Par Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91. pantam

8. pants
attiecas uz tām atvasinātajām publisko tiesību

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

juridiskajām personām, kuru statusu valsts pārvaldes sistēmā

likumdevējs bija iecerējis sakārtot ar šo likumu. Valsts

pārvaldes iekārtas likuma koncepcija liecina, ka likums nenosaka

atsevišķu atvasināto publisko tiesību juridisko personu, tostarp

Padomes, tiesisko statusu (sk.: Valsts pārvaldes iekārtas

likuma koncepcija // Latvijas Vēstnesis,

2002. 26. jūnijs, Nr. 95). Padomes, kā arī

citu patstāvīgo iestāžu problēmas risināšanai likumdevējs bija

paredzējis speciālu regulējumu.

Nav pieļaujams, ka Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 8. pants tiek attiecināts uz tiem

jautājumiem, kurus likumdevējs, pieņemot šo likumu, nav

paredzējis regulēt.

13.3. Papildus tam Saeima

norāda, ka Radio un televīzijas likums neliedz Ministru kabinetam

pārraudzīt Padomes darbu un faktiski Ministru kabinets to arī

darot. Pēc Saeimas ieskata, Padomes padotību Ministru kabinetam

nodrošinot tas, ka saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu

vadību Padomes budžets tiek pieprasīts vispārējā kārtībā un

Padomei jāsniedz Ministru kabinetam gada pārskats par valsts

budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī par citiem ar budžeta vadību

saistītiem jautājumiem (sk. lietas materiālu

1. sējuma 199. - 200. lpp.).

Pieteikuma iesniedzējs pamatoti

norādījis, ka Padomes budžeta veidošanas kārtība nav pietiekams

mehānisms, lai nodrošinātu Padomes padotību Ministru kabinetam

(sk. lietas materiālu 2. sējuma

194. lpp.).

Valsts pārvaldes iekārtas likums

noteic, ka minimālā padotības forma pār valsts pārvaldes iestādi

ir šīs iestādes atrašanās Ministru kabineta pārraudzībā, proti,

augstākai iestādei ir jābūt tiesībām post factum pārbaudīt

un atcelt vai grozīt zemākās iestādes lēmumu, ja tas ir

prettiesisks. Ar pārraudzības mehānisma starpniecību tiek

nodrošināta valsts pārvaldes iestādes darbības tiesiskuma

kontrole (sk.: Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija //

Latvijas Vēstnesis, 2002. 26. jūnijs,

Nr. 95).

Tā kā Radio un televīzijas likums

neparedz šādas Ministru kabineta tiesības, nevar uzskatīt, ka

Padome atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

13.4. Atbildes rakstā gan

norādīts, ka Radio un televīzijas likumā nav iestrādātas normas,

kas liegtu Ministru kabinetam īstenot pārraudzību pār Padomes

darbību. Satversmes 58. pants paredzot Padomes atrašanos

Ministru kabineta padotībā, un konstitucionālā norma esot

jāpiemēro tieši (sk. lietas materiālu 1. sējuma

199. lpp.).

Nevar piekrist tam, ka Radio un

televīzijas likums pieļautu Ministru kabineta tiesības pārraudzīt

Padomes darbu. Tieši pretēji - ar Radio un televīzijas likumu

Padome ir nodalīta no valsts pārvaldes, norobežota no Ministru

kabineta ietekmes (sk. lietas materiālu 2. sējuma

170. lpp.). Apspriežot grozījumus Radio un televīzijas

likumā, Latvijas Republikas 7. Saeimas Juridiskās komisijas

priekšsēdētājs Linards Muciņš ir skaidri paudis likumdevēja

nostāju jautājumā par Padomes padotību Ministru kabinetam:

"Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome ir ļoti īpatnēja

institūcija. Tā neatrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta

padotībā" (Latvijas Republikas 7. Saeimas rudens sesijas

5. sēdes 2002. gada 9. oktobra

stenogramma).

Līdz ar to ir

secināms, ka Padome nav padota Ministru kabinetam.

14. Ņemot vērā to, ka

Padome kā valsts pārvaldes iestāde nav padota Ministru kabinetam,

nepieciešams noskaidrot, vai šāds Padomes statuss nav pretrunā ar

Satversmi.

Analizējot Satversmes sapulces

stenogrammas, 1925. gada Ministru kabineta iekārtas likumu un

1928. gada Ministriju iekārtas likumu, Satversmes tiesa ir

secinājusi, ka likumdevēja griba, pieņemot Satversmes

58. pantu, bijusi šāda: apvienot visu pārvaldes sistēmu,

nedalot tās institūcijas padotības pakāpēs un līmeņos [sk.

Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā

Nr. 04-03(99) secinājumu daļas 2. punktu].

Lai gan valsts pārvaldes

institucionālās sistēmas struktūra kopš 1922. gada ir

būtiski mainījusies, Satversmes 58. panta nozīme palikusi

nemainīga - apvienot visas valsts institūcijas, kas veic

publiskās varas funkcijas, vienā kopīgā Ministru kabinetam padotā

sistēmā [sk. Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija

sprieduma lietā Nr. 04-03(99) secinājumu daļas

2. punktu].

15. Tomēr valsts pārvaldes

iestāžu padotība Ministru kabinetam nav Satversmes 58. panta

pašmērķis. Valsts pārvaldes vienotības noteikšana vēsturiski

nemaz nebija Satversmes 58. panta uzdevums.

15.1. Satversmes