11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Vienošanās novērtējums saskaņā
ar KL 11. panta otro daļu
11.1. Normatīvais regulējums
109 Horizontālās sadarbības nolīgumi var sniegt ievērojamus
ekonomiskus ieguvumus, it īpaši, ja tie apvieno savstarpēji
papildinošas darbības, prasmes vai aktīvus, bet, no otras puses,
tie var radīt konkurences problēmas, ja puses vienojas par cenu
vai izlaides noteikšanu, vai par tirgus sadali vai ja sadarbība
ļauj saglabāt, iegūt vai palielināt tirgus varu un radīt
negatīvas sekas tirgū. Līdz ar to ir nepieciešams izsvērt
konkurenci ierobežojošo ietekmi saistībā ar iespējamajiem
ieguvumiem.92
110 Ievērojot, ka Vienošanās paredz dažādus sadarbības posmus,
proti, kopīgu pārdošanu, nodrošinot sadarbspēju, un informācijas
apmaiņu par notikušajiem darījumiem, ir jānovērtē Vienošanās
"smaguma centrs", uz kuru primāri attieksies
izvērtējums kontekstā ar Horizontālajām
pamatnostādnēm.93
111 Lai smaguma centru noteiktu, īpaši svarīgi ir divi
faktori: sadarbības sākuma punkts un dažādo apvienoto funkciju
integrācijas pakāpe.94 Ievērojot, ka Vienošanās
pamatmērķis ir sadarbspējas nodrošināšana jeb kopīga pārdošana,
bet informācijas apmaiņa ir tai pakārtots sadarbības posms, kā
šīs Vienošanās smaguma centrs ir nosakāma sadarbība preču
pārdošanā.
112 Komercializācijas nolīgumi attiecas uz sadarbību starp
konkurentiem aizvietojošu preču pārdošanā, izplatīšanā un
reklamēšanā.95 Konkrētā Vienošanās ir uzskatāma par
komercializācijas nolīgumu, jo tā primāri attiecas uz
sadarbspējas nodrošināšanu, kas faktiski izpaužas kā sadarbība
starp konkurentiem aizvietojošu preču (elektroauto uzlādes)
pārdošanā.
113 Lai novērtētu pušu konkurences attiecības, primāri ir
jādefinē konkrētie tirgi, uz kuriem tieši attiecas sadarbība.
Ņemot vērā, ka komercializācijas nolīgumi vienā tirgū var
ietekmēt arī pušu rīcību blakus esošā tirgū, kas ir cieši
saistīts ar tirgu, uz kuru tieši attiecas sadarbība, jādefinē arī
šāds tirgus.96 Konkrētajā gadījumā tieši ietekmēts ir
elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu tirgus Latvijas
teritorijā (jeb EMSP tirgus), jo sadarbība attiecas uz
pakalpojuma sniegšanu gala patērētājam. Savukārt, publisko
elektroauto uzlādes staciju izvietošanas un darbības
nodrošināšanas tirgus Latvijas teritorijā (jeb CPO tirgus) ir
uzskatāms par vertikāli saistītu tirgu, kurš Vienošanās rezultātā
arī var tikt ietekmēts, piemēram, informācijas apmaiņas par
uzlādes datiem rezultātā.
114 KL 11. panta otrajā daļā un LESD 101. panta
3. punktā ietvertie kritēriji nosaka, ka vienošanās var tikt
atzīta par tādu, kas attiecīgi nav pakļauta KL 11. panta
pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumam,
ja konkrētā vienošanās:
a. veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai
ekonomisko attīstību (efektivitātes ieguvumi);
b. patērētājiem jāsaņem pienācīga daļa no ieguvumiem (ieguvumi
patērētājiem);
c. netiek uzlikti ierobežojumi, kas nav obligāti nepieciešami
mērķu sasniegšanai (proporcionalitātes tests);
d. nedod iespēju likvidēt konkurenci attiecībā uz ievērojamu
konkrēto produktu būtisku daļu (pilnīga konkurences
likvidēšana).
115 Norādāms arī, ka pierādīšanas pienākums gulstas uz tirgus
dalībnieku, proti, četru kritēriju izpilde ir jāvērtē vienīgi pie
nosacījuma, ka tirgus dalībnieks ir iesniedzis iestādei
pierādījumus attiecībā uz visu četru kritēriju
izpildi.97
11.2. Efektivitātes ieguvumi
116 Par efektivitātes ieguvumu nav uzskatāms ikviens labums,
ko vienošanās dalībnieki gūst no aizliegtās vienošanās, bet tiem
jābūt objektīviem.98 Attiecīgi subjektīvi
biznesa ieguvumi no vienošanās noslēgšanas paši par sevi
nenozīmē, ka izpildās efektivitātes ieguvumu
kritērijs.99 Turklāt efektivitātes
ieguvumiem no vienošanās ir jākompensē negatīvā ietekme uz
konkurenci, kas radusies vai radīsies konkrētās vienošanās
rezultātā.100
117 Komercializācijas nolīgumi var radīt ievērojamu
efektivitātes pieaugumu. Šis efektivitātes pieaugums nedrīkst būt
ietaupījumi, ko rada izmaksu likvidēšana - pieaugumam ir jārodas
ekonomisku darbību integrācijas rezultātā.101 Turklāt
efektivitātes ieguvumi ir jāpamato tā, lai varētu pārbaudīt
norādīto uzlabojumu būtību, saikni starp nolīgumu un
efektivitātes uzlabojumiem, katra norādītā uzlabojuma ticamību un
svarīgumu, kā arī to, kā norādītais efektivitātes uzlabojums tiks
sasniegts un kad tas notiks.102
118 Vienošanās dalībnieki norāda, ka objektīvais efektivitātes
ieguvums, kādu nolīgums rada, ir sadarbspējas nodrošināšana starp
Latvenergo un CSDD uzlādes tīkliem, uzlabojot elektroauto uzlādes
infrastruktūras pieejamību. Vienošanās dalībnieku ieskatā,
tādējādi tiek uzlabota arī kopējā elektroauto nozares attīstība,
jo tiek mazināta infrastruktūras nepieejamība kā
elektromobilitāti negatīvi ietekmējošs faktors.103
Vienošanās dalībnieki norāda uz Eiropas Komisijas sagatavotajiem
ieteikumiem104, kur kā viena no iespējām nodrošināt
sadarbspēju ir minēta viena vai vairāku CPO un EMSP savstarpējas
vienošanās noslēgšana. Vienošanās dalībnieki arī norāda, ka tikai
gadījumā, ja Vienošanās tiek noslēgta, ir iespējams nodrošināt
sadarbspēju starp Vienošanās dalībniekiem, jo vienas puses EMSP
ir nepieciešams iegādāties pakalpojumu no otras puses
CPO.105 Turklāt Vienošanās dalībnieki arī norāda, ka
ieguvumi tiks sasniegti uzreiz pēc Vienošanās noslēgšanas un
attiecīgu tehnisko pasākumu ieviešanas.106
119 KP ieskatā, sadarbspējas nodrošināšana starp Latvenergo un
CSDD elektroauto uzlādes tīkliem rada objektīvu efektivitātes
ieguvumu, kas izpaužas kā iespēja patērētājam viena tirgus
dalībnieka elektroauto uzlādes lietotnē iegādāties pakalpojumu no
otra tirgus dalībnieka elektroauto uzlādes tīklā par pēdējā
publiski noteikto cenu savā tīklā. Tādējādi jebkuram patērētājam,
kurš izmanto viena vienošanās dalībnieka elektroauto uzlādes
tīklu, ir pieejams un tas var veikt uzlādes arī otra Vienošanās
dalībnieka tīklā. Citiem vārdiem, patērētājiem, kuri izmanto
tikai vienu no lietotnēm, bez jebkādu papildu darbību veikšanas
ir uzreiz pieejams arī otra Vienošanās dalībnieka uzlādes staciju
klāsts. Tas savukārt nozīmē, ka patērētājiem, plānojot savu ceļu
un nepieciešamās elektroauto uzlādes, ir iespēja to darīt
atbilstošāk savām vajadzībām un izvēlētajam maršrutam. Minētais
elektroauto uzlādes pakalpojumu padara par vieglāk lietojamu un
pieejamāku, kā arī kvalitatīvāku.
120 KP ieskatā, Vienošanās arī veicinās cenu konkurenci starp
Vienošanās dalībniekiem, jo jebkurš vienas lietotnes lietotājs
bez jebkādu citu papildu darbību veikšanas var iegādāties
pakalpojumu arī no otra Vienošanās dalībnieka (piemēram,
izdevīgākas cenas dēļ, elektroauto uzlādes stacijas izdevīgāka
ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, elektroauto uzlādes infrastruktūras
noslodzes dēļ utt.). Turklāt Vienošanās arī neparedz nekādus
papildu komisijas maksājumus par otra Vienošanās dalībnieka
elektroauto uzlādes tīkla izmantošanu.
121 KP secina, ka konkrētie efektivitātes ieguvumi nav
subjektīvi jeb tādi, kuriem faktiski nav saistības ar pašu
Vienošanās saturu. KP arī piekrīt Vienošanās dalībniekiem, ka
šādus efektivitātes ieguvumus nav iespējams sasniegt kādā citā
veidā, izņemot tirgus dalībniekiem slēdzot vienošanos ar tādu
vienošanās priekšmetu, par kādu to tiek plānots to slēgt
konkrētajā gadījumā. Savukārt apstāklis, ka konkrētie
efektivitātes ieguvumi tiks sasniegti uzreiz, nevairo Vienošanās
potenciālo problemātiskumu no konkurences tiesību
viedokļa.107 Turklāt, KP ieskatā, ir ticami, ka šādā
veidā varētu arī tikt mazināta elektroauto uzlādes
infrastruktūras nepieejamība kā elektromobilitāti negatīvi
ietekmējošs faktors.108
11.3. Proporcionalitātes tests
122 Pastāv arī pienākums pierādīt konkurences ierobežojuma
obligāto nepieciešamību objektīvu ieguvumu sasniegšanai. Proti,
apsverot obligāto nepieciešamību, ir jāskaidro: (a) vai nepastāv
citi ekonomiski iespējami un konkurenci mazāk ierobežojoši veidi,
kā panākt konkrēto efektivitātes ieguvumu, (b) vai konkrētā
vienošanās ir nepieciešama un piemērota, lai sasniegtu konkrēto
efektivitātes ieguvumu, tai skaitā vērtēt, kas notiktu, ja
vienošanās nepastāvētu - vai šie efektivitātes ieguvumi
samazinātos vai pilnībā izzustu.109
123 Šī kritērija kontekstā Vienošanās satur divus potenciālus
konkurenci ierobežojošus noteikumus: 1) informācijas apmaiņu
saistībā ar cenām110 un 2) informācijas apmaiņu
saistībā ar informāciju par katru veikto uzlādi (attiecībā uz
uzlādēm, kur viena Vienošanās dalībnieka lietotnes lietotāji
uzlādē savus elektroauto otra Vienošanās dalībnieka
tīklā)111.
124 Saistībā ar informācijas apmaiņu par cenām Vienošanās
dalībnieki norāda, ka tā ir nepieciešama, lai Vienošanās varētu
tikt praktiski izpildīta. Proti, atbilstoši Vienošanās līguma
projektam, Latvenergo klienti varēs veikt uzlādi CSDD uzlādes
tīklā, izmantojot Latvenergo autentifikācijas līdzekļus
(lietotni), bet maksājot Latvenergo par uzlādi cenu, kādu
noteicis CSDD, un otrādi. 15 dienu iepriekšēja informēšana par
cenas maiņu ir nepieciešama, jo Vienošanās dalībniekiem ir
vajadzīgs laiks, lai ieviestu izmaiņas praktiski un neradītu
pakalpojumu pārrāvumus. Savukārt ierobežojums to darīt ne biežāk
kā reizi mēnesī saistāms ar papildu izmaksām, kas Vienošanās
dalībniekiem varētu rasties, ja tas tiktu darīts biežāk, tādējādi
arī sadārdzinot pakalpojumu patērētājam.112
125 Saistībā ar informācijas apmaiņu par katru veikto uzlādi
Vienošanās dalībnieki norāda, ka tā ir nepieciešama, lai uzreiz
pēc uzlādes veikšanas būtu iespējams informēt gala lietotāju par
veikto uzlādi. Vienošanās ietvaros ir paredzēts arī abpusējs
pienākums reizi mēnesī nodrošināt atskaites par iepriekšējā
mēnesī veiktajām uzlādēm. Atskaites tiek izmantotas, lai novērstu
dažādu kļūdu rezultātā radušās nesakritības un tādējādi būtu
iespējams koriģēt izmaksas. Abos gadījumos (pie katras uzlādes un
atskaitēs) gan informācijas apmaiņas apjoms, gan detalizācijas
pakāpe ir vienāda.113
126 Vienošanās dalībnieki apliecina, ka paredzamais
informācijas apmaiņas apmērs ir uzskatāms par minimāli
nepieciešamu Vienošanās izpildei (un secīgi - efektivitātes
ieguvumu sasniegšanai). Turklāt, kā arī norāda Vienošanās
dalībnieki, pie konkrētā tehniskā risinājuma nav iespējams
apmainīties ar mazāku informācijas apmēru, lai nodrošinātu
Vienošanās izpildi.114
127 KP ieskatā, kontekstā ar informācijas apmaiņu par cenām
nav iespējams konstatēt citus konkurenci mazāk ierobežojošus
veidus, kā panākt konkrētos efektivitātes ieguvumus, jo
pašreizējie tehnoloģiskie risinājumi rada zināmu praktisku slogu
cenu nomaiņai elektroauto uzlādes stacijās. Līdz ar to šobrīd
viena Vienošanās dalībnieka pārmērīgi bieža cenu maiņa var otram
radīt papildu izmaksas, kuru rezultātā Vienošanās dalībniekiem
būtu nepieciešams sadārdzināt pakalpojumu patērētājiem. Tādējādi
tas nepieļautu efektivitātes ieguvumu sasniegšanu līdzvērtīgā
apjomā. No minētā izriet, ka, ja šāds konkurences ierobežojums
Vienošanās nebūtu ietverts, tas varētu efektivitātes ieguvumu
sasniegšanu ievērojami apgrūtināt (piemēram, Vienošanās
dalībniekiem nebūtu iespējams nodrošināt komisijas maksu
nepiemērošanu par uzlādi otra Vienošanās dalībnieka tīklā).
128 KP norāda, ka nav konstatējams, ka šādu ierobežojumu
pastāvēšana varētu ievērojami apgrūtināt cenu konkurenci starp
Vienošanās dalībniekiem pēc būtības, jo cenas par elektroauto
uzlādes pakalpojumu tirgū šobrīd mainās ļoti reti. Piemēram, CSDD
cena par elektroauto uzlādi nav mainījusies kopš 05.07.2018.,
turklāt tā ir noteikta ārējā normatīvajā aktā115.
Tādējādi šādi ierobežojumi arī nerada patiesas priekšrocības
Vienošanās dalībniekiem kontekstā tieši ar otra Vienošanās
dalībnieka informēšanu par pirmā Vienošanās dalībnieka cenas
maiņu 15 dienu iepriekš, jo CSDD cenas maiņa būs zināma visiem
tirgus dalībniekiem tā esamības ārējā normatīvajā aktā dēļ,
savukārt Latvenergo cenas arī ir publiski pieejamas tā
lietotnē.
129 KP ieskatā, Latvenergo un CSDD elektroauto uzlādes tīklu
sadarbspēju bez informācijas apmaiņas par katru veikto uzlādi
faktiski nav iespējams nodrošināt. Tam par iemeslu ir ar
normatīvajiem aktiem Vienošanās dalībniekiem uzliktie pienākumi
informēt patērētāju par pakalpojumu, kādu tas ir saņēmis, kā arī
tā cenu.116 Proti, nav iespējams vienam Vienošanās
dalībniekam savā lietotnē informēt patērētāju par tā veikto
uzlādi otra Vienošanās dalībnieka elektroauto uzlādes tīklā, ja
šādus datus pēdējais jau uzlādes brīdī nenodod pirmajam. Līdz ar
to šādas informācijas apmaiņas nepieciešamība faktiski ir
priekšnoteikums, lai Vienošanās vispār varētu pastāvēt un tikt
noslēgta. Savukārt pēc būtības atskaites par veiktajām uzlādēm ir
tikai salīdzināšanas instruments, kas nepieciešams savstarpējam
norēķinam un datu pareizības salīdzināšanai.117
Tādējādi arī kontekstā ar Vienošanās ietvaros paredzētajām
atskaitēm netiek īstenota apmaiņa ar citu informāciju, izņemot
to, kas faktiski jau ir otra Vienošanās dalībnieka rīcībā. KP arī
nekonstatē, ka būtu iespējams apmainīties ar mazāku informācijas
apmēru nekā to, ar kuru paredzēts apmainīties Vienošanās
ietvaros.
11.4. Ieguvumi patērētājiem
130 Patērētājam ir jāsaņem "pienācīga daļa" (fair
share) no labumiem, ko vienošanās rezultātā iegūst tās
dalībnieki, un šādiem labumiem jābūt lielākiem salīdzinājumā ar
situāciju, ja vienošanās nepastāvētu. Tātad patērētājam ir
jāiegūst vairāk vienošanās rezultātā nekā tad, ja vienošanās
nepastāvētu. Jēdziens "pienācīga daļa" nozīmē, ka
nodotajiem ieguvumiem ir patērētājiem vismaz jākompensē faktiskā
vai potenciālā negatīvā ietekme, ko tiem radījis konstatētais
konkurences ierobežojums. Ja patērētāji vienošanās dēļ ir
sliktākā situācijā, šis kritērijs nav izpildīts. Tādējādi šī
kritērija novērtējumam ir izmantojama "svara kausu"
(sliding scale) metode. Proti, ja ierobežojošie nosacījumi
ir būtiski un izmaksu ietaupījumi nelieli, tad ir maz ticams, ka
šāda vienošanās nodrošinās pienācīgu ieguvumu daļu patērētajiem
un attiecīgi šī kritērija izpildi. Savukārt tur, kur
ierobežojošie nosacījumi ir nebūtiski, bet patērētāju ieguvumi -
ievērojami, būs uzskatāms, ka ieguvumi patērētājiem
pastāv.118
131 Vienošanās dalībnieki norāda, ka par patērētāju
ieguvumiem, kas rodas Vienošanās rezultātā, ir uzskatāms plašāks
uzlādes staciju klāsts un iespēja izmantot vienu autentifikācijas
līdzekli bez papildu izmaksām, jo Vienošanās neparedz ieviest
komisijas maksas. Tādējādi, Vienošanās dalībnieku ieskatā, gala
patērētājiem tiek sniegts vienkāršāks, ērtāks un kvalitatīvāks
pakalpojums.119
132 KP ieskatā, no Vienošanās satura izriet skaidri redzami
ieguvumi patērētājiem. Proti, ja šāda vienošanās vispār netiktu
slēgta, patērētājiem katra Vienošanās dalībnieka elektroauto
uzlādes tīkla izmantošanai ir nepieciešams iegūt savu lietotni
(slēgt līgumu ar patērētāju). Kā būtisks ieguvums patērētājiem,
KP ieskatā, vērtējams tas, ka pakalpojums nekļūst patērētājiem
dārgāks tikai tā iemesla dēļ, ka tas iegādājas pakalpojumu ar
viena Vienošanās dalībnieka lietotni otra Vienošanās dalībnieka
elektroauto uzlādes tīklā (citiem vārdiem, netiek paredzētas
viesabonēšanas (roaming) maksas). Vēl viens patērētāju
ieguvums, KP ieskatā, ir tas, ka patērētājiem ir pieejams
elektroauto uzlādes staciju tīkls, līdz ar to tiem ir plašāka
izvēle un iespējas plānot savu maršrutu (veicināta to
mobilitāte), kā arī to darīt ir ērtāk praktiski, jo visas
elektroauto uzlādes stacijas, visticamāk, būs redzamas konkrētajā
lietotnē, nevis būs nepieciešams pārslēgties starp
lietotnēm120.
133 Proti, Vienošanās nerada nekādus papildu izdevumus
patērētājiem saistībā ar elektroauto uzlādi jebkurā no Vienošanās
dalībnieku tīkliem. Tā vietā Vienošanās pēc būtības padara
pakalpojumu vienkāršāku, ērtāku un kvalitatīvāku (kā arī to
norāda Vienošanās dalībnieki). Turklāt Vienošanās rezultātā
patērētājiem būs iespēja gūt labumu uzreiz.121 Vēl jo
vairāk, arī "svara kausu" (sliding scale)
metodes ietvaros, KP ieskatā, konstatējams, ka konkrētajos
apstākļos Vienošanās ietvertie ierobežojošie nosacījumi nav
būtiski, bet patērētāju ieguvumi ir pietiekami
ievērojami.122
134 Līdz ar to arī secināms, ka Vienošanās dēļ patērētāji
neatrastos sliktākā situācijā salīdzinājumā ar tādu, ja šāda
Vienošanās nepastāvētu.
11.5. Pilnīga konkurences
nelikvidēšana
135 Pilnīgas konkurences nelikvidēšanas kontekstā tiek
atpazīts, ka sāncensība starp uzņēmumiem ir kritiski svarīgs
ekonomiskās izaugsmes dzinulis. Tādējādi tas, vai konkurence tiek
likvidēta, ir atkarīgs, kādu konkurences spiediena samazinājumu
konkrētā vienošanās sniedz konkrētajam tirgum. Jo mazāks
konkurences spiediens pastāv konkrētajā tirgū vai jo būtiskāks ir
paredzētais konkurences ierobežojums vienošanās ietvaros, jo
mazāka ir iespēja, ka šis kritērijs tiek izpildīts. Turklāt šī
kritērija analīzē ir jāņem vērā gan šobrīd pastāvošā, gan arī
potenciālā konkurence. Vēl jo vairāk, attiecībā uz pēdējo ir
nepieciešams arī vērtēt, vai pastāv reāla iespējamība (real
possibility), ka konkrētajos tirgos varētu ienākt jauns
tirgus dalībnieks un tas to varētu darīt ievērojamā apmērā
(significant scale).123
136 Vienošanās dalībnieki norāda, ka arī pēc Vienošanās
noslēgšanas un tās spēkā stāšanās tie turpinās neatkarīgi un
patstāvīgi noteikt cenas. Kā papildu pamatojums tiek minēts, ka
CSDD piemērotās cenas ir noteiktas ar Ministru kabineta
24.09.2013. noteikumiem Nr. 1000 "Valsts akciju
sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
publisko maksas pakalpojumu cenrādis", līdz ar to jau
šobrīd cenu konkurence starp Vienošanās dalībniekiem ir
ierobežota. Tāpat tiek norādīts, ka atšķiras arī cenu noteikšanas
metodika, proti, CSDD cenu nosaka kā maksu par uzlādes laiku
(minūti), bet Latvenergo - kā maksu par saņemto
elektroenerģiju.124
137 KP ieskatā, nevar secināt, ka Vienošanās pilnībā likvidēs
konkurenci. Proti, Vienošanās neparedz nekādus ierobežojumus otra
Vienošanās dalībnieka cenas par elektroauto uzlādes pakalpojumu
noteikšanai neatkarīgi un pēc saviem ieskatiem, kā arī tas
neietver pēc būtības nekādus inovācijas vai piedāvāto pakalpojumu
attīstības ierobežojumus. Savukārt nosacījums informēt par cenas
maiņu ne mazāk kā 15 dienas pirms jauno publisko uzlādes tarifu
stāšanās spēkā125 un pienākums pusēm nemainīt
publiskos uzlādes tarifus un piemērošanas metodes ne biežāk kā 1
reizi mēnesī126 nedod būtisku konkurences
samazinājumu, jo cenas elektroauto uzlādes pakalpojumam šobrīd
mainās reti, turklāt tās ir publiski pieejamas.127
138 Kā izriet no šī lēmuma 60.-64. un 79.-81. punkta,
ienākšanai konkrētajos tirgos pastāv zināmas barjeras. Tomēr
neviena no tām, KP ieskatā, nav uzskatāma par nepārvaramu. Uz
minēto arī pēc būtības norāda šī lēmuma 7. un 8. nodaļā
identificētais. Proti, konkrētajos tirgos tuvākajā laikā plāno
ienākt jauni nozīmīgi un starptautiski tirgus dalībnieki,
piemēram, SIA "Eleport" un SIA "Enefit", kā
arī tāds degvielas uzpildes staciju tīkls kā AS
"Virši-A". Turklāt ar augstu varbūtību sagaidāms, ka
konkrētajos tirgus ienākt vēlēsies arī citi degvielas uzpildes
staciju tīkli, ņemot vērā tiem jau pieejamo infrastruktūru un
globālās tendences aizstāt iekšdedzes dzinēju automašīnas ar
elektroauto, kā arī elektroauto augošo pievilcību patērētāju
acīs.128 Līdz ar to, KP ieskatā, pastāv reāla
iespējamība, ka jauni tirgus dalībnieki konkrētajos tirgos ienāks
un tas tiks darīts ievērojamā apjomā.
139 Minēto pēc būtības apliecina arī Vienošanās dalībnieku, kā
arī SIA "Mobilly" tirgus daļu dinamika no 2019. līdz
2021. gadam. Proti, gan Latvenergo tirgus daļa CPO tirgū un
EMSP tirgū, gan SIA "Mobilly" tirgus daļa EMSP tirgū ir
ļoti īsā laikā kļuvusi ievērojami lielāka salīdzinājumā ar
situāciju 2019. gadā, kad CSDD CPO tirgū un Unifiedpost -
attiecīgi EMSP tirgū (CSDD uzdevumā) - bija viennozīmīgi lielākās
tirgus daļas.129 Līdz ar to, neskatoties uz ievērojamo
kopējo Vienošanās dalībnieku tirgus daļu, kontekstā ar to, ka
konkrētie tirgi ir agrīnā to attīstības stadijā, KP ieskatā,
sagaidāms, ka jebkurš tirgus dalībnieks ievērojamā apjomā ienākot
konkrētajos tirgos, visticamāk, varētu pietiekami īsā laikā iegūt
ievērojamu tirgus daļu.130
140 Papildus Vienošanās ietvaros arī nenotiek informācijas
apmaiņa par visiem datiem, kas saistīti ar elektroauto uzlādēm.
Proti, Vienošanās dalībnieki apmainās tikai ar tādiem datiem par
tādām uzlādēm, kas veiktas ar viena Vienošanās dalībnieka
lietotni attiecīgi otra Vienošanās dalībnieka elektroauto uzlādes
tīklā. Precīzāk, nevienam no Vienošanās dalībniekiem Vienošanās
ietvaros nav iespējams saņemt informāciju par otra dalībnieka
elektroauto uzlādes tīklā vai konkrētajā stacijā veikto kopējo
elektroauto uzlāžu skaitu. Vienlaikus minētais rada iespēju
katram no Vienošanās dalībniekiem apkopot datus par to, kurās
otra Vienošanās dalībnieka elektroauto uzlādes stacijās tā
klienti veic uzlādes ar pirmā Vienošanās dalībnieka lietotni.
Tomēr šāda informācijas apmaiņa nevar tikt uzskatīta par
pietiekami būtisku, lai likvidētu konkurenci, jo tā nedod
ievērojamas priekšrocības attiecībā pret citiem tirgus
dalībniekiem.131 Turklāt, kā jau secināts arī
iepriekš, šāda informācijas apmaiņa pēc būtības ir obligāti
nepieciešama.132
11.6. Secinājums par KL
11. panta otrās daļas izpildi
141 KP konstatē, ka AS "Latvenergo", VAS "Ceļu
satiksmes drošības direkcija" un
AS "Unifiedpost" paziņotā Vienošanās kopumā
veicinās preču realizācijas uzlabošanu, radot labumu
patērētājiem, neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem
ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai,
kā arī nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā tirgus daļā.
Tādējādi konkrētā paziņotā vienošanās ir atļaujama un atbilst KL
11. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.