6. pants

1Paziņojuma iesniedzējs

2Konkurences padomei ir norādījis, ka konkrētais tirgus lietā ir

3viss siltumizolācijas materiālu realizācijas tirgus Latvijas

4Republikā, minot, ka visi siltumizolācijas materiāli iedaloties

5organiskajos un neorganiskajos siltumizolācijas materiālos.

6Pie neorganiskajiem

7siltumizolācijas materiāliem piederot - minerālvate, akmens vate,

8stikla vate, keramzīts, perlīts, vermikulīts, putustikls,

9putuģipsis.

10Pie organiskajiem sintētiskajiem

11siltum­izolācijas materiāliem piederot ekstrudētais putu

12polistirols (XPS), putu poliuretāns (PUR), putu fenolsveķi (PF),

13poliesters, pilivinilhlorīds.

14Pie organiskajiem dabiskās

15izcelsmes siltumizolācijas materiāliem piederot kokšķiedra, koka

16vilna, kūdra, celuloze, salmi, aitu vilna, niedres, kokoss,

17korķis u.c.

18Kā vienus no galvenajiem

19konkurentiem Paziņojuma iesniedzēji min pasaules mēroga lielākos

20minerālvates, akmens vates ražotājus kā - PAROC, ISOVER,

21ROCK­WOOL, URSA u.c., tādā veidā norādot, ka Latvijā pastāvot

22ļoti liela siltumizolācijas materiālu izvēle un augsts

23konkurences līmenis kopējā siltumizolācijas materiālu tirgū. Tā

24kā konkurence esot izteikta, tad galvenie konkurences elementi

25esot cena, kvalitāte un pakalpojuma piegādes serviss. Vienlaicīgi

26Paziņojumā tiek uzsvērts, ka galalietotājs siltumizolācijas

27materiālus izvēloties atkarībā no savām vēlmēm, arhitektu un

28projektētāju iecerēm, būvnormatīviem un ēkas tipa.

29Saskaņā ar Konkurences likuma

301.panta 5.punktu - konkrētās preces tirgus - noteiktas

31preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var

32aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot

33vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču

34pazīmes un lietošanas īpašības.

35Pamata regulāciju siltumizolācijas

36materiālu tirgū galvenokārt nosaka Latvijas Republikas

37būvnormatīvi, t.i., LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju

38siltumtehnika", kā arī LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas".

39Izvērtējot šos normatīvus, var secināt, ka Latvijā nav noteiktas

40normas, kas aizliegtu pielietot atšķirīgus siltum­izolācijas

41materiālus dažādās pielietojuma vietās (uz sienām, pamatos,

42jumtos).

43Līdz ar to, lai gan būvnormatīvi

44pieļauj izmantot atšķirīgus siltumizolācijas materiālus, t.i.,

45putu polistirolu, minerālvati un akmens vati dažādās pielietojuma

46vietās, tomēr Konkurences padome uzskata, ka svarīgākais elements

47konkrētās preces tirgus noteikšanā ir preces cenai. Līdz ar to

48būtisks fakts lietā ir izpētes laikā izdarītais secinājums, ka

49minerālvates un akmens vates cenas atsevišķiem vates produktiem

50salīdzinājumā ar putu polistirola EPS 60, EPS 70, EPS 80, EPS

51100, EPS 150, EPS 200 materiālu cenām ir pat no divām līdz

52čet­rām reizēm dārgāka.

53Lai noteiktu konkrēto tirgu,

54lietas izpētes gaitā tika iegūta informācija no būvmateriālu

55ražotājiem, tirgotājiem un būvniecības komercsabiedrībām.

56SIA "Paroc" un SIA "Optimera

57Latvia" sniedza informāciju, ka, neskatoties uz ievērojamām cenu

58atšķirībām vates un putu polistirola EPS materiāliem, tomēr vates

59produkti ir aizvietojami ar EPS materiāliem un praksē notiekot šo

60materiālu aizvietojamība.

61SIA "Paroc" 30.05.2008.

62apmeklējuma laikā sniegtā informācija liecina, ka tādi SIA

63"Tenax" ražotie putu polistirola produkti kā - TENAPORS TERMO,

64EKSTRA, CERAMIC, LSP nav pilnībā aizvietojami ar Distribūcijas

65līguma EPS 60, EPS 70, EPS 80, EPS 100, EPS 150, EPS 200

66aptvertiem produktiem, jo tie ir domāti citiem specifiskiem un

67šaurākiem "nišas" celtniecības risinājumiem. SIA "Paroc" domā, ka

68aptuveni puse no SIA "Paroc" akmens vates ražotajiem produktiem

69ir aizvietojami ar Distribūcijas līguma aptvertajiem produktiem.

70Tikšanās laikā SIA "Paroc" sniedza ziņas, ka akmens vates cenas

71ir divas līdz trīs reizes dārgākas.

72SIA "Paroc" uzskata, ka putu

73polistirola EPS produktu aizvietojamība ar akmens vati

74galvenokārt tiek izmantota trīs pielietojuma vietās:

75- lēzenos jumtos,

76- apmetamām fasādēm,

77- grīdu un pamatu

78siltināšanai.

79SIA "Optimera Latvia" sniedza

80informāciju, ka putu polistirola materiāli ir aizvietojami ar

81vates produktiem. Galvenie mīnusi putu polistirola materiāliem

82salīdzinājumā ar vates produktiem esot slikta skaņas izolācija un

83aizdegšanās iespējamība, ja būs degšanas avots. Savukārt akmens

84vate nedegot. Tika sniegta informācija, ka akmens vates produkti

85esot 2-3 reizes dārgāki nekā putu polistirola materiāli. Tāpat

86tika sniegta informācija, ka būvniecības veikalos neesot

87novērots, ka pircēji vates produktu cenu pieauguma dēļ sāktu

88pirkt tikai un vienīgi putu polistirola materiālus. Uzskata, ka

89tā, kā pircēji pirka dārgākos vates produktus, tā arī turpināšot

90to darīt gadījumā, pat ja cenas vates produktiem vēl

91paaugstināsies. Tikšanās laikā tika sniegta informācija, ka vates

92produktu cenas vidēji esot no 80 LVL par m3, izņēmums

93esot viens PAROC produkts (UNS 37z) un URSA ievesto vates

94produktu cenas, kuras maksājot, sākot no 30 LVL par

95m3.

96SIA "Skonto būve" 11.06.2008.

97vēstulē Konkurences padomei ir sniegusi informāciju, ka,

98izvēloties siltumizolācijas materiālus, ir jāņem vērā dažādas

99fizikāli mehāniskās īpašības, kas nosaka materiāla pielietojuma

100sfēru. No siltumizolācijas tipa ir atkarīgs pielietojums

101konstrukcijās. Piemēram, EPS 60 ir piemērots sienu

102siltum­izolācijai, kur pieļaujama neliela mehāniska slodze. EPS

103200 iztur ievērojamu mehānisku slodzi un ir domāts grīdu

104siltumizolācijai rūpnieciskās hallēs. TENAPORS EPS EXTRA

105ieteicams vietās ar paaugstinātu mitrumu - jumti, ēku pazemes

106daļas. TENAPORS EPS TERMO tiek pielietots apsildāmajās

107grīdās.

108Papildus SIA "Skonto būve" norāda,

109ka būvprojektā ir norādīts konkrēts siltumizolācijas materiāls,

110balstoties uz būvnormatīviem un standartiem, u.c. Līdz ar to SIA

111"Skonto būve" savos objektos izmanto tikai tos materiālus, kuri

112ir norādīti projektā. Tāpat SIA "Skonto būve" praksē neesot

113gadījumu, kad notiktu siltumizolācijas materi­ālu nomaiņa.

114Vienlaikus SIA "Skonto būve" vēstulē ir norādījusi, ka TENAPORS

115TERMO, EKSTRA, CERAMIC, LSP nav savstarpēji aizstājami ar

116Distribūcijas līguma EPS 60, EPS 70, EPS 80, EPS 100, EPS 150,

117EPS 200 aptvertiem produktiem, jo tiem ir dažāds

118pielietojums.

119SIA "PBLC" 12.06.2008. vēstulē

120Nr.240/08 Konkurences padomei ir sniegusi informāciju, ka SIA

121"Tenax" ražotajiem putu polistirola materiāliem ir savs tirgus

122segments. Teorētiski tos var aizvietot ar akmens vati, taču tas

123nav nepieciešams kādas konkrētas situācijas kontekstā,

124pamatojoties uz to, ka pasūtītājs vai projektētājs, paredzot šī

125materiāla izmantošanu, par primāru uzskata cenu, kas arī ir

126noteicošais faktors. Apvienojot divus radniecīgus ražotājus, tiek

127pazaudēts tirgus konkurences elements, un tirgus ekonomikas

128apstākļos tas negatīvi ietekmē produkta patērētāju. Taču no

129ražotāja viedokļa jebkura paplašināšanās vai apvienošanās

130palielina tā konkurētspēju globālās Eiropas ekonomikas

131mērogos.

13213.06.2008. Latvijas Būvmateriālu

133ražotāju asociācijas vēstulē Nr.01/06 teikts, ka putu polistirola

134materiāli tehnoloģiski ir aizvietojami ar akmens vates,

135minerālvates vai līdzīgiem materiāliem. Tomēr esot jāatzīmē, ka,

136pēc asociācijas aplēsēm, šāda putu polistirola aizvietošana

137palielina siltum­izolācijas izmaksas 2-4 reizes. Būvniecības

138praksē putu polistirola aizvietošana ar citiem siltumizolācijas

139materiāliem neesot izplatīta, jo būvniecība noris atbilstoši

140būvprojektam - ja būvprojektā ir paredzēta putu polistirola

141plākšņu izmantošana, tad tiek izmantots šis materiāls. Vēl

142minētajā vēstulē ir norādīts, ka pastāv bažas, ka SIA "Izoteps",

143noslēdzot ekskluzīvu produkcijas izplatīšanas vienošanos ar SIA

144"Tenax", var pastiprināt monopolstāvokli putu polistirola

145materiālu tirgū, kā rezultātā var ciest pārējie mazie un vidējie

146uzņēmumi, kas ražo putu polistirola siltum­izolācijas

147materiālus.

148Latvijas Būvinženieru savienība

14918.06.2008. vēstulē Nr.090 Konkurences padomei ir sniegusi

150informāciju, ka putu polistirola materiālus daļēji var aizvietot

151ar minerālvati, stikla un akmens vati. Taču galvenās atšķirības

152esot: gan minerālvates, gan XPS materiāli ar līdzīgiem slodzes

153nestspējas parametriem ir aptuveni 2-3 reizes dārgāki.

154Principiāla atšķirība starp EPS un minerālvati ir degtspēja,

155minerālvates materiāli ir nedegoši, EPS ir degošs materiāls.

156Principiāla atšķirība starp EPS un XPS ir ūdens uzsūkšana, XPS tā

157ir līdz 0,5%, EPS tā ir lielāka.

158Cenu salīdzinājums

1596.1. Izvērtējot SIA "Tenax" EPS

16060, 70, 80, 100, 150, 200 materiālu bāzes cenas bez PVN, kuras

161aptver noslēgto Distribūcijas līgumu m3 ir secināms,

162ka tās ir robežās no (*).

163EPS 60,70,80 ir paredzēts fasāžu

164siltināšanai ar apmetuma apdari, bāzes cena no (*).

165EPS 100, 150, 200 ir paredzēts

166betona grīdu siltināšanai, bāzes cena no (*).

1676.2. Izvērtējot SIA "Izoteps" EPS

16860, 80, 100, 150, 200 materiālu bāzes cenas bez PVN, kuras aptver

169noslēgto Distribūcijas līgumu m3 ir secināms, ka tās

170ir robežās no (*).

1716.3. Savukārt izvērtējot SIA

172"Tenax" ražoto produktu EPS EXTRA cenu, tiek secināts, ka tā cena

173m3 bez PVN ir no (*). Minētais produkts ir paredzēts

174betona grīdu siltināšanai, kā arī pamatu un pagrabu

175siltināšanai.

176Izvērtējot SIA "Tenax" ražoto

177produktu EPS EXTRA PLUS cenu, ir secināms, ka tā cena

178m3 bez PVN ir no (*). Minētais produkts ir paredzēts

179betona grīdu siltināšanai, kā arī pamatu un pagrabu

180siltināšanai.

181Izvērtējot SIA "Tenax" ražoto

182produktu EPS CERAMIC cenu, ir secināms, ka tā cena m3

183bez PVN ir no (*). Minētais produkts ir paredzēts fasāžu

184siltināšanai ar keramisko flīžu dekoratīvo apdari.

185Izvērtējot SIA "Tenax" ražoto

186produktu EPS TERMO un EPS TERMO PLUS cenu, ir secināms, ka tā

187cena m3 bez PVN ir no (*). Minētais produkts ir

188paredzēts siltumizolācijai siltās grīdas ierīkošanai.

189Izvērtējot SIA "Tenax" ražoto

190produktu EPS LSP cenu, ir secināms, ka tā cena m3 bez

191PVN ir (*). Minētais produkts ir paredzēts siltumizolācijai

192betona grīdu, pamatu un pagrabu, lēzeno jumtu, grīdu siltināšanai

193rūpnieciskās hallēs, garāžās.

194Līdz ar to, izvērtējot dažādu SIA

195"Tenax" EPS materiālu cenas, tiek secināts, ka Distribūcijas

196līguma aptvertie produkti no cenas viedokļa, kā arī vērtējot tos

197pēc pielietojuma mērķa, nav aizvietojami ar lēmuma sadaļas "Cenu

198salīdzinājums" 6.3.punktā nosauktajiem SIA "Tenax" produktiem,

199t.i., EPS EXTRA, EPS EXTRA PLUS u.c. Līdz ar to tie nav

200iekļaujami vienā konkrētajā preces tirgū, jo nav aizvietojami

201cenas ziņā.

2026.4. Izvērtējot SIA "Paroc"

203piedāvāto akmens vates produktu cenas pēc standarta cenu lapas,

204tiek secināts, ka cenas ziņā ar putu polistirolu būtu

205aizvietojami šādi akmens vates produkti - universālā elastīgā

206akmens vates plāksne un paklājs PAROC UNS 37z (30,50 LVL - 37,80

207LVL par m3). Taču jāņem vērā, ka šī akmens vate tiek

208lietota horizontālās vai vertikālās koka vai metāla konstrukcijās

209kā siltumizolācijas, skaņas vai ugunsaizsardzības materiāls, līdz

210ar to visticamāk nebūs pilnībā aizvietojama un domāta fasāžu

211siltināšanai ar apmetuma apdari, kā arī nav paredzēta lietošanai

212betona grīdās.

2136.5. SIA "Paroc" siltumizolācijas

214plāksnes apmestām fasādēm PAROC FAS 3, PAROC FAS 4, PAROC FAB 3

215cenas ir robežās no 97 LVL līdz 150 LVL. Izvērtējot akmens vates

216cenas, kuras pielieto apmestām fasādēm, Konkurences padome

217secina, ka tās, vadoties no cenas faktora, nav aizvietojamas ar

218Distribūcijas līguma aptvertajiem EPS 60, 70, 80 produktiem,

219kurus pielieto apmesto fasāžu siltināšanai.

2206.6. SIA "Paroc" siltumizolācijas

221plāksnes betona grīdām un "peldošo grīdu" konstrukcijām ir

222aptuveni cenu robežās no 79 LVL līdz 138 LVL par m3.

223Izvērtējot akmens vates cenas, kuras pielieto grīdās, Konkurences

224padome secina, ka tās nav aizvietojamas ar Distribūcijas līguma

225aptverto EPS 100, 150, 200 produktu, kurus pielieto betona grīdu

226siltināšanai, cenām.

227Ņemot vērā to, ka vates produktu

228cenas ir divas līdz četras reizes dārgākas nekā putu polistirola

229EPS 60, 70, 80, 100, 150, 200 cenas par m3, tad,

230izvērtējot iegūto informāciju kopumā, Konkurences padome uzskata,

231ka vates produkti nav iekļaujami vienā konkrētā preces tirgū ar

232Distribūcijas līguma aptvertajiem produktiem.

233Ņemot vērā visu iepriekš minēto,

234konkrētās preces tirgus lietā ir putu polistirola EPS 60, 70,

23580, 100, 150, 200 materiālu realizācijas tirgus.

236Saskaņā ar Konkurences likuma

2371.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus lietā tiek

238noteikts kā Latvijas Republikas teritorija. Konkrētais

239ģeogrāfiskais tirgus lietā kā Latvijas Republikas teritorija tiek

240noteikts, ņemot vērā to, ka lielāko daļu no savas saražotās putu

241polistirola produkcijas Latvijas putu polistirola ražotāji

242realizē Latvijas Republikas teritorijā. Konkurences padome

243secina, ka, ievērojot minēto, lietā nav pamata noteikt plašākas

244ģeogrāfiskā tirgus teritorijas robežas.

245Konkrētais tirgus saskaņā ar

246Konkurences likuma 1.panta 4.punktu lietā ir putu polistirola

247EPS 60, 70, 80, 100, 150, 200 materiālu realizācijas tirgus

248Latvijas Republikas teritorijā.

249Paziņojuma iesniedzēju

250viedoklis par to tirgus daļām