20. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu). Satversmes 116.

pants noteic, ka tiesības "var ierobežot likumā paredzētajos

gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un

tikumību". Turklāt tas, vai šādam ierobežojumam ir leģitīms

mērķis, Satversmes tiesai ir jāvērtē, ievērojot pašreizējo

sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi (sal.

sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

2017-25-01 20.1. punktu).

Satversmes 101. pants paredz būtiskas tiesības, kas kalpo kā

pamats demokrātiskas iekārtas pastāvēšanai un ir vērstas uz

demokrātiskas valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanu. Tās ir

tiesības ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā

piedalīties valsts un pašvaldību darbībā (sal. sk. Satversmes

tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01

secinājumu daļas 1. punktu). Tādēļ jo īpaši tādam

ierobežojumam, kas attiecas uz pašvaldības domes vēlēšanu

tiesībām, ir jābūt noteiktam svarīgu sabiedrības interešu -

leģitīma mērķa - labad.

Satversmes tiesas procesā pienākums uzrādīt un pamatot

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi visupirms ir

institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā -

Saeimai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12.

februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 20. punktu). Saeima

papildu paskaidrojumos norāda, ka Pieteikuma iesniedzējam bija

pienākums pirms vēršanās Satversmes tiesā izmantot vispārējos

tiesību aizsardzības līdzekļus un tāpēc tai neesot pamata izteikt

apsvērumus par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 101.

pantam, jo no šīm normām neizriet minētajā Satversmes pantā

noteikto tiesību ierobežojums (sk. lietas materiālu 7. sēj.

150. lp.). Tādējādi Saeima ne atbildes rakstā, ne papildu

paskaidrojumos nav norādījusi, kāds ir apstrīdētajās normās

noteiktā pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis.

Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi: ja Saeimas atbildes

rakstā nav norādīts, kāds ir ar apstrīdēto normu noteiktā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis, Satversmes tiesai

ex officio ir pienākums objektīvi izvērtēt visus lietas

apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esību vai - tieši pretēji -

neesību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 23. punktu un 2008. gada 3. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 15. punktu).

20.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajām

normām nav leģitīma mērķa. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32.

panta ceturtās daļas mērķis esot atvieglot vēlēšanu komisiju

darbu, atbrīvojot tās no pienākuma organizēt pašvaldības domes

vēlēšanas tiem vēlētājiem, kuri atrodas apcietinājumā ārpus

atbilstošā vēlēšanu apgabala teritorijas (sk. lietas materiālu

1. sēj. 15. lp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, mērķis

atvieglot izpildvaras darbu pats par sevi neatbilst nevienam no

Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem. Savukārt

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotās daļas mērķis

esot piešķirt tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās

apcietinātajām personām atbilstoši Spriedumam lietā Nr.

2002-18-01 un Spriedumam lietā "Hirst (no. 2) v. The

United Kingdom".

2004. gada 11. novembra likuma "Grozījumi Pilsētas domes,

novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" projekta

anotācijā norādīts, ka "tiek paplašināts subjektu loks, kam

ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī precizēti

aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi". Ar

attiecīgo likumu citstarp tika paredzētas tiesības apcietinātajām

personām balsot tādā pašā kārtībā, kāda līdz šā likuma spēkā

stāšanās brīdim bija noteikta tikai personām, kas veselības

stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Tādējādi pēc 2004.

gada 11. novembra likuma "Grozījumi Pilsētas domes, novada

domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" spēkā stāšanās gan

uz apcietinātām personām, gan vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa

dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, attiecas Pašvaldības domes

vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās daļas noteikumi. Proti,

balsošana šo vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja viņi

atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

ir reģistrēti.

Minētā likuma projekta anotācijā ir ietverta atsauce uz

Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepciju,

kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2003. gada 24. oktobra

rīkojumu Nr. 658. Šīs koncepcijas mērķis ir ieviest iepriekšēju

vēlētāju reģistrēšanu un izveidot vēlētāju reģistru. Koncepcijā

norādīts, ka tiek saglabāta līdzšinējā kārtība to vēlētāju - t.

i., personu, kurām veselības stāvokļa dēļ nav iespēju ierasties

vēlēšanu telpās, vai personu, kurām kā drošības līdzeklis

piemērots apcietinājums, - tiesību nodrošināšanai, kuri vēlēšanu

dienā nevar fiziski ierasties vēlēšanu iecirknī.

Likumdevējs, saglabājot apstrīdētajās normās iekļauto

pamattiesību ierobežojumu, nav norādījis un pamatojis šā

ierobežojuma leģitīmo mērķi. Arī no 8. Saeimas Valsts pārvaldes

un pašvaldības komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem nav

iespējams to izsecināt (sk. lietas materiālu 5. sēj. 62.-88.

lp.). Ar apstrīdētajām normām noteiktais pašvaldības domes

vēlēšanu tiesību ierobežojums personām, kurām kā drošības

līdzeklis piemērots apcietinājums, nodrošina vienīgi valsts un

pašvaldību resursu ietaupījumu.

20.2. Tiesībsargs norāda, ka faktiskās grūtības

nodrošināt personu, kuras ilgstoši atrodas ieslodzījuma vietā,

piedalīšanos pašvaldības domes vēlēšanās nav identificējamas ar

leģitīmu mērķi (sk. lietas materiālu 8. sēj. 49.-54. lp.).

Tiesībsarga 2013. gadā veiktās pārbaudes lietas par apcietināto

personu tiesībām piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās ietvaros

Ieslodzījuma vietu pārvalde norādījusi uz praktiskām grūtībām

nodrošināt apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības

domes vēlēšanās. Pārvalde paskaidrojusi, ka ieslodzījuma vietās

būtu organizējama balsošana par visu pašvaldību domju kandidātu

sarakstiem. Tas sarežģītu vēlēšanu procesu, jo konkrētās

ieslodzījuma vietas administrācijai būtu jāsagatavo visi, t. i.,

katrai administratīvajai teritorijai atbilstošie vēlētāju

saraksti. Šādu vēlētāju sarakstu sagatavošana prasītu daudz laika

un būtu saistīta ar risku, ka tajos var nebūt iekļautas personas,

kas ieslodzījuma vietā ievietotas īsi pirms vēlēšanu dienas

(sk. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēstuli tiesībsargam lietas

materiālu 8. sēj. 58. lp.). Savukārt Tieslietu ministrija

norādījusi, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu būt

"pēc iespējas garantēt personām tiesības piedalīties

vēlēšanās, tajā pašā laikā samērojot šo tiesību realizēšanu ar

faktiskām iespējām nodrošināt vēlēšanu norisi". Ministrija

paskaidrojusi, ka, ņemot vērā lielo vēlēšanu apgabalu skaitu

pašvaldību domju vēlēšanās, tehniski ir sarežģīti un grūti

nodrošināt balsošanu vienā atrašanās vietā par visu vēlēšanu

apgabalu kandidātu sarakstiem (sk. Tieslietu ministrijas

vēstules tiesībsargam lietas materiālu 8. sēj. 61. un 75.

lp.). Tiesībsargs savā atzinumā minētajā pārbaudes lietā

secinājis, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ietvertajam

regulējumam attiecībā uz kārtību, kādā apcietinātās personas var

balsot pašvaldības domes vēlēšanās, nav leģitīma mērķa (sk.

lietas materiālu 8. sēj. 70.-71. lp.).

Tieslietu ministrija savā viedoklī, kuru iesniedza izskatāmajā

lietā, norādījusi, ka vēlēšanu tiesībām jābūt praktiski

īstenojamām bez nepamatotiem ierobežojumiem, un atzīst, ka

apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības domes

vēlēšanās ir ierobežotas tehnisku risinājumu trūkuma dēļ (sk.

lietas materiālu 8. sēj. 40. lp.). Ministrija citstarp

sniedza informāciju par tās izstrādāto likumprojektu

"Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", kas

paredz noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības

līdzeklis piemērots apcietinājums, varēs īstenot tiesības

piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot pa pastu.

Saeima 2022. gada 22. februārī minēto likumprojektu pieņēma

pirmajā lasījumā (sk. likumprojektu Nr. 1326/Lp13

"Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", pieejams

Saeimas likumprojektu reģistrā).

20.3. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda

situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu

tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Satversmes tiesa jau

ir atzinusi, ka vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām

politiskajām tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5.

marta sprieduma lietā Nr. 2002-18-01 secinājumu daļas 1.

punktu). Vēlēšanu tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību

valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts

pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra

pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums

pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu

izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai

tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski

īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.

Tādējādi izskatāmajā lietā nav iespējams secināt, ka ar

apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums

aizsargātu kādas svarīgas sabiedrības intereses.

Tā kā apstrīdētajās normās

noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas

neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas

pirmajam teikumam.