19. punkts

1Lai izvērtētu to, vai apstrīdētajās normās

2ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

3kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāpārbauda:

41) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

5paredzēto kārtību;

62) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

7normatīvo aktu prasībām;

83) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

9varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

10paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

11tiesas 2021. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-50-01 15.

12punktu).

13Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

14procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk.

15Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr.

162020-31-01 15. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

17tikai būtiski procedūras pārkāpumi ir pamats tam, lai atzītu, ka

18pieņemtajam aktam nav juridiska spēka (sk. Satversmes tiesas

192019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. un 18.5.

20punktu).

2119.1. Lai gan apstrīdētās normas vērtējamas kā vienots

22tiesiskais regulējums, tomēr Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

23katra no minētajām normām ir pieņemta pienācīgā kārtībā.

2419.1.1. 1994. gada 13. janvārī pieņemtajā Pilsētas

25domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā bija

26iekļauts balsošanas nosacījums, kas saistīts ar atrašanos

27attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minētajā likumā jau sākotnēji

28bija paredzēts īpašs balsošanas regulējums tiem vēlētājiem, kas

29veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Šā likuma

3032. panta trešā daļa paredzēja: "Balsošana vēlētāju

31atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās

32pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā."

33Saglabājot šo balsošanas nosacījumu, minētā norma vairākkārt tika

34terminoloģiski precizēta un izteikta jaunā redakcijā ar 2000.

35gada 6. aprīļa likumu "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta

36padomes vēlēšanu likumā" un ar 2004. gada 11. oktobra likumu

37"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

38vēlēšanu likumā".

39Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa spēkā

40esošajā redakcijā tika pieņemta ar 2020. gada 11. jūnija likumu

41"Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes

42vēlēšanu likumā". Likumprojekts Nr. 617/Lp13 "Grozījumi

43Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā"

44(turpmāk - Likumprojekts Nr. 617/Lp13) tika iesniegts Saeimai

452020. gada 12. martā un izskatīts trijos lasījumos. Likumprojekta

46Nr. 617/Lp13 izskatīšanas laikā par to saņemti vairāki

47priekšlikumi, kas apspriesti 13. Saeimas Valsts pārvaldes un

48pašvaldības komisijas sēdēs (sk. lietas materiālu 7. sēj.

4988.-123. lp.). Minētie priekšlikumi neskāra izskatāmajā lietā

50apstrīdēto pamattiesību ierobežojumu.

51Likums "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada

52domes vēlēšanu likumā" tika pieņemts 2020. gada 11. jūnijā

53un izsludināts 2020. gada 22. jūnijā oficiālajā izdevumā

54"Latvijas Vēstnesis" Nr. 119C.

55Tādējādi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā

56daļa ir izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī

57noteiktajā kārtībā.

5819.1.2. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta

59astotā daļa tika pieņemta ar 2004. gada 11. novembra likumu

60"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

61vēlēšanu likumā". Likumprojekts Nr. 893 "Grozījumi

62Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu

63likumā" (turpmāk - Likumprojekts Nr. 893) tika iesniegts

64Saeimai 2004. gada 12. augustā un izskatīts trijos lasījumos.

65Likumprojekta izskatīšanas laikā par to saņemti Saeimas Juridiskā

66biroja, kā arī deputātu sagatavotie priekšlikumi, kas apspriesti