Par Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Rīcības virzieni

3.1. Investīcijas pašvaldību

infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai

3.1.1. 5.6.2. SAM 3.kārtas

"Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales

plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās"

īstenošana

Lai risinātu Latgales plānošanas reģiona un Austrumu

pierobežas izaicinājumus un veicinātu šo teritoriju attīstības

potenciāla pilnvērtīgāku izmantošanu, Latgales plānošanas reģiona

pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai ES fondu darbības

programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ir paredzēts

finansējums 5.6.2.SAM "Teritoriju revitalizācija,

reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību

integrētajām attīstības programmām" ietvaros. Minētie

ieguldījumi tiks īstenoti kā atsevišķa kārta 5.6.2. SAM ietvaros

līdztekus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem

sniegtajam atbalstam (t.i. Daugavpils, Rēzekne, Balvu novads,

Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads

5.6.2. SAM ietvaros papildus saņems atbalstu pasākumos, kuros kā

atbalsta saņēmēji noteikti visi nacionālas nozīmes attīstības

centri un reģionālas nozīmes attīstības centri). Latgales

plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai

5.6.2. SAM 3.kārtā paredzēti 52 247 026 euro ERAF

finansējuma (ERAF maksimālā līdzfinansējuma likme - 85%). Šobrīd

Ministru kabineta noteikumu par 5.6.2. SAM īstenošanu projektā ir

paredzēta iespēja noteiktiem infrastruktūras veidiem saņemt

atbalstu arī komersantiem (atbilstoši valsts atbalsta

nosacījumiem).

5.6.2.SAM ietvaros atbalsts tiks sniegts integrētajās

pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem

publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz

pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju

un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto

(deprived areas) teritoriju[22] atjaunošanu, t.sk.

attiecināmajās izmaksās paredzēts iekļaut ielu/ceļu,

inženierkomunikāciju un ēku būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu,

aprīkojuma izmaksas (ierobežotā apjomā), kā arī teritorijas

attīrīšanu un labiekārtošanu. Latgales plānošanas reģionā un

Alūksnes novada pašvaldībā investīcijas plānotas nacionālas un

reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālās

teritorijās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un

apkārtējās pašvaldībās). Sakārtotās degradētās teritorijas tiks

pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo

paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko

aktivitāti pašvaldībās.

Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldības

finansējums 5.6.2.SAM tiks ieviests ierobežotas projektu

iesniegumu atlases kārtībā, kur varēs pieteikt tikai Latgales

plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā "Projekti

Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā" iekļautās

projektu idejas. Ņemot vērā 5.6.2.SAM mērķi, šis finansējums tiks

izmantots:

a. sadarbības projektiem starp nacionālās vai reģionālās

nozīmes attīstības centru un tā apkārtējām pašvaldībām;

b. individuāliem nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības

centru projektiem.

Latgales plānošanas reģions 5.6.2.SAM pieejamā finansējuma

apjoma ietvaros identificēja potenciāli atbalstāmās projektu

idejas, sagatavojot indikatīvo prioritāro un rezerves projektu

sarakstu Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada

pašvaldībām.

Latgales stratēģijā 2030 izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz

2030.gadam - panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai

celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo

potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī

nākamajām paaudzēm. Latgales programmā 2010-2017 izvirzītie mērķi

2017.gadam un pasākumi virzīti uz pakāpenisku Latgales stratēģijā

2030 noteikto mērķu sasniegšanu, t.sk. paredzot palielināt

privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā reģionā

līdz 76% un palielināt augstas pievienotās vērtības īpatsvaru, kā

arī paaugstināt iedzīvotāju ienākumus reģionā, sasniedzot 40% no

ES vidējās bruto darba samaksas līmeņa.

Identificētie Latgales projekti uzņēmējdarbības

infrastruktūras sakārtošanai sniegs būtisku ieguldījumu Latgales

programmas īstenošanai un izvirzīto rādītāju sasniegšanai.

Izvirzītās projektu idejas identificētas sadarbībā ar

vietējiem uzņēmējiem. Projekti vērsti uz vietējo resursu

pilnvērtīgāku izmantošanu dārzeņu, augļu, piena pārstrādes,

kokapstrādes, pārtikas ražošanas, apstrādes rūpniecības,

loģistikas, tūrisma nozaru attīstībai, ražojot produktus ar

augstāku pievienoto vērtību un paplašinot uzņēmēju sadarbības

tīklus, t.sk. noieta tirgu. Ir norādīti potenciālie komersanti,

bet, ja tādu vēl nav, norādītas darbības, ko pašvaldība veiks,

lai konkrētā objektā piesaistītu komersantu.

Pozitīvi vērtējama ERAF atbalsta pašvaldībām pievadceļu,

stāvlaukumu, ūdensvada, kanalizācijas, siltumtrašu izbūvei un

atjaunošanai, ēku demontāžai, iebūvējamā aprīkojuma

iegādei23

norādītā papildinātība/sinerģija ar Eiropas Lauku fonda lauku

attīstībai, LEADER un LIAA atbalstu uzņēmējiem aprīkojuma iegādei

u.c. saistītām vajadzībām.

Indikatīvi vairums projektu veidoti ar mērķi radīt jaunas

ražošanas un industriālās zonas degradēto teritoriju vietā,

tādējādi veicinot papildu investīciju piesaisti jaunām

teritorijām, un tikai atsevišķas pašvaldības plāno projektu

aktivitāšu ietvaros uzlabot jau esošas, funkcionējošas ražošanas

un industriālās zonas (sk. 1. un 2.attēlu). 24

Kopumā ir identificētas projektu idejas 52,24 milj. euro

apmērā (ERAF finansējums), provizoriski plānojot sasniegt šādas

rezultatīvo rādītāju vērtības: radītās darbavietas - 818,

piesaistītās investīcijas - 52,18 milj. euro, degradētās

teritorijas samazinājums - 124,6 ha.

Lielāko daļu projektu veido sadarbības projekti (no 16

projektu idejām tikai 5 ir individuālie projekti), kas liecina

par pašvaldību spēju vienoties un strādāt kopīgi teritoriju

sociāli ekonomiskās attīstības uzlabošanai.

Vērtējot teritoriāli, ERAF finansējums pa pašvaldību grupām

provizoriski sadalās šādi (sk. arī 3.attēlu): Daugavpils, Rēzekne

- 17,35 milj. euro, Balvu novads, Krāslavas novads, Līvānu

novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Alūksnes novads - 11,89

milj. euro, pārējie Latgales reģiona novadi - 23,00 milj.

euro.

Sasniedzot šādus rezultatīvos rādītājus, prognozējams, ka

projektu īstenošanas teritorijā esošo bezdarbnieku skaits

samazināsies par 2-3% (Latgales plānošanas reģionā uz 31.10.2014.

bija 23 629 bezdarbnieki).

Ja šī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

pārziņā esošā specifiskā atbalsta mērķa izstrādes laikā tiks

konstatēts, ka tas ietver komercdarbības atbalstu Komercdarbības

atbalsta kontroles likuma 5.panta izpratnē, tā reglamentējošajos

normatīvajos aktos tiks iestrādāti nepieciešamie valsts atbalsta

kontroles nosacījumi, lai to varētu uzskatīt par saderīgu ar

Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Prioritāro

projektu ideju kartējums

1. attēls.

Pašvaldības, kurās aktivitātes galvenokārt plānotas ESOŠĀS

ražošanas ražošanas teritorijās un industriālajās zonās