20. punkts

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

5sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu). Satversmes 116.

6pants noteic, ka tiesības "var ierobežot likumā paredzētajos

7gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

8valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un

9tikumību". Turklāt tas, vai šādam ierobežojumam ir leģitīms

10mērķis, Satversmes tiesai ir jāvērtē, ievērojot pašreizējo

11sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi (sal.

12sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

132017-25-01 20.1. punktu).

14Satversmes 101. pants paredz būtiskas tiesības, kas kalpo kā

15pamats demokrātiskas iekārtas pastāvēšanai un ir vērstas uz

16demokrātiskas valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanu. Tās ir

17tiesības ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā

18piedalīties valsts un pašvaldību darbībā (sal. sk. Satversmes

19tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01

20secinājumu daļas 1. punktu). Tādēļ jo īpaši tādam

21ierobežojumam, kas attiecas uz pašvaldības domes vēlēšanu

22tiesībām, ir jābūt noteiktam svarīgu sabiedrības interešu -

23leģitīma mērķa - labad.

24Satversmes tiesas procesā pienākums uzrādīt un pamatot

25pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi visupirms ir

26institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā -

27Saeimai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12.

28februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 20. punktu). Saeima

29papildu paskaidrojumos norāda, ka Pieteikuma iesniedzējam bija

30pienākums pirms vēršanās Satversmes tiesā izmantot vispārējos

31tiesību aizsardzības līdzekļus un tāpēc tai neesot pamata izteikt

32apsvērumus par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 101.

33pantam, jo no šīm normām neizriet minētajā Satversmes pantā

34noteikto tiesību ierobežojums (sk. lietas materiālu 7. sēj.

35150. lp.). Tādējādi Saeima ne atbildes rakstā, ne papildu

36paskaidrojumos nav norādījusi, kāds ir apstrīdētajās normās

37noteiktā pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojuma

38leģitīmais mērķis.

39Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi: ja Saeimas atbildes

40rakstā nav norādīts, kāds ir ar apstrīdēto normu noteiktā

41pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis, Satversmes tiesai

42ex officio ir pienākums objektīvi izvērtēt visus lietas

43apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esību vai - tieši pretēji -

44neesību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

45sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 23. punktu un 2008. gada 3. aprīļa

46sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 15. punktu).

4720.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajām

48normām nav leģitīma mērķa. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32.

49panta ceturtās daļas mērķis esot atvieglot vēlēšanu komisiju

50darbu, atbrīvojot tās no pienākuma organizēt pašvaldības domes

51vēlēšanas tiem vēlētājiem, kuri atrodas apcietinājumā ārpus

52atbilstošā vēlēšanu apgabala teritorijas (sk. lietas materiālu

531. sēj. 15. lp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, mērķis

54atvieglot izpildvaras darbu pats par sevi neatbilst nevienam no

55Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem. Savukārt

56Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotās daļas mērķis

57esot piešķirt tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās

58apcietinātajām personām atbilstoši Spriedumam lietā Nr.

592002-18-01 un Spriedumam lietā "Hirst (no. 2) v. The

60United Kingdom".

612004. gada 11. novembra likuma "Grozījumi Pilsētas domes,

62novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" projekta

63anotācijā norādīts, ka "tiek paplašināts subjektu loks, kam

64ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī precizēti

65aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi". Ar

66attiecīgo likumu citstarp tika paredzētas tiesības apcietinātajām

67personām balsot tādā pašā kārtībā, kāda līdz šā likuma spēkā

68stāšanās brīdim bija noteikta tikai personām, kas veselības

69stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Tādējādi pēc 2004.

70gada 11. novembra likuma "Grozījumi Pilsētas domes, novada

71domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" spēkā stāšanās gan

72uz apcietinātām personām, gan vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa

73dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, attiecas Pašvaldības domes

74vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās daļas noteikumi. Proti,

75balsošana šo vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja viņi

76atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

77ir reģistrēti.

78Minētā likuma projekta anotācijā ir ietverta atsauce uz

79Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepciju,

80kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2003. gada 24. oktobra

81rīkojumu Nr. 658. Šīs koncepcijas mērķis ir ieviest iepriekšēju

82vēlētāju reģistrēšanu un izveidot vēlētāju reģistru. Koncepcijā

83norādīts, ka tiek saglabāta līdzšinējā kārtība to vēlētāju - t.

84i., personu, kurām veselības stāvokļa dēļ nav iespēju ierasties

85vēlēšanu telpās, vai personu, kurām kā drošības līdzeklis

86piemērots apcietinājums, - tiesību nodrošināšanai, kuri vēlēšanu

87dienā nevar fiziski ierasties vēlēšanu iecirknī.

88Likumdevējs, saglabājot apstrīdētajās normās iekļauto

89pamattiesību ierobežojumu, nav norādījis un pamatojis šā

90ierobežojuma leģitīmo mērķi. Arī no 8. Saeimas Valsts pārvaldes

91un pašvaldības komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem nav

92iespējams to izsecināt (sk. lietas materiālu 5. sēj. 62.-88.

93lp.). Ar apstrīdētajām normām noteiktais pašvaldības domes

94vēlēšanu tiesību ierobežojums personām, kurām kā drošības

95līdzeklis piemērots apcietinājums, nodrošina vienīgi valsts un

96pašvaldību resursu ietaupījumu.

9720.2. Tiesībsargs norāda, ka faktiskās grūtības

98nodrošināt personu, kuras ilgstoši atrodas ieslodzījuma vietā,

99piedalīšanos pašvaldības domes vēlēšanās nav identificējamas ar

100leģitīmu mērķi (sk. lietas materiālu 8. sēj. 49.-54. lp.).

101Tiesībsarga 2013. gadā veiktās pārbaudes lietas par apcietināto

102personu tiesībām piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās ietvaros

103Ieslodzījuma vietu pārvalde norādījusi uz praktiskām grūtībām

104nodrošināt apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības

105domes vēlēšanās. Pārvalde paskaidrojusi, ka ieslodzījuma vietās

106būtu organizējama balsošana par visu pašvaldību domju kandidātu

107sarakstiem. Tas sarežģītu vēlēšanu procesu, jo konkrētās

108ieslodzījuma vietas administrācijai būtu jāsagatavo visi, t. i.,

109katrai administratīvajai teritorijai atbilstošie vēlētāju

110saraksti. Šādu vēlētāju sarakstu sagatavošana prasītu daudz laika

111un būtu saistīta ar risku, ka tajos var nebūt iekļautas personas,

112kas ieslodzījuma vietā ievietotas īsi pirms vēlēšanu dienas

113(sk. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēstuli tiesībsargam lietas

114materiālu 8. sēj. 58. lp.). Savukārt Tieslietu ministrija

115norādījusi, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu būt

116"pēc iespējas garantēt personām tiesības piedalīties

117vēlēšanās, tajā pašā laikā samērojot šo tiesību realizēšanu ar

118faktiskām iespējām nodrošināt vēlēšanu norisi". Ministrija

119paskaidrojusi, ka, ņemot vērā lielo vēlēšanu apgabalu skaitu

120pašvaldību domju vēlēšanās, tehniski ir sarežģīti un grūti

121nodrošināt balsošanu vienā atrašanās vietā par visu vēlēšanu

122apgabalu kandidātu sarakstiem (sk. Tieslietu ministrijas

123vēstules tiesībsargam lietas materiālu 8. sēj. 61. un 75.

124lp.). Tiesībsargs savā atzinumā minētajā pārbaudes lietā

125secinājis, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ietvertajam

126regulējumam attiecībā uz kārtību, kādā apcietinātās personas var

127balsot pašvaldības domes vēlēšanās, nav leģitīma mērķa (sk.

128lietas materiālu 8. sēj. 70.-71. lp.).

129Tieslietu ministrija savā viedoklī, kuru iesniedza izskatāmajā

130lietā, norādījusi, ka vēlēšanu tiesībām jābūt praktiski

131īstenojamām bez nepamatotiem ierobežojumiem, un atzīst, ka

132apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības domes

133vēlēšanās ir ierobežotas tehnisku risinājumu trūkuma dēļ (sk.

134lietas materiālu 8. sēj. 40. lp.). Ministrija citstarp

135sniedza informāciju par tās izstrādāto likumprojektu

136"Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", kas

137paredz noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības

138līdzeklis piemērots apcietinājums, varēs īstenot tiesības

139piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot pa pastu.

140Saeima 2022. gada 22. februārī minēto likumprojektu pieņēma

141pirmajā lasījumā (sk. likumprojektu Nr. 1326/Lp13

142"Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", pieejams

143Saeimas likumprojektu reģistrā).

14420.3. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda

145situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu

146tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Satversmes tiesa jau

147ir atzinusi, ka vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām

148politiskajām tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5.

149marta sprieduma lietā Nr. 2002-18-01 secinājumu daļas 1.

150punktu). Vēlēšanu tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību

151valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts

152pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra

153pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums

154pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu

155izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai

156tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski

157īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.

158Tādējādi izskatāmajā lietā nav iespējams secināt, ka ar

159apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums

160aizsargātu kādas svarīgas sabiedrības intereses.

161Tā kā apstrīdētajās normās

162noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas

163neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas

164pirmajam teikumam.