Par Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam

1Esošās situācijas

2raksturojums

31.1. Sociālekonomiskās attīstības tendenču

4analīze

5Latgales plānošanas reģiona pašvaldības raksturo zems

6iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja

7iedzīvotāju aizplūšana. Saskaņā ar CSP datiem Latgales plānošanas

8reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās

9dzīvo tikai 14,3% Latvijas iedzīvotāju (2014.gada dati). No

102000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits

11Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 25,7%. Ņemot

12vērā iepriekšminēto, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta

13pasākumus ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai Latgales

14plānošanas reģionā, t.sk. radot priekšnosacījumus jaunu uzņēmumu

15izveidei un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai Latgales

16plānošanas reģionā, radot jaunas darbavietas.

17Saskaņā ar Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz

18vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2011.gadā veidoja

19tikai 8517 (Latvijā - 15 000, ES-28 valstīs - 25 100). Latgales

20plānošanas reģiona IKP veido mazāk nekā 33,9% no ES-28 valstu

21vidējā rādītāja9.

22Iedzīvotāju aizplūšanas un zemā IKP rādītāja galvenais cēlonis

23Latgales plānošanas reģionā ir zema uzņēmējdarbības aktivitāte un

24nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai.

252012.gadā Latgales plānošanas reģions piesaistīja vismazāk

26nefinanšu investīciju valstī - nefinanšu investīciju ieguldījumi

27Rīgas reģionā veidoja 2 804,2 milj. euro, Kurzemes reģionā 750,0

28milj. euro, Zemgales reģionā 477,1 milj. euro, Vidzemes reģionā

29411,6 milj. euro, Latgales reģionā 340,2 milj. euro. Latgales

30plānošanas reģionā uz 1000 iedzīvotājiem 2012.gadā bija vairāk

31nekā divas reizes mazāk individuālo komersantu un

32komercsabiedrību (18,5) nekā Latvijā kopumā

33(39,6)10.

34Latgales plānošanas reģionu raksturo izteikti nelabvēlīgas

35tendences bezdarba rādītājā - 2010.gada sākumā Latgales reģionā

36bezdarba līmenis bija palielinājies visvairāk, un atšķirībā no

37pārējiem četriem reģioniem tas turpināja paaugstināties arī

38nākamajā gadā (sk. 1.tabulu). Gan 2012., gan 2013.gada sākumā

39bezdarba līmeņa samazinājums Latgales plānošanas reģionā bija

40vismazākais salīdzinājumā ar citiem reģioniem. 2014.gada sākumā

41Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis joprojām bija

42ievērojami augstāks kā citos reģionos -

4312,6%11.

442008

452009

462010

472011

482012

492013

502014

51Rīgas reģions

522,6

534,2

5410,3

558,7

566,7

574,9

584,3

59Vidzemes reģions

603,5

615,1

6212,6

6311,6

649,6

658,3

667,4

67Kurzemes reģions

683,6

695,3

7012,8

7111,7

729,2

737,4

747,7

75Zemgales reģions

763,3

775,2

7812,9

7911,9

809,8

817,9

826,9

83Latgales reģions

846,6

857,8

8616,0

8716,9

8815,2

8913,7

9012,6

91Latvija

923,5

935,1

9412,0

9511,0

969,0

977,3

986,6

991.tabula. Bezdarba līmenis Latvijas reģionos

1002008.-2014.gadā

101Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem

102reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) nekā

103valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%), kas liecina, ka

104reģionā trūkst darba devēju. Dati arī apstiprina, ka Latgalē ir

105mazs to cilvēku īpatsvars, kuri ir gatavi uzsākt savu

106saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS

1072011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu

108sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā

109darba ņēmēji (Latvijā vidēji - 39%), savukārt veidot savu

110uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji - 9%). Ņemot vērā

111Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus, jaunu

112uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši

113svarīga.

114Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām arī ievērojami

115pieaudzis to Latgales reģiona iedzīvotāju skaits, kas uzticas

116vietējiem (pilsētas, novada, reģiona) uzņēmējiem - no 39%

1172012.gadā līdz 51% 2014.gadā. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas

1182013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru

119ietekme uz uzņēmējdarbības vidi"12

120datu sekundārā analīze liecina, ka Latgales reģiona uzņēmēji

121nedaudz biežāk kā Latvijā kopumā atzīst, ka reģiona uzņēmēji

122maksā "aplokšņu algas", neslēdz darba līgumus ar

123darbiniekiem, dod kukuļus valsts un pašvaldību amatpersonām, kā

124arī diskriminē darba ņēmējus pēc vecuma. Tāpat liela daļa

125Latgales reģiona uzņēmēju uzskata, ka šīs negodprātīgās

126uzņēmējdarbības prakses ir attaisnojamas. Piemēram, kamēr Latvijā

127kopumā 20% uzņēmēju uzskata, ka ir attaisnojami maksāt

128"aplokšņu algas", Latgales reģionā šādi pārliecināto

129īpatsvars ir 37%.

130Pastāv būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp

131reģioniem - Latgales plānošanas reģionā 2013.gadā mēneša vidējā

132bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un sastādīja

133tikai 68% no valsts vidējā rādītāja, kas nozīmē zemāku

134labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā

1352011.gadā variēja no 12,9% Rīgā līdz 28,6% Latgales reģionā

136(Pierīgā - 15,5%, Kurzemē - 19,8%, Zemgalē - 22,2%, Vidzemē -

13727,8%). Kā liecina Labklājības ministrijas dati, Latgalē

138novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu

139īpatsvaru. Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības

140aktivitāte valsts teritorijā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no

141teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši

142lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē

143teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos

144izaicinājumus.

145Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām, 2012.gadā 23%

146Latgales iedzīvotāju novērtēja, ka darbu visdrīzāk meklētu ārpus

147Latvijas, taču 2014.gadā tā apgalvoja vien 16%. Lai gan šis

148Latgales reģiona rādītājs, salīdzinot ar 2012.gadu, ir

149samazinājies (no 23% līdz 16%), tomēr tas joprojām ir augstākais

150rādītājs starp visiem Latvijas reģioniem. Kopumā šis rādītājs

151liecina par situācijas uzlabojumu iedzīvotāju pārliecībā par

152darba iespējām savā reģionā.

153Vērtējot darbaspēka pieejamību, Latgales reģionā strādājošie

154uzņēmēji, izteikti biežāk kā citos reģionos strādājošie, kā

155problēmas min - augsti kvalificēta tehniskā personāla pieejamību

156(52% Latgales uzņēmēju un 34% Latvijā kopumā), darbaspēka

157pietiekamību kopumā (attiecīgi - 44% un 28%), darbinieku

158uzticamību un lojalitāti (37% un 29%), arī mazkvalificēta

159personāla pieejamību (25% un 13%).

160Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA)

161dati liecina, ka 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā

162izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem

163pieņēmuši tikai 17 (0,5%). 2012.gadā piesaistīti 15 investori,

164bet 2013.gadā to skaits jau pieaudzis, sasniedzot 23 piesaistītus

165investorus. To uzņēmumi izvietojušies galvenokārt Rīgas

166aglomerācijā un lielo ostu pilsētās. Latgales reģiona pašvaldības

167izvēlējies zems investoru skaits - 2012.gadā viens no 15

168piesaistītajiem investoriem izvēlējies Daugavpils pilsētu, bet

1692013.gadā viens no 23 piesaistītajiem investoriem izvēlējies

170Rēzeknes pilsētu13. Tas liecina, ka

171investoriem trūkst motivācijas, lai izvēlētos Latgales plānošanas

172reģiona pašvaldības par vietu savai uzņēmējdarbībai, kā arī dod

173pamatu uzskatīt, ka trūkst pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu

174investoriem. Viena no problēmām, ko konstatējusi LIAA, kādēļ

175vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās

176valstīs, ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar

177atbilstošu infrastruktūru14. Tikmēr aizvien

178vairāk pasaulē izplatīts standarts investīciju piesaistē ir

179pašvaldību attīstītie industriālie zemes gabali ar

180infrastruktūru, kas tiek piedāvāti investoriem pārdošanā vai

181ilgtermiņa nomā. Kamēr vien ir izvēle, investors izvēlas zemes

182gabalu ar gatavu infrastruktūru, nevis zemes gabalu ar

183neatbilstošu zonējumu vai bez infrastruktūras. VARAM veiktās

184nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību

185aptaujas15 ietvaros apkopotā informācija

186liecina, ka to esošajās vai perspektīvajās industriālajās zonās

187būtiskākie trūkumi ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas

188inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde,

189gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība

190u.tml.). Šāda infrastruktūra prasa lielus kapitālieguldījumus,

191kas uzņēmējiem nav un vai to atmaksāšanās ir pārāk ilga.

192Vienlaikus kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka esošie reģiona

193uzņēmēji iespēju robežās aktīvi piesaista dažādu finanšu līdzekļu

194programmu sniegtās iespējas. Analizējot datus par dažādu finanšu

195resursu izmantošanu, novērojams, ka Latgales reģiona uzņēmēji ir

196bijuši aktīvāki nekā citos reģionos strādājošie valsts atbalsta

197programmu izmantošanā - ja vidēji Latvijā katrs desmitais

198uzņēmums bija pieteicies šādam atbalstam, tad Latgales reģionā

199katrs piektais. Jāuzsver, ka Latgales reģiona uzņēmēji ne tikai

200biežāk ir pieteikušies valsts atbalstam, bet biežāk kā vidēji

201Latvijā to arī ir saņēmuši - ja Latvijā kopumā 7% uzņēmumu bija

202saņēmuši valsts atbalstu, tad Latgales reģionā - 13%. Dažādu citu

203finanšu resursu izmantošanas rādītāji Latgalē gan neatšķiras no

204vidējiem Latvijas rādītājiem.

205Ekonomisko aktivitāšu nozīmīgās atšķirības tiešā veidā ietekmē

206pašvaldību budžetu apjomu, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka

207ekonomiskā aktivitāte, ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši

208iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Tādējādi pašvaldību rīcībā ir

209ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā,

210kas attiecīgi vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju

211attīstības iespējas. Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma

212nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji

213ir 190-539 euro uz vienu iedzīvotāju (2013.gada dati), savukārt

214pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi

215uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 253-1137 euro

216uz vienu iedzīvotāju (VRAA dati), kas būtiski ietekmē pašvaldību

217iespējas nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru iedzīvotājiem un

218uzņēmējiem.

219Papildus jāņem vērā, ka Latgales plānošanas reģions ir

220teritorija, kas veido Austrumu pierobežu jeb ES ārējo robežu ar

221Krieviju un Baltkrieviju. Situācija pierobežas novadu teritorijās

222ir atšķirīga ES pierobežā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības

223pierobežā. Robeža ar Igauniju un Lietuvu nepalielina nomales

224efektu teritoriju attīstībā pēc iestāšanās ES. Šī robeža ir brīvi

225šķērsojama, tāpēc iedzīvotāji šajās teritorijās labprāt izmanto

226arī kaimiņvalstu piedāvātās iespējas savu vajadzību

227nodrošināšanai (pakalpojumu saņemšana, iepirkšanās, uzņēmēju

228sadarbība u.c.). Savukārt Baltkrievijas un Krievijas pierobežas

229teritorijas daudzviet ir izteiktas nomales, atrašanās pie Eiropas

230Savienības ārējās robežas nozīmē dažādus ierobežojumus pierobežas

231joslā un stingru robežkontroli, t.sk. rindas robežšķērsošanas

232vietās, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību. Šajās teritorijās ir

233izteikti mazs darbavietu skaits, augsts bezdarbs, zema

234iedzīvotāju pirktspēja un ierobežots tirgus mazā iedzīvotāju

235skaita dēļ.

236Problēmas pastiprina arī ievērojams attālums no galvaspilsētas

237Rīgas. Ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu un pašvaldību zemos

238nodokļu ieņēmumus, Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās ir

239raksturīgs zems infrastruktūras, t.sk. ceļu, kvalitātes līmenis,

240kā arī nav nodrošināta efektīva teritoriju sasniedzamība, kas

241palielina nomales efektu un sekmē pierobežas teritoriju

242iztukšošanos. Tas, ka Latgales plānošanas reģions atrodas pie ES

243ārējās robežas, nozīmē, ka arī no valsts un ES drošības aspekta

244ir īpaši svarīgi šajā teritorijā saglabāt apdzīvotību un

245iespējami labvēlīgu sociālekonomisko situāciju.

246Latgales plānošanas reģiona novietojums tālu no galvaspilsētas

247padara to kopumā mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības veikšanai nekā

248citas teritorijas. Uzņēmējdarbības rezultāti ir lielā mērā

249atkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas vietas, jo uzņēmuma

250atrašanās vieta ietekmē izmaksas un līdz ar to peļņas gūšanas

251iespējas. Ekonomikas teorija nosaka, ka uzņēmuma atrašanās vieta

252ir jāizvēlas tā, lai starpība starp atrašanās vietas noteiktajiem

253ienākumiem un izmaksām, kas atkarīgas tikai un vienīgi no

254atrašanās vietas, būtu maksimāla16. Katrai

255precei pastāv produktam specifisks tirgus lielums, kā arī

256nepieciešamais piegādes attālums, kas aptver tieši izmaksu

257segšanai nepieciešamo minimālā pieprasījuma

258apjomu17. ES ārējās robežas teritorijās

259tirgus lielums ir ierobežots (gan valsts robežas tuvuma, gan retā

260apdzīvotības blīvuma, gan zemas iedzīvotāju pirktspējas dēļ),

261līdz ar to pastāv preču noieta ierobežojumi un preču un

262pakalpojumu ražošana ir neizdevīgāka, kā rezultātā uzņēmējiem

263pastāv vērā ņemamas grūtības atpelnīt ieguldījumus. Bez tam,

264neatkarīgi no tā, cik izdevīgā vietā uzņēmums atrodas, tam ir

265noteikti vienādi pienākumi attiecībā pret valsti, kuru veikšanas

266izmaksas attiecīgi sastāda atšķirīgu daļu no uzņēmuma izdevumiem.

267Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ uzņēmējiem nav izdevīgi atrasties

268šajās teritorijās. Savukārt galvaspilsētas reģions uzņēmumiem

269piedāvā labāku infrastruktūru, visu nozīmīgo transporta mezglu

270pieejamību, lielāku tirgu, labāku darbaspēka pieejamību, līdz ar

271to uzņēmēji/investori daudz biežāk izvēlas savus uzņēmumus

272izvietot galvaspilsētas tuvumā, nevis reģionos, Līdz ar to

273reģionālās politikas ietvaros nepieciešams radīt papildus

274stimulus uzņēmējiem izvēlēties attālākas teritorijas kā Latgales

275plānošanas reģions uzņēmējdarbības veikšanai ar mērķtiecīgiem

276politikas instrumentiem, ar to palīdzību uzņēmējiem samazinot

277ražošanas izmaksas un palīdzot atpelnīt veiktos ieguldījumus, kā

278arī radot noietu to precēm un pakalpojumiem.

279Vienlaikus jāuzsver, ka Latgales plānošanas reģionam

280raksturīgs nozīmīgs neizmantotais potenciāls transporta un

281loģistikas pakalpojumu attīstībā, ņemot vērā tā ģeogrāfisko

282novietojumu - valsts robežas tuvumu un divu nozīmīgu transporta

283koridoru atrašanos šajā teritorijā. Transporta un loģistikas

284pakalpojumu attīstības iespējas austrumu pierobežā saistās ar

285preču transportēšanu un uzglabāšanu noliktavās starp ES un

286austrumu valstīm, kas neietilpst ES, un autopārvadātāju

287attīstību, izmantojot reģionu kā bāzi, kā arī loģistikas centru

288attīstību, primāri nacionālas nozīmes centru - Daugavpils un

289Rēzeknes - tuvumā, kā arī tiešā robežas tuvumā pie robežas

290šķērsošanas punktiem. Gan Latgales reģiona galveno automaģistrāļu

291caurlaides spēja, gan dzelzceļa infrastruktūras noslodze ļauj

292vismaz divkāršot kravu apgrozījumu. Ir apzinātas 15 teritorijas

293visā Latgales reģionā, kas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ

294piemērotas transporta un ar to saistīto pakalpojumu projektu

295attīstīšanai, t.sk. sagatavots tehnoloģisko parku un loģistikas

296centru objektu/vietu attīstības iespēju izvērtējums un

297atbilstošās vietas pamatojums un izpētīti priekšnosacījumi

298transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai.

299Par to, ko Latgales reģiona iedzīvotāji paši uzskata par

300būtiskākajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem savā dzīvesvietā,

301informāciju sniedz pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras

302pasūtījuma 2013.gadā partnerībā ar portālu www.draugiem.lv veiktā

303Latvijas iedzīvotāju aptauja18. 40%

304Latgales iedzīvotāji kā nepieciešamus minējuši dažādus

305uzlabojumus attiecībā uz satiksmi, 33% - attiecībā uz

306nodarbinātību, bet katrs desmitais - attiecībā uz kultūru un

307dzīvesvietas labiekārtošanu. Vērtējot konkrētas sniegtās

308atbildes, novērojams, ka izteikti visbiežāk iedzīvotāji

309norādījuši uz nepieciešamību risināt nodarbinātības problēmas

310(33%) un veikt ielu un ceļu remontus (31%). Aptuveni katrs

311desmitais reģiona iedzīvotājs norāda uz sabiedriskā transporta

312pieejamības problēmām, nedaudz retāk - uz veselības aprūpes

313iestāžu darba nepilnībām, uzņēmējdarbību un dažādu kultūras

314pasākumu nepietiekamību.

315Ņemot vērā aprakstītās tendences bezdarba, piesaistīto

316ārvalstu investoru un nefinanšu investīciju apjomu, kā arī citos

317sociālekonomiskās attīstības rādītājos, nepieciešams īstenot

318īpašus atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionā, lai

319sekmētu ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos. Attiecīgi ES

320fondu ieguldījumu ietvaros tiks paredzētas publiskās investīcijas

321uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un

322attīstībai. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām

323uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales

324plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai, kā rezultātā

325sagaidāms privāto investīciju pieaugums (jaunu uzņēmumu izveide

326un esošo darbības tālāka attīstība), kas nodrošinās darbavietu

327saglabāšanu vai izveidošanu, nodokļu ieņēmumu valsts un

328pašvaldību budžetā palielināšanos, kā arī iedzīvotāju aizplūšanas

329no Latgales plānošanas reģiona samazināšanos. Investīcijas

330publiskās infrastruktūras attīstībā (t.sk. sasniedzamība un

331pieejamība kā priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai) ļaus

332pilnvērtīgāk izmantot Latgales plānošanas reģiona teritoriālās

333priekšrocības. Papildus Rīcības plānā paredzēti dažādi

334neinvestīciju (nodokļu politikas, kapacitātes stiprināšanas u.c.)

335pasākumi, lai padarītu uzņēmējiem izdevīgāku izvietošanos

336Latgales plānošanas reģionā, kā arī sekmētu reģiona attīstību

337kopumā.

3381.2. Būtiskākie turpināmie Rīcības plāna Latgales

339reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi

340Viens no būtiskākajiem Rīcības plāna Latgales reģiona

341izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākums bija Latgales uzņēmējdarbības

342centra (turpmāk - LUC) izveidošana 2013.gada sākumā un tā

343darbība.

344LUC tika izveidots kā pilotprojekts ar mērķi nodrošināt

345informatīvos un konsultatīvos pasākumus uzņēmējdarbības

346atbalstam, kā arī sadarbību ar citām institūcijām (VAS

347"Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), SIA

348"Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"

349(LLKC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) u.c.),

350kas sniedz uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus. LUC ir Latgales

351plānošanas reģiona struktūrvienība, kas veidota uz Latgales

352reģionālā ES struktūrfondu informācijas centra bāzes.

353LUC darbības teritorija ir visas Latgales plānošanas reģionā

354ietilpstošās pašvaldības, tāpēc LUC speciālisti izvietoti

355Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos Krāslavā, Preiļos, Līvānos un Ludzā,

356tiek nodrošinātas regulāras LUC speciālistu konsultācijas visās

357reģiona pašvaldībās. Tā mērķauditorija ir uzņēmēji, kuriem

358nepieciešama koncentrēta informācija par iespējām attīstīt savu

359uzņēmējdarbību, lai tam maksimāli izmantotu visus pieejamos

360atbalsta instrumentus. LUC pieeja ir personīga sadarbība ar

361uzņēmējiem, lai palīdzētu orientēties valsts institūciju

362pakalpojumos.

363LUC speciālisti sadarbībā ar citām iestādēm Latgales reģionā

364sniedz šādus pakalpojumus: 1) konsultācijas par ES fondu un LHZB

365(AFI) programmu pieejamību, t.sk. par pieteikšanos un anketu

366aizpildīšanu; 2) motivācijas un apmācības pasākumi esošajiem un

367potenciālajiem uzņēmējiem, koordinējot aktivitātes starp LHZB

368(AFI), LIAA, Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk - NVA),

369LLKC, LTRK, LDDK u.c. organizācijām; 3) e-pakalpojumi -

370konsultācijas par e-pakalpojumu izmantošanu un apmācības portāla

371www.latvija.lv efektīvai lietošanai; 4) "birokrātijas

372gids" - konsultācijas par dažādu institūciju pakalpojumiem;

3735) konsultatīvs atbalsts piemērotu industriālo zonu atrašanā

374potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem; 6) pieredzes apmaiņas

375braucienu un tirdzniecības misiju/uzņēmēju grupu vizīšu

376organizēšana.

377LUC īstenotie konsultāciju un apmācību pasākumi

3782013.gadā19:

379- Noorganizēta tirdzniecības misija. No 2013.gada 26.-29.

380novembrim LUC organizēja Latgales uzņēmēju vizīti Polijā -

381Krakovā un Mazpolijas reģionā. Vizītes gaitā norisinājās tikšanās

382ar uzņēmējiem, kas bija ieinteresēti sadarbībā ar Latgales

383uzņēmējiem.

384- Organizēti 12 apmācību semināri uzņēmējiem par tēmām, kas

385saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību;

386- Organizētas 5 apmācības LUC un pašvaldību speciālistiem,

387kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumiem;

388- Īstenoti 3 projekti pašvaldībās pēc saņemtajām konsultācijām

389LUC (LUC 2013.gada jūnijā, jūlijā un augustā ir nodrošinājis

390Latgales amatniekiem un mājražotājiem iespēju bezmaksas

391piedalīties un piedāvāt savu produkciju Latgales amatnieku tirgū

392t/c ZOOM Rīgā);

393- Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē

394Rīga Food 2013.

395LUC īstenotie pasākumi līdz 2014.gada 1.oktobrim:

396- Izveidots klientu konsultāciju reģistrs, kurā reģistrētas

3971 162 personas;

398- sniegtas konsultācijas: klātienē un ar e-pasta starpniecību

399par uzņēmējdarbības uzsākšanu un ar to saistītiem jautājumiem;

400par uzņēmējdarbības attīstību, pārstrukturēšanu, dažādošanu; par

401e-pakalpojumu izmantošanu; par dažādu institūciju pakalpojumiem;

402potenciāliem investoriem par ražošanas un pakalpojumu attīstībai

403nepieciešamās infrastruktūras atrašanu un attīstību un īstenotas

404apmācības portāla www.latvija.lv efektīvai lietošanai;

405- Organizēti 16 izglītojoši apmācību semināri par

406uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību saistītām tēmām,

407nodrošinot pasākumu tēmu un laiku savstarpēju koordinēšanu ar

408citām reģiona uzņēmējdarbības vides konsultējošām organizācijām -

409LLKC, LHZB, LIAA, LTRK, LDDK. Šobrīd aktīva sadarbība notiek ar

410Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru, piemēram, 2014.gada

4116.novembrī Preiļos notiks seminārs par eksporta iespējām Vācijā.

412Plānots š.g. novembrī organizēt arī atkārtoti motivācijas

413un apmācības pasākumu sēriju jauniešiem "LUC Biznesa

414mēnesis", plānoti 15 pasākumi;

415- 2014. gada 15.maijā LUC organizēja konferenci "Latgale

416- izaicinājumi un iespējas", kurā piedalījās ministri,

417pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, augstskolu pārstāvji, Saeimas

418deputāti no Latgales un plānošanas reģiona speciālisti;

419- Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē

420Rīga Food 2014;

421- 2014. gada 16.augustā Rīgas pilsētas svētku ietvaros LUC

422organizēja "Latgales pārstāvniecības kirmašu", kur savu

423produkciju prezentēja 70 Latgales amatnieki un mājražotāji;

424- Veicināti investori piesaistes pasākumi, interesi par

425investīciju ieguldījumiem Latgales reģionā izrādījuši 10

426investori.

427Kopš LUC darbības uzsākšanas reģionā ir izveidoti 27 jauni

428uzņēmumi, piemēram, kuru darbības pamatnozare ir logu, reklāmas

429stendu, izkārtņu mazgāšana, gaļas un gaļas produktu ražošana,

430pārstrāde un konservēšana,elektronisko risinājumu izstrāde;

431inovatīvu mājas tekstilu, mākslas un amatniecības izstrādājumu

432ražošana, mēbeļu ražošana u.c. Līdz 2014.gada 31.decembrim ar LUC

433palīdzību šajos uzņēmumos tika radīta 51 darba vieta. Bez tam, 30

434uzņēmumi paplašinājušies, pārstrukturējuši savu darbību. LUC

435tādējādi darbojas kā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas

436instruments, kas veicina ekonomisko aktivitāti reģionā, kas

437ilgtermiņā sekmēs vietējo iedzīvotāju nodarbinātību, sociālās

438spriedzes mazināšanu, reģiona konkurētspējas paaugstināšanu,

439tādejādi saglabājot teritoriju dzīvotspēju kopumā. Ņemot vērā tā

440sekmīgos rezultātus, LUC darbībai būs būtiska loma Rīcības plāna

441īstenošanā, un tas ir iekļauts kā viens no nozīmīgākajiem

442neinvestīciju pasākumiem.

443Tiks turpināti arī šādi Rīcības plāna Latgales reģiona

444izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi (t.sk. daļa no tiem bez

445izmaiņām, daļa ar pilnveidojumiem/izmaiņām):

446- Balstoties uz Norvēģu pieredzi, organizēt uzņēmējdarbības un

447inovācijas veicināšanas pasākumus Latgales reģionā, t.sk.

448piesaistot uzņēmējdarbības veicināšanas speciālistu, organizējot

449iesaistīto pušu (uzņēmēju, pašvaldību, reģiona augstskolu)

450sadarbības pasākumus, stiprinot reģiona augstskolu lomu,

451nodrošinot uzņēmēju dalību investīciju forumos, attīstot komandas

452veidošanas platformu utt., tādējādi stiprinot Latgales reģiona

453investīciju piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības

454aktivitāti;

455- Sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus,

456kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē;

457- Atjaunot ceļu infrastruktūru, tādā veidā uzlabojot darba

458vietu un pakalpojumu sasniedzamību (atjaunojot, bet nemainot ceļa

459seguma veidu);

460- Organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju

461atbalstam - novada/ reģiona "Ideju kausa" rīkošana

462(grantu konkursi).

4631.3. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības

464plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību

465aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības

466politiku instrumentiem

467N.p.k.

468Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas

469datums

470Sasaiste

471ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei

4722015.-2017.gadam

4731.

474Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

4752030.gadam

476(apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada

47710.jūnija lēmumu)

478Austrumu pierobeža definēta kā viena no nacionālo

479interešu telpām - teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi

480valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai,

481kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos

482resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu

483konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un

484atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami

485kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika.

486Telpiskās attīstības perspektīva apraksta Austrumu

487pierobežas tendences un izaicinājumus, attīstības

488virzienus, risinājumus.

1Rīcības virzieni

23.1. Investīcijas pašvaldību

3infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai

43.1.1. 5.6.2. SAM 3.kārtas

5"Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales

6plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās"

7īstenošana

8Lai risinātu Latgales plānošanas reģiona un Austrumu

9pierobežas izaicinājumus un veicinātu šo teritoriju attīstības

10potenciāla pilnvērtīgāku izmantošanu, Latgales plānošanas reģiona

11pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai ES fondu darbības

12programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ir paredzēts

13finansējums 5.6.2.SAM "Teritoriju revitalizācija,

14reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību

15integrētajām attīstības programmām" ietvaros. Minētie

16ieguldījumi tiks īstenoti kā atsevišķa kārta 5.6.2. SAM ietvaros

17līdztekus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem

18sniegtajam atbalstam (t.i. Daugavpils, Rēzekne, Balvu novads,

19Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads

205.6.2. SAM ietvaros papildus saņems atbalstu pasākumos, kuros kā

21atbalsta saņēmēji noteikti visi nacionālas nozīmes attīstības

22centri un reģionālas nozīmes attīstības centri). Latgales

23plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai

245.6.2. SAM 3.kārtā paredzēti 52 247 026 euro ERAF

25finansējuma (ERAF maksimālā līdzfinansējuma likme - 85%). Šobrīd

26Ministru kabineta noteikumu par 5.6.2. SAM īstenošanu projektā ir

27paredzēta iespēja noteiktiem infrastruktūras veidiem saņemt

28atbalstu arī komersantiem (atbilstoši valsts atbalsta

29nosacījumiem).

305.6.2.SAM ietvaros atbalsts tiks sniegts integrētajās

31pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem

32publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz

33pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju

34un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto

35(deprived areas) teritoriju[22] atjaunošanu, t.sk.

36attiecināmajās izmaksās paredzēts iekļaut ielu/ceļu,

37inženierkomunikāciju un ēku būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu,

38aprīkojuma izmaksas (ierobežotā apjomā), kā arī teritorijas

39attīrīšanu un labiekārtošanu. Latgales plānošanas reģionā un

40Alūksnes novada pašvaldībā investīcijas plānotas nacionālas un

41reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālās

42teritorijās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un

43apkārtējās pašvaldībās). Sakārtotās degradētās teritorijas tiks

44pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo

45paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko

46aktivitāti pašvaldībās.

47Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldības

48finansējums 5.6.2.SAM tiks ieviests ierobežotas projektu

49iesniegumu atlases kārtībā, kur varēs pieteikt tikai Latgales

50plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā "Projekti

51Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā" iekļautās

52projektu idejas. Ņemot vērā 5.6.2.SAM mērķi, šis finansējums tiks

53izmantots:

54a. sadarbības projektiem starp nacionālās vai reģionālās

55nozīmes attīstības centru un tā apkārtējām pašvaldībām;

56b. individuāliem nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības

57centru projektiem.

58Latgales plānošanas reģions 5.6.2.SAM pieejamā finansējuma

59apjoma ietvaros identificēja potenciāli atbalstāmās projektu

60idejas, sagatavojot indikatīvo prioritāro un rezerves projektu

61sarakstu Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada

62pašvaldībām.

63Latgales stratēģijā 2030 izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz

642030.gadam - panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai

65celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo

66potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī

67nākamajām paaudzēm. Latgales programmā 2010-2017 izvirzītie mērķi

682017.gadam un pasākumi virzīti uz pakāpenisku Latgales stratēģijā

692030 noteikto mērķu sasniegšanu, t.sk. paredzot palielināt

70privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā reģionā

71līdz 76% un palielināt augstas pievienotās vērtības īpatsvaru, kā

72arī paaugstināt iedzīvotāju ienākumus reģionā, sasniedzot 40% no

73ES vidējās bruto darba samaksas līmeņa.

74Identificētie Latgales projekti uzņēmējdarbības

75infrastruktūras sakārtošanai sniegs būtisku ieguldījumu Latgales

76programmas īstenošanai un izvirzīto rādītāju sasniegšanai.

77Izvirzītās projektu idejas identificētas sadarbībā ar

78vietējiem uzņēmējiem. Projekti vērsti uz vietējo resursu

79pilnvērtīgāku izmantošanu dārzeņu, augļu, piena pārstrādes,

80kokapstrādes, pārtikas ražošanas, apstrādes rūpniecības,

81loģistikas, tūrisma nozaru attīstībai, ražojot produktus ar

82augstāku pievienoto vērtību un paplašinot uzņēmēju sadarbības

83tīklus, t.sk. noieta tirgu. Ir norādīti potenciālie komersanti,

84bet, ja tādu vēl nav, norādītas darbības, ko pašvaldība veiks,

85lai konkrētā objektā piesaistītu komersantu.

86Pozitīvi vērtējama ERAF atbalsta pašvaldībām pievadceļu,

87stāvlaukumu, ūdensvada, kanalizācijas, siltumtrašu izbūvei un

88atjaunošanai, ēku demontāžai, iebūvējamā aprīkojuma

89iegādei23

90norādītā papildinātība/sinerģija ar Eiropas Lauku fonda lauku

91attīstībai, LEADER un LIAA atbalstu uzņēmējiem aprīkojuma iegādei

92u.c. saistītām vajadzībām.

93Indikatīvi vairums projektu veidoti ar mērķi radīt jaunas

94ražošanas un industriālās zonas degradēto teritoriju vietā,

95tādējādi veicinot papildu investīciju piesaisti jaunām

96teritorijām, un tikai atsevišķas pašvaldības plāno projektu

97aktivitāšu ietvaros uzlabot jau esošas, funkcionējošas ražošanas

98un industriālās zonas (sk. 1. un 2.attēlu). 24

99Kopumā ir identificētas projektu idejas 52,24 milj. euro

100apmērā (ERAF finansējums), provizoriski plānojot sasniegt šādas

101rezultatīvo rādītāju vērtības: radītās darbavietas - 818,

102piesaistītās investīcijas - 52,18 milj. euro, degradētās

103teritorijas samazinājums - 124,6 ha.

104Lielāko daļu projektu veido sadarbības projekti (no 16

105projektu idejām tikai 5 ir individuālie projekti), kas liecina

106par pašvaldību spēju vienoties un strādāt kopīgi teritoriju

107sociāli ekonomiskās attīstības uzlabošanai.

108Vērtējot teritoriāli, ERAF finansējums pa pašvaldību grupām

109provizoriski sadalās šādi (sk. arī 3.attēlu): Daugavpils, Rēzekne

110- 17,35 milj. euro, Balvu novads, Krāslavas novads, Līvānu

111novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Alūksnes novads - 11,89

112milj. euro, pārējie Latgales reģiona novadi - 23,00 milj.

113euro.

114Sasniedzot šādus rezultatīvos rādītājus, prognozējams, ka

115projektu īstenošanas teritorijā esošo bezdarbnieku skaits

116samazināsies par 2-3% (Latgales plānošanas reģionā uz 31.10.2014.

117bija 23 629 bezdarbnieki).

118Ja šī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

119pārziņā esošā specifiskā atbalsta mērķa izstrādes laikā tiks

120konstatēts, ka tas ietver komercdarbības atbalstu Komercdarbības

121atbalsta kontroles likuma 5.panta izpratnē, tā reglamentējošajos

122normatīvajos aktos tiks iestrādāti nepieciešamie valsts atbalsta

123kontroles nosacījumi, lai to varētu uzskatīt par saderīgu ar

124Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

125Prioritāro

126projektu ideju kartējums

1271. attēls.

128Pašvaldības, kurās aktivitātes galvenokārt plānotas ESOŠĀS

129ražošanas ražošanas teritorijās un industriālajās zonās

1Attēls

2Pašvaldības, kurās aktivitātes galvenokārt plānotas

3JAUNU teritoriju un industriālo zonu izveidei

43.attēls.

5Indikatīvais prioritāro projektu ERAF finansējuma sadalījums pa

6pašvaldībām (euro un %)

7Papildus Latgales plānošanas reģiona pašvaldības varēs

8pretendēt uz atbalstu citos ES fondu darbības programmas

9"Izaugsme un nodarbinātība" specifiskajos atbalsta

10mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā atbalsta saņēmēji

11(piemēram, 3.3.1.specifisko atbalsta mērķis "Privāto

12investīciju apjoma palielināšanai, veicot ieguldījumus

13uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību

14integrētajām attīstības programmām", kura ietvaros plānotie

15ieguldījumi varētu būt nozīmīgi Latgales reģiona ekonomiskajai

16attīstībai).

173.2. Nodokļu politikas izmaiņas

18Lai stimulētu uzņēmējdarbību Latgales plānošanas reģionā,

19ņemot vērā iepriekš aprakstīto mazāk izdevīgo reģiona

20novietojumu, nepieciešams īstenot nodokļu politikas

21diferencēšanu, paredzot Latgales plānošanas reģionā

22strādājošajiem uzņēmumiem labvēlīgākus nosacījumus un tādējādi

23dodot stimulu uzņēmējiem izvēlēties darboties Latgales plānošanas

24reģionā un esošajiem reģiona uzņēmējiem - attīstīt savu darbību.

25EM 2013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru

26ietekme uz uzņēmējdarbības vidi" rezultāti norāda, ka 78,8%

27no aptaujātajiem uzņēmējiem Latgalē atzīmējuši nodokļu likmes kā

28šķērsli, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem.

29VARAM ir sagatavojusi priekšlikumu nodokļu politikas izmaiņām

30Latgales reģiona attīstībai.

313.2.1. Paplašināt Rēzeknes speciālās

32ekonomiskās zonas teritoriju uz rūpnieciskās apbūves teritorijām

33Latgales plānošanas reģionā, sagatavojot grozījumus normatīvajos

34aktos

35Investoru piesaistes un ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai

36reģionos kopumā nozīmīgs atbalsta veids ir arī speciālās

37ekonomiskās zonas un brīvostas. Viena no šādām zonām atrodas

38Latgales plānošanas reģionā - Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona

39(turpmāk - RSEZ), kas darbojas jau kopš 1997.gada. Speciālās

40ekonomiskās zonas veicina investīciju piesaisti un jaunu

41darbavietu radīšanu, sniedzot tajās strādājošiem uzņēmumiem

42nodokļu atlaides, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļu un uzņēmuma

43ienākuma nodokļa atlaides, kā arī brīvās zonas izveides iespējas

44uzņēmumiem ļauj atbrīvot importa un eksporta operācijas no muitas

45nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Izmantojot speciālās

46ekonomiskās zonas statusa priekšrocības, uzņēmumiem ir iespēja

47novirzīt lielāku finansējuma daļu investīcijām ražošanas procesa

48modernizācijai, darba apstākļu uzlabošanai un ražošanas

49paplašināšanai.

50RSEZ uzņēmumiem piedāvā izdevīgu novietojumu Latgales

51plānošanas reģiona ietvaros. RSEZ atrodas starptautisko autoceļu

52un dzelzceļu krustojumā: RSEZ teritoriju šķērso Austrumu -

53Rietumu (autoceļš E22 (Krievija - Baltijas jūras ostas)) un

54Ziemeļu - Dienvidu (autoceļš E262 Sanktpēterburga - Varšava)

55transporta koridori. Pilsētas iekšējo ceļu tīkls ir savienots ar

56minētajiem transporta koridoriem. RSEZ teritorijā ir izvietota

57dzelzceļa kravu pieņemšanas stacija Rēzekne II, kurā atrodas

58muitas kontroles punkts. Rēzekne II ir pirmā stacijā Latvijā,

59iebraucot virzienā no Krievijas, kurā tiek pārformēti kravu

60sastāvi uz pārējām Latvijas pilsētām, Baltijas jūras ostām,

61Sanktpēterburgu, Lietuvu, Varšavu u.t.t. Kopš 2006.gada

62ekspluatācijā VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir nodevis

63dzelzceļa kravu pieņemšanas un sadales terminālu Rēzekne III.

64Vienlaikus RSEZ attīstību kavē tas, ka nozīmīgu daļu no tajā

65ietilpstošajām teritorijām veido privātajiem īpašniekiem

66piederošās teritorijas (t.sk. bijušās ražotnes, industriālās

67teritorijas u.tml.), kas pašlaik netiek apsaimniekotas, bet būtu

68izmantojamas uzņēmējdarbībai. Pašlaik pašvaldībās ir aktuāla

69tendence, ka daļa privāto īpašnieku ilgstoši neveic nekādas

70darbības ar šādiem īpašumiem, bet, parādoties iespējamajam

71investoram vai pašvaldības interesei, piedāvā tos atpirkt par

72nesamērīgi augstu cenu. Nereti šādi īpašnieki kavē industriālo

73zonu attīstību un investoru piesaisti pašvaldībā. Vienlaikus

74Rēzeknes pilsētas pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības un

75citu Latgales plānošanas reģionu pašvaldību teritorijās ir

76pašvaldības īpašumā esošas platības, kas varētu tikt izmantotas

77uzņēmējdarbības veikšanai, bet pašlaik nav iekļautas RSEZ

78teritorijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, lai veicinātu

79uzņēmējdarbības attīstību reģionā, nepieciešams paplašināt

80speciālās ekonomiskās zonas teritoriju uz citām esošajām

81rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas reģionā,

82priekšroku dodot pašvaldību īpašumā esošām teritorijām. Attiecīgi

83Rīcības plānā tiek iekļauts uzdevums VARAM sadarbībā ar Satiksmes

84ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavot attiecīgus

85grozījumus normatīvajos aktos. Attiecībā uz speciālajā

86ekonomiskajā zonā iekļaujamajām teritorijām tiks izvērtēti

87Latgales plānošanas reģiona priekšlikumi.

88Īstenojot rīcības plānā ietverto priekšlikumu attiecībā uz

89speciālās ekonomiskās zonas teritoriju paplašināšanu uz Latgales

90plānošanas reģiona teritorijā esošajām rūpnieciskās apbūves

91teritorijām, tiktu paplašināts potenciālais atbalsta saņēmēju

92loks tiem piemērotās teritorijās neatkarīgi no veiktā ieguldījumu

93apmēra, tādējādi radot nepieciešamos priekšnosacījumus

94investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba

95vietu radīšanai Latgales reģionā.

96Šī rīcības virziena ietvaros nepieciešams papildus analizēt,

97kādi citi fiskālie, kā arī cita veida neinvestīciju atbalsta

98pasākumi būtu teritoriāli diferencējami, paredzot labvēlīgākus

99nosacījumus Latgales plānošanas reģionam, lai veicinātu

100ekonomisko aktivitāti teritorijās, kur trūkst dabisko

101priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai (piemēram, īpaša

102nodokļu maksājumu kārtība, veicot nodokļu maksājumus vēlāk,

103atvieglojumi ražošanas un transporta izmaksu samazināšanai,

104pārskatot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu piemērošanas

105nosacījumus utt.).

1063.3. Turpināt Norvēģijas finanšu

107instrumenta atbalstīto pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības

108veicināšanai Latgales plānošanas reģionā

109Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam

110ietvaros bija iekļauta virkne pasākumu, kas paredzēti Norvēģijas

111finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam programmas LV07

112"Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp

113Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un

114reģionālajām iestādēm" projekta "Reģionālās politikas

115aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu

116izstrāde" īstenošanas ietvaros. Daļa no tām jau ir īstenota

117(sk. ievadu), bet virkne pasākumu tiks turpināti

1182015.-2016.gadā.

119LUC nozīmīgākās aktivitātes paredzētas 2014.-2015.gadā,

120īstenojot aktivitāti "Reģionālās uzņēmējdarbības un

121inovāciju sistēmas attīstība", kas paredz viena

122uzņēmējdarbības speciālista algošanu, pašvaldību un uzņēmējus

123pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšanu uz

124kaimiņvalstīm, dalību un pašvaldību pārstāvēšanu investīciju

125forumos, investīciju kataloga izstrādi Latgales reģionam, jaunas

126tīmekļa vietnes www.invest.latgale.lv izstrādi un citus

127pasākumus, tādējādi stiprinot Latgales reģiona investīciju

128piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības aktivitāti.

129Arī 2015.-2017.gadā LUC nodrošinās koordinētu konsultatīvo

130atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai (potenciālo un esošo uzņēmumu

131informēšana par atbalsta iespējām, konsultanti birokrātisko un

132administratīvo procedūru kārtošanai, mentorings, palīdzība

133biznesa ideju formulēšanā, biznesa plānu izstrāde, ideju

134laboratorijas utt.).

135Bez tam, šī projekta ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi:

136- sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus,

137kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē;

138- organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju

139atbalstam - novada/reģiona "Ideju kausa" rīkošana

140(grantu konkursi);

141- organizēt apmācību seminārus pašvaldību attīstības

142plānošanas speciālistiem teritoriju ekonomiskās aktivitātes

143palielināšanai, t.sk. investoru piesaistei, lai speciālists

144varētu saskatīt biznesa ideju, veikt idejas priekšizpēti,

145nodrošināt projekta idejas virzību (projekta vadības grupa),

146sekmēt investoram nepieciešamās infrastruktūras, darbaspēka,

147pakalpojumu klāsta utt. nodrošināšanu.

1483.4. Īstenot politikas risinājumu

149pilotprojektus Latgales plānošanas reģionā

150Reģionālās politikas, kā arī nozaru politiku ietvaros nereti

151tiek identificēti normatīvajos aktos paredzēti ierobežojumi vai

152nosacījumi, kas kļuvuši par šķērsli attīstībai. Tāpat politikas

153izstrādes un pilnveidošanas procesā un tā ietvaros notiekošajās

154diskusijās ar iesaistītajām pusēm, bieži rodas priekšlikumi par

155inovatīviem problēmu risinājumiem, kas būtiski atšķiras no līdz

156šim īstenotajiem. Plānojot būtiskas izmaiņas pastāvošajā politikā

157vai normatīvajā regulējumā, lai pārliecinātos, vai to efekts

158atbilst gaidītajam, lai aprobētu un pilnveidotu piedāvātos

159risinājumus, visai izplatīta prakse ir plānotās izmaiņas vispirms

160izmēģināt tikai noteiktā valsts daļā, īstenojot

161pilotprojektu.

162Lai veicinātu reģiona attīstību un sekmētu inovatīvu politikas

163risinājumu pielietošanu, valsts pārvaldes iestādēm jāizvērtē

164iespējas īstenot Latgales plānošanas reģionā pilotprojektus

165plānotu nozīmīgu politikas izmaiņu vai jaunu politikas risinājumu

166īstenošanai. Tādējādi veiksmīgas politikas vai normatīvā

167regulējuma izmaiņu ieviešanas gadījumā Latgales reģions būtu

168pirmais, kas gūtu labumu no šīm izmaiņām un līdz ar to tiktu

169pozitīvi ietekmēta reģiona attīstība. Latgales plānošanas reģionā

170kā pilotprojekts varētu tikt īstenoti, piemēram, pasākumi

171sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.

1Pasākumi izvirzītā mērķa

2sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

3Plāna

4mērķis

5Panākt reģionālo atšķirību

6mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus

7ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu

8radīšanai un labklājības paaugstināšanai, rezultātā stiprinot

9piederības sajūtu, veicinot vienotas un saliedētas

10sabiedrības veidošanu.

11Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i

12- Latgalē pieaug jaunradīto uzņēmumu skaits uz 1000 iedz.

13(bāzes vērtība: 2011.-2012.gadā pieaugums - 3 uzņēmumi uz

141000 iedz.);

15- Latgalē pieaug nefinanšu investīcijas uz 1 iedz.

16(bāzes vērtība: 2012.g. 1002,1 euro uz 1 iedz.).

171.

18Rīcības virziens

19Investīcijas pašvaldību infrastruktūrā uzņēmējdarbības

20attīstības veicināšanai

21Nr. P.k.

22Pasākums

23Darbības

24rezultāts

25Rezultatīvais rādītājs

26Atbildīgā

27institūcija

28Līdzatbildīgās institūcijas

29Izpildes

30termiņš

31(ar

32precizitāti līdz pusgadam)

331.1.

345.6.2. SAM 3.kārtas "Ieguldījumi

35degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas

36reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās" īstenošana

37Veikta uzņēmējdarbības atbalsta

38infrastruktūras uzlabošana, sekmējot jaunu uzņēmumu izveidi

39un esošo paplašināšanos

40Radītās darbavietas - 818, piesaistītās

41investīcijas - 52,18 milj. euro, degradētās teritorijas

42samazinājums - 124,6 ha25

43VARAM

44SM, EM, ZM, LPS, LLPA,

45Latgales plānošanas reģions, pašvaldības

46Izstrāde: 2015.gada

472.ceturksnis (MK noteikumu apstiprināšana).

48Īstenošana: 30.12.2022.

492.

50Rīcības virziens

51Nodokļu politikas izmaiņas

52Nr. P.k.

53Pasākums

54Darbības

55rezultāts

56Rezultatīvais rādītājs

57Atbildīgā

58institūcija

59Līdzatbildīgās institūcijas

60Izpildes

61termiņš

62(ar

63precizitāti līdz pusgadam)

642.1.

65Paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju

66uz rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas

67reģionā, priekšroku dodot pašvaldību īpašumā esošam

68teritorijām, saskaņojot izmaiņas ar Eiropas Komisiju

69Nodrošināta RSEZ paplašināšana

70Radītas darba vietas,

71atbalstīta uzņēmumu izveide vai paplašināšana

72VARAM

73SM,EM, FM, Latgales

74plānošanas reģions

7530.12.2017.

763.

77Rīcības virziens

78Turpināt Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstīto pasākumu

79ieviešanu uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales plānošanas

80reģionā

813.1.

82Nodrošināt pasākumus LUC kapacitātes

83celšanai, t.sk. viena uzņēmējdarbības speciālista algošanu,

84pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju

85vizīšu organizēšanu uz kaimiņvalstīm, dalību un pašvaldību

86pārstāvēšanu investīciju forumos, investīciju kataloga

87izstrādi Latgales reģionam, tīmekļa vietnes

88www.invest.latgale.lv darbību un citus pasākumus.

89Nodrošināts pārnozaru uzņēmēju atbalsta mehānisms Latgalē,

90nodrošināti Latgales reģiona uzņēmējdarbības un

91inovācijas veicināšanas pasākumi

92Radītas darba vietas,

93atbalstīta uzņēmumu izveide vai paplašināšana

94LUC, LPR

95VARAM, VRAA, FM, ZM, LLKC,

96EM, LIAA, LHZB, LGA

9730.12.2017.

984.

99Rīcības virziens

100Īstenot politikas risinājumu pilotprojektus Latgales

101plānošanas reģionā

102Nr. P.k.

103Pasākums

104Darbības

105rezultāts

106Rezultatīvais rādītājs

107Atbildīgā

108institūcija

109Līdzatbildīgās institūcijas

110Izpildes

111termiņš

112(ar

113precizitāti līdz pusgadam)

1144.1.

115Izvērtēt iespējas 2015.-2017.gadā Latgales

116plānošanas reģionā īstenot būtisku politikas vai normatīvo

117aktu izmaiņu pilotprojektus

118Īstenoti normatīvā regulējuma vai politikas

119izmaiņu pilotprojekti Latgales plānošanas reģionā

120Nodrošināta nozaru politiku

121teritoriālā diferenciācija atbilstoši teritoriju vajadzībām

122un iespējām

123VARAM

124EM, ZM, SM, LM, FM, IZM, IeM,

125AiM, AM, TM, KM, VM, PKC

126Regulāri

127Teritoriālā perspektīva

128Kopējo valsts reģionālo politiku vidējam termiņam nosaka

129Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam, kas paredz

130mērķtiecīgus atbalsta pasākumus katrai pašvaldībai un reģionam.

131Attiecīgi Latgales plānošanas reģiona pašvaldības līdztekus

132pārējām pašvaldībām varēs pretendēt uz finansējumu ieguldījumiem

133infrastruktūrā atbalsta pasākumos, kas paredzēti visiem

134nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un lauku

135teritorijām, kā arī uz šīm teritorijām attieksies virkne

136neinvestīciju/rīcībspējas stiprināšanas pasākumu, kas tiks

137īstenoti visos reģionos. Vienlaikus, lai izstrādātu kompleksus un

138visaptverošus īstermiņa atbalsta pasākumus Latgales plānošanas

139reģionam, kas aptver vairāku nozaru ministriju kompetenci,

140nodrošinātu Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei

1412012.-2013.gadam pēctecību, kā arī izpildot Ministru kabineta

14226.augusta sēdes protokola Nr.45 59.§ "Par priekšlikumiem

143Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju pētījumā "Piederības

144sajūta Latvijai 2014.gada maijs - jūnijs" konstatēto

145problēmu novēršanai" 4.punktā doto uzdevumu, VARAM sadarbībā

146ar EM, ZM un FM ir sagatavojusi Rīcības plānu. Lielākā daļa plānā

147ietverto pasākumu tiks attiecināti uz visu Latgales plānošanas

148reģiona teritoriju, bet atsevišķos gadījumos tiks izvēlēta

149specifiska pasākumu īstenošanas vieta.

1Citi Latgales reģiona

2ekonomiskajai attīstībai nozīmīgie nozaru ministriju pasākumi

3Tāpat plāns paredz citus pasākumus, kas tiks īstenoti ar

4vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā un vienlaikus

5sniegs būtisku ieguldījumu Latgales reģiona ekonomiskās

6attīstības veicināšana:

7- darbavietu un pakalpojumu sasniedzamības uzlabošanu,

8piesaistot papildus valsts budžeta finansējumu valsts autoceļu

9sakārtošanai Latgales plānošanas reģionā;

10- nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas

11pasākumi, t.sk. subsidētās darba vietas, apmācību pasākumi,

12jauniešu garantijas, atbalsts reģionālajai mobilitātei

13u.tml.;

14- biznesa inkubatoru izveide un atbalsta pasākumu jaunu

15produktu ieviešanai ražošanā (granti jaunu ražošanas iekārtu

16iegādei);

17- uzņēmējdarbības atbalsts lauku teritorijās - investīcijas

18materiālajos aktīvos, lauku saimniecību attīstība, pašvaldību

19ceļu ar grants segumu izbūve un pārbūve.

205.1. Labklājības ministrijas

21plānotie pasākumi nodarbinātības veicināšanai un bezdarba

22mazināšanai

23Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni Latgales plānošanas reģionā,

24ir būtiski paredzēt reģionam atbalsta pasākumus, kas sekmē

25bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū. Labklājības ministrija

26(turpmāk - LM) nodarbinātības veicināšanas un bezdarba

27mazināšanas pasākumu īstenošanu un to finansējumu reģionālā

28griezumā plāno, balstoties uz prognozēto bezdarba līmeni un

29reģistrēto bezdarbnieku skaitu konkrētajā reģionā (NVA 28 filiāļu

30sadalījumā). Minētie finansējuma sadales principi attiecas gan uz

31Eiropas Sociālā fonda, gan valsts budžeta (t. sk. valsts speciālā

32budžeta) finansētiem nodarbinātības veicināšanas un bezdarba

33mazināšanas pasākumiem. Ņemot vērā, ka tieši Latgales reģionā ir

34valstī visaugstākais bezdarba līmenis, kā arī reģistrēto

35bezdarbnieku skaits, tieši šajā reģionā dažādos pasākumos parasti

36tiek iesaistīts visvairāk dalībnieku.

37Attiecīgi Rīcības plāna darbības laikā ir plānots īstenot

38šādus atbalsta pasākumus26:

39- Subsidētās darbavietas

402014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā darbības

41programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā

42atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu

43bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" ietvaros tiks īstenots

44pasākums "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā

45esošiem bezdarbniekiem", kas turpina 2007.-2013.gadā

46īstenoto 1.4.1.1.2.apakšaktivitāti "Atbalstītās

47nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem".

48Pasākuma mērķis ir palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu

49bezdarbnieku, tostarp ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos

50sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Pasākuma mērķa grupa

51ietver bezdarbniekus ar invaliditāti, ilgstošos bezdarbniekus

52(bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus vai vairāk), pieaugušos ar

53vienu vai vairākiem apgadāmajiem, kā arī personas, kas ir vecākas

54par 55 gadiem. Pasākums tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem

55visā Latvijas teritorijā, vienlaikus LM prognozē lielāko

56pieprasījumu pēc šī pakalpojuma Latgales reģionā, kas attiecīgi

57nodrošinās pasākuma ietvaros pieejamā finansējuma lielākās daļas

58novirzīšanu Latgales reģiona atbalstam.

59Pasākuma ietvaros paredzēts nodrošināt projekta mērķa grupai

60subsidētās darbavietas, tai skaitā mērķa grupas nodarbināšanu pie

61darba devēja un darbam nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu

62apguves nodrošināšanu, kā arī darbavietu pielāgošanu, (t.sk.

63iekārtu, aprīkojuma iegādi), personu ar invaliditāti

64nodarbināšanai nepieciešamo speciālistu (ergoterapeitu,

65surdotulku, atbalsta personu darbā personām ar garīga rakstura

66traucējumiem) piesaisti, konsultācijas darba devējiem un

67apmācības projekta īstenošanas personālam.

68Šobrīd atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem

69bezdarbniekiem, tostarp ilgstošajiem bezdarbniekiem tiek

70nodrošināts darbības programmas "Cilvēkresursi un

71nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.1.2. "Atbalstītās

72nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem"

73apakšaktivitātes ietvaros, kuras mērķis ir veicināt mērķa grupu

74bezdarbnieku (personas ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki,

75gados vecāki cilvēki) nodarbināšanu subsidētās darbavietās,

76iekļaušanos sabiedrībā, konkurētspēju un iekārtošanos pastāvīgā

77darbā. Minētās apakšaktivitātes ietvaros apstiprinātā projekta

78īstenošana paredzēta līdz 2015.gada 30.jūnijam, bet faktiskā

79mērķa grupas iesaiste, ņemot vērā projekta īstenošanas

80nosacījumus, paredzēta līdz 2014.gada beigām. Līdz ar to

819.1.1.SAM pasākuma ietvaros tiks nodrošināts atbalsts un

82pakalpojuma pieejamība mērķa grupai no 2015.gada pirmā

83ceturkšņa.

84Indikatīvais

85pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā

86esošiem bezdarbniekiem" finansējums un atbalstāmo personu

87skaits Latgales reģionā

882015.gads

892016.gads

902017.gads

919.1.1.SAM

92(Subsidētās darbavietas

93nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem)

94t.sk. Atbalsts reģionālajai

95mobilitātei

969.1.1.SAM

97(Subsidētās darbavietas

98nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem)

99t.sk. Atbalsts reģionālajai

100mobilitātei

1019.1.1.SAM

102(Subsidētās darbavietas

103nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem)

104t.sk. Atbalsts reģionālajai

105mobilitātei

106Finansējums

107(EUR)

108435 749,49

10910 400,00

1101 638 471,40

11110 400,00

1121 638 471,40

11310 400,00

114Atbalstāmās personas

115285

11626

117285

11826

119285

12026

121Balstoties uz LM indikatīvajiem aprēķiniem, 2015.-2020.gadā

122šajos pasākumos ir plānots iesaistīt visvairāk cilvēku no Rīgas

123(850), Rēzeknes novada (518), Daugavpils pilsētas (349), Rēzeknes

124pilsētas (267), Liepājas (256), Ludzas novada (221), Daugavpils

125novada (184), Balvu novada (182), Madonas novada (180), Līvānu

126novada (176), Krāslavas novada (160), Alūksnes novada (145),

127Kārsavas novada (143), Kuldīgas novada (142), Jelgavas (141),

128Viļānu novada (138), Talsu novada (118) un Gulbenes novada (112).

129Plānots, ka 2015.-2016.gadā dalību pasākumā Latgales reģionā

130uzsāks 369 reģistrētie bezdarbnieki.

131- Apmācību pasākumi

1322014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā darbības

133programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros tiks

134īstenots 7.1.1.SAM "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju

135un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam", kas

136turpina 2007.-2013.gadā īstenoto 1.3.1.1.3.apakšaktivitāti

137"Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība".

138SAM paredz profesionālās un neformālās izglītības pasākumu

139īstenošanu un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus. SAM mērķa

140grupa ir bezdarbnieki un darba meklētāji, īpaši ar zemu un darba

141tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni.

142SAM tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas

143teritorijā, vienlaikus LM prognozē lielāko pieprasījumu pēc šī

144pakalpojuma Latgales reģionā, kas attiecīgi nodrošinās SAM

145ietvaros pieejamā finansējuma lielākās daļas novirzīšanu Latgales

146reģiona atbalstam.

147Indikatīvais

1481.3.1.1.3.apakšaktivitātes "Paaugstināt bezdarbnieku

149kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus

150pieprasījumam" finansējums un atbalstāmo personu skaits

151Latgales reģionā

1522015.gads

1532016.gads

1542017.gads

1557.1.1. SAM

156(Paaugstināt bezdarbnieku

157kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus

158pieprasījumam)

159t.sk. atbalsts reģionālajai

160mobilitātei

1617.1.1. SAM

162(Paaugstināt bezdarbnieku

163kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus

164pieprasījumam)

165t.sk. atbalsts reģionālajai

166mobilitātei

1677.1.1. SAM

168(Paaugstināt bezdarbnieku

169kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus

170pieprasījumam)

171t.sk. atbalsts reģionālajai

172mobilitātei

173Finansējums

174(EUR)

1752 182 548,00

17619 926,00

1772 182 548,00

17819 926,00

1792 182 548,00

18019 926,00

181Atbalstāmās personas

1821850

18381

1841850

18581

1861850

18781

188Balstoties uz LM indikatīvajiem aprēķiniem, 2015.-2020.gadā

189apmācību pasākumos ir plānots iesaistīt visvairāk cilvēku no

190Rīgas (14019), Rēzeknes novada (4385), Liepājas (4160),

191Daugavpils pilsētas (3380), Daugavpils novada (2010), Rēzeknes

192pilsētas (1995), Talsu novada (1923), Kuldīgas novada (1887),

193Jelgavas (1844), Ludzas novada (1755), Balvu novada (1549),

194Madonas novada (1540), Līvānu novada (1455), Krāslavas novada

195(1336), Alūksnes novada (1360), Ventspils pilsētas (1336).

196Plānots, ka 2015.-2016.gadā dalību pasākumā Latgales reģionā

197uzsāks 6 557 reģistrētie bezdarbnieki.

198- Jauniešu garantijas

1992014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā darbības

200programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros

201sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju tiks īstenots

2027.2.1.SAM "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās

203neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas

204ietvaros".

205SAM mērķis ir nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās

206neiesaistītu jauniešu nodarbinātības un iesaistes izglītībā

207veicināšana Jauniešu garantijas ietvaros. SAM mērķa grupa ir

208jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās un

209nav nodarbināti, prioritāri atbalstu sniedzot mērķa grupai vecumā

21015-24 gadi (ieskaitot). SAM tiks īstenots ar vienādiem

211nosacījumiem visā Latvijas teritorijā, vienlaikus LM prognozē

212lielāko pieprasījumu pēc šī pakalpojuma Latgales reģionā, kas

213attiecīgi nodrošinās SAM ietvaros pieejamā finansējuma lielākās

214daļas novirzīšanu Latgales reģiona atbalstam.

2157.2.1.1. pasākuma ietvaros NVA īstenos projektu "Aktīvās

216darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku

217nodarbinātības veicināšanai", kurā paredzēta aktīvās darba

218tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešiem bezdarbniekiem,

219tai skaitā: atbalsta darba meklēšanai konkurētspējas

220paaugstināšanas pasākumi, karjeras konsultācijas, profesionālās

221tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas,

222neformālās izglītības programmas, pirmās darba pieredzes

223iegūšana, darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā

224sektorā, darbnīcas jauniešiem, subsidētās darbavietas jauniešiem,

225atbalsts pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai,

226atbalsts jauniešu reģionālajai mobilitātei.

227Indikatīvais ESF

228projekta "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana

229jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai"

230finansējums un atbalstāmo personu skaits Latgales reģionā

2312015.gads

2322016.gads

2332017.gads

234ESF projekts "Aktīvās

235darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu

236bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai"

237t.sk. atbalsts reģionālajai

238mobilitātei

239ESF projekts "Aktīvās

240darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu

241bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai"

242t.sk. atbalsts reģionālajai

243mobilitātei

244ESF projekts "Aktīvās

245darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu

246bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai"

247t.sk. atbalsts reģionālajai

248mobilitātei

249Finansējums

250(EUR)

2511 710 837,00

25239 180,00

2531 767 081,00

25439 330,00

2551 346 342,00

25639 330,00

257Atbalstāmās personas

2584273

259260

2604379

261261

2624206

263261

2647.2.1.2.pasākuma ietvaros Valsts izglītības attīstības

265aģentūra īstenos projektu "Sākotnējās profesionālās

266izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas

267ietvaros", kurā paredzēta sākotnējās profesionālās

268izglītības programmu īstenošana.

269- Atbalsts reģionālajai mobilitātei

2702014.-2020.gada ES fondu finansētajos atbalsta instrumentos

271reģionālās mobilitātes granti būs daļa no atbalsta pasākumiem

272reģistrētajiem bezdarbniekiem. Ja izglītības iestāde atradīsies

273tālu no bezdarbnieka deklarētās dzīvesvietas, apmācību pasākumu

274ietvaros persona varēs saņemt reģionālās mobilitātes grantu visu

275apmācību laiku. Subsidētās nodarbinātības pasākumos šis atbalsts

276būs pieejams pirmajos četros dalības mēnešos. Savukārt Jauniešu

277garantijas programmas ietvaros nepieciešamības gadījumā jaunieši

278varēs saņemt atbalstu reģionālajai mobilitātei NVA organizēto

279apmācību, pirmās darba pieredzes, pasākumā "Darbnīcas

280jauniešiem" un subsidētās nodarbinātības

281pasākumu[27] ietvaros. Atbalsts tiks

282īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā.

283Rīcības plāna darbības periodā tiks turpināts arī valsts

284budžeta finansētais reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums

285"Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes

286veicināšana", kas nav tieši saistīts ar citām atbalsta

287formām bezdarbniekiem kā iepriekšminētajos ES fondu pasākumos un

288tiek īstenots no 2013.gada marta atbilstoši 2011.gada 25.janvāra

289Ministru kabineta noteikumiem Nr.75 "Noteikumi par aktīvo

290nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas

291pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu

292īstenotāju izvēles principiem". Pasākuma ietvaros

293bezdarbniekam, kas atradis darbu vismaz 20 km attālumā no

294deklarētās dzīvesvietas (izņemot Rīgas pilsētu), tiek nodrošināta

295finansiāla atlīdzība transporta un dzīvojamās telpas īres

296izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko

297attiecību uzsākšanas. Pasākums tiek īstenots ar vienādiem

298nosacījumiem visā Latvijas teritorijā, vienlaikus LM prognozē

299lielāko pieprasījumu pēc šī pakalpojuma Latgales reģionā, kas

300attiecīgi nodrošinās tā ietvaros pieejamā finansējuma lielākās

301daļas novirzīšanu Latgales reģiona atbalstam.

302Indikatīvais

303pasākuma "Komersantu nodarbināto personu reģionālās

304mobilitātes veicināšana" finansējums un atbalstāmo personu

305skaits Latgales reģionā

306Pasākums

307"Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes

308veicināšana"

3092015.gads

3102016.gads

3112017.gads

312Finansējums (EUR)

31334 875,00

31434 143,00

31534 143,00

316Atbalstāmās personas

31798

31895

31995

320Līdzšinējā pasākuma īstenošanas pieredze liecina, ka

321vislielākā interese par šo atbalstu ir Latgales reģionā.

3222014.gadā visvairāk reģionālās darba mobilitātes programmas

323dalībnieku ir Latgalē - 75, tad seko Vidzeme - 54, Kurzeme - 34,

324Zemgale - 24 un Rīgas reģions, kur pasākumā 2014.gadā bija

325iesaistījušies 18 cilvēki. Kopumā kopš atbalsta uzsākšanas līdz

3262014.gada 31.decembrim visā valstī šo atbalstu izmantojuši 387

327cilvēki. Vairums pasākuma dalībnieku (92%) izmantoja iespēju

328saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 8% - īres

329izdevumu atlīdzību.

330Ja šo Labklājības ministrijas pārziņā esošo pasākumu izstrādes

331laikā tiks konstatēts, ka pasākumi ietver komercdarbības atbalstu

332Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta izpratnē, tos

333reglamentējošajos normatīvajos aktos tiks iestrādāti

334nepieciešamie valsts atbalsta kontroles nosacījumi, lai pasākumus

335varētu uzskatīt par saderīgiem ar Eiropas Savienības iekšējo

336tirgu.

3375.2. Ekonomikas ministrijas

338īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai

3392014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā darbības

340programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros tiks

341īstenots 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un

342vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes

343rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" pasākums

344"Reģionālie biznesa inkubatori", kas turpina

3452007.-2013.gadā īstenoto 2.3.2.1.aktivitāti "Biznesa

346inkubatori"28.

347Pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori" mērķis ir

348veicināt dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu komersantu veidošanos un

349jaunu darbavietu radīšanu Latvijā, sekmēt finansējuma pieejamību

350komercdarbības attīstībai komersantiem dažādās attīstības

351stadijās. Latvijā un pasaulē daudz jaundibinātu komersantu

352izbeidz saimniecisko darbību savas attīstības pirmajos gados, jo

353tiem trūkst profesionālo iemaņu, augsto risku dēļ tie nespēj

354piesaistīt ārējo finansējumu savu projektu un ideju attīstībai

355vai jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanai, kā arī to naudas

356plūsma ir ļoti nestabila (vai negatīva). Komersanti bieži nespēj

357definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam

358atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir

359nepieciešams konsultatīvais pirms-inkubācijas un inkubācijas

360pakalpojumu atbalsts.

361Pasākuma mērķa grupa ir mazie un vidējie komersanti,

362komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas un fiziskas

363personas (ideju autori). Pasākuma ietvaros tiks nodrošināti

364biznesa inkubatoru pakalpojumi (pirms-inkubācijas atbalsts,

365aizdevumi, konsultācijas, mentorings, semināri, prototipu

366izstrāde u.c.)29, tai skaitā radošo

367industriju komersantiem un izveidota radošā inkubatora

368infrastruktūra. Uzņemot komersantu inkubatorā, tiks izstrādāts

369katra komersanta inkubācijas plāns - nepieciešamie pakalpojumi un

370finansējums, sasniedzamie rādītāji, laika grafiks. Inkubatora

371operators šos rādītājus regulāri uzraudzīs, lai nodrošinātu, ka

372inkubatorā notiek komersanta izaugsme un komersants atrodas

373inkubatorā tikai tik ilgi, kamēr tam ir nepieciešams

374atbalsts.

375Pasākums tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas

376teritorijā un pašreiz norit aktivitātes iepriekšējā plānošanas

377perioda izvērtēšana, kuras ietvaros tiek analizēti arī ieviešanas

378modeļi (inkubatoru skaits, atrašanās vieta u.c.) un mehānisms

379(publiskais iepirkums vai cits modelis), kā arī apjoms un veids,

380kādā iesaistāmas pašvaldības, mācību iestādes, biznesa inkubatoru

381operatori. Līdz ar to izvērtējumā tiks analizēts un pamatots

382atbilstošākais modelis, kādā īstenot 3.1.1.6. pasākumus

383"Reģionālie biznesa inkubatori". Kopumā pasākuma

384ietvaros plānots atbalstīt ap 200 komersantu. Katram plānošanas

385reģionam plānots iezīmēt vienādu finansējuma apjomu - 5 milj.

386euro no pieejamajiem 25 milj. euro.

387No 2007.-2013.gada plānošanas perioda līdzekļiem reģionālos

388biznesa inkubatorus plānots finansēt līdz 2015.gada beigām.

389Attiecīgi pasākuma īstenošana plānota no 2016.gada.

390Ja šī Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā pasākuma izstrādes

391laikā tiks konstatēts, ka pasākums ietver komercdarbības atbalstu

392Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta izpratnē, to

393reglamentējošajos normatīvajos aktos tiks iestrādāti

394nepieciešamie valsts atbalsta kontroles nosacījumi, lai pasākumu

395varētu uzskatīt par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo

396tirgu.

397Vienlaikus 2014.-2020.gada plānošanas periodā darbības

398programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros tiks

399īstenots 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā

400sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4. pasākums

401"Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā", kas

402turpina 2007.-2013.gadā īstenoto 2.1.2.4. aktivitāti

403"Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Pasākuma

404"Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" mērķis ir

405stimulēt vietējos komersantus ieguldīt zināšanu vai tehnoloģiju

406intensīvos projektos, kas veicina eksporta un darba samaksas

407pieaugumu, kā arī palielina komersantu ieguldījumus pētniecības

408un attīstības pasākumos. Pasākuma mērķa grupa ir apstrādes

409rūpniecības komersanti. Pasākums tiks īstenots ar vienādiem

410nosacījumiem visā Latvijas teritorijā. Kopējais pieejamais

411finansējums ir 60 milj. euro. Vienam komersantam maksimāli

412pieejamais finansējums 2 milj. euro, līdz ar to plānots atbalstīt

41330-70 komersantus. Pasākuma īstenošanu plānots uzsākts 2015.gada

414nogalē.

4155.3. Zemkopības ministrijas

416īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai lauku

417teritorijās

418Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros

419tiks īstenota virkne atbalsta pasākumu uzņēmējdarbības atbalstam

420lauku teritorijās.

421Lai gan kopumā, pateicoties ES fondu līdzfinansējumam, ir

422palielinājusies Latvijas lauku saimniecību tehnoloģiskā

423modernizācija, saimniecību efektivitāte vēl joprojām ir viena no

424zemākajām ES - gan produkcijas izlaidē, gan bruto pievienotajā

425vērtībā uz nodarbināto un lauksaimniecībā izmantojamās zemes

426hektāru. Tāpēc gan lauku saimniecībās, gan pārtikas ražošanas

427uzņēmumos vēl joprojām nepieciešamas investīcijas mūsdienīgās

428tehnoloģijās un ražošanas būvēs, it sevišķi vidēja lieluma

429saimniecībām un uzņēmumiem. Uzņēmumu attīstībai un/vai

430pārstrukturēšanai šiem mērķiem ir nepieciešams būtiski uzlabot

431apgrozāmo un investīciju līdzekļu pieejamību, jo šobrīd

432komercbanku kredītpolitika ierobežo mazo saimniecību pieejas

433iespējas kredītresursiem.

434Attiecīgi Lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam tiek

435paredzēti šādi atbalsta pasākumi ieguldījumiem saimniecību

436izveidē un attīstībā :

437- 4.pasākums ""Investīcijas materiālajos

438aktīvos" (apakšpasākums 4.1. "Atbalsts ieguldījumiem

439lauku saimniecībās");

440- 6.pasākums "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības

441attīstība" (apakšpasākums 6.1. Atbalsts jaunajiem

442lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, apakšpasākums 6.3.

443Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku

444saimniecības).

445Lauku saimniecību izveides un attīstības pasākumu ietvaros ir

446paredzēts finansējumu sadalīt pa Lauku atbalsta dienesta

447reģionālajām pārvaldēm proporcionāli vienotajam platību

448maksājumam pieteiktajām platībām. Atbilstoši tam tiks nodrošināta

449noteikta finansējuma pieejamība Latgales reģionam.

450Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam provizorisko

451publiskā finansējuma sadalījumu un sasniedzamos rezultatīvos

452rādītājus uzņēmējdarbības attīstībai Latgales plānošanas reģionā

453skatīt 2.tabulā.

454Lauku

455attīstības programmas 2014.-2020.g. pasākums

456Provizoriskais publiskais finansējums Latgales plānošanas

457reģionam

458Sasniedzamie

459rezultatīvie rādītāji

460Provizoriskās rezultatīvo rādītāju vērtības

461M04 Ieguldījumi fiziskajos aktīvos

462~70,00milj. EUR

463Atbalstītas lauku saimniecības, pārstrādes uzņēmumi,

464skaits;

465~775

466Pārbūvētas un atjaunotas meliorācijas sistēmas, km

467~900

468M06 Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība

469~26,00milj. EUR

470Izveidotas jaunas darbavietas, skaits

471~25

472M07 Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku

473apvidos

474~29,00milj. EUR

475Izbūvēti vai pārbūvēti pašvaldību ceļi ar grants segumu,

476km

477~460

478M19.2. Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju

479~6,00milj. EUR

480Izveidotas jaunas darbavietas, skaits

481~20

4822.tabula. Lauku

483attīstības programmas 2014.-2020.gadam provizoriskais publiskā

484finansējuma sadalījums un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji

485uzņēmējdarbības attīstībai Latgales plānošanas reģionā

486Atbalsta pasākums "Ieguldījumi fiziskajos aktīvos"

487turpina Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam ietvaros

488īstenoto atbalsta pasākumus "Lauku saimniecību

489modernizācija", "Lauksaimniecības produktu pievienotās

490vērtības radīšana" un "Infrastruktūra, kas attiecas uz

491lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un

492pielāgošanu".

493Visām novadu pašvaldībām (izņemot novadu teritoriālās vienības

494- pilsētas - ar iedzīvotāju skaitu virs 5000) būs pieejams

495atbalsts Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumā

496"Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku

497apvidos". Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta maza mēroga

498infrastruktūras - lauku pašvaldības grants ceļu izbūve un/vai

499pārbūve, kas saistīta ar uzņēmējdarbības aktivitāšu veicināšanu

500teritorijā. Pašvaldības grants ceļu izbūve un pārbūve, tiek

501veikta saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos

502noteiktajām prioritātēm un rīcības/investīciju plānos

503iekļautajiem projektiem. Pašvaldība definē objektus, kuriem tiks

504piemērots atbalsts, ņemot vērā preču plūsmu teritorijā un objekta

505nozīmīgumu uzņēmējdarbības veicināšanā. Projektā pašvaldība var

506paredzēt melnā (asfaltbetona) seguma vai cementbetona seguma

507ieklāšanu, ietverot to neattiecināmās izmaksās. Priekšroka tiks

508dota projektiem, kuri tiek īstenoti pašvaldībās ar zemāku

509teritorijas attīstības indeksu, kā arī integrēta tipa projektiem,

510kas tiek īstenoti kopā ar pievadceļu izbūvi pie uzņēmējdarbības

511objektiem 4.3.apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem

512infrastruktūrā saistībā ar lauksaimniecības un mežsaimniecības

513attīstību, modernizāciju vai pielāgošanu" ietvaros. Atbalsta

514intensitāte ir 90%.

515Pasākuma ietvaros finansējums tiks kvotēts un piešķirts visām

516novadu pašvaldībām ieguldījumiem lauku teritorijā, pamatojoties

517uz sekojošiem kritērijiem:

518- Pašvaldību grants ceļu kopgarums (Datu avots: LVC);

519- Lauksaimniecības dzīvnieku skaits novadā (Datu avots:

520Lauksaimniecības datu centrs)30,

521- Laukaugu platības novadā (Datu avots: Lauku atbalsta

522dienests).

523Augstākminētos kritērijus piemērojot attiecībā 40% / 30% / 30%

524iegūts katram novadam atbilstošais finansējuma īpatsvars, t.sk.

525Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām pieejamais

526finansējums.

5275.4. Īstenot Valsts autoceļu

528sakārtošanas programmā 2014.-2020.gadam paredzētos projektus

529Latgalē atbilstoši SM apstiprinātajam valsts autoceļu

530finansēšanas plānam 2015.-2017.gadam

531Gan stratēģija "Latvija 2030", gan NAP 2020, kā arī

532Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam uzsver

533sasniedzamības un mobilitātes iespēju nozīmi teritoriju

534attīstībā, t.sk. to ietekmi uz teritoriju pievilcību dzīvesvietas

535izvēlei un uzņēmējdarbības veikšanai. Starp nozīmīgākajiem

536aspektiem ir iespējas iedzīvotājiem pieņemamā laikā un par

537samērīgām izmaksām nokļūt līdz darbavietām un pakalpojumu

538sniegšanas vietām, savukārt uzņēmējiem - nodrošināt izejvielu un

539saražoto preču pārvadāšanu u.tml., ko nodrošina transporta

540infrastruktūra un attiecībā uz iedzīvotājiem arī sabiedriskā

541transporta pieejamība.

5422014.-2020.gada periodā plānotie valsts transporta

543infrastruktūras uzlabošanas darbi pa konkrētiem valsts galveno

544autoceļu, valsts reģionālo autoceļu un valsts vietējo autoceļu

545posmiem norādīti Valsts autoceļu sakārtošanas programmā

5462014.-2020.gadam31 (turpmāk - programma).

547Va/s "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - LVC),

548pamatojoties uz SaM deleģējumu par valsts autoceļu finansēšanas

549programmu izstrādāšanu, katru gadu veic autoceļa stāvokļa

550novērtēšanu, apzinot autoceļu stāvokļa izmaiņas satiksmes slodžu,

551laika apstākļu un ceļu materiālu novecošanas ietekmē. Šo iemeslu

552dēļ katru gadu programmā iekļauto projektu prioritāte var tikt

553mainīta, programma tiek papildināta ar jauniem projektiem, un no

554tās tiek izslēgti īstenotie projekti.32

555LVC izmanto šādus kritērijus autoceļu posmu prioritātes

556noteikšanai:

557- autoceļa seguma, nomaļu un ūdensnovades stāvokļa vizuālais

558novērtējums 5 baļlu skalā, ietverot ceļa klātnes stabilitātes

559novērtējumu;

560- satiksmes parametru izmaiņas pēdējos 3 gados (intensitāte,

561slodzes);

562- autoceļu segas izbūves un atjaunošanas vēstures dati (segas

563izbūves gads, konstruktīvo kārtu biezumi, atjaunoto kārtu biezumi

564un atjaunošanas gads);

565- seguma līdzenuma izmaiņas pēdējos 3 gados (Starptautiskā

566līdzenuma koeficienta IRI izmaiņas);

567- saķeres koeficienta vērtība;

568- seguma ieliekuma mērījumu dati zem krītošā svara

569deflektometra.33

570Vienlaikus būtiski ir ņemt vērā arī katra autoceļa nozīmi

571reģionālajā attīstībā. Līdz ar to, veicot potenciālo projektu

572atlasi un prioritizēšanu, Eiropas Savienības fondu investīcijām

573reģionālo ceļu attīstībā tiek piemēroti papildu kritēriji

574attiecībā uz savienojamības nodrošināšanu starp reģionālas un

575nacionālas nozīmes centriem un maršrutu pabeigšanu, vienlaikus

576ņemot vērā pašvaldību plānotos ieguldījumus uzņēmējdarbības

577atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, lai sekmētu

578jaunu uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu paplašināšanos

579Latgales plānošanas reģiona teritorijā un regulāri aktualizējot

580informāciju par autoceļu posmiem sadarbībā ar pašvaldībām.

581Papildus ir risināms jautājums par valsts budžeta finansējuma

582piesaiste tiem valsts autoceļu un tiltu uzlabošanas projektiem

583Latgales plānošanas reģionā, kuru īstenošanai tas nav piešķirts

584valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 Valsts autoceļu

585pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana.

586Ņemot vērā nepieciešamību sagatavot būvprojektus un veikt

587būvdarbu iepirkumus, finansējuma piešķiršanas gadījumā šie

588būvdarbi varētu tikt īstenoti 2016.-2017.gadā.

589SaM sagatavoto priekšlikumu par indikatīvajiem valsts autoceļu

590uzlabošanas projektiem, kuriem būtu nepieciešams piesaistīt

591valsts budžeta finansējumu Rīcības plāna īstenošanas

592ietvaros34,

593skatīt 1.pielikumā35.

5945.5. Izglītības un zinātnes

595ministrijas īstenotie pasākumi izglītības pieejamības

596nodrošināšanai

597- Vispārējās izglītības pieejamība un kvalitāte

598Latgales reģionam ir iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības

599fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda

600darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

601atbalstu vispārējas izglītības pieejamībai un kvalitātes

602nodrošināšanai uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā citiem

603reģioniem.

604Lai uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi,

605Latgales reģiona pašvaldības vai to apvienības var pretendēt uz

6068.1.2.SAM "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību

607vidi" atbalstu, kas ir plānots mācību vides infrastruktūras

608uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs dažādās izglītības

609pakāpēs, ievērojot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības

610un izglītības pakalpojuma attīstības stratēģijas, lai kompleksā

611veidā sakārtotu izglītības iestāžu tīklu attiecīgajā

612teritorijā.

613Latgales reģiona pašvaldības un pašvaldības izglītības

614pārvaldes varēs iesaistīties 8.3.1.SAM "Attīstīt kompetenču

615pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" ietvaros

616Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā, piedaloties

617kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura

618izstrādē un aprobācijā.

619Tapāt Latgales reģiona pašvaldībām vai to apvienībām, kā arī

620valsts dibinātajām vispārējās izglītības iestādēm ir iespēja

621pretendēt uz atbalstu vispārējās izglītības iestāžu

622izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai 8.3.2.SAM

623"Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm

624izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros. Tā

625ietvaros tiks sniegts atbalsts vispārējās izglītības iestādes

626izglītības procesa organizācijas un vadības pilnveidei, lai

627sekmētu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, kā arī pedagogu

628kompetenču pilnveidei.

629Lai veicinātu t.sk. Latgales reģiona jauniešu vecumā no 15

630līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā un neapgūst

631arodu, iesaistīšanos izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos

632Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai

633jauniešu centru darbībā, 8.3.3.SAM "Attīstīt NVA

634nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti

635izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros

636un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā"

637ietvaros Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar

638pašvaldībām no 2014.gada beigām ir uzsākusi atbalsta sniegšanu

639NVA nereģistrēto NEET jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas

640aktivitātēm un informēšanas pasākumiem. Papildus šim tiek

641nodrošināta mērķa grupas jauniešu profilēšana un individuālo

642pasākumu programmu izstrāde, īstenošana un uzraudzība;

643motivēšana, aktivizēšana un atbalsta sniegšana saskaņā ar mērķa

644grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu. Tiek nodrošināta

645metodoloģiska atbalsta sniegšana sadarbības partneriem un

646projekta saturiskās kvalitātes nodrošināšana un uzraudzība visos

647projekta īstenošanas posmos, kā arī konsultāciju sniegšana

648programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem.

649Lai nodrošinātu sistemātiskus karjeras atbalsta pasākumus

650izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs,

651Latgales reģiona pašvaldības un valsts vispārējās un PIKC var

652iesaistīties 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam

653izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības

654iestādēs" ietvaros Valsts izglītības attīstības aģentūras

655plānotajā projektā. Projekta ietvaros plānota karjeras

656izglītības atbalsta pasākumu īstenošana izglītības iestādēs,

657tajā skaitā karjeras konsultāciju nodrošināšana izglītojamajiem

658visos Latvijas novados un republikas pilsētās, kā arī atbalsts

659izglītojamo profesionālās meistarības konkursu organizēšanai un

660dalībai starptautiskajos konkursos; atbalsts karjeras pakalpojuma

661plāna izstrādei un aprobācijai, t.sk. metodisko un informatīvo

662materiālu izstrādei; atbalsts karjeras pedagogu vispārējās vai

663profesionālās izglītības iestādēs profesionālās kompetences

664pilnveidei.

665- Profesionālās izglītības pieejamība un kvalitāte

666Latgales reģionam ir iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības

667fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda

668darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

669atbalstu profesionālās izglītības pieejamības un efektivitātes

670uzlabošanai atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības

671vajadzībām nodrošināšanai uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā

672citiem reģioniem.

673Lai uzlabotu izglītības iestāžu mācību vidi, Latgales

674reģiona pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes var

675pretendēt uz 8.1.3.SAM "Palielināt modernizēto profesionālās

676izglītības iestāžu skaitu" ietvaros plānoto atbalstu

677profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās

678izglītības kompetences centru, infrastruktūras, t.sk. sporta un

679dienesta viesnīcu infrastruktūras, izveidei un sakārtošanai,

680mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, t.sk.

681infrastruktūras attīstībai jaunu profesionālo izglītības

682programmu īstenošanai prioritārajās izglītības tematiskajās jomās

683vai programmu grupās.

684Turpinot uzsāktās reformas profesionālās izglītības un

685apmācības nozarē, uzlabojot mācību prakses kvalitāti un

686pieejamību, t.sk., lai nodrošinātu sistēmisku darba vidē balstītu

687mācību ieviešanu Latgales reģiona pašvaldībām un profesionālās

688izglītības iestādēm ir iespēja pretendēt uz atbalstu

689darba vidē balstītu mācību un māceklības īstenošanai

690profesionālajā izglītībā, kā arī atbalstu mācību prakses

691īstenošanai pie darba devēja uzņēmumā 8.5.1.SAM "Palielināt

692kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc

693to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē

694uzņēmumā" ietvaros.

695Lai paaugstinātu profesionālās izglītības iestāžu darbības

696efektivitāti un kvalitāti, attīstot stratēģisko partnerību ar

697nozaru pārstāvjiem skolas pārvaldībā un pilnveidojot

698profesionālās izglītības pedagogu profesionālo kompetenci,

699prakses vadītāju pedagoģisko kompetenci, kā arī nodrošinot

700pedagogu atjaunotni, Latgales reģiona pašvaldības un

701profesionālās izglītības iestādes varēs pretendēt uz atbalstu

7028.5.3.SAM "Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu

703efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās

704kompetences pilnveidi". Tā ietvaros paredzēts atbalsts

705profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences

706pilnveidei, t.sk. jaunizstrādātā mācību satura apguvei, tai

707skaitā nodrošinot e-prasmju apguvi, un stažēšanās pasākumiem, kā

708arī metodoloģiskais atbalsts un apmācības jaunajiem pedagogiem un

709atbalsts prakšu vadītāju un amata meistaru pedagoģiskās

710kompetences pilnveidei, kā arī izglītības iestāžu vadītāju

711kompetenču pilnveidei pieaugušo izglītības procesa vadībā.

712- Pieaugušo izglītības pieejamība

713Lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību

714darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un

715darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus izmaiņām

716un vajadzībām reģionu griezumā un valstī kopumā, t.sk., ievērojot

717vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, Latgales plānošanas

718reģions varēs iesaistīties 8.4.1.SAM "Pilnveidot nodarbināto

719personu profesionālo kompetenci" ietvaros Valsts izglītības

720attīstības aģentūras īstenotajā projektā. Projekta ietvaros

721paredzēta nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences

722pilnveide un neformālās izglītības programmu apguve, t.sk.,

723darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguve, kā arī karjeras

724konsultēšanas pakalpojumu nodrošināšana.

1Ietekmes novērtējums uz valsts un

2pašvaldību budžetu

3Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt

4rīcības plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos

5atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

6Vides aizsardzības un

7reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

8Rīcības plāna Latgales reģiona

9izaugsmei 2015.-2017.gadam pielikums

10Satiksmes

11ministrijas priekšlikums par indikatīvajiem valsts autoceļu

12uzlabošanas projektiem Latgales plānošanas reģionā, kuriem

13nepieciešams piesaistīt valsts budžeta finansējumu

14Prioritārie

15projekti Latgales plānam 2015.˗˗2017. gadam ˗˗ valsts galvenie

16autoceļi

17Prior.

18Nr.

19Autoceļa indekss

20Autoceļš

21Adrese,

22km

23Posma

24garums, km

25Plānotās

26izmaksas tūkst. EUR

27no

28līdz

29Projekti,

30kuriem ir piešķirts finansējums valsts budžeta

31apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana,

32uzturēšana un atjaunošana

331.

34A13

35Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugvapils -

36Lietuvas robeža (Medumi)

3753,22

3853,41

390,19

40219

412.

42A6

43Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža

44(Paternieki)

45255,76

46268,71

4712,95

481910

493.

50A6

51Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža

52(Paternieki)

53247,90

54255,76

557,86

561160

574.

58A6

59Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža

60(Paternieki)

61149,54

62158,45

638,91

64190

655.

66A6

67Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža

68(Paternieki)

69224,55

70232,16

717,61

72115

736.

74A12

75Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža

7612,03

7712,21

780,18

79800

80Kopā:

8137,70

824 394

83Projekti,

84kuru īstenošanai ir nepieciešams papildus finansējums