Vairogs1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Esošās situācijas
raksturojums
1.1. Sociālekonomiskās attīstības tendenču
analīze
Latgales plānošanas reģiona pašvaldības raksturo zems
iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja
iedzīvotāju aizplūšana. Saskaņā ar CSP datiem Latgales plānošanas
reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās
dzīvo tikai 14,3% Latvijas iedzīvotāju (2014.gada dati). No
2000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits
Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 25,7%. Ņemot
vērā iepriekšminēto, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta
pasākumus ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai Latgales
plānošanas reģionā, t.sk. radot priekšnosacījumus jaunu uzņēmumu
izveidei un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai Latgales
plānošanas reģionā, radot jaunas darbavietas.
Saskaņā ar Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz
vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2011.gadā veidoja
tikai 8517 (Latvijā - 15 000, ES-28 valstīs - 25 100). Latgales
plānošanas reģiona IKP veido mazāk nekā 33,9% no ES-28 valstu
vidējā rādītāja9.
Iedzīvotāju aizplūšanas un zemā IKP rādītāja galvenais cēlonis
Latgales plānošanas reģionā ir zema uzņēmējdarbības aktivitāte un
nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai.
2012.gadā Latgales plānošanas reģions piesaistīja vismazāk
nefinanšu investīciju valstī - nefinanšu investīciju ieguldījumi
Rīgas reģionā veidoja 2 804,2 milj. euro, Kurzemes reģionā 750,0
milj. euro, Zemgales reģionā 477,1 milj. euro, Vidzemes reģionā
411,6 milj. euro, Latgales reģionā 340,2 milj. euro. Latgales
plānošanas reģionā uz 1000 iedzīvotājiem 2012.gadā bija vairāk
nekā divas reizes mazāk individuālo komersantu un
komercsabiedrību (18,5) nekā Latvijā kopumā
(39,6)10.
Latgales plānošanas reģionu raksturo izteikti nelabvēlīgas
tendences bezdarba rādītājā - 2010.gada sākumā Latgales reģionā
bezdarba līmenis bija palielinājies visvairāk, un atšķirībā no
pārējiem četriem reģioniem tas turpināja paaugstināties arī
nākamajā gadā (sk. 1.tabulu). Gan 2012., gan 2013.gada sākumā
bezdarba līmeņa samazinājums Latgales plānošanas reģionā bija
vismazākais salīdzinājumā ar citiem reģioniem. 2014.gada sākumā
Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis joprojām bija
ievērojami augstāks kā citos reģionos -
12,6%11.
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Rīgas reģions
2,6
4,2
10,3
8,7
6,7
4,9
4,3
Vidzemes reģions
3,5
5,1
12,6
11,6
9,6
8,3
7,4
Kurzemes reģions
3,6
5,3
12,8
11,7
9,2
7,4
7,7
Zemgales reģions
3,3
5,2
12,9
11,9
9,8
7,9
6,9
Latgales reģions
6,6
7,8
16,0
16,9
15,2
13,7
12,6
Latvija
3,5
5,1
12,0
11,0
9,0
7,3
6,6
1.tabula. Bezdarba līmenis Latvijas reģionos
2008.-2014.gadā
Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem
reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) nekā
valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%), kas liecina, ka
reģionā trūkst darba devēju. Dati arī apstiprina, ka Latgalē ir
mazs to cilvēku īpatsvars, kuri ir gatavi uzsākt savu
saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS
2011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu
sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā
darba ņēmēji (Latvijā vidēji - 39%), savukārt veidot savu
uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji - 9%). Ņemot vērā
Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus, jaunu
uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši
svarīga.
Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām arī ievērojami
pieaudzis to Latgales reģiona iedzīvotāju skaits, kas uzticas
vietējiem (pilsētas, novada, reģiona) uzņēmējiem - no 39%
2012.gadā līdz 51% 2014.gadā. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas
2013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru
ietekme uz uzņēmējdarbības vidi"12
datu sekundārā analīze liecina, ka Latgales reģiona uzņēmēji
nedaudz biežāk kā Latvijā kopumā atzīst, ka reģiona uzņēmēji
maksā "aplokšņu algas", neslēdz darba līgumus ar
darbiniekiem, dod kukuļus valsts un pašvaldību amatpersonām, kā
arī diskriminē darba ņēmējus pēc vecuma. Tāpat liela daļa
Latgales reģiona uzņēmēju uzskata, ka šīs negodprātīgās
uzņēmējdarbības prakses ir attaisnojamas. Piemēram, kamēr Latvijā
kopumā 20% uzņēmēju uzskata, ka ir attaisnojami maksāt
"aplokšņu algas", Latgales reģionā šādi pārliecināto
īpatsvars ir 37%.
Pastāv būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp
reģioniem - Latgales plānošanas reģionā 2013.gadā mēneša vidējā
bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un sastādīja
tikai 68% no valsts vidējā rādītāja, kas nozīmē zemāku
labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā
2011.gadā variēja no 12,9% Rīgā līdz 28,6% Latgales reģionā
(Pierīgā - 15,5%, Kurzemē - 19,8%, Zemgalē - 22,2%, Vidzemē -
27,8%). Kā liecina Labklājības ministrijas dati, Latgalē
novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu
īpatsvaru. Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības
aktivitāte valsts teritorijā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no
teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši
lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē
teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos
izaicinājumus.
Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām, 2012.gadā 23%
Latgales iedzīvotāju novērtēja, ka darbu visdrīzāk meklētu ārpus
Latvijas, taču 2014.gadā tā apgalvoja vien 16%. Lai gan šis
Latgales reģiona rādītājs, salīdzinot ar 2012.gadu, ir
samazinājies (no 23% līdz 16%), tomēr tas joprojām ir augstākais
rādītājs starp visiem Latvijas reģioniem. Kopumā šis rādītājs
liecina par situācijas uzlabojumu iedzīvotāju pārliecībā par
darba iespējām savā reģionā.
Vērtējot darbaspēka pieejamību, Latgales reģionā strādājošie
uzņēmēji, izteikti biežāk kā citos reģionos strādājošie, kā
problēmas min - augsti kvalificēta tehniskā personāla pieejamību
(52% Latgales uzņēmēju un 34% Latvijā kopumā), darbaspēka
pietiekamību kopumā (attiecīgi - 44% un 28%), darbinieku
uzticamību un lojalitāti (37% un 29%), arī mazkvalificēta
personāla pieejamību (25% un 13%).
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA)
dati liecina, ka 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā
izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem
pieņēmuši tikai 17 (0,5%). 2012.gadā piesaistīti 15 investori,
bet 2013.gadā to skaits jau pieaudzis, sasniedzot 23 piesaistītus
investorus. To uzņēmumi izvietojušies galvenokārt Rīgas
aglomerācijā un lielo ostu pilsētās. Latgales reģiona pašvaldības
izvēlējies zems investoru skaits - 2012.gadā viens no 15
piesaistītajiem investoriem izvēlējies Daugavpils pilsētu, bet
2013.gadā viens no 23 piesaistītajiem investoriem izvēlējies
Rēzeknes pilsētu13. Tas liecina, ka
investoriem trūkst motivācijas, lai izvēlētos Latgales plānošanas
reģiona pašvaldības par vietu savai uzņēmējdarbībai, kā arī dod
pamatu uzskatīt, ka trūkst pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu
investoriem. Viena no problēmām, ko konstatējusi LIAA, kādēļ
vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās
valstīs, ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar
atbilstošu infrastruktūru14. Tikmēr aizvien
vairāk pasaulē izplatīts standarts investīciju piesaistē ir
pašvaldību attīstītie industriālie zemes gabali ar
infrastruktūru, kas tiek piedāvāti investoriem pārdošanā vai
ilgtermiņa nomā. Kamēr vien ir izvēle, investors izvēlas zemes
gabalu ar gatavu infrastruktūru, nevis zemes gabalu ar
neatbilstošu zonējumu vai bez infrastruktūras. VARAM veiktās
nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību
aptaujas15 ietvaros apkopotā informācija
liecina, ka to esošajās vai perspektīvajās industriālajās zonās
būtiskākie trūkumi ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas
inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde,
gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība
u.tml.). Šāda infrastruktūra prasa lielus kapitālieguldījumus,
kas uzņēmējiem nav un vai to atmaksāšanās ir pārāk ilga.
Vienlaikus kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka esošie reģiona
uzņēmēji iespēju robežās aktīvi piesaista dažādu finanšu līdzekļu
programmu sniegtās iespējas. Analizējot datus par dažādu finanšu
resursu izmantošanu, novērojams, ka Latgales reģiona uzņēmēji ir
bijuši aktīvāki nekā citos reģionos strādājošie valsts atbalsta
programmu izmantošanā - ja vidēji Latvijā katrs desmitais
uzņēmums bija pieteicies šādam atbalstam, tad Latgales reģionā
katrs piektais. Jāuzsver, ka Latgales reģiona uzņēmēji ne tikai
biežāk ir pieteikušies valsts atbalstam, bet biežāk kā vidēji
Latvijā to arī ir saņēmuši - ja Latvijā kopumā 7% uzņēmumu bija
saņēmuši valsts atbalstu, tad Latgales reģionā - 13%. Dažādu citu
finanšu resursu izmantošanas rādītāji Latgalē gan neatšķiras no
vidējiem Latvijas rādītājiem.
Ekonomisko aktivitāšu nozīmīgās atšķirības tiešā veidā ietekmē
pašvaldību budžetu apjomu, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka
ekonomiskā aktivitāte, ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši
iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Tādējādi pašvaldību rīcībā ir
ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā,
kas attiecīgi vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju
attīstības iespējas. Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji
ir 190-539 euro uz vienu iedzīvotāju (2013.gada dati), savukārt
pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi
uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 253-1137 euro
uz vienu iedzīvotāju (VRAA dati), kas būtiski ietekmē pašvaldību
iespējas nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru iedzīvotājiem un
uzņēmējiem.
Papildus jāņem vērā, ka Latgales plānošanas reģions ir
teritorija, kas veido Austrumu pierobežu jeb ES ārējo robežu ar
Krieviju un Baltkrieviju. Situācija pierobežas novadu teritorijās
ir atšķirīga ES pierobežā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības
pierobežā. Robeža ar Igauniju un Lietuvu nepalielina nomales
efektu teritoriju attīstībā pēc iestāšanās ES. Šī robeža ir brīvi
šķērsojama, tāpēc iedzīvotāji šajās teritorijās labprāt izmanto
arī kaimiņvalstu piedāvātās iespējas savu vajadzību
nodrošināšanai (pakalpojumu saņemšana, iepirkšanās, uzņēmēju
sadarbība u.c.). Savukārt Baltkrievijas un Krievijas pierobežas
teritorijas daudzviet ir izteiktas nomales, atrašanās pie Eiropas
Savienības ārējās robežas nozīmē dažādus ierobežojumus pierobežas
joslā un stingru robežkontroli, t.sk. rindas robežšķērsošanas
vietās, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību. Šajās teritorijās ir
izteikti mazs darbavietu skaits, augsts bezdarbs, zema
iedzīvotāju pirktspēja un ierobežots tirgus mazā iedzīvotāju
skaita dēļ.
Problēmas pastiprina arī ievērojams attālums no galvaspilsētas
Rīgas. Ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu un pašvaldību zemos
nodokļu ieņēmumus, Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās ir
raksturīgs zems infrastruktūras, t.sk. ceļu, kvalitātes līmenis,
kā arī nav nodrošināta efektīva teritoriju sasniedzamība, kas
palielina nomales efektu un sekmē pierobežas teritoriju
iztukšošanos. Tas, ka Latgales plānošanas reģions atrodas pie ES
ārējās robežas, nozīmē, ka arī no valsts un ES drošības aspekta
ir īpaši svarīgi šajā teritorijā saglabāt apdzīvotību un
iespējami labvēlīgu sociālekonomisko situāciju.
Latgales plānošanas reģiona novietojums tālu no galvaspilsētas
padara to kopumā mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības veikšanai nekā
citas teritorijas. Uzņēmējdarbības rezultāti ir lielā mērā
atkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas vietas, jo uzņēmuma
atrašanās vieta ietekmē izmaksas un līdz ar to peļņas gūšanas
iespējas. Ekonomikas teorija nosaka, ka uzņēmuma atrašanās vieta
ir jāizvēlas tā, lai starpība starp atrašanās vietas noteiktajiem
ienākumiem un izmaksām, kas atkarīgas tikai un vienīgi no
atrašanās vietas, būtu maksimāla16. Katrai
precei pastāv produktam specifisks tirgus lielums, kā arī
nepieciešamais piegādes attālums, kas aptver tieši izmaksu
segšanai nepieciešamo minimālā pieprasījuma
apjomu17. ES ārējās robežas teritorijās
tirgus lielums ir ierobežots (gan valsts robežas tuvuma, gan retā
apdzīvotības blīvuma, gan zemas iedzīvotāju pirktspējas dēļ),
līdz ar to pastāv preču noieta ierobežojumi un preču un
pakalpojumu ražošana ir neizdevīgāka, kā rezultātā uzņēmējiem
pastāv vērā ņemamas grūtības atpelnīt ieguldījumus. Bez tam,
neatkarīgi no tā, cik izdevīgā vietā uzņēmums atrodas, tam ir
noteikti vienādi pienākumi attiecībā pret valsti, kuru veikšanas
izmaksas attiecīgi sastāda atšķirīgu daļu no uzņēmuma izdevumiem.
Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ uzņēmējiem nav izdevīgi atrasties
šajās teritorijās. Savukārt galvaspilsētas reģions uzņēmumiem
piedāvā labāku infrastruktūru, visu nozīmīgo transporta mezglu
pieejamību, lielāku tirgu, labāku darbaspēka pieejamību, līdz ar
to uzņēmēji/investori daudz biežāk izvēlas savus uzņēmumus
izvietot galvaspilsētas tuvumā, nevis reģionos, Līdz ar to
reģionālās politikas ietvaros nepieciešams radīt papildus
stimulus uzņēmējiem izvēlēties attālākas teritorijas kā Latgales
plānošanas reģions uzņēmējdarbības veikšanai ar mērķtiecīgiem
politikas instrumentiem, ar to palīdzību uzņēmējiem samazinot
ražošanas izmaksas un palīdzot atpelnīt veiktos ieguldījumus, kā
arī radot noietu to precēm un pakalpojumiem.
Vienlaikus jāuzsver, ka Latgales plānošanas reģionam
raksturīgs nozīmīgs neizmantotais potenciāls transporta un
loģistikas pakalpojumu attīstībā, ņemot vērā tā ģeogrāfisko
novietojumu - valsts robežas tuvumu un divu nozīmīgu transporta
koridoru atrašanos šajā teritorijā. Transporta un loģistikas
pakalpojumu attīstības iespējas austrumu pierobežā saistās ar
preču transportēšanu un uzglabāšanu noliktavās starp ES un
austrumu valstīm, kas neietilpst ES, un autopārvadātāju
attīstību, izmantojot reģionu kā bāzi, kā arī loģistikas centru
attīstību, primāri nacionālas nozīmes centru - Daugavpils un
Rēzeknes - tuvumā, kā arī tiešā robežas tuvumā pie robežas
šķērsošanas punktiem. Gan Latgales reģiona galveno automaģistrāļu
caurlaides spēja, gan dzelzceļa infrastruktūras noslodze ļauj
vismaz divkāršot kravu apgrozījumu. Ir apzinātas 15 teritorijas
visā Latgales reģionā, kas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ
piemērotas transporta un ar to saistīto pakalpojumu projektu
attīstīšanai, t.sk. sagatavots tehnoloģisko parku un loģistikas
centru objektu/vietu attīstības iespēju izvērtējums un
atbilstošās vietas pamatojums un izpētīti priekšnosacījumi
transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai.
Par to, ko Latgales reģiona iedzīvotāji paši uzskata par
būtiskākajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem savā dzīvesvietā,
informāciju sniedz pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras
pasūtījuma 2013.gadā partnerībā ar portālu www.draugiem.lv veiktā
Latvijas iedzīvotāju aptauja18. 40%
Latgales iedzīvotāji kā nepieciešamus minējuši dažādus
uzlabojumus attiecībā uz satiksmi, 33% - attiecībā uz
nodarbinātību, bet katrs desmitais - attiecībā uz kultūru un
dzīvesvietas labiekārtošanu. Vērtējot konkrētas sniegtās
atbildes, novērojams, ka izteikti visbiežāk iedzīvotāji
norādījuši uz nepieciešamību risināt nodarbinātības problēmas
(33%) un veikt ielu un ceļu remontus (31%). Aptuveni katrs
desmitais reģiona iedzīvotājs norāda uz sabiedriskā transporta
pieejamības problēmām, nedaudz retāk - uz veselības aprūpes
iestāžu darba nepilnībām, uzņēmējdarbību un dažādu kultūras
pasākumu nepietiekamību.
Ņemot vērā aprakstītās tendences bezdarba, piesaistīto
ārvalstu investoru un nefinanšu investīciju apjomu, kā arī citos
sociālekonomiskās attīstības rādītājos, nepieciešams īstenot
īpašus atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionā, lai
sekmētu ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos. Attiecīgi ES
fondu ieguldījumu ietvaros tiks paredzētas publiskās investīcijas
uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un
attīstībai. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām
uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales
plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai, kā rezultātā
sagaidāms privāto investīciju pieaugums (jaunu uzņēmumu izveide
un esošo darbības tālāka attīstība), kas nodrošinās darbavietu
saglabāšanu vai izveidošanu, nodokļu ieņēmumu valsts un
pašvaldību budžetā palielināšanos, kā arī iedzīvotāju aizplūšanas
no Latgales plānošanas reģiona samazināšanos. Investīcijas
publiskās infrastruktūras attīstībā (t.sk. sasniedzamība un
pieejamība kā priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai) ļaus
pilnvērtīgāk izmantot Latgales plānošanas reģiona teritoriālās
priekšrocības. Papildus Rīcības plānā paredzēti dažādi
neinvestīciju (nodokļu politikas, kapacitātes stiprināšanas u.c.)
pasākumi, lai padarītu uzņēmējiem izdevīgāku izvietošanos
Latgales plānošanas reģionā, kā arī sekmētu reģiona attīstību
kopumā.
1.2. Būtiskākie turpināmie Rīcības plāna Latgales
reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi
Viens no būtiskākajiem Rīcības plāna Latgales reģiona
izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākums bija Latgales uzņēmējdarbības
centra (turpmāk - LUC) izveidošana 2013.gada sākumā un tā
darbība.
LUC tika izveidots kā pilotprojekts ar mērķi nodrošināt
informatīvos un konsultatīvos pasākumus uzņēmējdarbības
atbalstam, kā arī sadarbību ar citām institūcijām (VAS
"Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), SIA
"Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
(LLKC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) u.c.),
kas sniedz uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus. LUC ir Latgales
plānošanas reģiona struktūrvienība, kas veidota uz Latgales
reģionālā ES struktūrfondu informācijas centra bāzes.
LUC darbības teritorija ir visas Latgales plānošanas reģionā
ietilpstošās pašvaldības, tāpēc LUC speciālisti izvietoti
Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos Krāslavā, Preiļos, Līvānos un Ludzā,
tiek nodrošinātas regulāras LUC speciālistu konsultācijas visās
reģiona pašvaldībās. Tā mērķauditorija ir uzņēmēji, kuriem
nepieciešama koncentrēta informācija par iespējām attīstīt savu
uzņēmējdarbību, lai tam maksimāli izmantotu visus pieejamos
atbalsta instrumentus. LUC pieeja ir personīga sadarbība ar
uzņēmējiem, lai palīdzētu orientēties valsts institūciju
pakalpojumos.
LUC speciālisti sadarbībā ar citām iestādēm Latgales reģionā
sniedz šādus pakalpojumus: 1) konsultācijas par ES fondu un LHZB
(AFI) programmu pieejamību, t.sk. par pieteikšanos un anketu
aizpildīšanu; 2) motivācijas un apmācības pasākumi esošajiem un
potenciālajiem uzņēmējiem, koordinējot aktivitātes starp LHZB
(AFI), LIAA, Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk - NVA),
LLKC, LTRK, LDDK u.c. organizācijām; 3) e-pakalpojumi -
konsultācijas par e-pakalpojumu izmantošanu un apmācības portāla
www.latvija.lv efektīvai lietošanai; 4) "birokrātijas
gids" - konsultācijas par dažādu institūciju pakalpojumiem;
5) konsultatīvs atbalsts piemērotu industriālo zonu atrašanā
potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem; 6) pieredzes apmaiņas
braucienu un tirdzniecības misiju/uzņēmēju grupu vizīšu
organizēšana.
LUC īstenotie konsultāciju un apmācību pasākumi
2013.gadā19:
- Noorganizēta tirdzniecības misija. No 2013.gada 26.-29.
novembrim LUC organizēja Latgales uzņēmēju vizīti Polijā -
Krakovā un Mazpolijas reģionā. Vizītes gaitā norisinājās tikšanās
ar uzņēmējiem, kas bija ieinteresēti sadarbībā ar Latgales
uzņēmējiem.
- Organizēti 12 apmācību semināri uzņēmējiem par tēmām, kas
saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību;
- Organizētas 5 apmācības LUC un pašvaldību speciālistiem,
kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumiem;
- Īstenoti 3 projekti pašvaldībās pēc saņemtajām konsultācijām
LUC (LUC 2013.gada jūnijā, jūlijā un augustā ir nodrošinājis
Latgales amatniekiem un mājražotājiem iespēju bezmaksas
piedalīties un piedāvāt savu produkciju Latgales amatnieku tirgū
t/c ZOOM Rīgā);
- Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē
Rīga Food 2013.
LUC īstenotie pasākumi līdz 2014.gada 1.oktobrim:
- Izveidots klientu konsultāciju reģistrs, kurā reģistrētas
1 162 personas;
- sniegtas konsultācijas: klātienē un ar e-pasta starpniecību
par uzņēmējdarbības uzsākšanu un ar to saistītiem jautājumiem;
par uzņēmējdarbības attīstību, pārstrukturēšanu, dažādošanu; par
e-pakalpojumu izmantošanu; par dažādu institūciju pakalpojumiem;
potenciāliem investoriem par ražošanas un pakalpojumu attīstībai
nepieciešamās infrastruktūras atrašanu un attīstību un īstenotas
apmācības portāla www.latvija.lv efektīvai lietošanai;
- Organizēti 16 izglītojoši apmācību semināri par
uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību saistītām tēmām,
nodrošinot pasākumu tēmu un laiku savstarpēju koordinēšanu ar
citām reģiona uzņēmējdarbības vides konsultējošām organizācijām -
LLKC, LHZB, LIAA, LTRK, LDDK. Šobrīd aktīva sadarbība notiek ar
Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru, piemēram, 2014.gada
6.novembrī Preiļos notiks seminārs par eksporta iespējām Vācijā.
Plānots š.g. novembrī organizēt arī atkārtoti motivācijas
un apmācības pasākumu sēriju jauniešiem "LUC Biznesa
mēnesis", plānoti 15 pasākumi;
- 2014. gada 15.maijā LUC organizēja konferenci "Latgale
- izaicinājumi un iespējas", kurā piedalījās ministri,
pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, augstskolu pārstāvji, Saeimas
deputāti no Latgales un plānošanas reģiona speciālisti;
- Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē
Rīga Food 2014;
- 2014. gada 16.augustā Rīgas pilsētas svētku ietvaros LUC
organizēja "Latgales pārstāvniecības kirmašu", kur savu
produkciju prezentēja 70 Latgales amatnieki un mājražotāji;
- Veicināti investori piesaistes pasākumi, interesi par
investīciju ieguldījumiem Latgales reģionā izrādījuši 10
investori.
Kopš LUC darbības uzsākšanas reģionā ir izveidoti 27 jauni
uzņēmumi, piemēram, kuru darbības pamatnozare ir logu, reklāmas
stendu, izkārtņu mazgāšana, gaļas un gaļas produktu ražošana,
pārstrāde un konservēšana,elektronisko risinājumu izstrāde;
inovatīvu mājas tekstilu, mākslas un amatniecības izstrādājumu
ražošana, mēbeļu ražošana u.c. Līdz 2014.gada 31.decembrim ar LUC
palīdzību šajos uzņēmumos tika radīta 51 darba vieta. Bez tam, 30
uzņēmumi paplašinājušies, pārstrukturējuši savu darbību. LUC
tādējādi darbojas kā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas
instruments, kas veicina ekonomisko aktivitāti reģionā, kas
ilgtermiņā sekmēs vietējo iedzīvotāju nodarbinātību, sociālās
spriedzes mazināšanu, reģiona konkurētspējas paaugstināšanu,
tādejādi saglabājot teritoriju dzīvotspēju kopumā. Ņemot vērā tā
sekmīgos rezultātus, LUC darbībai būs būtiska loma Rīcības plāna
īstenošanā, un tas ir iekļauts kā viens no nozīmīgākajiem
neinvestīciju pasākumiem.
Tiks turpināti arī šādi Rīcības plāna Latgales reģiona
izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi (t.sk. daļa no tiem bez
izmaiņām, daļa ar pilnveidojumiem/izmaiņām):
- Balstoties uz Norvēģu pieredzi, organizēt uzņēmējdarbības un
inovācijas veicināšanas pasākumus Latgales reģionā, t.sk.
piesaistot uzņēmējdarbības veicināšanas speciālistu, organizējot
iesaistīto pušu (uzņēmēju, pašvaldību, reģiona augstskolu)
sadarbības pasākumus, stiprinot reģiona augstskolu lomu,
nodrošinot uzņēmēju dalību investīciju forumos, attīstot komandas
veidošanas platformu utt., tādējādi stiprinot Latgales reģiona
investīciju piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības
aktivitāti;
- Sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus,
kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē;
- Atjaunot ceļu infrastruktūru, tādā veidā uzlabojot darba
vietu un pakalpojumu sasniedzamību (atjaunojot, bet nemainot ceļa
seguma veidu);
- Organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju
atbalstam - novada/ reģiona "Ideju kausa" rīkošana
(grantu konkursi).
1.3. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības
plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību
aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības
politiku instrumentiem
N.p.k.
Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas
datums
Sasaiste
ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei
2015.-2017.gadam
1.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz
2030.gadam
(apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada
10.jūnija lēmumu)
Austrumu pierobeža definēta kā viena no nacionālo
interešu telpām - teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi
valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai,
kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos
resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu
konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un
atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami
kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika.
Telpiskās attīstības perspektīva apraksta Austrumu
pierobežas tendences un izaicinājumus, attīstības
virzienus, risinājumus.
2.
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
(apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2012.gada
20.decembra lēmumu)
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam un tā
indikatīvā finanšu pamatojuma dokuments paredz atbalstu
Austrumu pierobežai:
392.rindkopas uzdevums "Pārrobežu un pierobežas
sadarbība ar mērķi paaugstināt ekonomisko
aktivitāti", darbība "Atbalsts austrumu
pierobežas infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai,
t.sk. pašvaldību ceļiem, kas nodrošina robežšķērsošanas
vietu sasniedzamību un pašvaldību infrastruktūrai
loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības
sekmēšanai".
3.
Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada
29.oktobra rīkojumu Nr.496)
Reģionālās politikas pamatnostādnes nosaka atbalsta
virzienus stratēģijas "Latvija 2030"
noteiktajām nacionālo interešu telpām jeb reģionālās
politikas mērķteritorijām:
- starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes
attīstības centriem;
- lauku attīstības telpai;
- Rīgas metropoles areālam;
- Baltijas jūras piekrastei;
- Austrumu pierobežai.
Bez tam, pamatnostādnēs paredzēta virkne
neinvestīciju/rīcībspējas stiprināšanas pasākumu, kas
tiks īstenoti visos reģionos.
Austrumu pierobežai kā viens no atbalsta virzieniem
noteikts:
- loģistikas kompleksu, citu ar tranzītu saistīto
pakalpojumu un objektu attīstība, kā arī citas
uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība
atbilstoši Austrumu pierobežas specifikai.
Attiecīgi Reģionālās politikas pamatnostādņu
2013.-2019.gadam 1.pielikumā "Pamatnostādnēs
paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns" iekļauts
1.5.3.uzdevums:
1.5.3. Pašvaldību infrastruktūras izveide un
uzlabošana robežšķērsošanas vietu sasniedzamības un
loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības
sekmēšanai, kā arī citas uzņēmējdarbību veicinošas
infrastruktūras attīstībai atbilstoši Austrumu pierobežas
specifikai
Izstrāde 30.12.2015., Īstenošana 30.12.2019.
Atbildīgā institūcija: VARAM, iesaistītās
institūcijas: SM, EM, ZM, LPS, LLPA, plānošanas reģioni,
pašvaldības
Finansējums: 48 000 000 LVL (ERAF,
pašvaldību finansējums)
4.
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu darbības
programmā "Izaugsme un nodarbinātība"
(apstiprināta Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra
sēdē (prot. Nr. 46 40.§, apstiprināta Eiropas Komisijā
2014.gada 11.novembrī)
Atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam
392.rindkopas uzdevumam un Reģionālās politikas
pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 1.pielikuma
1.5.3.uzdevumam 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES
fondu darbības programmā "Izaugsme un
nodarbinātība" ieplānots atbalsts Latgales
plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam
specifiskā atbalsta mērķa "5.6.2. Teritoriju
revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas
atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības
programmām" ietvaros 52 247 026 euro apmērā
(ERAF finansējums).
Darbības programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju
ietvaros atbalsts Austrumu pierobežai tika paplašināts uz
atbalstu visam Latgales plānošanas reģionam un Alūksnes
novada pašvaldībai.
5.
Latgales plānošanas reģiona teritorijas attīstības
plānošanas dokumenti:
Latgales stratēģija 2030
Latgales programma 2010-2017
Latgales stratēģijā 2030 izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz
2030.gadam saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības
stratēģiju 2030 - panākt straujāku reģiona ekonomisko
attīstību, lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un
vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali
par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm.
Lai to paveiktu, nepieciešamas izmaiņas reģiona
ekonomikas struktūrā, būtiski palielinot privātā sektora
īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā (vienlaikus
saglabājot darbavietas sabiedriskajā sektorā, kam ir un
būs nozīmīga loma reģiona izaugsmē). Lai sasniegtu
izvirzītos mērķus un attīstības vīziju, definēti četri
stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir
pamats saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars
finansējuma piesaistei: Prasmes, Efektīvi uzņēmumi, Gudra
pārvaldība un Savienojumi.
Latgales programmā 2010-2017 izvirzītie mērķi
2017.gadam un pasākumi virzīti uz pakāpenisku Latgales
stratēģijā 2030 noteikto mērķu sasniegšanu un vienlaikus
arī uz iekļaušanos Latvijas un Eiropas Savienības
ilgtermiņa attīstības politiskajās nostādnēs:
- veicināt negatīvo demogrāfisko un migrācijas procesu
apturēšanu un saglabāšanu vismaz 320 tūkstošu iedzīvotāju
skaitu reģionā;
- palielināt privātā sektora īpatsvaru pievienotās
vērtības radīšanā reģionā līdz 76% un palielināt augstas
pievienotās vērtības īpatsvaru;
- paaugstināt iedzīvotāju ienākumus reģionā,
sasniedzot 40% no ES vidējās bruto darba samaksas
līmeņa.
Vidēja termiņa mērķu sasniegšanai Latgales programma
piedāvā ieviest 10 reģiona darbības programmas. To
realizācija vērsta uz Latgales interesēm nākamajā ES
finanšu periodā 2014-2020. Tūlītējās rīcības jāvērš uz
pilsētu stiprināšanu, uzņēmējdarbību un prasmēm strādāt
ar finanšu resursiem. Tam izveidotas trīs darbības
prioritārās programmas: "Latgale
ID"(uzņēmējdarbības atbalsta programma),
"Attīstības centru tīkls" (policentriskas
attīstības programma) un "Fonds" (finanšu
instrumentu programma). Visas darbības programmas
veidotas, lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai un
attīstītu uzņēmējdarbības iemaņas visos sektoros un
iedzīvotāju grupās.
Tādējādi, ņemot vērā tā uzsvaru uz nodarbinātības un
ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanu Latgales
plānošanas reģionā, Rīcības plāns būs papildinošs
Latgales plānošanas reģiona attīstības programmai un tās
mērķiem un prioritātēm, kā arī reģionālajā līmenī
īstenotajiem pasākumiem. Rīcības plāns veicinās Latgales
programmā paredzēto pasākumu ieviešanu.
6.
Nacionālās identitātes, pilsoniskās
sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes
2012.-2018.gadam
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam
īstenošanas plānā laikposmā līdz 2016.gadam
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 25.februāra
rīkojumu Nr.102) ir izveidota atsevišķa sadaļa
(1.2.4.uzdevums), kurā ir fokusēti pasākumi
mazākumtautību pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un
atbalstīšanai.
Plāna 1.4.2.uzdevumā ir iezīmēti sabiedrisko mediju
pasākumi, kuru īstenošanai Ministru kabineta atbalsts
tika saņemts 2014.gadā.
Atsevišķi pasākumi plānoti tiešai ietekmei uz Latgales
iedzīvotāju piederības sajūtas veidošanu un risina
mazākumtautību līdzdalības jautājumus, tai skaitā
latviešu valodas prasmju uzlabošanu, kas ir bieži
identificēts šķērslis sekmīgai līdzdalībai darba
tirgū.
7.
Izglītības attīstības pamatnostādnes
2014.-2020.gadam
Izglītības attīstības pamatnostādnes
2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja
termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka
izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un
rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem.
Pamatnostādnes nosāka, ka institucionālā tīkla sakārtošana
ir prioritāri saistīta ar sākumskolas izglītības
pakalpojumu pieejamību tuvāk bērnu dzīvesvietai un vidējās
izglītības pieejamību reģionālajā līmenī. Institucionālā
tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju izglītības
iestāžu pakalpojumu piedāvājumam:
pirmsskolas izglītība - maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai
neatkarīgi no ģeogrāfiskajiem un administratīvi
teritoriālajiem kritērijiem;
sākumskolas izglītība (1.-6.klase) - pēc iespējas tuvāk
bērnu dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību
vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī
pirmsskolas izglītības (5 līdz 6 gadu vecu bērnu)
integrāciju sākumskolas izglītības iestādēs;
pamatskolas izglītība (7.-9.klase) - pielāgojot attiecīgā
institucionālā tīkla specifikai;
vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) - pamatā
koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
Pakalpojuma pieejamība nodrošināta reģionālas nozīmes
autoceļu tuvumā. Atbilstoši katra reģiona attīstības
scenārijiem vērtējama arī profesionālās izglītības
programmu integrācija vispārējā izglītībā, konsolidējot šo
izglītības iestāžu pārvaldību un izmaksas. Šādas izglītības
iestādes dibinātājs ir pašvaldība;
profesionālā vidējā izglītība - pamatā koncentrēta
reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Īsteno
valsts nozīmes profesionālās izglītības kompetences centri
(PIKC) un pārējās profesionālās izglītības iestādes, kuru
padotība pamatā plānota pašvaldībām.