14. punkts

1Lai izlemtu jautājumu par tiesvedības izbeigšanu

2pēc Saeimas lūguma, izskatāmajā lietā Satversmes tiesai

3jānoskaidro: 1) vai Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību

4aizskārums izriet tieši no apstrīdētajām normām un 2) vai

5Pieteikuma iesniedzējam bija tādas iespējas aizstāvēt savas

6pamattiesības, kas var tikt uzskatītas par vispārējiem tiesību

7aizsardzības līdzekļiem Satversmes tiesas likuma 19.2

8panta otrās daļas izpratnē.

914.1. Pēc Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēja

10pamattiesību aizskārums izriet nevis no apstrīdētajām normām, bet

11gan no šo normu nepareizas piemērošanas. Tās personas, kurām

12Latvijā nav tiesību vēlēt domi, likumdevējs esot izsmeļoši

13norādījis Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. pantā. Minētais

14pants neaizliedzot personai, kurai kā drošības līdzeklis

15piemērots apcietinājums, piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās,

16un likumdevējam neesot bijis nolūka šīm personām atņemt tiesības

17balsot. Tas, ka personai ir piemērots apcietinājums, neesot

18pamats personas izslēgšanai no vēlētāju reģistra. Tiesību

19piemērotājam esot pienākums novērst šo likuma nepilnību, un

20Latvijas tiesu prakse apliecinot to, ka administratīvās tiesas ir

21tiesīgas izmantot juridisko metodi - tiesību tālākveidošana -,

22lai aizpildītu likuma robu.

23Satversmes tiesa jau norādījusi, ka ir būtiski nošķirt

24jautājumu par apstrīdētā tiesiskā regulējuma satversmību no

25jautājuma par to, vai apstrīdētais tiesiskais regulējums ir

26personai pareizi piemērots (sal. sk. Satversmes tiesas 2021.

27gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 11.2.

28punktu). Turklāt tiesību normas kļūdaina piemērošana nav

29pamats tiesību normas satversmības izvērtēšanai Satversmes tiesā

30(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 17. novembra lēmuma par

31tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-01-01 11. punktu).

32Pašvaldības domes vēlēšanu likumā tiesības balsot ir

33paredzētas arī personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

34apcietinājums. Attiecībā uz minēto personu balsošanas kārtību ir

35piemērojama Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta pirmā un

36ceturtā daļa. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu gadījumā, ja

37atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties

38vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju

39vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas

40reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju

41atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Savukārt Pašvaldības

42domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa paredz, ka balsošana

43vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā

44vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir

45reģistrēts. Līdz ar to tām apcietinātajām personām, kas atrodas

46apcietinājuma vietā cita vēlēšanu apgabala teritorijā, balsošana

47atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtajai

48daļai nav iespējama.

49Tātad apstrīdētās normas un nevis to piemērošana nosaka

50ierobežojumu piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās tām

51apcietinātajām personām, kuras atrodas ārpus tā vēlēšanu apgabala

52teritorijas, kura vēlētāju sarakstā šīs personas ir

53reģistrētas.

54Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums izriet

55tieši no apstrīdētajām normām.

5614.2. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

57subsidiaritātes principa ievērošanai nepieciešams izsmelt reālās

58un efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis

59izmantot jebkurus teorētiski iespējamos tiesību aizsardzības

60līdzekļus, kas varētu jebkādā veidā attiekties uz pieteikuma

61iesniedzēja situāciju (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19.

62oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 14. punktu).

63Šī atziņa citstarp nozīmē to, ka pastāv reāla iespēja ar

64konkrēto tiesību aizsardzības līdzekli panākt tādu

65materiāltiesisku rezultātu, kas novērstu iespējamo pamattiesību

66aizskārumu. Ja imperatīva norma ir formulēta nepārprotami,

67pieteikuma iesniedzējs atrodas šīs normas tvērumam tipiskā

68situācijā un nav šaubu par normas piemērošanu konkrētajā

69gadījumā, tad Satversmes tiesas likums neprasa izsmelt tādas

70formāli pastāvošas iespējas pārsūdzēt iestādes faktisko rīcību,

71kuru izmantošanas rezultātā acīmredzami nav sagaidāms personai

72labvēlīgs lēmums.

7314.2.1. Saeima atbildes rakstā un papildu

74paskaidrojumos norāda, ka iestādes bezdarbība, nenodrošinot

75Pieteikuma iesniedzējam tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā,

76kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, esot vērtējama kā

77faktiskā rīcība. Pieteikuma iesniedzējam esot bijusi iespēja

78iesniegt administratīvajā tiesā pieteikumu par iestādes faktisko

79rīcību (sk. lietas materiālu 4. sēj. 33.-34. lp. un 7. sēj.

80149. lp.).

81Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. pantu

82privātpersona var vērsties tiesā, lai tā veiktu kontroli pār

83iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu. Kā to nosaka minētā likuma

8491. panta ceturtā daļa, privātpersona iestādes faktisko rīcību

85var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu.

86Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka vēršanās administratīvajā

87tiesā ir uzskatāma par vispārējo tiesību aizsardzības līdzekli.

88Tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām

89savas kompetences robežās vērtē ne tikai Satversmes tiesa, bet

90arī citas tiesas, tostarp arī administratīvajai tiesai lietas

91izskatīšanas ietvaros ir kompetence izvērtēt piemērojamo tiesību

92normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk.,

93piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 17. oktobra lēmuma par

94tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2018-19-03 15.1.

95punktu).

96Tādējādi Pieteikuma iesniedzējam vispārīgi pastāvēja iespējas

97aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības

98līdzekļiem, kuru izmantošanu Satversmes tiesa parasti uzskata par

99priekšnoteikumu lietas ierosināšanai pēc konstitucionālās

100sūdzības.

10114.2.2. Kā secināts iepriekš, saskaņā ar apstrīdētajām

102normām balsošana pašvaldības domes vēlēšanās iespējama tikai tādā

103gadījumā, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā,

104kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Tādējādi apstrīdētās

105normas ir imperatīvas un ir formulētas nepārprotami, kā arī

106nepieļauj izņēmumus, un Pieteikuma iesniedzējs atrodas to

107tvērumam tipiskā situācijā.

10814.2.3. Saeima arī norāda, ka Administratīvā

109apgabaltiesa jau ir vērtējusi tādu pašu gadījumu, kāds ir

110izskatāmās lietas pamatā, un 2016. gada 7. jūlija spriedumā lietā

111Nr. A420278914 secinājusi, ka personai, kurai piemērots drošības

112līdzeklis - apcietinājums -, ir jānodrošina tiesības balsot tajā

113vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā šī persona ir

114reģistrēta, pat tad, ja apcietinājumā šī persona atrodas cita

115vēlēšanu apgabala teritorijā (sk. lietas materiālu 4. sēj. 33.

116lp. un 7. sēj. 147.-148. lp.). Savukārt papildu

117paskaidrojumos Saeima atsaucas arī uz Administratīvās rajona

118tiesas 2015. gada 11. jūnija spriedumu lietā Nr. A420324614 un

119norāda: tas apstāklis, ka personai ir piemērots apcietinājums,

120nav pamats šādas personas izslēgšanai no vēlētāju reģistra

121(sk. lietas materiālu 7. sēj. 147.-148. lp.).

122Pēc abiem minētajiem administratīvo tiesu spriedumiem

123Satversmes tiesa secina, ka persona vērsusies tiesā pēc tam, kad

124pašvaldību domju vēlēšanas jau bija notikušas. Tiesībsargs

125pamatoti norāda, ka administratīvo tiesu prakse, uz kuru atsaucas

126Saeima savā atbildes rakstā un papildu paskaidrojumos, attiecas

127uz pārkāpuma atzīšanu, nevis uz personas tiesību nodrošināšanas

128mehānismu. Pat ja administratīvās tiesas atzīst apcietināto

129personu tiesības piedalīties pašvaldību domju vēlēšanās arī tad,

130ja tās atrodas ārpus konkrētā vēlēšanu apgabala, nenoregulēts

131paliekot jautājums par to, kā organizēt šo balsojumu ieslodzījuma

132vietās un vēlēšanu iecirkņos (sk. lietas materiālu 8. sēj. 51.

133lp.). Arī Saeima piekrīt, ka nav iespējams Pieteikuma

134iesniedzējam nodrošināt iespēju vēlēt jau notikušajās pašvaldības

135domes vēlēšanās (sk. lietas materiālu 7. sēj. 151.

136lp.).

137Pēc Saeimas ieskata, administratīvajā procesā ir iespējams

138piemērot pagaidu noregulējuma līdzekļus un kā pagaidu

139noregulējuma līdzeklis var būt arī tāds tiesas lēmums, kas līdz

140tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto iestādes faktisko rīcību,

141proti, tiesas lēmums, kas nodrošinātu personai tiesības

142piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās (sk. lietas materiālu

1434. sēj. 34. lp. un 7. sēj. 149. lp.). Taču Saeima izskatāmajā

144lietā nav iesniegusi nevienu judikatūras piemēru tam, ka

145administratīvo tiesu praksē šāds gadījums būtu bijis un

146piemērotais pagaidu noregulējuma līdzeklis būtu bijis efektīvs

147tiesību aizsardzības līdzeklis. No Saeimas minētajiem

148administratīvo tiesu nolēmumiem izriet, ka pagaidu noregulējuma

149līdzeklis nav ticis piemērots un personai netika nodrošinātas

150tiesības balsot attiecīgajās pašvaldības domes vēlēšanās.

151Tādējādi nav gūstams apstiprinājums tam, ka personai, kurai

152piemērots apcietinājums un kura atrodas ieslodzījuma vietā ārpus

153tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā ir

154reģistrēta, būtu pieejami tādi reāli un efektīvi vispārējie

155tiesību aizsardzības līdzekļi, ar kuriem tā varētu panākt iespēju

156īstenot savas tiesības, proti, balsot pašvaldības domes

157vēlēšanās. Tādējādi pieteikuma iesniegšana administratīvajā tiesā

158Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas

159izpratnē izskatāmajā lietā nav uzskatāma par iespēju aizstāvēt

160savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

161Tas nozīmē, ka vienīgais reālais un efektīvais tiesību

162aizsardzības līdzeklis, ko persona, kurai kā drošības līdzeklis

163ir piemērots apcietinājums un kura neatrodas tajā vēlēšanu

164apgabalā, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēta, var izmantot, lai

165īstenotu savas tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās, ir

166pieteikuma iesniegšana Satversmes tiesā.

167Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja

168pamattiesību aizskārums izriet tieši no apstrīdētajām normām un

169viņa rīcībā nebija reālu un efektīvu iespēju aizstāvēt savas

170pamattiesības, kuru izmantošana būtu priekšnoteikums Satversmes

171tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas prasību izpildei.

172Tādējādi Saeimas lūgums par tiesvedības izbeigšanu izskatāmajā

173lietā ir noraidāms.