16. pants

Pieteikuma iesniedzējs ir tiesājamā persona, kam

tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -, un viņš lūdz

Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas, ciktāl tās liedza

viņam piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās tajā vēlēšanu

apgabalā, kura vēlētāju sarakstā viņš bija reģistrēts.

16.1. Izskatot lietu, kas ierosināta pēc

konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai, no vienas puses,

jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un situācija

jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konstitucionālās

sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai, bet, no otras

puses, jāievēro tiesiskās vienlīdzības princips un jāvērtē visu

to personu situācija, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēju. Ja

konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētā tiesību norma attiecas uz

plašu atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesa precizē,

ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 13.

punktu). Tas saistāms ar to, ka tiesiskas valsts princips

prasa, lai Satversmes tiesa atbilstoši tās kompetencei

nodrošinātu tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā pēc iespējas

pilnīgāk tiktu novērsts Satversmei vai citām augstāka juridiska

spēka tiesību normām neatbilstošs tiesiskais regulējums (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr.

2017-07-01 12.2. punktu). Tādējādi izskatāmajā lietā

nepieciešams precizēt, kādā apjomā un attiecībā uz kurām personām

izvērtējama apstrīdēto normu satversmība.

16.2. Pieteikumā apstrīdēta Pašvaldības domes vēlēšanu

likuma 32. panta ceturtā un astotā daļa. Pašvaldības domes

vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa noteic, ka aizdomās

turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā

drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek

organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un

ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar šā likuma

32. panta ceturto daļu balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek

tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā,

kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Tādējādi apstrīdētās

normas regulē kārtību, kādā kriminālprocesā iesaistītās personas

ar atšķirīgu tiesisko statusu - aizdomās turētās, apsūdzētās un

tiesājamās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

apcietinājums, - piedalās pašvaldības domes vēlēšanās.

Ņemot vērā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma sistēmu, uz visām

šā likuma 32. panta astotajā daļā minētajām personām - aizdomās

turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības

līdzeklis piemērots apcietinājums, - neatkarīgi no šo personu

kriminālprocesuālā statusa attiecas viena un tā pati kārtība,

kādā šīs personas piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, kā arī

apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums.

Satversmes tiesa atzīst: izvērtējot ar apstrīdētajām normām

noteiktā ierobežojuma ietekmi uz visām Pašvaldības domes vēlēšanu

likuma 32. pantā astotajā daļā minētajām personām, kurām kā

drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras tādējādi

nonākušas apstrīdēto normu tvērumā, tiek nodrošināta lietas

vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija

un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk

un aptverošāk tiek novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei

vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk.

Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2020-31-01 12.2. punktu). Saeima atbildes rakstā izteikusi

viedokli par apstrīdēto normu piemērošanu un norādījusi, ka

izskatāmajā lietā aplūkojamais jautājums ir par personas, kurai

piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -, tiesībām balsot

tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā šī persona ir

reģistrēta, ja šī persona atrodas apcietinājumā cita vēlēšanu

apgabala teritorijā. Savukārt papildu paskaidrojumos Saeima

norādījusi, ka apstrīdētās normas skar šauru un specifisku

apcietināto personu loku, un nav pievērsusies šo normu

piemērošanas aspektiem atsevišķi attiecībā uz apcietinātajām

personām ar atšķirīgu kriminālprocesuālo statusu (sk. lietas

materiālu 4. sēj. 33. lp. un 7. sēj. 147. un 151. lp.). Arī

pieaicināto personu viedokļos apstrīdēto normu satversmība ir

vērtēta šādā aspektā, proti, pašvaldības domes vēlēšanu tiesību

ierobežojums aplūkots attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā

esošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

apcietinājums (sk., piemēram, tiesībsarga viedokli lietas

materiālu 8. sēj. 49.-54. lp. un Centrālās vēlēšanu komisijas

viedokli lietas materiālu 8. sēj. 10.-13. lp.).

Satversmes tiesa secina, ka lietā esošie materiāli ir

pietiekami, lai attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā

ietilpstošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

apcietinājums, izvērtētu apstrīdēto normu satversmību neatkarīgi

no tā, vai attiecīgā persona, kurai kā drošības līdzeklis

piemērots apcietinājums, ir aizdomās turētā, apsūdzētā vai

tiesājamā persona.

Abas apstrīdētās normas - Pašvaldības domes vēlēšanu likuma

32. panta ceturtā un astotā daļa - regulē kārtību, kādā personas,

kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, piedalās

pašvaldības domes vēlēšanās, un tādējādi ir savstarpēji cieši

saistītas. Tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs šo normu kā vienota

tiesiskā regulējuma satversmību.

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma atbilstību

Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam

teikumam, ciktāl šīs normas liedz balsot pašvaldības domes

vēlēšanās aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām

personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un

kuras atrodas ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala

teritorijas, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrētas.