4. pants

Publisko elektroauto uzlādes

staciju izvietošanas un darbības nodrošināšanas tirgus Latvijas

teritorijā

30 Publisko elektroauto uzlādes staciju izvietošanas un

darbības nodrošināšanas tirgū ietilpst uzlādes punktu operatori

(charge point operators, turpmāk - CPO), kas nodrošina

elektroauto uzlādes punktu darbību. CPO slēdz līgumus ar

pašvaldībām un uzņēmumiem, lai izvietotu uzlādes punktus

iespējami pievilcīgās vietās. Uzlādes stacijas pieder CPO, un

vienā uzlādes stacijā var atrasties vairākas uzlādes iekārtas,

kurām ierasti ir vairākas pieslēguma vietas.19 Uzlādes

punktu uzstādīšanai un uzturēšanai CPO var izmantot elektroauto

uzlādes baltās etiķetes (white label)

pakalpojumus.20

31 Lietas izpētes kontekstā šajā tirgū darbojas Latvenergo un

CSDD, kas tādējādi arī ir uzskatāmi par CPO.

Konkrētās preces tirgus

32 Publiskā uzlāde notiek vietās, kas ir brīvi pieejamas

jebkuram patērētājam, piemēram, degvielas uzpildes stacijās,

lielveikalu vai jebkurās citās publiski pieejamās

stāvvietās.21

33 Vienošanās dalībnieki norāda, ka CSDD un Latvenergo savus

pakalpojumus piedāvā tikai publiski, proti, visi uzlādes punkti

ir brīvi pieejami. Tādējādi Vienošanās attiecas vienīgi uz šādiem

uzlādes punktiem. Papildus tam Ziņojumā norādīts, ka publiskie

uzlādes punkti parasti nodrošina ātrāku uzlādi, salīdzinot ar

privātajiem uzlādes punktiem, kuru skaits, turklāt, nav

identificējams.22

34 Ievērojot iepriekš minēto, KP secina, ka no elektroauto

uzlādes staciju izvietošanas un darbības nodrošināšanas tirgus ir

atsevišķi izdalāmas publiskās uzlādes stacijas.

35 Pastāv vairāki uzlādes staciju tipi atkarībā no iespējamās

uzlādes ātruma, proti, (1) parastās uzlādes stacijas (≤22 kW),

(2) ātrās uzlādes stacijas (>22-150 kW), (3) īpaši ātrās

uzlādes stacijas (≥150 kW).23

36 Attiecībā uz īpaši ātrajām uzlādes stacijām EK

konstatējusi, ka tās veido atsevišķu konkrēto tirgu, ievērojot

to, ka īpaši ātrajām uzlādes tehnoloģijām ir nepieciešams

ievērojami īsāks laiks, lai veiktu elektroauto uzlādi, kā arī to,

ka nākotnē paredzams, ka uzlādes tarifi starp ātrajām un īpaši

ātrajām uzlādes stacijām var būt diferencēti.24 Arī no

KP iegūtajām tirgus dalībnieku atbildēm uz informācijas

pieprasījumiem secināms, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijā ir

paredzami diferencēti tarifi pēc uzlādes ātruma.25

37 Vienošanās dalībnieku ieskatā, īpaši ātrās uzlādes stacijas

no patērētāju perspektīvas šobrīd netiek uzskatītas kā atsevišķs

pakalpojums. Vienošanās dalībnieki norāda, ka elektroauto

tehniskā specifikācija ne vienmēr atbalsta īpaši ātru uzlādi, un

šādu elektroauto, kas īpaši ātro uzlādi atbalsta, Latvijā ir maz,

tādējādi vairumā gadījumā arī īpaši ātrās uzlādes punkta uzlādes

ātrums atbilst parasto vai ātro uzlādes punktu uzlādes

ātrumam.26 Minēto attiecībā uz uzlādes staciju skaitu

un elektroauto tehnoloģisko atbalstu īpaši ātrajai uzlādei

apstiprina arī EK.27

38 Uz Ziņojuma iesniegšanas brīdi Latvijā atrodas tikai viens

uzlādes punkts, kurš atbilst īpaši ātrās uzlādes

definīcijai28, tādējādi, KP ieskatā, šobrīd nav pamata

atsevišķā tirgū nodalīt īpaši ātrās uzlādes stacijas.

39 Uzlādes ātrums ir īpaši nozīmīgs uz ātrgaitas ceļiem, kas

ierasti ir aprīkoti ar ātrās vai īpaši ātrās uzlādes

stacijām.29 EK konstatējusi30, ka publiskās

uzlādes stacijas pie ātrgaitas ceļiem būtu nodalāmas atsevišķā

tirgū no tām, kas neatrodas pie ātrgaitas ceļiem. Tāpat EK

norādīja, ka uzlādes stacijas pie ātrgaitas ceļiem būtu jāiedala

vēl divos tirgos, proti, ātro un īpaši ātro uzlādes staciju

tirgos. Uzlādes stacijas, kas neatrodas pie ātrgaitas autoceļiem,

EK ieskatā, arī būtu jānodala divos tirgos, proti, parastās un

ātrās uzlādes stacijas vienā tirgū, bet īpaši ātrās uzlādes

stacijas - otrā. Vienlaikus jautājums par tirgu iedalījumu

parastajās un ātrajās uzlādes stacijās (uzlādes stacijām, kas

neatrodas pie ātrgaitas ceļiem) tika atstāts

atvērts.31

40 Vācijas Federālais karteļu birojs (Bundeskartellamt)

ikgadējā degvielas tirgus pētījumā ir secinājis, ka degvielas

uzpildes stacijās, kas atrodas pie ātrgaitas ceļiem, pastāv

ievērojams degvielas cenas uzcenojums, salīdzinot ar tām, kas

neatrodas pie šādiem ceļiem.32 Tātad, iespējams, arī

elektroauto uzlādes tirgū būtu jānovēro līdzīga

tendence33, proti, cenu diferenciācija atkarībā no

atrašanās pie ātrgaitas ceļiem.

41 KP konstatē, ka Latvijā šobrīd ātrgaitas autoceļi nepastāv.

Pirmā ātrgaitas autoceļa Latvijā (ceļa ar maksimālo braukšanas

ātrumu 130 km/h) izbūve ir paredzēta 2028. gadā.34

Tādējādi šobrīd šīs Lietas ietvaros nav pamata veikt iedalījumu

uzlādes stacijās, kas atrodas pie ātrgaitas ceļiem, un tādās, kas

pie šādiem autoceļiem neatrodas.

42 Ievērojot iepriekš minēto faktu, ka Vienošanās attiecas uz

visām Latvenergo un CSDD uzlādes tīklu stacijām neatkarīgi no to

uzlādes ātruma, kā arī EK praksi tirgus definēšanā, KP secina, ka

tirgu iedalīšana atkarībā no uzlādes ātruma šīs Lietas

izvērtēšanai nav nepieciešama un atstāj jautājumu par tirgus

nodalīšanu starp parastajām un ātrajām uzlādes stacijām atvērtu.

Vienlaikus KP norāda, ka, tirgum un tehnoloģijām attīstoties,

nākotnē uzlādes staciju iedalīšana atsevišķos konkrētās preces

tirgos pēc uzlādes ātruma (primāri attiecībā uz īpaši ātro

uzlādes staciju nodalīšanu atsevišķā konkrētās preces tirgū) var

būt nepieciešama.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

43 Vienošanās dalībnieki norāda, ka Vienošanās jāvērtē

nacionālā mērogā, jo pastāv vienots nacionālais normatīvais

regulējums, kā arī Vienošanās attiecas uz visiem uzlādes punktiem

neatkarīgi no to atrašanās vietas.35

44 EK ir konstatējusi36, ka nākotnē elektroauto

uzlādes stacijas, kas neatrodas pie ātrgaitas autoceļiem, var

ģeogrāfiski tikt vērtētas, ievērojot lokālas konkurences

elementus, līdzīgi kā tas tiek darīts, pētot konkurenci degvielas

uzpildes staciju tirgos.37 Vienlaikus, ievērojot

tirgus attīstības stadiju, konstatēts, ka nav precīzi paredzami

elektroauto lietotāju nākotnes patēriņa paradumi. Tādējādi

konkrētā ģeogrāfiskā tirgus jautājums par tirgus definēšanu kā

nacionālo tirgu ar lokālas konkurences elementiem vai lokāliem

tirgiem var tikt atstāts atvērts.38 Savukārt citā

lietā EK39 konkrēto ģeogrāfisko tirgu attiecībā uz

uzlādes staciju izvietošanu un darbības nodrošināšanu definēja kā

nacionālo tirgu.

45 Ievērojot minēto, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nosakāms

kā Latvija. Vienlaikus nākotnē, tirgum attīstoties, ģeogrāfiskais

tirgus var tikt vērtēts lokālā kontekstā, piemēram, izmantojot

izohronus.

Konkrētais tirgus

46 Ievērojot iepriekš minēto, KP secina, ka konkrētais tirgus

nosakāms kā publisko elektroauto uzlādes staciju izvietošanas un

darbības nodrošināšanas tirgus Latvijas teritorijā (jeb CPO

tirgus).