2. pants

VAS "Ceļu satiksmes

drošības direkcija"

8 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ir

Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta valsts akciju

sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003345734 (turpmāk

- CSDD). Sabiedrības juridiskā adrese ir Sergeja Eizenšteina iela

6, Rīga, LV-1079. CSDD pamatdarbības veids ir sabiedriskās

kārtības un drošības uzturēšana (NACE2 84.24).

9 100 % CSDD akciju pieder Latvijas Republikai, un

to turētāja ir Satiksmes ministrija.

10 CSDD pieder 51 % kapitāldaļu SIA "AUTEKO

& TUV LATVIJA - TUV Rheinland grupa", kas ir Latvijas

Republikas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu

atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003201762.

Sabiedrības pamatdarbības veids ir tehniskā pārbaude un analīze

(NACE2 71.20). Vienlaikus Ziņojumā norādīts, ka

SIA "AUTEKO & TUV LATVIJA - TUV Rheinland

grupa" statūti paredz ierobežojumus, kuru dēļ CSDD izšķirošu

ietekmi sabiedrībā nevar īstenot.2

3.

AS "Unifiedpost"

11 AS "Unifiedpost" ir Latvijas Republikas

Komercreģistrā reģistrēta valsts akciju sabiedrība ar vienoto

reģistrācijas Nr. 40003380477 (turpmāk - Unifiedpost).

Sabiedrības juridiskā adrese ir Dēļu iela 4, Rīga, LV-1004.

Sabiedrības pamatdarbības veidi ir datu apstrāde, uzturēšana un

ar to saistītās darbības (NACE2 63.11).

12 100 % Unifiedpost akciju pieder Unifiedpost

Group SA, kas ir Beļģijas Karalistē reģistrēta sabiedrība ar

reģistrācijas Nr. 1000322367. Unifiedpost Group SA

pamatdarbība ir programmatūras risinājumu nodrošināšana (NACE2

62.09).

13 Unifiedpost neīsteno izšķirošu ietekmi citos tirgus

dalībniekos Latvijas teritorijā.

III

Administratīvais process iestādē

14 KP 28.02.2022. saņēma Latvenergo, CSDD un Unifiedpost

ziņojumu par vienošanos, ko ir plānots noslēgt, lai nodrošinātu

publisko elektroauto uzlādes tīklu sadarbspēju. Ar KP 10.03.2022.

vēstuli Nr. 2.2-3.1/202 minētais ziņojums atzīts par

nepilnīgu. Savukārt Ziņojuma attiecīgi papildināta versija KP

saņemta 29.03.2022., kad šī ziņojuma saturs atzīts par pilnīgu

saskaņā ar Noteikumiem Nr. 799 (turpmāk - Ziņojums).

Izvērtējot iesniegto informāciju, atbilstoši Noteikumu

Nr. 799 6. punktam par Ziņojuma iesniegšanas dienu

uzskatāms 29.03.2022.

15 KP saskaņā ar Noteikumu Nr. 799 12. punktu

28.04.2022. nolēma uzsākt papildu izpēti lietā

Nr. KL\2.2-3.1\22\5 "Par AS "Latvenergo", VAS

"Ceļu satiksmes drošības direkcija" un

AS "Unifiedpost" vienošanos" (turpmāk -

Lieta).

16 Lietas izpētes ietvaros KP ieguva papildu informāciju no

Vienošanās dalībniekiem, no publisko elektroauto uzlādes staciju

izvietošanas un darbības nodrošināšanas tirgus dalībniekiem un

potenciālajiem dalībniekiem Latvijas teritorijā, kā arī no

elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu tirgus dalībniekiem

Latvijas teritorijā.

IV

Vienošanās mērķis un konteksts

17 Vienošanos starp Latvenergo, CSDD un Unifiedpost plānots

noslēgt nolūkā nodrošināt Latvenergo un CSDD elektroauto uzlādes

tīklu sadarbspēju. Vienošanās noslēgšanas rezultātā Latvenergo

klienti varēs veikt elektroauto uzlādi CSDD e-mobi tīklā (turpmāk

- CSDD uzlādes tīkls), izmantojot Latvenergo autentifikācijas

rīkus un norēķinu sistēmu, bet neslēdzot līgumu ar CSDD, savukārt

CSDD klienti varēs veikt elektroauto uzlādi Latvenergo Elektrum

tīklā (turpmāk - Latvenergo uzlādes tīkls), izmantojot CSDD

autentifikācijas rīkus un norēķinu sistēmu, bet neslēdzot līgumu

ar Latvenergo. Vienošanās līguma projekts ir pievienots Ziņojumam

kā pielikums Nr. 5.2., savukārt 15.06.2022. un 11.07.2022.

KP ir iesniegti līguma projekta labojumi (turpmāk -

Vienošanās).3

18 Vienošanās ietvaros plānots saglabāt gan CSDD, gan

Latvenergo uzlādes tīklu mobilās lietotnes, jo (1) vienošanās

mērķis ir nodrošināt autentifikācijas līdzekļu sadarbspēju, kuras

nodrošināšanai vienota lietotne nav nepieciešama, (2) vienotas

lietotnes izstrāde varētu kavēt Vienošanās ieviešanu, (3)

izstrādātās lietotnes līdz šim ir darbojušās

sekmīgi.4

19 Vienošanās stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījuši

visi Vienošanās dalībnieki, un tā būs spēkā līdz (*)

[01.01.2023.-01.06.2023]. Bet, Vienošanās dalībniekiem

savstarpēji vienojoties, Vienošanās termiņu var pagarināt uz

laiku ne ilgāku kā līdz (*) [01.01.2027.-31.12.2027]. Vienošanās

darbības laiks ir ierobežots, jo šobrīd norit darbs pie normatīvā

regulējuma uzlabošanas Eiropas Savienības līmenī, kā rezultātā

Vienošanās pagarināšana nākotnē var nebūt

lietderīga.5

20 Vienošanās mērķis ir arī elektromobilitātes attīstība

kopumā, kas ir svarīga klimatneitralitātes sasniegšanai. Eiropas

Savienības Eiropas zaļā kursa ievaros ir noteikts mērķis līdz

2030. gadam par vismaz 55 % samazināt siltumnīcefekta

gāzu emisijas, salīdzinot ar 1990. gada

līmeni.6 Proti, transporta nozarē Eiropas

Savienības līmenī rodas aptuveni ceturtdaļa no visām

siltumnīcefekta gāzu emisijām.7 Līdz ar to mērķis līdz

2030. gadam ir par 55 % samazināt emisijas arī no

autotransporta, salīdzinot ar 1990. gada emisiju apjomu.

Viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir plāns Eiropas

Savienībā no 2035. gada pārdot vienīgi bezizmešu

automobiļus.3 Latvijā transporta nozare veido trešdaļu

no siltumnīcefekta gāzu emisijām un, lai gan šī sektora

dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu, tā lielā

mērā arī Latvijā būs saistīta ar

elektrifikāciju.8 Tas nozīmē, ka Eiropas

Savienības un nacionālo klimata mērķu sasniegšanas nozīmīgs

priekšnoteikums ir transporta sektora elektrifikācija.

21 Būtisks šķērslis elektromobilitātes attīstībai ir uzlādes

infrastruktūras pieejamība un publiskas elektroauto uzlādes

infrastruktūras nepietiekamība.9 Uzlādes

infrastruktūra Eiropas Savienībā tiek ieviesta nevienmērīgi.

Uzlādes punktu lielākais blīvums ir Rietumeiropā, bet mazākais -

Centrāleiropā un Austrumeiropā. Ceļošanu pa Eiropu ar elektroauto

sarežģī obligātām prasībām atbilstošu vienotu maksājumu sistēmu

trūkums, lai gan vienlaikus uzlādes tīkls Eiropas Savienībā

attīstās.10 Minēto infrastruktūras pieejamības barjeru

palīdz mazināt sadarbspējas nodrošināšana.

22 Sadarbspēju elektroauto uzlādes kontekstā var iedalīt divās

grupās: aparatūras sadarbspēja, piemēram, savienojuma un spraudņa

atbilstība uzlādes stacijai, un programmatūras sadarbspēja, kas

ietver uzlādes staciju programmatūras un sistēmu sadarbspēju ar

elektroauto, kā arī dažādu uzlādes punktu operatoru un

elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu sniedzēju

programmatūru.11

23 Programmatūras sadarbspēja ir nepieciešama, lai nodrošinātu

raitu lietotāju autentifikāciju, apmaksu un ar to saistītos

pakalpojumus. Kā viens no risinājumiem programmatūras

sadarbspējas nodrošināšanai ir viena vai vairāku uzlādes punktu

operatoru un elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu sniedzēju

vienošanās.12

24 Vienošanās dalībnieki patērētājus par Vienošanos plāno

informēt, izmantojot CSDD un Latvenergo lietotņu funkcionalitāti,

kā arī citas mārketinga aktivitātes, piemēram, preses relīzes un

informācijas izvietošanu Latvenergo un CSDD mājas

lapās.13

V

Vienošanās rezultātā ietekmētie konkrētie tirgi

25 Saskaņā ar KL 1. panta 3.-5. punktu konkrētais

tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

konkrēto ģeogrāfisko tirgu, kur konkrētās preces tirgus ir

noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

preču pazīmes un lietošanas īpašības, un konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi

konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām.

26 Ziņojumā konstatēts, ka Vienošanās ietekmē:

- publisko elektroauto uzlādes staciju izvietošanas un

darbības nodrošināšanas (CPO) tirgu Latvijas teritorijā (turpmāk

arī - CPO tirgus), kurā darbojas Latvenergo un CSDD;

- elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu (EMSP) tirgu

Latvijas teritorijā (turpmāk arī - EMSP tirgus), kurā

darbojas Latvenergo un Unifiedpost (CSDD uzdevumā).

27 Izvērtējot Ziņojumā sniegto un KP iegūto informāciju,

secināms, ka Vienošanās tiešā veidā ietekmē EMSP tirgu, jo šis

tirgus attiecas uz sadarbspējas nodrošināšanu attiecībā uz

galalietotājiem sniegto pakalpojumu, bet CPO tirgus var tikt

ietekmēts netieši, piemēram, ietekmējot uzlādes staciju

ģeogrāfisko izvietojumu, kas attiecīgi analizējams kā ar EMSP

tirgu vertikāli saistīts augšupējais tirgus.

28 Ziņojumā piedāvāto iedalījumu konkrētajos tirgos apstiprina

arī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) prakse lietās

Verbund/Siemens/E-Mobility Provider Austria14,

Daimler/BMW/Car Sharing JV15,

E.ON/INNOGY16 un ENEL

X/VWFL/JV17. Piemēram, atbilstoši konkrēto tirgu

analīzei lietā E.ON/INNOGY konkrētie tirgi saistībā ar

elektromobilitāti tika definēti kā: (1) publisko elektroauto

uzlādes staciju izvietošanas un darbības nodrošināšanas tirgus

(lokāls vai nacionāls ar lokālas konkurences elementiem), (2)

elektroauto uzlādes staciju vairumtirgus (EEZ līmeņa vai

nacionāls), (3) privāto elektroauto uzlādes staciju

mazumtirdzniecības nacionālais tirgus, (4) elektroauto uzlādes

staciju abonēšanas pakalpojumu nacionālais tirgus, (5)

elektroauto uzlādes staciju baltās etiķetes (white-label)

pakalpojumu nacionālais tirgus18.

29 Pārējo 28. rindkopā minēto tirgu turpmāka analīze nav

nepieciešama, jo Vienošanās dalībnieku saimnieciskā darbība šajos

tirgos nepārklājas, kā arī šie tirgi vienošanās rezultātā,

visticamāk, nevar tikt būtiski ietekmēti.