Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmās daļas, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101.pantam

1Saeima 1994. gada 13. janvārī pieņēma Pilsētas

2domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumu, kas

3stājās spēkā 1994. gada 25. janvārī. Likuma nosaukums vairākkārt

4tika grozīts. Kopš 2009. gada 1. jūlija likuma nosaukums ir šāds:

5"Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu

6likums" (turpmāk - Pašvaldību vēlēšanu likums).

7Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmā un otrā daļa

8sākotnēji noteica:

9"Republikas pilsētas domes un rajona padomes deputātu

10kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas politiskās

11organizācijas vai to reģistrētas apvienības.

12Rajona pilsētas domes un pagasta padomes deputātu kandidātu

13sarakstus var iesniegt gan reģistrētas politiskās organizācijas

14vai to reģistrētas apvienības, gan arī vēlētāju

15apvienības."

16Minētās tiesību normas ir vairākkārt grozītas. Ar 1996. gada

176. decembra likumu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes

18un pagasta padomes vēlēšanu likumā" no 15. panta pirmās

19daļas izslēgti vārdi "rajona padome" (attiecīgā

20locījumā). Savukārt ar 2000. gada 6. aprīļa likumu

21"Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu

22likumā" 15. panta pirmā un otrā daļa izteikta šādā

23redakcijā:

24"Pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu

25izsludināšanas dienā ir lielāks par 5 000, pilsētas domes un

26novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

271) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

282) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta

29apvienība;

303) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas

31(partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko

32organizāciju (partiju) apvienībā.

33Visos pagastos, kā arī pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju

34skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5 000,

35pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu

36kandidātu sarakstus var iesniegt:

371) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

382) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta

39apvienība;

403) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas

41(partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko

42organizāciju (partiju) apvienībā;

434) vēlētāju apvienības."

44Ar 2004. gada 11. novembra likumu "Grozījumi Pilsētas

45domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"

46Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmā daļa izteikta jaunā

47redakcijā:

48"(1) Pilsētās, pagastos un novados, kuros iedzīvotāju

49skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5 000,

50pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu

51kandidātu sarakstus var iesniegt:

521) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

532) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta

54apvienība;

553) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas

56(partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko

57organizāciju (partiju) apvienībā."

58Savukārt Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta otrās daļas

59vārdi "Visos pagastos, kā arī pilsētās un novados"

60aizstāti ar vārdiem "Pilsētās, pagastos un

61novados".

62Kopš 2008. gada 2. oktobra likuma "Grozījumi Pilsētas

63domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"

64Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmā un otrā daļa nav

65grozīta un ir spēkā šādā redakcijā:

66"(1) Republikas pilsētas domes un novada domes deputātu

67kandidātu sarakstus novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu

68izsludināšanas dienā ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās

69var iesniegt:

701) reģistrēta politiskā partija;

712) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

723) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras

73nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

74(2) Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas

75dienā ir mazāks par 5 000, novada domes deputātu kandidātu

76sarakstus var iesniegt:

771) reģistrēta politiskā partija;

782) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

793) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras

80nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā;

814) vēlētāju apvienības."

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Pašvaldību

2vēlēšanu likuma 15. panta pirmā daļa, ciktāl tā nepieļauj

3vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru

4iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās,

5(turpmāk - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas

6Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 101. pantam.

7Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēji tika izvirzīti

8kā vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" deputātu kandidāti

9ievēlēšanai Jūrmalas pilsētas domē 2013. gada 1. jūnija

10republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās. Jūrmalas

11pilsētas vēlēšanu komisija 2013. gada 22. aprīlī atteikusies

12pieņemt vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" kandidātu

13sarakstu, pamatojoties uz Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. pantu.

14Pieteikuma iesniedzēji apstrīdējuši atteikumu Centrālajā vēlēšanu

15komisijā (turpmāk - CVK) un CVK lēmumu pārsūdzējuši

16administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa ar 2013. gada

1713. jūnija spriedumu lietā Nr. A420385313 noraidījusi pieteikumu

18par CVK lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Spriedumā esot

19norādīts, ka Jūrmala ir republikas pilsēta, tāpēc vēlētāju

20apvienībai saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmo

21daļu nav tiesību iesniegt Jūrmalas pilsētā domes deputātu

22kandidātu sarakstu.

23Ar ierobežojumiem, kas liedz vēlētāju apvienībām iesniegt

24kandidātu sarakstus republikas pilsētas domes un novada domes

25vēlēšanām (turpmāk - pašvaldību vēlēšanas), tiekot aizskarts arī

26no Satversmes 1. panta izrietošais pašvaldības princips. Vietējo

27pašvaldību vēlēšanu sistēmai esot jānodrošina aktīvām vietējo

28iedzīvotāju grupām, kurām ir kopīgas intereses vietējo

29problēmjautājumu risināšanā, iespēja kandidēt vēlēšanās tādā pašā

30apmērā kā politiskajām partijām, kas ir ieinteresētas lēmumu

31pieņemšanā arī nacionālā līmenī.

32Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka no Satversmes 101. panta

33izrietošo pamattiesību ierobežojums noteikts ar pienācīgā kārtībā

34pieņemtu un izsludinātu likumu. Pamattiesību ierobežojuma

35leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.

36Tomēr ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar citiem

37līdzekļiem, kuri mazāk ierobežotu Pieteikuma iesniedzējus.

38Personām vajagot būt apveltītām ar tiesībām kandidēt vēlēšanās

39neatkarīgi no politiskajām partijām. Labums, ko no pamattiesību

40ierobežojuma iegūst sabiedrība, neesot lielāks par Pieteikuma

41iesniedzēju tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

42kaitējumu. Turklāt vēlēšanu tiesību ierobežojumi kā izņēmumi no

43principa esot interpretējami šauri.

44No Satversmes 91. panta izrietot Pieteikuma iesniedzēju

45tiesības prasīt vienlīdzīgu attieksmi situācijās, kad viņi

46atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citām personām.

47Pieteikuma iesniedzējus un citas personas vienojošā pazīme esot

48vēlme piedalīties pašvaldības darbā, kandidējot pašvaldību

49vēlēšanās tajā pašvaldībā, kuras teritorijā tie dzīvo. Līdz ar to

50personas, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

51salīdzināmos apstākļos, esot visi pašvaldību iedzīvotāji, kuri

52vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tomēr pret personām, kas

53vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, tiekot pieļauta atšķirīga

54attieksme atkarībā no tā, kuras pašvaldības teritorijā šīs

55personas dzīvo. Šādai attieksmei neesot objektīva un saprātīga

56pamata, un tā neesot samērīga.

57Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Lauris Liepa

58papildus norādīja, ka katra Pieteikuma iesniedzēja tiesību

59aizskārums izpaužoties kā ierobežojums kandidēt lielāko

60pašvaldību domju vēlēšanās no vēlētāju apvienības saraksta. L.

61Liepa precizēja, ka pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza nevis

62vēlētāju apvienība "Jūrmalnieki", bet gan Pieteikuma

63iesniedzēji kā fiziskās personas.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

391. un 101. pantam.

4No Satversmes 101. panta pirmā teikuma izrietošās tiesības

5esot īstenojamas tikai likumā paredzētā veidā. Tāpēc Pieteikuma

6iesniedzēji tiesības piedalīties pašvaldības darbībā, kandidējot

7pašvaldības domes vēlēšanās, varot īstenot tikai likumā paredzētā

8veidā, nevis jebkādā veidā, kas tiem liktos pareizāks vai

9ērtāks.

10Nedz apstrīdētā norma, nedz kāda cita Pašvaldību vēlēšanu

11likuma norma neliedzot Pieteikuma iesniedzējiem kandidēt

12pašvaldību vēlēšanās. Tāpat tiesību normas neuzliekot personai

13par pienākumu būt politiskās partijas vai politisko partiju

14apvienības biedram, lai kandidētu vēlēšanās. Pieteikuma

15iesniedzēji pēc būtības vēloties panākt to, lai viņi paši varētu

16izvēlēties formu, kādā organizēties kandidātu saraksta

17iesniegšanai pašvaldības vēlēšanām.

18Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā paredzētā ierobežojuma

19leģitīmais mērķis esot stiprināt tautas vēlēto priekšstāvju

20politisko atbildību, to balstot uz partiju sistēmu, proti,

21aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu. Politisko partiju nozīmes

22stiprināšana esot vienlīdz nepieciešama gan Saeimas, gan

23pašvaldību līmenī. Paplašinot vēlētāju apvienību tiesības

24iesniegt kandidātu sarakstus, tiktu vājināta politisko partiju

25reģionālā ietekme un pārstāvība. Līdz ar to neveidotos visu

26valsti aptverošas politisko partiju sistēmas un nacionālā līmeņa

27politika tiktu pretstatīta pašvaldību politikai.

28Apstrīdētā norma esot piemērota ierobežojuma leģitīmā mērķa

29sasniegšanai, un nepastāvot citi, saudzējošāki līdzekļi, ar

30kuriem šis mērķis būtu sasniedzams. Apstrīdētās normas regulējums

31esot saistīts ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas

32likuma un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma regulējumu un

33pakārtots tam. Ja vēlētāju apvienībām piešķirtu tiesības iesniegt

34kandidātu sarakstus republikas pilsētas domes vēlēšanām, tiktu

35apgrūtināta priekšvēlēšanu aģitācijas kontrole un brīvu vēlēšanu

36principa ievērošana. Tad sadrumstalotos arī vēlētāju balsis un

37politiskā pārstāvība domē, un līdz ar to samazinātos iespēja

38sasniegt leģitīmo mērķi tikpat efektīvi. Saeima uzskata, ka

39spēcīga politisko partiju sistēma, kā arī pārskatāma un efektīva

40priekšvēlēšanu aģitācija atsverot apstrīdētajā normā noteikto

41pamattiesību ierobežojumu.

42Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

43pantam Saeima piekrīt Pieteikuma iesniedzējiem, ka vienādos un

44salīdzināmos apstākļos atrodas visas personas, kurām ir pasīvās

45vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās. Tomēr pašvaldību domju

46vēlēšanu norise republikas pilsētās būtiski atšķiroties no domju

47vēlēšanu norises novados, kuros iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5

48000, tādēļ atšķirīgajai attieksmei esot objektīvs un saprātīgs

49pamats.

50Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis Jānis Pleps papildus norādīja,

51ka šajā lietā svarīgākais jautājums ir par to, vai tiek

52aizskartas Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 101. pantā

53noteiktās pamattiesības. Proti, vai personai ir tiesības

54izvēlēties formu, kādā tā īstenos tiesības kandidēt pašvaldību

55vēlēšanās, un vai šādas tiesības izriet no Satversmes un Latvijas

56starptautiskajām saistībām. Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību

57aizskārums, iespējams, varētu būt radies attiecībā uz republikas

58pilsētas domes vēlēšanām, tomēr pamattiesību aizskāruma neesot

59attiecībā uz domes vēlēšanām novados, kuros iedzīvotāju skaits ir

60lielāks par 5 000.

61Apstrīdētā norma attiecībā uz republikas pilsētām esot

62izstrādāta politiskā kompromisa rezultātā. Turklāt iespēja

63vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus bijusi iecerēta

64kā pagaidu pasākums, paredzot, ka ar laiku vēlētāju apvienības

65integrēsies partijās. Uz apstrīdēto normu esot jāraugās nevis kā

66uz tādu, kas neļauj vēlētāju apvienībām iesniegt sarakstus, bet

67tieši otrādi - kā uz izņēmumu no principa, ka sarakstus

68var iesniegt tikai politiskās partijas. Šo izņēmumu likumdevējs

69esot pieļāvis apstākļos, kad politiskās partijas vēl nebija

70izveidojušās.

71Sniedzot paskaidrojumus par apstrīdētās normas atbilstību

72Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Saeimas pārstāvis J.

73Pleps norādīja, ka attiecībā uz atšķirīgās attieksmes atbilstību

74samērīguma principam jāņem vērā tie paši argumenti, kas minēti

75saistībā ar Satversmes 101. pantu.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 101.

3pantam.

4Apstrīdētā norma esot pieņemta vispārības interesēs un esot

5nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Apstrīdētajā normā ietvertā

6ierobežojuma leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas

7aizsardzība. Ar apstrīdētās normas pieņemšanu spēkā esošajā

8redakcijā neesot ieviests pēc būtības jauns ierobežojums, bet

9tikai saglabāta iepriekš noteiktā kārtība, atbilstoši kurai

10vēlētāju apvienības nevar iesniegt kandidātu sarakstus Jūrmalas

11pilsētas domes vēlēšanām.

12Brīvu vēlēšanu principa ievērošanas nodrošināšanā būtiska

13nozīme esot godīgai priekšvēlēšanu aģitācijai un efektīvai

14politisko organizāciju (partiju) finansēšanas sistēmai. Savukārt

15apstrīdētā norma esot tieši saistīta ar attiecīgo jomu tiesisko

16regulējumu. Vēlētāju apvienību rīcības kontrole esot sabalansēta

17ar to aktivitāšu un mērķauditorijas apjomu. Taču šāds risinājums

18neesot piemērots republikas pilsētu domju vēlēšanām.

19Apstrīdētā norma esot piemērota pamattiesību ierobežojuma

20leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tā esot nepieciešama brīvu vēlēšanu

21principa ievērošanai, jo citādi būtu apdraudēta priekšvēlēšanu

22aģitācijas kontrole, kā arī varētu tikt apšaubīta vēlēšanu

23norises un rezultātu atbilstība demokrātiskai valsts iekārtai.

24Apstrīdētā norma esot atbilstoša, proti, sabiedrības gūtais

25labums no tās esot lielāks par iespējamo privātpersonas interesēm

26nodarīto kaitējumu.

27Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

28pantam Tieslietu ministrija uzskata, ka republikas pilsētu domju

29vēlēšanas pēc to norises būtiski atšķiras no novadu domju

30vēlēšanām, tāpēc apstrīdētajā normā ietvertajam regulējumam esot

31objektīvs un saprātīgs pamats.

32Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Inta Salinieka

33papildus norādīja, ka valsts, apzinoties to, ka mazo novadu

34iedzīvotājiem varētu būt grūti izveidot partijas, noteikusi tiem

35izņēmumu attiecībā uz kandidātu sarakstu iesniegšanu pašvaldību

36vēlēšanām. Proti, iespēju vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu

37sarakstu novada, kura iedzīvotāju skaits nav lielāks par 5 000,

38domes vēlēšanām, ja vēlētāju apvienības kandidātu sarakstu ir

39parakstījuši ne mazāk kā 20 vēlētāji. Mazākās pašvaldībās esot

40pamatoti pieļauti izņēmumi no pastāvošās sistēmas, jo to

41iedzīvotāju skaits esot neliels, bet viņu interešu pārstāvība ir

42jānodrošina. Tādējādi apstrīdētā norma atbilstot arī Satversmes

4391. pantam.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka

3bezpartijisku kandidātu sarakstu iekļaušana pašvaldību vēlēšanās,

4nodrošinot atbilstošus kontroles mehānismus, būtu atbalstāma.

5Viens no kandidātu sarakstu iesniedzēju loka ierobežošanas

6mērķiem varētu būt efektīvas vēlēšanu norises nodrošināšana, lai

7izslēgtu "nenopietnu" kandidātu piedalīšanos. Tomēr

8esot jāatceras, ka kandidātu skaita samazināšana nevar būt

9pašmērķis ierobežojuma noteikšanai. Lai novērstu vēlēto orgānu

10sadrumstalotību, proporcionālā vēlēšanu sistēma jau paredzot

11piecu procentu barjeru ievēlēšanai pašvaldības domē.

12Vēl viens apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma mērķis

13varētu būt partiju sistēmas stiprināšana. Dalība politiskajos

14procesos ar politisko partiju starpniecību esot Latvijas

15parlamentārās demokrātijas pamatā. Spēcīgu un stabilu politisko

16partiju pastāvēšana stiprināšot Latvijas demokrātiskās

17tradīcijas. Lai konstatētu, vai apstrīdētā norma atbilst

18Satversmes 101. pantam, esot jāvērtē arī tas, vai spēkā esošais

19tiesiskais regulējums nosaka samērīgas prasības politisko partiju

20dibināšanai. Pēc Tiesībsarga ieskata, Politisko partiju likumā

21noteiktais minimālais partijas dibinātāju skaits - 200 -

22attiecībā uz partijas dibināšanu dalībai republikas pilsētas

23domes vēlēšanās uzskatāms par samērīgu.

24Tiesas sēdē Tiesībsarga pilnvarotā pārstāve Ilze Tralmaka

25papildus norādīja, ka personai, kura vēlas kandidēt republikas

26pilsētas domes vēlēšanās, ir vai nu jāiestājas politiskajā

27partijā, vai jādibina jauna partija. Tas esot uzskatāms par

28Satversmes 101. pantā ietverto pasīvo vēlēšanu tiesību

29ierobežojumu. Tomēr ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums

30esot samērīgs un apstrīdētā norma atbilstot Satversmes 101.

31pantam. Tiesībsarga apsvērumi par Satversmes 101. pantā noteikto

32tiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīguma principu esot

33attiecināmi arī uz atšķirīgas attieksmes izvērtējumu.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Pašvaldību savienība" (turpmāk - Pašvaldību savienība) -

3uzskata, ka, paplašinot vēlētāju apvienību tiesības iesniegt

4kandidātu sarakstus, tiktu nevis kavēta, bet gan veicināta

5politisko partiju attīstība.

6Pēc Pašvaldību savienības rīcībā esošās informācijas, tām

7pašvaldībām, kurās tiesības iesniegt kandidātu sarakstus ir arī

8vēlētāju apvienībām, iedzīvotāji uzticoties vairāk. Turklāt to

9pašvaldību domju priekšsēdētāji, kurās ir mazāk nekā 5 000

10iedzīvotāju, lielākoties neesot politisko partiju biedri. 2013.

11gada pašvaldību vēlēšanas liecinot, ka salīdzinoši lielu atbalstu

12saņem tieši reģionālās partijas un vēlētāji tām uzticas.

13Tiesas sēdē Pašvaldību savienības pilnvarotais pārstāvis Māris

14Pūķis papildus norādīja, ka Pašvaldību savienības biedriem esot

15divi tieši pretēji viedokļi par spēkā esošo regulējumu. Pirmais -

16atbalstīt to, ka vēlētāju apvienību tiesības iesniegt kandidātu

17sarakstus tiek paplašinātas. Otrais - aizliegt vēlētāju

18apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām.

19Pašlaik esot vērojamas problēmas ar pašvaldību lomu reģionālajā

20politikā, tomēr Pašvaldību savienība vienmēr atbalstījusi partiju

21sistēmas stiprināšanu.

1Pieaicinātā persona - Pašvaldību likuma

2koncepcijas autors Dr. iur. h. c., assessor iur.,

3Dipl.-Pol. Egils Levits - tiesas sēdē norādīja, ka

4likumdevēja lietotais līdzeklis nav piemērots pamattiesību

5ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.

6Latvijā pašvaldības esot izpildvaras sastāvdaļa, tām neesot

7valstij raksturīgo īpašību un tās uzskatāmas par komunālām

8pašvaldībām. Satversmes 101. panta jēga esot tāda, ka cilvēki,

9kas piesaistīti zināmai pašvaldībai, organizē un pārvalda savas

10intereses. Demokrātiskā valsts iekārta prasot, lai šīs vietējās

11intereses tiktu pārstāvētas. Savukārt politiskās partijas

12parlamentārajā sistēmā piedāvājot vēlētājiem zināmus interešu

13virzienus kopsakarā ar pasaules uzskatu. Pašvaldību vietējo

14interešu ietvarā esošie jautājumi neprasot tādu pašu politisko

15orientāciju, kāda ir politiskajām partijām. Proti, pašvaldību

16līmenī pārstāvamās intereses esot citādas nekā nacionālajā

17līmenī. Tādēļ esot svarīgi, lai pašvaldībās papildus partijām

18būtu arī citādas vēlētāju vai pilsoņu apvienības, kuras

19pārstāvētu vietējās intereses.

201994. gadā, pieņemot Pašvaldību vēlēšanu likumu, parlamenta

21vairākuma nodoms bijis stiprināt partiju sistēmu, kas vēl bija

22veidošanās stadijā. Latvijas parlamentārā iekārta prasot

23funkcionējošu partiju sistēmu, tādēļ attiecībā uz lielajām

24pašvaldībām kandidātu sarakstu iesniegšanā ticis noteikts partiju

25monopols.

26Apstrīdētā norma ierobežojot Satversmes 101. pantā noteiktās

27tiesības. Ierobežojuma leģitīmais mērķis esot politisko partiju

28stiprināšana. Taču lietotais līdzeklis neesot piemērots

29ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo partijas no tā neko

30negūstot un tādējādi partiju sistēma netiekot stiprināta. Tomēr

31šo ierobežojumu nevarot atcelt, nenodrošinot citām vēlētāju

32grupām pienācīgu iespēju kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Turklāt

33šādas vēlētāju grupas attiecībā uz finansējumu un iekšējo

34demokrātiju vajagot kontrolēt ar tādiem nosacījumiem, kas būtu

35līdzīgi partijām izvirzītajiem.

36Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

37pantam E. Levits norādīja, ka esot jāvērtē, vai nelielās

38atšķirības pašvaldību kompetencē var kalpot par attaisnojumu

39atšķirīgai kārtībai, kādā personas piedalās pašvaldības darbā.

40Pēc E. Levita ieskata, kompetences atšķirības neesot tik lielas,

41lai no indivīda viedokļa būtu attaisnojamas. Tomēr vajagot

42salīdzināt katru no pašvaldību autonomajām kompetencēm. Jo

43konkrētāk un šaurāk tā noregulēta, jo mazāka esot vajadzība pēc

44partiju monopola. Ja kompetences ir salīdzināmas, tad atšķirības

45kārtībā, kādā personas var piedalīties pašvaldības darbā, neesot

46savienojamas ar Satversmes 91. pantu.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētais

3profesors Dr. sc. pol. Ivars Ijabs - tiesas sēdē

4norādīja, ka atsevišķās pašvaldībās likumdevēja radītā labvēlīgā

5situācija, proti, tas, ka vēlētāju apvienībām piešķirtas tiesības

6iesniegt kandidātu sarakstus, nav vērtējama kā tāda, kas būtu

7piemērota visām pašvaldībām.

8Konkrētajā lietā izskatāmais jautājums Latvijā, līdzīgi kā

9citās Eiropas valstīs, esot aktualizējies tādēļ, ka partijas

10faktiski nespējot īstenot tām uzticēto funkciju. Proti, nespējot

11attaisnot savu leģitimitāti tādā veidā, lai nerastos jautājumi

12par dažādu citu alternatīvu iespējamību. Lielākajā daļā

13demokrātisku valstu, ievērojot dažādus nosacījumus, tiekot dota

14iespēja pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī ar politiskajām

15partijām nesaistītiem kandidātu sarakstiem. Tomēr šis aspekts

16esot jāskata kontekstā ar konkrēto valstu pieeju jautājumiem par

17to, kam tiek ļauts piedalīties politikā un cik liels uzsvars tiek

18likts uz partijām, nevis individuālajiem kandidātiem.

19Pēdējā laikā Latvijā varot novērot divas pretrunīgas

20tendences. No vienas puses, vēsturiski Latvijas vēlēšanu sistēma

21esot vairāk orientēta uz partijām, jo ir noteikts mērķis -

22stiprināt partiju sistēmu. No otras puses, sabiedriskā doma lielā

23mērā vēršoties kandidātu virzienā. Piemēram, no Saeimas vēlēšanu

24rezultātiem nepārprotami varot secināt, ka sabiedrība vēlas

25balsot par konkrētiem kandidātiem.

26Attiecībā uz indivīda tiesību ierobežošanu I. Ijabs norādīja,

27ka pašlaik pastāvošā "5 000 robeža" saprotama pozitīvās

28diskriminācijas nozīmē. Atsevišķos novados cilvēkiem esot grūti

29izveidot politiskās partijas vai kandidēt no to sarakstiem, tāpēc

30radīts īpašs, konkrētajai situācijai labvēlīgs regulējums -

31tiesības kandidēt no vēlētāju apvienības saraksta. Tomēr

32pieteikumā izteiktie empīriskie argumenti un dati nenozīmējot, ka

33vēlētāju apvienības būtu vēlamas visās Latvijas pašvaldībās.

1Pieaicinātā persona - Valsts prezidenta

2izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei locekle Dr.

3sc. pol. Daina Bāra - tiesas sēdē norādīja, ka ir

4jāveicina vēlētāju aktivitāte, citastarp ar vēlētāju apvienību

5veidošanu. Tomēr vēlētāju apvienībām vajagot piedalīties

6vēlēšanās tur, kur tas tiek atļauts ar likumu, proti, mazajās

7pašvaldībās.

8Politiskajām partijām esot nozīme arī demokrātijas ilgtermiņa

9attīstībā. Latvijā daudzus gadus partijas esot bijušas

10"pamestas novārtā". Maz uzmanības esot pievērsts

11politisko partiju nozīmes un lomas skaidrošanai. Tomēr tas neesot

12pareizi, kaut arī partijas ne vienmēr strādājot labi. Politisko

13partiju sistēma esot saistīta ar problēmām, tomēr tā esot

14jāpilnveido un jāattīsta.

15Valstīm, kur politiskās partijas ir vājas un mainīgas, esot

16raksturīgas parlamentārisma krīzes. Tās esot saistītas ar

17neuzticību parlamentam, neuzticību politiskajām partijām.

18Neuzticēšanās politiskajām partijām zināmā mērā esot saistīta arī

19ar pieaugošo populismu.

20Lai pašvaldību iedzīvotāji pierastu pie tā, ka jāveido

21politiskās partijas, varētu izmantot Skandināvijas valstu

22pieredzi attiecībā uz reģionālo partiju tiesisko regulējumu.

23Reģionālās partijas varētu būt skaitliski mazākas nekā nacionālā

24līmeņa partijas.

1Pieaicinātās personas - Latvijas Lielo pilsētu

2asociācijas - pilnvarotā pārstāve Ineta Vašuka tiesas sēdē

3norādīja, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācija (turpmāk -

4Asociācija) neatbalsta vēlētāju apvienību piedalīšanos pašvaldību

5vēlēšanās.

6Izskatāmās lietas pamatjautājums esot par to, kādas tiesības

7personai tiek aizskartas. Proti, vai tiek aizskartas personas

8tiesības tikt ievēlētai par pašvaldības domes deputātu, ja šī

9persona nav politiskās partijas biedrs, vai arī apstrīdētā norma

10tiek tulkota kā aizliegums līdzdarboties pašvaldības darbībā.

11Konkrētajā gadījumā līdzdalība pašvaldības darbībā netiekot

12liegta.

13Esot jāvērtē, ar kādu mērķi vēlētāju apvienība piedalās

14pašvaldību vēlēšanās - lai iegūtu varu vai lai sabiedrības

15interesēs līdzdarbotos pašvaldības darbībā. Republikas pilsētu

16domju lēmumiem vajagot būt pēctecīgiem un ilglaicīgiem, tādiem,

17kas pārsniedz četru gadu termiņu. Ar vēlētāju apvienībām esot

18saistīts tāds risks, ka tās var tikt veidotas kandidēšanai tikai

19vienās vēlēšanās.

20Ne visiem pašvaldību lēmumiem esot lokāls raksturs.

21Pašvaldības risinot arī reģionālas nozīmes jautājumus, kuriem

22vajadzētu būt formulētiem arī politisko partiju programmās, lai

23tās varētu sniegt vēlētājiem pārskatu par partijai izvirzīto

24uzdevumu izpildi. Ja vēlēšanās piedalās personu grupas, kurām nav

25savas institucionālās struktūras, varētu tikt apdraudēta

26pašvaldības attīstība reģionu un arī nacionālā līmenī.

1Pieaicinātā persona - tirgus un sabiedriskās

2domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš - tiesas

3sēdē norādīja, ka nav pieejami konkrēti un ticami dati par to,

4vai sabiedrības attieksme pret vēlētāju apvienībām ir labvēlīgāka

5nekā pret politiskajām partijām.

6Esot jāšaubās, vai aptauju dati parādītu lielas atšķirības

7starp pašvaldībām, kur var kandidēt partiju saraksti, un

8pašvaldībām, kur var kandidēt vēlētāju apvienības. Izvērtējot

9dažādu citu aptauju rezultātus, esot secināms, ka galvenais

10faktors, kas ietekmē lēmumu, par ko balsot, ir personības. Nozīme

11esot arī partiju identifikācijai, tomēr izšķirošais faktors esot

12personības.

13A. Kaktiņš pauda viedokli, ka pēc sabiedrības apziņas

14attīstības līmeņa un vērtību orientācijas situācija Latvijā nav

15tāda pati kā citās Eiropas valstīs un, iespējams, tāpēc partijas

16Latvijā nav populāras. Pirms desmit gadiem esot aizsākta aptauja,

17kuras rezultātiem būtu jāatspoguļo Latvijas iedzīvotāju piederība

18pie sabiedriskajām organizācijām vai jebkāda cita veida grupām.

19Pēdējās aptaujas dati rādot, ka vairāk nekā 70 procenti

20iedzīvotāju nepieder ne pie kādām organizācijām. Tas liecinot par

21to, ka sabiedrība ir sadrumstalota. Esot svarīgi apzināties

22sabiedrisko domu, tomēr ne vienmēr esot saprātīgi tai sekot.

23Nevarot arī piekrist tēzei, ka uzticība politiskajām partijām

24krītas. Kopš 2010. gada esot pieejami dati par sabiedrības

25uzticēšanos partijām. Tie liecinot, ka 2010. gadā partijām

26uzticējušies septiņi procenti aptaujāto, 2011. gadā - deviņi

27procenti, 2012. gadā - deviņi procenti, bet 2013. gadā - 13

28procenti. Lai arī uzticamības līmenis ir ļoti zems, tā dinamika

29tomēr esot pozitīva. Laikā no 2010. gada līdz 2013. gadam esot

30pieaugusi arī iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldībām - no 41

31procenta 2010. gadā līdz 61 procentam 2013. gadā.

32Secinājumu

33daļa

1Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu

2izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. un 101.

3pantam.

4Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis precizēja

5prasījumu daļā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

6pantam, norādot, ka tiek lūgts izvērtēt apstrīdētās normas

7atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

8Savukārt attiecībā uz prasījumu daļā par apstrīdētās normas

9atbilstību Satversmes 101. pantam Pieteikuma iesniedzēju

10pārstāvis norādīja, ka Pieteikuma iesniedzējiem ir nozīmīgs tikai

11minētā panta pirmais teikums, lai gan prasījuma formulējums

12aptver visu Satversmes 101. pantu. Arī no pieteikumā un tiesas

13sēdē sniegtā juridiskā pamatojuma izriet, ka pēc būtības tiek

14apšaubīta apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 101. panta

15pirmajam teikumam.

16Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa izvērtēs

17apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam

18teikumam un 101. panta pirmajam teikumam.

1Lietas dalībnieki ir pauduši atšķirīgus viedokļus

2par to, vai Satversmes 101. panta pirmajā teikumā nostiprinātās

3tiesības ir attiecināmas uz Pieteikuma iesniedzēju prasījumu.

4Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ikvienam Latvijas pilsonim

5jābūt tiesīgam izveidot vēlētāju apvienību un aizliegums kandidēt

6no vēlētāju apvienības saraksta lielāko pašvaldību domju

7vēlēšanās aizskar Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības.

8Savukārt Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka ir

9jāpārbauda, vai personai no Satversmes izriet tiesības izvēlēties

10pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas formu.

11Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro Satversmes

12101. panta pirmā teikuma tvērums.

1Satversmes 101. panta pirmais teikums nosaka:

2"Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā

3veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt

4valsts dienestu."

5Pieteikuma iesniedzēju prasījums ir saistīts tikai ar vienu no

6iespējamiem piedalīšanās veidiem jeb pilsoņa tiesībām piedalīties

7pašvaldības domes izveidošanā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

8Satversmes 101. pants noteic pilntiesīgam Latvijas vai ikvienas

9citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vienlīdzīgas

10subjektīvās vēlēšanu tiesības, tostarp tiesības būt par

11kandidātu, pašvaldību vēlēšanās (sk. Satversmes tiesas 2006.

12gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.5.

13punktu). Satversme paredz, ka šo tiesību izmantošanas veids

14nosakāms ar likumu (sk. Satversmes tiesas 2000. gada

1530. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 1.

16punktu). Turklāt valstij ir pienākums ne tikai garantēt

17ikvienam pilsonim formālas tiesības piedalīties, bet arī radīt

18priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un

19pašvaldību darbībā (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 7.

20novembra sprieduma lietā Nr. 2012-24-03 13. punktu).

21Satversmes tiesa jau norādījusi, ka valstij ir liela izvēles

22brīvība vēlēšanu tiesību īstenošanā (sk. Satversmes tiesas

232002. gada 23. septembra sprieduma lietā Nr. 2002-08-01

24secinājumu daļu). Tas nozīmē, ka likumdevējam, garantējot

25Satversmes 101. panta pirmajā teikumā nostiprināto tiesību

26īstenošanu, ir plaša rīcības brīvība regulēt pašvaldību

27ievēlēšanas kārtību, citastarp noteikt arī to, kādi subjekti un

28kādā veidā ir tiesīgi iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību

29vēlēšanām. Tomēr minētajai kārtībai jābūt noteiktai, ievērojot

30Satversmes normas un principus.

31Taču likumdevējam nav pienākuma noteikt pašvaldību vēlēšanām

32tādu tiesisko regulējumu, kas ikvienam pilsonim ļautu pašam

33izvēlēties savu pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību ārpus

34likumā jau paredzētās. Arī Latvijas starptautiskās saistības, ko

35tā uzņēmusies, piemēram, ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.

36panta otro daļu un Starptautiskā pakta par pilsoņu un

37politiskajām tiesībām 25. pantu, nosaka vienīgi vispārīgus

38principus, kādiem valstu reglamentētajai kārtībai ir jāatbilst,

39bet konkrētu risinājumu izvēli atstāj katras valsts likumdevēja

40ziņā.

41Tādējādi no Satversmes 101. panta pirmā teikuma izriet valsts

42pienākums konkrētā formā, proti, ar likumu, noteikt tādu ikviena

43pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību pašvaldības

44domes vēlēšanās, kura atbilst Satversmes normām un

45principiem.

46Līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros Satversmes tiesai

47jāpārbauda, vai likumdevējs ir izpildījis savu pienākumu noteikt

48ikviena pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību

49pašvaldību vēlēšanās.

1Likumdevējs pašvaldību vēlēšanu tiesisko regulējumu

2ir iekļāvis Pašvaldību vēlēšanu likumā.

3Pašvaldību vēlēšanu likuma 8. pants reglamentē to, kuras

4personas ir tiesīgas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, kā arī

5izvirza nosacījumus kandidēšanai. Likuma 9. pantā norādītas

6personas, kuras nevar pieteikt par kandidātiem un ievēlēt

7pašvaldības domē. Savukārt likuma 4. nodaļa nosaka kārtību, kādā

8iesniedzami kandidātu saraksti pašvaldības domes vēlēšanām.

9Kārtība, kādā pilsonis var īstenot savas pasīvās vēlēšanu

10tiesības, pamatā ir noteikta Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta

11pirmajā un otrajā daļā. Minētajās tiesību normās norādīti

12subjekti, kas ir tiesīgi iesniegt deputātu kandidātu sarakstus

13pašvaldības domes vēlēšanām. Šie subjekti ir reģistrētas

14politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas

15apvienības, divu vai vairāku politisko partiju nereģistrētas

16apvienības un vēlētāju apvienības.

17Politisko partiju un to apvienību jēdzieni, tiesiskais

18statuss, dibināšanas un darbības noteikumi ir regulēti

19galvenokārt Politisko partiju likumā. Politisko partiju likuma 2.

20panta pirmā daļa un 3. pants noteic, ka politiskā partija ir

21organizācija, kas ar brīdi, kad tiek ierakstīta politisko partiju

22reģistrā, iegūst juridiskās personas statusu. Partija tiek

23veidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu

24kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai

25pašvaldību domju, Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu

26starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos

27publiskās pārvaldes institūciju izveidē. Savukārt noteikumi par

28vēlētāju apvienību dalību pašvaldību vēlēšanās ir ietverti

29Pašvaldību vēlēšanu likumā. Pašvaldību vēlēšanu likums gan

30neietver vēlētāju apvienību izveidošanas nosacījumus, tomēr tā

3115. panta trešā daļa izskaidro jēdzienu "vēlētāju

32apvienība". Proti, vēlētāju apvienība ir nereģistrēta

33apvienība, ko veido personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo

34kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās

35personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild

36attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

37No minētā izriet, ka politisko partiju un to apvienību

38tiesiskais statuss atšķiras no vēlētāju apvienību tiesiskā

39statusa. Turklāt likumdevējs ir noteicis arī atšķirīgu kārtību

40personu kandidēšanai pašvaldību vēlēšanās no minēto subjektu

41kandidātu sarakstiem. Saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 15.

42panta pirmo un otro daļu ikvienā pašvaldībā kandidātu sarakstu ir

43tiesīga iesniegt: 1) reģistrēta politiskā partija; 2) reģistrētu

44politisko partiju reģistrēta apvienība; 3) divu vai vairāku

45politisko partiju nereģistrēta apvienība. Papildus tam novados,

46kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks

47par 5 000 (turpmāk - mazie novadi), kandidātu sarakstus ir

48tiesīgas iesniegt arī vēlētāju apvienības. Tādējādi pilsonis,

49kuram ir tiesības un kurš vēlas kandidēt pašvaldības domes

50vēlēšanās, var tikt pieteikts kā deputāta kandidāts kādā no

51likumā noteikto subjektu veidotajiem kandidātu sarakstiem.

52Tātad likumdevējs ar Pašvaldību

53vēlēšanu likumu ir noteicis kārtību, kādā ikviens pilsonis var

54īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības.

1Nosakot ikviena pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību

2īstenošanas kārtību, likumdevējam ir jāievēro Satversmes normas

3un principi. Tas, ka likumdevējs, izmantojot savu rīcības

4brīvību, nosaka pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas

5kārtību, nenozīmē, ka likumdevēja rīcība pati par sevi ierobežo

6personai Satversmes 101. pantā noteiktās pamattiesības. Taču, ja

7likumdevēja noteiktā kārtība neatbilst kādai no Satversmes normām

8vai principiem, tā ir uzskatāma par neatbilstošu arī Satversmes

9101. pantam.

10Lietas dalībnieki nav apšaubījuši to, ka kārtība, kādā ikviens

11pilsonis var īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, ir noteikta

12ar likumu, kas pieņemts un izsludināts atbilstoši Satversmei un

13Saeimas kārtības rullim. No pieteikuma un tā, ko Pieteikuma

14iesniedzēju pārstāvis sacīja tiesas sēdē, izriet, ka apstrīdētās

15normas neatbilstība Satversmei izpaužoties galvenokārt tādā

16veidā, ka mazajos novados pilsoņi ir tiesīgi, bet republikas

17pilsētā Jūrmalā nav tiesīgi pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī no

18vēlētāju apvienību sarakstiem. Proti, Pieteikuma iesniedzēji

19uzskata, ka kādai citai ar viņiem vienādos un salīdzināmos

20apstākļos esošu personu grupai ir plašākas tiesības kandidēt

21pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi izskatāmās lietas ietvaros

22izšķirošā nozīme ir tam, vai likumdevējs, nosakot ikviena pilsoņa

23pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību, ir ievērojis

24vienlīdzības principu.

25Tātad, lai noskaidrotu, vai

26apstrīdētā norma atbilst Satversmes 101. panta pirmajam teikumam,

27ir jāizvērtē tās atbilstība Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

28nostiprinātajam vienlīdzības principam.

1Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais

2vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas

3normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret

4personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

5salīdzināmos apstākļos. Tajā pašā laikā vienlīdzības princips

6pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas

7atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi

8pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir

9objektīvs un saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes

10tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 7.

11punktu un 2012. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01 11.

12punktu).

13Izvērtējot, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

14pirmajam teikumam, jānoskaidro:

151) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

16pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

172) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

18pret šīm personām;

193) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

20proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

21princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 10.

22jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-69-01 10. punktu).

1Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka personas, kas

2atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

3apstākļos, ir visi pašvaldību iedzīvotāji, kuri vēlas kandidēt

4pašvaldību vēlēšanās. Šādam viedoklim atbildes rakstā piekrīt arī

5Saeima (sk. atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 76.

6lpp.).

7Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā un otrajā daļā

8pēc būtības ir noteikti divi tiesiskie regulējumi kandidātu

9sarakstu iesniegšanai pašvaldību vēlēšanām. Pirmais paredzēts

10kandidātu sarakstu iesniegšanai republikas pilsētu vai to novadu

11domju vēlēšanām, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas

12dienā ir lielāks par 5 000 (turpmāk - lielie novadi), otrais -

13kandidātu sarakstu iesniegšanai mazo novadu domju vēlēšanām.

14Tādējādi izskatāmajā lietā varētu tikt salīdzinātas divas personu

15grupas: pirmkārt, pilsoņi, kuri vēlas kandidēt republikas pilsētā

16vai lielajā novadā, un, otrkārt, pilsoņi, kuri vēlas kandidēt

17mazajā novadā.

18Lai noteiktu, vai un kuras personas atrodas vienādos un pēc

19noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, nepieciešams

20atrast šīs grupas vienojošo pazīmi (sk., piemēram, Satversmes

21tiesas 2004. gada 21. maija sprieduma lietā Nr. 2003-23-01 12.

22punktu). Izskatāmajā lietā šāda pazīme ir pilsoņa griba

23izmantot pasīvās vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās.

24Līdz ar to abas personu grupas

25atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka pret personām

2tiek pieļauta atšķirīga attieksme atkarībā no tā, kuras

3pašvaldības teritorijā šīs personas dzīvo.

4Personas dzīvesvieta nav uzskatāma par vienīgo nosacījumu

5kandidēšanai konkrētas pašvaldības domes vēlēšanās. Saskaņā ar

6Pašvaldību vēlēšanu likuma 8. panta otro daļu personas reģistrētā

7dzīvesvieta pēdējo 10 mēnešu periodā ir viens no trim iespējamiem

8kandidēšanas nosacījumiem. Šo nosacījumu ir izmantojuši

9Pieteikuma iesniedzēji, lai kandidētu Jūrmalas pilsētas domes

10vēlēšanās (sk. lietas materiālu 1. sēj. 22., 25., 28., 31.

11lpp.). Pašvaldību vēlēšanu likuma 8. panta otrās daļas 2. un

123. punkts noteic, ka tiesības kandidēt ir arī personām, kuras

13attiecīgajā administratīvajā teritorijā nostrādājušas (kā darba

14ņēmējs vai pašnodarbinātais) vismaz pēdējos četrus mēnešus vai

15kurām attiecīgajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā

16reģistrēts nekustamais īpašums.

17Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmā un otrā daļa rada

18tādu situāciju, ka republikas pilsētas vai lielā novada domes

19vēlēšanās pilsonis ir tiesīgs kandidēt no reģistrētas politiskās

20partijas saraksta, reģistrētu politisko partiju reģistrētas

21apvienības saraksta vai divu vai vairāku politisko partiju

22nereģistrētas apvienības saraksta, savukārt mazā novada domes

23vēlēšanās pilsonis ir tiesīgs kandidēt vienā no iepriekš minēto

24subjektu sarakstiem, kā arī no vēlētāju apvienības saraksta. Tas

25nozīmē, ka kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtība atšķiras

26atkarībā no tās administratīvās teritorijas veida vai iedzīvotāju

27skaita, kuras domes vēlēšanās pilsonis vēlas kandidēt. Tomēr

28izskatāmajā lietā Satversmes tiesa vērtē nevis to, vai

29likumdevējs pamatoti nošķīris republikas pilsētas un lielos

30novadus no mazajiem novadiem, bet gan to, vai atšķirības pasīvo

31vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtībā per se atbilst

32vienlīdzības principam.

33Tādējādi attieksme pret

34salīdzināmajām personu grupām ir atšķirīga.

1Likumdevēja noteiktai atšķirīgai attieksmei pret

2personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir

3nepieciešams leģitīms mērķis (sk., piemēram, Satversmes tiesas

42006. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-10-03 21.

5punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pienākums norādīt

6leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir

7institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu (sk. Satversmes

8tiesas 2011. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2011-01-01

913.2. punktu).

1020.1. No paskaidrojumiem, ko tiesas sēdē sniedza

11Saeimas pārstāvis, izriet, ka atšķirīgās attieksmes leģitīmais

12mērķis ir stiprināt politisko partiju sistēmu. Šādu apgalvojumu

13apstiprina arī pieaicinātā persona E. Levits, kas Pašvaldību

14vēlēšanu likuma izstrādes un pieņemšanas laikā bija tieslietu

15ministrs (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 16. decembra tiesas

16sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 48., 52.

17lpp.).

18Politiskās partijas ir nozīmīgs demokrātiskas valsts elements.

19Kā Satversmes tiesas praksē jau atzīts, politiskā partija ir

20personu apvienība, kurai ir noteikta ideoloģija un kuras

21galvenais mērķis ir iegūt politisko varu, lai valstī to īstenotu

22atbilstoši partijas programmā ietvertajiem mērķiem un principiem

23(sk. Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā

24Nr. 2012-16-01 19. punktu). Politiskās partijas veido saikni

25starp sabiedrību un valsts varu, nodrošinot organizētu

26sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos. Eiropas

27Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) ir atzinusi, ka politiskās

28partijas no citām politikā iesaistītajām organizācijām atšķiras

29ar to, ka izsaka vēlētājiem piedāvājumus par visaptverošu

30sabiedrības modeli un ir spējīgas šos piedāvājumus īstenot, ja

31nonāk pie varas (sk. ECT Lielās palātas 2003. gada 13.

32februāra sprieduma lietā "Refah Partısı [the Welfare

33Party] v. Turkey", pieteikumi Nr. 41340/98, 41342/98,

3441343/98 un 41344/98, 87. punktu). Arī pieaicinātā persona D.

35Bāra tiesas sēdē uzsvēra, ka politiskās partijas ir demokrātijas

36pamats un balsts (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 16.

37decembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 101.

38lpp.).

39Tādējādi politisko partiju sistēmas stiprināšana ir vērsta uz

40demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un var tikt atzīta par

41leģitīmu mērķi atšķirīgas attieksmes noteikšanai.

4220.2. Saeima norāda, ka, pieņemot Pašvaldību vēlēšanu

43likumu, tika mēģināts panākt līdzsvaru starp nepieciešamību

44stiprināt politisko partiju sistēmu un nepieciešamību nodrošināt

45demokrātiskas vēlēšanas mazajās pašvaldībās, veicinot tajās

46politisko konkurenci un iedzīvotāju interešu pārstāvību.

47Pašvaldību vēlēšanu likuma pieņemšanas laikā, 1993. - 1994.

48gadā, politisko partiju sistēma vēl tikai veidojās. Tolaik arī

49pastāvēja atšķirīgi viedokļi par to, kuriem subjektiem būtu

50piešķiramas tiesības iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību

51vēlēšanām. Valdības iesniegtais likumprojekts paredzēja, ka

52kandidātu sarakstus varētu iesniegt gan politiskās partijas, gan

53vēlētāju apvienības. Taču radās grūtības ar vēlētāju apvienības

54definēšanu un statusu (sk. Saeimas 1993. gada 11. novembra

55sēdes stenogrammu, http://www.saeima.lv/steno/st_93/111193.html,

56aplūkota 06.01.2015.). Savukārt priekšlikums, kuru iesniedza

57Saeimas deputātu frakcija "Latvijas Nacionālās neatkarības

58kustība", paredzēja, ka tiesības iesniegt kandidātu

59sarakstus būtu piešķiramas tikai reģistrētām politiskajām

60organizācijām, partijām vai šo organizāciju apvienībām (sk.

61lietas materiālu 3. sēj. 134., 135. lpp.). Visbeidzot

62Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. pants tika pieņemts redakcijā,

63saskaņā ar kuru republikas pilsētas domes un rajona padomes

64vēlēšanām kandidātu sarakstus bija tiesīgas iesniegt reģistrētas

65politiskās organizācijas vai to reģistrētas apvienības, bet

66rajona pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanām - papildus

67minētajiem subjektiem arī vēlētāju apvienības.

68Jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju

69politiskās pārstāvības orgāns (sk.: Levits E. Pašvaldību

70likuma koncepcija. 2003, 34. punkts,

71http://www.public.law.lv/ptilevicpasvaldiba.html, aplūkota

7206.01.2015.). Savukārt viena no pašvaldības galvenajām

73pazīmēm ir tās ievēlējamība (sk., piemēram: Stucka A. Latvijas

74pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību

75jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012,

7634. - 35. lpp.). Tādējādi viens no primārajiem pašvaldību

77vēlēšanu mērķiem ir pašvaldības iedzīvotāju pārstāvības orgāna

78izveidošana.

79Jebkura pārstāvības orgāna - parlamenta vai pašvaldības domes

80- izveidošana ir iespējama, ja vēlētājiem ir iespējas izvēlēties,

81kuram no pieteiktajiem kandidātu sarakstiem viņi atdos savu

82balsi. Arī ECT, uzsverot izvēles iespējas nepieciešamību, savā

83praksē attiecībā uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

84aizsardzības konvencijas 1. protokola 3. pantu saistībā ar

85likumdevēja vēlēšanām ir norādījusi, ka brīva tautas viedokļa

86izpausme nav iedomājama tur, kur nepastāv politisko partiju

87sistēma, kas pārstāvētu dažādus valsts iedzīvotāju vidū

88izplatītus viedokļus (sk. ECT 2014. gada 15. aprīļa sprieduma

89lietā "Oran v. Turkey", pieteikumi Nr. 28881/07 un

9037920/07, 57. punktu). Minētā atziņa ir attiecināma arī uz

91pašvaldības domes kā pārstāvības orgāna vēlēšanām.

92Saeima uzsver, ka vēlētāju apvienības esot izņēmums no

93principa, saskaņā ar kuru sarakstus visu pašvaldību domju

94vēlēšanām ir tiesīgas iesniegt tikai politiskās partijas.

95Pieņemot spēkā esošo regulējumu, likumdevējs esot rēķinājies ar

96to, ka mazajās pašvaldībās varētu nebūt izveidojusies politisko

97partiju pārstāvniecība. Šo viedokli tiesas sēdē apstiprināja arī

98Tieslietu ministrijas pārstāve (sk. Satversmes tiesas 2014.

99gada 16. decembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3.

100sēj. 37. lpp.).

101Tādējādi, lai nodrošinātu pārstāvības orgāna izveidošanu visās

102Latvijas pašvaldībās neatkarīgi no iedzīvotāju un pārstāvēto

103politisko partiju skaita, likumdevējs kā izņēmumu no vispārējās

104kārtības ir noteicis tiesības pilsoņiem mazajos novados kandidēt

105arī no vēlētāju apvienību sarakstiem. Proti, paredzot atšķirīgu

106attieksmi pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtībā,

107likumdevējs ir vēlējies stiprināt politisko partiju sistēmu un

108vienlaikus nodrošināt iedzīvotāju skaita ziņā nelielās

109pašvaldībās tāda pārstāvības orgāna izveidošanu, kas pietiekami

110plaši atspoguļotu pašvaldības iedzīvotāju intereses.

111No minētā izriet, ka ar apstrīdēto normu noteiktā atšķirīgā

112attieksme ir vērsta uz politisko partiju sistēmas stiprināšanu,

113vienlaikus nodrošinot pašvaldības domes kā pārstāvības orgāna

114izveidi arī mazajos novados. Proti, likumdevēja noteiktās

115atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis ir demokrātiskas valsts

116iekārtas aizsardzība.

117Līdz ar to likumdevēja noteiktai

118atšķirīgai attieksmei ir leģitīms mērķis.

1Lai izvērtētu, vai, nosakot atšķirīgu attieksmi, ir

2ievērots samērīguma princips, jānoskaidro: 1) vai likumdevēja

3lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2)

4vai šāda rīcība ir nepieciešama, t.i., vai mērķi nevar sasniegt

5ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk

6ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai likumdevēja darbība ir samērīga

7jeb atbilstoša, t.i., vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir

8lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

9zaudējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 18.

10februāra sprieduma lietā Nr. 2010-29-01 16. punktu).

1Kā secināts iepriekš, atbilstoši Pašvaldību

2vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā un otrajā daļā nostiprinātajai

3vispārējai kārtībai politiskās partijas un to apvienības var

4iesniegt kandidātu sarakstus ikvienas Latvijas pašvaldības domes

5vēlēšanām.

6Likumdevējs ar dažādiem tiesiskiem līdzekļiem īsteno politiku,

7kas vērsta uz partiju sistēmas stiprināšanu. Piemēram, 2010. gadā

8tika pieņemts regulējums par valsts budžeta finansējumu

9noteiktiem kritērijiem atbilstošām politiskajām partijām un to

10apvienībām. Tas nozīmē, ka apstrīdētajā normā noteiktā atšķirīgā

11attieksme ir tikai viens no līdzekļiem, ko likumdevējs izmanto,

12lai stiprinātu politisko partiju sistēmu. Tomēr jāņem vērā, ka

13Satversmes tiesai ir saistošas prasījuma robežas, tāpēc

14izskatāmās lietas ietvaros tā nevērtē visu citu likumdevēja

15izmantoto līdzekļu ietekmi uz politisko partiju sistēmu un

16piemērotību tās stiprināšanai.

17Nosakot atšķirīgu attieksmi, likumdevējs ir centies mudināt

18personas, kuras vēlas izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības,

19iesaistīties politisko partiju darbībā, dibinot politisko

20partiju, kļūstot par politiskās partijas biedru vai kādā citā

21veidā piedaloties politisko partiju darbībā. Tādā veidā ir

22iespējams panākt personu plašāku iesaistīšanos politiskajā

23procesā un partiju sistēmas stiprināšanā. No politisko partiju

24reģistrā pieejamām ziņām izriet, ka pašlaik Latvijā ir

25reģistrētas 75 politiskās partijas un to apvienības, turklāt

26vairākas no tām - ar izteiktu reģionālu interesi, piemēram,

27"Jūrmala - mūsu mājas", Politiskā partija "OGRES

28NOVADAM", KRIMULDAS NOVADA PARTIJA un citas (sk.

29reģistrēto politisko partiju un to apvienību sarakstu Latvijas

30Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā,

31http://www.ur.gov.lv/partijas.html, aplūkots

3206.01.2015.).

33Vienlaikus likumdevējs ir rūpējies par to, lai vēlētājiem būtu

34izvēles iespējas attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām pieteiktajiem

35kandidātu sarakstiem. Papildus apstrīdētajā normā noteiktajai

36atšķirīgajai attieksmei likumdevējs Pašvaldību vēlēšanu likuma

3724. panta pirmajā un trešajā daļā ir noteicis īpašu regulējumu

38situācijām, kad līdz šā likuma 15. pantā noteiktajam termiņam

39attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens

40kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts

41vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā

42pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu. Savukārt faktiskā

43situācija apliecina, ka arī mazo novadu domju vēlēšanām tiek

44pieteikti vairāki deputātu kandidātu saraksti. Piemēram, 2013.

45gada 18. februārī, kad tika izsludinātas 2013. gada 1. jūlija

46pašvaldības domes vēlēšanas, mazākais iedzīvotāju skaits ir bijis

47Baltinavas, Alsungas, Mērsraga un Rucavas novados - katrā no tiem

48mazāk nekā 2 000 iedzīvotāju (sk. CVK mājaslapā pieejamo

49informāciju, http://www.cvk.lv/pub/public/30523.html, aplūkota

5006.01.2015.). Baltinavas novada domes vēlēšanām tika

51pieteikti divi kandidātu saraksti, Alsungas novada domes

52vēlēšanām - četri, ieskaitot vienu politiskās partijas sarakstu,

53Mērsraga novada domes vēlēšanām - divi, Rucavas novada domes

54vēlēšanām - seši, tostarp viens politiskās partijas saraksts

55(sk. CVK izdevumu "Republikas pilsētas domes un novada

56domes vēlēšanas 2013. gada 1. jūlijā". Rīga: 2013, 145.,

57163., 290., 331. lpp.,

58http://www.cvk.lv/pub/upload_file/2013/Pasvaldibu%20velesanu%20rezultati%202013_gramata.pdf,

59aplūkots 06.01.2015.). Tādējādi spēkā esošais tiesiskais

60regulējums nodrošina pašvaldības domes kā pārstāvības orgāna

61izveidi arī mazajos novados.

62Līdz ar to likumdevēja lietotais

63līdzeklis ir piemērots atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa

64sasniegšanai.

1No lietas materiāliem, kā arī tiesas sēdē

2sniegtajiem paskaidrojumiem un pieaicināto personu viedokļiem

3izriet, ka par saudzējošāku līdzekli izskatāmajā lietā būtu

4uzskatāms tas, ka ikvienam pilsonim tiktu piešķirtas tiesības

5kandidēt jebkuras pašvaldības domes vēlēšanās no vēlētāju

6apvienības saraksta. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka absolūtajā

7vairākumā Eiropas Savienības valstu vēlētāju apvienības ir

8tiesīgas iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām.

9Satversmes tiesa ir atzinusi, ka citu valstu tiesiskais

10regulējums, risinot atsevišķus jautājumus Latvijas tiesību

11sistēmā, nevar tikt piemērots tieši, izņemot likumā norādītos

12gadījumus. Salīdzinošo tiesību analīzē vienmēr ir jāņem vērā

13funkcionālais konteksts. Tas izriet no būtiskajām dažādu valstu

14tiesību sistēmu tiesiskajām, sociālajām, politiskajām,

15vēsturiskajām un sistēmiskajām atšķirībām (sk. Satversmes

16tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 24.1.

17punktu). Vēlēšanu kārtība ir cieši saistīta ar katras valsts

18vēsturisko attīstību, uzbūvi, politisko situāciju un virkni citu

19faktoru. Tāpēc citu valstu prakse, proti, tas, ka vēlētāju

20apvienībām tiek piešķirtas tiesības iesniegt sarakstus pašvaldību

21vēlēšanām, neuzliek Latvijas likumdevējam pienākumu rīkoties

22līdzīgi.

23Turklāt Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka

24saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

25līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā

26kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13.

27maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

28punktu un 2011. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-69-01

2914.2. punktu).

30Piešķirot ikvienam pilsonim tiesības kandidēt jebkuras

31pašvaldības domes vēlēšanās no vēlētāju apvienības saraksta,

32iespējams, varētu nodrošināt plašāku iedzīvotāju interešu

33pārstāvību pašvaldības domē. Taču, kamēr pastāv izteiktas

34atšķirības politisko partiju un vēlētāju apvienību darbības

35tiesiskajā regulējumā, šāds līdzeklis neveicinātu politisko

36partiju sistēmas stiprināšanu visas valsts mērogā tādā pašā

37kvalitātē, kā to veicina apstrīdētajā normā noteiktā atšķirīgā

38attieksme.

39Tādējādi ar saudzējošāku līdzekli

40nav iespējams sasniegt atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi

41vismaz tādā pašā kvalitātē.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likuma prasība

2par kandidēšanu republikas pilsētu un lielo novadu domju

3vēlēšanās no partiju vai to apvienību sarakstiem esot

4pārmērīga.

5Tomēr pēc būtības Pieteikuma iesniedzēji nav apšaubījuši to,

6ka ikvienam pilsonim arī spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros

7faktiski ir iespēja izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības.

8Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis apstiprināja, ka

9divi Pieteikuma iesniedzēji - U. Kronblūms un R. Pētersons - vēl

10pirms 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām ir kandidējuši

11Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās, izmantojot vienu no likumā

12noteiktajiem veidiem, proti, bija iekļauti politisko partiju

13kandidātu sarakstos. Turklāt, lai kandidētu pašvaldības vēlēšanās

14no politiskās partijas vai partiju apvienības saraksta, personai

15nav obligāti jābūt par attiecīgās partijas vai partiju apvienības

16biedru (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija

17sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 31.2. punktu).

18Savukārt CVK sniegtā informācija par 2001., 2005., 2009. un

192013. gada pašvaldību vēlēšanām iesniegto deputātu kandidātu

20sarakstu skaitu republikas pilsētās liecina, ka arī spēkā esošā

21regulējuma ietvaros vēlētājiem ir nodrošinātas plašas iespējas

22izvēlēties kandidātu sarakstu. Piemēram, Jūrmalas pilsētas domes

23vēlēšanām 2001. gadā bija pieteikti 16 kandidātu saraksti, 2005.

24gadā - 21 saraksts, 2009. gadā - 14 saraksti, bet 2013. gadā - 16

25saraksti (sk. CVK sniegto informāciju lietas materiālu 2. sēj.

2623. - 34. lpp.).

27Tiesas sēdē pieaicinātā persona I. Ijabs atzina, ka iespējai

28un nepieciešamībai kandidēt no politiskās partijas saraksta esot

29arī pozitīvas izpausmes. Partijas piederība padarot caurskatāmāku

30un saprotamāku tā saucamo patronāžas aspektu (sk. Satversmes

31tiesas 2014. gada 16. decembra tiesas sēdes stenogrammu lietas

32materiālu 3. sēj. 72. lpp.). Tiesībsargs pauda viedokli, ka

33politiski aktīvo iedzīvotāju apvienošanās likumā noteiktā kārtībā

34reģistrētās partijās veicina politisko spēku darbības atklātību,

35kā arī finansiālo un politisko atbildību (sk. Tiesībsarga

36viedokli lietas materiālu 2. sēj. 42. lpp.). Pieaicinātā

37persona A. Kaktiņš uzskata, ka Latvijas sabiedrībai drīzāk esot

38nepieciešams kāds spēks, kas to apvienotu arī politisko partiju

39līmenī, jo sabiedrība esot sadrumstalota (sk.

40Satversmes tiesas 2014. gada 16. decembra tiesas sēdes

41stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 119. lpp.).

42Noteiktā atšķirīgā attieksme nodrošina tās leģitīmā mērķa

43sasniegšanu, tomēr nevienam pilsonim neliedz tiesības likumā

44noteiktajā kārtībā īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības.

45Turklāt sabiedrības ieguvums ir organizēts un labāk saprotams

46politiskais process, jo politiskajām partijām un to apvienībām

47noteiktais tiesiskais regulējums veicina politisko partiju

48darbības atklātību.

49Jāņem vērā, ka likumdevējam jebkurā brīdī ir tiesības,

50izmantojot savu rīcības brīvību, lemt par grozījumiem Pašvaldību

51vēlēšanu likumā, lai piešķirtu ikvienam pilsonim plašākas pasīvo

52vēlēšanu tiesību īstenošanas iespējas. Taču arī tādam regulējumam

53būtu jāatbilst tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem,

54citastarp jānodrošina brīvas vēlēšanas, kā arī vienlīdzīgi

55noteikumi attiecībā uz kandidātu sarakstu finansējumu un

56priekšvēlēšanu aģitāciju.

57Tādējādi likumdevējs, nosakot atšķirīgu attieksmi pilsoņu

58pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtībā, ir ievērojis

59samērīguma principu un nav pārkāpis Satversmes 91. panta pirmajā

60teikumā ietverto vienlīdzības principu.

61Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

62Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 101. panta pirmajam

63teikumam.

64Nolēmumu

65daļa

66Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

67Satversmes tiesa

68nosprieda:

69atzīt Republikas pilsētas domes un

70novada domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmo daļu, ciktāl tā

71nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus

72novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un

73republikas pilsētās, par atbilstošu Latvijas Republikas

74Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 101. panta pirmajam

75teikumam.

76Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

77Spriedums pasludināts Rīgā 2015. gada 5. februārī.

78Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

79Tiesas sēdes priekšsēdētājs

80A.Laviņš