12. pants

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Ērika

Gribonika - norāda, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmei.

Drošības līdzeklis - apcietinājums - esot vērsts uz

Kriminālprocesa likuma 1. pantā definētā kriminālprocesa mērķa

sasniegšanu un piemērojams bez neattaisnotas iejaukšanās personas

dzīvē. Personas atrašanās apcietinājumā neesot pamats citstarp

tās aktīvo vēlēšanu tiesību ierobežošanai, ja tas nav

nepieciešams taisnīga krimināltiesisko attiecību noregulējuma

panākšanai un sabiedrības aizsardzībai pret izolējamo

personu.

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. un 6. pants,

konkretizējot Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā

ietvertās tiesības, nosakot, ka starp tām personām, kurām ir

tiesības vēlēt pašvaldības domi, ir arī personas, kurām kā

drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Savukārt apstrīdētās

normas, paredzot kārtību, kādā personas, kurām kā drošības

līdzeklis piemērots apcietinājums, var īstenot aktīvās vēlēšanu

tiesības, saturot arī papildu pazīmi, proti, prasību pēc personas

atrašanās tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

attiecīgā persona ir reģistrēta. Līdz ar to apstrīdēto normu

aptvertais personu loks ir sašaurināts un attiecīgi sašaurināts

ir arī Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. pantā ietvertās

tiesību normas regulēšanas priekšmets.

Likumdevējs esot izsmeļoši noteicis, kurām apcietinātajām

personām tiek organizēta balsošana, un apstrīdētajās normās

uzsvēris, ka tikai tās personas, kurām kā drošības līdzeklis

piemērots apcietinājums un kuras atrodas tā vēlēšanu apgabala

teritorijā, kura vēlētāju sarakstā tās ir reģistrētas, var

piedalīties balsošanā. Par to liecinot arī apstrīdēto normu

pieņemšanas process. Proti, pirms 2004. gada 11. novembra likuma

"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā" pieņemšanas jau esot paredzēta tāda

prasība, ka personai, lai tā varētu īstenot aktīvās vēlēšanu

tiesības, jāatrodas savas pašvaldības teritorijā. Nosakot tādu

pašu kārtību attiecībā uz personām, kurām kā drošības līdzeklis

ir piemērots apcietinājums, likumdevējs esot apzināti precizējis,

ka, paplašinot to subjektu loku, kuriem ir tiesības piedalīties

pašvaldības domes vēlēšanās, šīs tiesības tomēr nav paredzēts

attiecināt uz visām personām, kurām kā drošības līdzeklis ir

piemērots apcietinājums. Tādējādi secināms, ka likumdevējs

apzināti nav vēlējies piešķirt tiesības piedalīties pašvaldību

vēlēšanās tām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

apcietinājums un kuras neatrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā,

kura vēlētāju sarakstā ir reģistrētas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 104. panta otro daļu

tiesai, ja tā uzskata, ka apstrīdētās tiesību normas neatbilst

Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tiesvedība

lietā esot jāaptur un jānosūta motivēts pieteikums Satversmes

tiesai, un Pieteikuma iesniedzējam konkrētajā gadījumā neesot

iespēju aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību

aizsardzības līdzekļiem.

Lai arī faktiski abas personu grupas - personas, kuras izcieš

cietumsodu, un personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

apcietinājums, - atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, tās esot

nošķiramas, jo atrodoties atšķirīgos apstākļos. Par apcietinājuma

un brīvības atņemšanas atšķirībām liecinot to mērķi - personas

atrašanās apcietinājumā un brīvības atņemšanas soda izciešana

esot divi atšķirīgi personas tiesiskie stāvokļi. Tāpat arī

regulējums, kāds piemērojams attiecībā uz minētajām personu

grupām, esot atšķirīgs. Līdz ar to atšķirīgi varot būt arī

gadījumi, kad pieļaujama šo personu pamattiesību ierobežošana, un

apmērs, kādā tā pieļaujama.

Apstrīdētajās normās personām, kurām kā drošības līdzeklis

piemērots apcietinājums, paredzētais ierobežojums neesot atkarīgs

no apcietinātā personības, izdarītā noziedzīgā nodarījuma vai

kādu citu ar konkrēto personu saistītu apstākļu izvērtējuma.

Ierobežojums esot atkarīgs tikai un vienīgi no personas atrašanās

vai neatrašanās tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju

sarakstā persona ir reģistrēta, tādēļ nevarot atzīt, ka

ierobežojums būtu objektīvi pamatots un saprātīgs. Neesot skaidrs

arī tas, kādas Satversmē garantētās vērtības likumdevējs vēlējies

ar attiecīgo ierobežojumu aizsargāt. Finanšu vai cilvēkresursu

trūkums neesot pietiekams iemesls tam, lai ierobežotu citstarp to

personu tiesības vēlēt pašvaldības domi, kurām kā drošības

līdzeklis piemērots apcietinājums.

Ikvienai personai, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots

apcietinājums, no šīm īpašajām pakļautības attiecībām ar valsti

izrietošais ievainojamības, neaizsargātības stāvoklis nosakot

nepieciešamību stingri ievērot šādas personas pamattiesības un

nodrošināt tai efektīvu iespēju šīs tiesības īstenot. Apstrīdētās

normas ierobežojot tādu personu pamattiesības, kuru pārvietošanās

brīvība ir ierobežota un atrašanās vieta noteikta neatkarīgi no

to gribas, un šāds ierobežojums neesot attaisnojams.

Secinājumu

daļa