8. pantsattiecas uz tām atvasinātajām publisko tiesību

attiecas uz tām atvasinātajām publisko tiesību

1juridiskajām personām, kuru statusu valsts pārvaldes sistēmā

2likumdevējs bija iecerējis sakārtot ar šo likumu. Valsts

3pārvaldes iekārtas likuma koncepcija liecina, ka likums nenosaka

4atsevišķu atvasināto publisko tiesību juridisko personu, tostarp

5Padomes, tiesisko statusu (sk.: Valsts pārvaldes iekārtas

6likuma koncepcija // Latvijas Vēstnesis,

72002. 26. jūnijs, Nr. 95). Padomes, kā arī

8citu patstāvīgo iestāžu problēmas risināšanai likumdevējs bija

9paredzējis speciālu regulējumu.

10Nav pieļaujams, ka Valsts

11pārvaldes iekārtas likuma 8. pants tiek attiecināts uz tiem

12jautājumiem, kurus likumdevējs, pieņemot šo likumu, nav

13paredzējis regulēt.

1413.3. Papildus tam Saeima

15norāda, ka Radio un televīzijas likums neliedz Ministru kabinetam

16pārraudzīt Padomes darbu un faktiski Ministru kabinets to arī

17darot. Pēc Saeimas ieskata, Padomes padotību Ministru kabinetam

18nodrošinot tas, ka saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu

19vadību Padomes budžets tiek pieprasīts vispārējā kārtībā un

20Padomei jāsniedz Ministru kabinetam gada pārskats par valsts

21budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī par citiem ar budžeta vadību

22saistītiem jautājumiem (sk. lietas materiālu

231. sējuma 199. - 200. lpp.).

24Pieteikuma iesniedzējs pamatoti

25norādījis, ka Padomes budžeta veidošanas kārtība nav pietiekams

26mehānisms, lai nodrošinātu Padomes padotību Ministru kabinetam

27(sk. lietas materiālu 2. sējuma

28194. lpp.).

29Valsts pārvaldes iekārtas likums

30noteic, ka minimālā padotības forma pār valsts pārvaldes iestādi

31ir šīs iestādes atrašanās Ministru kabineta pārraudzībā, proti,

32augstākai iestādei ir jābūt tiesībām post factum pārbaudīt

33un atcelt vai grozīt zemākās iestādes lēmumu, ja tas ir

34prettiesisks. Ar pārraudzības mehānisma starpniecību tiek

35nodrošināta valsts pārvaldes iestādes darbības tiesiskuma

36kontrole (sk.: Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija //

37Latvijas Vēstnesis, 2002. 26. jūnijs,

38Nr. 95).

39Tā kā Radio un televīzijas likums

40neparedz šādas Ministru kabineta tiesības, nevar uzskatīt, ka

41Padome atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

4213.4. Atbildes rakstā gan

43norādīts, ka Radio un televīzijas likumā nav iestrādātas normas,

44kas liegtu Ministru kabinetam īstenot pārraudzību pār Padomes

45darbību. Satversmes 58. pants paredzot Padomes atrašanos

46Ministru kabineta padotībā, un konstitucionālā norma esot

47jāpiemēro tieši (sk. lietas materiālu 1. sējuma

48199. lpp.).

49Nevar piekrist tam, ka Radio un

50televīzijas likums pieļautu Ministru kabineta tiesības pārraudzīt

51Padomes darbu. Tieši pretēji - ar Radio un televīzijas likumu

52Padome ir nodalīta no valsts pārvaldes, norobežota no Ministru

53kabineta ietekmes (sk. lietas materiālu 2. sējuma

54170. lpp.). Apspriežot grozījumus Radio un televīzijas

55likumā, Latvijas Republikas 7. Saeimas Juridiskās komisijas

56priekšsēdētājs Linards Muciņš ir skaidri paudis likumdevēja

57nostāju jautājumā par Padomes padotību Ministru kabinetam:

58"Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome ir ļoti īpatnēja

59institūcija. Tā neatrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta

60padotībā" (Latvijas Republikas 7. Saeimas rudens sesijas

615. sēdes 2002. gada 9. oktobra

62stenogramma).

63Līdz ar to ir

64secināms, ka Padome nav padota Ministru kabinetam.

6514. Ņemot vērā to, ka

66Padome kā valsts pārvaldes iestāde nav padota Ministru kabinetam,

67nepieciešams noskaidrot, vai šāds Padomes statuss nav pretrunā ar

68Satversmi.

69Analizējot Satversmes sapulces

70stenogrammas, 1925. gada Ministru kabineta iekārtas likumu un

711928. gada Ministriju iekārtas likumu, Satversmes tiesa ir

72secinājusi, ka likumdevēja griba, pieņemot Satversmes

7358. pantu, bijusi šāda: apvienot visu pārvaldes sistēmu,

74nedalot tās institūcijas padotības pakāpēs un līmeņos [sk.

75Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā

76Nr. 04-03(99) secinājumu daļas 2. punktu].

77Lai gan valsts pārvaldes

78institucionālās sistēmas struktūra kopš 1922. gada ir

79būtiski mainījusies, Satversmes 58. panta nozīme palikusi

80nemainīga - apvienot visas valsts institūcijas, kas veic

81publiskās varas funkcijas, vienā kopīgā Ministru kabinetam padotā

82sistēmā [sk. Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija

83sprieduma lietā Nr. 04-03(99) secinājumu daļas

842. punktu].

8515. Tomēr valsts pārvaldes

86iestāžu padotība Ministru kabinetam nav Satversmes 58. panta

87pašmērķis. Valsts pārvaldes vienotības noteikšana vēsturiski

88nemaz nebija Satversmes 58. panta uzdevums.

8915.1. Satversmes