17. pants

Satversmes 101. panta pirmā daļa nosaka:

"Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā

veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt

valsts dienestu." Savukārt Satversmes 101. panta otrās daļas

pirmais teikums paredz: "Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi

Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi

uzturas Latvijā."

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Satversmes 101. pantā

ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā īstenošanas veidi

nedrīkst būt formāli. Tiem jābūt efektīviem, jo tikai efektīva

piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz ar to šis pants

nosaka valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim tiesības

piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī radīt priekšnoteikumus

tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2017-32-05 11. punktu). No pašvaldības principa izriet

tas, ka pašvaldības dome institucionālajā aspektā ir tieši

demokrātiski leģitimēts valsts varas orgāns. Turklāt pašvaldības

dome izlemj visus attiecīgajā pašvaldībā svarīgākos jautājumus

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2017-32-05 21. punktu). Tādējādi katra pilsoņa tiesības

piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās ir jo īpaši būtiskas

demokrātiskā tiesiskā valstī. Attiecībā uz personām, kuras

atrodas izmeklēšanas cietumos, Satversmes tiesa norādījusi, ka ir

jāpārbauda, vai tiesību normās ietvertie ierobežojumi ir

pieļaujami un neaizskar ieslodzīto personu pamattiesības (sal.

sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr.

2002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu).

17.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības

cilvēktiesību jomā. Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst

un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem

un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Saskaņā ar šo

pantu likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto

cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām.

Latvijai saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to

piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

konkretizācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un citu

vispārējo tiesību principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved

pie Satversmē ietverto pamattiesību aizsardzības samazināšanas

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra

sprieduma lietā Nr. 2021-07-01 16.2. punktu).

Satversmes 101. panta pirmā daļa citstarp ir konkretizējama

kopsakarā arī ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts) 25. pantu (sal. sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13. punktu).

Pakta 25. pants paredz: "Katram pilsonim, neraugoties ne

uz kādām 2. pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem

ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai: a) piedalīties valsts

lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju

starpniecību; b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās

vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu

tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas

gribas izpausmi [..]". Savukārt ANO Cilvēktiesību komiteja,

skaidrojot Pakta 25. pantu, ir atzinusi, ka valstīm jāveic

efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas personas, kurām ir

tiesības balsot, var izmantot šīs tiesības (sk.: UN Human

Rights Committee, General Comment No. 25: The right to

participate in public affairs, voting rights and the right of

equal access to public service (Art. 25 of the Covenant on Civil

and Political Rights), 12 July 1996, CCPR/C/21/Rev.1/Add.7, para

11).

Satversmē noteiktās pilsoņu tiesības piedalīties valsts un

pašvaldību darbībā konkretizējamas arī kopsakarā ar Eiropas

vietējo pašvaldību hartu (turpmāk - Harta) (sal. sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01. 7. punktu).

Hartas preambulā atzīts, ka viens no katras demokrātiskas

iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, savukārt pilsoņu

tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā pieder pie

demokrātijas principiem, kas ir kopīgi visām Eiropas Padomes

dalībvalstīm. Harta ir vērsta uz to, lai tajā noteiktos

pienākumus valstis iespēju robežās padarītu par savas

konstitucionālās sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to nodrošinātu

attiecīgo normu ievērošanu citstarp arī ar konstitucionālās

kontroles starpniecību (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 21.2. punktu).

17.2. Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums

nosaka personas, kuras ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā

ievēlēt pašvaldības, proti, tie ir pilntiesīgi Latvijas pilsoņi

un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka likumdevēja kompetencē ir

noteikt to, kas uzskatāms par "pilntiesīgu pilsoni" šā

panta izpratnē (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.2. punktu). Līdz ar to

Satversmē lietotais jēdziens "pilntiesīgs pilsonis"

jāskata kopsakarā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likumu.

To personu loku, kurām ir tiesības vēlēt pašvaldību vai kurām

šīs tiesības ir ierobežotas, konkretizē Pašvaldības domes

vēlēšanu likuma 5. un 6. pants. Saskaņā ar minētā likuma 5. panta

pirmo daļu Latvijā tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim un

Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir

reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Savukārt šā panta otrā daļa

noteic, ka tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā

sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un

vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā

attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai,

kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder

likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz

kuru neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem

ierobežojumiem. Savukārt 6. pants nosaka personas, kurām Latvijā

nav tiesību vēlēt pašvaldības domi. Saskaņā ar šā panta 2. punktu

Latvijā vēlēt pašvaldības domi nav tiesību personām, kuras izcieš

sodu brīvības atņemšanas vietās, un saskaņā ar 3. punktu -

personām, kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī,

kuras pilsoņi tās ir. Tādējādi Latvijas pilsonis, kuram kā

drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir pilntiesīgs

Latvijas pilsonis Satversmes 101. panta izpratnē un viņam ir

tiesības vēlēt pašvaldības domi.

17.3. Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ir paredzētas

tiesības balsot aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām

personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Attiecībā uz minēto personu balsošanas kārtību ir piemērojama

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta pirmā un ceturtā

daļa. Saskaņā ar šā panta pirmo daļu gadījumā, ja atsevišķi

vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās,

iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu

pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā

žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā,

nodrošinot aizklātību. Savukārt šā panta ceturtā daļa paredz, ka

balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs

atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

viņš ir reģistrēts. Saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu

personas, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums,

var balsot tikai sešu pašvaldību - Rīgas pilsētas, Liepājas

pilsētas, Daugavpils pilsētas, Jelgavas pilsētas, Olaines novada

un Valmieras pilsētas - domju vēlēšanās, jo citās Latvijas

pašvaldībās nav izmeklēšanas cietumu. Tādējādi apstrīdētās normas

liedz apcietinātajām personām piedalīties pašvaldības domes

vēlēšanās ieslodzījumā vietā, ja šīs personas neatrodas tā

vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā ir

reģistrētas.

Pieteikuma iesniedzējs ir Latvijas pilsonis un uz 2021. gada

5. jūnija pašvaldību domju vēlēšanu brīdi nebija notiesāts ar

spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tādēļ uz viņu nav attiecināms

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punktā noteiktais

tiesību ierobežojums. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijas saīsināto spriedumu Pieteikuma iesniedzējam kā drošības

līdzeklis piemērots apcietinājums, un minēto pašvaldību domju

vēlēšanu norises laikā viņš atradās Rīgas Centrālcietumā.

Pieteikuma iesniedzējs bija reģistrēts Ventspils valstspilsētas

vēlētāju sarakstā, un viņa vēlēšanu apgabals bija šīs

valstspilsētas pašvaldība. Tādējādi apstrīdētās normas viņam

liedza balsot Ventspils valstspilsētas pašvaldības vēlēšanās.

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas gan aizdomās

turētajām, gan apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām

piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums - un kuru atrašanās

vieta nesakrīt ar tā vēlēšanu apgabala teritoriju, kura vēlētāju

sarakstā šīs personas ir reģistrētas, ierobežo tiesības

piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.

Tātad apstrīdētās normas rada

aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā

drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras atrodas

ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura

vēlētāju sarakstā šīs personas ir reģistrētas, Satversmes 101.

panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā ietverto

pamattiesību ierobežojumu.