2. pants

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Pašvaldību

2vēlēšanu likuma 15. panta pirmā daļa, ciktāl tā nepieļauj

3vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru

4iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās,

5(turpmāk - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas

6Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 101. pantam.

7Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēji tika izvirzīti

8kā vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" deputātu kandidāti

9ievēlēšanai Jūrmalas pilsētas domē 2013. gada 1. jūnija

10republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās. Jūrmalas

11pilsētas vēlēšanu komisija 2013. gada 22. aprīlī atteikusies

12pieņemt vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" kandidātu

13sarakstu, pamatojoties uz Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. pantu.

14Pieteikuma iesniedzēji apstrīdējuši atteikumu Centrālajā vēlēšanu

15komisijā (turpmāk - CVK) un CVK lēmumu pārsūdzējuši

16administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa ar 2013. gada

1713. jūnija spriedumu lietā Nr. A420385313 noraidījusi pieteikumu

18par CVK lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Spriedumā esot

19norādīts, ka Jūrmala ir republikas pilsēta, tāpēc vēlētāju

20apvienībai saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmo

21daļu nav tiesību iesniegt Jūrmalas pilsētā domes deputātu

22kandidātu sarakstu.

23Ar ierobežojumiem, kas liedz vēlētāju apvienībām iesniegt

24kandidātu sarakstus republikas pilsētas domes un novada domes

25vēlēšanām (turpmāk - pašvaldību vēlēšanas), tiekot aizskarts arī

26no Satversmes 1. panta izrietošais pašvaldības princips. Vietējo

27pašvaldību vēlēšanu sistēmai esot jānodrošina aktīvām vietējo

28iedzīvotāju grupām, kurām ir kopīgas intereses vietējo

29problēmjautājumu risināšanā, iespēja kandidēt vēlēšanās tādā pašā

30apmērā kā politiskajām partijām, kas ir ieinteresētas lēmumu

31pieņemšanā arī nacionālā līmenī.

32Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka no Satversmes 101. panta

33izrietošo pamattiesību ierobežojums noteikts ar pienācīgā kārtībā

34pieņemtu un izsludinātu likumu. Pamattiesību ierobežojuma

35leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.

36Tomēr ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar citiem

37līdzekļiem, kuri mazāk ierobežotu Pieteikuma iesniedzējus.

38Personām vajagot būt apveltītām ar tiesībām kandidēt vēlēšanās

39neatkarīgi no politiskajām partijām. Labums, ko no pamattiesību

40ierobežojuma iegūst sabiedrība, neesot lielāks par Pieteikuma

41iesniedzēju tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

42kaitējumu. Turklāt vēlēšanu tiesību ierobežojumi kā izņēmumi no

43principa esot interpretējami šauri.

44No Satversmes 91. panta izrietot Pieteikuma iesniedzēju

45tiesības prasīt vienlīdzīgu attieksmi situācijās, kad viņi

46atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citām personām.

47Pieteikuma iesniedzējus un citas personas vienojošā pazīme esot

48vēlme piedalīties pašvaldības darbā, kandidējot pašvaldību

49vēlēšanās tajā pašvaldībā, kuras teritorijā tie dzīvo. Līdz ar to

50personas, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

51salīdzināmos apstākļos, esot visi pašvaldību iedzīvotāji, kuri

52vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tomēr pret personām, kas

53vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, tiekot pieļauta atšķirīga

54attieksme atkarībā no tā, kuras pašvaldības teritorijā šīs

55personas dzīvo. Šādai attieksmei neesot objektīva un saprātīga

56pamata, un tā neesot samērīga.

57Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Lauris Liepa

58papildus norādīja, ka katra Pieteikuma iesniedzēja tiesību

59aizskārums izpaužoties kā ierobežojums kandidēt lielāko

60pašvaldību domju vēlēšanās no vēlētāju apvienības saraksta. L.

61Liepa precizēja, ka pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza nevis

62vēlētāju apvienība "Jūrmalnieki", bet gan Pieteikuma

63iesniedzēji kā fiziskās personas.