17. punkts

1Satversmes 101. panta pirmā daļa nosaka:

2"Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā

3veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt

4valsts dienestu." Savukārt Satversmes 101. panta otrās daļas

5pirmais teikums paredz: "Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi

6Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi

7uzturas Latvijā."

8Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Satversmes 101. pantā

9ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā īstenošanas veidi

10nedrīkst būt formāli. Tiem jābūt efektīviem, jo tikai efektīva

11piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz ar to šis pants

12nosaka valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim tiesības

13piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī radīt priekšnoteikumus

14tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā

15(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

16Nr. 2017-32-05 11. punktu). No pašvaldības principa izriet

17tas, ka pašvaldības dome institucionālajā aspektā ir tieši

18demokrātiski leģitimēts valsts varas orgāns. Turklāt pašvaldības

19dome izlemj visus attiecīgajā pašvaldībā svarīgākos jautājumus

20(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

21Nr. 2017-32-05 21. punktu). Tādējādi katra pilsoņa tiesības

22piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās ir jo īpaši būtiskas

23demokrātiskā tiesiskā valstī. Attiecībā uz personām, kuras

24atrodas izmeklēšanas cietumos, Satversmes tiesa norādījusi, ka ir

25jāpārbauda, vai tiesību normās ietvertie ierobežojumi ir

26pieļaujami un neaizskar ieslodzīto personu pamattiesības (sal.

27sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr.

282002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu).

2917.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

30saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības

31cilvēktiesību jomā. Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst

32un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem

33un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Saskaņā ar šo

34pantu likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto

35cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām.

36Latvijai saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to

37piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

38konkretizācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un citu

39vispārējo tiesību principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved

40pie Satversmē ietverto pamattiesību aizsardzības samazināšanas

41(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra

42sprieduma lietā Nr. 2021-07-01 16.2. punktu).

43Satversmes 101. panta pirmā daļa citstarp ir konkretizējama

44kopsakarā arī ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

45politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts) 25. pantu (sal. sk.,

46piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija

47sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13. punktu).

48Pakta 25. pants paredz: "Katram pilsonim, neraugoties ne

49uz kādām 2. pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem

50ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai: a) piedalīties valsts

51lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju

52starpniecību; b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās

53vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu

54tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas

55gribas izpausmi [..]". Savukārt ANO Cilvēktiesību komiteja,

56skaidrojot Pakta 25. pantu, ir atzinusi, ka valstīm jāveic

57efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas personas, kurām ir

58tiesības balsot, var izmantot šīs tiesības (sk.: UN Human

59Rights Committee, General Comment No. 25: The right to

60participate in public affairs, voting rights and the right of

61equal access to public service (Art. 25 of the Covenant on Civil

62and Political Rights), 12 July 1996, CCPR/C/21/Rev.1/Add.7, para

6311).

64Satversmē noteiktās pilsoņu tiesības piedalīties valsts un

65pašvaldību darbībā konkretizējamas arī kopsakarā ar Eiropas

66vietējo pašvaldību hartu (turpmāk - Harta) (sal. sk.

67Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības

68izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01. 7. punktu).

69Hartas preambulā atzīts, ka viens no katras demokrātiskas

70iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, savukārt pilsoņu

71tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā pieder pie

72demokrātijas principiem, kas ir kopīgi visām Eiropas Padomes

73dalībvalstīm. Harta ir vērsta uz to, lai tajā noteiktos

74pienākumus valstis iespēju robežās padarītu par savas

75konstitucionālās sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to nodrošinātu

76attiecīgo normu ievērošanu citstarp arī ar konstitucionālās

77kontroles starpniecību (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

7812. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 21.2. punktu).

7917.2. Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums

80nosaka personas, kuras ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā

81ievēlēt pašvaldības, proti, tie ir pilntiesīgi Latvijas pilsoņi

82un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.

83Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka likumdevēja kompetencē ir

84noteikt to, kas uzskatāms par "pilntiesīgu pilsoni" šā

85panta izpratnē (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija

86sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.2. punktu). Līdz ar to

87Satversmē lietotais jēdziens "pilntiesīgs pilsonis"

88jāskata kopsakarā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likumu.

89To personu loku, kurām ir tiesības vēlēt pašvaldību vai kurām

90šīs tiesības ir ierobežotas, konkretizē Pašvaldības domes

91vēlēšanu likuma 5. un 6. pants. Saskaņā ar minētā likuma 5. panta

92pirmo daļu Latvijā tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim un

93Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir

94reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Savukārt šā panta otrā daļa

95noteic, ka tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā

96sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un

97vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā

98attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai,

99kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder

100likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz

101kuru neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem

102ierobežojumiem. Savukārt 6. pants nosaka personas, kurām Latvijā

103nav tiesību vēlēt pašvaldības domi. Saskaņā ar šā panta 2. punktu

104Latvijā vēlēt pašvaldības domi nav tiesību personām, kuras izcieš

105sodu brīvības atņemšanas vietās, un saskaņā ar 3. punktu -

106personām, kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī,

107kuras pilsoņi tās ir. Tādējādi Latvijas pilsonis, kuram kā

108drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir pilntiesīgs

109Latvijas pilsonis Satversmes 101. panta izpratnē un viņam ir

110tiesības vēlēt pašvaldības domi.

11117.3. Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ir paredzētas

112tiesības balsot aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām

113personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

114Attiecībā uz minēto personu balsošanas kārtību ir piemērojama

115Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta pirmā un ceturtā

116daļa. Saskaņā ar šā panta pirmo daļu gadījumā, ja atsevišķi

117vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās,

118iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu

119pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā

120žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā,

121nodrošinot aizklātību. Savukārt šā panta ceturtā daļa paredz, ka

122balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs

123atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

124viņš ir reģistrēts. Saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu

125personas, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums,

126var balsot tikai sešu pašvaldību - Rīgas pilsētas, Liepājas

127pilsētas, Daugavpils pilsētas, Jelgavas pilsētas, Olaines novada

128un Valmieras pilsētas - domju vēlēšanās, jo citās Latvijas

129pašvaldībās nav izmeklēšanas cietumu. Tādējādi apstrīdētās normas

130liedz apcietinātajām personām piedalīties pašvaldības domes

131vēlēšanās ieslodzījumā vietā, ja šīs personas neatrodas tā

132vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā ir

133reģistrētas.

134Pieteikuma iesniedzējs ir Latvijas pilsonis un uz 2021. gada

1355. jūnija pašvaldību domju vēlēšanu brīdi nebija notiesāts ar

136spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tādēļ uz viņu nav attiecināms

137Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punktā noteiktais

138tiesību ierobežojums. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

139kolēģijas saīsināto spriedumu Pieteikuma iesniedzējam kā drošības

140līdzeklis piemērots apcietinājums, un minēto pašvaldību domju

141vēlēšanu norises laikā viņš atradās Rīgas Centrālcietumā.

142Pieteikuma iesniedzējs bija reģistrēts Ventspils valstspilsētas

143vēlētāju sarakstā, un viņa vēlēšanu apgabals bija šīs

144valstspilsētas pašvaldība. Tādējādi apstrīdētās normas viņam

145liedza balsot Ventspils valstspilsētas pašvaldības vēlēšanās.

146Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas gan aizdomās

147turētajām, gan apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām

148piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums - un kuru atrašanās

149vieta nesakrīt ar tā vēlēšanu apgabala teritoriju, kura vēlētāju

150sarakstā šīs personas ir reģistrētas, ierobežo tiesības

151piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.

152Tātad apstrīdētās normas rada

153aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā

154drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras atrodas

155ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura

156vēlētāju sarakstā šīs personas ir reģistrētas, Satversmes 101.

157panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā ietverto

158pamattiesību ierobežojumu.