19. pants

Lai izvērtētu to, vai apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāpārbauda:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2021. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-50-01 15.

punktu).

Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk.

Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2020-31-01 15. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

tikai būtiski procedūras pārkāpumi ir pamats tam, lai atzītu, ka

pieņemtajam aktam nav juridiska spēka (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. un 18.5.

punktu).

19.1. Lai gan apstrīdētās normas vērtējamas kā vienots

tiesiskais regulējums, tomēr Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

katra no minētajām normām ir pieņemta pienācīgā kārtībā.

19.1.1. 1994. gada 13. janvārī pieņemtajā Pilsētas

domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā bija

iekļauts balsošanas nosacījums, kas saistīts ar atrašanos

attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minētajā likumā jau sākotnēji

bija paredzēts īpašs balsošanas regulējums tiem vēlētājiem, kas

veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Šā likuma

32. panta trešā daļa paredzēja: "Balsošana vēlētāju

atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās

pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā."

Saglabājot šo balsošanas nosacījumu, minētā norma vairākkārt tika

terminoloģiski precizēta un izteikta jaunā redakcijā ar 2000.

gada 6. aprīļa likumu "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta

padomes vēlēšanu likumā" un ar 2004. gada 11. oktobra likumu

"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā".

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa spēkā

esošajā redakcijā tika pieņemta ar 2020. gada 11. jūnija likumu

"Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes

vēlēšanu likumā". Likumprojekts Nr. 617/Lp13 "Grozījumi

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā"

(turpmāk - Likumprojekts Nr. 617/Lp13) tika iesniegts Saeimai

2020. gada 12. martā un izskatīts trijos lasījumos. Likumprojekta

Nr. 617/Lp13 izskatīšanas laikā par to saņemti vairāki

priekšlikumi, kas apspriesti 13. Saeimas Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisijas sēdēs (sk. lietas materiālu 7. sēj.

88.-123. lp.). Minētie priekšlikumi neskāra izskatāmajā lietā

apstrīdēto pamattiesību ierobežojumu.

Likums "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada

domes vēlēšanu likumā" tika pieņemts 2020. gada 11. jūnijā

un izsludināts 2020. gada 22. jūnijā oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" Nr. 119C.

Tādējādi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā

daļa ir izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajā kārtībā.

19.1.2. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta

astotā daļa tika pieņemta ar 2004. gada 11. novembra likumu

"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā". Likumprojekts Nr. 893 "Grozījumi

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu

likumā" (turpmāk - Likumprojekts Nr. 893) tika iesniegts

Saeimai 2004. gada 12. augustā un izskatīts trijos lasījumos.

Likumprojekta izskatīšanas laikā par to saņemti Saeimas Juridiskā

biroja, kā arī deputātu sagatavotie priekšlikumi, kas apspriesti