2. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Pašvaldību

vēlēšanu likuma 15. panta pirmā daļa, ciktāl tā nepieļauj

vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru

iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās,

(turpmāk - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 101. pantam.

Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēji tika izvirzīti

kā vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" deputātu kandidāti

ievēlēšanai Jūrmalas pilsētas domē 2013. gada 1. jūnija

republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās. Jūrmalas

pilsētas vēlēšanu komisija 2013. gada 22. aprīlī atteikusies

pieņemt vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" kandidātu

sarakstu, pamatojoties uz Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. pantu.

Pieteikuma iesniedzēji apstrīdējuši atteikumu Centrālajā vēlēšanu

komisijā (turpmāk - CVK) un CVK lēmumu pārsūdzējuši

administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa ar 2013. gada

13. jūnija spriedumu lietā Nr. A420385313 noraidījusi pieteikumu

par CVK lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Spriedumā esot

norādīts, ka Jūrmala ir republikas pilsēta, tāpēc vēlētāju

apvienībai saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmo

daļu nav tiesību iesniegt Jūrmalas pilsētā domes deputātu

kandidātu sarakstu.

Ar ierobežojumiem, kas liedz vēlētāju apvienībām iesniegt

kandidātu sarakstus republikas pilsētas domes un novada domes

vēlēšanām (turpmāk - pašvaldību vēlēšanas), tiekot aizskarts arī

no Satversmes 1. panta izrietošais pašvaldības princips. Vietējo

pašvaldību vēlēšanu sistēmai esot jānodrošina aktīvām vietējo

iedzīvotāju grupām, kurām ir kopīgas intereses vietējo

problēmjautājumu risināšanā, iespēja kandidēt vēlēšanās tādā pašā

apmērā kā politiskajām partijām, kas ir ieinteresētas lēmumu

pieņemšanā arī nacionālā līmenī.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka no Satversmes 101. panta

izrietošo pamattiesību ierobežojums noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu un izsludinātu likumu. Pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.

Tomēr ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar citiem

līdzekļiem, kuri mazāk ierobežotu Pieteikuma iesniedzējus.

Personām vajagot būt apveltītām ar tiesībām kandidēt vēlēšanās

neatkarīgi no politiskajām partijām. Labums, ko no pamattiesību

ierobežojuma iegūst sabiedrība, neesot lielāks par Pieteikuma

iesniedzēju tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

kaitējumu. Turklāt vēlēšanu tiesību ierobežojumi kā izņēmumi no

principa esot interpretējami šauri.

No Satversmes 91. panta izrietot Pieteikuma iesniedzēju

tiesības prasīt vienlīdzīgu attieksmi situācijās, kad viņi

atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citām personām.

Pieteikuma iesniedzējus un citas personas vienojošā pazīme esot

vēlme piedalīties pašvaldības darbā, kandidējot pašvaldību

vēlēšanās tajā pašvaldībā, kuras teritorijā tie dzīvo. Līdz ar to

personas, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos, esot visi pašvaldību iedzīvotāji, kuri

vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tomēr pret personām, kas

vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, tiekot pieļauta atšķirīga

attieksme atkarībā no tā, kuras pašvaldības teritorijā šīs

personas dzīvo. Šādai attieksmei neesot objektīva un saprātīga

pamata, un tā neesot samērīga.

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Lauris Liepa

papildus norādīja, ka katra Pieteikuma iesniedzēja tiesību

aizskārums izpaužoties kā ierobežojums kandidēt lielāko

pašvaldību domju vēlēšanās no vēlētāju apvienības saraksta. L.

Liepa precizēja, ka pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza nevis

vēlētāju apvienība "Jūrmalnieki", bet gan Pieteikuma

iesniedzēji kā fiziskās personas.