licences profesionālās izglītības programmām.
[Atcelt
atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma
automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības
interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē
pakalpojumu sniegšanas darbības.(Pakalpojumu direktīvas
11.panta 1.punkts)].
Grozījumi MK 03.01.2006.
noteikumi Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības
programmu licencēšanas kārtība".
30.09.2009.
IZM/
EM
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 03.01.2006.
noteikumos Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības
programmu licencēšanas kārtība";
Grozījumi MK 23.11.2004.
noteikumos Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas
kārtība".
30.09.2009.
IZM/ EM,
ĪUMEPLS
30.
Augstākā izglītība
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
31.
Restaurācija pakalpojumi
kultūras mantojuma jomā
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 26.08.2003.
noteikumos Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu
uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts
pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa
piešķiršanu".
01.07.2009.
KM/ EM,
ĪUMEPLS
32.
Darbiekārtošanas pakalpojumu
sniegšana
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
33.
Sociālas aprūpes, sociālas
rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu
sniegšana, sociālais darbs
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 01.02.2005.
noteikumos Nr.78 "Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu
sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju
reģistrā un izslēgts no tā".
30.09.2009.
LM/EM,
ĪUMEPLS
34.
Kompetento institūciju un
kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības
jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista
pakalpojuma sniedzēju no ārpuses)
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
35.
Transportlīdzekļu vadītāju
teorētiskā apmācība (autoskolas)
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā;
Grozījumi MK 15.02.2005.
noteikumos Nr.131 "Noteikumi par prasībām mācību iestādēm
un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus,
un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas
programmām".
30.06.2009.
SAM/EM,
ĪUMEPLS
36.
Transportlīdzekļu un to
numurēto agregātu tirdzniecība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 18.12.2007.
noteikumos Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto
agregātu tirdzniecības noteikumi".
30.06.2009.
SAM/
EM,
ĪUMEPLS
37.
Personu iekārtošana darbam uz
kuģiem
Noteikt, ka informācija, kas
jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no
Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.
Grozījumi MK 18.12.2007.
noteikumos Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā
uz kuģiem".
30.06.2009.
SAM/
EM,
ĪUMEPLS
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 18.12.2007.
noteikumos Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā
uz kuģiem".
30.06.2009.
SAM/
EM,
ĪUMEPLS
38.
Speciālo aviācijas darbu
veikšana
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 04.07.2006.
noteikumos Nr.557 "Speciālo aviācijas darbu veikšanas
kārtība";
Grozījumi MK 05.05.2007.
noteikumos Nr.309 "Speciālo aviācijas darbu gaisa kuģa
ekspluatanta apliecības izsniegšanas kārtība".
30.06.2009.
SAM/EM,
ĪUMEPLS
Noteikt beztermiņa
licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus,
vienlaikus paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var
apturēt uz laiku vai anulēt.
Grozījumi MK 21.02.2006.
noteikumos Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas
kārtība".
30.06.2009.
SAM/EM
39.
Virszemes pakalpojumu
sniegšana (aviācijas nozare)
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
40.
Izglītība jūrniecībā
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 13.11.2007.
noteikumos Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas
kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju
izpildi un uzraudzību";
Grozījumi MK 13.11.2007.
noteikumos Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības
organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā".
31.07.2009.
SAM/EM,
ĪUMEPLS
41.
Kuģu un kuģošanas kompāniju,
ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
MK 13.11.2007. noteikumi
Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un
ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un
uzraudzību".
31.07.2009.
SAM/EM,
ĪUMEPLS
42.
Kuģu būve, projektēšana,
modernizācija vai remonts.
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
43.
Vispārējie pasta
pakalpojumi
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
44.
Papildu pasta pakalpojumi un
pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta
pakalpojumu kategorijā.
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
45.
Advokātu pakalpojumi
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
46.
Zemes ierīcības, kadastrālās
uzmērīšanas pakalpojumi (mērnieki)
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 30.10.2007.
noteikumos Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto
personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes
kadastrālajā uzmērīšanā".
30.09.2009.
TM/EM,
ĪUMEPLS
47.
Nekustamā īpašuma vērtētāju
darbība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 09.12.2002.
noteikumos Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās
kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma
novērtēšanai".
30.09.2009.
TM/EM,
ĪUMEPLS
48.
Nekustamā īpašuma mākleru
darbība
Grozījumi normatīvajos aktos
nav nepieciešami
(Šobrīd spēkā esošais
normatīvais regulējums neparedz obligātas prasības
nekustamā īpašuma aģentu (mākleru) sertificēšanai un viņu
profesionālās darbības uzraudzīšanai.)
---
---
---
49.
Maksātnespējas administratoru
darbība
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
50.
Tiesu eksperta
pakalpojumi
Noteikt uz laiku
izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas
kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot
pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumus
kontroles mehānismu stiprināšanai.
[Noteikt
terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa
pagarināšanu, kas atkarīga no konkrētu prasību pastāvīgas
izpildes.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)].
Izstrādāt MK noteikumu
projektu "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas
kārtība".
---
TM/EM
51.
Publisko pasākumu
organizēšana
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
52.
Izdēvējdarbība
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
53.
Dezinfekcijas, dezinsekcijas
un deratizācijas pakalpojumu sniegšana
Pārskatīt un noteikt šobrīd
uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu
pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un
vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās
prasības un pienākumi kontroles mehānismu
stiprināšanai.
[Saskaņā
ar Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas
vienošanos līdz 2009.gada 01.novembrim izvērtēt esošās
terminētās atļaujas piešķiršanas sistēmas saglabāšanu vai
atcelšanu].
Grozījumi MK 15.05.2006.
noteikumi Nr.399 "Kārtība, kādā izsniedzama licence
dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu
sniegšanai un maksājama valsts nodeva par tās
saņemšanu".
01.11.2009.
VM/EM
Noteikt, ka informācija, kas
jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no
Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.
VM/EM
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
VM/EM,
ĪUMEPLS
54.
Ar prekursoru apriti saistīti
brokeru pakalpojumi
Likuma "Par prekursoriem"
5.pantā MK dotā uzdevuma izpildei izstrādāt kārtību
prekursoru operatoru reģistrēšanai un licencēšanai,
tādējādi nodrošinot ES Regulu prasību īstenošanu prekursoru
aprites uzraudzības un kontroles jomā.
Izstrādāt. jaunu MK
noteikumu projektu.
30.09.2009.
VM/EM.
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru
un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt
kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī
iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt
elektronisko dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Izstrādāt. jaunu MK
noteikumu projektu.
30.09.2009
VM/EM,
ĪUMEPLS
55.
Atkritumu apsaimniekošana
Noteikt iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 29.07.2008.
noteikumos Nr.613 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju
izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas
kārtība".
30.09.2009.
VIDM/ EM,
ĪUMEPLS
56.
Nolietotu transportlīdzekļu
apsaimniekošana
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 09.07.2002.
noteikumos Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C
kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas
A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".
30.09.2009.
VIDM/ EM,
ĪUMEPLS
57.
Ūdens resursu
apsaimniekošana
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK
23.12.2003.noteikumos Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu
lietošanas atļauju".
30.09.2009.
VIDM/ EM,
ĪUMEPLS
58.
Integrētā piesārņojuma
novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas
piesārņojošas darbības veikšanai)
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 09.07.2002.
noteikumos Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C
kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas
A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".
31.10.2009.
VIDM/
EM, ĪUMEPLS
31.10.2009.
VIDM/
EM
59.
Zemes dzīļu izmantošana
peļņas nolūkos
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 21.06.2005.
noteikumos Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo
izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts
nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes
dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas
konkursa vai izsoles kārtību".
30.09.2009.
VIDM/ EM,
ĪUMEPLS
60.
Darbības ar ķīmiskajām vielām
un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā aukstuma aģentiem
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 06.09.2005.
noteikumos Nr.688 "Noteikumi par ozona slāni noārdošām
vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma
aģenti";
Grozījumi MK 15.04.2003.
noteikumos Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem";
Grozījumi MK 03.04.2007.
noteikumos Nr.231 "Noteikumi par gaistošo organisko
savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem
produktiem".
30.09.2009.
VIDM/ EM,
ĪUMEPLS
61.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
darbības5 (norādītas likuma 2.pielikumā)
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 22.04.2004.
noteikumos Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas
pieteikšanas un izsniegšanas kārtība".
31.10.2009.
VIDM/ EM,
ĪUMEPLS
62.
Dabas resursu lietošana
saimnieciskajā darbībā
Noteikt iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 19.06.2007.
noteikumos Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un
maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu
lietošanas atļauju".
30.09.2009.
VIDM/ EM,
ĪUMEPLS
63.
Augu aizsardzības līdzekļu
izplatīšana
Noteikt beztermiņa speciālās
atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu
izplatīšanai, vienlaikus pārskatot un paredzot skaidrus
nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt,
uzraudzības un kontroles stiprināšanai.
[Atcelt
atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma
automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības
interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē
pakalpojumu sniegšanas darbības.(Pakalpojumu direktīvas
11.panta 1.punkts)].
Grozījumi MK 29.04.2004.
noteikumos Nr.470 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās
atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu
izplatīšanai".
30.06.2009.
ZM/EM
Noteikt, ka informācija, kas
jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no
Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
30.06.2009.
ZM/EM
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
30.06.2009.
ZM/EM,
ĪUMEPLS
64.
Traktortehnikas, tās piekabju
un numurēto agregātu mazumtirdzniecība
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
65.
Traktortehnikas vadītāju
apmācība
Noteikt terminēto licenču
aizstāšanu ar reģistrācijas prasību, vienlaicīgi
uzraudzības un kontroles stiprināšanai pārskatot
nosacījumus pie kuriem minētā reģistrācija apturama uz
laiku vai anulējama.
[Esošo
atļauju sistēmu aizvietojot ar mazāk ierobežojošu pasākumu,
kas vienlīdz efektīvi nodrošina izvirzīto atļauju sistēmas
mērķi. (Pakalpojumu direktīvas 9.panta 1. c) punkts)].
Grozījumi MK 07.06.2005.
noteikumos Nr.406 "Kvalifikācijas prasības speciālistiem un
prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas
vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas
programmas".
30.06.2009.
ZM/EM
Paredzēt, ka informācija,
kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no
Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.
30.06.2009.
ZM/EM
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
30.06.2009.
ZM/EM,
ĪUMEPLS
66.
Veterinārfarmaceitiskā
darbība
- veterināro zāļu
izplatīšana;
-Veterinārās aptiekas
atvēršana (darbība);
veterināro zāļu
lieltirgotavas atvēršana (darbība).
Noteikt regulējumu speciālās
atļaujas (licences) automātiskai pagarināšanai.
Grozījumi MK 01.04.2004.
noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur,
pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences)
veterinārfarmaceitiskajai darbībai".
30.06.2009.
ZM/EM
Jāpārskata pašreizējā prakse
attiecībā uz MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība,
kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās
atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai"
6.1.punktā noteikto regulējumu, ka speciālā atļauja
(licence) veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešama
fiziskai personai, kura strādā par aptiekas vadītāju. Ņemot
vērā, ka aptiekas vadītājs pats var arī nepiedalīties
veterināro zāļu izplatīšanā prasība iegūt speciālo atļauju
(licenci) uzskatāma par nesamērīgu.
Grozījumi MK 01.04.2004.
noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur,
pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences)
veterinārfarmaceitiskajai darbībai".
30.06.2009.
ZM/EM
67.
Veterinārā darbība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru
un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt
kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī
iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt
elektronisko dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 02.09.2003.
noteikumos Nr.493 "Kārtība, kādā izsniedz un anulē
veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu".
30.06.2009.
ZM/EM,
ĪUMEPLS
68.
Dzīvnieku patversmju un
dzīvnieku viesnīcu darbība
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
69.
Dzīvnieku kapsētu darbība
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
70.
Dzīvnieku barības iepakošana,
uzglabāšana un izplatīšana
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
71.
Dzīvnieku mākslīgās
apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu
darbība
Noteikt, ka informācija, kas
jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram,
Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības
kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt
tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst
pati valsts iestāde.
Grozījumi MK 13.02.2007.
noteikumos Nr.121 "Noteikumi par atbilstības kritērijiem
komersantu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgo
apsēklošanu un embriju transplantāciju, kā arī šo
komersantu reģistrēšanas kārtību".
31.07.2009.
ZM/EM,
ĪUMEPLS
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
72.
Dzīvnieku vērtēšana un
kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā
apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku
bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziska
persona
Noteikt maksimāli
atvieglotu regulējumu sertifikāta pagarināšanai), kas
atkarīga vienīgi no noteikto prasību patstāvīgas
izpildes.
[Noteikt
terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa
pagarināšanu, kas atkarīga tikai no konkrētu prasību
pastāvīgas izpildes.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta
1.a)punkts)].
Grozījumi MK 21.11.2000.
noteikumos Nr.400 "Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās
personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un
kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo
apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku
bioprodukta un embriju realizāciju".
31.07.2009.
ZM/EM
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
ZM/EM,
ĪUMEPLS
73.
Pārtikas uzņēmumu darbība
(pārtikas aprite)
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
74.
Dzīvnieku sacensības, tirgi,
izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku
piedalīšanos t.sk. cirka izrādes
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
75.
Zooveikali
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
76.
Dzīvnieku apmācība
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
77.
Dzīvu zivju turēšana un
tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās
Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos
aktos nav nepieciešami.
---
---
---
78.
Dažādu šķirņu un sugu sēklu
maisījumu tirdzniecība
Noteikt pakalpojumu
sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu
kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā
iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju
kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko
dokumentu formā.
Minētās procedūras un
formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
6.-8.panta prasībām.
[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp
kompetento iestādi un komersantu].
Grozījumi MK 09.05.2000.
noteikumi Nr.173 "Dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu
pārdošanas atļaujas saņemšanas kārtība".
31.07.2009.
ZM/EM,
ĪUMEPLS
1 Vim Koka vadītās
Augsta līmeņa grupas 2004.gada novembra ziņojuma 25.lpp.
2 Eiropadomes
prezidentūras secinājumi, Briselē, 2005.gada 22.-23.martā.
Secinājumi pieejami tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/european_council/concusions/index_en.htm
3 Pasākuma izpildes
termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā VSS izsludinātā
likumprojekta "Ģeotelpiskās informācijas likums" virzības
gaitu.
4 Pasākuma izpildes
termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā VSS izsludinātā
likumprojekta "Ģeotelpiskās informācijas likums" virzības
gaitu.
5 Prasības, ar ko
ierobežo tādu ierīču (iekārtu) lietošanu, kuras vajadzīgas
pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un
tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva.
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
1.pielikums
Pasākumu plānam administratīvo
procedūru vienkāršošanai
pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK
par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu
1. Pakalpojumu
direktīvas mērķi un uzdevumi
Pakalpojumu direktīva ir liels
solis pretī tam, lai nodrošinātu, ka gan pakalpojumu sniedzēji,
gan saņēmēji var vieglāk baudīt priekšrocības, ko sniedz Eiropas
kopienas dibināšanas līguma 43. un 49. pantā garantētās
pamatbrīvības - brīvība veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu
sniegšanas brīvība pāri robežām. Lai to sasniegtu, Pakalpojumu
direktīvas noteikumi paredz vienkāršot administratīvās
procedūras, likvidēt šķēršļus pakalpojumu darbībām, kā arī
veicināt gan savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, gan
pakalpojumu sniedzēju un patērētāju uzticību iekšējam tirgum.
Pakalpojumu direktīvas noteikumi lielā mērā balstās uz Eiropas
Kopienu tiesas judikatūru par brīvību veikt saimniecisko darbību
un pakalpojumu sniegšanas brīvību, un tā papildina jau esošos
Eiropas Kopienu tiesību aktus, kas paliek spēkā.
Pakalpojumu direktīvas mērķis
zināmā mērā ir risināt arī problēmas, kas saistītas ar regulatīvo
nenoteiktību, kas pastāv attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas
aspektiem neharmonizētajā sfērā (Eiropas Kopienu tiesas nolēmumi
nespēj pilnā mērā aizstāt Eiropas Savienības līmenī saskaņotu
tiesību instrumentu). Tā, piemēram, direktīvas 16.pants nosaka,
ka ierobežojošu noteikumu piemērošana īslaicīgu
pakalpojumu gadījumos pieļaujama tikai tad, ja tas ir
nepieciešams sabiedriskās kārtības, valsts drošības, veselības
aizsardzības vai vides aizsardzības iemeslu dēļ - citi
sabiedrības interešu aizsardzības apsvērumi nav pieļaujami.
Direktīva paredz arī pārskatīt atļauju piešķiršanas sistēmu tādus
tehniskus aspektus, kā atļauju derīgumu termiņi un to
pagarināšanas kārtība, ja citi Eiropas Kopienu tiesību
instrumenti nosaka nepieciešamību pēc atļaujas sistēmas, bet
neregulē tās pastāvēšanas tehniskos aspektus.
Kopumā ņemot, pakalpojumu nozarei
ir raksturīgs augsta līmeņa regulējums. Bieži šis regulējums ir
kopums, ko veido valsts regulējums, pakalpojumu nozaru
pašregulācija, kā arī paražas un prakse, kas ir izveidojusies
vairāku gadu garumā. Pārmaiņas pakalpojumu nozarē rada
tehnoloģiju attīstība un efektivitātes pieauguma nepieciešamība
tirgū. Tāpēc pakalpojumu nozaru nosacījumu liberalizēšanai
attiecībā uz ienākšanu konkrētajā tirgū ir būtiska nozīme. Ņemot
vērā šos apsvērumus, būtu lietderīgi noteikt pasākumu plānu un
grafiku pēc kura tiktu pārskatīta normatīvi tiesiskā bāze tajos
pakalpojumu sektoros, kurus aptver Pakalpojumu direktīvas
darbības joma, un pakāpeniski tiktu atcelti vēl aizvien
pastāvošie, saimniecisko darbību veicējus nesamērīgi apgrūtinošie
ierobežojumi un šķēršļi.
Lai gan Pakalpojumu direktīva
pamatā orientēta uz to, lai ikvienam nodrošinātu iespēju
netraucēti tirgū piedāvāt savu pakalpojumu pilnu klāstu visā
Eiropas Savienības iekšējā tirgus teritorijā, proti, lai
atvieglotu un dalībvalstu starpā saskaņotu nacionālo regulējumu,
kas skar uz citu dalībvalstu tirgiem orientētus komersantus, būtu
pamatoti, ja no Pakalpojumu direktīvas ieviešanas labumu gūtu arī
pašmāju komersanti, kas darbojas vienīgi vietējā tirgū.
Pakalpojumu direktīvas noteikumi
izvirza uzdevumus, kas paredz vienkāršot administratīvās
procedūras un likvidēt šķēršļus pakalpojumu darbībām. Viens no
tādiem augstāk minētajiem uzdevumiem valstij noteikts Pakalpojumu
direktīvas 39.pantā - pārskatīt savu nacionālo tiesību aktu
sistēmu un ziņot Eiropas Komisijai par tiesību aktu pārskata
procesa rezultātiem. Tāpat minētais pants dod iespēju
dalībvalstīm pēc nacionālā pārskata ziņojuma iesniegšanas Eiropas
Komisijai iesaistīties savstarpējās izvērtēšanas mehānismā,
izskatot un sniedzot atzinumus par citu dalībvalstu iesniegtajiem
pārskata ziņojumiem.
Pastāv vairākas atšķirības starp
Pakalpojumu direktīvā noteiktajiem pienākumiem ziņot par atļauju
piešķiršanas sistēmām un citām ar saimnieciskās darbības veikšanu
saistītām prasībām.
1.1. Paziņošana
atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39.panta 1.punkta prasībām
Pakalpojumu direktīvas 39.panta
1.punkta prasību izpildei valsts:
- identificē un izvērtē pastāvošo
atļauju piešķiršanas sistēmu atbilstību direktīvas 9.panta
nosacījumiem;
- identificē direktīvas 15.panta
1.punktā minētās prasības un lemj par to saglabāšanu vai
pārskatīšanu; kā arī
- pielāgo tiesību normas attiecībā
uz daudznozaru darbībām atbilstoši direktīvas 25.panta
prasībām.
Lai izpildītu minētās prasības, ir
jāidentificē nacionālie tiesību akti, kuros iekļautas prasības
pakalpojumu jomā (visas atļauju piešķiršanas sistēmas, uz kurām
attiecas 9.panta 1.punkts, visas prasības, kas aprakstītas
15.panta 2.punktā, kā arī visus daudznozaru darbību
ierobežojumus, uz ko attiecas 25.panta 1.punkts) un jānovērtē,
vai tās atbilst Pakalpojumu direktīvā noteiktajiem
kritērijiem.
Par identificētajām prasībām un
veiktajiem pielāgojumiem Pakalpojumu direktīvas ieviešanas
pasākumu ietvaros Eiropas Komisijā līdz 2009.gada 28.decembrim ir
jāiesniedz pārskata ziņojums. Ziņošana atbilstīgi Pakalpojumu
direktīvas 39. panta 1. punktam ir vienreizējs pasākums, kurai
sekos savstarpējās izvērtēšanas process. Ziņojumā ir jānorāda
prasības, ko valsts plāno saglabāt, un tas jāpamato saskaņā ar
kritērijiem, kas izklāstīti, attiecīgi, 9.panta 1.punktā,
15.panta 3.punktā un 25.panta 1.punktā. Saistībā ar 15.pantu
jāziņo arī par prasībām, kuras atceltas vai padarītas mazāk
ierobežojošas.
Papildus šim pārskata ziņojumam
Pakalpojumu direktīvas 15.panta 7.punkts papildina paziņošanas
procedūru attiecībā uz jauniem tiesību aktu projektiem, kuros ir
iekļautas Pakalpojumu direktīvas 15.panta 2.punktā uzskaitītās
prasības. Šī paziņošana valstij ir noteikta kā regulārs
pienākums, kura izpilde ir jānodrošina arī pēc pārskata ziņojuma
iesniegšanas Eiropas Komisijā.
1.2. Paziņošana
atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39.panta 5.punkta prasībām
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas
39.panta 5.punktu ir jāpārskata prasības, kas tiek piemērotas
pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir dibināti vienā dalībvalstī, bet
pakalpojumus sniedz arī citu dalībvalstu teritorijā (pārrobežu
pakalpojumu sniegšana), un līdz 2009.gada 28.decembrim Eiropas
Komisijā ir jāiesniedz pārskata ziņojums par tām identificētajām
nacionālajām prasībām, kuru piemērošanu ietekmē Pakalpojumu
direktīvas 16.panta 1.punkta trešās daļas un 16.panta 3.punkta
pirmā teikuma regulējums (dalībvalstīm aizliegts piekļuvei
pakalpojumu darbībai vai tās veikšanai noteikt tādas prasības,
kas nav pamatotas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības,
veselības un vides aizsardzības iemesliem. Prasībām jāatbilst arī
diskriminācijas aizlieguma, nepieciešamības un samērīguma
principiem). Tas jāveic, lai novērtētu, vai šādu prasību
piemērošana ir saderīga ar Pakalpojumu direktīvas 16.pantā
noteiktajiem nosacījumiem. Uzdevuma mērķis - panākt pārskatāmību
un tiesisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem, sevišķi mazajiem
un vietējiem komersantiem (MVK), kas vēlas sniegt pārrobežu
pakalpojumus.
Dalībvalstīm papildus pienākumam
iesniegt pārskata ziņojumu par prasībām pārrobežu pakalpojumu
sniegšanā, pamatojoties uz Pakalpojumu direktīvas 39.panta
5.punkta otro daļu, izvirzīts pastāvīgs pienākums paziņot
izmaiņas prasībās, kuras piemēro pārrobežu pakalpojumu sniegšanai
(līdzīgs pienākums ir attiecībā uz dažām ar saimnieciskās
darbības veikšanu saistītām prasībām, pamatojoties uz Pakalpojumu
direktīvas 15.panta 7.punktu).
1.3.
Savstarpējās novērtēšanas instruments
Pakalpojumu direktīva, kā vienu no
direktīvas prasību īstenošanas pasākumiem, dalībvalstīm paredz
pienākumu caurskatīt savus nacionālos tiesību aktus pakalpojumu
jomā un iesniegt Eiropas Komisijai ziņojumu, kurā jābūt ietvertai
informācijai par:
- atļauju piešķiršanas
sistēmām, kas raksturo atļauju sistēmas un to pastāvēšanas
pamatojumu, norādot to saderību ar direktīvas noteikumiem par
pakalpojumu brīvas aprites tiesību un tiesību veikt saimniecisko
darbību realizācijas atvieglošanu pakalpojumu sniedzējiem;
- prasībām, kuras valsts
institūcijas vēlas saglabāt, norādot iemeslus, kāpēc tās uzskata,
ka šīs prasības atbilst proporcionalitātes testam
(diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana, normas
nepieciešamība un samērīgums), kā arī prasībām, kuras ir
atceltas vai padarītas mazāk ierobežojošas;
- pakalpojumu sniedzējiem,
kuriem nacionālā tiesību aktu sistēmā ir noteikts pienākums veikt
tikai vienu konkrētu darbību vai kas ierobežo darbību apvienošanu
vai to veikšanu partnerībā ar citām darbībām.
Pakalpojumu direktīvas 39. panta
2.punkts izvirza valstij papildu pienākumu piedalīties
savstarpējas izvērtēšanas procesā, kas sekos tiesību aktu
caurskatīšanas procesa pabeigšanai un tā rezultātu paziņošanai
Eiropas Komisijai. Minētā izvērtēšanas instrumenta ietvaros
publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem un citām
ieinteresētām pusēm būs iespējams saņemt informāciju par citās
dalībvalstīs konkrētajā pakalpojumu jomā pastāvošo tiesisko
regulējumu, kā arī sniegt atzinumus vai komentārus par to.
2. Tiesību aktu
caurskatīšanas process un uzdevumi
2007.gadā pēc darba grupa izveides
Pakalpojumu direktīvas ieviešanai (ekonomikas ministra
23.02.2007. rīkojums Nr.91 un ekonomikas ministra 08.05.2008.
rīkojums Nr.225) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru
ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām uzsāka
visaptverošu tiesību aktu caurskatīšanu attiecībā uz
ierobežojumiem saimnieciskās darbības tiesībām pakalpojumu jomā.
Ministriju sniegtā informācija par pastāvošajām atļauju
izsniegšanas sistēmām, kā arī iepriekš veikto caurskatīšanas
procesu rezultāti tika apkopota tādā veidā, lai sadarbībā ar
atbildīgajām ministrijām vēlāk izvērtētu pastāvošās atļauju
piešķiršanas sistēmas un vienotos par veicamo pasākumu plānu
jautājumos, kur būtu nepieciešamas izmaiņas esošajos tiesību
aktos.
2.1. Tiesību
aktu caurskatīšanas tiesiskais ietvars
Pakalpojumu direktīvas noteikumi
tiek piemēroti plašam pakalpojumu darbību lokam un tās noteikumi
lielā mērā balstās uz Eiropas Kopienu tiesas judikatūru par
brīvību veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas
brīvību, kā rezultātā, direktīva papildina jau esošos Eiropas
Savienības tiesību aktus, neatceļot vai negrozot tos.
Šeit ir jāatzīmē, ka, lai gan
Pakalpojuma direktīvā ir noteiktas tās pakalpojumu jomas vai
darbības, kurām direktīva ir jāpiemēro, valsts var pieņemt lēmumu
par direktīvas noteikumu attiecināšanu arī uz tiem pakalpojumiem,
kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu vai
pieņemt lēmumu darīt to ar laiku. Šis lēmums var būt arī saistīts
tikai ar atsevišķu Pakalpojumu direktīvas sadaļu attiecināšu uz
papildu pakalpojumiem (piemēram, sadaļu, kas nosaka valstij
pienākumu publiskās pārvaldes vienkāršošanas un modernizēšanas
ietvaros izveidot pakalpojumu sniedzēju vajadzībām saimnieciskās
darbības atbalsta punktus - vienas pieturas aģentūras, - kā arī
nodrošināt visu administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanu
tajās elektroniskā veidā).
2.2. Pakalpojuma
jēdziens
Pakalpojumu direktīva attiecas uz
visiem pakalpojumiem, kas nav īpaši izslēgti no tās piemērošanas
jomas. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saistītu
Eiropas Kopienu tiesas judikatūru pakalpojuma jēdziens
tiek definēts pietiekami plaši - tas ietver jebkādu
pašnodarbinātu saimniecisko darbību, parasti par atlīdzību, kā
minēts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 50. pantā. Tādējādi,
Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Pakalpojumu direktīvas
nozīmē, lai kāda darbība būtu pakalpojums, tai jābūt
pašnodarbinātai darbībai, proti, tā ir jāveic pakalpojuma
sniedzējam ārpus nodarbinātības līguma uzliktām saistībām.
Turklāt šai darbībai parasti jānotiek par atlīdzību -
saimnieciskās darbības ietvaros. Saskaņā ar Eiropas Kopienu
tiesas judikatūru - "atlīdzības būtiska iezīme ir tāda, ka tā
ir samaksa par attiecīgo pakalpojumu, kas nozīmē, ka ir jābūt
ekonomiskam apsvērumam"1. Tas, vai atlīdzību
sniedz pakalpojuma saņēmējs, vai kāda trešā persona, nav
svarīgi2. Tomēr jānorāda, ka, piemēram, attiecībā uz
izglītības pakalpojumiem, kas tiek sniegti valsts izglītības
sistēmā, Eiropas Kopienu tiesa ir lēmusi, ka mācību vai
iestāšanās maksa, kura skolēniem vai viņu vecākiem dažkārt
jāmaksā valsts izglītības sistēmā, lai sniegtu zināmu atbalstu
sistēmas darbībai, kā tāda nenozīmē atlīdzību, ja sistēmu pamatā
finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr ne vienmēr fakts, ka
darbību veic valsts, kāda valsts struktūra vai kāda bezpeļņas
organizācija, nozīmē to, ka tas nav pakalpojums Eiropas Kopienas
dibināšanas līguma un Pakalpojumu direktīvas
izpratnē3.
2.3.
Pakalpojumi, kas ir izslēgti no direktīvas piemērošanas jomas
Pakalpojumu direktīva īpaši
izslēdz virkni pakalpojumu no tās piemērošanas jomas, tomēr
valsts tiesību aktiem un noteikumiem attiecībā uz izslēgtajiem
pakalpojumiem ir jāatbilst citiem Eiropas Savienības tiesību aktu
noteikumiem, sevišķi brīvībai veikt saimniecisko darbību un
pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā to garantē Eiropas Kopienas
dibināšanas līguma 43. un 49. pants.
Pakalpojumu kategorijas, kas ir
izslēgtas no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas, ir
minētas direktīvas 2.pantā. Izslēgti ir vispārējās nozīmes
pakalpojumi, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu,
finanšu pakalpojumi, elektronisko sakaru pakalpojumi un tīkli,
pakalpojumi pārvadājumu jomā, pagaidu darba aģentūru pakalpojumi,
veselības aprūpes pakalpojumi, audiovizuālie un radio apraides
pakalpojumi, ar azartspēlēm saistītas darbības, ar valsts varas
īstenošanu saistītas darbības; sociālie pakalpojumi saistībā ar
sociālajām mājām, bērnu aprūpi un atbalstu tādām ģimenēm un
personām, kam pastāvīgi vai īslaicīgi vajadzīga palīdzība;
privāti drošības pakalpojumi; pakalpojumi, ko sniedz zvērināti
notāri un zvērināti tiesu izpildītāji4.
Kā norādīts Pakalpojumu direktīvas
2.panta 3.punktā, to nepiemēro nodokļu jomai. Tas ietver
materiālās nodokļu tiesības, kā arī administratīvās prasības
nodokļu tiesību aktu izpildei, piemēram, pievienotās vērtības
nodokļa reģistrācijas numuru piešķiršanu.
Direktīvas preambulas 76.apsvērumā
norādīts, ka Pakalpojumu direktīva neattiecas uz darbībām, kurām
piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28.-30. pantu
saistībā ar brīvu preču apriti. Tādējādi Pakalpojumu direktīva
neattiecas uz prasībām, kas jānovērtē atbilstīgi Eiropas Kopienu
dibināšanas līguma noteikumiem par preču brīvu apriti un kas
neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības
veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, celtniecības
materiāliem vai pesticīdu lietošanu. Tomēr skaidri jānorāda, ka
prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču vai iekārtu lietošanu, kuras
vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības
veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva.
2.4. Vispārīgās
prasības, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai
Atbilstoši direktīvas preambulas
9.apsvērumā sniegtajiem skaidrojumiem, Pakalpojumu direktīva
neattiecas uz tām prasībām, kas konkrēti neregulē vai konkrēti
neietekmē pakalpojumu darbību, bet kas pakalpojumu sniedzējiem
jāievēro, veicot savu saimniecisko darbību, tāpat kā personām,
kuras veic privātus darījumus.
Pie augstāk minētajām prasībām
pieskaitāmi, piemēram, ceļu satiksmes noteikumi, zemes
izmantošanas noteikumi, pilsētu attīstības un plānošana plāni, kā
arī būvniecības standarti. Tomēr, lai noteiktu vai konkrēta
prasība ir vai nav vispārīga, jāizvērtē tās faktiskā ietekme.
Tādējādi, ieviešot Pakalpojumu direktīvu, ir jāņem vērā tas, ka
tiesību aktos, kas nosaukti, piemēram, par būvniecības
standartiem var būt ietvertas prasības, kuras konkrēti regulē
pakalpojumu darbības un uz kurām tādēļ attiecas Pakalpojumu
direktīva. Piemēram, noteikumi par dažu uzņēmumu maksimāli
pieļaujamo lielumu (platības, augstums), pat ja tie ir iekļauti
vispārējos pilsētas plānošanas tiesību aktos, ir Pakalpojumu
direktīvas piemērošanas jomā, un tādēļ uz tiem attiecas prasības
direktīvas nodaļā par saimnieciskās darbības veikšanu.
2.5. Pakalpojumu
saraksta izveide
Lai veiktu normatīvo aktu
atbilstības izvērtējumu tajās pakalpojumu nozarēs, kuras skar
Pakalpojumu direktīvas darbības joma, ņemot vērā direktīvas
1.-3.pantā noteikto, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru
ministrijām ir sagatavojusi to pakalpojumu sarakstu, kas ietilpst
Pakalpojumu direktīvas darbības sfērā (skatīt Pasākuma plāna
2.pielikumā.) Kopumā identificēts 78 pakalpojuma veids, kuru
regulējuma izstrāde ir 12 ministriju kompetencē.
3. Tiesību aktu
caurskatīšana
3.1. Prasības
atļauju piešķiršanas sistēmām
Atļauju piešķiršanas sistēmas un
procedūras, kas saimnieciskās darbības veicējam ir jāizpilda, lai
tas iegūtu tiesības uzsākt pakalpojumu sniegšanu ir svarīgākais
tiesību aktu caurskatīšanas objekts. Pakalpojumu direktīvā
izvirzītais mērķis ir panākt šādu sistēmu un procedūru
vienkāršošanu vai, nepietiekama pamatojuma gadījumā, to
atcelšanu. Pakalpojumu direktīvas nozīmē atļauja ir jebkurš
dokuments, ko saņem komersants savas darbības uzsākšanai vai
veikšanai, un tā saņemšana saistīta ar publiskās pārvaldes
iestādes lēmuma pieņemšanu par šāda dokumenta izsniegšanu vai
atteikumu to izsniegt (piemēram, atļauja, sertifikāts,
reģistrācijas prasība, paziņojums, pozitīvs atzinums, atbilstības
apliecinājums, rakstisks saskaņojums u.c.).
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas
prasībām valsts drīkst saglabāt tikai tādas atļauju sistēmas, ja
tās ir nediskriminējošas, tās var pamatot ar apsvērumiem, kuru
pamatā ir sabiedrības intereses, un ja likumīgi noteiktais mērķis
nevar tikt efektīvi sasniegts ar mazāk ierobežojošu prasību
(prasības samērīgums). Līdz ar to, valstij, ieviešot direktīvu,
ir jāidentificē visas tajās pastāvošas atļauju (reģistrācijas)
sistēmas, kā arī jāsniedz pamatojums to atbilstībai augstāk
minētajiem principiem (Pakalpojumu direktīvas 9.pants).
Nosacījumiem atļaujas (reģistrācijas) izsniegšanai jābūt
balstītiem uz kritērijiem, kas izslēdz iespēju, kompetentai
iestādei realizējot savas pilnvaras, veikt pieteikuma izvērtēšanu
patvaļīgā vai subjektīvā veidā. Šādiem kritērijiem jābūt
nediskriminējošiem, pamatotiem ar vispārīgiem apsvērumiem
saistībā ar sabiedrības interesēm, proporcionāliem, precīziem,
objektīviem, iepriekš publiskotiem, pārredzamiem un publiski
pieejamiem (Pakalpojumu direktīvas 10.pants).
3.2.
Ierobežojumu pastāvēšanas pamatojums
Izvērtējot nacionālo tiesību aktu
atbilstību Pakalpojumu direktīvas prasībām, nepieciešams noteikt
šāda regulējuma atbilstību sabiedrības interesēm (kā tas noteikts
Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā), izvērtēt diskriminācijas
aizlieguma ievērošanu un šādu prasību nepieciešamību un
samērīgumu.
3.2.1.
Sabiedrības interešu definēšana
Ievērojot Eiropas Kopienu
dibināšanas līguma 46.pantā noteiktās prasības, Eiropas Kopienu
tiesas atzītos apsvērumus vispārējās sabiedrības interesēs, kā
arī proporcionalitātes principu, katra dalībvalsts ir brīva savās
tiesībās noteikt un piemērot tādu aizsardzības pasākumu līmeni,
ko tā uzskata par nepieciešamu valsts un sabiedrības leģitīmo
interešu nodrošināšanai, piemēram, patērētāju interešu
aizsardzības jomā. Ir svarīgi, lai katram sniegtajam
pakalpojumam, kurā ar regulējumu tiek ierobežota saimnieciskās
darbības tiesību realizācija vai pakalpojumu sniegšana, būtu
definēts un skaidri piemērojams jēdziens sabiedrības
intereses, kas ir ļoti būtisks caurskatīšanas uzdevuma
īstenošanai. Nav attaisnojama tādu tiesību aktu vai atsevišķu
tiesību normu piemērošana, kas nav konkrēti paredzēti ar mērķi
aizsargāt sabiedrības intereses.
Pamatojumam ir iespējams izmantot
tos sabiedrības interešu mērķus, kas noteikti Eiropas Kopienu
dibināšanas līgumā, kā arī Eiropas Kopienu tiesas praksē,
sniedzot Eiropas Kopienu dibināšanas līguma normu interpretācijas
attiecībā uz saimnieciskās darbības tiesībām un pakalpojumu
sniegšanas brīvību. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu
tiesas norādījumiem, valsts, lemjot par sabiedrības interešu
apdraudējumu un to aizsardzības pasākumiem, nav tiesīga
vienpusēji noteikt šādu pasākumu piemērošanas jomu - atsaucei uz
sabiedrības interešu aizsardzību ir jābūt Eiropas Kopienas
tiesību kontekstā, jo īpaši tajos gadījumos, kad tiek pieņemts
lēmums par atkāpi no kāda Kopienas tiesību akta pamatprincipa,
vai šāda lēmuma īstenošana var ietekmēt brīvības pamatprincipa
ievērošanu pakalpojumu jomā.
3.2.2.
Diskriminācijas aizlieguma princips
Svarīgi nodrošināt, lai izvērtējot
pēc būtības ierobežojošo pasākumu pamatojumu un vēlāk tos
piemērojot, netiek veidota patvaļīga diskriminācija starp katras
atsevišķas pakalpojumu nozares vai tās segmenta pakalpojumu
sniedzējiem, kā arī aiz šiem pasākumiem neslēpjas cits nodoms,
kas ir vērsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu
atsevišķām pašmāju pakalpojumu sniedzēju grupām vietējā tirgū,
bet gan risinājumi tiek meklēti sabiedrības (piemēram, klientu
vai patērētāju) interešu aizsardzībai.
3.2.3. Atļaujas
nepieciešamība un samērīgums
Prasības attaisnojuma izvērtējumam
Eiropas Komisija iesaka izmantot proporcionalitātes testu, lai
novērtētu, kādā mērā pret saimnieciskās darbības tiesībām vērstās
ierobežojošās normas un noteikumi faktiski atbilst sabiedrības
interesēm un ir objektīvi pamatotas.
Ja prasība atļaujas piešķiršanai
nav diskriminējoša un atbilst kādam no Pakalpojumu direktīvā
minētajiem sevišķi svarīgajiem iemesliem saistībā ar sabiedrības
interesēm, tiesību aktu caurskatīšanas procesā nepieciešams
izvērtēt vai šādas prasības piemērošana ir samērīga. Proti,
prasībai jābūt piemērotai, lai ļautu sasniegt sabiedrības
leģitīmo mērķi, un tā nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs šā
mērķa sasniegšanai. Nav attaisnojama tādu tiesību aktu
piemērošana, kas nav konkrēti paredzēti, lai aizsargātu īpašas
sabiedrības intereses mērķi, jo īpaši jānovērtē tas, vai
konkrētais mērķis sabiedrības interesēs jau netiek sasniegts ar
prasībām, kuras pakalpojumu sniedzējam ir noteiktas tā
saimnieciskās darbības veikšanas valstī (piemēram, prasības, ko
pakalpojumu sniedzējs izpildījis savā mītnes valstī). Ja tā nav
(sakarā ar to, ka pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības
veikšanas valstī nav šādu prasību vai tās likumā noteiktās
intereses ir mazāk aizsargājošas), dalībvalstij jāizvērtē, vai
pastāv citi mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai sasniegtu konkrēto
mērķi (piemēram, darbības uzraudzība, kamēr to veic, var būt
mazāk ierobežojošs līdzeklis nekā prasība pēc atļaujas
saņemšanas). Šāds izvērtējums jāveic katrā konkrētajā gadījumā
atsevišķi.
3.3. Prasības
reģistrācijas procedūrām
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas
prasībām reģistrācijas procedūrām un formalitātēm jābūt skaidrām
un nepārprotamām, kā arī iepriekš publiskotām. Tāpat atļauju
izsniegšanas procedūrām jāgarantē, ka reģistrācijas (atļaujas)
pieteikuma izskatīšanu iespējams veikt pēc iespējas ātri,
pieņemamā termiņā, kas ir fiksēts un iepriekš publiskots. Šāda
termiņa tecējumam jāsākas tanī brīdī, kad ir iesniegta visa
nepieciešamā dokumentācija, tomēr noteiktais laika termiņš, ja to
pamato jautājuma sarežģītība, var tikt vienu reizi
pārskatīts.
Ikvienas personas tiesību
ierobežojuma pamatā vienmēr ir jābūt apstākļiem un argumentiem,
kādēļ tas vajadzīgs, tādējādi ierobežojums jānosaka svarīgu vai
leģitīmo sabiedrības interešu labad. Atteikumam, kas radītu
personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam,
proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās
intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un
indivīda interesēm.
Samērīguma princips ir
nostiprināts arī Administratīvā procesa likuma 13.pantā, kas
nosaka, ka fizisko personu vai publisko tiesību juridisko personu
būtisko interešu ierobežojumiem jābūt attaisnotiem "tikai ar
nozīmīgu sabiedrības labumu" un "labumam, ko sabiedrība
iegūst ar ierobežojumiem [...] ir jābūt lielākam" nekā
ierobežojumu adresāta tiesību ierobežojumam.
3.4.
Ierobežojumu pastāvēšanas nosacījumi
3.4.1. Prasību
nedublēšana
Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas
judikatūrai Pakalpojumu direktīvas 10. panta 3.punktā noteikts,
ka nosacījumi, lai piešķirtu atļauju jaunas saimnieciskās
darbības veikšanai, nedrīkst dublēt prasības un pārbaudes, kuras
ir līdzvērtīgas vai savā būtībā salīdzināmas pēc to mērķa un
kuras pakalpojumu sniedzējam jau piemēro citā dalībvalstī vai
tajā pašā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka, piemērojot valsts
prasības, kompetentajai iestādei jāņem vērā līdzvērtīgas vai
būtībā salīdzināmas prasības, kuras pakalpojumu sniedzējs jau ir
izpildījis.
3.4.2. Prasības
atļauju pārreģistrācijai vai pagarināšanai (atļauju termiņš)
Atļaujas piešķiršana
(reģistrācija) uz neilgu laika periodu rada nestabilu un
apgrūtinošu situāciju pakalpojumu sniedzējiem, jo tiem ik pēc
noteikta laika ir jāatjauno sava licence (atļauja)5.
Eiropas Kopienu tiesa atzinusi, ka nepamatotas prasības attiecībā
uz atļauju derīguma termiņu apgrūtina saimnieciskās darbības
veikšanu, neatbilst proporcionalitātes principam un tāpēc ir
uzskatāmas par ierobežojumu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā
43.pantā noteiktajām tiesībām veikt saimniecisko
darbību6. Ja, piemēram, regulējums konkrēta
pakalpojuma sniegšanai paredz, ka vismaz reizi noteiktā laika
periodā notiek komersanta darbības novērtējums, vai komersantam
tiek uzlikts pienākums iesniegt pārskata ziņojumu par atskaites
periodā sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto profesionālo darbību
vai celt profesionālo kvalifikāciju, uzraudzības iestādē
iesniedzot prasības izpildi apliecinošo dokumentu, tad atļaujas
regulāras pārreģistrācijas vai atjaunošanas prasība būtu
uzskatāma par nesamērīgu prasību un, sekojoši, šāda publiskās
pārvaldes iestāžu iedibināta administratīvā prakse būtu
pārskatāma.
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas
11.panta 1.punktu jebkādas terminētas atļaujas ir pieļaujamas
tikai trīs gadījumos:
1) ja atļauja tiek pagarināta
automātiski, vai arī tā ir atkarīga vienīgi no tās izsniegšanas
nosacījumu pastāvīgas izpildes vai ievērošanas;
2) ja atļauju skaits ir
ierobežots, pamatojoties uz sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar
sabiedrības interesēm;
3) ja terminētas atļaujas ir
nepieciešamas, lai aizsargātu būtiskas sabiedrības intereses.
Pārējos gadījumos ir nosakāmas
beztermiņa atļaujas, vienlaicīgi nosakot komersanta pienākumus
tās darbības laikā paziņot par izmaiņām atbildīgajai institūcijai
iesniegtajā informācijā, kā arī paredzot atbildību par
normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kas var
izpausties arī kā atļaujas (sertifikāta) anulēšana vai tās
darbības apturēšana uz laiku.
3.4.3.
Teritoriālā piemērošana
Reģistrācijai (atļaujai) jābūt
derīgai visas valsts teritorijā, tostarp izveidojot
pārstāvniecības, meitas uzņēmumus, filiāles vai struktūrvienības.
Pamatojums ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības
interesēm nepieciešams tajos gadījumos, kad vajag ierobežot
reģistrācijas (atļaujas) piemērošanu katram atsevišķam uzņēmumam
vai atsevišķai teritorijas daļai (Pakalpojumu direktīvas 10.panta
4.punkts). Piemēram, vides aizsardzības nolūkā var pamatot
prasību saņemt individuālu atļauju katrai instalācijai valsts
teritorijā.
3.4.4. Atļauju
skaita ierobežojums
Pieejamo atļauju skaita
ierobežojums ir pieļaujams tikai tad, ja tas ir objektīvi
pamatojams ar resursu nepietiekamību vai ar iemesliem, kuru
pamatā ir sabiedrības sevišķi svarīgu iemeslu aizsardzība. Kā
paskaidrots direktīvas preambulas 62.punktā, šādos gadījumos ir
jābūt īpašai atļaujas pretendentu atlases procedūrai, kas
nodrošina objektivitāti, pārskatāmību un atklāta konkursa
nosacījumus. Objektivitātes ievērošanas princips aizliedz
kompetentajām iestādēm piešķirt jebkādas, pat de facto,
priekšrocības kādam no esošiem atļaujas turētājiem jauna konkursa
laikā. Pārskatāmības prasība galvenokārt attiecas uz pienākumu
atlases procedūru pienācīgi publiskot, sniedzot informāciju par
procedūru, ietverot atļauju piešķiršanas sistēmas jomu, iemeslus,
kādēļ atļauju skaits ir ierobežots, piemērojamos termiņus, kā arī
kritērijus, kas tiks izmantoti kandidātu atlasei. Atļaujas var
piešķirt tikai uz ierobežotu termiņu un nevar automātiski
atjaunot.
3.4.5.
Nepieciešamība atļaujai atbilst publiskās pārvaldes iestādes
administratīvajām izmaksām
Pakalpojumu direktīvas 13.panta
mērķis ir panākt, lai atļauju piešķiršanas procedūras, ar kurām
var nākties saskarties pakalpojumu sniedzējiem, pamatojas uz
objektīviem un pārskatāmiem noteikumiem. Minētā panta 2.punkts
nosaka, ka jebkuriem izdevumiem saistībā ar atļauju piešķiršanas
procedūrām, kas var rasties pieteikuma iesniedzējam, jābūt
pamatotiem un samērīgiem ar attiecīgo atļauju piešķiršanas
procedūru izmaksām un izdevumi nedrīkst pārsniegt procedūru
izmaksas.
Strādājot pie direktīvas 13.panta
ieviešanas, tiesību aktu analīzē būtu jāņem vērā tā pieredze un
prakse, kas veidojusies attiecībā uz noteiktu pakalpojumu veidu
administrēšanas maksas noteikšanu, kā arī jāņem vērā, ka maksas
lielumam ir jābūt pamatotam ar precīzu finansiālu aprēķinu, kas
neaprobežojas tikai ar tehniskajām izmaksām atļaujas
izsniegšanai, bet ietver arī ar izsniegšanu saistītās
administratīvās izmaksas, tajā skaitā, izmaksas, kas saistītas ar
kontroles un uzraudzības funkciju sniegšanu.
Eiropas Kopienu tiesa savā praksē
ir skaidrojusi administratīvo izmaksu noteikšanas principus,
piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu nozarē. Tā ir atzinusi,
ka dalībvalstij ir jānodrošina, ka visas maksas par individuālu
licenču izdošanu sedz tikai tā darba izmaksas, kas radušās
izdodot un piemērojot konkrētās licences7. Šādas
izmaksas veido četru veidu izdevumi - izmaksas, kas saistītas ar
licences izdošanu (issue), administrēšanu
(management), kontroli (control) un piemērošanu
(enforcement). Turklāt Eiropas Kopienu tiesa atzinusi par
prettiesisku tādu rīcību, kad maksas apmēra noteikšanai par
atļaujas izdošanu tiek ņemtas vērā vispārējās izmaksas par laika
periodu, kas ir garāks par laiku, kuru komersants paredz
darboties konkrētajā pakalpojumu tirgū.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka
jābūt skaidram finansiālam pamatojumam esošajām maksām par
atļauju izdošanu un ka maksas lieluma noteikšana nevar notikt ar
nodomu ierobežot pakalpojumu sniedzēju ienākšanu konkrētajā
pakalpojumu tirgū vai citādi regulēt tirgus dalībnieku skaitu
tirgū. Aprēķinot budžetā neienākušos maksājumus no nodevām, jāņem
vērā arī tas ieguvums, ko dod stabilāka un prognozējamāka
komercdarbības vide un tās ieguldījums komercdarbības
veicināšanā.
3.4.6.
Aizliegtās un novērtējamās prasības
Izvērtējot tiesību aktu atbilstību
direktīvā noteiktajām prasībām, nepieciešams identificēt un
atcelt tādas prasības, kas minētas direktīvas 14.pantā. Pie
minētajām prasībām pieskaitāmas:
1) diskriminējošas prasības, kas
ir tieši vai netieši balstītas uz valstspiederību;
2) aizliegums veikt saimniecisko
darbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, tajā skaitā, profesionālu
organizāciju noteikti ierobežojumi būt par biedru profesionālajā
organizācijā vai apvienībā, ja pakalpojumu sniedzējs jau ir
līdzīgas apvienības biedrs kādā citā dalībvalstī;
3) ierobežojumi attiecībā uz
pakalpojuma sniedzēja tiesībām izvēlēties organizatorisko
struktūru (piemēram, galvenais uzņēmums vai filiāle,
pārstāvniecība, struktūrvienība utt.) pakalpojuma sniegšanai
konkrētas valsts teritorijā;
4) prasības, pamatojoties uz kurām
valsts varētu pakļaut citas valsts pakalpojumu sniedzēju piekļuvi
pakalpojumu darbībai vai tās veikšanu savā teritorijā
savstarpīguma noteikumam (proti, noteikumam, ka pakalpojumu
sniedzēja valstī tiek nodrošināts, ka komersants bauda tādas
pašas tiesības un attieksmi pret sevi kā valstī, kurā paredzēts
sniegt pakalpojumu);
5) prasības, kas nosaka atļaujas
piešķiršanai katrā gadījumā individuāli piemērot ekonomisku
pārbaudi (economic test), un priekšnoteikums atļaujas
piešķiršanai ir ekonomiskās pārbaudes laikā gūtie pierādījumi par
saimnieciskas vajadzības vai tirgus pieprasījuma esamību
konkrētajā pakalpojumu sniegšanas jomā, darbības potenciālās vai
pašreizējās saimnieciskās ietekmes izvērtējumu vai darbības
piemērotības izvērtējumu saistībā ar ekonomikas plānošanas
mērķiem, ko noteikusi kompetentā iestāde;
6) tieša vai netieša savstarpēji
konkurējošo saimniecisko darbību veicēju iesaistīšana atļauju
piešķiršanā vai kompetento iestāžu lēmumu pieņemšanā, tostarp,
padomdevējas struktūrās, izņemot profesionālas organizācijas un
apvienības vai citas organizācijas, kas rīkojas kā kompetentas
iestādes (piemēram, reglamentēto profesiju jomā);
7) pienākums sniegt finanšu
garantiju vai piedalīties tajā, vai iegādāties apdrošināšanas
polisi no pakalpojuma sniedzēja vai struktūras, kas veic
saimniecisko darbību attiecīgās valsts teritorijā;
8) pienākums būt noteiktu laiku
iepriekš reģistrētam valsts uzņēmumu reģistros vai profesionālo
organizāciju sarakstos vai noteiktu laiku pirms tam būt veikušam
konkrētu pakalpojuma darbību.
No augstāk minēto prasību
noteikšanas normatīvajos aktos ir jāatturas arī turpmākā
likumdošanas procesā.
Savukārt, atbilstoši direktīvas
15.panta prasībām, izvērtējamas ir šādas prasības,
nepieciešamības gadījumā tās pārskatot vai atceļot:
1) kvantitatīvi vai teritoriāli
ierobežojumi (piemēram, saistībā ar iedzīvotāju skaitu vai
minimālo ģeogrāfisko attālumu starp viena pakalpojuma
sniedzējiem);
2) ierobežojumi attiecībā uz
piemērotākas saimnieciskās darbības formas izvēli (piemēram,
pakalpojumu drīkst sniegt tikai juridiskās personas);
3) prasības attiecībā uz
kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru;
4) prasības, kas tikai konkrētiem
pakalpojuma sniedzējiem paredz piekļuvi attiecīgajai pakalpojumu
darbībai sakarā ar darbības īpašo veidu (neattiecas uz darbībām,
ko drīkst veikt tikai reglamentēto profesiju pārstāvji atbilstoši
Direktīvas 2005/36/EK prasībām vai kas nav paredzētas citos
Kopienas tiesību aktos);
5) aizliegums izveidot vairāk kā
vienu uzņēmumu konkrētās dalībvalsts teritorijā;
6) prasības par minimālo
darbinieku skaitu uzņēmumā;
7) fiksēti minimālie vai
maksimālie tarifi, kas ir jāievēro pakalpojumu sniedzējiem;
8) prasības pakalpojumu sniedzējam
sniegt citus ar konkrētu pakalpojumu nesaistītus
pakalpojumus.
1 spriedums lietā
263/86 Humbel
2 Spriedums lietā
352/85 Bond van Adverteerders; 2003. gada 13. maija
spriedums lietā C-385/99 Müller Fauré; 2001. gada 12.
jūlija spriedums lietā C-157/99 Smits and Peerbooms
3Spriedums apvienotajās
lietās C-51/96 un C-191/97 Deliège
4 Sīkāka informācija
par pakalpojumu veidiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu
direktīvas regulējumu, ir atrodama Eiropas Komisijas rokasgrāmatā
Direktīvas 2006/123/EK ieviešanai
http://ec.europa.eu/internal_market/services/docs/services-dir/guides/handbook_lv.pdf
5 Piemēram, Eiropas
Kopienu tiesas nolēmums lietā C-58/98 Corsten.
6 Piemēram, Eiropas
Kopienu tiesas nolēmums lietā C-390/99 Canal Satélite Digital
SL v Adminstración General del Estado, and Distribuidora de
Televisión Digital SA (DTS), 43.§.
7 Eiropas Kopienu
tiesas nolēmums apvienotajās lietās C-292/01 un C-293/01
Albacom and Infostrada; Eiropas Kopienu tiesas nolēmums
apvienotajās lietās C-392/04 un C-422/04 i-21 Germany.
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
2.pielikums
Pasākumu plānam administratīvā sloga
mazināšanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas
Parlamenta
un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par
pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu
Pakalpojumu direktīvas
darbības jomā identificētās atļauju (reģistrācijas)
sistēmas
AIZSARDZĪBAS
MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām,
kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar
piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības
veikšanu, piemēram, uz prasībām par produktu marķēšanu,
reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu
produktu vai iekārtu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma
sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām
attiecas Pakalpojumu direktīva1. Līdz ar to, lai gan
preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu
darbību2, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram,
mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas
pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un
kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
Direktīvas preambulas
57.apsvērums: Pakalpojumu direktīvas noteikumi par atļauju
sistēmām būtu jāpiemēro gadījumos, kad uzņēmēju piekļuvei kādai
pakalpojumu darbībai vai tās veikšanai vajadzīgs kompetentas
iestādes lēmums. Tas neattiecas ne uz kompetentu iestāžu lēmumiem
izveidot publisku vai privātu struktūru attiecīga pakalpojuma
sniegšanai, ne arī uz kompetentu iestāžu slēgtiem līgumiem par
kāda pakalpojuma sniegšanu, ko regulē publiskā iepirkuma
noteikumi, jo šajā direktīvā neaplūko publiskā iepirkuma
noteikumus.
■ Šādi ierobežojumi nav
aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
- Speciāla atļauja militāro ieroču
(ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas,
militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās
pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas, kura
pildīta ar kairinošās vai paralizējošas iedarbības vielām un nav
paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas
iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam, eksportam un
tranzītam;
- Importa sertifikāts vai galīgā
izlietojuma apliecinājums stratēģiskas nozīmes preču
importam;
- Speciāla atļauja Stratēģiskas
nozīmes preču saraksta sadaļā "Ieroču, munīcijas un bruņojuma
saraksts" minēto preču importam, eksportam un tranzītam;
- Speciāla atļauja militāro ieroču
(ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas,
militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās
pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas
ražošanai (izgatavošanai), kura pildīta ar kairinošās vai
paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm
(revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas
ierīču ražošanai (izgatavošanai);
- Piegādes kontroles sertifikāts
un ekspertu izziņa (stratēģiskas nozīmes preču aprite);
- Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana
(Nacionālo bruņoto spēku personālam) - koncesijas
līgums.
■ Šādi
pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
1. Spridzināšanas darbu
veikšana vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo
bruņoto spēku vajadzībām)
Speciāla
atļauja (licence)
Ieroču aprites likums
(37.panta otrā daļa);
MK 02.09.2003. noteikumi
Nr.488 "Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču,
munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas
ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo
atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa
pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta
reģistrāciju";
MK 23.09.2003. noteikumi
Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu,
spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu
komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu
klasificēšanas un izmantošanas noteikumi"
(75.-86.punkts).
2. Ar militāra rakstura
sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju
potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un
nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana,
savākšana un uzglabāšana.
Licence
Likums "Par piesārņojumu"
(44.1 panta ceturtā daļa);
MK 25.08.2008. noteikumi
Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem
priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un
potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu
veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu
licencēšanas kārtība".
3. Ģeodēziskie darbi
Sertifikāts
Reģistrācija
Ģeotelpiskās informācijas
likums (Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1118,
19.06.2008)).
[Papildus tiks izdoti:
1)
Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un
reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un
anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības
uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un
maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību
un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru
2)
Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un
fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami
Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un
izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un
izmantošanu
3)
Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas
licences un licences līgumu sagatavošanu un
izsniegšanu.]
4. Kartogrāfiskie darbi
Sertifikāts
Reģistrācija
Ģeotelpiskās informācijas
likums (Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1118,
19.06.2008)).
[Papildus tiks izdoti:
1)
Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un
reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un
anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības
uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un
maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību
un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru
2)
Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un
fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami
Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un
izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un
izmantošanu
3)
Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas
licences un licences līgumu sagatavošanu un
izsniegšanu].
FINANŠU
MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana aptver visus finanšu pakalpojumus, piemēram, banku
darbību, aizdevumus, vērtspapīrus un ieguldījumu fondus, kā arī
apdrošināšanas un pensiju pakalpojumus. Izņēmums ietver
pakalpojumus, kas uzskaitīti Direktīvā 2006/48/EK par
kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu3 I
pielikumā, piemēram, patēriņa kredītu, hipotekāro kredītu,
finanšu nomu un maksāšanas līdzekļu emisiju un administrēšanu.
Izslēgšana neattiecas uz pakalpojumiem, kas nav finanšu
pakalpojumi, piemēram, operatīvo līzingu, kas paredz lietu
izīrēšanu, - šādiem pakalpojumiem jābūt iekļautiem pārskata
ziņojumā.
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta h) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana aptver visus pakalpojumus, kas ietver sevī derību
likmes spēles, kas balstās uz nejaušības principa, tostarp, jo
īpaši, tādas skaitļu spēles kā loterijas, momentloterijas,
azartspēles kazino vai licencētās telpās, derību darījumus, bingo
pakalpojumus un azartspēļu pakalpojumus, ko vada labdarības vai
bezpeļņas organizācijas un kas darbojas to labā. Turpretī, nav
izslēgtas veiklības spēles, spēļu automāti, kas neizsniedz balvas
vai kas izsniedz balvas tikai bezmaksas spēļu veidā, un reklāmas
spēles, kuru vienīgais mērķis ir veicināt preču vai pakalpojumu
pārdošanu, un, tādējādi, tām jāpiemēro Pakalpojumu direktīvas
regulējums. Turklāt, pie izņēmumiem nav pieskaitāmi arī citi
kazino sniegti pakalpojumi, piemēram, pārtikas un dzērienu
pārdošana.
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām,
kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar
piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības
veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju
vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču
lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar
pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas
Pakalpojumu direktīva4. Līdz ar to, lai gan preču
(produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu
darbību5, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram,
mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas
pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un
kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 3.punkts nosaka, ka to nepiemēro nodokļu jomai.
■ Šādi ierobežojumi nav
aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
- Licence finanšu pakalpojumu
sniegšanai kredītiestādēm;
- Licence finanšu pakalpojumu
sniegšanai krājaizdevumu sabiedrībām;
- Licence finanšu pakalpojumu
sniegšanai apdrošināšanas sabiedrībām;
- Licence finanšu pakalpojumu
sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
- Licence finanšu pakalpojumu
sniegšanai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām;
- Licence finanšu pakalpojumu
sniegšanai pensiju fondiem;
- Licence regulētā tirgus
organizēšanai (starpniecības pakalpojumi finanšu darījumu
slēgšanai),
- Iekšējā audita pakalpojumu
sniedzēja sertifikācija;
- Azartspēļu automātu un iekārtu
reģistrēšana, sertificēšana un marķēšana;
- Licence azartspēļu
organizēšanai;
- Licence azartspēļu organizēšanas
vietai;
- Licence kazino spēļu zālei vai
bingo zālei;
- Licence totalizatoru vai derību
likmju pieņemšanas vietai;
- Licence interaktīvo azartspēļu
organizēšanai un likmju pieņemšanai;
- Licence veiksmes spēles
organizēšanai pa tālruni;
- Licence valsts un vietēja mēroga
skaitļu izlozes, momentloterijas un vietēja mēroga vienreizējās
izlozes (momentloterijas) organizēšanai;
- Licence izlozes organizēšanai ar
elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību;
- Atļauja Muitas noliktavas
turēšanai (darbībai).
- Speciāla atļauja (licence)
akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai.
- Speciāla atļauja (licence)
apstiprināta tirgotāja darbībai.
- Speciāla atļauja (licence)
akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar
Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
1. Saimnieciskā darbība ar
dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem
Tirdzniecības vietas
reģistrācija
Likums "Par valsts proves
uzraudzību";
MK 20.08.2002. noteikumi
Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības
veikšanas vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to
izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas
kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to
izstrādājumu uzglabāšanas kārtība".
2. Kases aparātu, kases
sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana
(plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā
apkope)
Apkalpojošo dienestu
reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta reģistrā
Likums "Par nodokļiem un
nodevām";
MK 02.05.2007. noteikumi
Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas
elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība".
3. Zvērināta revidenta
profesionālā darbība
(Zvērinātu revidentu
komercdarbības profesionālā darbība.)
Sertifikāts
Licence
Likums "Par zvērinātiem
revidentiem";
MK 08.06.2004. noteikumi
Nr.525 "Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi
dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu
kārtošanai un zvērinātu revidentu komercdarbības licences
saņemšanai".
4. Muitas brokera darbība
Atļauja
Muitas likums (sestā nodaļa
"Muitas brokeri").
5. Komercdarbības veikšana
muitas kontroles zonā
Atļauja
Reģistrācija
Apliecinājums par
parādu neesamību
Speciālā atļauja
(licence) komercdarbības veikšanai
Apliecinājums par
administratīvo pārkāpumu neesamību
Muitas likums;
MK 21.10.2008. noteikumi
Nr.863 "Noteikumi par muitas kontroles zonām".
6. Tabakas izstrādājumu,
alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu
vairumtirdzniecība
Speciāla
atļauja (licence)
Likums "Par akcīzes
nodokli";
"Alkoholisko dzērienu
aprites likums";
MK 30.08.2005. noteikumi
Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".
7. Tabakas izstrādājumu,
alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu
mazumtirdzniecība
Speciāla
atļauja (licence)
Likums "Par akcīzes
nodokli";
"Alkoholisko dzērienu
aprites likums";
MK 30.08.2005. noteikumi
Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".
EKONOMIKAS
MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana ir saistīta ar "pakalpojuma" jēdzienu. Jēdziens
"pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi" attiecas uz
pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības
nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem
jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Savukārt,
vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi, piemēram, pakalpojumi
elektroenerģijas un gāzes nozarē, ir pakalpojumi, ko sniedz par
atlīdzību, un tādēļ tie ietilpst Pakalpojumu direktīvas
piemērošanas jomā6. To, vai pakalpojums, ko kāda
dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir vai
nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā iepriekš minēto Eiropas
Kopienu tiesas judikatūru.
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas arī uz
darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar
piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības
veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju
vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu iekārtu vai
produktu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar
pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas
Pakalpojumu direktīva. Līdz ar to, lai gan preču (produktu)
ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību7, tai
ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana
un apkope, kā arī pēcpārdošanas servisa pakalpojumi), kas tomēr
uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt
aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
■ Šādi
ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības
jomu:
- Tērauda, tekstila un netekstila
preču importa licence.
- Licence siltumenerģijas un
elektroenerģijas vienlaicīgas ražošanai;
- Licence siltumenerģijas pārvadei
un sadalei;
- Licence elektroenerģijas
ražošanai elektrostacijās, kuru jauda ir lielāka par vienu
megavatu (elektroenerģijas apgāde);
- Licence elektroenerģijas
pārvadei, ja spriegums ir 110 kilovoltu un lielāks
(elektroenerģijas apgāde);
- Licence elektroenerģijas
sadalei, ja spriegums ir lielāks par vienu kilovoltu un
nepārsniedz 110 kilovoltus (elektroenerģijas apgāde);
- Licence dabasgāzei pārvadei pa
cauruļvadiem (dabasgāzes apgāde);
- Licence dabasgāzes sadalei
(dabasgāzes sadale);
- Licence sašķidrinātās gāzes
sadalei (sašķidrinātās gāzes (izņemot naftas gāzes un citus
gāzveida ogļūdeņražus, kurus izmanto par degvielu) apgādē);
- Licence realizācijai paredzētās
dabasgāzes uzglabāšanai tvertnēs vai krātuvēs;
- Licence realizācijai paredzētās
sašķidrinātās gāzes uzglabāšana un iepildīšana tvertnēs,
cisternās vai balonos
■ Šādi
pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
1. Fiziskas personas
pakalpojumi būvniecības jomā
(inženierizpēte, projektēšana,
būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība)
Būvprakses
sertifikāts
Būvniecības likums;
MK 08.07.2003. noteikumi
Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses
sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu".
2. Būvkomersanta (būvuzņēmēja)
darbība
Reģistrācija
Būvniecības likums;
MK 28.06.2005. noteikumi
Nr.453 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi".
3. Arhitekta prakse
(arhitektūras pakalpojumi)
Arhitekta
prakses sertifikāts
Būvniecības likums;
Likums "Par reglamentētajām
profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu";
MK 08.07.2003. noteikumi
Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses
sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu";
MK 12.07.2005. noteikumi
Nr.507 "Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst,
piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmu".
4. Tūrisma pakalpojumi
(Tūrisma operatori, tūrisma
aģentūru darbība un kompleksu tūrisma pakalpojumu
sniedzēji, tūrisma mītnes)
Reģistrācija datu
bāzē, kura reģistrē komersantus un saimnieciskās darbības
veicējus, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus
Tūrisma likums;
MK 19.12.2006. noteikumi
Nr.1017 "Noteikumi par tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu
bāzi";
MK 23.01.2007. noteikumi
Nr.67 "Noteikumi par kompleksa tūrisma pakalpojuma
sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo
informāciju un kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja un
klienta tiesībām un pienākumiem".
5. Tūristu gidu pakalpojumi
Sertifikāts
Tūrisma likums;
Likums "Par reglamentētajām
profesijām un
profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu";
MK 20.11.2008. noteikumi
Nr.943 "Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu
sniegšanas kārtība".
6. Tirdzniecība tirgos,
gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu
tirdzniecība
Atļauja (pašvaldības
izsniegta)
Ministru kabineta iekārtas
likums (14.panta 3.punkts);
MK 06.10.1998. noteikumi
Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos,
gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"
(nosaka tirdzniecības kārtību, atļauju izsniegšanas kārtību
nosaka pašvaldību saistoši noteikumi).
7. Melno un krāsaino metālu
atgriezumu un lūžņu iepirkšana Latvijas Republikā
Licence
Atkritumu apsaimniekošanas
likums;
MK 22.11.2005. noteikumi
Nr.874 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un
krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi".
8. Elektroenerģijas realizācija
jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas
tirdzniecība)
Licence
Enerģētikas likums;
Elektroenerģijas tirgus
likums;
Likums "Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem";
MK 30.08.2005. noteikumu
Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas
noteikumi";
MK 26.06.2007. noteikumi
Nr.452 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas
noteikumi".
9. Siltumenerģijas
tirdzniecība
Licence
Enerģētikas likums;
Likums "Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem";
MK 30.08.2005. noteikumu
Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas
noteikumi".
10. Dabasgāzes realizācija
jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes
tirdzniecība)
Licence
Enerģētikas likums;
Likums "Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem";
MK 30.08.2005. noteikumu
Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas
noteikumi".
11. Sašķidrinātās gāzes
realizācija jebkurā pildījumā
Licence
Enerģētikas likums;
Likums "Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem";
MK 30.08.2005. noteikumu
Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas
noteikumi".
12. Starpniecības darījumu
veikšana ar privatizācijas sertifikātiem
Licence
Likums "Par privatizācijas
sertifikātiem";
MK 16.10.2007. noteikumi
Nr.711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus
starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas
un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās
saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un
to uzraudzības kārtību".
IEKŠLIETU
MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta k) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana attiecas uz tādiem pakalpojumiem kā īpašuma un telpu
uzraudzība, personu aizsardzība (miesassargi), drošības patruļas
vai ēku uzraudzība, kā arī skaidras naudas un vērtīgu priekšmetu
noglabāšana, uzglabāšana seifos, pārvadāšana un izplatīšana.
Netiek izslēgti pakalpojumi, kas paši par sevi nav drošības
pakalpojumi, piemēram, tehnisko drošības ierīču pārdošana,
piegāde, uzstādīšana un apkope. Tādēļ tiem jābūt aptvertiem ar
ziņojumu par nacionālo tiesību aktu pārskatīšanu.
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām,
kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar
piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības
veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju
vai to lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču
lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar
pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas
Pakalpojumu direktīva8. Līdz ar to, lai gan preču
(produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu
darbību9, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram,
mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas
pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un
kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
■ Šādi
pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības
jomu:
- ieroču, munīcijas, sprāgstvielu,
spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko
izstrādājumu imports, eksports, tranzīts, ražošana
(izgatavošana);
- ieroču, munīcijas, kaujas
tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu -
gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, ar kairinošas iedarbības
vielām pildīto gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču imports,
eksports, izgatavošana un tranzīts;
- pirotehnisko materiālu un ierīču
ražošana un ievešana;
- fiziskās personas apsardze
(miesassardze);
- nekustamā īpašuma, kravas vai
citas kustamās mantas vai vērtību apsardze;
- iekšējās drošības nodrošināšana
apsargājamos objektos;
- inkasācijas pakalpojumi, kurus
veic komersanti (2.kategorijas speciālā atļauja (licence)
apsardzes darbības veikšanai);
- inkasācijas pakalpojumi, kurus
veic iestāžu, komersantu vai organizāciju izveidotie iekšējās
drošības dienesti.
■ Šādi
pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
1. ieroču, munīcijas,
sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un
pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs,
realizācija, un pakalpojumi saistībā ar minētajiem
pakalpojumiem (remonts)
Speciāla
atļauja (licence)
Reģistrācija
Ieroču aprites likums;
MK 23.09.2003. noteikumi
Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu,
spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu
komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu
klasificēšanas un izmantošanas noteikumi".
2. Detektīvdarbības
veikšana
Speciāla
atļauja (licence)
Sertifikāts
detektīvdarbības veikšanai
Detektīvdarbības likums;
MK 17.04.2007. noteikumi
Nr.260 "Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas
noteikumi".
3. Apsardzes darbības veikšana
(apsardzes pakalpojumi)
- apsardzes tehnisko sistēmu
projektēšana, uzstādīšana un apkalpošana;
- konsultāciju sniegšana
apsardzes jautājumos.
Speciāla
atļauja (licence)
Apsardzes darbinieka
sertifikāts
Reģistrācija Valsts
policijā
(iekšējā drošības dienesta
reģistrācija - minētie pakalpojumi izslēgti no
Pakalpojumu direktīvas darbības jomas)
Civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanas līgums
Apsardzes darbības
likums;
MK 30.01.2007. noteikumi
Nr.93 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi";
MK 27.03.2007. noteikumi
Nr.204 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto
apdrošināšanu apsardzes darbībā";
MK 28.12.2006. noteikumi
Nr.1072 "Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas
kārtība".
4. Šautuvju izveidošana
Šaušanas instruktoru, treneru
un šaušanas sporta sacensību tiesnešu pakalpojumi
Licence (vietējās
pašvaldības izsniegta)
Šaušanas instruktoru, treneru
un šaušanas sporta sacensību tiesnešu
sertificēšana
Ieroču aprites likums;
MK 14.10.2003. noteikumi Nr.
565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas
stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas
stendu) izmantošanas kārtība".
IZGLĪTĪBAS UN
ZINĀTNES MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana ir saistīta ar "pakalpojuma" jēdzienu. Jēdziens
"pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi" attiecas uz
pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības
nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem
jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Tādējādi
Pakalpojumu direktīva neattiecas uz vispārējas nozīmes
pakalpojumiem, kas nav saimnieciski pakalpojumi, piemēram,
pakalpojumiem, kurus nesniedz par atlīdzību pamatizglītības vai
vidējās izglītības jomā10. To, vai pakalpojums, ko
kāda dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir
vai nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas
judikatūru11. Jebkurā gadījumā dalībvalstis visus
pakalpojumus kādā konkrētā jomā, piemēram, visus izglītības
pakalpojumus, nevarēs uzskatīt par vispārējas nozīmes
pakalpojumiem, kas nav saimnieciski pakalpojumi.
■ Šādi pakalpojumi nav aptverti
ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
- Vispārējās un profesionālās
izglītības pakalpojumi, ko sniedz izglītības iestādes, kas pamatā
tiek finansētas no valsts līdzekļiem;
- Augstākās izglītības
pakalpojumi, ko sniedz izglītības iestādes, kas pamatā tiek
finansētas no valsts līdzekļiem.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar
Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
1. Vispārējā izglītība
2. Profesionālā izglītība
Programmu un izglītības
iestāžu akreditācija
Programmu
licencēšana
Izglītības iestāžu
reģistrācija
Izglītības likums;
Vispārējās izglītības
likums;
Profesionālās izglītības
likums;
MK 16.08.2005. noteikumi
Nr.612 "Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības
programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un
pašvaldību dibināto vispārējās vidējās izglītības iestāžu
vadītājus";
MK 16.08.2005. noteikumi
Nr.613 "Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības
programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un
atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus";
MK 03.01.2006. noteikumi
Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu
licencēšanas kārtība";
MK 23.11.2004. noteikumi
Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība" (izņemot
augstskolas un to filiāles).
3. Augstākā izglītība
- Ārvalsts augstskolas
pārstāvniecības atvēršana un darbība
Programmu
licencēšana
Programmu
akreditācija
Augstskolas un koledžas
akreditācija
Augstskolu
reģistrācija
Koledžas reģistrācija
darbības uzsākšanai
Atļauja
Augstskolu likums (prasības
arī augstskolas un tās filiāles dibināšanai);
MK 30.08.2005. noteikumi
Nr.650 "Augstākās izglītības programmu licencēšanas
kārtība";
MK 03.10.2006. noteikumi
Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības
programmu akreditācijas kārtība";
MK 22.02.2005. noteikumi
Nr.134 "Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas
kritērijiem" (attiecībā uz reģistrācijas procedūru
piemērojami MK 23.11.2004 noteikumi Nr.965 "Izglītības
iestāžu reģistrācijas kārtība");
MK 12.02.2002. noteikumi
Nr.56 "Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts
augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai".
KULTŪRAS
MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta g) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana aptver audiovizuālos pakalpojumus, proti,
pakalpojumus, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt kustīgus
attēlus ar skaņu vai bez tās, ieskaitot televīziju un filmu
izrādīšanu kinoteātros neatkarīgi no tā, kā tās producētas,
izplatītas un pārraidītas. Izņēmums no direktīvas darbības jomas
attiecas arī uz radio apraidi. Tomēr citi pakalpojumi, kas
saistīti ar audiovizuālajiem pakalpojumiem vai radio apraidi,
piemēram, reklāmas pakalpojumi vai dzērienu un pārtikas pārdošana
kinoteātros, nav izslēgti, un tādēļ uz tiem attiecas direktīvas
ieviešanas pasākumi.
■ Šādi
pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības
jomu:
- audiovizuālie pakalpojumi;
- radio apraides pakalpojumi.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar
Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
1. Restaurācijas pakalpojumi
kultūras mantojuma jomā
Atļauja
Likums "Par kultūras
pieminekļu aizsardzību".
MK 26.08.2003. noteikumi
Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,
aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma
tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa
piešķiršanu".
LABKLĀJĪBAS
MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta e) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana aptver darbinieku nolīgšanu, ko nodrošina pagaidu
darba aģentūras. Uz pakalpojumiem, kas nav darbinieku nolīgšana
un ko dažkārt sniedz tas pats pakalpojumu sniedzējs, piemēram,
norīkošanas vai darbā pieņemšanas pakalpojumiem, izslēgšana
neattiecas, un tādēļ tiem jāpiemēro Pakalpojumu direktīvas
ieviešanas pasākumi.
Sociālie pakalpojumi 2. panta
2. punkta j) apakšpunktā tiek izslēgti, ja tos sniedz
pati valsts, pakalpojumu sniedzēji, kurus to darīt pilnvarojusi
valsts un kuriem tādēļ ir pienākums sniegt šādus pakalpojumus, kā
arī valsts atzītas labdarības iestādes. "Valsts atzītu labdarības
iestāžu" jēdziens ietver baznīcas un baznīcas organizācijas, kas
darbojas labdarības nolūkos. Pamatojoties uz šā izslēguma
formulējumu un paskaidrojumiem 27. apsvērumā, ir skaidrs, ka
šie pakalpojumi netiek izslēgti, ja tos sniedz citi pakalpojumu
sniedzēji, piemēram, privātuzņēmēji, kas darbojas bez valsts
pilnvarojuma. Piemēram, bērnu aprūpe, ko sniedz privātas
auklītes, vai citi bērnu aprūpes pakalpojumi (tādi kā vasaras
nometnes), kurus sniedz privātuzņēmēji, netiek izslēgti no
Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas. Tāpat sociālie
pakalpojumi, kas saistīti ar atbalstu tādām ģimenēm un personām,
kam pastāvīgi vai īslaicīgi vajadzīga palīdzība, jo tām ir
nepietiekami ģimenes ieņēmumi vai tās ir pilnīgi vai daļēji
nespējīgas, kā arī ar atbalstu tiem, kas varētu tikt sociāli
atstumti, piemēram, pakalpojumi, kas ietver vecu ļaužu aprūpi vai
pakalpojumi bezdarbniekiem, tiek izslēgti no Pakalpojumu
direktīvas piemērošanas jomas tikai tad, ja tos sniedz kāds no
iepriekš minētajiem pakalpojumu sniedzējiem (t. i., pati
valsts, valsts pilnvaroti pakalpojumu sniedzēji, kā arī valsts
atzītas labdarības iestādes). Tādējādi, piemēram, privāti
mājsaimniecības atbalsta pakalpojumi ir pakalpojumi, kas nav
izslēgti no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas, un tiem
jāpiemēro ieviešanas pasākumi.
■ Šādi pakalpojumi nav aptverti
ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
- Darbinieku nolīgšana, ko
nodrošina pagaidu darba aģentūras;
- Sociālas aprūpes, sociālas
rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu
sniegšana, sociālais darbs (valsts, valsts pilnvarotu pakalpojumu
sniedzēju vai valsts atzītu labdarības iestāžu sniegti
pakalpojumi);
- Pakalpojumi darba aizsardzības
jautājumos (gadījumos, kad darba aizsardzības speciālista
pienākumus pilda pats darba devējs vai darba devējs norīko darba
aizsardzības speciālistu).
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar
Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
1. Darbiekārtošanas pakalpojumu
sniegšana
Licence
Bezdarbnieku un darba
meklētāju atbalsta likums;
MK 03.07.2007. noteikumi
Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju
- licencēšanas un uzraudzības kārtība"
2. Sociālas aprūpes, sociālas
rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu
sniegšana, sociālais darbs.
Reģistrācija
Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likums;
MK 12.12.2000. noteikumi
Nr.431 "Higiēnas prasības sociālas aprūpes
institūcijām";
MK 27.05.2003. noteikumi
Nr.274 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās
rehabilitācijas pakalpojumus un prasības profesionālās
rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem";
MK 03.06.2003. noteikumi
Nr.291 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem";
MK 20.11.2008. noteikumi
Nr.951 "Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek
reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un
izslēgts no tā".
3. Kompetento institūciju un
kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības
jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista
pakalpojuma sniedzēju no ārpuses)
Reģistrācija
Darba aizsardzības
likums;
MK 08.09.2008. noteikumi
Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentajām institūcijām
un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos
un kompetences novērtēšanas kārtība"
(MK noteikumi stājas spēkā
01.01.2009.)
SATIKSMES
MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana ir saistīta ar "pakalpojuma" jēdzienu. Jēdziens
"pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi" attiecas uz
pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības
nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem
jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Savukārt,
vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi, piemēram, pakalpojumi
elektroenerģijas un gāzes nozarē, ir pakalpojumi, ko sniedz par
atlīdzību, un tādēļ tie ietilpst Pakalpojumu direktīvas
piemērošanas jomā12. To, vai pakalpojums, ko kāda
dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir vai
nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā iepriekš minēto Eiropas
Kopienu tiesas judikatūru.
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas
76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas arī uz
darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar
piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības
veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju
vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu iekārtu vai
produktu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar
pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas
Pakalpojumu direktīva. Līdz ar to, lai gan preču (produktu)
ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību13, tai
ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana
un apkope, kā arī pēcpārdošanas servisa pakalpojumi), kas tomēr
uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt
aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana aptver elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus, kā
noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada
7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem
reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko
komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem
(pamatdirektīva)14. Šādi pakalpojumi un tīkli ietver,
piemēram, balss telefonijas un elektroniskā pasta nogādāšanas
pakalpojumus.
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta d) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana aptver pārvadājumu pakalpojumus, kuri ietilpst Eiropas
Kopienu dibināšanas līguma V sadaļas piemērošanas jomā.
Tādējādi tā attiecas uz gaisa pārvadājumiem, jūras un iekšējo
ūdensceļu pārvadājumiem, tostarp ostu pakalpojumiem, kā arī
sauszemes un dzelzceļa pārvadājumiem, ieskaitot jo īpaši pilsētu
transportu, taksometrus un neatliekamās palīdzības
transportlīdzekļus15. Pārvadājumu pakalpojumu
izslēgšana neattiecas uz pakalpojumiem, kas nav pārvadājumu
pakalpojumi, piemēram, autoskolu pakalpojumi, pārvākšanās
pakalpojumi, apbedīšanas pakalpojumi vai aerofotografēšanas
pakalpojumi. Tā neattiecas arī uz tādu komercdarbību ostās vai
lidostās kā veikaliem un restorāniem. Tādējādi šīm pakalpojumu
darbībām piemēro Pakalpojumu direktīvas noteikumus, un uz tām
attiecas direktīvas ieviešanas pasākumi.
■ Sekojošas pakalpojumu nozares
nav aptvertas ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
- Aviācijas nozare (gaisa
pārvadājumi);
- Autosatiksmes nozare (izņemot
transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību);
- Dzelzceļa nozare (dzelzceļa
kravu pārvadājumi);
- Jūrniecības nozare;
- Pasažieru pārvadājumu nozare
(pasažieru regulāro autopārvadājumu veikšana);
- Komercpārvadājumu veikšana ar
autotransportu;
- Elektronisko sakaru pakalpojumi
un tīkli.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar
Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
1. Transportlīdzekļu vadītāju
apmācība
Licences un mācību
kartes izsniegšana
Ceļu satiksmes likums;
MK 15.02.2005. noteikumi
Nr.131 "Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un
speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un
transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām";
No
2009.gada 1.janvāra, stājoties spēkā grozījumiem Ceļu
satiksmes likumā, komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu
vadītāju apmācību pakalpojumus, vairs nevajadzēs licenci un
instruktori tiks piesaistīti autoskolām.
2. Transportlīdzekļu un to
numurēto agregātu tirdzniecība
Tirdzniecības vietu reģistrācija
Ceļu satiksmes likums;
MK 18.12.2007. noteikumi
Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu
tirdzniecības noteikumi".
3. Personu iekārtošana darbam
uz kuģiem
Licence
Bezdarbnieku un darba
meklētāju atbalsta likums;
Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likums;
MK 18.12.2007. noteikumi
Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz
kuģiem".
4. Speciālo aviācijas darbu
veikšana (aviācijas nozare)
Licence
Likums "Par aviāciju";
MK 21.02.2006. noteikumi
Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība";
MK 04.07.2006. noteikumi
Nr.557 "Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība";
MK 05.05.2007. noteikumi
Nr.309 "Speciālo aviācijas darbu gaisa kuģa ekspluatanta
apliecības izsniegšanas kārtība".
5. Virszemes pakalpojumu
sniegšana
(Lidlauka sniegto pakalpojumu
saraksts MK 17.06.2008 noteikumu Nr.447 "Kārtība, kādā
piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum"
pielikumā")
Apliecinājums par
lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai
Likums "Par aviāciju";
MK 17.06.2008 noteikumi
Nr.447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto
pakalpojumu tirgum".
6. Izglītība jūrniecībā
Atbilstības sertifikāts
Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likums;
MK 15.11.2005. noteikumi
Nr.856 "Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības
programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības
īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem";
MK 13.11.2007. noteikumi
Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un
ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un
uzraudzību";
MK 13.11.2007. noteikumi
Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām
kuģošanas un ostu darbības jomā".
7. Kuģu un kuģošanas kompāniju,
ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība
VAS "Latvijas Jūras
administrācijas" atzītas aizsardzības
organizācijas;
Atbilstības sertifikāts
Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likums;
MK 13.11.2007. noteikumi
Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un
ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un
uzraudzību";
MK 13.11.2007. noteikumi
Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām
kuģošanas un ostu darbības jomā".
8. Kuģu būve, projektēšana,
modernizācija vai remonts.
VAS "Latvijas Jūras
administrācijas" Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegta
uzņēmuma atbilstības apliecība (sertifikāts)
Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likums;
MK 29.01.2008. noteikumi
Nr.49 "Noteikumi par kuģu drošību" (12.punkts).
9. Vispārējie pasta
pakalpojumi
Individuālā licence
Pasta likums (3.pants);
Likums "Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem";
MK 30.08.2005. noteikumi
Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi.
10. Papildu pasta pakalpojumi
un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta
pakalpojumu kategorijā.
Vispārējā
atļauja
Pasta likums (5.1
pants);
Likums "Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem" (25.pants);
"Noteikumi par vispārējo
atļauju pasta nozarē" (SPRK padomes 30.11.2005.lēmums
Nr.289)
TIESLIETU
MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu
pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas
2. panta 2. punkta i) apakšpunktā norādīto darbību
izslēgšana atspoguļo Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
45. panta noteikumus, saskaņā ar kuriem darbībām, kas ir
saistītas ar valsts varas īstenošanu, nepiemēro noteikumus par
brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.
Šī izslēgšana, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas
judikatūru, aptver tikai konkrētas darbības, nevis kādas
profesijas kopumā16. To, vai konkrētas darbības ir
tieši vai īpaši saistītas ar valsts varas īstenošanu, nevar
noteikt vienīgi pati dalībvalsts, bet tas ir jānovērtē,
pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas izstrādātajiem
vispārīgajiem kritērijiem. Tādējādi tikai tas, ka kāda
dalībvalsts uzskata, ka konkrēta darbība ir valsts varas
īstenošana vai ka darbību veic valsts, valsts organizācija vai
organizācija, kas pilda publisko pasūtījumu, nenozīmē, ka uz šo
darbību attiecas Eiropas Kopienu dibināšanas līguma