11. punkts

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

2universitātes Juridiskās fakultātes docētāja Dr. iur.

3Kitija Bite - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

4Satversmes 101. pantam. Lai arī likumdevējs ar tiesību normu var

5ierobežot personas tiesības piedalīties pašvaldības domes

6vēlēšanās, šādi ierobežojumi nedrīkstot būt diskriminējoši pret

7apcietinājumā esošu personu, kura atrodas ieslodzījuma vietā

8nevis savas, bet citas pašvaldības teritorijā.

9ANO Cilvēktiesību komiteja noteikusi, ka pilsoņu tiesības

10piedalīties valsts lietu kārtošanā, balsošanas tiesību īstenošana

11un tiesības uz vienlīdzīgu pieeju valsts dienestam nevar tikt

12ierobežotas citādi kā tikai uz likuma pamata un objektīvu iemeslu

13dēļ. Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības normas nosakot gan

14personas tiesības piedalīties valsts pārvaldē, izmantojot

15balsošanas tiesības un tiesības tikt ievēlētai, gan arī valsts

16pienākumu nodrošināt šīs tiesības bez diskriminācijas un

17nepamatotām atšķirībām. Tātad nepietiekot ar tiesību normām, kas

18ierobežo vai aizliedz dalību vēlēšanās, bet esot nepieciešams arī

19izvērtēt, kādi objektīvi iemesli varētu būt par pamatu vēlēšanu

20tiesību ierobežošanai vai aizliegumam, jo vēlēšanas esot viens no

21veidiem, kādos izpaužas līdzdalība publiskajā pārvaldē.

22Ar vēlēšanu tiesību ierobežojumu, proti, aizliegumu

23piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās personām, kuras izcieš

24sodu brīvības atņemšanas vietās, esot konkretizēta Satversmes

25101. panta otrās daļas ģenerālklauzula "pilntiesīgi Latvijas

26pilsoņi". Pašvaldību konkrētā administratīvajā teritorijā

27varot vēlēt tie Latvijas pilsoņi, kuri atbilst Pašvaldības domes

28vēlēšanu likumā izvirzītajiem kritērijiem un neizcieš sodu

29brīvības atņemšanas vietās. Tomēr likumdevējs personas atrašanos

30ieslodzījuma vietā neesot noteicis par balsošanas aizlieguma

31kritēriju, jo aizdomās turētais vai apsūdzētais, kuram kā

32drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, var piedalīties

33pašvaldības domes vēlēšanās.

34Atbilstoši apstrīdētajām normām balsošana vēlētāja atrašanās

35vietā notiekot tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu

36apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.

37Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa skaidri

38atspoguļojot likumdevēja izšķiršanos par brīvības atņemšanas soda

39nošķiršanu no apcietinājuma kā drošības līdzekļa, kamēr attiecībā

40uz personu saskaņā ar nevainīguma prezumpciju nav stājies spēkā

41notiesājošs spriedums un tā ir atzīstama par aizdomās turamo vai

42apsūdzēto. Persona, kurai piemērots aizdomās turamā vai apsūdzētā

43statuss un noteikts drošības līdzeklis - apcietinājums -,

44saglabājot saikni ar savu pašvaldību, un tai esot saglabājamas

45tiesības piedalīties lemšanā par pašvaldībai saistošiem

46jautājumiem, tostarp piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.

47Savukārt persona, kurai ir notiesātā statuss un kura izcieš

48brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietā, uz īsāku vai ilgāku

49laiku saikni ar pašvaldību zaudējot, un tāpēc likumdevējs esot

50ierobežojis šādas personas tiesības piedalīties pašvaldības domes

51vēlēšanās. Tādējādi likumdevējs personai Satversmē garantētās

52tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās esot ierobežojis

53minimālā apjomā, šīs tiesības atņemot tikai tām personām, kuras

54uz notiesājoša sprieduma pamata izcieš brīvības atņemšanas sodu,

55un šāds ierobežojums esot atzīstams par Satversmei

56atbilstošu.

57Būtisks esot vēl viens apstrīdētajā normā ietvertais aspekts -

58ieslodzījuma vietas ģeogrāfiskais izvietojums un atrašanās

59konkrētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldības

60domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa nosakot, ka vēlēšanu

61tiesības var tikt īstenotas vēlētāja atrašanās vietā tikai tad,

62ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

63vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Šī norma no vēlētāju loka

64izslēdzot tās personas, kuras saskaņā ar tā paša panta astoto

65daļu varētu balstot kā aizdomās turamie vai apsūdzētie, kuriem

66piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

67Šī likumdevēja izšķiršanās kļuvusi par iemeslu tam, ka

68cilvēktiesību īstenošanas iespējas divām identiskām personu

69grupām ir atšķirīgas. Pie pirmās grupas piederot personas, kuras

70atrodas ieslodzījuma vietā tās pašvaldības teritorijā, kuras

71vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, - šīs personas varot īstenot

72savas vēlēšanu tiesības. Savukārt pie otras grupas piederot

73personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietā nevis tās pašvaldības

74teritorijā, kuras vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, bet gan citas

75pašvaldības teritorijā, - šīs personas nevarot īstenot savas

76vēlēšanu tiesības. Kaut arī visu šo personu tiesiskais statuss ir

77identisks - aizdomāts turētais vai apsūdzētais - un tām piemērots

78identisks drošības līdzeklis - apcietinājums -, tās nevarot

79vienlīdzīgi realizēt savas vēlēšanu tiesības. Turklāt persona

80pati nevarot izvēlēties, kurā ieslodzījuma vietā tā tiks

81turēta.

82Likumdevēja izšķiršanās par šādu pamattiesību ierobežošanu,

83turklāt nenorādot objektīvus iemeslus, neesot pamatota. Personas

84tiesības piedalīties pašvaldības darbā esot ierobežotas, ja tai

85piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums - un tās

86ieslodzījuma vieta atrodas citas pašvaldības administratīvajā

87teritorijā. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā

88daļa nosakot tādus vēlēšanu tiesību ierobežojumus, kuri ir

89atkarīgi no ieslodzījuma vietu ģeogrāfiskā izvietojuma, un tāpēc

90neatbilstot Satversmes 101. pantā ietvertajām vēlēšanu

91tiesībām.