11. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Juridiskās fakultātes docētāja Dr. iur.

Kitija Bite - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 101. pantam. Lai arī likumdevējs ar tiesību normu var

ierobežot personas tiesības piedalīties pašvaldības domes

vēlēšanās, šādi ierobežojumi nedrīkstot būt diskriminējoši pret

apcietinājumā esošu personu, kura atrodas ieslodzījuma vietā

nevis savas, bet citas pašvaldības teritorijā.

ANO Cilvēktiesību komiteja noteikusi, ka pilsoņu tiesības

piedalīties valsts lietu kārtošanā, balsošanas tiesību īstenošana

un tiesības uz vienlīdzīgu pieeju valsts dienestam nevar tikt

ierobežotas citādi kā tikai uz likuma pamata un objektīvu iemeslu

dēļ. Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības normas nosakot gan

personas tiesības piedalīties valsts pārvaldē, izmantojot

balsošanas tiesības un tiesības tikt ievēlētai, gan arī valsts

pienākumu nodrošināt šīs tiesības bez diskriminācijas un

nepamatotām atšķirībām. Tātad nepietiekot ar tiesību normām, kas

ierobežo vai aizliedz dalību vēlēšanās, bet esot nepieciešams arī

izvērtēt, kādi objektīvi iemesli varētu būt par pamatu vēlēšanu

tiesību ierobežošanai vai aizliegumam, jo vēlēšanas esot viens no

veidiem, kādos izpaužas līdzdalība publiskajā pārvaldē.

Ar vēlēšanu tiesību ierobežojumu, proti, aizliegumu

piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās personām, kuras izcieš

sodu brīvības atņemšanas vietās, esot konkretizēta Satversmes

101. panta otrās daļas ģenerālklauzula "pilntiesīgi Latvijas

pilsoņi". Pašvaldību konkrētā administratīvajā teritorijā

varot vēlēt tie Latvijas pilsoņi, kuri atbilst Pašvaldības domes

vēlēšanu likumā izvirzītajiem kritērijiem un neizcieš sodu

brīvības atņemšanas vietās. Tomēr likumdevējs personas atrašanos

ieslodzījuma vietā neesot noteicis par balsošanas aizlieguma

kritēriju, jo aizdomās turētais vai apsūdzētais, kuram kā

drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, var piedalīties

pašvaldības domes vēlēšanās.

Atbilstoši apstrīdētajām normām balsošana vēlētāja atrašanās

vietā notiekot tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu

apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa skaidri

atspoguļojot likumdevēja izšķiršanos par brīvības atņemšanas soda

nošķiršanu no apcietinājuma kā drošības līdzekļa, kamēr attiecībā

uz personu saskaņā ar nevainīguma prezumpciju nav stājies spēkā

notiesājošs spriedums un tā ir atzīstama par aizdomās turamo vai

apsūdzēto. Persona, kurai piemērots aizdomās turamā vai apsūdzētā

statuss un noteikts drošības līdzeklis - apcietinājums -,

saglabājot saikni ar savu pašvaldību, un tai esot saglabājamas

tiesības piedalīties lemšanā par pašvaldībai saistošiem

jautājumiem, tostarp piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.

Savukārt persona, kurai ir notiesātā statuss un kura izcieš

brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietā, uz īsāku vai ilgāku

laiku saikni ar pašvaldību zaudējot, un tāpēc likumdevējs esot

ierobežojis šādas personas tiesības piedalīties pašvaldības domes

vēlēšanās. Tādējādi likumdevējs personai Satversmē garantētās

tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās esot ierobežojis

minimālā apjomā, šīs tiesības atņemot tikai tām personām, kuras

uz notiesājoša sprieduma pamata izcieš brīvības atņemšanas sodu,

un šāds ierobežojums esot atzīstams par Satversmei

atbilstošu.

Būtisks esot vēl viens apstrīdētajā normā ietvertais aspekts -

ieslodzījuma vietas ģeogrāfiskais izvietojums un atrašanās

konkrētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldības

domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa nosakot, ka vēlēšanu

tiesības var tikt īstenotas vēlētāja atrašanās vietā tikai tad,

ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Šī norma no vēlētāju loka

izslēdzot tās personas, kuras saskaņā ar tā paša panta astoto

daļu varētu balstot kā aizdomās turamie vai apsūdzētie, kuriem

piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Šī likumdevēja izšķiršanās kļuvusi par iemeslu tam, ka

cilvēktiesību īstenošanas iespējas divām identiskām personu

grupām ir atšķirīgas. Pie pirmās grupas piederot personas, kuras

atrodas ieslodzījuma vietā tās pašvaldības teritorijā, kuras

vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, - šīs personas varot īstenot

savas vēlēšanu tiesības. Savukārt pie otras grupas piederot

personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietā nevis tās pašvaldības

teritorijā, kuras vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, bet gan citas

pašvaldības teritorijā, - šīs personas nevarot īstenot savas

vēlēšanu tiesības. Kaut arī visu šo personu tiesiskais statuss ir

identisks - aizdomāts turētais vai apsūdzētais - un tām piemērots

identisks drošības līdzeklis - apcietinājums -, tās nevarot

vienlīdzīgi realizēt savas vēlēšanu tiesības. Turklāt persona

pati nevarot izvēlēties, kurā ieslodzījuma vietā tā tiks

turēta.

Likumdevēja izšķiršanās par šādu pamattiesību ierobežošanu,

turklāt nenorādot objektīvus iemeslus, neesot pamatota. Personas

tiesības piedalīties pašvaldības darbā esot ierobežotas, ja tai

piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums - un tās

ieslodzījuma vieta atrodas citas pašvaldības administratīvajā

teritorijā. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā

daļa nosakot tādus vēlēšanu tiesību ierobežojumus, kuri ir

atkarīgi no ieslodzījuma vietu ģeogrāfiskā izvietojuma, un tāpēc

neatbilstot Satversmes 101. pantā ietvertajām vēlēšanu

tiesībām.