12. punkts

1Pieaicinātā persona - Mg. iur. Ērika

2Gribonika - norāda, ka apstrīdētās normas neatbilst

3Satversmei.

4Drošības līdzeklis - apcietinājums - esot vērsts uz

5Kriminālprocesa likuma 1. pantā definētā kriminālprocesa mērķa

6sasniegšanu un piemērojams bez neattaisnotas iejaukšanās personas

7dzīvē. Personas atrašanās apcietinājumā neesot pamats citstarp

8tās aktīvo vēlēšanu tiesību ierobežošanai, ja tas nav

9nepieciešams taisnīga krimināltiesisko attiecību noregulējuma

10panākšanai un sabiedrības aizsardzībai pret izolējamo

11personu.

12Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. un 6. pants,

13konkretizējot Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā

14ietvertās tiesības, nosakot, ka starp tām personām, kurām ir

15tiesības vēlēt pašvaldības domi, ir arī personas, kurām kā

16drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Savukārt apstrīdētās

17normas, paredzot kārtību, kādā personas, kurām kā drošības

18līdzeklis piemērots apcietinājums, var īstenot aktīvās vēlēšanu

19tiesības, saturot arī papildu pazīmi, proti, prasību pēc personas

20atrašanās tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

21attiecīgā persona ir reģistrēta. Līdz ar to apstrīdēto normu

22aptvertais personu loks ir sašaurināts un attiecīgi sašaurināts

23ir arī Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. pantā ietvertās

24tiesību normas regulēšanas priekšmets.

25Likumdevējs esot izsmeļoši noteicis, kurām apcietinātajām

26personām tiek organizēta balsošana, un apstrīdētajās normās

27uzsvēris, ka tikai tās personas, kurām kā drošības līdzeklis

28piemērots apcietinājums un kuras atrodas tā vēlēšanu apgabala

29teritorijā, kura vēlētāju sarakstā tās ir reģistrētas, var

30piedalīties balsošanā. Par to liecinot arī apstrīdēto normu

31pieņemšanas process. Proti, pirms 2004. gada 11. novembra likuma

32"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

33vēlēšanu likumā" pieņemšanas jau esot paredzēta tāda

34prasība, ka personai, lai tā varētu īstenot aktīvās vēlēšanu

35tiesības, jāatrodas savas pašvaldības teritorijā. Nosakot tādu

36pašu kārtību attiecībā uz personām, kurām kā drošības līdzeklis

37ir piemērots apcietinājums, likumdevējs esot apzināti precizējis,

38ka, paplašinot to subjektu loku, kuriem ir tiesības piedalīties

39pašvaldības domes vēlēšanās, šīs tiesības tomēr nav paredzēts

40attiecināt uz visām personām, kurām kā drošības līdzeklis ir

41piemērots apcietinājums. Tādējādi secināms, ka likumdevējs

42apzināti nav vēlējies piešķirt tiesības piedalīties pašvaldību

43vēlēšanās tām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

44apcietinājums un kuras neatrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā,

45kura vēlētāju sarakstā ir reģistrētas.

46Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 104. panta otro daļu

47tiesai, ja tā uzskata, ka apstrīdētās tiesību normas neatbilst

48Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tiesvedība

49lietā esot jāaptur un jānosūta motivēts pieteikums Satversmes

50tiesai, un Pieteikuma iesniedzējam konkrētajā gadījumā neesot

51iespēju aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību

52aizsardzības līdzekļiem.

53Lai arī faktiski abas personu grupas - personas, kuras izcieš

54cietumsodu, un personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

55apcietinājums, - atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, tās esot

56nošķiramas, jo atrodoties atšķirīgos apstākļos. Par apcietinājuma

57un brīvības atņemšanas atšķirībām liecinot to mērķi - personas

58atrašanās apcietinājumā un brīvības atņemšanas soda izciešana

59esot divi atšķirīgi personas tiesiskie stāvokļi. Tāpat arī

60regulējums, kāds piemērojams attiecībā uz minētajām personu

61grupām, esot atšķirīgs. Līdz ar to atšķirīgi varot būt arī

62gadījumi, kad pieļaujama šo personu pamattiesību ierobežošana, un

63apmērs, kādā tā pieļaujama.

64Apstrīdētajās normās personām, kurām kā drošības līdzeklis

65piemērots apcietinājums, paredzētais ierobežojums neesot atkarīgs

66no apcietinātā personības, izdarītā noziedzīgā nodarījuma vai

67kādu citu ar konkrēto personu saistītu apstākļu izvērtējuma.

68Ierobežojums esot atkarīgs tikai un vienīgi no personas atrašanās

69vai neatrašanās tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju

70sarakstā persona ir reģistrēta, tādēļ nevarot atzīt, ka

71ierobežojums būtu objektīvi pamatots un saprātīgs. Neesot skaidrs

72arī tas, kādas Satversmē garantētās vērtības likumdevējs vēlējies

73ar attiecīgo ierobežojumu aizsargāt. Finanšu vai cilvēkresursu

74trūkums neesot pietiekams iemesls tam, lai ierobežotu citstarp to

75personu tiesības vēlēt pašvaldības domi, kurām kā drošības

76līdzeklis piemērots apcietinājums.

77Ikvienai personai, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots

78apcietinājums, no šīm īpašajām pakļautības attiecībām ar valsti

79izrietošais ievainojamības, neaizsargātības stāvoklis nosakot

80nepieciešamību stingri ievērot šādas personas pamattiesības un

81nodrošināt tai efektīvu iespēju šīs tiesības īstenot. Apstrīdētās

82normas ierobežojot tādu personu pamattiesības, kuru pārvietošanās

83brīvība ir ierobežota un atrašanās vieta noteikta neatkarīgi no

84to gribas, un šāds ierobežojums neesot attaisnojams.

85Secinājumu

86daļa