1. pants

1Esošās situācijas

2raksturojums

31.1. Sociālekonomiskās attīstības tendenču

4analīze

5Latgales plānošanas reģiona pašvaldības raksturo zems

6iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja

7iedzīvotāju aizplūšana. Saskaņā ar CSP datiem Latgales plānošanas

8reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās

9dzīvo tikai 14,3% Latvijas iedzīvotāju (2014.gada dati). No

102000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits

11Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 25,7%. Ņemot

12vērā iepriekšminēto, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta

13pasākumus ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai Latgales

14plānošanas reģionā, t.sk. radot priekšnosacījumus jaunu uzņēmumu

15izveidei un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai Latgales

16plānošanas reģionā, radot jaunas darbavietas.

17Saskaņā ar Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz

18vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2011.gadā veidoja

19tikai 8517 (Latvijā - 15 000, ES-28 valstīs - 25 100). Latgales

20plānošanas reģiona IKP veido mazāk nekā 33,9% no ES-28 valstu

21vidējā rādītāja9.

22Iedzīvotāju aizplūšanas un zemā IKP rādītāja galvenais cēlonis

23Latgales plānošanas reģionā ir zema uzņēmējdarbības aktivitāte un

24nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai.

252012.gadā Latgales plānošanas reģions piesaistīja vismazāk

26nefinanšu investīciju valstī - nefinanšu investīciju ieguldījumi

27Rīgas reģionā veidoja 2 804,2 milj. euro, Kurzemes reģionā 750,0

28milj. euro, Zemgales reģionā 477,1 milj. euro, Vidzemes reģionā

29411,6 milj. euro, Latgales reģionā 340,2 milj. euro. Latgales

30plānošanas reģionā uz 1000 iedzīvotājiem 2012.gadā bija vairāk

31nekā divas reizes mazāk individuālo komersantu un

32komercsabiedrību (18,5) nekā Latvijā kopumā

33(39,6)10.

34Latgales plānošanas reģionu raksturo izteikti nelabvēlīgas

35tendences bezdarba rādītājā - 2010.gada sākumā Latgales reģionā

36bezdarba līmenis bija palielinājies visvairāk, un atšķirībā no

37pārējiem četriem reģioniem tas turpināja paaugstināties arī

38nākamajā gadā (sk. 1.tabulu). Gan 2012., gan 2013.gada sākumā

39bezdarba līmeņa samazinājums Latgales plānošanas reģionā bija

40vismazākais salīdzinājumā ar citiem reģioniem. 2014.gada sākumā

41Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis joprojām bija

42ievērojami augstāks kā citos reģionos -

4312,6%11.

442008

452009

462010

472011

482012

492013

502014

51Rīgas reģions

522,6

534,2

5410,3

558,7

566,7

574,9

584,3

59Vidzemes reģions

603,5

615,1

6212,6

6311,6

649,6

658,3

667,4

67Kurzemes reģions

683,6

695,3

7012,8

7111,7

729,2

737,4

747,7

75Zemgales reģions

763,3

775,2

7812,9

7911,9

809,8

817,9

826,9

83Latgales reģions

846,6

857,8

8616,0

8716,9

8815,2

8913,7

9012,6

91Latvija

923,5

935,1

9412,0

9511,0

969,0

977,3

986,6

991.tabula. Bezdarba līmenis Latvijas reģionos

1002008.-2014.gadā

101Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem

102reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) nekā

103valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%), kas liecina, ka

104reģionā trūkst darba devēju. Dati arī apstiprina, ka Latgalē ir

105mazs to cilvēku īpatsvars, kuri ir gatavi uzsākt savu

106saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS

1072011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu

108sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā

109darba ņēmēji (Latvijā vidēji - 39%), savukārt veidot savu

110uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji - 9%). Ņemot vērā

111Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus, jaunu

112uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši

113svarīga.

114Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām arī ievērojami

115pieaudzis to Latgales reģiona iedzīvotāju skaits, kas uzticas

116vietējiem (pilsētas, novada, reģiona) uzņēmējiem - no 39%

1172012.gadā līdz 51% 2014.gadā. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas

1182013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru

119ietekme uz uzņēmējdarbības vidi"12

120datu sekundārā analīze liecina, ka Latgales reģiona uzņēmēji

121nedaudz biežāk kā Latvijā kopumā atzīst, ka reģiona uzņēmēji

122maksā "aplokšņu algas", neslēdz darba līgumus ar

123darbiniekiem, dod kukuļus valsts un pašvaldību amatpersonām, kā

124arī diskriminē darba ņēmējus pēc vecuma. Tāpat liela daļa

125Latgales reģiona uzņēmēju uzskata, ka šīs negodprātīgās

126uzņēmējdarbības prakses ir attaisnojamas. Piemēram, kamēr Latvijā

127kopumā 20% uzņēmēju uzskata, ka ir attaisnojami maksāt

128"aplokšņu algas", Latgales reģionā šādi pārliecināto

129īpatsvars ir 37%.

130Pastāv būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp

131reģioniem - Latgales plānošanas reģionā 2013.gadā mēneša vidējā

132bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un sastādīja

133tikai 68% no valsts vidējā rādītāja, kas nozīmē zemāku

134labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā

1352011.gadā variēja no 12,9% Rīgā līdz 28,6% Latgales reģionā

136(Pierīgā - 15,5%, Kurzemē - 19,8%, Zemgalē - 22,2%, Vidzemē -

13727,8%). Kā liecina Labklājības ministrijas dati, Latgalē

138novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu

139īpatsvaru. Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības

140aktivitāte valsts teritorijā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no

141teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši

142lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē

143teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos

144izaicinājumus.

145Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām, 2012.gadā 23%

146Latgales iedzīvotāju novērtēja, ka darbu visdrīzāk meklētu ārpus

147Latvijas, taču 2014.gadā tā apgalvoja vien 16%. Lai gan šis

148Latgales reģiona rādītājs, salīdzinot ar 2012.gadu, ir

149samazinājies (no 23% līdz 16%), tomēr tas joprojām ir augstākais

150rādītājs starp visiem Latvijas reģioniem. Kopumā šis rādītājs

151liecina par situācijas uzlabojumu iedzīvotāju pārliecībā par

152darba iespējām savā reģionā.

153Vērtējot darbaspēka pieejamību, Latgales reģionā strādājošie

154uzņēmēji, izteikti biežāk kā citos reģionos strādājošie, kā

155problēmas min - augsti kvalificēta tehniskā personāla pieejamību

156(52% Latgales uzņēmēju un 34% Latvijā kopumā), darbaspēka

157pietiekamību kopumā (attiecīgi - 44% un 28%), darbinieku

158uzticamību un lojalitāti (37% un 29%), arī mazkvalificēta

159personāla pieejamību (25% un 13%).

160Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA)

161dati liecina, ka 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā

162izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem

163pieņēmuši tikai 17 (0,5%). 2012.gadā piesaistīti 15 investori,

164bet 2013.gadā to skaits jau pieaudzis, sasniedzot 23 piesaistītus

165investorus. To uzņēmumi izvietojušies galvenokārt Rīgas

166aglomerācijā un lielo ostu pilsētās. Latgales reģiona pašvaldības

167izvēlējies zems investoru skaits - 2012.gadā viens no 15

168piesaistītajiem investoriem izvēlējies Daugavpils pilsētu, bet

1692013.gadā viens no 23 piesaistītajiem investoriem izvēlējies

170Rēzeknes pilsētu13. Tas liecina, ka

171investoriem trūkst motivācijas, lai izvēlētos Latgales plānošanas

172reģiona pašvaldības par vietu savai uzņēmējdarbībai, kā arī dod

173pamatu uzskatīt, ka trūkst pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu

174investoriem. Viena no problēmām, ko konstatējusi LIAA, kādēļ

175vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās

176valstīs, ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar

177atbilstošu infrastruktūru14. Tikmēr aizvien

178vairāk pasaulē izplatīts standarts investīciju piesaistē ir

179pašvaldību attīstītie industriālie zemes gabali ar

180infrastruktūru, kas tiek piedāvāti investoriem pārdošanā vai

181ilgtermiņa nomā. Kamēr vien ir izvēle, investors izvēlas zemes

182gabalu ar gatavu infrastruktūru, nevis zemes gabalu ar

183neatbilstošu zonējumu vai bez infrastruktūras. VARAM veiktās

184nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību

185aptaujas15 ietvaros apkopotā informācija

186liecina, ka to esošajās vai perspektīvajās industriālajās zonās

187būtiskākie trūkumi ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas

188inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde,

189gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība

190u.tml.). Šāda infrastruktūra prasa lielus kapitālieguldījumus,

191kas uzņēmējiem nav un vai to atmaksāšanās ir pārāk ilga.

192Vienlaikus kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka esošie reģiona

193uzņēmēji iespēju robežās aktīvi piesaista dažādu finanšu līdzekļu

194programmu sniegtās iespējas. Analizējot datus par dažādu finanšu

195resursu izmantošanu, novērojams, ka Latgales reģiona uzņēmēji ir

196bijuši aktīvāki nekā citos reģionos strādājošie valsts atbalsta

197programmu izmantošanā - ja vidēji Latvijā katrs desmitais

198uzņēmums bija pieteicies šādam atbalstam, tad Latgales reģionā

199katrs piektais. Jāuzsver, ka Latgales reģiona uzņēmēji ne tikai

200biežāk ir pieteikušies valsts atbalstam, bet biežāk kā vidēji

201Latvijā to arī ir saņēmuši - ja Latvijā kopumā 7% uzņēmumu bija

202saņēmuši valsts atbalstu, tad Latgales reģionā - 13%. Dažādu citu

203finanšu resursu izmantošanas rādītāji Latgalē gan neatšķiras no

204vidējiem Latvijas rādītājiem.

205Ekonomisko aktivitāšu nozīmīgās atšķirības tiešā veidā ietekmē

206pašvaldību budžetu apjomu, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka

207ekonomiskā aktivitāte, ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši

208iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Tādējādi pašvaldību rīcībā ir

209ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā,

210kas attiecīgi vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju

211attīstības iespējas. Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma

212nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji

213ir 190-539 euro uz vienu iedzīvotāju (2013.gada dati), savukārt

214pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi

215uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 253-1137 euro

216uz vienu iedzīvotāju (VRAA dati), kas būtiski ietekmē pašvaldību

217iespējas nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru iedzīvotājiem un

218uzņēmējiem.

219Papildus jāņem vērā, ka Latgales plānošanas reģions ir

220teritorija, kas veido Austrumu pierobežu jeb ES ārējo robežu ar

221Krieviju un Baltkrieviju. Situācija pierobežas novadu teritorijās

222ir atšķirīga ES pierobežā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības

223pierobežā. Robeža ar Igauniju un Lietuvu nepalielina nomales

224efektu teritoriju attīstībā pēc iestāšanās ES. Šī robeža ir brīvi

225šķērsojama, tāpēc iedzīvotāji šajās teritorijās labprāt izmanto

226arī kaimiņvalstu piedāvātās iespējas savu vajadzību

227nodrošināšanai (pakalpojumu saņemšana, iepirkšanās, uzņēmēju

228sadarbība u.c.). Savukārt Baltkrievijas un Krievijas pierobežas

229teritorijas daudzviet ir izteiktas nomales, atrašanās pie Eiropas

230Savienības ārējās robežas nozīmē dažādus ierobežojumus pierobežas

231joslā un stingru robežkontroli, t.sk. rindas robežšķērsošanas

232vietās, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību. Šajās teritorijās ir

233izteikti mazs darbavietu skaits, augsts bezdarbs, zema

234iedzīvotāju pirktspēja un ierobežots tirgus mazā iedzīvotāju

235skaita dēļ.

236Problēmas pastiprina arī ievērojams attālums no galvaspilsētas

237Rīgas. Ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu un pašvaldību zemos

238nodokļu ieņēmumus, Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās ir

239raksturīgs zems infrastruktūras, t.sk. ceļu, kvalitātes līmenis,

240kā arī nav nodrošināta efektīva teritoriju sasniedzamība, kas

241palielina nomales efektu un sekmē pierobežas teritoriju

242iztukšošanos. Tas, ka Latgales plānošanas reģions atrodas pie ES

243ārējās robežas, nozīmē, ka arī no valsts un ES drošības aspekta

244ir īpaši svarīgi šajā teritorijā saglabāt apdzīvotību un

245iespējami labvēlīgu sociālekonomisko situāciju.

246Latgales plānošanas reģiona novietojums tālu no galvaspilsētas

247padara to kopumā mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības veikšanai nekā

248citas teritorijas. Uzņēmējdarbības rezultāti ir lielā mērā

249atkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas vietas, jo uzņēmuma

250atrašanās vieta ietekmē izmaksas un līdz ar to peļņas gūšanas

251iespējas. Ekonomikas teorija nosaka, ka uzņēmuma atrašanās vieta

252ir jāizvēlas tā, lai starpība starp atrašanās vietas noteiktajiem

253ienākumiem un izmaksām, kas atkarīgas tikai un vienīgi no

254atrašanās vietas, būtu maksimāla16. Katrai

255precei pastāv produktam specifisks tirgus lielums, kā arī

256nepieciešamais piegādes attālums, kas aptver tieši izmaksu

257segšanai nepieciešamo minimālā pieprasījuma

258apjomu17. ES ārējās robežas teritorijās

259tirgus lielums ir ierobežots (gan valsts robežas tuvuma, gan retā

260apdzīvotības blīvuma, gan zemas iedzīvotāju pirktspējas dēļ),

261līdz ar to pastāv preču noieta ierobežojumi un preču un

262pakalpojumu ražošana ir neizdevīgāka, kā rezultātā uzņēmējiem

263pastāv vērā ņemamas grūtības atpelnīt ieguldījumus. Bez tam,

264neatkarīgi no tā, cik izdevīgā vietā uzņēmums atrodas, tam ir

265noteikti vienādi pienākumi attiecībā pret valsti, kuru veikšanas

266izmaksas attiecīgi sastāda atšķirīgu daļu no uzņēmuma izdevumiem.

267Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ uzņēmējiem nav izdevīgi atrasties

268šajās teritorijās. Savukārt galvaspilsētas reģions uzņēmumiem

269piedāvā labāku infrastruktūru, visu nozīmīgo transporta mezglu

270pieejamību, lielāku tirgu, labāku darbaspēka pieejamību, līdz ar

271to uzņēmēji/investori daudz biežāk izvēlas savus uzņēmumus

272izvietot galvaspilsētas tuvumā, nevis reģionos, Līdz ar to

273reģionālās politikas ietvaros nepieciešams radīt papildus

274stimulus uzņēmējiem izvēlēties attālākas teritorijas kā Latgales

275plānošanas reģions uzņēmējdarbības veikšanai ar mērķtiecīgiem

276politikas instrumentiem, ar to palīdzību uzņēmējiem samazinot

277ražošanas izmaksas un palīdzot atpelnīt veiktos ieguldījumus, kā

278arī radot noietu to precēm un pakalpojumiem.

279Vienlaikus jāuzsver, ka Latgales plānošanas reģionam

280raksturīgs nozīmīgs neizmantotais potenciāls transporta un

281loģistikas pakalpojumu attīstībā, ņemot vērā tā ģeogrāfisko

282novietojumu - valsts robežas tuvumu un divu nozīmīgu transporta

283koridoru atrašanos šajā teritorijā. Transporta un loģistikas

284pakalpojumu attīstības iespējas austrumu pierobežā saistās ar

285preču transportēšanu un uzglabāšanu noliktavās starp ES un

286austrumu valstīm, kas neietilpst ES, un autopārvadātāju

287attīstību, izmantojot reģionu kā bāzi, kā arī loģistikas centru

288attīstību, primāri nacionālas nozīmes centru - Daugavpils un

289Rēzeknes - tuvumā, kā arī tiešā robežas tuvumā pie robežas

290šķērsošanas punktiem. Gan Latgales reģiona galveno automaģistrāļu

291caurlaides spēja, gan dzelzceļa infrastruktūras noslodze ļauj

292vismaz divkāršot kravu apgrozījumu. Ir apzinātas 15 teritorijas

293visā Latgales reģionā, kas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ

294piemērotas transporta un ar to saistīto pakalpojumu projektu

295attīstīšanai, t.sk. sagatavots tehnoloģisko parku un loģistikas

296centru objektu/vietu attīstības iespēju izvērtējums un

297atbilstošās vietas pamatojums un izpētīti priekšnosacījumi

298transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai.

299Par to, ko Latgales reģiona iedzīvotāji paši uzskata par

300būtiskākajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem savā dzīvesvietā,

301informāciju sniedz pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras

302pasūtījuma 2013.gadā partnerībā ar portālu www.draugiem.lv veiktā

303Latvijas iedzīvotāju aptauja18. 40%

304Latgales iedzīvotāji kā nepieciešamus minējuši dažādus

305uzlabojumus attiecībā uz satiksmi, 33% - attiecībā uz

306nodarbinātību, bet katrs desmitais - attiecībā uz kultūru un

307dzīvesvietas labiekārtošanu. Vērtējot konkrētas sniegtās

308atbildes, novērojams, ka izteikti visbiežāk iedzīvotāji

309norādījuši uz nepieciešamību risināt nodarbinātības problēmas

310(33%) un veikt ielu un ceļu remontus (31%). Aptuveni katrs

311desmitais reģiona iedzīvotājs norāda uz sabiedriskā transporta

312pieejamības problēmām, nedaudz retāk - uz veselības aprūpes

313iestāžu darba nepilnībām, uzņēmējdarbību un dažādu kultūras

314pasākumu nepietiekamību.

315Ņemot vērā aprakstītās tendences bezdarba, piesaistīto

316ārvalstu investoru un nefinanšu investīciju apjomu, kā arī citos

317sociālekonomiskās attīstības rādītājos, nepieciešams īstenot

318īpašus atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionā, lai

319sekmētu ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos. Attiecīgi ES

320fondu ieguldījumu ietvaros tiks paredzētas publiskās investīcijas

321uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un

322attīstībai. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām

323uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales

324plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai, kā rezultātā

325sagaidāms privāto investīciju pieaugums (jaunu uzņēmumu izveide

326un esošo darbības tālāka attīstība), kas nodrošinās darbavietu

327saglabāšanu vai izveidošanu, nodokļu ieņēmumu valsts un

328pašvaldību budžetā palielināšanos, kā arī iedzīvotāju aizplūšanas

329no Latgales plānošanas reģiona samazināšanos. Investīcijas

330publiskās infrastruktūras attīstībā (t.sk. sasniedzamība un

331pieejamība kā priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai) ļaus

332pilnvērtīgāk izmantot Latgales plānošanas reģiona teritoriālās

333priekšrocības. Papildus Rīcības plānā paredzēti dažādi

334neinvestīciju (nodokļu politikas, kapacitātes stiprināšanas u.c.)

335pasākumi, lai padarītu uzņēmējiem izdevīgāku izvietošanos

336Latgales plānošanas reģionā, kā arī sekmētu reģiona attīstību

337kopumā.

3381.2. Būtiskākie turpināmie Rīcības plāna Latgales

339reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi

340Viens no būtiskākajiem Rīcības plāna Latgales reģiona

341izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākums bija Latgales uzņēmējdarbības

342centra (turpmāk - LUC) izveidošana 2013.gada sākumā un tā

343darbība.

344LUC tika izveidots kā pilotprojekts ar mērķi nodrošināt

345informatīvos un konsultatīvos pasākumus uzņēmējdarbības

346atbalstam, kā arī sadarbību ar citām institūcijām (VAS

347"Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), SIA

348"Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"

349(LLKC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) u.c.),

350kas sniedz uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus. LUC ir Latgales

351plānošanas reģiona struktūrvienība, kas veidota uz Latgales

352reģionālā ES struktūrfondu informācijas centra bāzes.

353LUC darbības teritorija ir visas Latgales plānošanas reģionā

354ietilpstošās pašvaldības, tāpēc LUC speciālisti izvietoti

355Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos Krāslavā, Preiļos, Līvānos un Ludzā,

356tiek nodrošinātas regulāras LUC speciālistu konsultācijas visās

357reģiona pašvaldībās. Tā mērķauditorija ir uzņēmēji, kuriem

358nepieciešama koncentrēta informācija par iespējām attīstīt savu

359uzņēmējdarbību, lai tam maksimāli izmantotu visus pieejamos

360atbalsta instrumentus. LUC pieeja ir personīga sadarbība ar

361uzņēmējiem, lai palīdzētu orientēties valsts institūciju

362pakalpojumos.

363LUC speciālisti sadarbībā ar citām iestādēm Latgales reģionā

364sniedz šādus pakalpojumus: 1) konsultācijas par ES fondu un LHZB

365(AFI) programmu pieejamību, t.sk. par pieteikšanos un anketu

366aizpildīšanu; 2) motivācijas un apmācības pasākumi esošajiem un

367potenciālajiem uzņēmējiem, koordinējot aktivitātes starp LHZB

368(AFI), LIAA, Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk - NVA),

369LLKC, LTRK, LDDK u.c. organizācijām; 3) e-pakalpojumi -

370konsultācijas par e-pakalpojumu izmantošanu un apmācības portāla

371www.latvija.lv efektīvai lietošanai; 4) "birokrātijas

372gids" - konsultācijas par dažādu institūciju pakalpojumiem;

3735) konsultatīvs atbalsts piemērotu industriālo zonu atrašanā

374potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem; 6) pieredzes apmaiņas

375braucienu un tirdzniecības misiju/uzņēmēju grupu vizīšu

376organizēšana.

377LUC īstenotie konsultāciju un apmācību pasākumi

3782013.gadā19:

379- Noorganizēta tirdzniecības misija. No 2013.gada 26.-29.

380novembrim LUC organizēja Latgales uzņēmēju vizīti Polijā -

381Krakovā un Mazpolijas reģionā. Vizītes gaitā norisinājās tikšanās

382ar uzņēmējiem, kas bija ieinteresēti sadarbībā ar Latgales

383uzņēmējiem.

384- Organizēti 12 apmācību semināri uzņēmējiem par tēmām, kas

385saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību;

386- Organizētas 5 apmācības LUC un pašvaldību speciālistiem,

387kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumiem;

388- Īstenoti 3 projekti pašvaldībās pēc saņemtajām konsultācijām

389LUC (LUC 2013.gada jūnijā, jūlijā un augustā ir nodrošinājis

390Latgales amatniekiem un mājražotājiem iespēju bezmaksas

391piedalīties un piedāvāt savu produkciju Latgales amatnieku tirgū

392t/c ZOOM Rīgā);

393- Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē

394Rīga Food 2013.

395LUC īstenotie pasākumi līdz 2014.gada 1.oktobrim:

396- Izveidots klientu konsultāciju reģistrs, kurā reģistrētas

3971 162 personas;

398- sniegtas konsultācijas: klātienē un ar e-pasta starpniecību

399par uzņēmējdarbības uzsākšanu un ar to saistītiem jautājumiem;

400par uzņēmējdarbības attīstību, pārstrukturēšanu, dažādošanu; par

401e-pakalpojumu izmantošanu; par dažādu institūciju pakalpojumiem;

402potenciāliem investoriem par ražošanas un pakalpojumu attīstībai

403nepieciešamās infrastruktūras atrašanu un attīstību un īstenotas

404apmācības portāla www.latvija.lv efektīvai lietošanai;

405- Organizēti 16 izglītojoši apmācību semināri par

406uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību saistītām tēmām,

407nodrošinot pasākumu tēmu un laiku savstarpēju koordinēšanu ar

408citām reģiona uzņēmējdarbības vides konsultējošām organizācijām -

409LLKC, LHZB, LIAA, LTRK, LDDK. Šobrīd aktīva sadarbība notiek ar

410Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru, piemēram, 2014.gada

4116.novembrī Preiļos notiks seminārs par eksporta iespējām Vācijā.

412Plānots š.g. novembrī organizēt arī atkārtoti motivācijas

413un apmācības pasākumu sēriju jauniešiem "LUC Biznesa

414mēnesis", plānoti 15 pasākumi;

415- 2014. gada 15.maijā LUC organizēja konferenci "Latgale

416- izaicinājumi un iespējas", kurā piedalījās ministri,

417pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, augstskolu pārstāvji, Saeimas

418deputāti no Latgales un plānošanas reģiona speciālisti;

419- Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē

420Rīga Food 2014;

421- 2014. gada 16.augustā Rīgas pilsētas svētku ietvaros LUC

422organizēja "Latgales pārstāvniecības kirmašu", kur savu

423produkciju prezentēja 70 Latgales amatnieki un mājražotāji;

424- Veicināti investori piesaistes pasākumi, interesi par

425investīciju ieguldījumiem Latgales reģionā izrādījuši 10

426investori.

427Kopš LUC darbības uzsākšanas reģionā ir izveidoti 27 jauni

428uzņēmumi, piemēram, kuru darbības pamatnozare ir logu, reklāmas

429stendu, izkārtņu mazgāšana, gaļas un gaļas produktu ražošana,

430pārstrāde un konservēšana,elektronisko risinājumu izstrāde;

431inovatīvu mājas tekstilu, mākslas un amatniecības izstrādājumu

432ražošana, mēbeļu ražošana u.c. Līdz 2014.gada 31.decembrim ar LUC

433palīdzību šajos uzņēmumos tika radīta 51 darba vieta. Bez tam, 30

434uzņēmumi paplašinājušies, pārstrukturējuši savu darbību. LUC

435tādējādi darbojas kā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas

436instruments, kas veicina ekonomisko aktivitāti reģionā, kas

437ilgtermiņā sekmēs vietējo iedzīvotāju nodarbinātību, sociālās

438spriedzes mazināšanu, reģiona konkurētspējas paaugstināšanu,

439tādejādi saglabājot teritoriju dzīvotspēju kopumā. Ņemot vērā tā

440sekmīgos rezultātus, LUC darbībai būs būtiska loma Rīcības plāna

441īstenošanā, un tas ir iekļauts kā viens no nozīmīgākajiem

442neinvestīciju pasākumiem.

443Tiks turpināti arī šādi Rīcības plāna Latgales reģiona

444izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi (t.sk. daļa no tiem bez

445izmaiņām, daļa ar pilnveidojumiem/izmaiņām):

446- Balstoties uz Norvēģu pieredzi, organizēt uzņēmējdarbības un

447inovācijas veicināšanas pasākumus Latgales reģionā, t.sk.

448piesaistot uzņēmējdarbības veicināšanas speciālistu, organizējot

449iesaistīto pušu (uzņēmēju, pašvaldību, reģiona augstskolu)

450sadarbības pasākumus, stiprinot reģiona augstskolu lomu,

451nodrošinot uzņēmēju dalību investīciju forumos, attīstot komandas

452veidošanas platformu utt., tādējādi stiprinot Latgales reģiona

453investīciju piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības

454aktivitāti;

455- Sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus,

456kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē;

457- Atjaunot ceļu infrastruktūru, tādā veidā uzlabojot darba

458vietu un pakalpojumu sasniedzamību (atjaunojot, bet nemainot ceļa

459seguma veidu);

460- Organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju

461atbalstam - novada/ reģiona "Ideju kausa" rīkošana

462(grantu konkursi).

4631.3. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības

464plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību

465aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības

466politiku instrumentiem

467N.p.k.

468Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas

469datums

470Sasaiste

471ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei

4722015.-2017.gadam

4731.

474Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

4752030.gadam

476(apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada

47710.jūnija lēmumu)

478Austrumu pierobeža definēta kā viena no nacionālo

479interešu telpām - teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi

480valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai,

481kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos

482resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu

483konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un

484atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami

485kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika.

486Telpiskās attīstības perspektīva apraksta Austrumu

487pierobežas tendences un izaicinājumus, attīstības

488virzienus, risinājumus.